Episodios
-
Cik stabila ir valdība un vai tās sastāvā varētu būt izmaiņas? - šādas runas politiķu aprindās sākušas raisīties uzreiz pēc aizvadītajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām.
Arhitekti iebilst pret Saeimas nama atjaunošanas metu konkursa nosacījumiem.
Latvijā piemin 1941. gada 14. jūnija deportācijas.
Zemkopības ministrija jau nākamgad cer iedarbināt lauksaimniecības risku fondu.
Komandu sporta spēļu hallei spāru svētki, sola pabeigt šogad. -
¿Faltan episodios?
-
Premjere: Valdības prioritātes ir drošība un tautsaimniecība, lai vairotu visu iedzīvotāju pārliecību.
ES Tiesa uzliek 200 miljonu eiro sodu Ungārijai.
Pārejā uz izglītību valsts valodā latviešu valodas zināšanas visstraujāk pilnveidojas pirmsskolā un sākumskolā.
Lai arī ekonomikas izaugsmes rādītāji ir pieticīgi, Latvijas darba tirgū situācija stabili saspringta. Vienlaikus cilvēkiem, kuri grib strādāt, iespējas atrast darbu ir un tirgus kopumā patlaban ir darba ņēmēju pusē.
Latvija Ukrainas vēstniecībai nodod kārtējo palīdzības sūtījumu. -
Baltijas valstu revidenti: "Rail Baltica" īstenošana ir apdraudēta; trūkst 10–19 miljardu eiro.
Atklāta pirmā no sešām jaunajām pieturām pasažieru platformu modernizācija projekta ietvaros.
Pensiju indeksēšanas diskusijas Finanšu ministrija mudina nesasteigt un atsākt augustā.
Saeimas komisija neatbalsta nedz vairāku novadu atjaunošanu, nedz atteikšanos no lielo pilsētu un blakus novadu apvienošanas. -
Veselības ministrija plāno samazināt kompensējamo medikamentu cenas par 15 - 20%.
Kā stiprināt NATO un tās austrumu flangu un kā palīdzēt Ukrainai? - Par to šodien spriež valstu līderi tā sauktā Bukarestes devītnieka valstu sanāksmē, kas notiek Rīgā.
Ārzemēs dzīvojošie latvieši var nepamanīt, ka vairs nav iekļauti Latvijas vēlētāju reģistrā.
Ārkārtas parlamenta vēlēšanas, kas šī mēneša beigās ir gaidāmas Francijā, joprojām ir viens no galvenajiem sarunu tematiem Briseles varas gaiteņos.
Būs stingrākas prasības bērnu nometņu vadītājiem. -
Eiropas Parlamenta vēlēšanas noslēgušās ar centriski labējp spēku panākumiem. Ko tas varētu nozīmet Eiropas un Latvijas ekonomikai?
Iedzīvotāji jaunievēlētos deputātus aicina strādāt Latvijas labā.
Lai arī kopējā aktivitāte šajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās bijusi ar augošu tendenci, Latvijā balsošanas skaitļi mainījušies minimāli.
Dundagas pusē fotografēties gribētāji izbradājuši ap 35 ha inkarnāta āboliņa laukus. Dunalkā bradātājus salīdzina ar briežu baru. -
Eiropas Parlamenta vēlēšanu dienā, sestdien, 8. jūnijā, līdz pulksten 12.00 Latvijā nobalsojuši 130 582 vēlētāji, bet kopā ar iepriekšējo balsošanu vēlēšanās piedalījušies jau 258 032 cilvēki jeb 17,3% balsstiesīgo, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) dati.
Visvairāk balsstiesīgo līdz šim nobalsojusi Vidzemes vēlēšanu apgabalā – 22,79%, tam seko Kurzemes vēlēšanu apgabals, kur savu izvēli izdarījuši 19,8%. Zemgalē nobalsojuši 19,37%, Latgalē – 13,56%, bet Rīgas apgabalā – 13,7%.
Sazināmies ar korespondentiem Rīgā un Latvijas novados, kā arī Eiropā un Kijivā, interesējoties, kā norit vēlēšanās un kāda ir balstiesīgo aktivitāte.
Tas ir pilsoņa pienākums un šobrīd, kā vēl nekad mums ir svarīgi, kas mūs pārstāvēs Eiropas parlamentā – tie ir galvenie viedokļi, kā savu došanos uz vēlēšanām pamato vidzemnieki.
Latgalē, kur tradicionāli bijusi zemākā vēlētāju aktivitāte iepriekšējās balsošanas dienās, arī šodien pilsoņi uz vēlēšanu iecirkņiem dodas kūtri.
Liepājā šodien vēlētāji kļuva aktīvāki ap pulksten 9:00 no rīta, kad dažbrīd veidojās rindas pie diviem iecirkņiem, kas atrodas Liepājas Latviešu biedrības namā un parasti arī citās vēlēšanās ir visaktīvāk apmeklēti.***
Šorīt pulksten astoņos no rīta durvis vēra arī balsošanas iecirknis Ukrainas galvaspilsētā Kijivā. Rīta pusē tur pat bija izveidojusies neliela vēlētāju rinda.
Ārpus Latvijas vislielākais un aktīvākais vēlēšanu iecirknis Eiropas Parlamenta vēlēšanās atrodas Briselē. Arī šogad Latvijas vēstniecībā Beļģijā, kur ir izvietots šis iecirknis, ir gaidāma vērā ņemama balsotāju rosība. - Mostrar más