Episodes
-
Neskatoties uz vēso laiku, augu dīgļlapiņas jau tīri braši tiecas saules virzienā. Par aprīļa beigu un maija sākuma dārza darbiem raidījumā Kā labāk dzīvot atgādina Jāņa Aldermaņa dārzkopības direktore, bioloģijas zinātņu doktore Vija Rožukalne un dārzkope, kokaudzētavas "Dzērves" saimniece Maruta Kaminska.
-
Vecums ir īstais brīdis apgūt ko jaunu un iekarot jaunas virsotnes, tostarp rūpēties par sevi un papildināt zināšanas. Kā veicas projektā "Vecums nav šķērslis" un kā izdodas sasniegt izvirzītos mērķus – uzlabot senioru dzīves kvalitāti Baltijas valstīs, pētām raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta projekta "Vecums nav šķērslis" vadītājs Mārtiņš Valters, projekta vadītāja un Vidusdaugavas Nevalstisko organizāciju centra valdes priekšsētāja Agita Pleiko, Ikšķiles Senioru skolas izveidotāja un vadītāja, projekta partnere Sanita Bertmane un Krāslavas senioru skolas izveidotāja un vadītāja, projekta vadošā eksperte Tatjana Azamatova, kura arī savā doktordarbā pēta šo tēmu.
-
Missing episodes?
-
Vai pasīvā ieguldīšana ir piemērotākā tiem, kas ikdienā nav gatavi uzmanīgi sekot līdzi finanšu tirgos notiekošajam, bet tomēr vēlas, lai iekrātā nauda strādātu? It kā jā. Bet kā visam, arī pasīvai ieguldīšanai ir savas nianses. Kā tā darbojas un kas jāņem vērā, veicot šādus ieguldījumus, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro "Investoru kluba" izpilddirektors Kaspars Peisenieks un programmas "Neatkarīgais investors" partneris un raidījuma "Jauni un bagāti" producents Valters Vestmanis.
"Investīciju pasaulē ir divas skolas. Viena var saukties aktīvā ieguldīšana, otra saucas pasīvā ieguldīšana. Aktīvā ieguldīšana, vienkāršoti runājot, būtu, ka tev ir profesionālis, kurš tad domā, ko pirkt, ko pārdot, kurā brīdī, kas ir labākie varianti un tamlīdzīgi. Attiecīgi šis profesionālis pārvalda to portfeli, un par to paņem kaut kādu komisijas maksu," skaidro Valters Vestmanis. "Pasīvā ieguldīšana ir tāda, ka varbūt nav tas viens profesionālis, kurš domā, kur, ko, kā vislabāk darīt, bet tev ir ieguldījums, tā gudri runājot, plaši diversificētā ieguldījumu fondā. Kas nozīmē, ka fonds varētu ieguldīt 1000 dažādos uzņēmumos pa visu pasauli, pa daudz dažādām valstīm, dažādām industrijām. Viņš prasa ļoti maziņu komisiju, un tad attiecīgi tu reizi mēnesī, reizi ceturksnī uzstādi automātisko maksājumu un pelni, tā teikt, kopā ar pasaules ekonomikas izaugsmi. Tas tādā gudrā valodā izstāstot."
Kaspars Peisenieks papildina no investora skatupunkta.
"Kurā gadījumā es esmu aktīvais investors un kurā gadījumā es uzskatu, ka esmu pasīvais investors. Aktīvais investors esmu tajā brīdī, kad aktīvi pieņēmu lēmumu ieguldīt vienā akcijā vai otrā akcijā, vai trešā obligācijā, vai vēl kaut kur citur. Tad es aktīvi pieņemu lēmumus. Tas nozīmē to, ka es vērtēju, analizēju, sekoju līdzi, mēģinu atrast labāko brīdi, kad ieguldīt," norāda Kaspars Peisenieks. "Savukārt pretējā puse - pasīvais - es lietoju tādu piegājienu, kur veic regulārus vai neregulārus ieguldījumus plašo aktīvu grozā, nevērtēju ne atsevišķus aktīvus, ne arī kurā laikā to daru." -
Aptaukošanās ir viena no 21.gadsimta lielākajām attīstīto valstu iedzīvotāju problēmām. Vai šeit var palīdzēt bariatriskā ķirurģija, jeb kuņģa samazināšanas operācija? Arī par to spriedīsim raidījumā Kā labāk dzīvot. Analizē "Aiwa Clinic" ķirurgs Maksims Mukāns un Uztura un dietoloģijas centra vadītāja Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā, dietoloģe Laila Meija.
"Svara mazināšana daudz ko sakārto. Lai cik dažāda šīs diētas būtu, ja cilvēkam ir efektīvas, var teikt... Mēs rekomendējam, lai organisms saņemtu visas uzturvielas, lai tas būtu harmoniski, sabalansēti, bet būtībā, ja cilvēkam kāda diēta patīk, ja tā viņam strādā, pēc tam arī bieži sakārtojas daudzas orgānu sistēmas - aisnspiediens normalizējas, neattītas cukura diabēts, kas bijis robežstāvoklī. Arī kaulu un muskuļu sistēmai ir liels atslogs, " skaidro Laila Meija.
"Svarīgi, lai cīņa ar aptaukošanos, kam būtībā vajadzētu būt prevencijai jau no ģimenes, lai bērns izaug normālā ģimenē ar dabīgu uzturu, kad iestājas grūtniecība, abi vecāki ir normālā svarā, bērns jau tālāk tiek programmēts ar normālu svaru," turpina speciāliste. "Ja ir aptaukošanās, tad jābūt secībai un ekspertu novērtējumam. Cilvēks atnāk - es visu esmu izmēģinājis. Kas ir visu - viņš ir izlasījis, ir ēdis, viena diēta tikai griķi, otra - tikai speķis, trešā - kaut kādas dīvainas lietas, kā cilvēks nevar visu dzīvi dzīvot. Tad viņam kaut kas mainījās, viņš to nometa, tad saka - man neviena diēta nepalīdz. Patiesībā nav bijis pie speciālista un mērķtiecīgi pārkārtojis uzturu.
Tas pats par fiziskām aktivitātēm. Ir daļa tādu - širmis ciet un tagad es neēdīšu, es tagad skriešu. Katru dienu iet četras stundas uz trenažieru zāli, tā arī visu dzīvi nenodzīvosi.
Vajadzētu būt normālai aptaukošanās programmai, kā tas ir daudzās attīstītās valstīs, ka iziet visus posmus. (..) Kam vajadzētu būt valsts apmaksātai programmai, kas mums diemžēl nav, mums tikai bērni saņem." -
Spēka vingrinājumiem mums vajadzētu atvēlēt laiku katru dienu, īpaši, ja sadzīvojam ar vienu vai vairākām hroniskām slimībām. Bet tas nenozīmē, ka tūlīt jāsāk cilāt svaru bumbas un taisīt dziļos pietupienus. Viss jādara ar mēru un par to raidījumā Kā labāk dzīvot stāsta Latvijas Sporta medicīnas asociācijas prezidente, Sporta laboratorijas vadītāja, sporta ārste Sandra Rozenštoka, fiziskās izaugsmes treneris Roberts Radičuks un sertificēts ergoterapeits, fizisko aktivitāšu fiziologs, zinātņu doktors veselības un sporta zinātnēs Rūdolfs Cešeiko.
-
Vai astoņzobu mizgrauža dēļ nākamajos Ziemassvētkos varam palikt bez eglītes? Noteikti nē, bet no šīs vaboles stipri cieš veco egļu meži. Lai ierobežotu tās izplatību, no 1. aprīļa meža nozarē izsludināta ārkārtas situācija. Kā tas ietekmē mežu īpašniekus un citus sabiedrības locekļus, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro uzņēmuma "Ziemeļlatvijas meži" valdes loceklis Kristaps Jēkabsons, Latvijas mežu īpašnieku biedrības padomes loceklis un AS "Latvijas finieris" padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis, Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" vadošais pētnieks Agnis Šmits.
Ierakstā dodammies uz Tukuma novadu. Kopā ar Tukuma apgaitas mežzini staigājam pa mežu, kur astoņzobu mizgrauzis pamatīgi apskādējis simtgadīgu egļu audzi.
No 1. aprīļa ir stājušies spēkā saimnieciskās darbības ierobežojumi egļu mežaudžu A, B un C aizsardzības zonās, lai ierobežotu egļu astoņzobu mizgrauža izplatību mežos. Valsts meža dienests informēja, ka ierobežojumi attiecībā uz egļu mežaudžēm noteikti laikā no 1. aprīļa līdz 31. augustam. -
Ir pagājuši jau četri mēneši kopš jaunā, valsts apmaksātā pakalpojuma uzsākšanas paliatīvās aprūpes nodrošināšanai, tomēr joprojām trūkst informācijas. Kas jāzina pacientam un piederīgajiem, lai pakalpojumu saņemtu, ko tas nodrošina un par ko jārūpējas pašiem, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Analizē "Hospiss Māja" projektu vadītāja, vispārējās aprūpes māsa Žanete Jansone, sociālā uzņēmuma "Hospiss Māja" virsmāsa un Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Tālākizglītības kursu lektore Tatjana Jirgensone, onkologs-ķimijterapeits, algologs, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Onkoloģijas centra Paliatīvās aprūpes nodaļas vadītājs Vilnis Sosārs un "HospissLV" pārstāve Ilze Zosule.
Ilze Zosule vērtē, ka pietrūkst informācijas sabiedrībai par pakalpojuma pieejamību. Nelīdz viens ieraksts, piemēram, Nacionālā veselības dienesta "Facebook" kontā.
Visvairāk jautājumu par to, kā ir iespēja iegūt palīdzību, jo cilvēki pārsvarā ir izmisumā.
"Ja salīdzina, kā bija pašā gada sākumā, kad pārsvarā kontaktējāmies ar slimnīcām un ārstiem un nāca tikai no slimnīcām paliatīvās aprūpes pacienti, tagad lēnām informācija ir nonākuši līdz pašiem cilvēkiem," atzīst Žanete Jansone. "Viņi ir iemesti situācijā, ar kuru dzīvē nav saskārušies un ir spiesti meklēt informāciju, kas un kā var palīdzēt. Palīdzība ir vajadzīga ātri un uzreiz."
Palīdzība ir nepieciešama un to sniedz cilvēkiem, kuriem ārstu konsīlijs noteicis, ka viņiem ir ierobežota dzīvildze līdz sešiem mēnešiem.
"Gribētu aicināt cilvēkus, ja jūsu mājās ir cilvēks, kuru jau kopjat, kurš ir smagi slims, kuram ir, teiksim, onkoloģija ceturtajā stadijā un jūs saprotat, ka situācija nekādā veidā nevar uzlaboties, sākt jau laicīgi interesēties, kur un kādā veidā var saņemt palīdzību.
Pēdējā laikā pie mums nonāk pacienti, kur pat īsti nevaram palīdzēt," iesaka Žanete Jansone.
Vilnis Sosārs skaidro, kā notiek ārstu konsīlijs un kas būtu jānorāda slēdzienā, lai veiktu paliatīvo aprūpi. Ģimenes ārsti pagaidām reti sūta uz konsīliju. Ārsts skaidro, ka problēma ir vienotas veselības aprūpes datu bāzes trūkums, kur būtu redzami visi izmeklējumi, kas pacienta dažādās ārstniecības iestādēs veikti. Reti ir gadījumi, ka ir nodrošināti visi mediķu sniegtie izraksti papīra formātā. -
Elektroauto skaits uz Latvijas ceļiem katru gadu pieaug un jau 2030. gadā varētu sasniegt 58 000 automašīnu. Varbūt izklausās pārāk optimistiska prognoze, bet mašīnas te ir un cilvēki ikdienā tās lieto. Par elektroauto ekspluatācijas plusiem un mīnusiem saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Analizē uzņēmuma "Enefit" e-mobilitātes nodaļas vadītājs Daniels Treņins, portāla "uzladets.lv" redaktors Kārlis Mendziņš, Latvijas elektroauto biedrības valdes loceklis un līdzdibinātājs Jānis Bekers un tehnoloģiju portāla "Kursors.lv" galvenais redaktors Kristaps Skutelis.
-
Vai starp zaļu dzīvesveidu un augstu dzīves kvalitāti varam likt vienādības zīmi? Vai apgalvojums, ka dzīvot zaļi, nozīmē gan dzīvot labi, gan dzīvot ekoloģiski atbilst patiesībai, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Vērtē Kaņepes kultūras centra saimnieciskās daļas vadītājs Kristaps Krolls, Grīziņkalna apkaimes biedrības
pārstāve Marta Kotello un vides eksperte Elīna Kolāte.
Kas ir zaļais dzīvesveids?
Kristaps Krolls vērtē, ka tas ir paša dzīvesveids un attieksme, kādu iespaidu atstājam uz apkārtējiem un kādas sekas atstājam aiz sevis.
"Pamats varētu būt iegādāties un darīt tikai to, kas ir vajadzīgs. Var ēst visādus smalkus ēdienus, ja to gribas. Var ēst trīs reizes dienā gaļu, ja gribas. Padomā pirms katras reizes. Var braukt ar mašīnu, kad tas ir vajadzīgs," analizē Elīna Kolāte. "Pierast pie ikdienišķiem dzīves soļiem tāpēc, ka tā esi darījis vakar un aizvakar, to nevajadzētu. Katru reizi sev paprasīt - vai man tiešām šo vajadzētu?"
Marta Kotello papildina, ka tā ir piedomāšana pie saviem paradumiem - ko ēd, kā iepērcies, kā patērē lietas. Biedrības gadījumā - padomāt arī par pilsētvidi un veicināt pārvietošanos ar kājām un velosipēdu. Tā ir arī veselība. Zaļā dzīvošana ir arī veselība.
Ko darīt, lai mūsu dzīve kļūtu "zaļāka"?
Elīna Kolāte, daloties pieredzē, atzīst, ka viņas ģimene tīri labi iztiek bez auto.
"Kā tas ir iespējams? Dzīvojam centrā, bērnudārzs ir centrā, strādājam lielākoties attālināti, gandrīz visur, kur vajag, var aiziet ar kājām," stāsta Elīna Kolāte. "Nopirku mēnešbiļeti sabiedriskajam transportam. Tīri labi. Es to, ka transports neatnāk laikā vai neatnāk vispār, uztveru kā tādu spēli - vai šoreiz būs, vai nebūs. Man tas palīdz samierināties. Es uz to skatos kā joku, vai veidoju statistiku, cik bieži ekrāniņš, kas ir tramvajā, rādīs pareizi, cik bieži - nepareizi. Pagaidām biežāk rāda nepareizi. Es uz to cenšos skatīties tā.
Tas mums izdodas, jo dzīvi esam iekārtojuši tā, lai viss mums būtu ērti, jo kaut kādā ziņā tā mums ir prioritāte, lai nav "tā baigā ikdienas čakara" un jāvelta šausmīgi daudz laika, lai nonāktu no viena punkta līdz otram.
Jā, citreiz vajag kaut kur aizbraukt ar mašīnu. Tagad tas ir ļoti ērti - paņem koplietošanā auto, aizbrauc, kur vajag, noliec, izkāp ārā. Nav jāsatraucas ne par stāvvietām, ne remontu, ne apdrošināšanu. "Ne mana cūka, ne druva.""
Sīkums, kas beigās veido ietekmi, - nemest ārā ēdienu. Elīna neslēpj, ka viņa arī nav ideālais cilvēks, kuram tas labi izdodas. -
Ja dzīvojat daudzdzīvokļu mājā, tad par kopīpašumu ir jāparūpējas pašiem dzīvokļu īpašniekiem. Viens no svarīgākajiem lēmumiem, par ko īpašniekiem jālemj, ir mājas apsaimniekotāja izvēle un arī tā maiņa. Kā izdarīt labu izvēli, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Pieredzē dalās daudzīvokļu nama iedzīvotāja Gita Lukaševica un namu pārvaldiece Irēna Rusina. Padomu sniedz jurists Jānis Uzulēns.
-
Ierasti cilvēki sūdzas par hronisku laika trūkumu, jo darbs paņem visu. Tas nozīmē, ka arī atpūtai, laika visdrīzākais nepietiks. Kā labi atpūsties arī tad, kad visam 24 stundas ir par maz, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viesi: apzinātības pasniedzējs, psihoterapeits, psihologs Ansis Jurģis Stabingis un klīniskā psiholoģe un pārraudze, kognitīvi biheiviorālās psihoterapijas speciāliste un supervizore Marija Ābeltiņa.
"Mums ir enerģija, ko tērējam, kad darbojamies, atpūta ir šīs enerģijas atjaunošana," norādaAnsis Jurģis Stabingis.
"Tā ir pārslēgšanās no viena veida aktivitātes uz cita veida," papildina Marija Ābeltiņa. "Ja mēs sevi nodarbinām domu līmenī, mācāmies, vai ko tādu, tad mums atpūta būs fiziskās aktivitātes. Ja strādājam dārzā, tad, iespējams, atpūta būs atsēsties un palasīt grāmatu."
Atpūta un miegs ir dažādas lietas! Mums vajag atpūsties un vajag gulēt. Miegs ir viens no atpūtas veidiem.
Atsaucoties uz pētnieci Sandru Daltoni-Smitu (Saundra Dalton-Smith), Ansis Jurģis Stabingis min septiņus veidus, kā cilvēkiem vajadzētu atpūsties. Tā ir fiziskā atpūta, metālā atpūta, emocionālā atpūta, sensorā atpūta, sociālā atpūta, garīgā atpūta un radošā atpūta.
"Nav tā, ka garīgo un radošo var ar gulēšanu vien atrisināt. Ja man tie cilvēki vienā brīdī ir līdz kaklam, es aizeju pagulēt. No tā, ka es rīt pamodīšos, nenozīmē, ka es gribēšu ar viņiem tikties," komentē Ansis Jurģis Stabingis. -
Jau vairākus gadus tiek runāts, ka bez STEM un STEAM (zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes, māksla un matemātika) izglītības nākotnē neiztikt. Bet ko darīt tiem, kas darba tirgū apgrozās šobrīd - kā attīstīt darba tirgum nepieciešamās zināšanas un prasmes? Raidījumā Kā labāk dzīvot analizē "Fizmix.lv" portāla vadītājs Raitis Streičs, Rīgas Tehniskās universitātes studiju prorektores vietnieks Uģis Citskovskis un Latvijas Universitātes Vadības un uzņēmējdarbības mācību centra direktore Irina Bausova.
-
Sprieda, sprieda un nosprieda, ka jāspriež vēl. Apmēram šādi varētu raksturot Eiropas Savienības dalībvalstu ziemas un vasaras laika atcelšanas diskusiju. Un tomēr, vai pulksteņa grozīšana atstāj iespaidu uz mūsu cirkadiāno ritmu un miega kvalitāti, spriežam raidījumā Kā labāk dzīvot. Vērtē Latvijas Miega medicīnas biedrības valdes locekle, miega speciāliste Marta Celmiņa, Rūdīšanās skolas vadītājs un elpošanas treneris Māris Žunda un miega eksperte, ārste Natālija Bērziņa.
Māris Žunda norāda, ka viņa pētītais liecina, ka 60 - 70 % cilvēku uzskata, ka pulksteņa pārgriešana viņus ietekmē negatīvi. Viņš uzskata, ka tas neveselīgs rādītājs.
"Pulksteņa grozīšana ir divreiz gadā kā eksāmens pārbaudīt savu veselību. Ja tagad jau jūtam, ka nevaram kvalitatīvi iziet eksāmenu un dienas vai divu laikā adaptēties, jautājums, kas būs pēc 10 gadiem, ja tā turpināsim dzīvot. Labs aspekts, kā nokārtot testu," atzīst Māris Žunda.
Natālija Bērziņa atzīst, ka pārejot uz vasaras laiku cilvēkiem mazinās garastāvokļa traucējumu svārstības. Ir vairāk enerģijas un kustību.
"Bet ievērojams mīnuss ir tas, ka tad, kad pagriežam uz vasaras laiku, cilvēki, kas ir jutīgāki, viņi novēro, ka no rīta ir nogurums. Daļa ir, kas pamostas agrā, citi sūdzas, ka nevar pamosties. Vispār nevaru sevi izcelt no gultas," stāsta Natālija Bērziņa. "Otra daļa sūdzas, ka līdz ar pulksteņa pagriešanu ir grūtāk aizmigt. Ja cilvēks nevar ilgāku laiku aizmigt, tad saņemu tipiskākās sūdzības, tipiskāko saslimšanu, ar kuru strādāju, - bezmiegs. Cilvēki ar bezmiegu vai ar bezmiegu kaut kur vēsturē ir uzņēmīgāki."
-
Diētas, badošanās, atslodzes dienas - kam, kāpēc un vai vispār tās vajadzīgas? Lieldienās beidzas lielais gavēnis, tāpēc raidījumā Kā labāk dzīvot Lielajā Piektdienā saruna par to, ko vajadzētu mainīt ikdienas uzturā, domājot par savu veselību. Sarunājas ģimenes ārste Inga Zemīte, diētas ārste, Rīgas Stradiņa universitātes studiju programmu Uzturs un Uzturzinātne izveidotāja un vadītāja Lolita Neimane un Latvijas Diētas ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs Andis Brēmanis.
-
Lai uzņēmums varētu efektīvi strādāt un darbinieki labi justos, var izmantot profesionāla kouča padomus, kuri palīdz augt gan uzņēmumam, gan indivīdam, palīdz izvairīties no izdegšanas un ļauj atrast pareizāko veidu, kā problēmas novērst. Par visu vairāk raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta uzņēmuma "Helmes Latvia" vadītājs, biznesa koučs Viesturs Bulāns un integrālais koučs Rita Sprindžuka.
-
2023. gada 1. janvārī spēkā stājās Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums. Lai likums darbotos, liela loma procesa nodrošināšanai ir zvērinātiem tiesu izpildītājiem. Plašāk raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētāja Iveta Kruka un Zemgales apgabaltiesas zvērināta tiesu izpildītāja Sniedze Upīte.
"Latvijā ir gandrīz 111000 dzīvokļu, kas ir situācijā, ka dzīvoklis pieder vienai personai, bet zeme, uz kuras atrodas māja, citai. Tā veidojas piespiedu dalītais īpašums, par kuru šobrīd dzīvokļu īpašnieku maksā piespiedu nomas maksu," skaidro Iveta Kruka. "Pieņemtais likums palīdz situāciju risināt, ja dzīvokļu īpašnieki vēlas, viņi var izveidot vienotu īpašumu. Tad visa daudzdzīvokļu māja būs vienota ar nekustamo īpašumu, funkcionāli saistīto zemi, kas ir zem daudzdzīvokļu mājas."
Vienkārši tā ir iespēja atpirkt zemi.
"Dzīvokļu īpašniekiem jāpieņem divi lēmumi - viens, ka vēlas konkrēto procedūru uzsākt, otrs, kad zināma konkrētā summa, lēmums pēc būtības, ka grib veikt izpirkumu," norāda Iveta Kruka.
Tiesu izpildītājs kontrolē pašu izpirkšanas procesu, bet procesā ir iesaistītas daudzas iestādes un institūcijas.
Lai arī likums pieņemtsvairāk nekā pirms gada, šis arvien ir jauns process, kas varbūt cilvēkus nedaudz biedē un nav līdz galam saprotams. Tomēr interese un vēlme izpirkt zemi pieaug. -
Jo vairāk paplašinās iespējas pirkumiem internetā, jo lielāka nozīme ir digitālajam mārketingam, lai pircējs preci vispār spētu pamanīt. Tomēr digitālā vide mainās ļoti strauji un tas kas labi strādāja vakar, šodien jau vairs nedarbojas. Par jaunākajām digitālā marketinga tendencēm saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viesi: "iMarketings.lv" pārstāvis Sergejs Volvenkins, e-komercijas biznesa vadītāja "Mēness aptiekā" Sniedzīte Vilmane, "Madara Cosmetic" pārstāvis Denis Paškovs.
Covid pandēmijas laikā uzplaukumu piedzīvoja pārtikas iegāde interneta platformās. Pēc pandēmijas cilvēki atkal vairāk iepirkās veikalos, bet joprojām ir daļa sabiedrības - jaunās ģimenes ar bērniem, arī seniori, kas izmanto iespēju pārtiku pasūtīt ar piegādi mājās. Uzklausām divu lielāko pārtikas veikalu tīklu pārstāvjius, kas izveidojuši interneta veikalus. -
Izplatīts ir viedoklis, ka to, kas notiek ar iedzīvotāju naudu pensiju 2. līmenī, var ietekmēt tikai līdzekļu pārvaldītājs. Vai tiešām tā ir? Par un 2.un 3. pensiju līmeņa plusiem un mīnusiem raidījumā Kā labāk dzīvot sarunājas "Investoru Kluba" izpilddirektors Kaspars Peisenieks, programmas "Neatkarīgais investors" partneris un raidījuma "Jauni un bagāti" producents Valters Vestmanis un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Fondēto pensiju shēmas administrēšanas daļas vadošā eksperte Ilze Vindele.
Ilze Vindele atgādina, ka 2. pensiju līmenis ir obligātā vecuma pensijas apdrošināšana, kur 6% no sociālās apdrošināšanas iemaksām tiek novirzīti līdzekļu pārvaldītājiem dalībnieku izvēlētajā ieguldījumu plānā. Šie līdzekļi tiek ieguldīti finanšu tirgos, lai nākotnē nodrošinātu lielākus ienākumus vecumdienām.
Eksperti neiesaka bieži mainīt 2. pensiju līmeņa plānus un pārvaldniekus. Nav prātīga rīcība to darīt reizi gadā. Tā var vairāk kaitēt saviem uzkrājumiem.
Ja maina ieguldījumu plānu, tad iepriekšējā aprēķina kopējo uzkrāto kapitālu, to izņem no līdzekļu pārvaldītāja un iegulda citā ieguldījumu plānā. Nav ieteicams ieguldījumu plānu maiņu veikt, kad ir zemi ieguldījumu plāna rezultāti. -
Pavasaris jau mīņājas pie šķūnīša durvīm un nepacietīgi gaida, kad dārza darbi tā pa īstam ies vaļā. Ko darīt vispirms un ko vajadzētu paveikt tieši šajā laikā, spriežam raidījumā Kā labāk dzīvot. Padomus sniedz Jāņa Aldermaņa dārzkopības direktore, bioloģijas zinātņu doktore Vija Rožukalne un dārzkope, kokaudzētavas "Dzērves" saimniece Maruta Kaminska.
Vija Rožukalne iesaka pavasara griešanas darbu sadalīt pa posmiem, sākās ar augļu kokiem un ogulājiem, tad dekoratīvie krūmi un pēc tam visi skujeņi. Tos krūmus, kas zied pavasarī, neaiztiek, tos, kas zied vasaras otrā pusē, rudenī, apgriež tagad. Lai būtu kāds plāns dārza darbiem, jo šobrīd ir sajūta, ka jādara viss. -
Ziema aiz muguras un līdz ar pavasari ievērojami pieaug ceļu satiksmes intensitāte, kurai nedaudz vajadzētu sagatavot gan sevi, gan automašīnu. Par to vairāk raidījumā Kā labāk dzīvot. Kas būtu jāizdara, atgādina Ceļu satiksmes drošības dienesta Tehniskā departamenta vadītājs Juris Dreimanis, "Drošas braukšanas skolas" direktors Jānis Vanks un automehāniķis, ikdienā mūsu kolēģis Latvijas Radio Mārtiņš Paeglis.
Jānis Vanks atgādina, ka šobrīd sezonas sākums mototehnikas cienītājiem, ir bijusi pauze un jārēķinās, ka iemaņas "ierūsē". Tāpat motobraucējiem jāņem vērā, ka ne ceļi, ne arī citi satiksmes dalībnieki nav gatavi, ka parādās arī motocikli satiksmē.
Savukārt auto vadītājiem jāsāk atcerēties, ka satiksmē atgriežas motocikli.
Protams, visiem jāpievērš uzmanība bedrēm, kas pēc ziemas ir uz ceļiem. Bieži vien to ir tik daudz, ka nepamanīta paliek kāda ceļazīme.
"Galvenais ir nepārvērtēt sevi un situāciju. Statistika ir nepielūdzama - tieši vasarā notiek nopietnākie ceļu satiksmes negadījumi ar nopietnākām sekām, jo ātrums ir lielāks, mēs jūtamies drošāk un apdzenam vairāk lielākā ātrumā," norāda Jānis Vanks.
Tagad pavasarī jāatceras, ka no rītiem vēl var būt apledojums uz ceļa. - Show more
