Episodes
-
Kā rast kopsaucēju, ja vecākiem ir domstarpības vai pat dažādi uzskati audzināšanas jautājumos? Kā ievērot konsekvenci nosacījumos? Kā jūtas bērni, ja vecākiem ir atšķirīgi viedokļi par noteikumiem ģimenē, ja vecāki savā starpā nevar vienoties drīkst vai nedrīkst, ļaut vai nē? Kā tas veido kopējo ģimenes atmosfēru un kāds ir risinājums situācijā - tētis man atļāva, mamma nē? Ģimenes studijā analizē ārsts-psihoterapeits Jānis Vītiņš un sistēmiskā ģimenes psihoterapeite Maija Biseniece. Ierakstos uzklausām ģimeņu pieredzes stāstus.
-
Mācības tālmācības skolā: kādas ir priekšrocības, izvēloties mācīties attālināti tieši tālmācībā? Ar ko jārēķinās, kādi ir potenciālie riski un kādēļ ģimenes izvēlas šādu mācīšanās veidu saviem bērniem? Ģimenes studijā diskutē "Universum" mūzikas un mākslas vidusskolas valdes priekšsēdētājs un līdzdibinātājs Andis Apsītis, Tālmācības vidusskolas Rīgas Komercskola direktore Ilze Beļinska un Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietniece vispārējās izglītības jautājumos Kristīne Niedre-Lathere. Uzklausām vecāku pieredzes stāstus.
Ja tīmeklī meklē informāciju par iespējām mācīties tālmācībā, tad meklētāju apber slavinoši raksti, ka tālmācība ir progresīva izglītības forma, kas sniedz iespēju mācīties attālināti, atrodoties jebkurā pasaules vietā un laika joslā, ka tālmācība ļauj pašam veidot savu mācību plānu, ērti apvienojot mācības ar darbu, hobijiem vai atpūtu un tamlīdzīgi. Tomēr pagājušā mācību gada centralizēto eksāmenu rezultāti liecina, ka to absolventu centralizēto eksāmenu vidējie rezultāti, kuri mācījušies tālmācībā, ir galvastiesu zemāki nekā citiem. Vai tālmācības skolas spēj nodrošināt kvalitatīvu izglītību patiešām ikvienam bērnam un kas kontrolē un uzrauga šīs skolas? -
Missing episodes?
-
"Drošsinternets.lv" uzsācis sociālu kampaņu "Cieni bērna privātumu", norādot, ka bērns nav trofeja, ar kuru lielīties internetā. Ar kampaņā aicina rūpēties par bērna drošību un privātumu internetā. No vienas puses, grūti atrast vecākus kuri nepublicē savu bērnu foto vai video tīmeklī, no otras puses, ik pa laikam diemžēl redzamas fotogrāfijas, kurās laimīgi bērni puskaili spēlējas jūrmalas smiltīs, vai arī nofiksēts mirklis, kurā mazulis ir raudošs un ar dzīvi neapmierināts. Kas jāievēro, lai neaizvainotu bērnu, kad viņš jau pieaugušā vecumā lūkosies uz savām bērnības fotogrāfijām internetā? Vai foto un video publicēšana sociālajos medijos ir mūsdienu norma vai tomēr apdraudējums un kā tas var ietekmēt bērna nākotni? Ģimenes studijā analizē "Drošsinternets.lv vadītāja Maija Katkovska, mamma, kas iebilst bērnu bilžu publicēšanai internetā, Daina Bērziņa, geštaltterapeite Aiga Gavare. Ierakstā uzklausām Leldi Liepiņu, mammu, kas dalās sociālajos tīklos ar savu bērnu fotogrāfijām.
-
Martā Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas mediķi cēla trauksmi par vairākiem D vitamīna intoksikācijas gadījumiem bērniem, atgādinot, cik būtiska ir precīzas noteiktās devas ievērošana. Par D vitamīnu un citiem palīgiem pret pavasara nogurumu bērniem saruna Ģimenes studijā. Diskutē Valsts zinātniskā institūta "BIOR" pētniece Inese Siksna un bērnu endokrinoloģe, Bērnu slimnīcas Bērnu slimību klīnikas virsārste Iveta Dzīvīte Krišāne. Pa tālruni sarunai pievienojas ģimenes ārste Jevgēnija Soboļevska. Ierakstā uzklausām "Mēness aptiekas" farmaceiti Ēriku Pētersoni.
Martā Pārtikas un veterinārais dienests lika apturēt uztura bagātinātāju „Nateo D” pilienu „Forte” izplatīšanu, jo Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas mediķi ziņoja par vairākiem D vitamīnu intoksikācijas gadījumiem bērniem, kas saistīti ar šī vitamīna lietošanu. Pēc pārbaudes izrādījās, ka tas ir stāsts nevis par nekvalitatīvu produktu, bet gan par neatbilstošu tā lietošanu. Tāpēc raidījumā speciālistu atgādinājums, kāpēc D vitamīns vitāli nepieciešams bērna veselībai: vai to jālieto visiem, kā nepārdozēt un vai, saulei atkal atgriežoties, vitamīnu lietošana vismaz uz vasaras laiku var pārtraukt. -
Ģimenes studija dodas uz zemnieku saimniecību „Zutiņi”, kas atrodas Krimuldas pagastā. „Zutiņi” ir maza, bet skaļa saimniecība – tā to raksturo māsas Rūta Beirote un Santa Meļķe. Par ikdienu, kas ir visas ģimenes rūpe īpaši tagad, kad sākusies sezona, un ģimenes attiecībām, ik dienu strādājot plecu pie pleca, saruna raidījumā.
Izaudzētos stādus, dārzeņus, pākšaugus un arī graudaugus māsas sociālajos medijos izreklamē tik skaistās fotogrāfijās un apraksta tik vijīgos teikumos, ka katram, kam pieder zemes pleķītis kaut vai plaukstas lielumā, rodas vēlme arī savā saimniecībā iestādīt un vērot, kā aug pītie kārkli, kā zaļo košļeņu piparmētra vai cik krāšņas var būt melnās petūnijas.
Bet māsas ne tikai mūsdienīgi reklamē izaudzēto, ļaujas sarunām ar žurnālistiem no dažādiem medijiem un iesaistās to piedāvātajos projektos (Rūta, piemēram, bija dalībniece Latvijas TV raidījumā „Īstās latvju saimnieces”). Viņas ik dienu strādā savu vecāku Agra un Ineses Meļķu izveidotajā saimniecībā, ļaujot gala vārdu par tās attīstību teikt saviem vecākiem.
-
Aizvien vairāk bērnu aug daudzvalodīgās ģimenēs. Kā tas ietekmē viņu valodas un runas attīstību, kādus riskus un ieguvumus tas nes līdzi un kā ir ikdienā dzīvojot citas valodas vidē, iemācīt bērniem arī latviešu valodu? Ģimenes studijā diskutē logopēde, Rīgas Stradiņa universitātes Veselības un sporta zinātņu fakultātes docētāja Ilze Blūmentāle, Latvijas Universitātes Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes un Datorikas fakultātes Uztveres un kognitīvo sistēmu laboratorijas vadošā pētniece Solvita Umbraško un kognitīvi biheiviorālā psihoterapeite, bērnu un jauniešu shēmas terapijas speciāliste apmācībā Gunita Kleinberga.
Runāt par šo tematu rosināja kādas mammas Elīnas vēstule. Viņa raksta, ka ir precējusies ar dāni un dzīvo Dublinā, tāpēc bērns jau no dzimšanas dzīvo ar trim valodām. Pati ar bērnu runā latviski, tētis – dāniski, bet ikdienas vidē, protams, ir angļu valoda. Viņa vēlas, lai neviena no valodām nepaliek novārtā. Dēls arī jau tagad, 2,5 gadu vecumā, saprot visas trīs valodas, bet runā visas jaucot kopā.
Viņa uzdod vairākus jautājumus. Cik valodas bērns var uztvert un vai trīs valodas var aizkavēt viņa runas attīstību? Kad valodas "sakārtojas" pa plauktiņiem un kad bērns saprot valodas konceptu, nejaucot tās vairāk kopā, lai ar Latvijas vecmāmiņu runātu latviski, bet ar Dānijas - dāniski. Kādi būtu speciālistu ieteikumi, lai nodrošinātu visu valodu līdzvērtīgu attīstību? Kas notiek, kad ģimenē ienāk otrs bērniņš? -
Nereti dzirdam, ka Latvijā ir pārāk maz uzņēmēju. Kas nosaka to, ka kāds ir darba ņēmējs, bet cits var nodrošināt sev darbu un vēl dot arī citiem? Kā jaunos cilvēkos veicināt uzņēmēja spējas un kādas tendences valda jauniešu biznesa ideju sacensībās, interesējamies Ģimenes studijā. Sarunājas platformu "Kurp.es" un "Visas iespējas" izveidotājs Gustavs Mārtiņš Upmanis, "Junior Achievement Latvia" valdes priekšsēdētājs Jānis Krievāns, SIA "ThreeCube Group" valdes priekšsēdētājs Arturs Korņējevs un topošie uzņēmēji no Jelgavas 4. vidusskolas 9. klases - Estere Jungfermane un Mārtiņš Šņickovskis.
-
Kādā vecumā cilvēks apzinās, ka ir homoseksuāls. Kā vecākiem izturēties, rīkoties un izprast situāciju, ja bērns paziņo – es precēšos ar sava dzimuma pārstāvi. Ko jaunam cilvēkam šādā brīdī nozīmē vecāku pieņemoša vai noliedzoša reakcija. Kā izprast, pieņemt un sarunāties? Uzklausām speciālistu viedokļus un pieredzes stāstus. Ģimenes studijā sarunājas vecāku atbalsta grupas vadītāja Liesma Ose, kustības "Dzīvesbiedri" vadītājs Kaspars Zālītis un klīniskais un veselības psihologs Artūrs Zaremba.
-
Kā sadzīvot ar situāciju, kad ieplānotās un tik daudz kur redzētās kārtības - vecāki iesaistās rūpēs par mazbērniem - vietā vidējās pieaugušajiem ir jārūpējās gan par saviem bērniem, gan arī vecākiem? Kāpēc viņus dēvē par sendviču paaudzi, kur gūt spēkus visam un vai mūsdienās šāda ģimenes dzīves realitāte kļūst arvien izplatītāka? Ģimenes studijā diskutē Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes profesore Zanda Rubene, Rīgas Stradiņa Universitātes maģistra studiju programmas "Sociālā antropoloģija" lektore un pētniece Diāna Kiščenko un sertificēta mediatore, sistēmiskā ģimenes un terapeite Lelde Kāpiņa.
-
Šoreiz dodamies ciemos pie Pankjānu ģimenes Daugavpilī. Ainārs un Baiba audzina trīs meitas un uzsver, ka viņiem ļoti patīk dzīve otrajā lielākajā Latvijas pilsētā. Tā ir kompakta un piedāvā visu jaunai ģimenei nepieciešamo – labu izglītību, dabas tuvumu, aktīvu kultūras dzīvi un iespējas gan bērnu interesēm, gan vecāku vaļaspriekiem. Viņu gadījumā tie saistīti ar tradicionālo kultūru, dziesmu un deju. Dzimtajā pusē ģimeni notur arī sabiedriskās aktivitātes – vēlme kopā ar citiem ieinteresētiem daugavpiliešiem veidot vidi sev un savējiem patīkamu. Pankjāni bēdājas, ja par Daugavpili tiek kultivēts priekšstats, ka šeit nav latviešu vai trūkst latviskuma.
-
Pavasarī nereti gribas sapost māju tā, lai saule neizgaismo lieko putekļu kārtu un visu citu lieko. Tomēr daudzās ģimenes ne vien pavasarī, bet visu gadu liels izaicinājums ir vienošanās ar bērniem par viņu iesaisti mājas darbu veikšanā un kārtības uzturēšanu savā istabā. Kā mudināt bērnu turēt savu istabu kārtīgu un kā organizēt bērna iesaisti citu mājas darbu veikšanā jau no mazotnes? Ģimenes studijā diskutē kārtības konsultante, trīs bērnu mamma Mārīte Martinsone, sertificēta klīniskā un veselības psiholoģe, kognitīvi biheiviorālā terapeite Inese Lapsiņa un divu bērnu tētis, IT uzņēmējs Jānis Grīslis.
-
AS "Latvenergo" erudīcijas konkursa "Fizmix eksperiments" ietvaros veiktā jauniešu aptauja rāda, ka pēc 9. klases fiziku apgūt arī vidusskolā izvēlas vien puse skolēnu. Vairums uzskata, ka eksaktās zinātnes, tostarp fizika, ir sarežģītas. Gandrīz pusei aptaujāto fizika šķiet garlaicīga, apmēram trešdaļa domā, ka to nav vērts apgūt, jo neplāno ar šo jomu saistīt nākotni. Iespējams, tas arī izskaidro, kāpēc darba tirgū vitāli trūkst augstākās kvalifikācijas dabas zinātņu, informātikas un komunikācijas tehnoloģiju un inženierzinātņu speciālistu.
Kā motivēt bērnus pievēsties sarežģītām tēmām un kā ieinteresēt mācīties fiziku, kas jau ir izdarīts šajā jomā un kas vēl darāms, lai situāciju mainītu? Ģimenes studijā diskutē izglītības eksperte, Latvijas Universitātes padomes locekle Mārīte Seile, Cēsu Valsts ģimnāzijas astronomijas, fizikas un inženierzinātņu skolotājs, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) docētājs Mārcis Greiselis, Rīgas 40. vidusskolas fizikas skolotāja, Latvijas Fizikas skolotāju asociācijas vadītāja, zinātniskā asistente Latvijas Universitātē Ludmila Belogrudova un Rīgas Valsts 2.ģimnāzija skolotājs, RTU Bērnu un jauniešu universitātes pasniedzējs Kalvis Lauberts.
Valsts izglītības un satura centra Vērtēšanas un analītikas departamenta direktors Normunds Rečs skaidro, 2025./ 2026. mācību gadā fizikas eksāmens būs obligāts, beidzot vidusskolu. Līdz tam pārbaudījumu organizē kā monitoringa darbu, kas neietekmē nosacījumus skolas absolvēšanai. -
Tēti un pēcdzemdību nomāktība. Vai pēc bērna piedzimšanas var sašķobīties arī vīrieša emocionālā veselība, vai viņi ir gatavi par to publiski stāstīt un kā palīdzēt grūtos brīžus pārvarēt? Ģimenes studijā disktutē biedrības "Tēvi" pārstāvis Gatis Smidrovskis, Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas klīnikas galvenais ārsts, ārsts - psihoterapeits Ernests Pūliņš-Cinis un biedrības "Debesmanna" dibinātāja Iveta Parravani.
Kaut arī varētu teikt, ka bērna piedzimšana pāra dzīvē ir neaizmirstams un pārsvarā saulains laiks, tomēr tas ir arī liels izaicinājums abiem vecākiem - jo vairāk rūpju un neziņas, mazāk miega un laika sev, un arī tēti var piedzīvot pēcdzemdību depresiju. Pētnieki saka, ka to izjūt pat 10% tēvu. Vai to tik vienkārši saprast, ka jaunais tētis ir nomākts, un kas viņam var palīdzēt? -
1. aprīlī Ģimenes studija aicina uz sarunu par joku un jokošanās nozīmi bērnu audzināšanā. Kā bērnos veidojas humora izjūta? Vai un kā tā atšķiras no pieaugušo humora izjūtas? Sarunājas Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes pētniece, attīstības psiholoģe Inga Supe, Latvijas Leļļu teātra galvenais režisors Edgars Kaufelds un komediju rakstniece Aiva Birbele.
Pētnieki saskaitījuši, ka četrus gadus vecs bērns smejas vairāk nekā 400 reizes dienā, bet pieaugušais mazāk par 20 reizēm. Vai tas nozīmē, ka bērniem ir labāka humora izjūta un viņi spēj saskatīt pozitīvo un pamanīt negaidītus risinājumus? Kāpēc ir svarīgi pieaugušajiem spēt paraudzīties ar humoru uz ikdienas izaicinājumiem un pašiem uz sevi, audzinot un disciplinējot bērnus? -
Ģimenes studija dodas ciemos pie Apsīšu ģimenes Valmieras pusē. Andis un Sofija ir astoņu bērnu vecāki. Vecākajai meitai Naomijai tagad 15 gadu, Joanna un Jonatāns arī ir padsmitnieki, Jozua un Mihaēls mācās sākumskolā, Jehuda un Zuzanna un bērnudārznieki, bet pastarīte Ciāna ir gadu veca.
Plašā ģimene dzīvo Valmieras novadā un viņu ģimenes māja kādreiz bija viena no sanatorijas „Līči” ēkām. Pārbūvējot un pielāgojot to ģimenes vajadzībām, Apsīši mēģina saglabāt vismaz kaut ko no vecās mājas stāsta. Un ne jau tikai pašiem sava māja patiešām skaistā vietā ir svarīga ģimenes labbūtībai. Dzīve laukos ļauj justies brīvi bērniem – te pašiem savs futbola laukums un iespēja nepieskatītiem darboties svaigā gaisā, ģimenei ir iespēja turēt vistas un aitas, turklāt tās ir slaucamas.
Būtiski ir arī tas, ka „Līči” ir netālu no Valmieras, jo tur atrodas privātā mūzikas un mākslas vidusskola „Universum”. Apsīši aktīvi līdzdarbojušies skolas izveidē un joprojām skola ir viņu dzīves ļoti būtiska daļa – Andis ir skolas valdes priekšsēdētajs, Sofija – tagad uzņemšanas koordinatore. Un šajā skolā mācās arī viņu bērni.
Sarunas laikā Apsīši stāsta arī, ka ticība Dievam viņus veido par kuplu ģimeni un ikdienā ļauj piedzīvot un veiksmīgi pārvarēt dažādus izaicinājumus. -
Citi pavasari gaida ar sajūsmu, bet alerģiskiem cilvēkiem un jo sevišķi alerģisku bērnu vecākiem ziedputekšņu sezona sagādā daudz raižu, īpaši, ja iegadās sausi un vējaini laikapstākļi, kas pilsētās pasliktina gaisa kvalitāti ziemā uz ielām kaisīto smilšu dēļ. Kā palīdzēt bērniem un kā ārstēt elpceļu alerģijas, speciālistus uzklausām Ģimenes studijā. Sarunājas bērnu alergoloģe Laine Bormane un ģogrāfijas zinātņu doktore, Latvijas Universitātes vadošā pētniece Olga Sozinova. Pa tālruni sarunai pievienojas gaisa kvalitātes eksperte, SIA "ELLE"vecākā konsultante Jūlija Doktorova.
Ierakstā pieredzē dalās kāda mamma. -
Aktuālajā diskusijā par iespējamu seksuālo uzmākšanos Latvijas augstskolās ieskanas viedokļi, ka tieši vecāku ziņā ir saviem bērniem iemācīt teikt nē, mācīt prast novilkt robežas un nepieļaut pāridarījumus. Saruna ar vardarbības prevencijas speciālistiem Ģimenes studijā. Diskutē centra "Dardedze" Preventīvi izglītojošo programmu koordinatore Zaiga Valdmane, kura strādā "Džimbas" programmā, un centra "Marta" jaunatnes programmu vadītāja Madara Kanasta-Ieviņa. Ierakstā uzklausām "Uzvedība.lv" vadītāju Līgu Bērziņu.
-
Šķiet, pēdējā laikā jauno vecāku mentālajai veselībai pievērsts vairāk uzmanības nekā agrāk, problēmsituācijās speciālisti mudina nekavējoties meklēt profesionālu palīdzību. Taču cik tā patiesībā pieejama? Kādu skaudru jaunās māmiņas pieredzi uzklausīsim un kopā ar speciālistiem analizēsim Ģimenes studijā.
Savas ģimenes pieredzes stāstu atklāj mamma un vecmāmiņa Baiba Guļajevska, kura dzīvo Dānijā.
Analizē un vērtē fonda "Mammamammai" dibinātāja un dūla Katja Zilpauša, ģimenes ārste, Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Alise Nicmane-Aišpure, Rīgas Dzemdību nama galvenā vecmāte un galvenā māsa, arī Latvijas Vecmāšu asociācijas valdes locekle Vija Bathena-Krastiņa un Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra psihiatre Linda Rubene. -
Izglītības un zinātnes ministrija uzskata, ka izglītības kvalitāti primāri ietekmē izglītojamo skaits klasē, tāpēc ilgtspējīga vispārējās pamata un vidējās izglītības iestāžu tīkla veidošanā par vienu no būtiskākajiem kritērijiem tiek noteikts minimālais izglītojamo skaits klašu grupā un turpmāk tas tiks attiecināts arī uz privātskolām, kas saņem valsts finansējumu. Ģimenes studijā diskutē privātskols "Patnis" projektu vadītāja, "Kultūras Patnis" direktore Anita Muižniece, Latvijas privātskolu asociācijas prezidente, Rīgas Katoļu ģimnāzijas direktore Anna Jermakoviča, Rīgas Katoļu ģimnāzijas skolēnu vecāku pārstāve Vineta Skujiņa un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga.
Diemžēl Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji neatrada iespēju piedalīties šajā sarunā, lai skaidrotu iecerētās pārmaiņas.
Par skolu tīkla reformu ir runāts daudz, arī lauzts daudz šķēpu, tas ir viens no pēdējā laikā sabiedrībā visjutīgāk uztvertajiem tematiem. Arī šai raidījumā Ģimenes studija par izglītības tēmām un izglītības problemātiku, un arī ļoti daudz labām lietām runājam vai ik nedēļu. Šodien uzmanības centrā kāds aspekts, ko tieši raidījumā vēl šīs reformas kontekstā mēs neesam iztirzājuši, vismaz ne pēdējos gados.
Proti, jauni kritēriji tieši caur finansēšanas noteikumiem attieksies arī uz privātām izglītības iestādēm. Tā Izglītības un zinātnes ministrija ir iecerējusi. Jāpiebilst, ka privātskolu audzēkņu skaits Latvijā aizvien pieaug. Piemēram, 2023./ 2024. mācību gadā privātajās mācību iestādēs Latvijā reģistrēti vairāk nekā 15000 skolēnu un aptuveni par 17% vairāk nekā gadu iepriekš. Kādi turpmāk būs tie kritēriji, kas privātskolām ir jāizpilda, lai turpinātu saņemt publisko finansējumu? Kā tas ietekmēs tās ģimenes, kas dažādu iemeslu dēļ saviem bērniem izvēlas privātas mācību iestādes? -
Aldis un Edīte Čamāni audzina deviņus bērnus, viena no meitām ir adoptēta, bet šajā mācību gadā viņi savā saimē uzņēmuši vēl divus viesskolēnus no ārzemēm. Kuplā ģimene mīt lielā mājā pašā Ilūkstes centrā, kur visus ģimenes locekļus sapulcināt vienkopus un vienlaikus, izrādās, ir patiešām sarežģīti, jo lieli un mazi Čamānu ģimenes bērni ir nodarbināti ne tikai mācībās, bet arī daudzās citās aktivitātēs - mūzikas un sporta skolā, jaunsardzē, arī tautas dejās un citos interešu izglītības virzienos. Viņi visi kopā un atsevišķi labprāt ceļo gan pa Latviju, gan ārvalstīm, Čamāniem patīk arī sportiskas aktivitātes un dzīve Ilūkstē šķiet ļoti laba.
Kā mamma, kura gādā par lielo saimi un arī pieskata savu kafejnīcu, tika galā ar visiem darbiem.
"Katram savas vajadzības, katrs ar savu raksturu un dažāds, ir grūti," atzīst Edīte. "Ar ēšanu problēmu nav. Vairāk tās ir mācības, es vienmēr saku, ka mana visnemīļākā klase, kurā bērns iet, ir 1.klase. Tad ir ļoti jasēž klāt. Bērni ir patstāvīgi, protams, jākontrolē. Esmu vienmēr tā, kas katru dienu iet e-klasē un pamana visas nelabās atzīmes. Es esmu mamma, kas to dara katru dienu."
Tētis atzīst, ka "no ikdienas izsit slimības, tad visi grafiki sabrūk, it sevišķi, ja nepieciešama ārstēšanās slimnīcā". Viņš ir arī gandarīts, ka bērni ir patstāvīgi un daudz katrs var izdarīt pats, mazākie mācās no lielajiem. - Show more
