Episodes
-
Vokālā grupa "Putni", kas latviešu izpildītājmūzikas vēsturē iegājusi ar oriģinālu, pārdomātu repertuāru un efektīgām, tehniski augstvērtīgām performancēm, šosezon turpina svinēt 30 gadu jubileju un aicina uz koncertu "Hildegarde. Spēka dziesmas", kas šoreiz tapusi kopā ar leģendārās grupas "Iļģi" solisti un tautas muzikālo tradīciju zinātāju Ilgu Reiznieci.
Jaunā programma jau atskaņota 9. martā Rīgas Vecajā Sv. Ģertrūdes baznīcā, bet vēl viens atskaņojums vēl priekšā: tas notiks otrdien, 16. aprīlī, plkst.19.00 Liepājas Lutera baznīcā. Koncertā piedalīsies arī ērģelniece Kristīne Adamaite.
Bet jau šobrīd "Klasikas" studijā tiekamies ar vokālās grupas "Putni" vadītāju Antru Dreģi un Ilgu Reiznieci.
Sarunas ievadā Antra Dreģe atgādina par Bingenes Hildegardes daudzslāņainās personības spēku, kas ir iemesls vokālās grupas "Putni" daudzu gadu ciešai saiknei ar šo leģendāro viduslaiku autori. Tikām Ilga Reizniece vedina atcerēties latviešu folkloras senumu un min piemērus, kas uz to norāda.
Tiek runāts par garīgo spēku un dziedniecības ietekmi, kas piemīt gan Hildegardes dziedājumiem, gan latviešu tautas dziesmām, par dažādajām vokālajām manierēm un burdonu kā satikšanās centrālo platformu; par dziesmu atlasi un komponistes Madaras Pētersones un ērģelnieces Kristīnes Adamaites iesaisti šīs programmas veidošanā.
Noslēgumā - vēlreiz par veiksmīgo Hammond ērģeļu atdzīvināšanas projektu Liepājā un atziņa, kas Antrai un Ilgai šodien sniedz vislielāko spēka malku.
-
Aprīlī, Latvijas Nacionālās kultūras centra rīkoti, izskanēs trīs kokļu mūzikas koncerti “Pavasara vakarā” - 13. aprīlī kultūras centrā “Ulbrokas Pērle”, 14. aprīlī Mežaparka Lielās estrādes “Kokaru zālē” un 19. aprīlī Valmieras Kultūras centrā. Katram koncertam būs īpaši gatavota programma, bet kopīgais koncertcikla mērķis ir atskatīties uz aizvadītajiem Dziesmu un deju svētkiem un iezīmēt pirmos soļus kokļu mūzikas repertuāra plānošanā nākamajiem Svētkiem.
Sestdien kultūras centrā “Ulbrokas Pērle” muzicēs 20 koklētāju ansambļi no Aizkraukles, Ķekavas, Salaspils, Ropažu un Mārupes novada ar 130 dalībniekiem. Koncertam ar atslēgas vārdu "Brīvība" mākslinieciskā vadītāja un diriģente ir Valda Bagāta. Sarunā uzzinām, ar ko izskaidrojama lielā koklētāju aktivitāte šajā pavasarī, kāda ir programmas ideja. Valda atsaucas uz kokļu mūzikas zelta pērlēm, ieskicē mācīšanās gaitu, zemūdens akmeņus un dod padomu, kā netērēt lieki laiku. Noslēgumā - arī izskan lepnums par saviem audzēkņiem un stāsts par sadarbību ar komponistiem, kas sagādā lielu prieku. -
Missing episodes?
-
12. aprīlī plkst. 19 koncertzālē un kultūrtelpā Collegium Musicum Riga, kas atrodas Vaļņu ielā 9-3, skanēs senās mūzikas koncerts "Muzikālās skices Frīdriha Lielā galmā". Tā būs lieliska iespēja dzirdēt seno mūziku līdzīgu tai, kāda tā bijusi vairāku gadsimtu pagātnē Frīdriha Lielā galmā. Programmā izskanēs Prūsijas karaļa Frīdriha Lielā, J.J.Kvanca, K.Šafrāta, K.F.E.Baha un G.Tēlemaņa skaņdarbi.
Koncertā muzicēs traversflautiste Aija Dimza, kura ieguvusi maģistra grādu Latvijā, Jāzepa Vītola Latvijas mūzikas akadēmijā, kā arī papildinājusi zināšanas un prasmes Vičencas un Bolcāno konservatorijās Itālijā pie vadošajiem Itālijas profesoriem. Paralēli koncertdarbībai Aija nodarbojas arī ar pētniecību un jaunās paaudzes izglītošanu gan mūzikas, gan mūzikas menedžmenta jautājumos.
Līdzās traversflautas skaņām būs arī klavesīns, kuru pārvalda talantīgs jaunais mūziķis - Mihails Pranovičs. Tieši viņš jau drīzumā vedīs Latvijas vārdu uz Royal Academy of music, Londonā, kur turpinās spodrināt savas prasmes, lai drīzumā atgrieztos ar jaunām un burvīgām koncertprogrammām.
Tāpat šī laika mūzika nav iedomājama bez baroka čella skaņām. Čellistes Elfrīdas Švalbes rokās šis instruments atdzīvojas un aizved klausītāju jaunās tembrālajās dimensijās. Elfrīda spēlējusi dažādos orķestros, ansambļos kā arī komponē mazliet modernāku mūziku par to, ko dzirdēsiet šajā koncertā. Pēc 17 gadiem čella spēles sākusi apgūt baroka čellu un iemīlējās baroka mūzikā.
Ar visiem trim māksliniekiem tiekamies "Neatliekamajā sarunā".
-
"Klasikā" iztaujājam diriģentu Normundu Šnē: runājam gan par Valsts kamerorķestra Sinfonietta Rīga nule kā aizvadītajiem koncertiem Vīnē, gan par 11. aprīlī pulksten 19 koncertzālē "Lielais dzintars" gaidāmo koncertu, kas izskanēs koncertsērijā "Simfonija TUVĀK" .
Šajā koncertā Liepājas Simfoniskais orķestris aicina klausītājus iepazīties ar Roberta Šūmaņa Trešo simfoniju, kas pazīstama ar nosaukumu Reinzemes simfonija, un ir komponista pēdējā sarakstītā simfonija. Pie Liepājas simfoniķu diriģenta pults stāsies Normunds Šnē.
Koncerts un saruna "Simfonija TUVĀK" sāksies ar mūzikas apskatnieka Oresta Silabrieža ievadvārdiem, kuros atklās simfonijas tapšanas laika kontekstu un šedevra uzbūves detaļas. Pēc koncerta klātesošie būs aicināti uz neformālu sarunu arī ar diriģentu Normundu Šnē. -
6. aprīlī Rundāles pils Baltajā zālē ar baroka mūzikas programmu uzstāsies Liepājas Simfoniskā orķestra koncertmeistares Līgas Baltābolas vadītais stīgu instrumentu ansamblis un klavesīniste Gertruda Jerjomenko. Žana Marijas Leklēra, Georga Frīdriha Hendeļa un Antonio Vivaldi darbus kopā ar Līgu atskaņos vijolnieki Zane un Jānis Baltāboli, Baiba Lasmane, altiste Annija Elizabete Meija un čelliste Dina Puķīte. Par senajām kamermuzicēšanas tradīcijām Liepājas Simfoniskajā orķestrī, par liepājniekiem īpašo Rundāles pili, mīlestību pret baroka mūziku un par programmā iekļautajām kompozīcijām Līgu Baltābolu izvaicā Dina Dūdiņa-Kurmiņa.
Līga Baltābola: Mēs varam būt ļoti laimīgi, jo orķestris ļoti palīdz un visādā veidā atbalsta mūziķu iesaistīšanos kamermūzikas programmās. Jau tad, kad atnācu uz orķestri 2009. gadā, bija iespēja pieteikties dažādiem projektiem un iesniegt konkursiem savas programmas. Toreiz vairāk muzicējām Liepājas stīgu kvarteta sastāvā, un galvenā vieta, kur notika šie koncerti, bija Balvu muiža, bet nu jau desmit gadus orķestrim ir sadarbība ar Rundāles pili, līdz ar to arī tur ir iespējami koncerti. Šī sadarbība ir rezultējusies gandrīz 60 koncertos - ja nemaldos, šīs sestdienas koncerts būs 58., turklāt būs klāt arī Lancmaņa kungs. Mēs esam ļoti pateicīgi, ka šī brīnišķīgā vieta ir bijusi pieejama un esam varējuši spēlēt visdažādāko dažādu gadsimtu mūziku, tādēļ tā nebūs pēdējā reize, kad tur viesojamies. 3. augustā paredzēts spēlēt Artura Maskata dubultkoncertu, kurā solisti būs Sandis Šteinbergs un Ēriks Kiršfelds.
Jau trīs gadus notiek arī Dienvidkurzemes mūzikas festivāls “Rimbenieks”. Tas ar katru gadu plešas plašumā, aptverot arvien vairāk koncertvietu un mūzikas stilu. Izmantoju izdevību un, aptaujājot tuvākos mūziķus, kas gribēja ar mani kopā muzicēt baroka programmā, to arī veidoju, jo baroka mūzika man ir ļoti, ļoti tuva sirdij un dvēselei, un, tā kā simfoniskajā orķestrī iespējas to spēlēt ir salīdzinoši reti, es izmantoju izdevību un pulcināju nelielu mūziķu kopu- mēs esam četras vijoles, alts, čells un klavesīns. Mums par lielu prieku ar mums piekrita muzicēt klavesīniste Gertruda Jerjomenko, un tā mēs sākām to darīt. Pagājušgad šī programma festivālā “Rimbenieks” skanēja Bārtā. -
2. aprīlī pulksten 18 Ventspils Pārventas bibliotēkā un 3. aprīlī pulksten 18.00 Jūrmalas Mūzikas vidusskolas Dubultu koncertzālē izskanēs enerģiska, spoža un aizraujoša kamermūzikas programma "Amerikas skices". Par to parūpējies kameransamblis HAI, kurā apvienojušies izcili kamermūziķi — flautiste, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) profesore Ilona Meija, pianiste, JVLMA kameransambļu un klavierpavadījuma katedras asociētā profesore Herta Hansena un saksofonists, JVLMA, Latvijas Kultūras akadēmijas un Latvijas Mākslas akadēmijas apvienotās profesionālās doktorantūras students Aigars Raumanis. Visi trīs mūziķi ieguvuši augstāko Latvijas valsts apbalvojumu mūzikā — Lielo mūzikas balvu. Un ar visiem trim māksliniekiem tiekamies "Klasikas" studijā.
Trio HAI īpaši šiem koncertiem piemeklējis daudzveidīgu amerikāņu komponistu mūziku. Lovela Lībermana (Lowell Lieberman) 2022. gadā radītais Trio flautai, saksofonam un klavierēm Latvijā vēl nav skanējis, tajā klausītājiem atklāsies komponista ritma izjūtas smalkums un harmoniskās valodas bagātība. Amerikāņu saksofonists Rasels Pītersons (Russell Peterson) — komponists, kurš savos darbos sakausē Eiropas klasiskās un populārās mūzikas elementus, tādējādi veidojot neatkārtojamu un neaizmirstamu skanējumu — arī radījis brīnišķīgu mūziku šādam sastāvam. Jaunā versijā izskanēs Erika Eveizena (Eric Ewazen) "Balāde, Pastorāle un Deja".
Sarunā ar mūziķiem visupirms atgādinām trio aizsākumu 2022. gadā un arī to, kā radies nosaukums HAI. Meklējam atbildes uz jautājumu, kāpēc šajā programmā skats vērsts uz Ameriku, un vai visiem trim autoriem ir kāds vienojošs elements. Runājam par ietekmēm mūzikā, stilu, zibšņu un nošu karuseli, trio HAI firmas zīmi, jūsmu un draudzību. Bet noslēgumā pieskaramies JVLMA Zinātniskās un radošās darbības projektu konkursam, kas mūziķiem ļauj iziet ārpus akadēmijas sienām.
Trio HAI koncerti īstenoti Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akdēmijas Zinātniskās un radošās darbības projektu konkursa ietvaros. "Amerikas skices" — aizraujošs ceļojums pa optimisma caurstrāvoto un virtuozo amerikāņu mūziku kopā ar flautisti Ilonu Meiju, saksofonistu Aigaru Raumanu un pianisti Hertu Hansenu.
-
Lielās piektdienas koncertā 29. martā Rīgas Sv. Jāņa baznīcā programmas centrā būs divu nozīmīgu garīgās mūzikas komponistu vārdi. Skanēs šī gada jubilāra Riharda Dubras mūzika "Adagio appassionato", sacerēta pūtēju orķestrim, un komponista oriģinālmūzika "Lux aeterna" saksofonu kvartetam.
Latvijas pirmatskaņojumā skanēs arī Deivida Maslankas “Koncerts saksofonu kvartetam un pūtēju orķestrim”, kas pasaulē novērtēts kā mūzikas darbs, kas atspoguļo lielu emocionālo un garīgo intensitāti. Šo mūziku līdzās Orķestrim “Rīga” diriģenta Valda Butāna vadībā atskaņos Rīgas Saksofonu kvartets.
Studijā tiekamies ar diriģentu Valdi Butānu un saksofonistu Aigaru Raumani.
Kā zināms, šī Rīgas Saksofonu kvarteta sastāvs gadu gaitā ir mainījies. "Šobrīd Rīgas Saksofonu kvartetā ir četri forši saksofonisti – es spēlēšu soprāna saksofonu, Rūdolfs P. Rubenis būs ar alta saksofonu, Ainars Šablovskis ir visilggadējākais kvarteta biedrs uz tenora saksofona un būs arī Baiba Tilhena ar baritona saksofonu," stāsta Aigars Raumanis.
"Spēlēsim Dubras "Lux aeterna", kas rakstīts tieši Rīgas Saksofonu kvartetam – 2003. gadā tas tika pirmatskaņots, un zīmīgi, ka Ainars Šablovskis ir vienīgais no oriģinālā kvarteta sastāva, kurš piedalījās pirmatskaņojumā, savukārt man tā būs pirmā reize, kad šo skaņdarbu atskaņoju. Baiba un Rūdolfs jau daudzkārt to ir darījuši."
"Lux aeterna" jeb "Mūžīgā gaisma" Rihardam Dubram ir ļoti tuva tēma, un Lielās piektdienas koncertā tiks atskaņota 2003. gada skaņdarba redakcija. Otrs koncertā gaidāmais Riharda Dubras skaņdarbs būs 2012. gadā pirmatskaņotais "Adagio appassionato", kas savulaik radīts kādam Amerikas pūtēju orķestrim. Tam gan nedaudz sašaurināta instrumentācija, pielāgojot to orķestra "Rīga" sastāvam.
"Forma un muzikālās idejas ir saglabātas. Kā jau Dubras mūzika, tā ir ļoti piemērota tieši baznīcas akustikai – ar tādu pacilājošu, gaišu vēstījumu,” stāsta Valdis Butāns.
„Cik ar viņu [Rihardu Dubru] esmu kontaktējies, viņš nemīl ļoti daudz runāt par savu mūziku, viņam patīk, ka mūzika runā pati par sevi.
Vienīgais, ko es vēl par šo "Adagio appassionato" mūziku varu pateikt – skaņdarbs ir lēnā tempā, bet šis lēnums nenozīmē, ka viņš būtu gurdens vai gauss. Tas ir ļoti piepildīts, ekspresīvs skaņdarbs ar ļoti dažādām nokrāsām, sākot no ļoti intīmas un beidzot ar eksaltētu, kas piepilda visu baznīcas velvju akustiku."
Lielajā piektdienā Pētera baznīcā Latvijas pirmatskaņojumā skanēs arī Deivida Maslankas “Koncerts saksofonu kvartetam un pūtēju orķestrim”, kas pasaulē novērtēts kā mūzikas darbs, kas atspoguļo lielu emocionālo un garīgo intensitāti.
"Šī skaņdarba izvēle laikam būs mana vaina kā Orķestra "Rīga" mākslinieciskajam vadītājam, domājot par programmām," bilst Valdis Butāns. "Deivida Maslankas mūziku līdz šim vēl neesam Latvijā atskaņojuši, šis būs pirmatskaņojums. Pirms vairākiem gadiem gan kopā ar Ēriks Kiršfelds un Anete Toca spēlējām tādu skaņdarbu "Oh, Earth, Oh, Stars" („Ak, zeme, ak, zvaigznes”).
Viņa mūzikas valoda varbūt ir līdzīga mūsu Pēterim Vaskam vai igauņu Arvo Pērtam – ļoti izkristalizējies un atrasts savs rokraksts, kas ļoti sakņojas garīgajā mūzikā un korāļos, tur noteikti var saklausīt arī Baha mūzikas ietekmi. Tā nav kopēšana, bet atsauces.
Un arī korāļa faktors – viņš to ļoti daudz izmanto. (..) Viņš ir sazemējies ar šo senatni. Jebkura šī komponista mūzika, ko esmu dzirdējis vai atskaņojis kopā ar orķestri, tā ir ļoti, ļoti "iešana dziļumā", meditatīvas pārdomas par dažādām tēmām. Tajā pašā laikā šajā mūzikā ir arī ļoti ekspresīvi mirkļi, kā tas varbūt būs arī šī koncerta trešajā daļā (koncertam ir trīs daļas). Tur ir tādas dzīves svinēšanas, uzvaras pār nāvi svinēšanas mirkļi, kas sasaistās ar Lielās piektdienas un Lieldienu vēstījumu."
-
Liepājas Starptautiskajā zvaigžņu festivālā 21. marta koncertā "Lielā dzintara" Jurgelaiša zālē klaviermūzikas cienītāji varēs piedzīvot izsmalcinātu ceļojumu laikā un klausīties Friderika Šopēna, Sergeja Prokofjeva, Jozefa Haidna un Filipa Glāsa mūziku, ko atskaņos pianiste Aurēlija Šimkus.
Ar Aurēliju Šimkus tiekamies Klasikas studijā, pārrunājot koncertus Vācijā un turpmākos viņas radošos plānus, par atkalatgriešanos Liepājā un netipisko programmas izvēli, par studijām Itālijā un Latvijā, kā arī par gaidām, kādas rodas pirms jaunu skaņdarbu apgūšanas.
"Man pašai tā brīnišķīgā un maģiskā sajūtas rodas tad, kad pašā centrā ir mūzika, kad mūzika uzplaukst pati par sevi, ka mēs visi tajā piedalāmies, un tas var notikt tikai konkrētajā brīdī," viņa saka. -
Vēl nesen par “Gada jauno mākslinieku” pasludinātā diriģenta Aivja Gretera vārds arvien biežāk izskan arī starptautiskā mērogā – savulaik kora “Kamēr...” līderis nu jau regulāri stājas Eiropas orķestru priekšā un sadarbojas arī ar Rīgas un Gēteborgas opernamiem.
Veidojot savu jaunāko koncertprogrammu, kas gaidāma 23. martā Lielajā ģildē kopā ar kamerorķestri "Sinfonietta Rīga", Aivis Greters pievērsies emocionāli nospriegotiem, pārdrošu ideju un jaunības enerģijas caurstrāvotiem opusiem. Tāds ir gan Volfganga Amadeja Mocarta Otrais flautas koncerts, gan par “Heroisko” dēvētā Bēthovena Trešā simfonija, kuras skaņurakstos iedvesmu jaundarbam smēlies arī viens no spilgtākajiem latviešu jaunajiem talantiem – mūslaiku romantiķis Jēkabs Jančevskis.
Ar Aivi Greteru un komponistu Jēkabu Jančevski tiekamies "Spīķeru koncertzālē" īsi pēc pirmā mēģinājuma.
Lai gan koncerta pieteikumā tātad minēts, ka šī būs viņa pirmā satikšanās ar "Sinfonietta Rīga" pilmetrāžas koncertā, taču diriģenta ceļi ar kamerorķestri krustojušies jau iepriekš. "Drošības sajūtu dod vilkme pēc Latvijas un satikšanās ar "Sinfoniettu Rīga"," stāsta Aivis Greters. "Manas atmiņas ar viņiem ir no Doma baznīcas, kad kopā ar kori "Kamēr" uzstājāmies sarežģītajā pēckovida periodā. Bija milzīgs prieks, ka "Kamēr…" jubilejas reizē mēs varējām būt komandā, un tagad, atsevišķi stājoties pie diriģenta pults jau ar simfonisko programmu, es tomēr teiktu, ka no pirmajām reizēm mēs nevaram izbēgt – tās nāk ar zināmu satraukumu.
Šodien es pamodos satraukts, kā būs, jo tomēr ar viņiem neesmu ticies vairāk nekā divus gadus. Toreiz darbs bija ar citādāku uzdevumu. Šodien mēs veidojam jaunas attiecības, un man ir liels prieks, kā tas ir iesācies ar pirmo lasījumu – gan saistībā ar simfoniju, gan Jēkaba darbu."
Arī Jēkabs Jančevskis atzīst, ka viņš jūtoties ērti un brīvi, rakstot mūziku orķestrim.
"Es pamatā pret visiem uzdevumiem cenšos izturēties nopietni, bet man ļoti patīk rakstīt orķestrim - tīri orķestrālu mūziku. Es tajā jūtos ērti un brīvi, un varu būt eksperimentālāks, atklāt jaunas faktūras, tīri pats priekš sevis. Protams, mēģinājumu process vienmēr ir brīnišķīga lieta, ko es nekad nelaižu garām, tāpēc arī esmu šeit un iespēju robežās būšu arī nākamajās reizēs."
Kas ielika pamatakmeni šīs programmas tapšanā? Aivis Greters stāsta, ka studiju ietvaros rakstījis maģistra darbu par "Sinfoniettas Rīga" pienesumu jaunajā mūsdienu mūzikā.
"Maģistra darbs bija saistībā ar kamersimfonijas žanru, kurā "Sinfonietta Rīga" ir ļoti ražīgi strādājuši, pateicoties Normundam [Šnē] un devuši iespējas komponistiem. Kad man piedāvāja veidot šo programmu, man uzreiz likās, cik tas būtu forši, ja šajā koncertā varētu būt jaundarbs, jo piedāvājums nāca ļoti sen atpakaļ, un mums bija laiks tam sagatavoties. (..)
Cik forši bija Jēkabam dot uzdevumu: "Jēkab, programmā būs Bēthovens, Mocarts..." Beigās jau jāprasa Jēkabam, vai tas bija vieglāk vai sarežģītāk, bet man kā diriģentam šķita saistoši, aicinot komponistu, atrast tur kopēju vadlīniju.
Pats foršākais, ka Jēkabs pats vasaras periodā atrada pareizās atbildes, ko viņam nozīmē Bēthovens, ko viņš grib šajā darbā ielikt, par ko viņš grib rakstīt. Mani ļoti tas iepriecināja."
Proti, Jēkabs Jančevskis bija devies "svētceļojumā" pa vietām, kur Bēthovens savulaik dzīvojis, un tur sēdējis, un rakstījis mūziku. Likās, ka tas tik tiešām komponistam ir liels process – atrast ceļu pie darba.
"Mani uzrunā viss biogrāfiskais, kas saistīts ar šo spilgto personību," atklāj Jēkabs Jančevskis.
"Ir interesanti paskatīties un padomāt, kādi šie cilvēki ir bijuši kā cilvēki, nevis kā ģēniji. Protams, neizbēgami viņi ir ģēniji, bet viņos katrā ir šis cilvēcības aspekts.
Tāpēc arī tēmas, kurām es šajā darbā pieskaros, ir trīs pavisam īsi, konkrēti citāti. Tie, vismaz lasot Bēthovena biogrāfiju un viņa vēstules, ievirza centrālo tēmu loku, kas man ir ļoti būtiski. Es patiešām ar pietāti izturējos pret to, neesmu citātu lielmeistars, bet biju pārsteigts, cik ļoti mani šī Bēhovena personība "ievilka", tas notika ļoti spēcīgi, magnētiski, tāpēc šis darbs radās īpaši, bez kādām mokām un ļoti organiski. Mūzika vienkārši plūda."
-
Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) festivāla "deciBels" koncertā "Alphabetum" 20. martā akadēmijas Lielajā zālē uzmanības centrā būs 14 kora diriģēšanas un 14 kompozīcijas studentu sadarbības rezultāts – 14 jaundarbu atskaņojums, kurus izdziedās JVLMA jauktais koris.
Klasikas studijā izvaicājam komponistu Kristu Auznieku, JVLMA asociēto profesoru.
„Pirmkārt, gribu norādīt, ka Latvijas Mūzikas akadēmijas Kompozīcijas nodaļa ir ārkārtīgi konkurētspējīga. Mūsu studenti ir tikuši gan Sibēliusa Akadēmijā, gan Hāgas Karaliskajā konservatorijā, Amsterdamas Konservatorijā un citās vietās savu nopelnu dēļ. Tur lomu spēlē gan laiks, gan vieta ar to, ka mūsu nodaļa ir ārkārtīgi daudzveidīga – mums ir septiņi pasniedzēji, katrs ar savu diezgan unikālu rokrakstu, kas nāk no dažādām pasaules vietām un mums ir ļoti liela paaudžu atšķirība. Man šķiet, no jaunākā līdz vecākajam varētu būt 40 gadu starpība – tā ir ļoti laba pazīme.”
Krists Auznieks norāda, ka šī dažādība un daudzveidība bagātina katru vietu, katru akadēmijas nodaļu un katru kompozīcijas studentu:
"Tavai balsij ir nevis jāizvēlas starp melno un balto, bet drīzāk jāatrod sava vieta daudz lielākā universā, kas kompozīcijas nodaļas vidi padara ļoti stimulējošu."
Tas pats esot sakāms arī attiecībā uz kormūziku.
"Var redzēt, ka studenti ir iedvesmojušies no ļoti dažādiem komponistiem, nāk no dažādām pieredzēm.
Tā ir tendence visā pasaulē, un arī pie mums ir redzami komponisti, kas ir gandrīz ne no klasiskās mūzikas vides, bet no tā, ko angliski sauc par "singer songwriter" – dziesmu rakstītāju tradīcijas, kas faktiski ir tuvāka mutvārdu tradīcijai.
Ja sākumā tam gribas mazliet pretoties – jā, bet nu kā tad ar pieredzi kontrapunkta studijās vai kaut ko tamlīdzīgu?! (pasmaida) Tad ir jāpadomā, piemēram, par viduslaiku trubadūriem vai kādu no šī spektra dziesminiekiem, lai saprastu, ka patiesībā vēsture cikliski ir atgriezusies atkal mājās. Dziesminieki ir eksistējuši vienmēr, un man ir liels prieks, ka šī brīža dziesminieki un dziesmotāji ir atraduši vietu šādā nodaļā un jūtas ērti, ka viņi vēlas būt daļa no kompozīcijas nodaļas, nejūtas izslēgti tikai tamdēļ, ka varbūt viņu muzikālā vīzija vai estētiskie ideāli atšķiras no Eiropas 20. gadsimta avangarda.
Ir liels prieks par šo dažādību, un to mēs redzēsim arī kormūzikas koncerta vakarā."
Krists Auznieks novērojis, ka šajā dialogā parādās arī ļoti liela mīlestība pret tradīciju.
„Bet šo tradīciju nevis idealizē, glorificē vai mākslīgi uztur, bet pagātnes materiāli ir kaut kas tāds, no kā iedvesmoties, smelties, sajust pamatni un spēkus, kur varam uzkāpt un turēties, bet vienlaikus nebaidīties iet tālāk, iet pāri, pārvarēt, pārtransformēt par to, kas mēs paši katrs esam un kā mūsu laiks vai mūsu vieta šajā laikā un telpā to pieprasa. Redzu, ka šie jaunie cilvēki to tiešām labi, pilnvērtīgi, unikāli un ar lielu gribasspēku dara, un viņi ir arī ļoti spējīgi to izdarīt." -
Liepājas Starptautisko zvaigžņu festivālu 23. martā Liepājas koncertzālē "Lielais dzintars" noslēgs Džuzepes Verdi Rekviēms. Pie LSO diriģenta pults būs Atvars Lakstīgala, dziedās Valsts akadēmiskais koris “Latvija”, solisti būd poļu soprāns Joanna Zavartko, slovēniešu mecosoprāns Monika Bohineca, ukraiņu tenors Oleksandrs Čuvpilo un Latvijas Nacionālās operas bass Rihards Mačanovskis.
Atvars Lakstīgala Verdi Rekviēmu pirmo reizi diriģēja savu diriģenta gaitu sākumā 2011. gadā Liepājas Latviešu biedrības namā. Runājām, kā mainījies viņa skatījums uz šo hrestomātisko opusu, cik daudz tā lasījumu ietekmējis nesenais brauciens uz Ukrainu un tur pieredzētais. Vēl arī par dažādas valstis pārstāvošo solistu kvartetu un atgādinām arī par Rekviēma tapšanas un atskaņošanas vēsturi.
Atvars Lakstīgala: "2011. gadā es biju tiešām ļoti, ļoti jauns, un toreiz daudzi teica, ka tā ir arī liela uzdrīkstēšanās. Pieredze kā profesionālam diriģentam bija mazliet vairāk par gadu. Tā bija mana personīgā ambīcija, ļoti vēlējos šo Rekviēmu diriģēt, jo tas bija sirdij tuvs. Vairākas reizes to biju atskaņojis kā mežradznieks orķestra sastāvā. Īpaši man palika atmiņā viens no Operas festivāla koncertiem, kurā Rekviēmu interpretēja poļu diriģents Tadeušs Voicehovskis. Biju emociju pārņemts, iedvesmojos no viņa interpretācijas un tā, kā viņš vadīja orķestri, kā bija iedziļinājies mūzikas saturā, jo
katram vārdam, katrai notij šajā meistardarbā ir ļoti liela nozīme. Te nekas nav nejaušs, katra pauzīte, katra sešpadsmitdaļnots ir ar lielu jēgu un nozīmi.
Kopš tā laika ir gūts zināms profesionāls rūdījums, daudz kas piedzīvots šo 13 gadu laikā, kopš atskaņojām to kopā ar Liepājas Simfonisko orķestri. Pavisam nesen biju Ukrainā, ļoti tuvu karadarbības zonai, dzirdēju raķešu šāviņus, dzirdēju dronus lidojam, piedzīvoju spēcīgas emocijas, apzinotie - te cilvēks ir, un te viņa vairs nav. (..) Šīs emocijas atspoguļosies arī šajā atskaņojumā, jo joprojām nevaru attapties no sirreālas realitātes, kādu piedzīvoju Ukrainā. Man ir liels gandarījums, ka viens no solistiem būs ukrainis Oleksandrs Čuvpilo. -
17. martā Latgales vēstniecībā GORS un 23. martā Dzintaru koncertzālē pirmoreiz izskanēs Riharda Dubras cikla "Krustaceļa vīzijas. Gaisma" pirmatskaņojums. Pianists Reinis Zariņš ir jaundarba tapšanas rosinātājs un būs arī pirmatskaņotājs.
Reinis Zariņš: "Kad lūdzu Rihardam Dubram uzrakstīt man kādu skaņdarbu saistībā ar Lieldienām, es nepavisam negaidīju, ka no viņa ‘‘izlauzīsies’’ tik nozīmīgs darbs kā šis koncerta apjoma opuss "Krustaceļa vīzijas. Gaisma". Rihards ar šo 15 daļu ciklu ir paplašinājis tradicionālo Krusta ceļa stāstu, uzsākot to jau no Zaļās Ceturtdienas vakara Ģetzemanes dārzā un iekļaujot nozīmīgu teoloģisku interpretāciju par Lielās Piektdienas notikumiem.
Šis darbs ir patiešām nozīmīgs ieguvums pasaules klaviermūzikas repertuāram,
un, līdzīgi kā vēl viena katoļa Olivjē Mesiāna Ziemassvētku meditācija klavierēm "20 skatieni uz jaundzimušo Kristu", arī Dubras meditācija par Kristus Krusta ceļu ir vienlaikus gan iespaidīgs koncertskaņdarbs, gan neaizmirstams garīgs svētceļojums".
Tradicionāli Krustaceļa pieturvietu skaits ir14, dažreiz tomēr pievienota vēl 15. pietura – "Augšāmcelšanās". Riharda Dubras 15 daļu cikls paplašina tradicionālo Krustaceļa stāstu, iekļaujot nozīmīgu teoloģisku interpretāciju par Lielās Piektdienas notikumiem. Tai pašā laikā, vienīgie vārdi šai ciklā ir daļu ietilpīgie nosaukumi, un viss pārējais vēstījuma svars tiek pausts tieši ar muzikālu simbolismu, tai skaitā, ar ļoti skaidru pretmetu valodu.
Dāvis Eņģelis ar Reini Zariņu runā par Riharda Dubras jaundarbu, Krustaceļa fenomenu un tā atšķirīgajiem veidoliem dažādās kristietības konfesijās, par to, kā vislabāk sagatavoties koncertam, kādas domas apsvērt, mazliet arī par Olivjē Mesiānu un viņa "20 skatieniem uz jaunpiedzimušo Jēzu", un dažādiem mākslas darbiem, kuros reflektēts par Krustaceļu. -
15. martā Rīgas Domā komponista Riharda Dubras 60. dzimšanas dienai veltītu koncertu sniegs Valsts akadēmiskais koris “Latvija” un diriģents Māris Sirmais. Koris jau vairāk kā 20 gadus ir Riharda Dubras darbu pasūtinātājs un pirmatskaņotājs, kā arī abpusēja sadarbība vainagojusies vairāku albumu ieskaņojumos.
Tajā izskanēs pēdējās divās desmitgadēs tapuši skaņdarbi jauktajam korim a cappella ar katoļu liturģijas tekstiem sešās valodās – vācu, angļu, franču, latīņu, latgaliešu un ukraiņu. Starp tiem trīs Latvijas pirmatskaņojumi – motetes “Der Sturm”, “Herr, bleib bei uns” un “O vos omnes”, kā arī pirmatskaņojums, veltījums tuva drauga piemiņai “Lux Aeterna”, kas komponēts šogad. Koncerta noslēgumā izskanēs dziesma “Viena uzvilkta skanoša stīga” ar Daces Micānes-Zālītes vārdiem un magnifikāts “My Soul Doth Magnify the Lord” jauktajam korim, čellam, diviem mežragiem un sitaminstrumentiem.
Sarunā ar Māri Sirmo - par nozīmīgākajām virsotnēm sadarbībā ar komponistu Rihardu Dubru, par Dubras individuālo kormūzikas rokrakstu, vairāk runājam par dažiem darbiem, kas izskanēs jubilejas koncertā, kā arī diriģenta novēlējums komponistam. -
Ceturtdien, 14. martā, Lielajā ģildē notiks nākamā “Simfoniskā hita ar Goran Gora” tikšanās reize, šoreiz iepazīstot franču mūziku kopā ar arfisti Ievu Šablovsku, diriģentu Žiljēnu Masmodē un, protams, Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri. Skanēs Kloda Debisī mūzika.
Saruna pirms koncerta ar arfisti Ievu Šablovsku.
Ieva Šablovska koncertā atskaņos Divas dejas arfai un simfoniskajam orķestrim. Viņa stāsta, ka šo skaņdarbu atskaņos pirmo reizi, arfistam liels izaicinājums, jo sākotnēji rakstīts hromatiskajai arfai.
Lai arī "Dejas" ir viens no Debisī polulārākajiem skaņdarbiem arfai, daudzi arfisti uzskata, ka tas ir arī viens no nekvalitatīvākajiem Debisī skaņdarbiem arfai.
Pēc pirmā mēģinājuma mūziķe atzīst, ka ir gandarīta, ka orķestris "delikāti mani pavada šajā grūtajā skaņdarbā".
"Es domāju, ka būs ļoti interesants koncerts ar to, ka viss būs tādā pavasarīgā gaisotnē, viss būs ļoti plūstoši un mazliet tādā kā izstādes sajūtā," stāsta Ieva Šablovska.
Francija 19. gadsimta otrajā pusē un 20. gadsimta sākumā, kur visupirms mākslā, bet vēlāk (tiešā vai netiešā veidā) – arī mūzikā un literatūrā – uzplaukst impresionisms. Mākslinieki pārkāpj akadēmiskās gleznošanas nosacījumus un savos darbos attēlo pasaules mainīgo iedabu, kas spoži atklājas dabas ainavās un sadzīvisku mirkļu tvērumos. Ja būsim pavisam atklāti, pats Debisī vārdu “impresionists” uz sevi labprātāk neattiecināja, to laipni atstājot, lai raksturotu vizuālās mākslas pārstāvjus, bet līdzīgi kā mākslinieki uz audekla, Debisī ar skaņām gleznoja partitūrās – gaismā mirdzošu un vējā bangojošu jūras ainavu, snaudā un sapņu pasaulē nolaidušos faunu, sudrabotu mēnesgaismu, iespaidu gleznas no tuvām un tālām zemēm… Viņš klāj paralēlus akordus kā biezus krāsas triepienus un tos izdaiļo ar smalkām, vizuļojošām gaismēnām – melodiskiem slāņiem, kas reizēm saplūst ar kopumu, bet citkārt paceļas pāri visam. Un tāpat kā gleznā – laiks Debisī mūzikā kļūst mazsvarīgs.
-
Pirms Lieldienām uz koncertu aicina Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolas simfoniskais orķestris un jauktais koris diriģenta Vilhelma Vācieša vadībā. Mūziķu sastāvu kuplinās solisti: tenors Artjoms Safronovs un baritons Eduards Vācietis, kā arī Rīgas projektu kora grupa. Koncerts notiks 13. martā Latvijas Universitātes Lielajā aulā plkst. 19.
Gaidot koncertu, saruna ar diriģentu Vilhelmu Vācieti.
Koncerta programmā divu itāliešu maestro mūzika – par koncerta krāšņu uztakti ir iecerēta Džoakīno Rosīnī uvertīra opera “Seviljas bārddzinis” un lielākais uzsvars ir likts uz Džakomo Pučīnī “Messa di Gloria”.
Sarunā Vilhlems Vācietis atklāj, ka ar šo vokāli simfoniskās mūzikas programmu vēlas parādīt skolas kolektīvus - simfosniko orķestri un kori.
"Kopš šī mācību gada, kad sāku vadīt diriģešanas nodaļu un arī simfonisko orķestri Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolā, manā pakļautībā ir arī koris. Plānojot orķestra sezonu sapratu, ka varam lepoties ar diviem kolektīviem - simfonisko orķestri un kori, kāpēc neizveidot kopīgu vokāli simfonisko programmu," bilst Vilhelms Vācietis.
Ar šo ideju viss aizsācies, bet repertuāra izvēle saistīta ar viņam pašam tuvo komponistu Pučīni, kurš ir koncerta centrā.
