Episodes
-
Nemitīgi tiek runāts un uzsvērts, cik svarīgi jauniešiem ir būt klātesošiem pilsoniskajos procesos, būt ieinteresētiem valstī notiekošajā, līdzdarboties Latvijas attīstībā, bet aši aplūkojot ar šādiem procesiem saistītus jauniešu pasākumus, apmeklējums parasti ir ļoti mazs vai ar vieniem un tiem pašiem cilvēkiem. Arī dati norāda uz to, ka Latvijā jauniešu iesaiste pilsoniskajās aktivitātēs ir ļoti zema.
Vai ir jāveicina iesaiste un kas var notikt, ja šī iesaiste neaug? Vai ir kādi burkāni, kurus jauniešiem ir jādod – piemēram dot iespēju jauniešiem balsot Eiropas Parlamenta, nacionālajās vai vietvaru vēlēšanās no 16 gadu vecuma?
Par to šoreiz raidījumā ‘’Neērto jautājumu pastkastīte’’ kopā ar:
biedrības “Sabiedrība par atklātību - Delna” juristi Kristu Asmusu;
organizācijas “Klubs “Māja”- jaunatne vienotai Eiropai” JEF (Jaunie Eiropas Federālisti” vienības vadītāju Visvaldi Knutu Bērziņu;
partijas ‘’Vienotība’’ Jaunatnes organizācijas priekšsēdētāju Edgaru Oļģertu Pavlovski.
-
Vai kara gadījumā karosi? Stāsies frontes līnijā, palīdzēsi kā citādāk vai sapakosi somas un dosies prom? Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā šie jautājumi jauniešu vidū ir kļuvuši izplatītāki, jo jebkurā mirklī realitāte Ukrainā var būt realitāte arī pie mums. Kas vēl – atbildes uz šiem jautājumiem nav bijušas viennozīmīgas. Kopš iebrukuma un kopš Latvijā atjaunots Valsts Aizsardzības dienests starp jauniešiem manāma viļņošanās – netrūkst gan to, kas ir gatavi stāties aizsardzības dienestā, gan to, kas ir neatbalstoši tam. Arī statistiski vērojams, ka lai arī patriotu valstī netrūkst, karot gatava vien trešā daļa.
Kāpēc šī viļņošanās, kāpēc tik maz karotāju un vai iemesli meklējami tajā, kā valsts komunicē ar jauniešiem par drošības jautājumiem, proti, vai valsts gana labi runā par valsts aizsardzību ar jaunāko paaudzi. Par to šoreiz “Neērto Jautājumu Pastkastīte” – komunikācija ar jauniešiem valsts drošības jautājumos.
Diskusijas dalībnieki:
Valsts Aizsardzības dienesta Departamenta direktora vietnieks Kristers Grauze;
Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālās vidusskolas direkotrs, Pulkvežleitnants Intars Kušners;
Valsts Aizsardzības dienesta karavīrs Krišjānis Kaļāns;
radoši digitālās aģentūras Wrong vadītājs un līdzīpašnieks Artis Krilovs.
-
Missing episodes?
-
Kultūra sākas no mazmājiņas, pilsēta – no tās centra. Vai tas ir izmiris, kas ar to notiek, kā to atdzīvināt – šādi jautājumi šī gada laikā vairākkārt bijuši redzami gan sociālajos medijos, gan ziņu sižetos par Rīgas centru. Tāpat rosība notiek starp dažādām aliansēm, asociācijām un domi, lai šo situāciju šķetinātu tālāk. Pirmšķietami te ir kaut kāda problēma, kuru jārisina. Tomēr paralēli šim, cik iedzīvotāju, tik viedokļu, kādam trotuārs par šauru, citam parks par šķidru vai troksnis decibelu par skaļu.
Bet vai kopumā, empīriski, pēc labākajām pilsētplānošanas praksēm ar Rīgas centru ir kaut kāda problēma?
“Neērto jautājumu pastkastīte” šoreiz gan par vispārīgo situāciju ar Rīgas un centru, lai šai lielajai diskusijai dotu jaunu leņķi – par jauniešiem, kas pilsētā ienes enerģiju, vietu centrā.
Vai un kas jādara, lai visi justos labi? Saliekot abus kopā – kad Rīga būs stilīga?
Sarunas dalībnieki:
Rīgas domes deputāte, pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone;
Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas Arco Real Estate valdes priekšēdētājs Aigars Šmits;
Pilsētplānošanas uzņēmuma Grupa93 datu pētniece un analītiķe Kristīne Eglīte.
Ieraksts veikts 27.09.2024. -
Pavisam nesen plašu rezonansi informatīvajā telpā izraisīja ziņa par Spānijā un Portugālē tūrisma firmas "FISOM" dēļ iestrēgušajiem jauniešiem. Daudzi devās uz sociālajiem medijiem, lai paustu atbalstu jauniešiem, rāja tūroperatoru par neizdarībām un bēguļojošo reakciju. Vienlaikus daudzi devās komentēt notikušo, sakot, ka "paši esot vainīgi", "vajadzēja zināt, ka tā notiks" “9 dienas autobusā, viņi dzīvo ilūzijās, domājot, ka tas var beigties labi”. Palūkojoties pagātnē, nevienu vien reizi populāri ir bijis nevis nosodīt pāri darītājus, bet vainot pašu upuri.
Kāpēc tā ir? Kāpēc sabiedrībā mēdzam lietot šo lakonisko frāzi “ai, pats vainīgs” un ko varam darīt lai to mainītu?
Sarunas dalībnieki:
Bērnu aizsardzības centra vadītājas vietniece Anda Sauļūna;
Centra “Marta” politikas koordinatore Beata Jonite;
Latvijas Universitātes Antropoloģijas studiju nodaļas docente, sociālantropoloģe Zane Linde-Ozola;
Krīžu un konsultāciju centrs “Skalbes” valdes priekšsēdētāja Anda Švinka.
-
Ir augusts, vasara sniedzas tuvāk rudenim, katru nedēļas nogali ir iespēja apmeklēt kādu festivālu, bet vidusskolu absolventiem starp izklaidi un atpūtu jārod laiks, lai pieteiktos uz augstākās izglītības programmām. Kur nu vēl labāks laiks, lai raidījumā "Neērto jautājumu pastkastīte" runātu par augstāko izglītību Latvijā!
Kādas ir šī gada tendences, kur absolventi piesakās, vai Latvijas augstākās izglītības kvalitāte tuvojas ārzemju universitātēm, un ko mums sola nākotne?
Sarunas dalībnieki:
Latvijas Universitātes Studiju prorektore Kristīne Strada-Rozenberga;
Rīgas Tehniskās universitātes rektors Tālis Juhna;
Parīzes Politikas zinātnes institūta maģistrante Anete Biķe;
Draugiem Group Mentoru kluba runasvīrs Jānis Palkavnieks.
-
Festivālu sezona ir pusceļā, un publiskajā telpā dzirdami viedokļi gan par pasākumu organizatorisko pusi, gan apmeklētāju uzvedību, tāpat tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, kāpēc tik mazam tirgum tik daudz festivāli, kāpēc festivālus neaizliedz, jo visi tur lieto narkotikas un ko tie mums kā sabiedrībai dod?
Tāpēc šoreiz “Neērto jautājumu pastkastīte” par festivāliem Latvijā - kopējo pieprasījumu un piedāvājumu, festivālu kultūru, apmeklētāju ieradumiem un notikumiem telšu pilsētiņās. savelkot visus tematus un jautājumus kopā, centīsimies rast atbildi vai pēc festivāla apmeklētājiem drīzāk ir pabarota dvēsele vai kaunpilna atgriešanās sabiedrībā?
Diskusijas dalībnieki:
festivāla "Summer Sound" organizators Uldis Pabērzis;
festivāla "Fest Fāze" tehniskais producents Matīss Priedols;
narkologs dr. Mārtiņš Ennītis;
LR5 raidījumu producents Jānis Baķis.
-
Ir pagājuši teju 10 gadi, kad medijos varēja lasīt tādus rakstus kā "NEPLP sūdzas arī par dziesmas "Mauku mājā lukturs spīd" atskaņošanu Pieci.lv", "Sabiedriskajā medijā izskan frāzes "drāzt anālā" un "prasta mauka" - vai tas ir pieļaums?", "Saeimas komisija izvērtēs rupjības Piecilv ēterā", "Vai ēterā "drāzt anālā" drīkst tikai sabiedriskais medijs?".
Kāpēc cilvēkiem ir pretenzijas pret nenormētu leksiku medijos? Par cenzūru, likumiem un par to, vai mediju redakcionāls lēmums meklēt starp likumu spraugas, lai māksla, kas satur šādu leksiku audiāli vai citādi tiktu atskaņota radio, televīzijā vai citur plašsaziņas līdzekļos ir pamatojama? Šie ir temati, par kuriem izvērsta saruna "Neērto jautājumu pastkastītē".
Sarunas viesi:
Komponists, kultūras žurnālists un mūzikas cenzūras pētnieks Latvijas Padomju Sociālistiskajā Republikā, Edgars Raginskis;
Reperis, bītmeikers un mūzikas producents ansis;
LR5 raidījuma “Pieliec punktu” vadītājs, mūzikas apskatnieks Mārtiņš Pavasaris;
Latvijas Žurnālistu Asociācijas valdes locekle Anastasija Tetarenko-Supe.
-
“Vai ''Ghetto Games'' Grīziņkalnā pienācis gals?’’ — šāds virsraksts aizvadītājā ceturtdienā pēc ziņas par “Ghetto Games” īslaicīgu darbības apturēšanu Grīziņkalnā bija manāms medijos. Tas sekoja pēc pasludinātā administratīvās tiesas sprieduma, kas lika ''Ghetto Games'' apturēt oficiālu pasākumu rīkošanu, tā vietā jaunieši pulcējās un piedalījās neoficiālos turnīros.
Jau kādu laiku publiskajā telpā dzirdamas sūdzības un asas diskusijas par to, kam tad pieder Grīziņkalns - jauniešiem un sportam vai apkaimei, kas vēlas mieru un klusumu?
Par to, kādam (viņuprāt) jābūt Grīziņkalnam un arī visai Rīgai kopumā - klusākai, sportiskākai, abiem vai nevienam, raidījumā ‘’Neērto jautājumu pastkastītē’’ diskutē:
Biedrības “Streetbasket” jeb Ghetto Games pārstāvis Edgars Gertners;
Grīziņkalna apkaimes biedrības valdes loceklis Andrejs Kalnačs;
Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks (NA);
Iniciatīvas “Naktsmieru Rīgai” vadītāja Maija Krastiņa.
-
20. februārī tika izsūtīta preses relīze, kurā ziņoja, ka „Rīgas Satiksme“ ir mainījusi savu logo. Zili, dzelteni, sarkanais gliemezītis nu pārtapis par zili zaļu līniju kopojumu.
Aši pēc vēsts, ka "Rīgas Satiksmei" ir jauns logo, cilvēki vietnē „X“ steidzās izteikt skarbus komentārus par jauno identitāti. Līdzās komentāriem tapa arī „Instagram“ profils veltīts logo glābšanai, kas sola, ka, ja ar mūsdienīgu piedāvājumu nenāca klajā Rīgas Satiksmes izvēlētais uzņēmums, tad Latvijas iedzīvotāji to spēs. Tomēr arī šī akcija neiztika bez kritikas, izceļot augstvērtības trūkumu tik intīmā procesā, kas ir jaunas identitātes radīšana.
Kas logo padara par augstvērtīgu, kur ir robeža starp kritiku, spiedienu un nievāšanu un vai šis “Rīgas Satiksmes” logo ir uz palikšanu? To šķetinām Latvijas Radio 5 „Neērto jautājumu pastkastītes“ speciālizlaidumā kopā ar Baibu Bartaševiču-Feldmani, “Rīgas Satiksmes” sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāju, konkursa par jauno identitātes izstrādāšanu uzvarējušā uzņēmuma “Adell” vadītāju Vari Lazo, Kiwie Studio māksliniecisko vādītāju un vienu no “Instagram” profila @izglab_rigas_satiksmes_logo radītāju Saim, kā arī Edgaru Zvirgzdiņu, uzņēmuma “Associates, Partners et Sons” dizaina direktoru, kas izteicies kritiski gan par jauno logo, gan “Rīgas Satiksmes” logo glābšanu.
Ieraksts veikts 28.02.2024.
