Episodios

  • Krievija zināja un, acīmredzot, rēķinājās ar sankcijām un ir pārorientējusi ekonomiku uz Ķīnu. Tā intervijā Latvijas Radio skaidroja Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Kārlis Bukovskis.

    Viņš norādīja, ka, ieviešot sankcijas, jārēķinās arī ar zaudējumiem un problēmām pašu un Eiropas ekonomikā, jo viss ir savstarpēji saistīts. Daudzās valstīs ar to nodarbojas vesela kaudze institūciju. Tas ir vesels cikls.

  • Tā dēvētās Krievijas prezidenta vēlēšanas nav nesušas nekādu pārsteigumus un diktators Vladimirs Putins aizvien paliek savā vietā. Un lai gan Rietumu reakcija uz šīm tā dēvētajām vēlēšanām ir bijusi kritiska, tomēr nav skaidras atbildes, vai Putinu arī turpmāk dēvēt par leģitīmu valsts galvu?

    Neskatoties uz to, ka liela daļa Eiropas politiķu vārdu “vēlēšanas” attiecībā uz Krieviju lieto tikai pēdiņās vai šo vārdu pat neizmanto, tomēr ir manāma liela piesardzība, runājot par Krievijas prezidenta leģitimitātes starptautisko neatzīšanu.

    Opozicionārs Leonīds Volkovs izteicies, ka Putins izmantos tā dēvētās vēlēšanas savai sabiedrisko attiecību kampaņai, lai pārliecinātu it īpaši Rietumu auditoriju, ka lielākā daļa krievu ir par viņu. Taču Rietumiem būtu jāpierāda, ka tā tas nav un viens no rīkiem varētu būt paziņot par to, ka tā dēvētās vēlēšanas nav atzīstamas un Putins nav leģitīms Krievijas līderis.

    Arī kolonijā mirušā opozicionāra Alekseja Navaļnija sieva Jūlija uzsvērusi, ka Krievijas pilsoniskajai sabiedrībai, elitei un visai pasaulei tas būtu nozīmīgs signāls, ka Krievijā nevalda vispārēji atzīts prezidents, bet gan nicināts un publiski nosodīts noziedznieks. To, ka Putins būtu jādēvē par neleģitīmu līderi, uzskata arī ieslodzītais opozicionārs Vladimirs Kara-Murza un viņa sieva Jevgēnija.

    Briselē tā dēvētās vēlēšanas apsprieduši bloka ārlietu ministri. Kā bija sagaidāms, vienīgais, ko Eiropas Savienība nav atzinusi, ir tā dēvētās vēlēšanas un to rezultāti okupētajās Ukrainas teritorijās. Tas norāda uz to, ka Rietumu politiķi nav gatavi komunikācijas vakuumam ar kodolsvaru Krieviju, ko radītu Putina neatzīšana, kas automātiski neleģitīmus padarītu arī, piemēram, Krievijas ministrus un vēstniekus. Vairākas Eiropas valstis joprojām turpina sūtīt vēstniekus uz Krieviju.

  • ¿Faltan episodios?

    Pulsa aquí para actualizar resultados

  • Kāpēc Krievijas ekonomika laikā, kad valsts tērē milzu naudu, lai finansētu karu Ukrainā, nevis samazinās, bet aug. Tādi esot dati. Kā tos saprast un ko tas nozīmē tālākā nākotnē? Krustpunktā Lielā intervija ar Latvijas Bankas Ģenerālsekretariāta vadītāju, Eiropas Ārlietu padomes biedru Andri Strazdu.



    Raidījuma sarunas fokusā Krievijas ekonomika. Kad sākās Krievijas iebrukums Ukrainā, valstu vadītāji teica, ka Krievijai ir jāizjūt šīs ekonomiskās sekas kā maksa par savu agresiju. Daudzi arī prognozēja, ka tas viss atstās būtisku ietekmi gan uz Maskavas biržu, gan Krievijas valūtu, gan ekonomisko izaugsmi. Proti, runa ir par sankcijām. Rezultāts izrādījās krietni vājāks - mēs redzam statistikā, ka IKP augot, paši krievi ziņo, ka viņu ekonomika attīstās, tā esot pielāgojusies kara ekonomikai, kas arī tagad barojot valsti. Kā to saprast - kas ir kara ekonomika, kā darbojas un veidojis bizness, naudas aprite kara apstākļos? 

  • Saeima pagājušajā nedēļā otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīja par steidzamu atzīto likumprojektu inovatīvas uzņēmējdarbības un prioritāro projektu atbalstam. Tas paredz gan tā dēvēto zaļo koridoru, kas ļaus samazināt administratīvo slogu, tostarp paredzot speciālu – atvieglotu vidi uzņēmējdarbības veicināšanai un jaunu investoru piesaistei, gan vairākus citus atbalsta veidus.

    Likumprojektu inovatīvas uzņēmējdarbības un prioritāro projektu atbalstam izstrādājusi Ekonomikas ministrija. Līdzīgs atbalsts uzņēmējiem tika paredzēts jau 2021. gadā Covid-19 izplatības seku pārvarēšanas likumā un par tā rezultātiem stāsta Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Raivis Bremšmits.

    Likumprojekts nosaka arī jomas, kurās īstenojamie projekti uzskatāmi par prioritāriem, piemēram, bioekonomika, biomedicīna, fotonika un viedie materiāli, mājokļu pieejamība, viedā enerģētika, kā arī drošība un aizsardzība. Bez “zaļā koridora” būs arī vairāki citi atbalsta veidi.

    Likums arī nosaka, ka nepieciešams veidot atbalstu investīciju piesaistei un eksporta veicināšanai. Tā kā Eiropas Savienības fondi mēdz kavēties, svarīgi, lai Latvijā būtu arī patstāvīgs valsts budžeta instruments.

    Latvijas investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora vietniece Investīciju un enerģētikas jautājumos Laura Štrovalde stāsta, ka uzņēmēji likumprojektu inovatīvas uzņēmējdarbības un prioritāro projektu atbalstam jau gaida un tas palīdzēs ne tikai investoriem, bet arī vietējiem uzņēmējiem.

    Likumprojekts apstiprināts, bet līdz 1. decembrim vēl turpināsies darbs pie Ministru Kabineta noteikumu izstrādes. Ja esi uzņēmējs un tev ir inovatīvs produkts vai ideja, dodies uz LIAA.

  • Šodien, 18. martā, gaidāms kopīgs Eiropas Savienības valstu paziņojums saistībā ar Vladimira Putina "pārvēlēšanu" Krievijas prezidenta amatā, tā intervijā Latvijas Radio pastāstīja Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstniece Baiba Braže.

    Konkrētu saturu pagaidām nav iespējams atklāt, taču tas būs par "vēlēšanu" procesu, leģitimitāti, opozīcijas apspiešanu un tamlīdzīgiem jautājumiem, teica vēstniece.

    Jautāta par to, kā Eiropa varētu iegrožot Krieviju un tās ekonomiku, lai pārtrauktu karadarbību, Baiba Braže nosauca trīs darba virzienus, kas jādara vienlaikus un vienlīdz prioritāri.

  • Raidījumā Piespēle šoreiz par gaidāmo Latvijas Olimpiskās komitejas un Latvijas Sporta federāciju padomes apvienošanos vienā organizācijā.

    27.martā gaidāmi abu organizāciju kongresi, kur to biedri balsos par apvienošanos. Kāpēc tas tiek darīts un ko dos pašmāju sporta nozarei - lūkojam noskaidrot sarunā ar Latvijas Olimpiskās komitejas prezidentu Jāni Buku un Latvijas Sporta federāciju padomes viceprezidentu Mārtiņu Lazdovski.


    Nedēļas topā:


    Kristeru Gudļevski atzīst par Vācijas hokeja virslīgas regulārās sezonas labāko vārtsargu - 44 mačos 30 uzvaras, vidēji spēlē ielaistas 2,12 ripas un atvairīti 91,4% metienu;
    Sākušies Latvijas atklātā hokeja čempionāta pusfināli, kuros čempione “Zemgale”/LBTU spēlē pret “Prizmu”, bet otrā pārī “Mogo”/LSPA pret “Kurbadu”;
    Artūru Šilovu izsauc uz Nacionālās hokeja līgas klubu Vankūveras “Canucks”;
    Latvijas futbola izlases galvenais treneris Paolo Nikolato pirmo reizi runā publiski kopš stāšanās amatā, gatavojas nometnei ar divām pārbaudes spēlēm Kiprā;
    Pauls Jonass jauno sezonu sāk ar ceturto vietu Argentīnā.

  • Pirms Krievijas tā dēvētajām "vēlēšanām" vēl lielākos apmēros nekā parasti Ukrainā pastiprinājusies dezinformācijas aprite, ziņo dezinformācijas apkarotāji. Kā lasāms dažādu faktu pārbaudītāju mājaslapās, dezinformācijas temati ir visdažādākie, bet mērķis ir viens – graut uzticību Ukrainas valstij un tās amatpersonām, kā arī sēt neuzticību esošajai varai.

    Piemēram, masveidā publicēti viltus ieraksti par to, ka medicīnas aprūpe Krievijas okupētajās daļās Ukrainā ir labāka nekā pārējā valstī.

    Tiek stāstīts, ka okupētajās daļās tiek pirktas jaunas medicīnas iekārtas un atvērtas medicīnas iestādes, bet tiek noklusēts, ka medicīnas aprūpe un zāles nav pieejamas bez Krievijas pases.

    Tāpat noklusēta informācija par to, ka kopš vispārējā iebrukuma sākuma Krievija ir izpostījusi vismaz pusotru tūkstoti medicīnas iestāžu un no tām 195 ārstniecības vietas iznīcinātas pilnībā.

    Tikmēr Ukraina turpina maksāt algas okupētajās Ukrainas teritorijās palikušajiem mediķiem!

    Šī visa dezinformācija par "lielisko veselības aprūpi" masveidā "izgāzta" sociālajos tīklos – apstākļos, kad Kremļa okupētajās Ukrainas teritorijās cilvēki bruņotu personu uzraudzībā spiesti "brīvprātīgi" piedalīties tā dēvētajās Krievijas prezidenta vēlēšanās.

  • Krievijā šodien, 15. martā, sāksies tā dēvētās prezidenta vēlēšanas, kurās uzvarētājs jau ir zināms. Tas būs Vladimirs Putins, kurš gandrīz 25 gadus autoritāri pārvalda teritorijas ziņā pasaulē lielāko valsti.

    Pirms diviem gadiem Putins uzsāka postošu karu Ukrainā, kam ir pakārtota Krievijas iekšpolitika, ārpolitika un ekonomika. Kara noziegumos apsūdzētajam Putinam šīs pseidovēlēšanas ir nepieciešamas, lai izmērītu Krievijas sabiedrības noskaņojumu un apliecinātu saviem sabiedrotajiem, ka viņš joprojām ar stingru tvērienu kontrolē valsti. Tikmēr opozīcija vēlas mobilizēt savus atbalstītājus, lai apliecinātu, ka joprojām pietiekami daudz Krievijas iedzīvotāju neatbalsta Putinu.

    71 gadu vecais Vladimirs Putins kandidēs uz piekto prezidentūras termiņu. Pirms dažiem gadiem ar Putina svētību Krievijas konstitūcijā veica izmaiņas, kas ļaus viņam palikt pie varas vismaz līdz 2036. gadam. Tādējādi Putinam būs iespēja apsteigt visilgāk valdījušo Krievijas vadītāju Josifu Staļinu.

    Tāpat, kā iepriekšējās reizēs, arī šoreiz Kremlis ir nodrošinājis, ka Putinam nebūs vērā ņemamu pretinieku. Bez Putina dalībai tā dēvētajās vēlēšanās ir apstiprināti vēl trīs kandidāti.

    Zināmākais no viņiem ir komunists Nikolajs Haritonovs. 75 gadus vecais politiķis kopš 1993. gada ir Krievijas Valsts domes deputāts un šī būs jau otrā reize, kad viņš tā dēvētajās prezidenta vēlēšanās pildīs statista lomu. 2004. gadā Haritonovs saņēma nepilnus 14% balsu un tālu atpalika no Putina.

    Tā saucamajām vēlēšanām ir reģistrēts arī galēji labējās Liberāldemokrātiskās partijas līderis Leonīds Sluckis. Pēc partijas dibinātāja un ilggadējā vadītāja Vladimira Žirinovska nāves 56 gadus vecais Sluckis savos publiskajos izteikumos ir centies neatpalikt no priekšgājēja. Viņš regulāri izsaka nepatiesus apgalvojumus par Ukrainu un Baltijas valstīm, apsūdzot tās „fašismā” un krievvalodīgo iedzīvotāju apspiešanā. Sluckis par savu galveno priekšvēlēšanu programmas mērķi pasludināja drīzu Krievijas uzvaru karā Ukrainā.

    Jaunākais un mazāk pieredzējušais kandidāts ir 40 gadus vecais Vladislavs Davankovs no partijas „Jaunie ļaudis”. Bijušais uzņēmējs sevi pasniedz kā pretkara kandidātu un atbalsta miera sarunas ar Ukrainu, bet uz Krievijas nosacījumiem. Davankovs iestājas par preses brīvību, politieslodzīto atbrīvošanu no cietumiem un attiecību normalizēšanu ar rietumvalstīm.

    Krievijas Centrālā vēlēšanu komisija dalībai pseidovēlēšanās nereģistrēja bijušo žurnālisti Jekaterinu Duncovu un pieredzējušo politiķi Borisu Nadeždinu, neraugoties uz to, ka par viņa kandidatūru bija parakstījušies vairāk nekā 100 tūkstoši Krievijas pilsoņu.

  • Vislielākās pūles jāieliek tā dēvēto gudro prātu piesaistei Latvijai, intervijā Latvijas Radio norādījis rkonomikas ministrs Viktors Valainis no Zaļo un Zemnieku savienības.

    Runa ir par ārvalstu studentiem, kas studē Latvijā, par kuriem cīnās arī citas valstis, kas ieinteresētas ekonomikas kāpināšanā. Latvija šajā jomā ir pieļāvusi kļūdu

  • Norādīt uz mākslīgā intelekta izmantošanu priekšvēlēšanu aģitācijā jau pirms nākamajām pašvaldību vēlēšanām varētu būt pienākums – to paredz Saeimā vienbalsīgi pirmajā lasījumā atbalstītais Valsts prezidenta rosinātais regulējums par mākslīgā intelekta izmantošanu. Saeimas deputāti saistībā ar mākslīgā intelekta izmantošanu vēlas plašāku regulējumu.

    Ar grozījumiem Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs rosinājis, lai vēlētajam būtu skaidrība, ka ir darīšana ar mākslīgā intelekta palīdzību veidotu aģitācijas materiālu. Piemēram – priekšvēlēšanu laikā saņemtu telefona zvanu, izmantojot kāda konkrēta kandidāta balsi, viņam pašam nepiedaloties. Tāpēc likumā rosināts pielikt atsauci tiem aģitācijas materiāliem, kas veidoti ar mākslīgā intelekta palīdzību. Deputāti nenoliedz šīs idejas aktualitāti, tomēr jau tagad teic, ka regulējumam saistībā ar mākslīgo intelektu jābūt plašākam.

     

  • NATO dalībvalstis varētu nodrošināt Ukrainai visu, kas tai nepieciešams, ja vien gribētu. Tā šodien, prezentējot savu ikgadējo ziņojumu, sacīja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs. Viņš mudināja gan ASV, gan citus sabiedrotos pieņemt vajadzīgos lēmumus un palielināt atbalstu Ukrainai. Tāpat Stoltenbergs izteica gandarījumu, ka jau divas trešdaļas alianses dalībvalstu tērē savai aizsardzībai vismaz 2% no IKP.

    NATO ģenerālsekretāra preses konferencei sekoja mūsu Briseles korespondents Artjoms Konohovs,

  • No jūrnieka par karavīru. No kuģa uz fronti. Un no frontes uz sacensībām otrpus okeānam - Amerikas Savienotajās Valstīs. Tas ir Ukrainas aizstāvja Ihora Butenko stāsts, kurš pēc ievainojuma frontē un tā izārstēšanas kopā ar citiem cīņu biedriem pieteicās atlasei veterānu sporta spēlēm Savienotajās Valstīs, lai pierādītu un parādītu sev un citiem, kas ir Ukraina un uz ko ukraiņi ir spējīgi. Ar Ihoru sarunājas Rihards Plūme. 

     

    Savukārt Dīvs Reiznieks Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu iztaujā par šādiem jautājumiem:
    - Kur pēc vairāku mēnešu pārtraukuma ASV pēkšņi atradusi naudu jaunām raķešu piegādēm Ukrainai?
    - Pirmo reizi kļūstot par ASV prezidentu, Donalds Tramps bija daudz skarbāks pret Krieviju, nekā savos pirmsvēlēšanu saukļos. Kāpēc tas neatkārtosies, ja viņš par prezidentu spēs kļūs vēl vienu reizi?
    - Kādēļ Francija steidz izmantot Armēnijas un Moldovas attālināšanos no Krievijas un kā tas saistīts ar notikumiem Ukrainā? 

     

    Epizodes gaita: 
    00:31 Ievads
    03:02 Drošinātāja ekspertes Kristīnes Bērziņas komentārs šoreiz par šādām aktualitātēm:
    03:56 – Kristīne atbild uz Drošinātaja klausītāja Kārļa Krastiņa jautājumu par ASV pieejamajiem finanšu līdzekļiem Ukrainas militārajam atbalstam. 
    05:18 Kristīne izskaidro Presidential Drawdown authority būtību un norāda uz cīņu starp Balto namu un Pentagonu.
    10:02 Pirmo reizi kļūstot par ASV prezidentu Donalds Tramps, bija daudz skarbāks pret Krieviju, nekā savos pirmsvēlēšanu saukļos. Kāpēc tas neatkārtosies, ja viņš par prezidentu spēs kļūt vēl vienu reizi?
    15:52 Kādēļ Francija steidz izmantot Armēnijas un Moldovas attālināšanos no Krievijas un kā tas saistīts ar notikumiem Ukrainā?
    23:14 Rihards priecīgs par Kristīnes skaidrojumiem
    25:15 EXPLAINER: “Sarkanais krusts” Krievijā – Putina režīma pakalpiņš.
    33:17 Piesakām šīs epizodes galveno viesi – Ukrainas aizstāvi Ihoru Butenko, kurš šajās dienās pārstāv Ukrainu ASV Gaisa spēku rīkotajās militāro veterānu sporta spēlēs Teksasā.
    36:22 Pirms lielā kara sākuma Ihors bija jūrnieks
    37:14 Bruņoto spēku rindās iestājās tūlīt pēc ģimenes nogādāšanas drošībā.
    38:48 Sievas radi joprojām okupētajās teritorijās
    39:38 Kā tika ievainots?
    40:57 Kā norasinājās ārstēšanās?
    41:35 Par dzīvi pirms lielā kara.
    42:47 Kādēļ nolēma piedalīties sacensību atlasē?
    44:09 Cik grūta bija atlase?
    45:37 Par puišiem ar kuriem kopā veterānu izlasē.
    46:43 Par dalību veterānu sacensībās.
    49:38 Cik nozīmīga ir karavīru sportiskā sagatavotība?
    50:35 Sports kā karavīra lādiņš.
    52:24 Par Ukrainu jāzina visiem.
    53:57 Sarunas beigas.
    54:00 Rihards un Dīvs pārrunā dzirdēto.
    55:42 Rakstiet mums un padalieties ar saiti uz raidījumu.

     

    Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.

    Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs 

  • Pasaulē pirmo likumu, kas regulē mākslīgo intelektu šodien, 13. martā, apstiprinājuši Eiropas Parlamenta deputāti. Politiķi cer, ka tas palīdzēs attīstīt šo jauno un daudzsološo tehnoloģiju saskaņā ar cilvēku pamatvērtībām un brīvībām, nevis pret tām. Tomēr kritiķi saka, ka iedzīvotāju aizsardzība pret, piemēram, izsekošanu un atpazīšanu publiskās vietās vai pret kriminoloģisko prognozēšanu varētu būt bijusi stingrāka.

  • Pēdējā laikā virkne valsts un pašvaldību uzņēmumu paziņojuši, ka viņi maina savu vizuālo identitāti, sākot ar logo, līdz pat zīmola maiņai. Kāpēc ir vērts tērēt tam naudu, īpaši, ja ir runa par valsts monopola uzņēmumiem? Krustpunktā analizē biedrības "Sabiedrība par atklātību "Delna"" direktore Inese Tauriņa, Rīgas Stradiņa universitātes docētāja Sociālo zinātņu fakultātē Kristīne Blumfelde-Rutka, valsts kontrolieris Edgars Korčagins un līdzdibinātājs un stratēģis aģentūrā "WKND" Edgars Pētersons.



    Ar katru paziņojumu par kāda valsts vai pašvaldības uzņēmuma vizuālās vai kādas citādas identitātes maiņu sociālos tīklos var novērot arvien lielāku viļņošanos. Ja "Pasažieru vilciena" pārtapšana par "Vivi" lielākoties provocēja komentārus par saukļa derīgumu, tur citi smaidīja, citi kariķēja. Tālāk jau runājot par "Rīgas satiksmi" un Ceļu satiksmes drošības direkciju, tur jau tā ņemšanās bija ne tikai par vizuālo jēgu, bet arī par naudas izlietojumu. Cilvēki prasa, kāds tad ir ieguvums no tā, ka tagad logo būs mazliet citāds? Turklāt, kā zināms, ir jāmaina dokumentācija, jāpārkrāso vagoni un tā tālāk. Kādi priekšnosacījumi ir ko tādu darīt, kad tā ir jēdzīga un bezjēdzīga naudas tērēšana?

  • Kopš marta sākuma iedzīvotāji aktīvi iesniedz ienākumu deklarācijas, lai atgūtu pērn pārmaksātos attaisnotos izdevumus. Tomēr šis nav īstais brīdis celt attaisnoto izdevumu slieksni – tas izriet no balsojumiem Saeimā šīsdienas sēdē. To rosināja opozīcijā esošās Nacionālās apvienības deputāti, taču koalīcija to izskata nodokļu pārmaiņu kontekstā un sola izvērtēt vēlāk šī gada laikā.

    Attaisnotie izdevumi par maksātāja un viņa ģimenes locekļu izglītības iegūšanu, kvalifikācijas celšanu, medicīnas un ārstniecisko pakalpojumu izmantošanu un veselības apdrošināšanas prēmiju maksājumiem Latvijā ir spēkā 30 gadus, atgādina Finanšu ministrija. Tolaik attaisnotie izdevumi par izglītību bija 90 lati gadā, bet par medicīnu 60 lati gadā. Attaisnoto izdevumu limitus ik pa laikam pārskatīja. Kopš 2018. gada attaisnotie izdevumi par nodokļu maksātāja un viņa ģimenes locekļu izglītības un ārstniecības pakalpojumiem, ziedojumiem un dāvinājumiem nedrīkst būt vairāk kā 600 eiro. Par ģimenes locekļiem attaisnotajos izdevumos var ietvert tikai izdevumus par izglītību un ārstnieciskajiem pakalpojumiem.

    Nacionālā apvienība rosināja attaisnoto izdevumu slieksni katram ģimenes loceklim celt no 600 līdz 1000 eiro. Skaidrojot šo priekšlikumu, deputāte Ilze Indriksone norādīja, ka kopš izmaiņu spēkā stāšanās vidējā alga valstī ir pieaugusi par teju 66% - no 926 eiro 2017. gadā līdz 1537 eiro 2023. Gadā. Tas liek arī attaisnoto izdevumu summu celt atbilstoši vidējās algas kāpumam. Turklāt gadījumos, kad gada ienākumu deklarācijā attaisnotie izdevumi pārsniedz 600 eiro, atlikušo summu pārceļ uz nākamo gadu. Pārsniedzot šo limitu gadu no gada, neizmaksātā valsts ieturētā summa pašlaik esot virs 160 miljoniem eiro.

    Viedokli izsaka Valsts ieņēmumu dienesta pārstāve Kristīne Augstkalne-Jaunbērziņa

  • Politologs Dmitrijs Oreškins labprāt uzsver, ka viņa pamatspecialitāte ir ģeogrāfija, kas arī nosaka viņa skatījumu uz šodienas Krievijas problemātiku caur plašāku kontinentālu un globālu procesu prizmu. Tātad arī plašākā vēsturiskā kontekstā. Raidījumā Kas būs ar Krieviju? Dmitrijs Oreškins sniedz savu redzējumu par iespējamiem Krievijas nākotnes scenārijiem.

    Rezumējot sarunu par iespējamajiem Krievijas nākotnes attīstības scenārijiem, Dmitrijs Oreškins atzīst:

    Es teiktu, ka dažādiem manas dārgās tēvzemes reģioniem ir iespējami dažādi scenāriji. Piemēram, Maskava. Visnotaļ eiropeiska, attīstīta, izglītota pilsēta. Drusku labāka, drusku sliktāka, bet apmēram Parīzes, Londonas, Berlīnes līmenī. Milzīga pilsēta, kuru, starp citu, diezgan saprātīgi pārvalda pašreizējais mērs. Izved atkritumus, būvē ceļus, novāc sniegu, stāda puķes, bet par politiku nerunā vispār. Jā, protams, viņš ir cilvēks no Putina komandas. Viņš savulaik bija prezidenta administrācijas vadītājs, bija Tjumeņas apgabala gubernators, proti, viņš visu ir pieredzējis. Viņš lieliski zina, kā viss darbojas. Viņš ievēro spēles noteikumus. Viņš noteikti saprot, ka no tā, ko Putins dara, mati ceļas stāvus. Saprot, bet nekad to neteiks. Bet, ja sāksies šie  rūgšanas procesi, tad, es domāju, viņam ir savs rīcības variants, iespējams, ir noregulētas attiecības ar spēka struktūru pārstāvjiem.

    Ir arī alternatīvas teritorijas. Domāju, ka Sanktpēterburga ir strukturēta pavisam citādi, lai gan šķiet, ka arī tā ir liela pilsēta. Bet – cits priekšnieks, cita prioritāšu sistēma.

    Tālie Austrumi – primāri tur notiek vienkārši pārtapšana mežonīgā nomalē. Putins tik daudz runāja par šosejas būvniecību uz Tālajiem Austrumiem. Viņi to uzbūvēja – un aizmirsa; patiesībā tā joprojām nedarbojas. Cilvēki Tālajos Austrumos, runājot par pārējo Krievijas teritoriju, lieto apzīmējumu „Lielā zeme”. Tā ir kaut kur tur tālu, aiz Urāliem – mēs te esam paši par sevi. Varbūt viņi pat nevēlas atdalīties, bet viņi būs spiesti to darīt, jo vienīgais tievais pavediens, kas viņus vieno ar pārējo Krieviju, ir tas pats Transsibīrijas dzelzceļš, kuru cara tētiņš uzbūvēja 19. un 20. gadsimta mijā. Ir vēl arī Baikāla–Amūras maģistrāle, bet tā savulaik tika būvēta gadījumam, ja sāktos karš ar Ķīnu. Transporta infrastruktūra ir nepietiekama, un krīzes gadījumā Tālajiem Austrumiem nāksies kulties pašu spēkiem. Eiropas daļa būs aizņemta, kārtojot attiecības ar Kadirovu, un Tālajiem Austrumiem pateiks – veči, tieciet jau nu paši galā. Tad nu viņi arī darīs un lems paši – veidos kaut kādas attiecības ar japāņiem, ar ķīniešiem.

    Kaukāzs – tas ir atsevišķs stāsts. Par Kadirovu jūs pareizi pateicāt, bet līdzās ir Krasnodaras novads – jaudīga vienība ar četriem miljoniem iedzīvotāju, ar savu bruņojumu. Vai viņi tā vienkārši uzspļaus notiekošajam, vai tomēr mēģinās atjaunot kārtību?

    Tāpēc es domāju, ka būs ļoti dažādi un maz būs vietu, kur būs labi. Varbūt kaut kur būs. Lai Dievs dod! Labi, tas nozīmē – bez kara. Slikti – ar karu. Jau atkal – es nesaku, ka tieši tā būs. Es neesmu Dievs Tas Kungs, bet man šķiet, ka ar katru kara gadu tie negatīvie scenāriji kļūst arvien ticamāki. Tiesiskais nihilisms, paļaušanās uz spēku, zvēriskums. Kopumā notiek valsts zvēriskošanās process. Ir posttraumatiskais sindroms. Cilvēki, kas atgriežas no kaujas lauka, visur redz ienaidniekus. Viņi, tā vietā lai diskutētu, ir gatavi nekavējoties iebliezt tevī aptveres saturu.

    Cilvēki, kas dzīvo Latvijā un runā par to, kā viņus te apspiež, acīmredzot nespēj iedomāties, cik dažāds ir debašu līmenis un stils. Kaut kur dienvidos pie Ukrainas robežām strīds ātri vien pāraug ģīmju dauzīšanā. Un tas tiek uzskatīts par normālu. Te tevi uzklausīs un teiks – zini, nu tu gan esi tāds, tāds un šitāds. Te tā uzreiz nelien kauties. Un tas tomēr ir liels sasniegums. Un var ilgi un dikti stāstīt, ka mums te ir nodarījuši pāri, un vēl tur ko, bet atšķirība ir tāda, ka Krievija karo, bet Latvija – nē. Tāpēc var būt cik uziet visādu trūkumu, bet – te viens otram rīkli negriež, negalina viens otru nost. Tā ir liela priekšrocība. Kad tu tā dzīvo, tad tas tev šķiet it kā dabisks stāvoklis. Bet tā varēja arī nebūt, tā varēja nebūt.

  • Šķiet, nekad iepriekš Satiksmes ministrijā nav sakrājies tik daudz problēmu un izaicinājumu, kā tas ir tagad. Lai gan pēdējos mēnešos, šķiet, visvairāk esam apsprieduši nedienas ar jaunajiem vilcieniem, ir jārunā arī par Eiropas fondu apguvi, kur Satiksmes ministrija ir viens no lielajiem kavētājiem projektu īstenošanā. Arī par lidostas attīstību un "Rail Baltica" projekta virzību. Tāpēc Krustpunktā izvaicājam satiksmes ministru Kasparu Briškenu (Prograsīvie). Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod žurnāla "Dienas Bizness" žurnālists Māris Ķirsons un portāla "Latvijas Vēstnesis" žurnāliste Inese Helmane.



     

  • “Ja cilvēks zina, ka viņam atkal var būt intīmais partneris, ka viņu kāds atkal mīlēs un pat ar traumu partnera acīs tu atkal vari būt skaists, tas palīdz atkopties un veidot dzīvi tādu, kā vēlies,” sarunā ar Dīvu Reiznieku saka kara veterānu tiesību aktīviste Katerina Skorohoda. Viņas vadībā Ukrainā izlaista rokasgrāmata, kas palīdz amputācijas un citas smagas kara traumas pārcietušajiem veterāniem atgriezt savā dzīvē intimitāti.

    Savukārt Rihards Plūme Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu iztaujā par šādiem jautājumiem:
    - Kā Eiropai sokas ar militāro spēju attīstīšanu?
    - Vācijas nedienas publiskajā telpā turpinās;
    - Budapeštas nākamais mērķis – sabotēt NATO jaunā vadītāja izvēli? 

     

    Epizodes gaita: 

    00:31 Ievads 
    02:50 Drošinātāja ekspertes Kristīnes Bērziņas komentārs šoreiz par šādām aktualitātēm: 
    03:59 Kā Eiropai sokas ar militāro spēju attīstīšanu? Izskatās, ka sāk saņemties.
    09:00 Vācijas kanclers Šolcs turpina būt kritikas krustugunīs. Kādēļ viņš nevēlās ļaut sūtīt Taurus raķetes uz Ukrainu? Vācija nav gatava uzņemties īstu vadību? 
    13:23 Nopludinātā Vācijas militāristu saruna – kāda reakcija un sekas?
    16:50 Krievija redz kā Vācija un ASV sevi bremzē.
    17:50 Ungārijas nākamais mērķis – sabotēt NATO jaunā ģenerālsekretāra izvēli?
    23:00 Vai Marks Rute būtu labs Baltijas un Polijas interesēm?
    25:36 Dīvs uzvlicies par Ungāriju. 
    26:36 Dīvs netic igaunietes iespējai kļūt par NATO ģenerālsekretāru.
    28:45 EXPLAINER: Cik daudz amputāciju un citu smagu ievainojumu Ukrainas armijas rindās?
    32:54 Piesakām šīs epizodes galveno viesi – kara veterānu atbalsta organizācijas “Veteran Hub” pārsāvi Katerinu Skorohodu, kuras vadībā izdota rokasgrāmata par seksu pēc karā gūtiem smagiem ievainojumiem.
    35:03 Kāpēc izveidots projekts “Resex” un izdota rokasgrāmata par seksu un intimitāti pēc karā gūtas traumas?
    38:39 Galvenais mērķis ir parādīt, ka, lai arī dzīve pēc ievainojuma, protams, nebūs tāda pati, tomēr sekss un attiecības atkal var būt lieliskas.
    39:28 Šis projekts izveidots, ieklausoties veterānu vajadzībās. Viņus satrauc šis jautājums, bet nav skaidrs kā par to runāt.
    43:25 Seksuālā dzīve nereti kļūst interesantāka nekā tā bijusi iepriekš.
    45:24 Ir sievietes, kurām ir ievainotu karavīru fetišs.
    45:45 Kā atšķiras rokasgrāmatas abas versijas – vīriešiem un sievietēm paredzētās?
    48:22 Kādi šobrīd ir biežākie ievainojumi kara laukā?
    49:12 Atsaucība par projektu bijusi iedvesmojoša. Tiek gatavota rokasgrāmatu papildus tirāža.
    50:06 Veterānu labā vēl daudz kas darāms. 
    51:10 Kā attīstīsies “Resex” projekts?
    51:57 Sarunas beigas.
    52:18 Rihards un Dīvs pārrunā dzirdēto.
    53:32 Rakstiet mums un padalieties ar saiti uz raidījumu.
    54:35 iemetam āķi par nākamās epizodes viesi.

     

    Pilna intervija angļu vaodā: https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/drosinatajs/en-sex-and-intimacy-after-war-injury--the-fuse-64.a189066/

     

    Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.

    Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs 

     

  • Raidījumā Divas puslodes šoreiz par un ap tikko aizvadīto "Lielās otrdienas" balsojumu ASV, Ķīnas parlamenta Nacionālā tautas kongresa ikgadējo sesiju un Vācijas nopludinātajām sarunām. Aktualitātes analizē portāla "Delfi" ārzemju ziņu redaktors Toms Ģigulis un Vācijas Māršala fonda vecākā pētniece Kristīne Bērziņa.

    Superotrdienas signāli

    5. martā Savienotajās Valstīs bija t.s. „Superotrdiena” – diena, kad sešpadsmit pavalstīs notiek abu lielo partiju priekšvēlēšanu balsojumi un sapulces, sadalot apmēram trešdaļu no Republikāņu partijas priekšvēlēšanu kongresa delegātu balsīm, un nepilnu ceturtdaļu no Demokrātu partijas delegātu balsīm. Ievērojot līdz šim notikušās priekšvēlēšanas, Superotrdiena gan vēl nedos nevienam no kandidātiem galīgo mandātu, tomēr tā skaidri iezīmē perspektīvu.

    Kā esošā prezidenta, demokrāta Džo Baidena, tā eksprezidenta un potenciālā prezidenta republikāņa Donalda Trampa gadījumā viss liecina par to, ka šķēršļu viņu ceļā uz 5. novembra finiša taisni nebūs.

    Vienīgā Trampa sāncense, bijusī Savienoto Valstu pārstāve Apvienotajās Nācijās Nikija Heilija līdz vakardienai bija guvusi pārsvaru pār Trampu vienīgi Kolumbijas apgabalā, respektīvi galvaspilsētas Vašingtonas administratīvajā teritorijā un atsevišķu delegātu mandātus vēl vairākās citās pavalstīs. Vakar viņa pievienoja savu izdošanos sarakstam vēl arī Vermontas pavalsti, līdz ar to viņai piekritīgo delegātu balsu skaits sasniedza 62, kurpretim Donalda Trampa kontā to ir jau tuvu astoņiem simtiem. Būtībā vienīgā intriga ir – vai Heilija gribēs turpināt sacīksti arī turpmāk, vai pēc Superotrdienas liks tai punktu.

    Tikām demokrātu partijas kandidātam, prezidentam Džo Baidenam nopietnu sāncenšu nav vispār. Kā kongresmenim Dīnam Filipsam, tā pašattīstības rokasgrāmatu autorei Mariannai Viljamsonei līdz šim nav izdevies tikt pie delegātu balsīm. Tiesa gan, divi no 115 Mičiganas pavalsts delegātiem vakar saņēma mandātus ar formulējumu „bez noteiktas apņemšanās”. Daļā no pavalstīm vēlētāji priekšvēlēšanās var dot pārstāvjiem mandātu ar šādu vai līdzīgu formulējumu, kas nozīmē, ka partijas kongresā, apstiprinot prezidenta amata kandidātu, viņi var balsot pēc saviem ieskatiem. Šādi pret Baidena politiku protestē tie Demokrātu partijas vēlētāji, kuri neatbalsta viņa rīcību Izraēlas un „Hamās” konfliktā, respektīvi, uzskata, ka Vašingtonai būtu jāīsteno stingrāks spiediens pret Izraēlu, panākot uguns pārtraukšanu un plašāku humānās palīdzības piegādi Gazas joslai. Neviens no šiem protestētājiem, preses taujāts, gan nav izteicies, ka balsos par Donaldu Trampu, taču daļa teikuši, ka, ja Baidens nelabosies, viņam viņu balsi 5. novembrī neredzēt.

    Milzu kuģis peld miglā

    Vakar, 5. martā, Pekinā uz savu ikgadējo kongresu pulcējās Visķīnas Tautas pārstāvju sapulce, respektīvi, Ķīnas parlaments. Kā jau totalitārā valstī, kur nozīmīgākie lēmumi tiek pieņemti kompartijas vadības līmenī, šai sanākšanai ir vairāk ceremoniāls raksturs, tomēr novērotāji pievērš notikumam uzmanību, tverot akcentus, kas var norādīt uz attīstību milzīgās valsts politikā.

    Nozīmīgākā šai ziņā bija Valsts padomes priekšsēdētāja, respektīvi, premjerministra Li Cjana uzstāšanās, pirmā Tautas pārstāvju kongresā šim partijas funkcionāram, kurš kļuva par valdības vadītāju pirms nepilna gada. Kā zināms, Ķīnas ekonomikai šie nav tie spožākie laiki, ar parādos slīkstošiem nekustamo īpašumu attīstītājiem un pašvaldību budžetiem, zemu iekšējā patēriņa aktivitāti un vispārējo ekonomikas bremzēšanos. Premjera runā tika iezīmēts 5% izaugsmes mērķis, lai gan par tā sasniegšanas iespējām daudzi komentētāji ir skeptiski, ciktāl uzrāviens, kuru Ķīnas ekonomika piedzīvoja pēc pandēmijas ierobežojumu atcelšanas, sāk apsīkt.

    Tāpat premjera runā tika solīti plāni jaunāko tehnoloģiju attīstībai, t.sk. mākslīgā intelekta, lielo datu un kvantu datoru jomā, ar virsuzdevumu panākt Ķīnas tehnoloģisko pašpietiekamību. Premjers Li seko valsts galvas Sji Dziņpina pirms vairākiem mēnešiem izvirzītai tēzei par „jaunu ražošanas spēku” izvēršanu, kas gan šobrīd ir tikai diezgan izplūdis lozungs. Novērotāji norāda uz fundamentālo pretrunu starp varas vēlmi attīstīt avangarda tehnoloģijas un tajā pašā laikā stingri kontrolēt informācijas apriti, ciktāl bez brīvas informācijas aprites tehnoloģiski dinamisku sabiedrību ir grūti iedomāties.

    Uz ne sevišķi spožās ekonomiskās situācijas fona pamanāms ir kārtējais nozīmīgais aizsardzības izdevumu kāpums par 7,2%. No otras puses tiek gan norādīts, ka Ķīnas aizsardzības budžets joprojām ir apmēram 1,3% no iekšzemes kopprodukta, tātad, proporcionāli pieticīgs. Pamanītas ir arī retorikas nianses, premjerministram Li runājot par Taivānu. Proti, runātājs pauda, ka Ķīnas Tautas republika būšot stingra savā apņēmībā atkalapvienoties ar Taivānu, pie tam, ja agrāk ierasti tika piesaukta „mierīga apvienošanās”, tad šajā runā, kā tas arvien biežāk mēdz būt pēdējā laikā, apzīmētājs „mierīga” iztrūkst.

    Kremļa spicās ausis

    Otrdien Krievijas varas kontrolētā telekanāla RT vadītāja, viena no pamanāmākajām Kremļa propagandistēm Margarita Simonjana sava soctīklu kontā publiskoja audioierakstu, kurā dzirdama saruna starp Vācijas Gaisa spēku komandieri ģenerālleitnantu Ingo Gerharcu, brigādes ģenerāli Franku Grefi un vēl diviem virsniekiem. Sarunā oficieri apsprieda to, vai un kā ar vācu spārnotajām raķetēm „Taurus” būtu dodams trieciens bēdīgi slavenajam Kerčas tiltam. Kā zināms, „Taurus” tiek minētas kā ierocis, kas tiešām varētu nodarīt šai būvei visnopietnākos zaudējumus, kāpēc arī Kijiva jau labu laiku uzstājīgi lūdz no Berlīnes šīs raķetes.

    Līdz šim tam konsekventi pretojies kanclers Šolcs, kā argumentu minot pirmkārt to, ka tad uz Ukrainu būtu jānosūta vācu karavīri raķešu apkalpošanai un kontrolei. Starp citu, vācu kara lidotāju telefonsarunā izskan arī informācija, ka līdzīgas funkcijas ar raķetēm „Storm Shadow” Ukrainā jau veic britu personāls.

    Krievijas propaganda nekavējās sacelt pamatīgu brēku par nelietīgajiem vāciešiem, kuri grasoties apšaudīt, kā tas tiek formulēts, „Krievijas teritoriju”. Iesaistījās arī oficiālās varas pārstāvji. Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāve Marija Zaharova paziņoja: šis liecinot, ka Vācijas valsts vara nav vienota, un, tātad, Vācijā neesot demokrātijas. Vēl spilgtāk izpaudās eksprezidents, Drošības padomes vicepriekšsēdis un, domājams, Krievijas šobrīd populārākais pļēgurs Dmitrijs Medvedevs. Savā „Telegram” kontā viņš pauda, ka vācieši, Krievijas mūžsenie pretinieki, atkal kļuvuši par zvērinātiem ienaidniekiem. Krievijai atkal esot aktuāls Otrā pasaules kara laika lozungs: „Nāvi vācu fašistu okupantiem!”

    Paralēlais Krievijas propagandas motīvs ir dižošanās ar audioieraksta iegūšanu, kas, protams, nedara godu Vācijas militārajam resoram. Notikušo komentējis Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss, precīzi raksturojot to kā daļu no Krievijas informācijas kara. Tāpat viņš paziņoja, ka aizdomām par iespējamu iekļūšanu Vācijas aizsardzības resora datu bāzēs nav pamata. Saruna pārtverta brigādes ģenerāļa Grefes neuzmanības dēļ, jo viņš, uzturoties aviācijas izstādē Singapūrā, lietojis saziņai viesnīcas telefona līniju. Kā pierāda šis gadījums, nepatīkamā iespējamība uzdurties Kremļa spicajām ausīm pastāv jebkurā pasaules malā.  

    Sagatavoja Eduards Liniņš.

  • Raidījumā Brīvības bulvāris saruna ar poļu vēsturnieku un publicistu, cilvēktiesību aktīvistu un 70. gadu disidentu Polijā Adamu Mihņiku. Par to, ko varam darīt situācijās, kad ārējais ļaunums pārsteidz, par Ukrainu un Eiropas solidaritāti, 20. gadsimta vēstures līdzībām ar mūsdienām un vēstures sniegtajām mācībām.

    Adams Mihņiks, poļu vēsturnieks, publicists, cilvēktiesību aktīvists un bijušais politiskais ieslodzītais, bija viena no vadošajām figūrām Polijas opozīcijas kustībā 20. gadsimta sešdesmitajos gados. Viņš bija viens no studentu protestu līderiem 1968. gadā, kustības "Solidaritāte" un Leha Valensas padomnieks. 1989. gada maijā viņš izveidoja laikrakstu "Gazeta Wyborcza", kas ir ar lielāko tirāžu Polijā, un kļuva arī par šī laikraksta galveno redaktoru. 1989. gadā. Mihņiks bija viens no tiem, kurš iestājās par Ukrainas brīvības tiesībām. 90. gados regulāri publicējas izdevumos "Der Spiegel", "The Washington Post", "Le Monde". Mihņiks ir arī Minesotas, Mičiganas un Jaunās skolas ASV goda doktors. Izdevums "Financial Times" 2006. gadā viņa nosauca starp 20 pasaulē ievērojamākajiem žurnālistiem.