エピソード
-
Sākoties jūnijam, „Latviešiem pasaulē” ielūkosimies pasaules latviešu vasaras kalendārā un šoreiz akcentēsim dažus no gaidāmajiem notikumiem.
Vārdam „elks” ir vairākas nozīmes: Elks var būt gan cilvēks, priekšmets vai parādība, ko kāds ļoti mīl, dievina, arī uzlūko par paraugu, gan sena baltu svētvieta, kas savulaik atradusies cilvēku nepārveidotā dabas vietā un ar ko saistītas dažādas paražas un rituāli. Savukārt abreviatūra ELKS veidota no vārdu salikuma „Eiropas Latviešu kultūras svētki” un ļoti iespējams, šīs vasaras kultūras svētku mājvieta- Apvienotās Karalistes pilsēta Bredforda tiešām savā ziņā kļūs par savdabīgu svētvietu, uz kurieni jūlija vidū saplūdīs latvieši no Eiropas malu malām, lai paši lepotos un citiem reprezentētu to, ko mīl un dievina - Latviju un latviešu kultūru. Mēdz teikt, ka svētki nav vien pats notikums, bet svētki ir arī to gaidīšanas priecīgais satraukums un ceļš uz tiem. „Latviešiem pasaulē” jau vairakkārt esam interesējušies, kā norit gatavošanās Eiropas Latviešu kultūras svētkiem - Vācijā un Lielbritānijā notikuši vairāki Eiropas koru kopmēģinājumi, deju kopas slīpē repertuāru katrs savās mājās, savu krāsu svētkiem piešķirs folkloras kopas, bet dzīvespriecīga dzirksti piešķils bērnu kolektīvi. Šoreiz ielūkojāmies pašā svētku epicentrā un sazinājāmies ar to rīkotājiem – Veru Antipovu un Litu Temistokleusu no Latviešu pārstāvniecības Apvienotajā Karalistē. Viņas plašāk ieskicja Eiropas Latviešu kultūras svētku programmu un arī atgādinās par dažām praktiskām lietām, piemēram, to, ka ieceļošanai Apvienotajā Karalistē jāsaņem elektroniskā ieceļošanas atļauja – ETA, bez tam tos, kas vēlas izbaudīt svētkus no „iekšienes”, aicinās pievienoties brīvprātīgo komandai. Gan Vera, gan Lita ir pārliecinātas, ka 3 dienu garumā, no 18. - 20. jūlijam Bredforda uzplauks latviešu tautastērpu krāsās un visus svētku apmeklētājus pārsteigs mūsu kultūras vēriens un daudzveidība.
Salīdzinot ar pērno, kad Toronto notika Latviešu dziesmu un deju svētki, šī vasara Kanādā solās būt nedaudz mierīgāka. Tomēr visu gadu aktīvi rosīga ir Toronto Latviešu Pensionāru apvienība, ik ceturtdienu rīkojot dažādus tematiskos saietus. Tiem drīz gaidāms sezonas noslēgums, tomēr jūnijā vēl var paspēt gan klātienē, gan ar zoom starpniecību no jebkuras pasaules vietas baudīt Mīlestības dziesmu pēcpusdienu un Šopēna, Brāmsa, Klāras Šūmanes, Džordža Geršvina, arī Alvila Altmaņa un Imanta Zemzara melodijas. Bet Jāņu ieskandināšanā tiek solīta kārtīga sadziedāšanās ar jauniem meldiņiem, vainagu pīšanu, Jāņu tēvu un māti, Jāņu sieru un alu. Pievienoties Toronto pensionāru saietiem „Latviešiem pasaulē” aicināja to organizētāja Māra Gulēna. -
Šoreiz „Latviešiem pasaulē” uzmanības centrā Apvienotā Karaliste - ielūkosimies gan dažās vēstures lappusēs, gan kādā drīzumā gaidāmā aizraujošā pasākumā.
Kaut gan tradicionālā Muzeju nakts daudzviet Eiropā, tostarp Latvijā ar daudzveidīgiem un izzinošiem pasākumiem jau aizvadīta iepriekšējās nedēļas nogalē, tomēr vēl nav par vēlu ielūkoties kādā īpašā muzejā - Lapa jeb Latvieši Pasaulē muzeja un pētniecības centrā, kas mājvietu radis Rīgā, Berga bazārā. Jau aprīlī atklāta, bet vēl līdz jūnija nogalei tur apskatāma izstāde, kas vēsta par latviešu bēgļu pieredzi pēckara Lielbritānijā - „Pirmie gadi Lielbritānijā: astoņi latvieši stāsta”. Pēckara gados Lielbritānijā no bēgļu nometnēm Vācijā ieceļoja ap 18 000 latviešu. Daļa no viņiem emigrēja tālāk, taču aptuveni 13 000 palika, aktīvi iesaistoties latviešu diasporas dzīvē. Izstādē kopā ar aculiecinieku intervijām aplūkojamas fotogrāfijas, kas stāsta par to, kādi bijuši pirmie gadi, ieceļojot svešā zemē, dzīvojot barakās, šaurās istabiņās vai labdarības namos un strādājot slimnīcās, raktuvēs un lauku darbos. Tomēr mēs esam sīksta tauta, un, par spīti trūkumam un skarbajiem dzīves apstākļiem, radošais gars nav ticis salauzts - latvieši mācījušies angļu valodu, dibinājuši muzikālos kolektīvus, mācījušies mūzikas instrumentu spēli, darinājuši rokdarbus. Tā laika liecības apkopojusi un stāstus uzklausījusi LaPa muzeja kuratore Marianna Auliciema (attēlā). Marianna būs „Latviešiem pasaulē” viešņa un aicinās uz vēl kādu, drīz jūnija sākumā Latvijas Nacionālās bibliotēkas telpās gaidāmu izstādi „Blezūra skats”. Tajā tiks eksponētas Harija Blezūra uzņemtās fotogrāfijas, kas piedāvās ļoti personisku un neparastu ieskatu Anglijas latviešu dzīvē 1960. – 1980. gados.
Turpinot šķirstīt Lielbritānijas latviešu vēstures lappuses, „Latviešiem pasaulē” paviesosies leģendārajos „Straumēnos”. Pagājušā gadsimta 70tajos gados Daugavas Vanagu fonds nolēma iegādāties lauku īpašumu, kurā turienes tautiešiem būtu iespēja sapulcēties uz plašākiem sarīkojumiem un svētkiem. Ģeogrāfiski ērtā un viegli sasniedzamā vietā Anglijas vidienē, Lesteras grāfistē tikusi nolūkota kāda 1925. gadā celta muiža, un tās pirkšanas līgums par 124 000 mārciņām parakstīts 1975. gada 21. jūnijā. Lai palīdzētu īpašuma remonta un labiekārtošanas darbos no Anglijas malu malām braukuši talcinieki. Šobrīd „Straumēni” kļuvuši par Lielbritānijas latviešu kultūras un sabiedrisko centru, kur visai bieži notiek dažādi, arī visai liela mēroga sarīkojumi. Tāds ar nosaukumu „Skroderdienas Straumēnos” un devīzi „Straumēni: 100 gadi muižai, 50 gadi zem Latvijas karoga!” pavisam drīz gaidāms maija pēdējā dienā. Pēc Rūdolfa Blaumaņa motīviem tapusī izrāde pulcēs ap 150 dalībnieku - Manfīldas Latviešu kamerkori „Novadi", Bristoles Latviešu kori „Tilts" un Vidusanglijas Latviešu kori „Nora", deju kolektīvus „Straumēni", „Pērkonītis", „Kamoliņš", „Zīlaine", „Salenieki", „Kaķīši", „Jumītis", „Vanadzēni", „Jautrais Pāris", „Dun-Dang" un „Virpulis”. „Sroderdienu Straumēnos” iestudējumā piedalīsies Talsu jauniešu teātris “Es un mēs”, bet svētki noslēgsies ar kārtīgu zaļumballi, kurā visus izdancinās Aldis Rullis ar grupu. „Latviešiem pasaulē” sazināsimies ar vērienīgas ieceres un idejas autori Arletu Bitenbinderi. -
エピソードを見逃しましたか？
-
Maija mēnesis „Latviešiem pasaulē” turpinās svinību zīmē, un šoreiz uzmanības centrā būs divi gaviļnieki, kam nākamās nedēļas nogale tiks sagaidīta svētku gaisotnē.
Kamēr Latvijas un visas pasaules latviešu fanu uzmanība pievērsta hokejam, daudzi tūkstoši devušies uz Zviedriju, lai klātienē turētu īkšķus par mūsējiem un savām varenajām balsīm pieskandinātu Stokholmas daudzfunkcionālo sporta Avicii Arēnu un vēl vairāk ir to, kas hokeja kaislībām seko līdzi caur televīzijas „aci”, tikmēr Stokholmas latviešu skolā „briest” ne mazāk saviļņojošs notikums. Nākamās nedēļas nogalē tā pulcēs esošos un bijušos skolēnus, skolotājus, atbalstītājus, radus un draugus, lai visi kopā svinētu skolas 80 gadu jubileju. Priecīgas atkalsatikšanās ar senajiem draugiem, emocionāli atmiņu stāsti, kopīgas radošas darbnīcas, svinīgas vakariņas un ikvienam dāvanā skolas „Atmiņu klade”. Kamēr par to, vai absolventu vidū, kas salidos uz savas Stokholmas latviešu skolas dzimšanas dienu, būs arī kādreizējais tās skolēns, tagad jau slavenais „Straumes” producents Matīss Kaža, atliek vien cerēt un minēt, tikmēr pilnīgi noteikti zināms, ka vakara kulminācija būs populārās grupas „Autobuss debesīs” koncerts. „Latviešiem pasaulē” maģisku dzimšanas dienas piedzīvojumu solīja Stokholmas latviešu skolas vadītāja Agnese Blaubārde.
Ja salidojums “SkoLas Solā 80” notiks 24. maijā, tad dienu vēlāk, 25. maijā uz savu piecdesmitās jubilejas koncertu „Mūžu mūžos būs dziesma” ielūdz Ņujorkas latviešu koris (attēlā) un tā diriģente un mākslinieciskā vadītāja Laura Padega-Zamura. Kora pirmais diriģents bijis leģendārais Andrejs Jansons, bet Laura sākotnēji bijusi tā dziedātāja.
Pirms 50 gadiem, dibināšanas brīdī Ņujorkas latviešu kora pamatkodolu veidojušas vairākas ģimenes, un arī šobrīd dziedātāju rindās arvien ir vienas ģimenes divu un pat triju paaudžu pārstāvji. Kolektīvam ir daudzas skaistas tradīcijas: sadarbība ar komponistiem un īpaši Ziemassvētku koncertiem radīti pirmatskaņojumi. Arī ik pavasari Katskiļu kalnos tiek rīkota kora nometne, kas vainagojas ar koncertu. Ņujorkas latviešu kora jubilejas pasākumā skanēs tās dziesmas, kas gadu gaitā radījušas visvairāk prieka un saņēmušas vislielāko publikas un pašu dziedātāju mīlestību. -
Visai bieži „Latviešiem pasaulē” tiek aicināti neklātienē pievienoties visdažādākajām apaļām un neapaļām, koru, deju kopu, skoliņu, biedrību un citu apvienību jubilejām, kuras tiek svinētas visā plašajā pasaulē. Šoreiz sumināsim divus divdesmitgadniekus, jo 17. maijā savus divdesmit svin Sirsnīgais Briseles latviešu teātris, bet nedēļu vēlāk – Dublinas Latviešu skola „Saulgriezīte”.
Sirsnīgais Briseles latviešu teātris par sevi teic, ka viņi esot „ikdienas darbos steidzīgi un aizņemti cilvēki, kuriem pievakarēs un brīvdienās pietiekot laika, vēlmes un enerģijas teātrim”. Visai bieži viņiem pievienojas Briseles dziedātāji un tiek veidoti multimediāli projekti. Viens no saviļņojošākajiem norisinājās februārī - koncertuzvedums „Vēstules”, kurā skanēja stāsti un dziesmas par ikdienu, mīlestību un karu un tika vākti līdzekļi Ukrainas atbalstam. „Latviešiem pasaulē” viesosies Sirsnīgā Briseles latviešu teātra „rekordiste” Kristīna Lange (attēlā). No visiem, pāri par 40 iestudējumiem viņa var lepoties ar dalību visvairāk izrādēs - vismaz 20! Sākotnēji Kristīna teātra trupai pievienojusies kā kostīmu darinātāja, viņa veidojusi arī scenogrāfijas, gatavojusi lelles un pat uzzīmējusi krāsojamo pasaku bērniem. Savā dzimšanas dienas ballītē sBLT atcerēsies teātra nozīmīgākos brīžus un gaidīs ciemos bijušos aktierus un esošos draugus, radus un kaimiņus, aicinot līdzi ņemt jaukas atmiņas.
Apaļajos divdesmit sveiksim arī Latviešu Biedrības Īrijā nedēļas nogales skolu „Saulgriezīte". Visus gadus skolas priekšgalā ir Ritma Prokopčenko (attēlā), kura savulaik saņēmusi nomināciju „Latvieša sirdsdarbs Īrijā”. Šis tituls piešķirts ļoti pamatoti, jo Ritma atzīst, ka lielāko prieku un gandarījums sniedz skolasbērnu sirdsiltums un mīļums.
No mazas sēkliņas, kad pirms 20 gadiem mācības sākuši tikai daži bērni, „Saulgriezīte” izaugusi par krāšņu un varenu ziedu, un tās absolventi izklīduši pa visu pasauli.
25. maijā Dublinā uz dzimšanas dienas svētkiem mīļi tiek aicināti esošie un bijušie skolēni, skolotāji, ģimenes, draugi un atbalstītāji. Svinību programmā iecerēts svētku koncerts un brīvais mikrofons ar iespēju dalīties atmiņās un iespaidos, bet pēc tam - kūka un ballīte ar dzīvo mūziku. Ja tomēr nav iespēja ierasties klātienē, „Saulgriezīte” priecāsies par video sveicienu.
-
Lepni plīvojot sarkanbaltsarkanajiem karogiem un goda vietā celtiem baltajiem galdautiem, visas pasaules latvieši šodien svin mūsu valsts Neatkarības atjaunošanas dienu. Daudzviet notiek svētku koncerti un svinīgi pasākumi, un arī LR2 visas dienas garumā ar patriotiskām dziesmām uztur latvisko garu.
Nacionālais Kino centrs ik gadu 4.maijā rīko tradicionālo Latvijas filmu maratonu, kas skatāms ne vien klātienē, bet ar interneta starpniecību visā pasaulē. Savukārt šopavasar ar brīnišķīgu ideju - iepazīstināt ar jaunākajiem latviešu dramaturgu darbiem - klajā nākusi Pasaules Latviešu Amatieru Teātru savienība. Jau kopš aprīļa nogales Youtube platformā skatāmi „Latviešu lugu lasījumi”. Tajos ar latviešu dramaturgu lugām, kas iekļautas pagājušajā gadā izdotajā krājumā “Cilvēklaiks”, piedalās 12 diasporas teātri no Zviedrijas, Dānijas, Norvēģijas, Šveices, Itālijas, Austrālijas, Vācijas, Apvienotās Karalistes un Īrijas. „Latviešu lugu lasījumi” ir laba iespēja pasaulē popularizēt latviešu dramaturgu darbus, turklāt diasporas teātriem uzturēt savu „radošo formu”. Bez tam, ja gadījumā kādai lomai neatrodas piemērots tēlotājs pašu trupā, ir iespēja aktieri „aizņemties” no kāda cita diasporas teātra. „Latviešiem pasaulē” par lielisko iespēju, jebkurā pasaules vietā, neizejot no mājas baudīt latviešu teātri, stāstīja Pasaules Latviešu Amatieru Teātru savienības priekšsēde Sandra Bondarevska.
Teātra sarunām „Latviešiem pasaulē” pievienosies Latviešu - dāņu biedrības amatierteātra „Pūpols” vadītāja Lilita Tomsena. Aprīļa vidū Dānijā, Vejlē Latviešu–dāņu biedrības 20. jubilejas gada ietvaros notika Teātra dienas, kas pulcēja vairākus teātrus no dažādām valstīm. Lilita teic, ka šobrīd, pateicoties tam, ka ir radusies Pasaules latviešu amatieru teātru savienība, regulāri tiek rīkoti festivāli un uzturēti kontakti diasporas teātru starpā, latviešu amatierteātri piedzīvo nebijušu uzplaukumu.
Savulaik darbojusies Austrālijas latviešu teātrī, dziedājusi latviešu korī „Daina”, bijusi Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē, vēlāk arī Pasaules brīvo latviešu apvienības vadītāja, nu jau pirms vairākiem gadiem atgriezusies Latvijā un šobrīd ieņem Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājas posteni - Kristīne Saulīte (attēlā). Pēc mēneša, 7. jūnijā Latvijas iedzīvotāju un ārvalstīs dzīvojošu Latvijas pilsoņu dzīvē gaidāms nozīmīgs notikums - pašvaldību vēlēšanas. Tajās tiesības piedalīties ir ārvalstīs dzīvojošiem Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā ir sasnieguši18 gadu vecumu un kuriem Latvijā ir deklarēta dzīvesvieta vai pieder nekustamais īpašums. Turklāt to iespējams izdarīt pa pastu, autorizējoties un reģistrējoties portālā latvija.gov.lv „Latviešiem pasaulē” Kristīne Saulīte visus diasporā dzīvojošos aicina savlaicīgi izmantot pasta balsošanas iespēju, jo aploksne ar vēlēšanu zīmi ir jāsaņem līdz 6. jūnijam.
-
Kad Lieldienas jau pagājušas raibi krāsoto olu košumā, tad varam sākt lūkoties nākamo svētku virzienā. Latvijas Neatkarības atjaunošanas dienu - 4. maiju daudzviet pasaulē svinēs ar sarkanbaltsarkanajiem karogiem, baltajiem galdautiem, svētku koncertiem, krāšņiem koru un deju priekšnesumiem un dievkalpojumiem, bet sportiski noskaņotie - ar Latvijas kontūras skrējieniem.
„Latviešiem pasaulē” svētku priekšvakarā paviesosies Islandē – pirmajā valstī, kas 1991. gada 22. augustā atzina Latvijas un pārējo Baltijas valstu neatkarības atjaunošanu. Šobrīd Islandē mīt ap 700 latviešu, mazie latviskās zinības apgūst Reikjavīkas Latviešu skolā, bet lielajiem savas radošās izpausmes ir iespēja apliecināt, darbojoties Reikjavīkas Latviešu teātrī. Teātrim rit desmitā sezona, un apaļā dzimšanas diena tiks svinēta ar iestudējumu „Viļņu Jānis meklē sievu”. Kā katrā kārtīgā jubilejā gaidāmi ar viesi - Saldus Druvas amatierteātris, kurš dāvanā būs sarūpējis izrādi „Trīnes grēki”. Pēc teātra baudīšanas svinības turpināsies ar kūku, „garšīgām” sarunām un folkdančiem Saldus akardeonistu ansambļa pavadībā. „Latviešiem pasaulē” gan gadāmajā notikumā, gan Reikjavījas teātra vēsturē ielūkojāmies kopā ar tā vadītāju un režisori Ingrīdu Indusi.
Ja Islandē dzīvo nepilns tūkstotis latviešu, tad krietni vairāk - aptuveni 150 tūkstoši - Apvienotajā Karalistē. Viena no viņiem - jaunā dziedātāja Dārta Stepanova (attēlā), kura pirms dažiem gadiem no Latvijas devusies uz Angliju, lai tur studētu mūziku un muzikālo performanci. Dārta teic, ka mūzika esot viņas aizraušanās, ikdiena un sirdslieta. Pirmā skatuves pieredze esot bijusi 3 gadu vecumā, piecgadīgā Dārta ierakstījusi jau pirmo savu soloalbumu „Raibā papagaiļa dziesmas”, vēlāk uzvarējusi LTV rīkotajā jauno izpildītāju konkursā “Balss Pavēlnieks”, Latviju pārstāvējusi un guvusi godalgas starptautiskos konkursos Lietuvā, Igaunijā, Vācijā, Anglijā, Maltā un Čehijā. Šobrīd dziedātāja uz pāris nedēļām iegriezusies Latvijā un, lai iepazīstinātu ar sevi, savu mūziku un studijām, paviesosies raidījumā „Latviešiem pasaulē”. Starp citu, Dārta jau kopš mazotnes arī dejo un Londonā pievienojusies latviešu TDK „Saldenieki”, kuri pašlaik aktīvi gatavojas Eiropas Latviešu Kultūras svētkiem „ELKS”.
-
Priecīgas Lieldienas, košas oliņas un augstu šūpošanos vēlot, „Latviešiem pasaulē” pamazām jau iešūpojas citiem svētkiem, jo pavisam drīz, pēc pāris nedēļām svinēsim Latvijas Neatkarības atjaunošanas dienu. Tai par godu 4. maijā daudzviet pasaulē norisināsies dažādi pasākumi, tiks rīkoti koncerti un latviešu mājās - klāti baltie galdauti. Varenskanīgas svinības „briest” Frankfurtē, kur pie kopīga, diža, ar baltu galdautu rotāta galda tiek gaidīti ciemiņi no visas Eiropas. Frankfurtē notiks jau piektais gadskārtējais Eiropas bērnu folkloras kopu salidojums, kurā trīs dienu garumā pulcēsies ap 70 dalībniekiem no Francijas, Itālijas, Luksemburgas, Nīderlandes, Norvēģijas, Spānijas, Šveices un Vācijas. Svētku kulminācijā uzstāsies Diasporas bērnu folkloras dižkopa “Dzirkstis”, kurā kopīgi muzicē Luksemburgas „Mazās dzērves", Parīzes „Guntiņas", Hāgas „Stārķīši", Dienvideiropas „Ābolīši" un Bergenas „Bergauši". „Dzirkstis”, protams, cer kārtīgi uzdzirksteļot arī šovasar Rīgā, XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos. Kā veicas ar gatavošanos tiem, „Latviešiem pasaulē” uzzinājām no „Mazo dzērvju” vadītājas Aigas Ožehovkas.
Kamēr mazie muzicējošie latvieši, vēl tikai pošas uz Rīgu, tikmēr reiz TV realitātes šovā „Talantu fabrika” iepazītā dziedātāja Lily, kura pirms daudziem gadiem devusies „pasaulē laimi meklēt”, uz brīdi atkal iegriezusies Latvijā. Ciemakukulī līdzi ņemot jaunu dziesmu, Lily (attēlā) paviesosies arī LR2 studijā un raidījumā „Latviešiem pasaulē”. Viņa teic, ka lai gan jau labu laiku mūzikas lauciņu esot pametusi, tomēr klausītāji viņu nav aizmirsuši un nereti taujājot pēc jaunumiem. Un nu kā muzikāls eksperiments sadarbībā ar Latvijas producentu un hiphop mākslinieku Fakts tapusi dziesma „Diena pret Nakti”. Ar šo radošo veikumu dziedātāja cer iepriecināt un iedvesmot savus fanus, turklāt drīzumā sola vēl citus pārsteigumus.
-
Šoreiz „Latviešiem pasaulē” ļausimies dūdu, kokļu, stabuļu, ermoņiku, bungu un citu mūzikas skaņu vilinājumam Eiropā un ārpus tās.
Nedaudz vairāk par trim mēnešiem atlicis, līdz brīdim, kad jūlija trešās nedēļas nogalē Eiropas dziedošie, dancojošie un muzicējušie latvieši pulcēsies Apvienotās Karalistes pilsētā Bredfordā, kur ar devīzi devīze ir “Daba. Dvēsele. SIRDSLIETAS!” norisināsies Eiropas Latviešu kultūras svētki ELKS III. To programmā gan atklāšanas koncerts Centenary Square, Lielkoncerts vēsturiskajā St George’s hall zālē, kamermūzikas koncerti Bradford Cathedral un zibakcijas Bredfordas pilsētas centrā, gan latviešu teātra izrādes un folkloras kopu koncerts, kuru būs iespējams baudīt Playhouse mājīgajās telpās. „Latviešiem pasaulē” jau esam noskaidrojuši, kā svētkiem gatavojas koristi un dejotāji, tāpēc šoreiz interesēsimies par folkloras kopu plāniem un sazinājāmies ar svētku folkloras nozares virsvadītāju Raimondu Dāli. Raimonds ir vairāk nekā pirms 40 gadiem dibinātās Ziemeļanglijas latviešu folkloras kopas „Dūdalnieki” vadītājs. Kopa uzstājusies daudzos latviešu sarīkojumos un citu tautu festivālos Anglijā un citviet Eiropā, protams, viņi regulāri dodas arī uz Latviju, lai piedalītos folkloras festivālā „Baltica”. „Dūdalnieki” gan dzied, gan paši spēlē, tostarp latvisko sitamo instrumentu klāstā ir kociņi, robu dēlis, zvārguļi, sietiņš un trideksnis.
Savukārt, ja vēlaties sajust kārtīgu bungu un šķīvju rīboņas azartu, tad „Latviešiem pasaulē” aicina doties līdzi uz Dubaiju, uz Apvienotajiem Arābu Emirātiem. Tur šobrīd uzturas Latvijas Bungu skolas dibinātājs Andžejs Grauds (attēlā). Andžejs ir kādreizējais grupas „Gain Fast” mūziķis, lielākā bundzinieku pasākuma Ziemeļeiropā - Baltijas bundzinieku samita (Baltic Drum summit), kas vienkopus pulcē vairākus simtus bundzinieku, organizētājs un bungu nometņu rīkotājs. Pirms pandēmijas laika Andžeja Grauda Bungu skolā mācījās vairāk nekā tūkstotis audzēkņu, un esot bijis plānots atvērt skolas filiāles pat ASV. Šobrīd viņa vadība bungu spēles prasmes ir iespēja apgūt Apvienotajos Arābu Emirātos, jau lielu atsaucību izpelnījies nesen notikušais „Bungu aplis”, bet drīzumā paredzētas bungu meistarklases Dubaijas Operā.
-
„Latviešiem pasaulē” šoreiz lūkosies Latvijas Ziemeļu kaimiņu - Zviedrijas virzienā, jo maija nogalē Stokholmas Latviešu skola svinēs apaļu un ievērojamu jubileju, bet jūnija sākumā Zviedrijas latviešu draudžu īpašumā Sandbijā norisināsies vasaras nometne „Atelpa reto slimību ģimenēm”.
Stokholmas Latviešu skola ir lielākā, viena no pieredzes un tradīcijām bagātākā diasporas skolām Eiropā un pasaulē. Ik gadu tajā zinības par Latvijas ģeogrāfiju, vēsturi, latviešu literatūru un kultūru apgūst ap 100 bērnu, tiek svinēti kopīgi svētki - Mārtiņdiena, Latvijas dzimšanas diena, Ziemassvētki, Meteņi un Lieldienas, bez tam šeit, skolu beidzot, arī ir iespēja nokārtot latviešu valodas centralizēto eksāmenu. Absolventi izlaiduma dienā dāvanā saņem leģendāro latviešu rotu – Nameja gredzenu. Viss šis mācību gads aizritējis apaļās jubilejas zīmē un 24. maijā visi, kas Stokholmas skolā reiz mācījušies vai mācījuši, vecāki un skolas draugi pulcēsies emocionālā un iedvesmojošā notikumā - jubilejas svinībās „SkoLas Solā 80”. Visas dienas garumā iecerēta daudzveidīga programma: Satikšanās ar seniem skolas laiku draugiem, radošās nodarbības un aktivitātes visai ģimenei Laimes aka, piespraužu darbnīca, popkorni, tetovējumi, loterija, skolas suvenīri un svētku atmosfēra, kas piepildīta ar smiekliem, atmiņām un jaunām draudzībām! Turklāt ikviens saņems arī dzimšanas dienas dāvanu-skolas vēstures grāmatu jeb „Atmiņu kladi”. „Atmiņu kladē” un gaidāmajās svinībās ielūkojāmies kopā ar Stokholmas Latviešu skolas pārzini Agnesi Blaubārdi.
Rudenī, kad „Latviešiem pasaulē” klātienē apciemoja Stokholmu, kur norisinājās diasporas amatierteātru saiets „PLATs solis”, līdzās festivāla programmai bija iespēja satikt arī daudzus radošus un brīnišķīgus Zviedrijas latviešus. Nu pienākusi reize ar vienu no viņiem - Zviedrijas latviešu draudžu diakoni Intu Meieri iepazīstināt arī „Latviešiem pasaulē” klausītājus. Zviedrijā darbojas piecas latviešu draudzes un tiek uzturēts arī Sandbijas lauku īpašums. Stokholmas latviešu draudzes dievkalpojumiem mājvietu laipni atvēlējusi Somu baznīca. Līdzās tradicionālajiem baznīcas svētkiem latviešu draudze pulcējas arī uz Latvijas Valsts svētku dievkalpojumu, bet 14. jūnijā, Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienai veltītā svētbrīdī kopīgi tiekas Stokholmā dzīvojošie latvieši, lietuvieši un igauņi. Draudzes locekļi cenšas sniegt palīdzību arī tautiešiem Latvijā, piemēram, savulaik Ziemsvētku labdarības akcijā savāktie līdzekļi tikuši ziedoti maznodrošinātajiem Ilzu draudzes locekļiem un Kapseļu ielas bērnunamam. Šobrīd Inta Meiere darbojas pie kāda īpaša un unikāla labdarības projekta - vasaras nometnes „Atelpa reto slimību ģimenēm”. Tās mērķis ir dot kopīgu atelpas brīdi tām ģimenēm no Latvijas, kurās aug kāds bērns ar īpašu diagnozi - retu slimību un kuru ikdiena ir pakļauta bērna ar retu slimību, aprūpei. Nometne tiek rīkota kopā ar Latvijas reto slimību aliansi un jūnija sākumā norisināsies Zviedrijā, Sandbijā. Tās laikā iecerētas ekskursijas, radoša darbošanās, sporta spēles, kopīga atpūta un svētbrīdis Sandbijas baznīcā. Lai projekts izdotos, tiek lūgts līdzcilvēku atbalsts – gan dažādas noderīgas lietas, piemēram, spēles, bumbas, tenisa un galda tenisa bumbiņas, krāsas, zīmuļi, papīrs, līme, sīkumi aplicēšanai un citiem sīkdarbiem, jebkas, kas varētu noderēt aktivitātēm vai sacensību balvām, gan finansiālais atbalsts.
-
Latvijas Radio 2 svin savu dzimšanas dienu - 1. aprīlī mums aprit apaļi 30 gadi. Tāpēc, sūtot vissirsnīgākos sveicienus mūsu uzticamajiem klausītājiem visā pasaulē, ielūdzam uz savas apaļās jubilejas koncertu „Radio cauri laikiem”, kuru kopā ar lieliskiem mūziķiem - Anci Krauzi, Aiju Andrejevu, Zigfrīdu Muktupāvelu, Daumantu Kalniņu un Radio bigbendu svinēsim 8. jūnijā Jūrmalā, Dzintaru koncertzālē. Tā nu sanācis, ka šogad aprit 100 gadi, kopš raida Latvijas Radio, tāpēc LR2 savā jubilejas koncertā nolēmis muzikāli izdzīvot visu radio vēsturi - sākot ar pirmsākumiem un leģendārā „Bellacord” dziesmām līdz pat mūsdienām un „Muzikālās bankas” hitiem. Koncerta programmā īpaša vieta tiks atvēlēta arī tai mūzikai, kas padomju laikos bija aizliegta un kuru savulaik pa radio nedrīkstēja atskaņot - trimdas mūzikai un melodijām no „Čikāgas piecīšu” un Ilmāra Dzeņa repertuāra. Ja Vasarsvētku svētdienā, 8. jūnijā izdodas būt Latvijā, LR2 priecāsies ar jums satikties „Radio cauri laikiem” Jūrmalā!
Savukārt, ja nākamās nedēļas nogalē būsiet Londonā, tad teātra gardēžiem ir iespēja doties uz „Latviešu teātra VĪKENDU” un nobaudīt latviešu teātri. Pašā Londonas centrā Kortjarda teātrī (The Courtyard Thetare) divus vakarus pēc kārtas tiks rādītas divas latviešu teātru izrādes – Itālijas latviešu teātra „Momento” iestudējums „Latviešu sieviete Itālijā (tikai) iepazīstina ar sevi. 2.daļa. Mātes” un Londonas teātra „Trepes” un Birmingemas Mazā teātra kopdarbs „Aiz durvīm”. „Latviešu sieviete Itālijā (tikai) iepazīstina ar sevi. 2.daļa. Mātes” veidojusi „Momento” režisore Lāsma Pintere sadarbībā ar Latvijas režisoru Regnāru Vaivaru. Tajā līdzās Itālijas latviešu teātra aktrisēm darbojas arī divas viesaktrises - Sandra Bondarevska no Īrijas Latviešu teātra „Sliedes” un Lilita Thomsen no Dānijas Latviešu teātra “Pūpols”. Savukārt „Aiz Durvīm” tapusi kā Anglijā dzīvojošo latviešu režisoru Hardy Gru un Ingmāra Čaklā kopdarbs. Iestudējums veidots pēc franču filozofa un rakstnieka Žana Pola Sartra darbu motīviem un iedziļinās pārdomās par eksistenci un katra cilvēka individuālajām izvēlēm.
Marta sākumā „Latviešiem pasaulē” sazinājāmies ar Briseles latviešu kori, kuri ciemos pie sevis uz kopīgu „Sadraudzības koncertu” Latvijas Pastāvīgajā pārstāvniecībā Eiropas Savienībā gaidīja Fonda „Nāc līdzās!” kori no Latvijas. „Nāc līdzās!” ir jauniešu koris, kurā dzied neredzīgi un vājredzīgi jaunieši un jaunieši ar kustību un garīgās attīstības traucējumiem. Šobrīd viņi jau atgriezušies Latvijā, un, lai dalītos iespaidos par redzēto un piedzīvoto, „Latviešiem pasaulē” viesojās Fonda vadītāja un kora dibinātāja Sarma Freiberga un dziedātāja Laima Mūrniece.
-
„Latviešiem pasaulē” šoreiz leposies ar divām mūsu kultūras vērtībām, par kurām liekam brīnīties un sajūsmināties arī pārējai pasaulei - dziesmu un deju.
Ražīgi šis gads ir sācies Īrijas latviešu korim „eLVé”: Februārī koristi paspējuši aizceļot līdz Lielbritānijas latviešu īpašumam Straumēnos, kur kopā ar 8 Eiropas latviešu koriem un 130 dziedātājiem cītīgi gatavojušies Eiropas Latviešu Kultūras svētkiem ELKS III. Savukārt šonedēļ „eLVé” uzstājies pašā Dublinas sirdī, Svētā Stīvana Zaļajā parkā Svētā Patrika festivālā. Bet tas vēl nav viss! Marta nogalē Īrijas latviešu koris „eLVé” īpašā koncertā, gandrīz- mazajos dziesmu svētkos svinēs savu pilngadību - astoņpadsmito dzimšanas dienu. Tajā kopā ar jubilāru uz skatuves kāps vesels tuvāku un tālāku viesu pulks – Īrijas Apvienotais Latviešu bērnu un jauniešu koris „LABKĪ”, Londonas latviešu koris, Straumēnu jauktais koris, kori „Tilts” un „Nora” no Lielbritānijas, Dānijas latviešu koris „Rietumvējš”, Nīderlandes latviešu koris „Ziemeļjūra”, Ģimeņu koris no Šveices „Trejzemīte” un Minhenes latviešu koris „Laima”. „Latviešiem pasaulē” jubilejas priekšvakarā satikāmies ar „eLVé” diriģenti Ingunu Grietiņu-Dārziņu.
Bet par latviešu tautas dejas suģestējošo spēku runājām ar Toronto TDK „Daugaviņa” vadītāju Selgu Apsi (attēlā). Selga ir arī Latviešu Dziesmu un deju svētku Kanādā rīcības komitejas priekšsēde un teic, ka rīcības komiteja pamazām jau rosās, lai taptu nākamie svētki. Bez tam pērn viņa pērn saņēmusi Latvieši.com apbalvojumu „Gada cilvēks Latvijas diasporā”. Tomēr galvenais iemesls, kamdēļ Selga uz nedēļu ieradusies Latvijā, ir viņas vadītajai Tautas deju kopai „Daugaviņa” veltītās režisora Paula Dombrovska dokumentālās filmas „Vairāk kā deja” Latvijas pirmizrāde. Filma stāsta par diasporas dejotāju grūto, bet bezgala skaisto un iedvesmojošo ceļu uz lielajiem Dziesmu un Deju svētkiem Latvijā. Mēģinājumi, kuros tiek lieti sviedri, skate, kurā jāatrāda sava meistarība, svētku gājiens Rīgā, kurā diasporas kolektīvi vistiešākajā nozīmē tika pamatīgi saliedēti, un visbeidzot saviļņojoša kulminācija- Daugavas stadiona koncerts „Mūžīgais dzinējs”. Turklāt ekrāna stāsts papildināts arī ar vēsturiskiem materiāliem no privātiem arhīviem. Selga Apse pati savulaik „Daugaviņā” sākusi kā dejotāja, bet nu jau to vada turpat 30 gadus. „Vairāk kā deja” - tas ir stāsts par mīlestību un piederību Latvijai, saikni ar savu tautu, dejas uzlādējošo un vienojošo spēku. Filma jau rādīta Toronto, Oslo un Baltijas filmu festivālā Londonā. Šobrīd tā uz lielā ekrāna skatāma vairākos Rīgas kinoteātros, arī citviet Latvijā - Liepājā, Talsos, Cēsīs, Rēzeknē, Madonā, Kuldīgā un citur.
-
Marts jau pusē, dienas jau pastiepušās garākas, saule spīd spožāk, putni dzied skaļāk, un laiks padomāt, kā sveiksim pavasari. Arī vasara vairs nav aiz kalniem, tāpēc „Latviešiem pasaulē” pievērsīsies arī gaidāmās vasaras kultūras notikumiem.
Nākamnedēļ, 20. martā ir ne vien Starptautiskā laimes diena, bet arī diena, kad beidzas astronomiskā ziema un pavisam oficiāli sākas pavasaris. Pavasara saulgrieži jeb Lielā diena iezīmē laiku, kad gaisma uzveic tumsu, un, protams, tas ir jānosvin! Šoreiz kopā ar „Latviešiem pasaulē” jauniegūtajiem draugiem Frankfurtes ģimeņu folkloras kopu „UPE” (attēlā) un tās vadītāju Egiju Smirnovu. „UPE” tikai nupat, februārī nosvinējusi kopas viena gada jubileju, tomēr jau vairakkārt paspējusi sevi atrādīt Vācijas latviešu publikai. Piemās „ugunskristības” piedzīvojusi pērnajā jūnijā, Eiropas Parlamenta vēlēšanu dienā, kad visus vēlētājus priecējusi gan ar latviešu folkloras dziesmām, gan aicinājusi pievienoties ar kādu danču un rotaļu soli. Rudenī viesojusies Frankfurtes Lietuviešu biedrības organizētajā Baltu vienības pasākumā un kopā ar Frankfurtes koriem un deju kopu kopīgā koncertā svinējusi Latvijas 106. dzimšanas dienu, bet Ziemas saulgrieži atzīmēti ar bluķa vilkšanu, budēļu gājienu, ugunskuru, rotaļām un gardu mielastu. Savukārt nākamās nedēļas nogalē latviešu ģimeņu folkloras kopa "UPE" ikvienu aicina uz Pavasara saulgriežu svinībām Flonheimā, lai kopīgi piedzīvotu mazo Lielās dienas rituālu. Senie latvieši ticējuši, ka Lielās dienas rītā, saulei lecot, lai būtu skaists, jāmazgā mute, jāievēro citas tradīcijas, tāpēc nedrīkstēs aizgulēties - „Upe” uz tikšanās vietu – Uffhofen Spielplatz aicina jau plkst. 5.50 no rīta. Līdzi esot jāņem Lielās dienas ola.
Modušies pavasarim, varēsim sākt gaidīt vasaru, tāpēc „Latviešiem pasaulē” dejiskā solī devās uz Stokholmu pie TDK „Zibenītis” vadītājas Ivetas Lāces, kura ir viena no šīs vasaras Eiropas Latviešu Kultūras svētku ELKS III deju nozares organizatorēm. Līdzīgi kā koristi, arī dejotāji varējuši ieteikt savas mīļākās dejas un paši piedalīties svētku repertuāra veidošanā. Jūlijā uz Bredfordu Lielbritānijā pošas deviņas dažādu Eiropas valstu latviešu deju kopas, kas piedalīsies gan svētku koncertos, gan zibakcijās pilsētas ielās. Šobrīd tiek slīpēti deju soļi, zīmēti raksti un ar nepacietību gaidīta vasara, kad visiem būs iespēja satikties un svinēt latviešu kultūru. -
Šoreiz „Latviešiem pasaulē” uzkavēsimies Eiropā un noskaidrosim, kādas radošas aktivitātes iecerētas Šveicē, Vācijā un Beļģijā.
Ja maijā uz Bāzeli Šveicē, uz Eirovīzijas dziesmu konkursu dosies mūsu „Tautumeitas”, tad jau pavisam drīz - martā Šveices pilsētā Lugano pulcēsies izcilās latviešu dzejnieces Aspazijas 160. jubilejas viesi. Kastaņola - ciemats Lugano apkārtnē, ir īpaši nozīmīgs latviešu kultūras ainā, tur no 1905. līdz 1920. gadam, piecpadsmit trimdas gadus pavadīja Rainis un Aspazija. 15. un 16. martā Itālijas un itāļu Šveices latviešu biedrība ALISI un biedrība “Latvija - Šveice” Kastaņolā rīko Aspazijas apaļās, 160. dzimšanas dienas svinības. Vecajā Kastaņolas Domes ēkā norisināsies literatūras un mūzikas pēcpusdiena. Tajā ar priekšlasījumu uzstāsies literatūrzinātniece, Raiņa un Aspazijas pētniece Gundega Grīnuma, rakstniece Inga Ābele piedāvās lasījumu no savas jaunās grāmatas „Mīlestībā – Aspazijai”, Alans Šorderets no biedrības «Latvija - Šveice» iepazīstinās ar Raiņa un Aspazijas lomu sabiedrības domas veidošanā, bet Amanda Kaufmane no Raiņa un Aspazijas vasarnīcas Majoros pastāstīs par iespējām apmeklēt dzejnieku piemiņas vietas Latvijā. Bez tam Aspazijas viesus priecēs arī aktieris Gundars Āboliņš un „Radio mazā lasītava”. Par pasākuma muzikālo daļu gādās „Eslingenas Orķestris”, Lugano koris „Cantemus” un Itālijas latviešu koris „Saule”. „Saules” diriģente Ilze Atardo „Latviešiem pasaulē” jau labi pazīstama, ar viņu daudzkārt esam sazinājušies telefoniski, bet šoreiz Ilze, viesojoties Latvijā, uz brīdi paspēja iegriezties arī LR2 studijā, lai visus laipni aicinātu gan uz Kastaņolu, gan pastāstītu par sava jaundibinātā Eiropas Latviešu bērnu un jauniešu kora gatavošanos vasaras Skolēnu dziesmu svētkiem.
Savukārt Latvijas „Fonda Nāc līdzās!” jauniešu koris pošas uz Beļģiju. Šajā unikālajā kolektīvā muzicē gan neredzīgi un vājredzīgi, gan jaunieši ar garīgās attīstības un kustību traucējumiem. Neskatoties uz kora īpašo specifiku, tas visai aktīvi koncertē, piedalījies lielajos Dziesmu svētkos Mežaparkā, dziedājis arī ārpus Latvijas - Londonā un Tallinā. Bez tam ierakstījis audiodisku „Nāc līdzās un dziedi Eiropā!”, kurā klausāmas dziesmas 12 Eiropas valodās. 22. martā „Nāc līdzās” koris kopā ar jauniegūtajiem draugiem – Briseles latviešu kori uzstāsies Briselē, Latvijas Pastāvīgajā pārstāvniecībā Eiropas Savienībā. Turienes publikai būs iespēja dzirdēt „Nāc līdzās” korim veltīto Valda Zilvera deju dziesmu ciklu, arī daļu no gaidāmo Latgales Dziesmu svētku repertuāra. Sadraudzības koncerta noskaņās „Latviešiem pasaulē” sazinājās ar Briseles Latviešu kora diriģentu Kārli Rihardu Ostrovski. Kārlis ir arī Eiropas latviešu kultūras svētku ELKS III virsdiriģents un vadīs koru kopmēģinājumu, kas aprīļa sākumā plānots Vācijā, Annabergā.
-
Ar pilošām lāstekām, kūstošām sniega kupenām klāt marts, kad no ziemas snauda pamazām mostas daba un visa dzīvā radība. Arvien rosīgāka kļūst arī pasaules latviešu sabiedrība, aicinot uz koncertiem un citiem kultūras pasākumiem, nometnēm un ballītēm.
Svētku nevar būt par daudz, tāpēc lielisks iemesls ir 8. martu svinēt kā Sieviešu dienu. Lielbritānijas latviešu īpašumā „Straumēni” uz trīs dienu nedēļas nogali, lai veltītu mirkli sev, atgūtu ikdienas steigā zudušo harmoniju un piedalītos sevis izzināšanas un pilnveides nometnē „Drosme būt pašai - dvēseles ritmos", pulcēsies ap 40 dāmas no visas Anglijas. Dalībnieces sagaida dažādi semināri, radošas un fiziskas aktivitātes, meditācija, joga, autentiskās dejas, īpaša fotosesija, kurā varēs rotāties ar pērļu kroņiem, šamaņu bungu rituāli un gongu nakts sesija, kuru vadīs pieredzējušais skaņas dziednieks Greenmangongs. „Latviešiem pasaulē” nometnes atmosfērā palīdzēja iejusties tās vadītāja Kristīne Vaivode, kura ir pārliecināta, ka gaidāmais notikums solās būt aizraujošs un iedvesmojošs.
Savukārt Sieviešu dienas ballē Lielbritānijas pilsētā Voringtonā apmeklētājus sagaida fotostūrītis, bārs, tējas un kafijas galdiņš, kā arī loterija ar vērtīgām balvām. Bez tam visas dāmas priecēs un izdancinās viesmūziķi no Latvijas - brāļi Atis un Jānis Auzāni.
Tie, kas paši nevēlas dejot, bet tikai vērot, aicināti uz Dānijas latviešu TDK „Ziemeļblāzma" latviešu tautas deju koncertu „Deju ceļojums". „Ziemeļblāzmai” pievienosies viņu draugi no Norvēģijas - Tautas deju kopas "Ozoliņš" un „Ziemeļmeita", kā arī viesi – ukraiņu deju grupa „Kalyna”. Skatītāji varēs vērot ne vien raito dejas soli, bet arī aplūkot „Ziemeļblāzmas” meiteņu Latvijā darinātos jaunos tērpus - Lielvārdes ņieburbrunčus un blūzes. Turklāt deju kopa pērnajā rudenī tikusi arī pie jaunas un enerģiskas vadītājas - Ingas Krastiņas, ar kuru sazinājāmies „Latviešiem pasaulē”.
-
Nākamnedēļ teiksim atvadas februārim un ziemai un martu sveiksim ar diviem aizraujošiem muzikāliem notikumiem: Pirmā pavasara mēneša pirmajā dienā Ņujorkas TDK „Jumalīte” rīko danču vakaru, bet Īrijā tiks prezentēts jauns dziesmu albums bērniem.
Ingunas Grietiņas-Dārziņas studija ir piepildījusi savu vienu no sapņiem un sava trešā pastāvēšanas gada jubilejā radījusi albumu bērniem “Nošu kalns”. Tajā, līdzās citām klausāmas arī studijas vadītājas sacerētās oriģināldziesmas. Albuma ierakstā piedalījušies Kate Jurjāne, Zalja un Džalma Vītolas, Gabriels Galkins, Kristiāns Bogdanovs, arī pati Inguna iedziedājusi dziesmas kopā ar savu mazmeitu Alisi un mazdēlu Oliveru. „Nošu kalna” prezentācijas koncerts norisināsies ģimeniskā atmosfērā ar dziesmām, dziesmu tapšanas stāstiem un kopīgu sadziedāšanos. „Latviešiem pasaulē” tikāmies ar Ingunu Grietiņu-Dārziņu, turklāt LR2 klausītājiem būs ekskluzīva iespēja pašiem pirmajiem dzirdēt pāris pirmatskaņojumus.
Iespējams, dažu labu pārņēmis ziemas nogurums. Bet tikai ne dejotājus! Ja pirms nedēļas uzdejojām Aberdīnā un Berlīnē, tad šoreiz „Latviešiem pasaulē” devās uz Ņujorku, kur mīt mūsu jau iepazītie draugi TDK „Jumalīte” un viņu vadītāja Māra Zālīte. Iedvesmojušies no pērnajā pavasarī sarīkotā pirmā danču vakara, viņi sajūsmināti ziņo, ka Ņujorkā Igauņu namā tiek rīkots nākamais. Tajā visi varēšot kārtīgi izdancoties kopā ar „Jumalītes” dejotājiem, turklāt pasākumu kuplinās īpašie viesi - dziedātāja Arta Jēkabsone un „Jumalītes” muzikanti - grupa „Alus ūsas". Starp citu, „Jumalīte” pieprot ne tikai dancotmāku, arī pavārmāksla viņiem nav sveša. Janvāra nogalē, kad Ņujorkā viesojies jauniešu koris „BALSIS”, dziedātāji pēc koncerta esot kārtīgi pabaroti ar „Jumalītes” „šefpavāru” gatavotiem gardumiem - ar dārzeņu un kazas siera uzkodām, vistu sojas un ķiploku mērcē, gurķu salātiem ar dillēm, sarkano kāpostu un burkānu salātiem ar laima mērci un kardamona rīsiem! Tā lūk - ja vajag, mēs - „made in Latvia” protam un varam visu. -
"Latviešiem pasaulē" šoreiz smelsies enerģiju no latviskām dejām Skotijā un dančiem Vācijā, bet dažādos laikos rakstīto vēstuļu noslēpumi mūs valdzinās Beļģijā.
Brīdī, kad LR2 ēterā skan raidījums „Latviešiem pasaulē”, Sirsnīgais Briseles latviešu teātris un dziedošie draugi visus pulcē Briseles Tervūrenas baznīcā uz koncertuzvedumu "The Letters - Vēstules". Tajā mākslinieki sola caur mūziku atklāt dažādos laikos, vietās un valodās rakstītu vēstuļu stāstus. Piemēram, par kādu pārtikas produktu rakstīts gandrīz 2000 gadu senā vēstulē, kādas vēstules karavīri sūta no frontes Donbasā vai arī, kādus mīļvārdiņus rakstīja Aspazija, lai uzrunātu Raini? Lūk, daži no tiem: Manu mīļo dvēselīt, manu dārgumiņ! Mīļo acu spožumiņ, zilo debestiņ, mīļo zvaigznīt! Mīļo zelta labumiņ, bēdīgais Saulesstariņ! Mīļo zelta puteklīt! Mīļo, mīļo zelta putniņ! Vēstules pārlaposim kopā ar Sirsnīgā Briseles teātra aktrisi un uzveduma idejas autori Daci Kalniņu.
Savukārt nedēļu vēlāk pie sevis aicina Skotijas pilsēta Aberdīna, kur desmit Tautas deju kopas no visas Apvienotās Karalistes – „Rokraksts”, „Zīlaine”, „Jautrais Pāris”, „Kamoliņš”, „Rakstā”, „Galophop”, „Dindaru-Dandaru”, „Straumēni”, „Londona Dejo” un „Salinieki” satiksies un vienosies dejas priekā Latviešu Tautas Deju Lielkoncertā „Dejo ar Mani”. „Latviešiem pasaulē” sazināsimies ar koncerta organizatori, pieredzējušo deju pasniedzēju un horeogrāfi Guntu Lielmani. Viņa jau gadus divdesmit dzīvo Skotijā, bet pirms tam Latvijā izskolojusi daudzus dejotājus, strādājusi Alūksnē un Jumpravā. Skotijā vadījusi deju kopu „Četri Vēji”, bet šobrīd darbojas kā privātskolotāja un visiem, kas vēlas, palīdz apgūt visdažādāko žanru dejas.
Danču virpuli iegriezīsim arī Berlīnē. Tur jau 10 gadus darbojas Latviešu Folkloras kopa “Rīta Rasa”. 1. martā viņi ielūdz uz pirmo sadziedāšanās vakaru Berlīnē, kurā draudzīgā un sirsnīgā gaisotnē sola piedzīvot kopā dziedāšanas prieku. Bet pāris nedēļas vēlāk notiks jau tradicionālais danču vakars ar „dzīvo” mūziku, līdzdziedāšanu un lustīgu atmosfēru. Berlīnes danču vakari regulāri notiek jau trīs gadus, iemantojuši popularitāti un pulcē ne tikai latviešus, arī citu tautu dancotgribētājus - vāciešus, lietuviešus un citus. Ja vēlaties pievienoties, tad ikvienu - ar vai bez priekšzināšanām aicina pievienoties „danču dvēsele” un vakaru rīkotāja, arī „Rīta Rasas” mūziķe Zanda Liepiņa.
-
Laiku pa laikam Amerikas latvieši tiek lutināti ar no Latvijas atceļojošām kultūras pērlēm. Šoreiz „BALSĪM” un „Straumi”.
Janvārī gandrīz trīs nedēļu garā kocerttūrē izcilas jauniešu koris „BALSIS” (attēlos) apceļoja Viskonsīnu, Milvokus, Klīvlendu, Ņujorku, Bostonu un Čikāgu. Tika sniegtas meistarklases Amerikas Ziemeļu daļas kordiriģentu forumā Epltonā, popularizēta jaunākā latviešu komponistu radītā kora mūzika, bez tam vairākos koncertos priecēta gan amerikāņu publika, gan diasporas latvieši. Turnejas pašā sākumā, kad „BALSU” muzikālais maratons vēl tikko bija ieskrējies, „Latviešiem pasaulē” sazinājāmies ar diriģentu Intu Teterovski, viņš dalījās pirmajos iespaidos un solīja pēc atgriešanās Latvijā kopā ar dziedātājiem klātienē paviesoties LR2 studijā. Nu tas noticis, koris ir atpakaļ, un Ints Teterovskis un kopā ar koristiem Santu Svaru un Raivo Babiču gatavi dalīties piedzīvotajā. „BALSIS” ne vien izpelnījušās koncertu publikas stāvovācijas un Amerikas mūzikas speciālistu izteikto vēlmi apmeklēt Latviju, bet arī saņēmušas bezgalīgu sirsnību, mīlestību un gādību no turienes latviešiem. Bez tam nedaudzajā brīvajā laikā izdevies baudīt gan mākslu, gan sportu: daži izvēlējušies doties uz hokeja spēli, bet citi apmeklējuši mākslas galerijas, mūsu slavenā diriģenta Andra Nelsona koncertu un pat Metropolitēna operu.
Kamēr vieni sajūsminājušies par jauniešu kori „BALSIS”, tikmēr citi - par „Straumes” leģendāro kaķi. Nedēļas sākumā Sanfrancisko ticis rīkots īpašs, Amerikas Kinoakadēmijas locekļiem paredzēts, diviem Oskariem nominētās animācijas filmas „Straume” seanss. Uz to bijusi ekskluzīva iespēja nokļūt arī dažiem Kalifornijas apkārtnē mītošajiem latviešiem, tostarp arī Sanfrancisko Jaunā teātra režisorei un vadītājai Mārai Lewis. Māra „Straumi” skatījusies jau trešo (!) reizi. Turklāt šoreiz pēc seansa bijusi arī iespēja tikties un piedalīties jautājumu- atbilžu sesijā ar filmas režisoru Gintu Zilbalodi. Kādi jautājumi uzdoti, kādas atbildes saņemtas, kādas pārdomas tās raisījušas un ko Amerikas latvieši prognozē „Straumei” - par to „Latviešiem pasaulē” uzzinājām no Sanfrancisko Jaunā teātra režisores Māras Lewis. -
Šoreiz „Latviešiem pasaulē” maršruts vedīs uz Ameriku un Angliju. Pa ceļam uz Apvienotās Karalistes pilsētu Bredfordu, kur jūlijā norisināsies vērienīgi Eiropas Latviešu Kultūras svētki ELKS III, pieturēsim slavenajā latviešu īpašumā „Starumēni”, kur februāra otrās nedēļas nogalē pulcēsies dziedātāji no Eiropas malu malām, lai kopā sadziedātu un mācītos dziesmas gaidāmajiem svētkiem. Starp citu, Lielkoncerta, kas notiks St.Georges hallē, repertuārs ticis izvēlēts, aptaujājot pašus koristus, un absolūta līdere daudzu ieteikto dziesmu vidū izrādījusies Jēkaba Jančevska un Ineses Zanderes „Koki”. Viens ražens topošo Kultūras svētku kopmēģinājums Vācijas pilsētā Annabergā jau aizvadīts. Cik kupli tas bijis apmeklēts, kā tajā veicies un kādas dziesmas apgūtas, uzzināsim no Londonas Latviešu kora diriģentes Andras Zobens-East.
Tikmēr Čikāga nākamās nedēļas nogalē aicina uz balli! „Latviešiem pasaulē” jau vairākkārt iepazītie, mīļie draugi - Krišjāņa Barona latviešu skola svin 75 jubileju. Svinības solās būt grandiozas, pat veselās divās zālēs! Un tajās aicināti piedalīties gan esošie, gan bijušie skolēni, skolotāji, vecāki un visi skolas draugi. Organizatori sola īpašiem pārsteigumiem piepildītu maģisku vakaru, kurā ar muzikāliem priekšnesumiem priecēs bijušie skolas absolventi, labi zināmie mūziķi Armands Birkens, Ēriks Kīns un Artūrs Rūsis. Šoreiz „Latviešiem pasaulē” Čikāgas Kr.Barona latviešu skolu pārstāvēs tās skolotāja ar vairāku desmitu gadu stāžu Silvija Kļaviņa-Barshney. Viņa mācījusi dziedāšanu, teātra mākslu un ticības mācību, bez tam pati savulaik absolvējusi šo skolu, turklāt Čikāgas latviešu skolas skolotāja reiz bijusi arī viņas mamma.
Silvija ir absolūti unikāla personība, 2002. gadā bijusi virsdiriģentes godā XI Vispārējos latviešu dziesmu svētkos ASV, Čikāgā. Šobrīd Silvija Kļaviņa-Barshney ir preses izdevuma „Čikāgas Ziņas” redaktore, kā arī ar Čikāgas Latviešu Radio Raidījuma programmu vadītāja. Izrādās, ka Čikāgas Latviešu Radio raidījumi ir pasaulē visvecākie nepārtraukti ārpus Latvijas skanošie latviešu valodas raidījumi. Tie Čikāgas radio viļņos dzirdami kopš 1952. gada 28. decembra. Sākotnēji raidījumi bijuši pusstundu gari, bet šobrīd katru pirmdienas vakaru plkst. 19:00 WSBC 1240AM vai WCFJ 1470AM (Čikāgas dienvidos) tie ilgst veselu stundu, un tajos dzirdama latviešu valoda, latviešu dziesmas, intervijas, ziņas un sludinājumi.
-
Šoreiz „Latviešiem pasaulē” uzmanības centrā būs bērni un jaunieši: Pamazām jau noskaņojamies vasarai un Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem, uz kuriem pošas arī diasporas bērni. Savukārt „Eiropas Jaunieši” svin piekto dzimšanas dienu un gatavojas kopsapulcei.
Ilze Atardo „Latviešiem pasaulē” jau pazīstama kā Itālijas latviešu kora „Saule” diriģente, diasporas bērnu vasaras nometnes „Daugavas stāsti” rīkotāja un Eiropas Latviešu apvienības Izglītības referente. Nu Ilzes „amata aprakstam” pievienojušās vēl pāris pozīcijas. Gaidot Skolēnu dziesmu svētkus, viņa sapulcējusi bērnus no 9 Eiropas valstīm un nodibinājusi Eiropas Bērnu un jauniešu kori. Repertuārs tiek apgūts mazās grupiņās, kopā ar skolotājām un mammām katrā valstī atsevišķi, klātienē vai ar dziedāšanu Zooma platformā. Tas nemazina prieku par iespēju jūlijā visiem kopā satikties Rīgā un būt par daļu no lielā Mežaparka kora. Starp citu, kopīgā dziedāšanā apvienojušies arī mazie latvieši citās Eiropas valstīs - Apvienotajā Karalistē, Īrijā un Norvēģijā. Tikmēr „lielie” diasporas dziedātāji jūlija otrajā pusē pieskandinās Anglijas pilsētu Bredfordu, kur norisināsies Trešie Eiropas Latviešu kultūras svētki ELKS III.
Ilze Atardo līdzās ar Dziesmu svētku virsdiriģenti Liliju Zobens, Londonas latviešu kora diriģenti Andru Zobens – East un Briseles latviešu kora diriģenti Kārli Rihardu Ostrovski ir arī šo svētku darba grupā, kas atbild par koru sadaļu.
Rosīgu un darbīgu gadu aizvadījuši „Eiropas Jaunieši” (attēlā) - pasaules latviešu jaunatnes kustībai „2x2” tas aizritējis 60tās jubilejas zīmē un vainagojies ar sešdesmitgades balli. Bez tam pavasarī tikusi pievērsta uzmanība jauniešu interesei un līdzdalībai Eiropas Parlamenta vēlēšanu procesā, bet rudenī svinēta Lāčplēša diena un, aicinot jauno paaudzi kļūt par daļu no drošākas nākotnes un papildināt Zemessardzes rindas, rīkota diskusija par drošību. Organizācija „Eiropas Jaunieši” dibināta 2020. gada 8. februārī Oslo, Norvēģijā. Šobrīd tajā apvienojušies vairāk nekā 60 dalībnieki no 15valstīm. Piektā dzimšanas diena tiks svinēta ar kopsapulci simboliskā vietā – Rīgas Latviešu biedrības nama Zelta zālē, un tajā tiks ievēlēta jaunā valde un iezīmēti nākotnes plāni. „Latviešiem pasaulē” viesojās pašreizējā „Eiropas Jauniešu” priekšsēde Rozīte Katrīna Ponne.
-
Sena latviešu gudrība māca, ka ragavas jātaisa vasarā, bet rati - ziemā. „Latviešiem pasaulē”, paklausot šim zelta padomam, jau pamazām iezīmē vasaras plānus: Ir uzsākta pieteikšanās jauniešu mākslas nometnei "Radām Latvijai", kas maija nogalē notiks Lielbritānijā, „ Straumēnos”. Tā piedāvās nedēļu ilgu radošu un izglītojošu piedzīvojumu latviešu valodā, un piedalīties aicināti diasporas Lielbritānijā un Latvijas jaunieši vecumā no 12 līdz 16 gadiem. Veicinot saikni ar Latvijas kultūru un mākslu, programmā būs iekļautas radošās darbnīcas, aizraujošas viktorīnas, muzeju apmeklējumi Londonā un lielais mākslas projekts "Veltījums Latvijai". „Latviešiem pasaulē” plašāk par iecerēto uzzinājām no nometnes idejas autores, biedrības “Jaunatnes līderu koalīcija” vadītājas Ineses Šubēvicas. Inese ir jaunatnes līdzdalības eksperte, ar plašu pieredzi tiešsaistes un klātienes pasākumu rīkošanā Latvijā un pasaulē. Iniciatīva "Radām Latviju!" aizsākusies pirms vairākiem gadiem, un tās mērķis ir caur valodu, vēsturi un tradīcijām uzturēt diasporas jauniešu Lielbritānijā interesi par Latviju.
Dažas vēstures lappuses pāršķirstīs arī „Latviešiem pasaulē”. Šī ir nedēļa, ko jau 34 gadus dēvējam par „Barikāžu laiku”.1991. gada 13. janvārī iedzīvotāji no visas Latvijas tika aicināti uz Rīgu, lai uz barikādēm paustu savu protestu OMON specvienībām un nevardarbīgā ceļā aizstāvētu atjaunotās Latvijas valsts neatkarību.
Šogad Latvijā Barikāžu nedēļa aizsākusies ar tradicionālo 1991. gada barikāžu aizstāvju atceres pasākumu Zaķusalā un noslēgsies ar plašu programmu 20. janvārī - ziedu nolikšanu Meža kapos, Bastejkalnā un pie Brīvības pieminekļa, piemiņas ugunskuriem un sadziedāšanos Doma laukumā un koncertu „Barikādes un bērni” Doma baznīcā. Pirms 34 gadiem Latvijā barikādēs par svarīgo objektu aizsargāšanu Vecrīgā un citviet galvaspilsētā piedalījās 50 tūkstoši cilvēku. Daļa no tiem izklīdusi pa visu pasauli un šajās dienās daudzviet pulcējas piemiņas pasākumos. Londonā Daugavas Vanagu namā Barikāžu atceres pasākums ar barikāžu dalībnieku atmiņu stāstiem un muzikāliem priekšnesumiem notiks 25. janvārī. „Latviešiem pasaulē” sazinājāmies ar 1991. gada Barikāžu domu biedru grupas vadītāju Aigaru Opihtinu. Slavenais maizniekmeistars šobrīd mīt Anglijā, bet tolaik strādāja Dobeles maizes kombinātā un no darba brīvajā laikā devās uz Rīgu pievienoties barikāžu aizstāvjiem.
Savas amata prasmes Aigars liks lietā arī šoreiz un pasākuma dalībniekiem sola gardu pašceptu kliņģeri skaitļa „91” formā!
- もっと表示する
