エピソード
-
Valsts kontroles ziņojums par ekspremjera Krišjāņa Kariņa speciālajiem lidojumiem un tam sekojošās konsekvences. Prezidenta Edgara Rinkēviča rīkotā diskusija par medijiem, arī ziņas no Eiropas Parlamenta. Ir daudz, par ko runāt Krustpunktā. Aktualitātes analizē Latvijas TV raidījuma "Kas notiek Latvijā" vadītājs Jānis Domburs, portāla "Delfi TV" producente Alīna Lastovska un Latvijas Universitātes profesors Jānis Ikstens.
-
Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs un Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis šodien, 11. aprīlī, parakstīja abu valstu vienošanos par ilglaicīgu atbalstu un drošības saistībām. Vienošanās parakstīta Viļņā.
Latvija palīdzēs stiprināt Ukrainas aizsardzību un ik gadu atbalstam ziedos 0,25% no iekšzemes kopprodukta. Šogad Latvija sniegs Ukrainai militāro atbalstu aptuveni 112 miljonu eiro apmērā. 10 gadus Latvija palīdzēs Ukrainai ar kiberaizsardzību, atmīnēšanu un bezpilota lidaparātu tehnoloģiju attīstīšanu. Tāpat Latvija apņēmusies atbalstīt Ukrainas iestāšanos Eiropas Savienībā un NATO. -
エピソードを見逃しましたか？
-
Pēc uzvaras tiesā, pētnieciskās žurnālistikas centra "Re:Baltica" rīcībā pirms dažiem mēnešiem nonāca iepriekš plašākai publikai nepieejami materiāli no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja. Tie atklāj, kā nelikumīgi tika finansēta partija "Latvijas attīstībai".
Ineta Cīrule, KNAB vadītāja vietniece izmeklēšanas darbību jautājumos: "Mēs sākotnēji ļoti cerīgi skatījāmies uz šo materiālu, un es un mani kolēģi cerējām, ka mēs varēsim uzsākt kriminālprocesu."
Partijas ziedotāju sniegtās liecības KNAB rāda, ka, lai vāktu naudu politiskā spēka darbībai, tika izmantoti starpnieki.
Māris Mičerevskis, Rīgas domes deputāts: "Viņš tā vienkārši zem galda iedeva divtūkstoš eiro un pateica - vajag noziedot partijai."
Partijas līderi gan jebkādus likuma pārkāpumus turpina kategoriski noraidīt.
Juris Pūce, partijas "Latvijas attīstībai" valdes līdzpriekšsēdētājs: "Nevienam cilvēkam nekādu naudu es neesmu devis, lai viņš ziedotu "Latvijas attīstībai"!"
Kā notika pretlikumīgā partijas "Latvijas attīstībai" finansēšana un kāpēc nevienam par to nekādas sekas nebūs? To „Atvērto failu” pusstundā pēta Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra "Re:Baltica" žurnāliste Inese Braže.
-
“Kad studēju, mums teica, ka visi svarīgie notikumi jau ir bijuši un nekad vairs nebūs nekā vērienīgāka. Bet nu strādājam ar apziņu, ka šobrīd dzīvojam laikā, kad katra diena var izmainīt vēstures gaitu,” sarunā ar Latvijas Radio korespondenti Kijivā Indru Spranci saka šīs nedēļas viesis - Ukrainas Nacionālā vēstures muzeja vēsturnieks Oleksandrs Lukjanovs, kurš gan glābis valsts lielākā muzeja arhīvus brīdī, kad nebija skaidrs, cik veiksmīgs būs iebrucēju gājiens uz Kijivu, gan arī šobrīd vāc liecības par karu. Šodien tās ir ikdienišķas lietas, bet pēc 100 gadiem būs nozīmīgas vēstures liecības.
Savukārt Dīvs Reiznieks Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu iztaujā par šādiem jautājumiem:
Vai Eiropas Savienība un NATO kļuvuši par konkurentiem militārās palīdzības plānos Ukrainai?
Kādus brīdinājuma signālus pirms Eiropas parlamenta vēlēšanām mums sūta Ukrainai nelabvēlīgā politiķa ievēlēšana par Slovākijas prezidentu?
Cik tālu savā atbalstā Krievijai ies Ķīna?
Epizodes gaita:
00:31 Ievads
03:00 Drošinātāja ekspertes Kristīnes Bērziņas komentārs šoreiz par
šādām aktualitātēm:
04:18 Vai Eiropas Savienība un NATO kļuvuši par konkurentiem militārās palīdzības plānos Ukrainai?
11:11 Kristīne skaidro kādēļ pavada Igaunijas aizsardzības ministru vizītē pie ASV militārās nozares ražotājiem Aiovā.
13:34 Cik tālu savā atbalstā Krievijai ies Ķīna?
18:13 Kādus brīdinājuma signālus pirms Eiropas parlamenta vēlēšanām mums sūta Ukrainai nelabvēlīgā politiķa ievēlēšana par Slovākijas prezidentu?
21:55 Slovākijas situācija kā brīdinājums vēlētājiem Latvijā – nedrīkst ignorēt Eiropas Parlamenta vēlēšanas.
23:48 Ja gribat, lai Kristīne izskaidro kādu jūs interesējošu jautājumu, rakstiet mums: [email protected]
24:49 Atgriežamies pie pagājušās nedēļas lielās intervijas varoņa – Ukrainas desantnieka Ruslana Mokritska. Vai mēs varām savākt naudu vienam dronam?
28:25 EXPLAINER: Tiešaistes azartspēles – sērga frontē.
33:22 Piesakām šīs epizodes galveno viesi – Ukrainas Nacionālā vēstures muzeja vēsturnieku Oleksandru Lukjanovu
34:38 Kā karš izmainīja Oleksandra dzīvi.
36:24 Pirmo reizi kopš Otrā pasaules kara Ukrainas lielākais muzejs demontēja pastāvīgo ekspozīciju.
38:09 Tobrīd pārņēma vēsturiskuma sajūta.
38:47 Cik daudz eksponātu tika nogādāti drošībā?
39:45 Darbinieki sāka nakšņot muzejā.
43:35 Vai karš nodarījis kādus postījumus muzejam?
46:22 Pēc kaujas vietu atbrīvošanas muzeja darbinieki nolēma veidot jaunu kolekciju, vācot notiekošā kara liecības.
51:04 Pēc 100-200 gadiem šīs būs ļoti nozīmīgas vēstures liecības.
53:14 Šobrīd daudz aktuālāks kļuvis Ukrainas nesenās vēstures laikposms.
54:19 Krimas skitu zelta atgriešana Ukrainai.
55:40 Krieviju motivē sava savdabīgā realitāte.
57:00 Krievija vēlas iznīcināt tos, kas nevēlas tai pakļauties.
57:49 Kā Krievijas iebrukums ietekmējis ukraiņu nāciju?
1:00:16 Vai Ukrainai pietiks spēka izdzīvot kā nācijai?
1:01:42 Sarunas beigas.
1:01:45 Rakstiet mums un padalieties ar saiti uz raidījumu.
Tāpat, ieskatīsimies aiz ziņu virsrakstiem, lai saprastu, kādēļ par karstu diskusijas tematu Ukrainā kļuvusi karavīru aizraušanās ar azartspēlēm tiešsaistē.
Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.
Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs
-
Krišjāņa Kariņa, viņa biroja un Valsts kancelejas privāto lidojumu skandāls uzrāda, ka pēdējo valdību laikā ir bijusi pārāk liela aizraušanās ar savu privilēģiju nostiprināšanu, intervijā Latvijā Radio sacīja "Providus" direktore un vadošā pētniece Iveta Kažoka. Viņa arī akcentēja ierēdņu atbildību.
-
No valsts budžeta nelikumīgi izlietoti vismaz 221 566 eiro, bet vēl vismaz 323 688 eiro no Eiropas Savienības (ES) Padomes līdzekļiem izlietoti neekonomiski, tā revīzijā par bijušā premjerministra, „Jaunās Vienotības” politiķa Krišjāņa Kariņa speciālajiem avioreisiem secinājusi Valsts kontrole. Konkrētu amatpersonu atbildību noskaidro Ģenerālprokuratūra un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. Ne Valsts kancelejas vadība, ne toreizējais premjera biroja vadītājs savu atbildību par revīzijā secināto nesaskata.
Laikā no 2021. līdz 2023. gadam valdības vadītāji ar delegāciju devušies 53 komandējumos. 21 gadījumā izmantoti regulārie avioreisi, bet 32os - speciālie reisi.
No 32 lidojumiem šajā laika posmā tikai vienā gadījumā speciālais reiss pasūtīts iepriekšējā dienā. Citos gadījumos speciālais reiss pasūtīts pat vairāk nekā mēnesi pirms tā. Tas liecina, ka lielākoties tie noteikti nav izmantoti steidzamības gadījumos. Izmaksas visbiežāk bijušas nesamērīgas, salīdzinot ar biļešu cenām regulārajos reisos biznesa klasē, norāda Valsts kontroles padomes locekle Inga Vilka.
Revīzijas rezultātus vērtē Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta viceprezidents Andris Grafs.
Kā revīzijā secinātais ietekmēr partijas "Jaunā Vienotība" nākotni, analizē politoloģe, Rīgas Stradiņa universitātes lektore Lelde Metla-Rozentāle. -
Vairākās Eiropas valstīs sabiedriskie mediji piedzīvo pamatīgu politisko spiedienu: kādēļ šāda tendence un ko tas nozīmē mediju brīvībai kopumā? Krustpunktā analizē Latvijas Universitātes (LU) Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks Mārtiņš Kaprāns, Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas pasniedzējs, Eiropas lietu eksperts Jānis Kapustāns, Latvijas Radio žurnālists Eduards Liniņš un LU Vēstures un Filozofijas fakultātes zinātniskais asistents un viens no tīmekļa žurnāla "Telos.lv" redaktoriem Krišjānis Lācis.
Sabiedrisko mediju darbība Latvijā tiek daudz apspriesta - gan tās redakcionālā neatkarība, gan atbildība sabiedrības priekšā, kā arī saražotais saturs. Vieniem šķiet, ka pārāk tie aizstāv valdošās partijas, citiem savukārt liekas, reiz valdība maksā, tad tai ir jākontrolē, kas tiek raidīts un radīts. Par Latvijas medijiem šoreiz īpaši nerunāsim, bet retorikā, kas izskan publiskajā telpā, regulāri arī tiek pieminēti citi Austrumeiropas valstu piemēri, meklējot līdzības un tendences, ar kurām saskaras mediji, īpaši sabiedriskie mediji vairākās valstīs ir pievērsuši uzmanību. Primāri jāpiemin Slovākija, Polija un arī Ungārija, kur šie procesi jau notikuši sen. Vairākās kādreizējās padomju ietekmes telpās medijiem neklājas viegli. Kas un kāpēc tur īsti notiek, un cik lielā mērā par šīm tendencēm vajag satraukties? -
Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas jauno modeli valdībā plānots iesniegt līdz jūnijam, tā intervijā Latvijas Radio sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (Jaunā Vienotība).
Viņš norādīja, ka izlīdzināšanas mehānisms būtiski uzlabos situāciju pašvaldībās, taču neatrisinās, ka pašvaldības ir dažādas un to ekonomika ļoti atšķiras. Ašeradens uzsvēra, ka šobrīd pamatā ir divi neatbildēti jautājumi.
Savukārt, komentējot jautājumu, kas saistīti ar skandāliem un krīzēm ap partiju, Ašeradens norādīja: „Viennozīmīgi, ka vēlēšanu rezultātus tas ietekmēs un mēs ar to rēķināmies.”
Intervijā Latvijas Radio Ašeardens atzina, ka gaida dažādu kontroles iestāžu rezultātus. -
Revīzijā par "Jaunās Vienotības" politiķa, tolaik Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa speciālo lidojumu reisiem, konstatētas gan nelikumības, gan neekonomiska rīcība, tā intervijā Latvijas Radio sacīja Valsts kontrolieris Edgaram Korčagins.
Valsts kontrole sniegusi ieteikumus, kā situāciju labot, bet par nelikumībām informācija nodota Ģenerālprokuratūrai un Iepirkumu uzraudzības birojam. Korčagins sacīja, ka revīzija veikta ļoti detalizēti.
Visas revīzijā iesaistītās puses ir informētas par revīzijas rezultātiem.
-
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija atbalstījusi alkoholisko dzērienu tirgošanas aizliegumu darbadienās un sestdienās no plkst. 20 līdz 10. Savukārt atbalstu neguva rosinājums svētdienās liegt tirgošanu jau no plkst. 15, tā vietā paredzot liegumu pēc plkst. 18. Lai izmaiņas stātos spēkā, tās Saeimas vairākumam jāpieņem otrajā un trešajā lasījumā.
Marta nogalē Saeimas Sociālo un darba lietu komisija beidzot ķērās grozījumiem Alkoholisko dzērienu aprites likumā. Toreiz nolēma no 18 līdz 20 gadiem celt vecumu, no kura ļauts iegādāties alkoholu. Tāpat toreiz komisija sāka apspriest ieceri ierobežot laiku, kad veikalos drīkstēs tirgot alkoholu. Sociālo un darba lietu komisijas deputāti lēmuši, ka darba dienās un sestdienās alkoholu varēs iegādāties no plkst. 10 līdz 20, bet svētdienās – no plkst. 10 līdz 18.
Veselības ministrija gan rosināja sekot Lietuvas piemēram grādīgos dzērienus svētdienās liegt iegādāties jau pēc pulksten trijiem pēcpusdienā.
Saeimas komisijas lēmums par mērenāku alkohola tirdzniecības ierobežošanu ir kompromisa risinājums. Gadu vai pusotru pēc likuma grozījumu spēkā stāšanās to ietekmi varēs izvērtēt un pārskatīt. Komisija vēl turpinās spriest par alkohola tirdzniecības ierobežošanu internetā un citiem ar nozari saistītiem jautājumiem. Lai izmaiņas stātos spēkā, tās vēl jāizskata gan otrajā, gan trešajā lasījumā. -
Raidījumā Brīvības bulvāris saruna ar socioloģi Ievu Strodi par mūsdienu pilsoni demokrātijā, par to, vai labs cilvēks un labs pilsonis ir viens un tas pats, un kā karš maina mūsu vērtības.
Kas ir mūsdienu demokrātija un kas ir pilsonis tajā, ko viņš dažādās iekšpolitiskās un ārpolitiskās situācijās var ietekmēt? Socioloģe Ieva Strode šobrīd strādā pie savas disertācijas, pētot pilsonības uztveri Latvijā. Vai pilsonības uztvere ir tikai formāla piederības apliecība ar pasi, vai tas ir kaut kas pavisam cits?
Kas ir ar pilsonības izjūtu: kādā ziņā pilsonība ir fakts vai tas ir process?
Ieva Strode: Ja mēs pieņemam, ka tā ir demokrātija, kurā cilvēkam ir jāpiedalās valsts pārvaldē, viņam ir tiesības ietekmēt kaut kādā veidā pieņemtos lēmumus, tad pilsonis parādās. Kā viņu interpretēt un cik tālu mēs varam aiziet vienā vai otrā virzienā? Vai ikviena mūsu darbība piederas pilsonības interpretācijai vai tomēr arī nav pilsoniska rīcība, ir vienkārši kā cilvēku rīcība.
Kas ir tas jautājums, kāpēc to pētīji tagad?
Ieva Strode: Kad izstrādāja Pilsonības likumu un grozījumus, bija skaidrs, ka mēs ņemam šo bināro lietu – kādam ir jābūt, kas ir pilsonis, kas nav pilsonis. Protams, ka tas labais pilsonis, viņa kritēriji mazliet parādās arī tur, jo valsts un sabiedrība vienojas, ko mēs uzņemsim par pilsoņiem. Kas ir tas kritērijs, kā mēs varam noteikt, kam ir tiesības būt pilsonim? Un tad, protams, ir vairākas pieejas, kā mēs varam skatīties.
Viens ir, piemēram, visi, kas te ir dzimuši, visi, kas bija pilsoņu pēcnācēji. Ja mēs atjaunojam valsti, tad mēs pieņemam kritēriju, ka visi bijušie pilsoņi uz 1940. gadu un viņu pēcnācēji ir pilsoņi, un pārējiem ir jāiziet šis naturalizācijas process. Tas, kas ir šobrīd spēkā.
Pilsonība un šis normatīvais elements, ko es pētu, tas ir kaut kas cits. Tas ir kaut kas vairāk. Tas ir, kā cilvēki, nevis tikai formāli [ir pilsoņi], bet kā tu izturies, kā tu iesaisties valsts pārvaldē. Vai tu iesaisties, tikai piedaloties vēlēšanās, vai pat tev nav jāpiedalās vēlēšanās, tas nav nekāds likuma pārkāpums mūsu valstī. Vai tu dari vēl kaut ko, lai iesaistītos? Vai, piemēram, šīs jaunās interpretācijas ir, ka tev ir jāpiedalās arī...
Labs pilsonis – to nosaka ne tikai viņa attiecības ar valsti, to nosaka ne tikai viņa attiecības ar kopienu, kas ir līdzpilsoņi, bet īstenībā parādās arī jauns rādītājs – tā ir mamma daba. Kā cilvēks izturas pret planētu un vai daba kā tāda ir atsevišķs spēlētājs vai atskaites kritērijs, piemēram, Latvijā? Manā pētījumā ir, ka šis ekoloģiskais pilsonis drīzāk parādās kā attieksme pret līdzpilsoņiem, tiem, kas tagad dzīvo, un tiem, kas dzīvos pēc mums.
Tā ir vērtība, kas tiek izcelta kā būtiska?
Ieva Strode: Tā ir kā būtiska, bet būtiska tāpēc, ka tā apliecina, kāds es esmu kā pilsonis. Un vai es domāju par Latvijas sabiedrību vai pasaules iedzīvotājiem, planētas iedzīvotājiem, kas dzīvos nevis tagad, bet kas dzīvos pēc, piemēram, nevis nākamā, bet pat aiznākamā paaudze. Vai viņiem būs ko elpot? Vai viņiem būs kur dzīvot? Vai viņiem būs ko dzert? Vai viņiem būs ko ēst? Galu galā, vai viņi par ezīšiem nemācīsies tikai no grāmatām?
Tavā pētījumā, kur ir salīdzināta vairāku gadu griezumā iedzīvotāju attieksme par jautājumu, kas ir labs pilsonis, dominē izpratne par to, ka tāds, kurš ir godīgs, tiek uzskatīts par labu pilsoni. Un tas, kas ir čakls. Ja mēs analizējam no šī viedokļa, vai tās ir vērtības vai īpašības, kā mums trūkst sabiedrībā, tāpēc mēs tām piešķiram vērtību?
Ieva Strode: Es nedomāju, ka tā ir vērtība kā tāda. Tā drīzāk ir laba pilsoņa pazīme. Un šeit ir atkal viens no tiem jautājumiem, kā mēs analizējam, cik politiskam jābūt pilsonim. Vai pilsonis ir tas pats, kas labs cilvēks, vai tas ir tomēr kaut kas ļoti specifisks? Jo skaidrs, ka ne čaklums, ne godīgums īsti nav kaut kas tāds, kas raksturo mūsu kā politiskās kopienas dalībnieku rīcība. Tas var raksturot mazliet, jo, ja tu esi čakls, tad tu maksā nodokļus. Ja tu esi godīgs, arī maksā nodokļus, tu netērē cietumu resursus, sabiedrības resursus. Nevienam tevi nav jāpieskata, nevienam tevi nav jāapsargā, nevienam nav jārisina problēmas, ko tu esi radījis. Tādā ziņā – jā, viņš ir kā pilsonis. Līdz ar to atkal šīs lomas ir diezgan savītas. Mēs nevaram nodalīt tikai šo pilsoni.
Bet atgriežoties pie jautājuma par vērtībām, vai tas ir kaut kas tāds, kas mums... Tas ir drīzāk pazīmju kopums, kas mums ļautu dzīvot labā sabiedrībā. Ja tu esi labs, čakls, godīgs, ievēro likumus, aizstāvi savas tiesības vai savu līdzcilvēku tiesības, tas mums visiem palīdzētu labāk dzīvot šajā sabiedrībā, šajā valstī. Vai tie, kuri skatās plašāk, arī uz planētas kopumā.
Ieva Strode ir socioloģe, pētījumu centra SKDS Sociālo un politisko pētījumu nodaļas vadītāja. Veic pētījumus par sociālām un politiskām tēmām, arī iedzīvotāju politiskajiem uzskatiem, elektorālo izvēli un līdzdalību vēlēšanās. Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes doktorante šobrīd strādā pie disertācijas un pētījuma "Sociālo procesu ietekme uz labu pilsoņu izpratnes veidošanos Latvijā". Ir vairāku zinātnisko publikāciju autore par pilsonības izpratni un nozīmi. -
„Valstij būtu jāpaskatās uz pašvaldībām nopietnāk”, tā Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors Normunds Audzišs komentēja iecerēto Pašvaldību finansēšanas izlīdzināšanas modeli. Ka sacīja Audzišs – pēc būtības šis modelis tāpat neko īpaši nerisina. Galveno uzsver Normunds Audzišs.
Latvijas Lielo pilsētu asociācija izstrādājusi Latvijas valstspilsētu darbības stratēģiju 2027, kuras mērķis ir nodrošināt valstspilsētu ilgtspējīgu un integrētu attīstību, veicinot savstarpēju sadarbību un izmantojot katras pilsētas potenciālu un priekšrocības. -
Valdības 2022. gadā pieņemtā norma par mazāka caurmēra koku ciršanu neatbilst Satversmei, nospriedusi Satversmes tiesa (ST), atceļot attiecīgos noteikumus. Tiesa uzsvēra, ka tiesiskajam regulējumam, kuram var būt būtiska ietekme uz vidi, ir jābūt vispusīgi izvērtētam, līdzsvarojot sabiedrības labklājības, vides un ekonomikas intereses.
Viedokli izsaka Pasaules dabas fonda direktors, meža programmas vadītājs Jānis Rozītis. -
„Redakcionālā neatkarība ir būtiska sabiedrībai. Un neatkarības stiprums ir svarīgs tāpēc, lai sabiedrība iegūtu kvalitatīvu un patiesu informāciju,” tā Latvijas Radio sacīja Latvijas sabiedrisko mediju tiesībsardze Anda Rožukalne.
Šodien, 8. martā, Rīgas pilī notiks diskusija par sabiedrisko mediju turpmāko attīstību. Rožukalne uzsver, ka svarīgi skaidrot vārda brīvības jautājumus. -
Uzvārdi gan ir mainījušies, bet arī tie trīs oligarhi nekur nav pazuduši, saka uzņēmēja Baiba Rubesa un atzīst, ka biznesa intereses joprojām stipri ietekmē Latvijas politiku un kavē arī "Rail Baltica" būvēšanu. Par bērnību Kanādā un kādu pirmo reizi ieraudzīja Latviju 70. gados, par sievietēm biznesā un kā ir būt par postmodernu pensionāru saruna ar Baibu Rubesu Laikmeta krustpunktā.
Baiba Rubesa nesen publiski ir teikusi šādus vārdus: "Baltijas valstu vidū un Eiropas kontekstā Latvija gandrīz jebkurā mērījumā, kur vien skaties, ir pēdējā vietā. Kā tā varēja notikt? Mani tas dzen ārprātā! No vienas puses, zinu, ka esmu izdarījusi savu, lai būtu labāk. No otras puses – gribas kliegt. Nesaprotu mūsu sabiedrību, kas pieļauj šos antirekordus un ir līdzdarbojušies, lai tie tādi būtu."
Kad viņai bija 19 gadi, 1973. gadā uzrunājot trimdā Kanādā dzīvojošos latviešu jauniešus, Baiba sanāksmē saviem vienaudžiem teica: "Es jūs visus aicinu justies kā latviešus, nevis kā kanādiešus vai amerikāņus. Un vienmēr pieminiet Latviju, zaudējis Latviju, tu zudīsi pats!"
Par Latviju šodien un sapni par Latviju, dzīvojot trimdā, par darbu lielu starptautisku uzņēmumu vadībā, par Rubesu dzimtu un ko nozīmē būt postmodernai pensionārei, kā Baiba pati sevi kādā intervijā nodēvēja, saruna Laikmeta krustpunktā.
Kas ir postmoderna pensionāre. Tāda, kurai ir konts tiktokā?
Baiba Rubesa: "Tiktok" konta man nav, tad varam izslēgt. Parasti domā, ka pensionāri sēž mājās, skatās televīzijas seriālu, dārzus veido un gādā par mazbērniem, un apmēram tā. Es domāju, ka tomēr mana paaudze, domāju, ka visā pasaulē arvien vairāk ir tādu, kas tomēr vēl turpina strādāt, vai tas būtu par atalgojumu vai brīvprātīgi, meklē joprojām attīstīt lietas, ceļo. Varbūt drusku ar tādu atkāpi, nemēģina visu izdarīt reizē, jo tev vienkārši tādu spēku vairs nav. Respektīvi, turpina darboties.
Jums pirms gadiem bija arī projekts par to, kā dzīvot pēc 55. Man jau ar drīz tuvojas, tad jāsāk domāt?
Baiba Rubesa: Es tam neatradu perfekta risinājumu, lai gan man tas bija tīri praktiski, ko izpētīju, daudzas lietas es tomēr esmu ņēmusi vērā. Viens pavisam noteikti, ka tev vairāk jāpievērš uzmanība veselībai. Tomēr daudzas lietas fiziski mainās, gribot negribot.
Ne jau es vienmēr daru to, ko vajadzētu, bet es zinu, kas būtu vai nebūtu jādara, un es domāju, tas galvenais, ko iemācies, ir dzīvot tagad, nevis nākotnē. Tas visvairāk mainās, es teiktu, uztverē pēc 55 gadu vecuma.
Tu jau sāc redzēt apmēram horizonta otro galu. Nevis izdomā, ka tu kaut ko darīsi nākotnē. Un es domāju, kovid laiks vēl jo vairāk ieaudzināja tādu apziņu, ka neatliec uz rītdienu to, ko tu vari izdarīt šodien.
Atgriežoties pie citāta - "mani dzen ārprātā, ka visur atpaliekam". Jūs esat teikusi, ka, piemēram, lietuvieši ir kā labais piemērs, viņi ir tikuši daudz tālāk, viņiem lēmumu pieņēmēji ir ar daudz labāku izglītību, daudz labāku angļu valodu. Kāpēc mēs visur atpaliekam?
Baiba Rubesa: Es, goda vārds, nesaprotu, bet tas citāts ir ļoti akurāts. Acīmredzot tas bija tāds kliedziens no sirds, kā francūži teiktu.
Es nezinu, kas tas ir mūsu sabiedrībā, kas liek mums drīzāk vienam uz otru riet, nevis sarunāties un meklēt risinājumus.
Teiksim, globāli, protams, arvien vairāk ir tādas robežšķirtnes, ir melnie - baltie, pareizie - nepareizie, ir daudz grūtāk sarunāties, kas man noteikti nav saprotami. Es nezinu. Ja kāds var pateikt, kāpēc tas tā ir, es nezinu. Es būtu teikusi vēl pirms, nu varbūt astoņiem gadiem, ka Lietuva no mums atpaliek un atpalika ar. Bet kaut kā ir, strādājot ar lietuviešiem esmu iemācījusies, ka gados jaunākā paaudze, teiksim, ap 40, tā ir daudz homogēnāka, nekā mēs esam, viņiem vērtības ir daudz līdzīgākas, kaut kā intuitīvāk saprot, kur vajag vest arī valsti un kādas lietas darīt, un pašiniciatīva ir pilnīgi citādāka.
Un arī varbūt uzņēmība, jo mēs redzam Lietuvas bizness Latvijā, Rīgā. Kas tik tiem lietuviešiem nepieder!
Baiba Rubesa: Pavisam noteikti. Igauņi aizskrēja, lietuvieši pakaļ un mēs te sēžam faktiski zelta bedrē, kam Latvijai vajadzētu būt, pavisam noteikti Rīgai vajadzētu būt, un palaižam šīs iespējas garām.
Iespējams, tagad zīlēju, es neesmu vēsturniece un neesmu nekāda socioloģe, bet es domāju, ka varbūt padomju domāšanas mantojums ir daudz dziļāk mūsu sabiedrībā iegājis nekā Igaunijā vai Lietuvā, piemēram. Tas ir viens.
Otrs, mums joprojām ļoti daudzas no gaišākām galvām un katrā ziņā daudzas no mūsu gaišāko galvu atvasēm, kas ir aizbraukuši un dzīvo ārzemēs ļoti interesantās karjerās, ļoti interesantās vidēs un faktiski nav gatavi ieguldīt sevi, lai veidotu labāku valsti.
Daži kā vēl vienu iemeslu min trauksmainos deviņdesmitos, divtūkstošos gadus, kad Latvijā politiskā vara bija ļoti cieši savijusies ar biznesa varu, oligarhu stāsti.
Baiba Rubesa: Tas jau nav daudz mainījies, viņš ir tikai daudz elegantāks stāsts.
Tagad?
Baiba Rubesa: Jā. Es domāju, ka vēl arvien biznesa intereses katrā ziņā valsts uzņēmumos un daudzos lēmumos ir ļoti tuvu pie lemšanas, patiesiem lēmējiem, teiksim tā.
Tikai uzvārdi ir mainījušies?
Baiba Rubesa: Uzvārdi ir mainījušies. Es tagad negribu, lai mani pārprot, pavisam noteikti lietas ir labākas un nav trīs oligarhu rokās. Bet tie trīs oligarhi nekur nav pazuduši. Būsim pilnīgi skaidri par to. Un ļoti daudzi citi, es teiktu, arī, ja mēs skatāmies uz to, kā pašvaldības strādā un tā tālāk. Ir tāds kulturāls mantojums, kā cilvēki skatās, kā vecāki lietas kārto, tā tu parasti arī pats turpini lietas kārtot jeb pilnīgi pretēji. Tā atkal tāda melnbaltā reakcija. Tātad mums ir, es domāju, arī tur vēl ko izaugt. Jo, ja runā par pārvaldību, pārvaldība ir atkal mīļākais vārds, ko lieto un ko interpretē. Katram no mums - jebkuru vārdu, ko mēs lietojam, mēs stādāmies kaut ko citu priekšā, kas ir laba pārvaldība vai nav laba pārvaldība. Es saderēšu, ka drīz arī mūsu enerģētikas uzņēmumiem atkal mainīsies padomes un valdes, jo it kā kaut kas nav. Visdrīzāk domāju, ka tur citas ekonomiskas intereses, kas strādā.
Jūs bijāt pie "Rail Baltica" projekta šūpuļa. LTV "Panorāma" 2016. gadā jūs sākāt, ka diez vai uz Berlīni 2030. gadā mēs ar "Rail Baltica" aizbrauksim, lai gan sākums ir cerīgs un ir sapņi. Kādēļ ir tā, kā ir šodien, kad pat izskan, ka sliedes ies gar Rīgu, jo nav naudas. Kas te paklupa?
Baiba Rubesa: Kad mani aicināja izveidot "RB Rail", uzstādījums bija tāds - pēc Eiropas tā kā Valsts kontroles, viņiem tāda audita funkcija, bija pateikuši, ja vēlas jebkad turpmāk pārrobežu projektus veikt, to var veikt tikai viena institūcija. Ja ir vairākas, tad noteikti kavēsies laiki un tas būs dārgāk. Un tik vienkārši es to secinājumu varu šodien pateikt, ka tad, kad es atstāju "RB Rail", es skaidri uzrakstīju garu vēstuli ar ieteikumiem visādām amatpersonām par to, kā veikt labāk, jo, ja nepaliks projekts vienās rokās, "RB Rail" rokās, tad viņš noteikti sadārdzināsies un noteikti kavēsies, jo vietējās intereses vienmēr pārspēj kopīgās intereses. Tas ir faktiski tas, kas ir noticis.
Lietuvieši no pirmās dienas lobēja, lai būtu citādāk, un mēs paši ieviesīsim. Kā man viena amatpersona teica: Lietuvā lietuvieši būvē ar lietuviešiem priekš lietuviešiem, no lietuviešiem uz Lietuvu un no Lietuvas. Un to viņi nodrošinājuši visādos veidos, pat līdz šai dienai nepieņemot dažus būtiskus lēmumus par trasi. Igaunija arī galu galā aizgāja savu ceļu, un Latvija kavējās. Un kur ir visādi cilvēki, arī tanī sižetā var redzēt faktiskos atbildīgos par lēmumu pieņemšanu.
(..) To projektu jau vada dienas beigās valsts aparāti trīs valstīs, nemaz nerunājot par Briseli. Un Latvijā kavējās ar zemes atvasināšanu. Es varu viņus skaitīt vienu pēc otra. Šodien Briškenam pārmet to, ka viņš neko nav izdarījis, bet viņam jau nebija nekādas teikšanas pie "Rail Baltica" galda. Skatieties, lūdzu, kas bija pārstāvji "RB Rail" padomē, tur jūs redzēsit tos cilvēkus, kas nepieņēma lēmumus. Pēc manis, kad es aizgāju, nav bijis neviens ilgtermiņa izpilddirektors, jo akcionāri nevar par to vienoties. Tas, ka Baltijas pārstāvji uzvedās ap šo projektu, komisijā netika augstu vērtēts, bija ļoti kritiski par to.
No šī projekta jūs aizgājāt 2018. gada sākumā, presē izskan, ka jums akcionāri izteikuši neuzticību, īpaši kritiski pret jums ir lietuviešu, cik var no preses redzēt. Toreiz preses konferenci jūs sākāt ar vārdiem: "Neesmu pakļāvusies akcionāru un labuma guvēji spiedienam, tāpēc esmu nevēlama." Jau vēlāk esat arī teikusi: ""Rail Baltica" man iedeva ļoti daudzas dzīves paraugstundas par varu un naudu."
Par šo es gribētu nedaudz plašāk par šīm paraugstundām?
Baiba Rubesa: Ko jūs gribat zināt?
Par varu un naudu, ko jūs ar to domājat, kas bija tas ko jūs pieredzējāt?
Baiba Rubesa: Tad, kad es uzsāku amatu, "RB Rail" izpilddirektora [amatu], ar mani sazvanījās viena ļoti, teiksim, ēnās ietekmīga persona aprunāties. Mēs aprunājamies, un viņš saka: "Baiba, vai tu saproti, ka tu pārvaldīsi pēdējo lielo piķi, kas mums pienākas no Eiropas Savienības."
Un es tāda… es personīgi tādos kontekstos pat nedomāju par to un ja tu esi naftas biznesā bijis, tad cipari, tikai cipari, tas ir jautājums par dimensijām. Mēģināja mani dažādos veidos ietekmēt - gan pozitīvi, gan pavisam noteikti negatīvi. Es nekad neesmu piedzīvojusi starptautiskas padomes sēdes, kur tev kliedz virsū, pazemo, melo, regulāri melo un šantažē - ja tu darīsi tā, tad varētu būt šitā. Nu tas ir tīri unikāli.
Mans instinkts bija, atstājot amatu, iesūdzēt akcionārus tiesā, jo viņi pārkāpa n-tos paragrāfus, ko parakstīja kopīgā līgumā, droši vien joprojām tos pārkāpj. Bet mani atrunāja no šādas ambīcijas.
Bet ziniet, tad, kad tu ej pie vairākiem bijušajam dažādu valstu prezidentiem - vai nevarētu palīdzēt ar šo sadarbību. Ja tu aizej līdz faktiski akcionāru līguma parakstītājiem, kas ir ļoti ietekmīgi arī augstās Eiropas iestādēs, - vai nevarētu palīdzēt, lūdzu, savest kopā, jo es saprotu, ka tas projekts neizdosies tā, kā viņš ir iecerēts un nauda būs būtiska. Un tu ej pie ministriem, un tev padome saka - labāk pieņem šo lēmumu, nevis tādu lēmumu, jo mūsu interesēs ir šāds lēmums, nevis tāds lēmums, pēc tā kā ir aprēķini. Nu tās ir daudzas paraugstundas. -
Marta sākumā Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekle Sanita Upleja-Jegermane uzrakstīja atlūgumu, ko vēlāk atsauca. Kādā intervijā pēc tam jau to raksturoja kā palīgā saucienu, jo nejutās sadzirdēta par valodas jautājumu. Ko tieši viņa nedzirdēja un kāpēc Sanita Upleja-Jegermane tomēr palika amatā?
Saeima jau apstiprinājusi Nacionālās drošības koncepciju, kas paredz pēc diviem gadiem pārtraukt finansēt saturu krievu valodā sabiedriskajos medijos. Bet nav skaidrības, kā tas notiks. Mediju pārstāvji un politiķi norāda, ka nezināmā ir vairāk nekā atbilžu. Pašlaik jautājums par krievu valodu sabiedriskajos medijos diskusijās ir atgriezies ar jaunu uzrāvienu. -
Šoreiz analizējam aktualitātes nedēļu laikā, jo Lieldienu brīvdienās žurnālistu diskusija izpalika. Runājam gan par ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa atkāpšanos, gan nedaudz ieilgušo nākamā ārlietu ministra kandidāta meklēšanu. Kārtējo reizi jārunā par uzņēmumiem, kas nevēlas saraut saites ar Krieviju. Kolēģi no "Re: Baltica" ir apkopojuši lielāko eksportētāju sarakstu uz agresorvalsti.
Aktualitātes Krustpunktā analizē laikraksta "Latvijas Avīze" žurnālists Māris Antonēvičs, portāla "Delfi" žurnālists Raivis Spalvēns un Latvijas TV raidījuma "De facto" žurnālists Ivo Leitāns.
-
Kamēr Ukraina jau trešo gadu ik dienas kara laukā cīnās ar Krievijas militāro mašinēriju, Latvijas tranzīta bizness un politiķi nav aizvēruši vārtus mangāna rūdas kravu plūsmām uz agresorvalsti. Šo izejmateriālu Krievija pielieto kara tehnikas ražošanai.
Juris Maklakovs, atvaļināts ģenerālmajors, bijušais Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandieris: „Palielinājums iet uz bruņu tehniku. Tur, kur nepieciešama tērauda kvalitāte, tur sāk iet šī mangāna rūda, jo ir iznīcināts ļoti liels apjoms bruņu tehnikas.”
Tranzīta jomā strādājošie uzņēmēji saka, kamēr mangāna rūda nav iekļauta sankciju sarakstā, tikmēr tranzīts ir legāls bizness.
Ansis Zeltiņš, Rīgas brīvostas pārvaldes vadītājs: „Jautājums: tomāti ir duālās izmantojamības prece? Frontē taču ir jāēd. To nevar novest līdz absurdam.”
Stividori apgalvo, ka visu informāciju par ostā ienākušajiem kuģiem ziņo muitai un robežsardzei.
Ivars Landmanis, AS „Ventspils tirdzniecības ostas” padomes loceklis un Latvijas Stividorkompāniju asociācijas padomes vadītājs: „Kur mums aiziet, pie parlamentārās sekretāres Ārlietu ministrijā, pieklauvēt pie durvīm un pateikt – oi, mums kaut kas liekas aizdomīgs?”
Kādēļ mangāna rūda, kas militārā jomā ir plaši izmantojams izejmateriāls, paslīdēja garām Eiropas Savienības sankciju sarakstam? Un vai mangāna rūdas tranzīta aizliegšana palīdzēs apturēt kravu plūsmu uz Krieviju, pētām Atvērto failu pusstundā.
-
Jūs daudz varbūt esat dzirdējuši par TikTok kareivjiem, kas “karo” Krievijas pusē. Šis būs pavisam cits stāsts. Šis būs stāsts par Ukrainas bruņoto spēku desanta triecienvienības karavīru, kurš, lai izvēdinātu galvu, starp kaujas misijām sāka veidot ēdienu gatavošanas video sociālajā tīklā TikTok, kur, sev par pārsteigumu, savācis nu jau vairāk nekā 140 000 sekotāju. Šīs epizodes lielajā intervijā Dīva Reiznieka saruna ar Ruslanu Mokritski gan par negaidīto slavu, gan to, kāpēc joki ir tik svarīga dzīves sastāvdaļa kara laukā.
Savukārt Rihards Plūme Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu iztaujā par šādiem jautājumiem:
Vašingtonā beidzot manāma kustība. Ukrainas militāro atbalsta jaunajā pakotnē republikāņi vēlas iekļaut vēl dažas lietas. Kādas un kāpēc tieši tagad?
Iesaldētie Krievijas aktīvi un cik reāli Ukrainai saņemt reparācijas no Krievijas?
Zelenskis veicis izmaiņas tuvāko padomnieku rindās. Vai un kā tas ietekmēs būtisku lēmumu pieņemšanu valstī?
Tāpat, ieskatīsimies aiz ziņu virsrakstiem, un konstatēsim cik plaša Krievijas teritorija nu aizsniedzama Ukrainas droniem.
Epizodes gaita:
00:31 Ievads
03:15 Drošinātāja ekspertes Kristīnes Bērziņas komentārs šoreiz par
šādām aktualitātēm:
04:15 Vašingtonā zied sakuras.
04:51 Vašingtonā beidzot manāma kustība arī saistībā ar palīdzību Ukrainai.. Ukrainas militāro atbalsta jaunajā pakotnē republikāņi vēlas iekļaut vēl dažas jaunas lietas. Kādas un kāpēc tieši tagad?
09:11 Iesaldētie Krievijas aktīvi un cik reāli Ukrainai saņemt reparācijas no Krievijas.
17:34 Francija turpina uzņemt apgriezienus gan diplomātiski, gan militāri
20:25 Zelenskis veicis izmaiņas tuvāko padomnieku rindās. Vai un kā tas ietekmēs būtisku lēmumu pieņemšanu valstī?
23:30 EXPLAINER: Ukrainas droniem izdodas veiksmīgi triecieni arvien dziļāk Krievijas teritorijā. Cik plaša ir triecienu zona šobrīd un ko Kremlis var darīt, lai stātos pretī arvien sekmīgākajiem Ukrainas triecieniem
27:08 Krievija dronu komplektēšanā labprātīgā piespiedu kārtā iesaistījusi studentus, arī nepilngadīgus.
28:02 Piesakām šīs epizodes galveno viesi – Ruslanu Mokritski, kurš ir Ukrainas Bruņoto spēku desanta trieciena vienības karavīrs un pašam par pārsteigumu kļuvis arī par TikTok zvaigzni.
30:18 Vai Ruslana TikTok konts ir pārsteidzošākais visā Ukrainā? Ruslans uzstāj, ka tas parāda ļoti reālu ainu.
31:14 “Gribu atšķaidīt tumsu ar kaut ko pozitīvu”
32:14 Karā piedzīvojot vissāpīgākos mirkļus, nepieciešamība pajokot ir tikai dabiska.
33:25 Kā Ruslans sāka savu kontu, kurā uzsvars uz dažādu ēdienu gatavošanu pauzēs starp kaujas uzdevumiem?
34:25 Video veidošanā iesaistīti arī ieroču biedri, viņu sievas, draudzenes un mātes.
35:45 Pirms publicēšanas, video jāsaskaņo ar komandieri.
37:27 Sekotāju skaits audzis palēnām.
38:49 Par ievainojumu, kas lika iepauzēt uz vairākiem mēnešiem.
42:01 Kāda bija atgriešanās dzimtajā pilsētā Hmeļnickā?
43:07 Kāpēc pieteicās doties karā?
44:58 Par diskusiju ap gaidāmo mobilizāciju.
46:38 Paldies atbalstītājiem Latvijā. Vēl aizvien ļoti vajadzīgas automašīnas un droni, jo tie glābj dzīvības.
49:02 Ko devusi TikTok slava?
51:24 Kā Ruslanu mainījis karš?
52:36 Par šī brīža situāciju kaujas laukā.
53:38 “Novēliet man tikai veiksmi”.
54:30 Sarunas beigas.
54:44 Rihards un Dīvs pārrunā dzirdēto.
55:34 Kā atrast Ruslana TikTok kontu.
56:21 Iesakiet Ruslanam latviešu ēdienu receptes.
56:51 Rakstiet mums un padalieties ar saiti uz raidījumu.
57:01 Ja iespējams, palīdzam ar mašīnām un droniem
57:27 Atvadāmies.
Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.
Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs
-
Kurš būs ārlietu ministrs pēc tam, kad nākamajā nedēļā šo amatu atstās Krišjānis Kariņš no „Jaunās Vienotības”? Sabiedrība ārlietu ministra amata kandidāta vārdu varētu uzzināt nākamnedēļ. Nākamā ārlietu ministra meklējumus koalīcijas partneri nesaista ar jelkādām pārmaiņām atbildības jomu sadalījumā. Savukārt Valsts prezidents uzsvēris, ka Kariņa sekotājam šajā amatā pie darbiem jāķeras bez gara ieskrējiena.
Nākamais ārlietu ministrs ir jāizraugās iespējami ātri, vienisprātis ir Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs un valdības vadītāja Evika Siliņa (Jaunā Vienotība). Ticami, ka balsojums par nākamo ārlietu ministru notiks nākamajā ceturtdienā – dienu pēc tam, kad amatu atstās Krišjānis Kariņš.
Valsts prezidents cer, ka nākamajā sarunā ar valdības vadītāju jau varēs apspriest konkrētus amata pretendentus, jo, līdzīgi kā līdz šim, ārlietu un aizsardzības ministra amata kandidātus ierasti saskaņo ar Valsts prezidentu. Pašlaik konkrētus pieminētās iespējamās kandidatūras Rinkēvičs nevēlas iztirzāt.
Pagājušajā nedēļā izskanēja versija par iespēju ministra amatam virzīt Saeimas priekšsēdētājas biedri, agrāk Ārlietu ministrijas parlamentāro sekretāri Zandu Kalniņu-Lukaševicu ("Jaunā Vienotība"). Tomēr saistībā ar viņas darbības laiku izskanējuši arī iebildumi. Savukārt uz jautājumu, vai līdz ar nākamā ārlietu ministra meklējumiem iespējama arī atbildības jomu un amatu pārdale valdībā, premjere Evika Siliņa atbildēja šādi.
"Šobrīd nav konkrēti neviens kandidāts apspriests, līdz ar to arī izrietošie jautājumi šajā brīdī nav īsti dienas kārtībā. Kolīdz būs lielāka skaidrība, tad arī sapratīsim, vai ir nepieciešamas kādas pārmaiņas vai pārbīdes, kā jūs minat, bet šajā brīdī tas nav dienas kārtībā.”
Tam piekrīt arī koalīcijas partneri.
Maz ticama ir versija ārlietu ministram virzīt bezpartejisku kandidātu, to meklējot „Jaunās Vienotības" rindās, piebildusi premjere. - もっと表示する
