Episodes
-
Ar pārliecinošu balsu vairākumu Saeimas ārkārtas sēdē ārlietu ministra amatā apstiprināta pieredzējusī diplomāte Baiba Braže. Viņa Latvijas ārlietu dienestā ir jau vairāk nekā 30 gadu. Balsojumā viņas kandidatūru šajā amatā atbalstīja 66 deputāti, pret bija - 11 un deviņi atturējās.
Baiba Braže pirms apstiprināšanas ministres amatā bija Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstniece. Iepriekš trīs gadus viņa bija NATO ģenerālsekretāra Jensa Stoltenberga vietniece publiskās diplomātijas jautājumos, kā arī Latvijas vēstniece Apvienotajā Karalistē, Indonēzijā un Nīderlandē. Deputāti arī debatēs pirms balsojuma akcentēja Bražes plašo pieredzi, atsaucoties jau uz laiku pirms vairāk nekā 20 gadiem, kad Latvija virzījās uz Eiropas Savienību un NATO.
Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja ar lielu Saeimas pārsvaru - divām trešdaļām deputātu balsu, bet Nacionālajai apvienībai atturoties un pret balsojot "Stabilitātei". Braže pēc sēdes pateicās plašo Saeimas atbalstu, kas norāda uz vienotu izpratni par ārpolitikas nozīmīgumu.
"Par gan uzticības izteikšanu, gan atklātajiem vārdiem un kritiku. Visu dzirdēju. Strādāšu Latvijai. Esmu stājusies amatā, lai darītu konkrētas lietas mūsu drošībai, ekonomikai un mūsu cilvēkiem. Mēs to darīsim komandā, visa valdība. Mēs dzirdējām, cik daudz kopīga mūsu drošības politikā un ārpolitikā šajos kritiskajos brīžos gan Latvijai, gan visai eiroatlantiskajai savienībai."
Uz atkārtotu jautājumu par iestāšanos "Jaunajā Vienotībā" Braže gan atbildēja, ka šo lēmumu vēl neesot pieņēmusi. -
Ārlietu ministra amatā šodien, 19. aprīlī, ar pārliecinošu balsu vairākumu ir apstiprināta diplomāte Baiba Braže. Tomēr beigās izrādījās, ka "Jaunajā Vienotībā" partijas vidū nevarēja atrast piemērotu kandidātu. Tas ir svaigākais šīs nedēļas notikums, ko apspriežam raidījumā. Runājam arī par dažiem Rīgas domes lēmumiem, piemēram, atbalstu strīdīgi vērtētajai Lucavsalas zemes nodošanai Latvijas Futbola federācijai stadiona būvei. Pārrunājam arī Ārvalstu investoru padomes sniegto slēdzienu, kas investīciju vidi Latvijā novērtēja ar līdz šim zemāko atzīmi. Aktualitātes Krustpunktā analizē žurnāla "IR" galvenā redaktore Nellija Ločmele, domnīcas "Providus" pētniece Līga Stafecka un Latvijas Radio pētnieciskās žurnālistikas nodaļas vadītājs Ģederts Ģelzis.
-
Episodes manquant?
-
Skolēni varēs atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves. To paredz Saeimā otrajā lasījumā atbalstītās izmaiņas Izglītības likumā. Ja skolēns no tās atteiksies līdz šī gada 21. jūnijam, tad citu svešvalodu varēs apgūt jau no jaunā mācību gada.
“Nu, es izvēlējos šo skolu, lai man nebūtu jāmācās krievu valoda, tas bija viens no maniem skatījumiem, jo man sākumskolā, pamatskolā ļoti nepadevās tas priekšmets.”
Tā par izvēli skolā nemācīties krievu valodu kā otro svešvalodu stāsta pie Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas sastaptā skolniece Anete. No četrām iespējām, ko skola piedāvā, proti, apgūt spāņu, vācu, franču vai krievu valodu, Anete izvēlējusies spāņu valodu.
Viņa skaidro, ka, lai gan apzinās, ka, dzīvojot Latvijā, ar krievu valodu nākas bieži sastapties, tomēr to apgūt neesot gribējusi, tiesa, viņa gan atzīst, ka krievu valodai ir jāpaliek kā izvēles iespējai, ko skolēni var mācīties kā otro svešvalodu. Anetei piekrīt un izsakās līdzīgi viņas skolasbiedrene Evelīna.
Grozījumi Izglītības likumā paredz īstenot pāreju uz otro svešvalodu skolās kādā no Eiropas Savienības oficiālajām valodām. Pašlaik Latvijas skolēni no skolas gaitu uzsākšanas kā pirmo svešvalodu apgūst angļu valodu, bet līdz ar sākumskolas beigām – otro svešvalodu. Teorētiski tās var būt gan vācu, franču un citas valodas, bet praksē visbiežāk māca krievu valodu.
Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas datiem, krievu valodu kā otro svešvalodu apgūst gandrīz pusē Latvijas skolu, un daļā izglītības iestāžu netiek piedāvāta alternatīva krievu valodas apguvei.
Lai nodrošinātu iespēju kā otro svešvalodu piedāvāt kādu citu, skolas varēs slēgt arī savstarpēju līgumu ar citu skolu par mācību priekšmetu īstenošanu. Tiesa, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga norāda, ka tas pilnībā problēmu neatrisinās un nodrošināt papildu svešvalodas būs ļoti grūti.
Lai grozījumi Izglītības likumā stātos spēkā, par tiem vēl trešajā – galīgajā – lasījumā jālemj Saeimai, un paredzēts, ka par to lems 23. aprīlī. Likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas. -
Viens no pēdējā laika apspriestākajiem tematiem ir bijušā valdības vadītāja lidojumi uz ārzemēm. Valsts kontrole arī veica revīziju un atklāja likumpārkāpumus. Tas ir raisījis jautājumus par lietderīgiem tēriņiem arī citās institūcijā, piemēram, Saeimā, kur Valsts kontrole revīzijas nemaz nevar veikt. Krustpunktā izvaicājam valsts kontrolieri Edgaru Korčaginu. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod portāla "Latvijas vēstnesis" žurnāliste Inese Helmane un žurnāla "Dienas Bizness" žurnālists Jānis Goldbergs
-
Valdībai drīzumā jāpieņem lēmums par to, kurus no dabas skaitīšanā atklātajiem Eiropas nozīmes biotopiem mēs turpmāk sargāsim. Par vienu no Latvijas dabas bagātībām – mežiem, arvien pieaug spriedze starp vides aizstāvjiem un mežsaimniecības biznesu, kas cenšas kavēt politiķu lēmumu.
Jānis Rozītis, Pasaules Dabas fonda direktors: „Mēs atkal redzam, ka meža nozares pārstāvji kā „Latvijas valsts meži” saka: “Nē, stop! Mēs šādu uz priekšu nevaram virzīt.”
Industrijas negausībai ceļā nostājusies Satversmes tiesa, kas pagājušajā nedēļā atcēla valdības noteikumus par jaunāku mežu ciršanu kailcirtē. Nozare sola nepadoties.
Armands Krauze, zemkopības ministrs: „Satversmes tiesa pateica, ka Ministru kabinets var pieņemt šādus lēmumus, bet, ka jābūt pietiekamam ietekmes uz vidi novērtējumam.”
Laikā, kad prasības pēc dabas sargāšanas arvien pieaug, par vērtīgu biotopu saglabāšanu valsts mežos lemj amatpersonas, kuru pārliecība balstās peļņas gūšanā.
Raivis Kronbergs, Zemkopības ministrijas valsts sekretārs: „Tā nav ne taktika, ne nodoms, ne ļaunprātība.”
Kāpēc par valsts mežu izmantošanu joprojām teikšana ir gandrīz tikai koku cirtējiem, nevis dabas pētniekiem un zinātniekiem? Un, vai Satversmes tiesas spriedums, kas aizliedz cirst jaunākus kokus, apturēs mežu noplicināšanu, pētām Atvērto failu pusstundā.
-
Šajā reizē "Drošinātāja" viesis ir Ukrainā labi zināmais mūziķis, dzejnieks un nu jau kādu laiku arī karavīrs Mikolajs Serga. Viņš izveidojis platformu “Культурні Сили України”, ar kuras palīdzību Ukrainas karavīriem sniegti jau 3700 koncerti un notikuši simtiem dažādi kultūras un izgītojoši pasākumi civiliedzīvotājiem.
Savukārt Dīvs Reiznieks Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu iztaujā par šādiem jautājumiem:
Vai ASV esošās administrācijas darbība neliek uzdot jautājumu - ar ko tā Ukrainai būtu labāka, pat, ja Baidens vēlēšanās uzvarētu Trampu?
Ko Ķīnā, plašas delegācijas pavadīts, darīja Vācijas kanclers Šolcs?
Ukrainas atbalsta uzplaiksnījums Eiropas parlamentā - daļa no priekšvēlēšanu laika aktivitātēm?
Tāpat, ieskatīsimies aiz ziņu virsrakstiem, lai vairāk uzzinātu par ukraiņiem, kuri izvairās no dienesta bruņotajos spēkos, pat riskējot ar savu dzīvību.
Epizodes gaita:
00:31 Ievads
02:44 Drošinātāja ekspertes Kristīnes Bērziņas komentārs šoreiz par šādām aktualitātēm:
04:03 Vai ASV esošās administrācijas darbība neliek uzdot jautājumu - ar ko tā Ukrainai būtu labāka pat, ja Baidens vēlēšanās uzvarētu Trampu
10:30 Republikāņu galēji labējo stūri ļoti grūti ietekmēt.
12:41 Ko Ķīnā, plašas delegācijas pavadīts, darīja VĀcijas kanclers šolcs
15:28 Vācija turpina palīdzēt Ukrainai, bet vai pietiekami?
16:16 Ukrainas atbalsta uzplaiksnījums Eiropas parlamentā - daļa no priekšvēlēšanu laika aktivitātēm?
20:24 Šis ir gads, kas Ukrainai jāiztur.
22:02 EXPLAINER: par ukraiņiem, kuri izvairās no dienesta – kā, kāpēc, kas tiek darīts šajā jautājumā.
32:18 Piesakām šīs epizodes galveno viesi Mikolaju Sergu. Viņš ir muziķis, dzejnieks, TV raidījumu vadītājs, tagad arī karavīrs un platformas ”Ukrainas Kultūras spēki” izveidotājs
34:44 Kas ir “Ukrainas Kultūras spēki”, ko izveidojis Mikolajs?
35:58 Pirms 2022.gada februāra saistības ar armiju nebija.
36:54 Kādēļ pieteicās dienēt nākamajā dienā pēc lielā iebrukuma sākuma?
37:36 Armijā saprata, ka ar kultūru var palīdzēt daudziem.
38:55 Būvējam tiltus starp armiju un civilajiem.
40:33 Kā sarīkot koncertu piefrontē?
41:17 Karavīriem patīk visdažādākās uzstāšanās.
41:53 Pasākumu finansējums.
42:48 Katru dienu notiek ~20 pasākumi.
43:20 Kā tiek izvēlētas vietas pasākumiem?
44:00 Drošības apsvērumi, rīkojot pasākumus.
45:16 Karavīriem šie pasākumi šķiet svarīgi.
45:49 Mākslu spēj izbaudīt arī ārzemju karavīri, kuri ukraiņu valodu nesaprot.
47:05 Komandā ir arī psihologi.
48:15 Propaganda un kontrpropagranda.
50:12 Pašreizējā darba ietekme uz Ukrainas kultūras nākotni.
52:28 Krievijas kultūra zaudē ietekmi.
53:00 Sarunas beigas.
53:30 Rakstiet mums un padalieties ar saiti uz raidījumu.
Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.
Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs
-
Pašlaik potenciālajai ārlietu ministrei Baibai Bražei pārliecība rīt, 19. aprīlī, Saeimā saņemt pozitīvu balsojumu ir no trim koalīcijas partijām – "Jaunās Vienotības", Zaļo un zemnieku savienības un "Progresīvajiem". Tā Braže izteicās Latvijas Radio.
Viņai gan šodien plānotas sarunas ar opozīcijas frakcijām. Braže atklāja, ka arvien pārdomā, vai iestāsies "Jaunajā Vienotībā". -
Raidījuma uzmanības lokā divi kari, kas ir pārņēmuši pasaules informatīvo telpu un kas rada tik daudz raižu. Abos spriedze pieaug un perspektīva ir neskaidra. Kas notiek Ukrainā, kas notiek Izraēlā? Protams, ir arī militāras sadursmes citviet pasaulē, bet šie ir vistuvāk un par tiem mēs īpaši arī pārdzīvojam. Raidījumā lūkojam, kāda ir pašreizējā situācija. Aktualitātes analizē bijušais Nacionālo bruņoto spēku komandieris Raimonds Graube, Latvijas Radio Ziņu dienesta vadītājs un Latvijas ārpolitikas institūta pētnieks Uģis Lībietis un atvaļināts vēstnieks, vieslektors Latvijas Universitātē un Rīgas Juridiskajā augstskolā Gints Jegermanis.
Ukraina lūdz palīdzību
„Bez sabiedroto palīdzības Ukrainai nav iespēju uzvarēt karā pret Krieviju,” tā intervijā amerikāņu telekanālam CBS sacīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Viņš neslēpj, ka Ukrainas aizstāvjiem frontē klājas smagi, jo trūkst bruņojuma. Lai spētu noturēt savas pozīcijas, Ukrainai ļoti nepieciešamas ir ASV pretgaisa aizsardzības sistēmas.
Kā norāda Zelenskis – šobrīd visas pretgaisa aizsardzības sistēmas, kas ir Ukrainai, ir atvestas no Eiropas. Bet ar tām nepietiek. Zelenskis arvien uzstājīgāk lūdz neaizmirst par notiekošo Ukrainā. Vakar, 16. aprīļa, vakarā viņš mikroblogošanas vietnē „X” aicināja sabiedrotos izrādīt tādu pašu "vienotību" Ukrainas atbalstā, kādu saņēma Izraēla, kura nedēļas nogalē ar Rietumvalstu palīdzību atvairīja Irānas uzbrukumu. Viņš pieprasa Ukrainas un NATO padomes sanāksmi, lai lemtu par Ukrainas debesu aizsardzību un pretgaisa aizsardzības sistēmu un raķešu piegādēm. Zelenskis izteica pateicību Vācijas kancleram Olafam Šolcam, kurš nule kā atgriezies no Ķīnas un pēdējā laikā ir izrādījis īpašu iniciatīvu un līderību Ukrainas atbalstā.
Saspringtā situācija frontē ir spiedusi Zelenski beidzot parakstīt pretrunīgi vērtēto mobilizācijas likumu, kura mērķis ir palielināt karavīru skaitu. Ar šo likumu tiek ieviestas vairākas izmaiņas pašreizējā sistēmā, paplašinot Ukrainas varasiestāžu pilnvaras izdot iesaukšanas pavēstes, izmantojot elektronisko sistēmu. Kopš Krievijas plaša mēroga iebrukuma Ukrainā karavīriem frontes līnijās nav bijis iespēju rotācijas kārtībā doties atpūtā, bet daudzi tūkstoši ukraiņu turpina izvairīties no iesaukšanas armijā. Jaunajā likumā nu ir paredzēti arī stingrāki sodi par to.
Krievija tikmēr veic teju nepārtrauktus uzbrukumus Ukrainas elektroinfrastruktūrai un ir jau iznīcinājusi svarīgu Kijivas reģiona spēkstaciju, jo Ukrainai ir beigušās aizsardzības raķetes. Ukraina pēdējā laikā arvien skaļāk norāda uz problēmām, ko rada no sabiedrotajiem gaidītās militārās palīdzības, arī pretgaisa aizsardzības bruņojuma, kavēšana.
Jāatgādina, ka ASV Senāts februārī pieņēma 95 miljardu dolāru vērtu finansējuma paketi, kas ietver atbalstu Ukrainai, kā arī Izraēlai un Taivānai, tomēr šis likumprojekts ir iestrēdzis Kongresa apakšnamā Pārstāvju palātā. Tās spīkers Maiks Džonsons šonedēļ paziņoja, ka Pārstāvju palātā drīzumā notiks balsojums par šiem likumprojektiem, bet ne tā pašreizējā formā. Pārstāvju palāta "balsos par katru no šiem pasākumiem atsevišķi četras reizes". Balsojums notiks piektdienas vakarā, bet likumdevēji vēl varēs iesniegt labojumus, tas, savukārt, nozīmē, ka rezultātā process varētu atkal ievilkties.
Irānas un Izraēlas sadursme
Visu pagājušo nedēļu gaisā virmoja brīdinājumi, kurus sniedza ārvalstu izlūkdienesti – ka Izraēlā sagaidāms atriebības akts pēc tam, kad tā 1.aprīlī bija raidījusi raķetes uz Irānas diplomātisko pārstāvniecību Damaskā, tur iznīcinot divus irāņu ģenerāļus un kopumā nogalinot 16 cilvēkus.
Irāna gandrīz nekavējoties paziņoja, ka tā neatstās notikušo bez atbildes. Tā arī notika. Sestdien no rīta kļuva skaidrs, ka eskalācija ir neizbēgama. Savu atpūtu pārtrauca ASV prezidents Džo Baidens, lai steidzami atgrieztos Vašingtonā uz konsultācijām. Sestdienas, 13. aprīļa, vakarā parādījās ziņas, ka Irāna ir palaidusi bezpilota dronus jeb šahedus, kas dodas virzienā uz Izraēlu. Bija skaidrs, ka droniem sekos arī raķetes, un izskanēja dažādi minējumi, cik liels šis uzbrukums varētu būt.
Tā kā Irāna un Izraēla nav robežvalstis, tad Izraēlas rīcībā bija laiks, lai sagatavotos gaidāmajiem triecieniem. Pateicoties ātrai koordinācijai, ar amerikāņu un vēl vairāku Rietumu sabiedroto atbalstu izdevās iznīcināt gandrīz visus vairāk nekā 300 dronus un raķetes. Postījumi izrādījās itin niecīgi. Tomēr ir bažas, ka ar to viss nav beidzies. Publiski izskanējis, ka tieši amerikāņi un pārējie sabiedrotie panākuši to, ka Izraēla nekavējoties nav atbildējusi ar savu militāro potenciālu. Taču jautājums par to, kāda būs tālākā Izraēlas reakcija, šobrīd ir atvērts. Izraēla grasās veikt savu atriebes aktu, un daudzi baidās, ka notikušais var izprovocēt vēl lielāku atbildes vilni un karā var tikt ierauts arvien plašāks reģions. -
Valsts kontrole revīzijā norāda uz tēriņiem reprezentācijas un komandējumiem premjera birojā, bet cik pamatoti šādi tēriņi ir parlamentā? Krustpunktā diskutē Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas deputāte Skaidrīte Ābrama, Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta viceprezidents, vadītājs Latvijā Andris Grafs, Rīgas Stradiņa universitātes profesore Ilga Kreituse un Latvijas Daudzbērnu ģimeņu apvienības valdes priekšsēdētāja Elīna Treija, kura 11. Saeimā bijusi Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētāja.
Valsts kontroles veiktais audits un ziņojums par iztērēto naudu premjera komandas ārvalstu vizīšu organizēšanai ir radījis pamatīgus satricinājumus. Kā zināms, ekspremjers Kariņš nu ir zaudējis amatu arī kā ministrs, priekšā vēl ir izmeklēšana, tad iespējami tiesu darbi. Bet, pamatoti vērtējot šos tēriņus, rodas arī citi jautājumi. Tos arī labi dzird Brīvā mikrofona zvanos. Piemēram, vai daudzi Saeimas deputāti, kas tagad tik aktīvi ir iesaistījušies valdības kritizēšanā, paši vienmēr rīkojas citādi?
Protams, tur par lidojumiem diez vai varēsim daudz runāt. Bet Valsts kontroles secinājumi kaut vai par reprezentācijas izdevumiem un komandējumu naudām liek jautāt: kāda ir situācija parlamentā? Līdz galam mēs to nezinām, tāpēc ka Valsts kontrolei nav tiesību auditēt Saeimu. Jautājums ir, kā būtu, ja būtu šādas tiesības? Ja mums šķiet, ka premjers ir saņēmis nepamatotas privilēģijas, kā tad ar tām privilēģijām un naudas izlietošanu, pieņemsim, tautas kalpu uzturēšanai?
Jāpiebilst, ka ir arī tā, kā mēs to prognozējām, paši deputāti negrib par to runāt. Cik producente mēģināja kādus uzrunāt, gandrīz visiem bija iegansti, kāpēc viņi nevar vai nav īstie, kas varētu par to izteikties. Vienīgā deputāte, kas uzreiz bija gatava pievienoties sarunai, ir bijusī Konkurences padomes vadītāja Skaidrīte Ābrama (Progresīvie). Tāpēc sarunā esam aicinājuši piedalīties arī vairākus bijušos Saeimas deputātus. -
Koronavīrusa Covid-19 pandēmija, kas visā pasaulē sākās 2020. gada sākumā, Eiropas Savienībā nonāvēja vairāk nekā miljonu cilvēku. Tā izraisīja daudz ciešanu, jo daudzi vīrusa slimnieki nomira vieni pārslogotās slimnīcās vai aprūpes namos.
„Man ir ļoti žēl, ka tik daudzi cilvēki nomira vieni. Ne tikai no koronavīrusa, bet arī bez apmeklētājiem. Tas nekad nedrīkst atkārtoties,” tā uzskata vācu medmāsa Sofija.
Bet kā mēs varam nodrošināt to, lai tas nekad vairs neatkārtotos? Kādas mācības esam guvuši? Un ko Eiropas Savienība var darīt un kas tai būtu jādara, lai nepieļautu vēstures atkārtošanos?
Šajā raidieraksta Ko Eiropa var sniegt? sērijā centīsimies saprast, kādas mācības Eiropas Savienība ir guvusi no Covid pandēmijas. -
Saeimas iesniegumu komisijas darbakārtībā šodien būs vairāk nekā desmit tūkstošu pilsoņu parakstīta prasība atcelt pensiju aplikšanu ar nodokli. Pašlaik pensijām no piecsimtpirmā eiro tiek rēķināts iedzīvotāju ienākuma nodoklis, atņemot piekto daļu un vairāk no pensijas virs piecsimt eiro. Pensionāri gan pauž, ka būtu gatavi piekāpties, ja nodokli nepiemērotu pensijām vismaz minimālās algas apmērā. Politiķi nav noraidoši.
Patlaban likums paredz, ka ar nodokli neapliekamais minimums pensionāriem ir 6000 eiro gadā jeb 500 eiro mēnesī. Diskusijas par pensiju neaplikšanu ar nodokli bijušas jau sen, bet ietekme uz budžetu vienmēr izrādījusies pārāk liela. Piemēram, nākamgad iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi no pensijām varētu tuvoties 140 miljoniem eiro. Iniciatīvai parakstus vāca Raivo Jutāns.
Ideja par pensiju neaplikšanu ar nodokli nepieciešamo desmit tūkstošu parakstu slieksni sasniedza visai ātrā tempā. No visiem pensionāriem ap 40 procentu ikdienā izjūt nodokļu atvilkšanu, bet vairumu tas neskar, jo liels pensionāru īpatsvars saņem zemas pensijas. Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēde Aija Barča teic, ka ir seniori ir gatavi arī kompromisa variantam.
Politiķi pensionāriem atbild, ka ir gatavi sarunām. Politiskajā nostājā dzirdama drīzāk pozitīva nostāja pret prasību, bet pašlaik bez konkrētiem solījumiem. Labklājības ministriju Saeimas komisijā šodien pārstāvēs parlamentārais sekretārs Reinis Uzulnieks no Zaļo un Zemnieku savienības.
Tikmēr valsts naudas maka turētāja Finanšu ministrija par šo ideju runā ar piesardzīgu konservatīvismu. Tiešo nodokļu departamenta direktore Astra Kaļāne pauž – ja politiķi spēj atrast 140 miljonus eiro, kas kā ienākuma nodoklis lielākoties nonāk pašvaldībās, pensijas no nodokļiem var atbrīvot, taču ministrijas nostāja lielajās darbaspēka nodokļu izmaiņu sarunās tomēr nebūs tik vaļsirdīga.
Finanšu ministrija uzskata, ka šis jautājums jāvērtē kopā ar citām nodokļu izmaiņu lietām, par ko kompromiss jāpanāk līdz rudenim, lai no nākamā gada tās stātos spēkā. -
Nacionālajai apvienībai nav pieņemama kultūras ministres, „Progresīvo” politiķes Agneses Loginas nostāja tā sauktās Stūra mājas nākotnes izlemšanā, tāpat tai ir iebildes par ministres nostāju Mūzikas akadēmijas pasniedzēju uzmākšanās skandālā, kas turpinās ar rektora atkāpšanos,. Galvenokārt opozīcijas partijai nepatīk ministres centieni sabiedriskajos medijos saglabāt iespēju klausītājus uzrunāt krievu valodā.
Tie ir galvenie iemesli, kādēļ Saeimas sēdē rīt, 18. aprīlī, Nacionālā apvienība prasīs ministres Loginas atbrīvošanu. Tā intervijā Latvijas Radio teica bijušais kultūras ministrs, tagad Saeimas deputāts Nauris Puntulis. -
Dažas bagātākās pašvaldības jau daudzu gadus iemaksā īpašā fondā miljonus, kurus pēc tam pārdala par labu trūcīgākām vietvarām. Taču tas, kā pašvaldības šo naudu izmanto un cik taisnīgs beigās ir rezultāts, rada daudz jautājumu. Krustpunktā diskutē Finanšu ministrijas Pašvaldību finansiālās darbības uzraudzības un finansēšanas departamenta direktore Inta Komisare, Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāts Uģis Mitrevics, Krāslavas novada domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks un Bauskas novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis.
Valdība un pašvaldības šobrīd aktīvi apspriež izmaiņas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmā, kas, vienkārši izsakoties, nosaka, cik lielā mērā bagātajām pašvaldībām ir jādalās ar tām, kurām ir mazāki pašu ienākumi. Neapmierinātību ar esošo sistēmu pēdējos gados ir pauduši arī galvaspilsētas pārstāvji, jo Rīgai kā vienai no lielākajiem iemaksātājiem izlīdzināšanas fondā nepietiek naudas, lai sakārtotu pašai savu infrastruktūru, kamēr citas pašvaldības – naudas saņēmēji – var atļauties ko vairāk. Tagad notiek darbs pie sistēmas maiņas -
Lai uzlabotu veselības aprūpes sistēmas finansēšanu, tam ir jāiezīmē daļa nodokļu ieņēmumu, taču pašlaik vēl notiek diskusijas par nodokļu procentuālo sadalījumu. Tā intervijā Latvijas Radio sacīja veselības ministrs Hosams Abu Meri no "Jaunās Vienotības".
Konkrētus priekšlikumus Saeimai plānots iesniegt līdz rudenim. Paralēli šiem darbiem Nacionālais veselības dienests tikšot reformēts par fondu, kas strādās veselības apdrošināšanai. Savukārt ieceri valsts pārziņā pārņemt reģionālās slimnīcas bremzējot naudas trūkums. -
Nosaucot kandidātu ārlietu ministra amatam, pārsteigumu nebija un Ministru prezidente Evika Siliņa (Jaunā Vienotība) šodien, 15. aprīlī, paziņoja, ka virza diplomāti Baibu Braži, kurai ir plaša pieredze un zināšanas ārlietu jomā.
Braže ārlietu dienestā strādā jau vairāk nekā 30 gadu. Ziņa par viņas izvirzīšanu ministra amatam neoficiāli izskanēja jau nedēļas nogalē, bet oficiāli - šorīt. Saeima par Bražes apstiprināšanu amatā lems jau šonedēļ.
Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieci Baibu Braži neoficiāli minēja kā ticamāko kandidāti ārlietu ministra amatam jau uzreiz pēc tam, kad par demisiju saistībā ar premjerēšanas laikā izmantotajiem privātajiem avioreisiem komandējumos paziņoja līdzšinējais ministrs Krišjānis Kariņš no "Jaunās Vienotības".
Baiba Braže bijusi Latvijas vēstniece Nīderlandē un Lielbritānijā, trīs gadus bijusi NATO ģenerālsekretāra vietniece publiskās diplomātijas jautājumos. Lai arī sākotnēji premjere minēja, ka nākamo ārlietu ministru meklēs „Jaunās Vienotības” rindās, amatam izraudzīta pašlaik bezpartejiska profesionāle Baiba Braže.
-
Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) rektors Guntars Prānis pirmdien, 15. aprīlī, paziņojis par atkāpšanos no amata. Publiskajā paziņojumā viņš uzsver, ka palikšana rektora amatā pēc notikušā akadēmijā apgrūtināšot akadēmijas darbu.
Pēc Latvijas Televīzijas raidījuma “Kultūršoks” sižeta, kurā tika publicētas vairākas studenšu liecības par atsevišķu Mūzikas akadēmijas pasniedzēju iespējamu seksuālu uzmākšanos studentēm, akadēmijas padome pieprasīja rektora atkāpšanos, – Prānis atteicās atkāpties. Tagad tomēr pieņemts lēmums atkāpties.
Paziņojumā, skaidrojot savu lēmumu, Guntars Prānis norāda, ka septiņu gadu garumā ir “dedzis par to, lai Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija būtu vieta, kurā ikvienam izkopt savu talantu, un akadēmijā iegūtā izglītība būtu fundamentāls pamats profesionālās karjeras tālākai izaugsmei.”
Viņa vērtējumā, skandāls, kurā ierauta akadēmija, ir ticis izmantots, lai, aizbildinoties ar rūpēm par studentēm, iespējami tendenciozā veidā atbrīvotos no akadēmijas vadības, apsūdzot viņu bezdarbībā. Prānis pauž, ka viņš un viņa komanda ir nekavējoši darījuši visu, lai šo situāciju risinātu pēc būtības, tāpēc “tādu netaisnību un sevis nomelnošanu nekad nebūtu varējis iedomāties”.
Prānis gan piekrīt, ka viņam jāsadarbojas un redz, ka “liela daļa no tiem, no kuriem ir atkarīga viņa iespēja realizēt savas ieceres, ir vērsta uz populismu un klaji ārišķīgām nodevām savam elektorātam, kas ir totāli graujoši JVLMA reputācijai un kolektīvu sašķeļoši”.
Tāpēc esot nonākts strupceļā, kur viņš saprot, ka “šādos apstākļos palikšana rektora amatā tikai apgrūtinās akadēmijas darbu”, un, “ņemot vērā Padomes un ministres attieksmi, neredz ceļu, kā šī varētu izrādīties veiksmīga, uz izvirzīto mērķu īstenošanu orientēta sadarbība atbilstoši JVLMA interesēm.”
Arī sarunā ar Latvijas Radio, Prānis izsakās līdzīgi, atzīstot, ka Mūzikas akadēmijas šķīrējtiesas lēmums, proti, ka akadēmijas padomes prasība par rektora atcelšanu no amata ir vērtējama kā prettiesiska, ir bijis ļoti svarīgs, lai rektors apzinātos, ka visu darījis godprātīgi. -
Vēl nesen viņš bija viens no populārākajiem politiķiem, vadīja Ministru kabinetu, viņa partija pārliecinoši uzvarēja vēlēšanās. Tagad viņam nācies demisionēt jau otro reizi, atstājot arī ārlietu ministra amatu. Krustpunktā lielā intervija ar Krišjāni Kariņu.
Šīs dienas intervija tapusi pēc zināmu šaubu un rūpīgu apsvērumu perioda. Šis ir priekšvēlēšanu laiks, tuvojas Eiropas Parlamenta vēlēšanas, un raidījuma viesis kandidē uz vietu parlamentā. Parasti mēs pirms vēlēšanām kandidātus uz intervijām aicinām tikai uz priekšvēlēšanu diskusijām. Bet šoreiz jautājumu ir tik daudz par to, kas ir noticis līdz šim, ka nolēmām, ka sabiedrības interesēs šāda saruna ir vajadzīga, jo galu galā ir jautājumi, uz kuriem ir jādzird atbildes.
Pēc Valsts kontroles ziņojuma un prokuratūras ierosinātās lietas 10. aprīlī viņš atstāja savu amatu Ārlietu ministrijā. Tagad ir ekspremjers un eksministrs Krišjānis Kariņš -
Latvijai ir iespējas iekļūt Eiropas Savienības (ES) 10 turīgāko valstu vidū ne vēlāk kā līdz 2040. gadam, saglabājot valsts uzņemto ģeopolitisko kursu Eiropas valstu saimē un NATO. Tā uzskata domnīcas "Latvijas Stratēģijas un ekonomikas risinājumu institūts” jeb "LaSER" dibinātāji.
Pēc piecu nedēļu darba domnīca mūsu valsts politiķiem piedāvājusi četrus attīstības scenārijus, kas Latvijai ļautu uzņemt straujāku attīstības tempu. Kā intervijā Latvijas Radio pastāstīja domnīcas līderis Daunis Auers, politiķi atbalstījuši divus variantus: ka Latvija kļūst par Baltijas tīģeri ar ciešāku trīs valstu sadarbību vai arī Baltija vienojas, ka kļūst par ziemeļvalstīm. -
Valsts kontroles ziņojums par ekspremjera Krišjāņa Kariņa speciālajiem lidojumiem un tam sekojošās konsekvences. Prezidenta Edgara Rinkēviča rīkotā diskusija par medijiem, arī ziņas no Eiropas Parlamenta. Ir daudz, par ko runāt Krustpunktā. Aktualitātes analizē Latvijas TV raidījuma "Kas notiek Latvijā" vadītājs Jānis Domburs, portāla "Delfi TV" producente Alīna Lastovska un Latvijas Universitātes profesors Jānis Ikstens.
-
Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs un Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis šodien, 11. aprīlī, parakstīja abu valstu vienošanos par ilglaicīgu atbalstu un drošības saistībām. Vienošanās parakstīta Viļņā.
Latvija palīdzēs stiprināt Ukrainas aizsardzību un ik gadu atbalstam ziedos 0,25% no iekšzemes kopprodukta. Šogad Latvija sniegs Ukrainai militāro atbalstu aptuveni 112 miljonu eiro apmērā. 10 gadus Latvija palīdzēs Ukrainai ar kiberaizsardzību, atmīnēšanu un bezpilota lidaparātu tehnoloģiju attīstīšanu. Tāpat Latvija apņēmusies atbalstīt Ukrainas iestāšanos Eiropas Savienībā un NATO. - Montre plus
