Episodes
-
Skandāls ap iespējamo aplokšņu algu maksāšanu partijas "Vienotība" birojā liek jautāt, kā Latvijā vispār sokas cīņa ar aplokšņu algām un ēnu ekonomiku kopumā? Aplēses rāda, ka no ēnu ekonomikas potenciāli iekasējamā summa būtu ap miljardu, bet vairāk nekā 46 procenti ēnu ekonomikas attiecināmi uz aplokšņu algām. Cik efektīvi ir plānotie pasākumi cīņai ar ēnu ekonomiku? Krustpunktā diskutē Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe, Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors, Ilgtspējīga biznesa centra direktors, Vidzemes Augstskolas Padomes priekšsēdētājs Arnis Sauka, Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis un Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece ēnu ekonomikas ierobežošanas jautājumos Olga Bogdanova.
-
Latvijā vairāki desmiti nekustamo īpašumu pieder Krievijai un Baltkrievijai — valstīm, kurās valda agresīvi noskaņoti diktatori. Tie ir vēsturiski nami, zemesgabali un dzīvokļi daudzu miljonu eiro vērtībā.
Baiba Kļava: “Vai jūs gadījumā nezināt, kas dzīvo 44. dzīvoklī?
Kaimiņiene nr.1: Es nezinu...”
Mūsu valstī atrodas sanatorijas, kas pieder gan Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam, gan arī viņa ciešam sabiedrotajam Aleksandram Lukašenko. Turklāt Latvija vienai no tām ir izmaksājusi pabalstus.
Iveta Strupkāja, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktora pienākumu izpildītāja: “Mums nebija nekādu likumdošanas normu, kas mums liegtu izmaksāt konkrētās naudas summas viesnīcai “Belorusija”.”
Tikmēr valsts savā īpašumā līdz šim ir pārņēmusi tikai vienu īpašumu, kas pieder Krievijai.
Beāte Livdanska, Latvijas Ārpolitikas institūta pētniece: “Tas nav vienkārši īpašums, tās ir aktivitātes, kas tur tiek īstenotas, uz kurām ir jāskatās.”
Kādi īpašumi Latvijā pieder Krievijas un Baltkrievijas diktatoriem, kuri valda arvien agresīvāk noskaņotās kaimiņvalstīs? Un kādēļ atbildīgās iestādes Aleksandram Lukašenko piederošai sanatorijai pirms dažiem gadiem pārskaitīja pabalstus no mūsu nodokļu maksātāju naudas? To pētām Atvērto failu pusstundā.
-
Missing episodes?
-
Latvijas Banka atkārtoti samazinājusi 2024. gada Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) un arī inflācijas izaugsmes prognozes. Centrālā banka lēš, ka Latvijas ekonomika šajā gadā pieaugs par 1,8% (decembra prognoze 2%), bet inflācija būs 1,5% (decembra prognoze – 2%).
Viens no iemesliem – pavājinājies ārējais pieprasījums, jo īpaši Latvijas galvenajās tirdzniecības partnervalstīs, tostarp Igaunijā un Vācijā. Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste stasta, ka ekonomikas izaugsme šogad gaidāma neliela, jo mūsu galvenajās tirdzniecības partnervalstīs pieprasījums ir vājš, ekonomikas neattīstās strauji, līdz ar to eksporta izredzes pasliktinās. Arī eksporta cenas vairs nav tik augstas, kā iepriekš un pieprasījums ir vājš.
Lai arī Latvijas Banka ir pārskatījusi makroekonomiskās prognozes šim gadam un tās samazinājusi, prognozes liecina – šis gads varētu būt labāks par iepriekšējo un ekonomika turpinās augt. Tiesa, bažas raisa neskaidrība pasaules tirgos un ģeopolitiskā situācija. -
Vai ir vajadzīgs nacionāla līmeņa vai tomēr starptautisks lēmums, lai apturētu Krievijas militārajā ražošanā izmantojamās mangāna rūdas tranzītu arī caur Latviju? Saeimas opozīcijā esošās „Apvienotā saraksta” frakcijas deputāti rosina to nekavējoties apstādināt ar nacionālajām sankcijām, savukārt Saeimas deputāte Zanda Kalniņa-Lukaševica no "Jaunās Vienotības" rosina koncentrēties uz citu pieeju - mangāna rūdas tranzītu apturēt gan Baltijā, gan Somijā un Polijā, vienlaikus uzstājot mangāna rūdu iekļaut Eiropas Savienības sankciju 14. pakotnē.
Mangāna rūdas kravu apjoms caur Latvijas un Igaunijas ostām tranzītā uz Krieviju kopš tās pilna mēroga iebrukuma Ukrainā ir pieaudzis un šo izejvielu Krievijas militārā industrija izmanto bruņojuma ražošanā. Tāpēc nozīme ir katrai dienai un Latvijai jārāda priekšzīme, iekļaujot mangāna rūdu nacionālo sankciju sarakstā, pieteicēju vārdā pauda „Apvienotā saraksta” frakcijas deputāts Andris Kulbergs.
„Apvienotā saraksta” rosinājums bija vēl plašāks, paredzot aicinājumu Ministru kabinetam steidzami īstenot pasākumus, kas paredzētu pilnīgu atteikšanos no jebkādas ekonomiskas sadarbības ar agresorvalstīm Krieviju un Baltkrieviju. Tomēr Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā debates izvērtās par mangāna rūdas tranzīta izbeigšanu caur Latviju. Lai regulējums būtu pilnvērtīgs, svarīgi to nodefinēt atbilstoši sankciju likumam, norādīja par sankciju izpildi atbildīgās iestādes – Finanšu izlūkošanas dienesta – priekšnieka vietnieks Paulis Iļjenkovs.
Tomēr komisijas vairākums atbalstīja atšķirīgu, detalizētāku priekšlikumu, ar ko klajā nākusi „Jaunās Vienotības” frakcijas deputāte Zanda Kalniņa-Lukaševica. Tas neparedz gluži tūlītēju rīcību, bet turpināt jau sāktos centienus mangāna rūdu noteikt par divējādas lietojamības preci un tās tranzītu uz Krieviju izslēgt ar iekļaušanu Eiropas Savienības 14. Sankciju pakotnē. Tāpat arī militārajā darbībā izmantojamu izejvielu kustību ar kopīgu lēmumu ierobežojot visā Baltijā, Somijā un Polijā.
Par iespēju Baltijas valstīs, Somijā un Polijā kopīgi apturēt mangāna rūdas kustību uz Krieviju ir tapis kopīga vēstījuma melnraksts. Saskaņojums jāpagaida, uzsver Ārlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Reinis Brusbārdis.
Saeima gala paziņojumu par veidiem, kā panākt mangāna rūdas kustības izbeigšanu caur Latviju plāno pieņemt plenārsēdē trešdien. -
Saruna par finanšu plūsmu partijās. Tematu rosināja nesen parādījušās ziņas par iespējamu aplokšņu algu maksāšanu valdošajā partijā, tādēļ vēlējāmies skaidrot, kā tiek uzraudzīta naudas plūsma partiju birojos un vai un kā iespējama arī nelegāla naudas aprite. Svarīgi arī saprast, ko mainījusi partiju finansēšana, kura pirms vairākiem gadiem kļuva krietni dāsnāka. Krustpunktā diskutē Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) Politisko organizāciju pārkāpumu izmeklēšanas nodaļas priekšniece Amīlija Raituma, Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldes direktore Santa Garanča, domnīcas "Providus" pētniece Līga Stafecka un sabiedrības par atklātību "Delna" direktore Inese Tauriņa.
-
Jo vairāk paplašinās iespējas pirkumiem internetā, jo lielāka nozīme ir digitālajam mārketingam, lai pircējs preci vispār spētu pamanīt. Tomēr digitālā vide mainās ļoti strauji un tas kas labi strādāja vakar, šodien jau vairs nedarbojas. Par jaunākajām digitālā marketinga tendencēm saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viesi: "iMarketings.lv" pārstāvis Sergejs Volvenkins, e-komercijas biznesa vadītāja "Mēness aptiekā" Sniedzīte Vilmane, "Madara Cosmetic" pārstāvis Denis Paškovs.
Covid pandēmijas laikā uzplaukumu piedzīvoja pārtikas iegāde interneta platformās. Pēc pandēmijas cilvēki atkal vairāk iepirkās veikalos, bet joprojām ir daļa sabiedrības - jaunās ģimenes ar bērniem, arī seniori, kas izmanto iespēju pārtiku pasūtīt ar piegādi mājās. Uzklausām divu lielāko pārtikas veikalu tīklu pārstāvjius, kas izveidojuši interneta veikalus. -
Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" bija viena no pēdējām, kas izlidoja no Ukrainas pirms pilna apmēra iebrukuma sākuma, un "airBaltic" gribētu būt starp pirmajām, kas atsāk lidojumus uz Ukrainu, kad tas būs droši. Tā vizītē Kijivā pauda "airBaltic" vadītājs Martins Gauss.
Nu jau vairāk nekā divus gadus Ukrainas gaisa telpa ir slēgta, tomēr ukraiņi ir sākuši priekšdarbus, lai gaisa satiksme vismaz vienā Ukrainas lidostā tiktu atjaunota. "airBaltic" vadītājs Martins Gauss apmeklēja Borispiļas lidostu, kas ir lielākā lidosta Kijivas pievārtē. Vizītes laikā notika raķešu uzbrukums, un par "airBaltic" plāniem nācās runāt patvertnē.
Ukraina pieļauj, ka lidojumus varētu atjaunot vēl pirms pilna apmēra iebrukuma beigām, bet tam ir nepieciešams stiprināt pretgaisa aizsardzību. -
Raidījumā Pievienotā vērtība par dažādiem veidiem un instrumentiem, kā audzēt savu kapitālu, cik daudz un dažādi ir ieguldījumu veidi un kas ir tās pamatlietas, kuras vienu ieguldījuma veidu atšķir no otra, kādi ir katra riski un kā tos mazināt jeb pārvaldīt.
Protams, ielūkosimies arī savos personīgajos ieguldījumu portfeļos un norisēs Baltijas akciju biržā, bet iesākumā - īsi par aktuālo ekonomikā.
Ja runājam par ieguldīšanu jeb investīcijām, mūsdienu pasaulē ir virkne dažādu iespēju un instrumentu – akcijas, obligācijas, kriptovalūtas, nekustamais īpašums un beidzot ar pūļa finansējuma jeb P2P platformām. Katra sola savus ieguvumus, bet katra, protams, saistīta ar risku. Šodien par šo instrumentu riskiem. Uzņēmumu akcijas ir viens no populārākajiem investīciju veidiem, kur peļņu investors var gūt gan no uzņēmuma izmaksātām dividendēm, gan akciju vērtības pieauguma. Bet jāņem vērā virkne risku.
Lai kādu ieguldījumu veidu vai to kombināciju jūs izvēlētos, ir pāris iezīmes, kas kopīgas teju visiem – pirmkārt, pirms ieguldīt, noskaidrot pēc iespējas vairāk informācijas un saprast to. Ja līdz galam nesaprotam, tad varbūt papētīt vēl, vai iet ar līkumu.
Otrs – nelikt visu uz vienu kārti un ieguldījuma veidu, bet mazināt risku ar daudzveidību un dažādību.
Treškārt, skaidri apzināties katra ieguldījuma zaudējuma risku, kurš bieži iet roku rokā ar peļņas potenciālu un, protams, ieguldīt tikai to, ko varam atļauties zaudēt, būtiski neietekmējot savu dzīves kvalitāti un arī emocionālo labsajūtu.
-
Izplatīts ir viedoklis, ka to, kas notiek ar iedzīvotāju naudu pensiju 2. līmenī, var ietekmēt tikai līdzekļu pārvaldītājs. Vai tiešām tā ir? Par un 2.un 3. pensiju līmeņa plusiem un mīnusiem raidījumā Kā labāk dzīvot sarunājas "Investoru Kluba" izpilddirektors Kaspars Peisenieks, programmas "Neatkarīgais investors" partneris un raidījuma "Jauni un bagāti" producents Valters Vestmanis un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Fondēto pensiju shēmas administrēšanas daļas vadošā eksperte Ilze Vindele.
Ilze Vindele atgādina, ka 2. pensiju līmenis ir obligātā vecuma pensijas apdrošināšana, kur 6% no sociālās apdrošināšanas iemaksām tiek novirzīti līdzekļu pārvaldītājiem dalībnieku izvēlētajā ieguldījumu plānā. Šie līdzekļi tiek ieguldīti finanšu tirgos, lai nākotnē nodrošinātu lielākus ienākumus vecumdienām.
Eksperti neiesaka bieži mainīt 2. pensiju līmeņa plānus un pārvaldniekus. Nav prātīga rīcība to darīt reizi gadā. Tā var vairāk kaitēt saviem uzkrājumiem.
Ja maina ieguldījumu plānu, tad iepriekšējā aprēķina kopējo uzkrāto kapitālu, to izņem no līdzekļu pārvaldītāja un iegulda citā ieguldījumu plānā. Nav ieteicams ieguldījumu plānu maiņu veikt, kad ir zemi ieguldījumu plāna rezultāti. -
Dace Damberga ieguva izglītību IT jomā, bet pirms sešiem gadiem piedalījās konkursā lauku jauniešiem "Laukiem būt", uzvarēja un sāka Talsos audzēt mikrozaļumus jeb dīgstus no burkānu, brokoļu, zirņu un citām sēklām. Blakus mikrozaļumiem stāv liels SUP dēlis, jo Dace brīvajā laikā gan supo, gan spēlē volejbolu.
-
Latvijā šobrīd ir seši komersanti, kas izveidojuši pakomātu tīklus - "Omniva", "DPD", Latvijas Pasts, "Venipak", "Ittela" un "Unisend Latvija". Kā liecina sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas apkopotie dati, pērnā gada pirmajā pusgadā 1172 pakomātos nosūtīti un saņemti 13,3 miljoni paku un gandrīz puse no paku sūtījumiem tika sūtīti Latvijas robežās. Pakomātu skaits ar katru gadu palielinās un uzņēmēji domā par jaunu pakalpojumu ieviešanu, piemēram, no marta daļā Latvijas Pasta pakomātu varēs nosūtīt arī vēstules.
-
Gada sākumā ģenerālprokurors Juris Stukāns Rīgas domei nosūtīja iesniegumu, lai pašvaldība atceļ gandrīz 6 miljonu vērtu darījumu ar lietuviešu investoru par lidostai pieguļošu zemes gabalu pārdošanu. Nauda sen jau iztērēta, reputācija sabojāta, turklāt daļai deputātu un ierēdņu tagad draud lielas nepatikšanas.
Armīns Reinis, Ģenerālprokuratūras prokurors: „Droši vien tiks risināts jautājums par kriminālprocesa uzsākšanu.”
Nelikumīgajam darījumam ir 12 gadu sena pagātne. Visu šo laiku domes ierēdņi un juristi ignorēja brīdinājumus, ka zemes gabalu pārdot ir nelikumīgi.
Oļegs Burovs, Saeimas deputāts, bijušais Rīgas domes Īpašuma departamenta direktors: „Es neredzu nekādu nolaidību, nepareizu rīcību no īpašuma departamenta puses, ne no manis, ne no kolēģiem!”
Saistībā ar darījumu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs februāra beigās aizturēja Ārtelpas un mobilitātes departamenta vadītāju Jāni Vaivodu.
Vilnis Ķirsis, Rīgas domes priekšsēdētājs: „Man laikam tā personiski jāatzīst, ka man likās, ka es cilvēkus diezgan labi pazīstu, bet laikam man nākas secināt, ka es tomēr nepazīstu tik labi cilvēkus.”
Vai lidostai vajadzīgās zemes pārdošana jau no sākta gala bija iecerēta kā afēra, kuras dēļ desmitiem deputātu un ierēdņu, visticamāk, būs jādodas uz KNAB? Un kurš atbildēs par lietuviešu investoram nodarītajiem zaudējumiem? To pētām Atvērto failu pusstundā.
-
Prasme rīkoties ar naudu nav tikai spēja sabalansēt savus nedēļas, mēneša un gada izdevumus. Tā ir arī prasme neiekrist finanšu krāpnieku nagos, kurus interesē arī cilvēki, kam bankas kontā atrodas vien nelielas naudas summas. Par finanšu pratības pamatiem, kas jāzina visiem, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Rīgas Tehniskās universitātes profesore Guna Ciemleja, Vieglās valodas aģentūras pārstāve Irīna Meļņika, Latvijas Bankas Finanšu pratības daļas vadītāja Aija Brikše.
Šonedēļ, no 18. marta, norisinās Finanšu pratības nedēļa, kurā vairāk uzmanības pievērš aktuālajām jautājumam - finanšu drošība. Tāpēc meklē jaunus veidus, kā informēt un skaidrot cilvēkiem. Viens no veidiem - skaidrot vieglajā valodā.
"Finanšu nozare ir diezgan sarežģīta, daudz specifisku terminu, informācijas apjoms ir milzīgs. Ja man ir jāizburas cauri milzīgam finanšu un nesaprotamas informācijas apjomam, es kā cilvēks dažreiz apjūku. Tā nav mana ikdienas tēma, tā nav mana ikdienas valoda un es varbūt neizlasu visu, ko varētu. Veids ir uzrunāt vienkārši, saprotami, lai neprasa ilgu laiku izlasīt, saprast un kā tas skar mani," norāda Irīna Meļņika.
Klajā nāks un pēc atvēršanas svētkiem 21. martā brīvi pieejama kā e-grāmata būs grāmata "Mana nauda", kuras autore ir Guna Ciemleja.
Profesore atzīst, ka nav viegli uzrakstīt šādu grāmatu, ja esi no akadēmiskās vides un arī darbojies zinātnē. Valoda ir citāda, nekā tā, kurā bija jāizveido grāmata. Tieši tāpēc grāmata tapa ilgi un talkā nāca arī Vieglās valodas aģentūra.
"Es viena to nebūtu varējusi izdarīt. Tas ir komandas darbs, ir vajadzīgi vieglās valodas speciālisti, lai viņi palīdzētu pārkārtot tavu domāšanu," atzīst Guna Ciemleja.
Jaunās grāmatas pamatā ir jau iepriekš izdotā mācību grāmata par personīgo finanšu pārvaldību RTU studentiem. Sarežģītais teksts ir pārlikts vienkāršajā valodā, saglabājot būtību. Klāt nāk tēma par krāpšanu, par problēmām, ar ko cilvēki šobrīd sastopas.
Vieglās valodas aģentūra šobrīd palīdz arī Latvijas Bankai sagatavot materiālus par finanšu krāpniecību vieglajā valodā.
"Viss rāda, ka cilvēki nesaprot sarežģīti sagatavotu informāciju, kas skar specifiskas jomas. Man ļoti patīk, ka banka domā par to, kā sasniegt visplašāko auditoriju, uzrunājot, nevis tajā valodā, ko paši profesionāļi lieliski pārzina, bet valodā, kas ir saprotama ikvienam, kas ar šīm tēmām ikdienā nedzīvo, nestrādā," gandarīta Irina Meļņika.
-
Tiem tirdzniecībā strādājošiem komersantiem, kuru apgrozījums gadā pārsniedz 50 tūkstošus eiro, būs jānodrošina iespēju klientiem norēķināties arī bezskaidrā naudā. Šobrīd šāda obligāta prasība nepastāv. Šādu ieceri ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā iekļāvusi Finanšu ministrija un tā cer prasību dzīvē ieviest līdz šī gada izskaņai.
Cik daudz uzņēmumiem jaunā prasība attieksies un kādi būs ieguvumi un zaudējumi no šī pasākuma?
Lielākā daļa tirdzniecībā strādājošie komersanti jau patlaban pircējiem nodrošina iespēju norēķināties gan skaidrā, gan bezskaidrā naudā, tomēr aizvien ir vairāki simti nodokļu maksātāju, kas norēķinus ar kartēm nepiedāvā vispār. -
Krievija zināja un, acīmredzot, rēķinājās ar sankcijām un ir pārorientējusi ekonomiku uz Ķīnu. Tā intervijā Latvijas Radio skaidroja Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Kārlis Bukovskis.
Viņš norādīja, ka, ieviešot sankcijas, jārēķinās arī ar zaudējumiem un problēmām pašu un Eiropas ekonomikā, jo viss ir savstarpēji saistīts. Daudzās valstīs ar to nodarbojas vesela kaudze institūciju. Tas ir vesels cikls. -
Kāpēc Krievijas ekonomika laikā, kad valsts tērē milzu naudu, lai finansētu karu Ukrainā, nevis samazinās, bet aug. Tādi esot dati. Kā tos saprast un ko tas nozīmē tālākā nākotnē? Krustpunktā Lielā intervija ar Latvijas Bankas Ģenerālsekretariāta vadītāju, Eiropas Ārlietu padomes biedru Andri Strazdu.
Raidījuma sarunas fokusā Krievijas ekonomika. Kad sākās Krievijas iebrukums Ukrainā, valstu vadītāji teica, ka Krievijai ir jāizjūt šīs ekonomiskās sekas kā maksa par savu agresiju. Daudzi arī prognozēja, ka tas viss atstās būtisku ietekmi gan uz Maskavas biržu, gan Krievijas valūtu, gan ekonomisko izaugsmi. Proti, runa ir par sankcijām. Rezultāts izrādījās krietni vājāks - mēs redzam statistikā, ka IKP augot, paši krievi ziņo, ka viņu ekonomika attīstās, tā esot pielāgojusies kara ekonomikai, kas arī tagad barojot valsti. Kā to saprast - kas ir kara ekonomika, kā darbojas un veidojis bizness, naudas aprite kara apstākļos? -
Raidījumā Pievienotā vērtība par tūkstošiem sīku griezumu, kas kavē augt Latvijas ekonomikai. Tas ir – no darbaspēka problēmām līdz tam, ka mēs vienkārši cits citam neuzticamies un tādēļ viss ir lēnāk, grūtāk un dārgāk.
Esam pieraduši, ka ir problēma un tai ir arī viens un ātrs risinājums. To tikai jāatrod, jāizdomā, kāds jāpiespiež izdarīt. Problēma ir liela – kādēļ ekonomiski Latvija atpaliek ne tikai no Rietumeiropas valstīm, bet arī Baltijā ir pastarīte un ekonomikas rādītājos visbiežāk dažādos topos jāmeklē lejasgalā.
Nesen Latvijas tautsaimniecības izaugsmei bija veltīta Latvijas Bankas organizēta ekspertu saruna. Tur arī uzklausījām viedokļus. -
Saeima pagājušajā nedēļā otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīja par steidzamu atzīto likumprojektu inovatīvas uzņēmējdarbības un prioritāro projektu atbalstam. Tas paredz gan tā dēvēto zaļo koridoru, kas ļaus samazināt administratīvo slogu, tostarp paredzot speciālu – atvieglotu vidi uzņēmējdarbības veicināšanai un jaunu investoru piesaistei, gan vairākus citus atbalsta veidus.
Likumprojektu inovatīvas uzņēmējdarbības un prioritāro projektu atbalstam izstrādājusi Ekonomikas ministrija. Līdzīgs atbalsts uzņēmējiem tika paredzēts jau 2021. gadā Covid-19 izplatības seku pārvarēšanas likumā un par tā rezultātiem stāsta Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Raivis Bremšmits.
Likumprojekts nosaka arī jomas, kurās īstenojamie projekti uzskatāmi par prioritāriem, piemēram, bioekonomika, biomedicīna, fotonika un viedie materiāli, mājokļu pieejamība, viedā enerģētika, kā arī drošība un aizsardzība. Bez “zaļā koridora” būs arī vairāki citi atbalsta veidi.
Likums arī nosaka, ka nepieciešams veidot atbalstu investīciju piesaistei un eksporta veicināšanai. Tā kā Eiropas Savienības fondi mēdz kavēties, svarīgi, lai Latvijā būtu arī patstāvīgs valsts budžeta instruments.
Latvijas investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora vietniece Investīciju un enerģētikas jautājumos Laura Štrovalde stāsta, ka uzņēmēji likumprojektu inovatīvas uzņēmējdarbības un prioritāro projektu atbalstam jau gaida un tas palīdzēs ne tikai investoriem, bet arī vietējiem uzņēmējiem.
Likumprojekts apstiprināts, bet līdz 1. decembrim vēl turpināsies darbs pie Ministru Kabineta noteikumu izstrādes. Ja esi uzņēmējs un tev ir inovatīvs produkts vai ideja, dodies uz LIAA. -
Caur Latvijas ostām uz Krieviju joprojām turpina plūst mangāna rūda, ko izmanto agresorvalsts militārā rūpniecība. Gan iedzīvotāji, gan Saeimas koalīcijas un opozīcijas pārstāvji uzskata, ka mangāna rūdas tranzīts caur Latviju uz Krieviju ir jāpārtrauc. Tajā pašā laikā eksperti brīdina - tranzīta aizliegšana ietekmēs gan ostu darbību, gan nodarbinātību.
-
Raidījumā #DigitālāsBrokastis turpinām jauno interviju sēriju "Latvija var!", kurā izzinām Latvijas uzņēmumus, kuri savu darbību saista ar modernajām tehnoloģijām.Otrajā sērijā pie Digitālo brokastu galda Latvijas uzņēmums "Exonicus R&D", kuri ar virtuālās (VR) un papildinātās (AR) realitātes programmatūru palīdz simulētā vidē apgūtu iemaņas militārajā medicīnā. Uz šķīvja tehnoloģiju iespējas un jaunuzņēmumu attīstība. Ciemos Līga Ellere, "Exonicus R&D" direktore, un Dāvis Ābols, vecākais programmēšanas inženieris.Plašāk par tehnoloģiju jaunumiem lasi arī LSM portālā.
- Show more
