Episoder
-
Raidījumu klausieties audio pielikumā. Arī šoreiz klausītāju vēstulēs dominē jautājumi par ēkas siltināšanas risinājumiem, iespējām un piemērotu siltināšanas materiālu izvēli.
1.jautājums. Koka stāvbūve pildīta ar skaidām. Siltināju no ārpuses un iekšpuses ar 50mm akmens vati. No ārpuses apdares dēļi, bet mājās vēsi. Gribu noņemt dēļus un papildus siltināt, pēc tam likt dēļus atpakaļ. Kas dotu lielāku efektu - 50mm fasādes akmens vate vai kokšķiedru plāksnes? Ko Jūs vēl ieteiktu? Kā rīkoties un kādus materiālus izmantot?
2.jautājums. Ap 1930.gadu celta stāvbūve. No iekšpuses kaļķa/cementa apmetums, 15x15cm stāvbaļķis, pergamīns, gaisa sprauga, sarkanais ķieģelis, apmetums no ārpuses. Kā labāk siltināt? Vēlos siltināt no ārpuses, lai maksimāli saglabātu elpojošu koka sienu. Siltināšanai izmantošu akmens vati, līmjavu, tīklu, dekoratīvo apmetumu. Vai gaisa spraugu starp stāvbaļķi un ķieģeļiem vajag ar kaut ko aizpildīt? Vai tas nepakļaus koka sienas papildu mitruma iedarbībai? Oriģināli mājai nav ventilācijas lūciņas. Vai tādas būtu nepieciešams izveidot?
3.jautājums. Kāds būtu ieteicamais sienu pīrāgs apdzīvojamam mansardam? Pašlaik sienām ir koka karkass 50x200mm ar atstarpi 60cm, tāpat arī jumta spārēm. No ārpuses difūzijas membrāna, latojums 25x50 un vagondēlis. Jumtam virs spārēm difūzijas membrāna, latojums 25x50 tad šķērslatojums 25x100 un classic metāla jumta segums. Paredzēts siltināt no iekšpuses ar akmens vati. Kāds būtu ieteicamais siltināšanas pīrāgs? Domājam likt 100mm vati starp sijām un sienām, tad šķērslatojums, starp šķērslatojumu vēl 50mm akmens vate, tvaika izolācija, 10mm OSB un rīģipsis. Vai OSB vietā labāk izvēlēties kokšķiedras plāksnes? Cik saprotu, ja liek kokšķiedru tad tvaika izolāciju nevajag. -
Raidījumu klausieties audio pielikumā. Piedāvājam būveksperta viedokli par celtniecības materiālu izmantošanas iespējām, ja tiem beidzies derīguma termiņš. Kādā veidā un kur tos var pielietot?
1.jautājums. Pēc celtniecības darbiem palikuši vairāki maisi mūrjavas un vairāki maisi dzēstā kaļķa. Nu jau tiem derīguma termiņš beidzies, bet nav sakaltuši. Vai šos materiālus drīkst izmantot keramzītbloku poru aizpildīšanai/apmešanai no ārpuses, pirms siltināšanas? Vai rezultāts būs elpojošs?
2.jautājums. Sena kalpu māja. Mājas ārsienas veidotas ar 10-15cm platu gaisa spraugu un tad ķieģelis. Kā visefektīvāk siltināt mājas ārsienas? Atstāt gaisa spraugu, lai gaiss tajā ir nekustīgs un siltināt no ārpuse? Vai aizpildīt gaisa spraugu ar siltumizolācijas materiālu, piemēram EPS granulām? Vai tādā veidā būtu jau pietiekoši nosiltināts bez papildus siltināšanas no ārpuses? Ja siltina tikai gaisa spraugu, vai rasas punkts veidojas mūrī un veido papildus mitrumu? Starp mūri un pamatiem nav horizontālā hidroizolācija. Plānojam veikt hidroizolācijas atjaunošanu ar injekcijas metodi. -
Mangler du episoder?
-
Raidījumu klausieties audio pielikumā. Būveksperta ieteikumi par pamatprincipiem, kurus jāņem vērā, lai izveidotu drošu, no mitruma ietekmes aizsargātu un izturīgu metāla jumta konstrukciju.
1.jautājums. Jumta plānotais pīrāgs: skārda jumts, 25mm latojums, 25 starplatojums, difūzijas membrāna, 25 mm starplatojums, 24mm kokšķiedras plāksne, 200mm ekovate, 12m kokšķiedra, 25mm latojums, apdares materiāls. Vai nepieciešam tvaika barjera no telpas iekšpuses?
2.jautājums. Māja ar sienas „pīrāgu” no iekšpuses: skaliņu apmetums, ruberoīds, stāvbūve, silikāta ķieģelis uz kantes, apmetums. Māja ziemā nav apdzīvota. Ir mitrums, pat līdz 85%. Domājam remontēt. Siltināt no iekšas ar divām kārtām mīkstās kokšķiedras plātnēm un apmest ar māla apmetumu. Šaubos par ruberoīdu aiz skaliņu apmetuma. Vai pietiktu ja to perforētu? Ja jā, tad cik bieži un kādi urbumi jāveic? Vai ir jādemontē viss līdz stāvbūvei? Kādi būtu jūsu ieteikumi?
3.jautājums. Nesen iegādāta vienstāvīga gāzbetona (300mm) māja. Būvēta 2009.gadā, siltināta ar 50mm EPS putuplastu, apmesta ar graudaino apmetumu. Vēlos māju siltināt kārtīgi. Vai varu siltināt ar 100 vai 150mm akmens vati nenoņemot putuplastu? Vai varu neņemt nost arī apmetumu? Kā būs ar rasas punktiem un membrānām? Virs vates plānoju veidot ventilējamo fasādi. -
Raidījumu klausieties audio pielikumā. Kādi priekšnosacījumi jāņem vērā un kādi darbi jāveic, lai novērsu mitruma radītās problēmas vecā laukakmeņu mājā. Raidījumā būveksperta padomi un ieteikumi.
1.jautājums. Dzīvojam ļoti senā laukakmeņu mājā. Protams, saskaramies ar visām problēmām, kas no tā izriet. Viena ir mitrums. Ar ārējām sienām nav tik traki kā ar iekšējām sienām un grīdām. Ko darīt lietas labā? Vai pamatu atrakšana un hidroizolācijas membrānas ieklāšana palīdzētu iekšējām sienām? Vai tomēr ir nepieciešams kas cits? Kādi darbi sienām un grīdām būtu jāveic, lai likvidētu mitruma radītās problēmas?
2.jautājums. Mājai pirms 15 gadiem uzklāts viļņainais metāla jumts. Viss būtu labi, bet gar mājas sienu no jumta malām lietus laikā sāk tecēt. Apdare zem jumta - tumši brūnā krāsā imprignēts koks. Uz mājas sienām un uz zemes redzams brūnas krāsas ūdens. Izskatās, ka pašās malās zem jumta uz koka daļām tek lietus. Ja šāda situācija būtu plaknes daļā viss būtu skaidrs. Kāpēc šī situācija ir sānu malās?
3.jautājums. Par griestu pīrāgu. Uzbūvēta vissezonas 30 kvadrātmetru moduļu māja no koka karkasa. No iekšpuses 20mm fibrolīta plāksnes, 45x45 latojums, tvaika izolācijas plēve, 200mm akmens vate, 200mm koka karkass. Jumta slīpums 5grādi, difūzijas membrāna, 25mm latojums, 25mm šķērslatojums, 18mm OSB, ruberoīds divas kārtas. Vai ar šādu „pīrāgu” pietiek vissezonas dzīvošanai? Vai starp fibrolītu un tvaika izolācijas plēves vajag likt vēl 50mm vati?
4.jautājums. Ja rekuperātora gaisa vada caurules izvietotas aukstajos bēniņos zem beramās minerālvates vai tiek būtiski zaudēts griestu siltinājuma efekts? Lielākā caurule 16cm diametrā līdz kolektoram, tievās caurules 7cm. Beramās vates kopējais slānis 40cm un 16cm caurule sanāks apbērt ar aptuveni 10cm vati, jo caurules izvietos virs kopnes. Kopne 14cm plus 16cm caurule.
-
Raidījumu klausieties audio pielikumā. Arī šajā raidījumā dominē klausītāju jautājumi par mājas siltināšanas iespējām, risinājumiem un materiāliem. Būs arī kāda neparasta vēstule – jautājums, par kuru būvekspets sniegs savu viedokli.
1.jautājums. Vienstāva jaunbūve ar aukstajiem bēniņiem. Šobrīd esam izveidojuši "melnos griestus", ieklājot 18mm OSB plāksnes. Plānojam iestrādāt 40cm beramo vati. Griestu siltināšanai nevēlamies izmantot plēvi, bet uzlikt biezāku siltinājuma kārtu. Griestos plānojam iestrādāt profilus un rīģipsi. Ar ko vislabāk apstrādāt OSB savienojuma vietas? Vai starp beramo vati un OSB ir nepieciešams vēl kas? Vai ar šādu "pīrāgu" neveidosies mitrums? Kādu beramo vati Jūs ieteiktu izmantot?
2.jautājums. Šobrīd plānoju mājas remontdarbus. Jautājums: Vai siltinot mājas sienas no iekšpuses ar akmens vati un ģipškartona plāksnēm jāizmanto kāda specifiska plēve vai membrāna? Plānoju izmantot 50mm biezu akmens vati. Mājas ārsienas cokola daļā mūrētas no 38cm caurumotajiem ķieģeļiem, bet pārējās sienas no 25cm gāzbetona blokiem. Bloki apmūrēti ar 12cm silikāta ķieģeļiem. Māja no ārpuses ir apmesta.
3.jautājums. Ar ko apstrādāt dēļu plauktus ļoti mitrā pagrabā?
4.jautājums. Ir zināms, ka Juris Biršs ir pētījis seno, vēsturisko ēku konstrukcijas. Jautājums saistīts ar senajām ēkām. Bieži ir dzirdēti nostāsti par dažādām anormālām parādībām, jeb spoku stāsti. Biežāk tie attiecināmi uz vēsturiskajām ēkām diennakts tumšajā periodā ar traucējumiem elektroierīcēs. Ja visu sasaista var secināt, ka iespējamais cēlonis ir statiskās elektrības izlāde. Pamatojumi: senajām ēkām pamatos nav kvalitatīva hidroizolācija, seno ēku jumta segumos nav izmantoti bituma materiāli, ēkai nav ierīkota zibens aizsardzība. Vēlos no Birša kunga uzzināt viņa domas par šādu versiju. -
Raidījumu klausieties audio pielikumā. Šoreiz klausītāju vēstulēs dominē jautājumi par ēkas siltināšanas risinājumiem, iespējām un piemērotu siltināšanas materiālu izvēli.
1.jautājums. Jaunbūve ar nesošu dzelzsbetona ārsienu. Betons tiks eksponēts fasādē. Ar ko var siltināt ārsienu no iekšpuses? Plānotā iekštelpu temperatūra +20 grādi. Vai der koka šķiedru siltumizolācija vai tomēr putupolistirols būtu labāks?
2.jautājums. Apkurināma garāža. Garāžai ir sendvičveida paceļamie vārti: alumīnija loksne, 40mm poliuretāna putu pildījums, standarta alumīnija loksne. Domāju no iekšpuses pielīmēt 30mm cietās poliuretāna loksnes. Vai šāds variants ir iespējams un dos efektu? Ko Jūs ieteiktu?
3.jautājums. Vai dzīvojamās mājas gāzbetona sienu drīkst siltināt ar ventilējamo fasāžu plāksni? Tā ir ar fenolisko putu siltumizolāciju, bezšķiedras kodolu un minerālu pārklājumu. Kādas ir Jūsu domas?
4.jautājums. Par silto bēniņu tvaika izolāciju jumta daļā, kura aiz telpas sienas sniedzas līdz mūrlatai. Vai šajā mezglā (pažobelē aiz sienas) nepieciešama jumta tvaika izolācija? Sienas domāju apšūt ar ģipškartonu uz retināta dēļu klāja. Vai bēniņu sienai nepieciešamas plēves un siltinājums, ja ir pilnībā nosiltināts jumts?
5.jautājums. Vasarā 40 kvadrātmetru mājai ar daļēji atvērtu plānojumu iemontēju PVC logus. Ievēroju visus montāžas nosacījumus. Esmu uzstādījis granulu apkures kamīnu. Ideāls variants priekš šādas mājiņas, taču saskāros ar to, ka aizkvēpst kamīna stikls. Internetā minēts, ka kamīnam pietrūkst gaisa pieplūde. Vai būs līdzēts, ja mūrētā skurstenī izveidotu atveri ventilācijas cukā? Vai ziemā nepieplūdīs pārlieku daudz aukstā gaisa? Vēl variants uzstādīt PVC logiem ventilācijas atveres. Taču no paziņu pieredzes, ziemā logi noraso un pelē.
-
Raidījumu klausieties audio pielikumā. Šoreiz būveksperta ieteikumi un atbildes uz šādiem klausītāju jautājumiem.
1.jautājms. Koka guļbūves pirti uzbūvēju pirms 10 gadiem. Tagad atpūtas telpā, kurā ir arī kamīns, koka grīda sāka pūt. Izplēsu dēļu grīdu un konstatēju, ka zem visas grīdas ir iemetusies sēnīte. Grīdas dēļi bija uzlikti uz koka brusām. Pirts pamatos nav ierīkoti ventilācijas caurumi. Pēc pirts telpā parasti bija mitrs gaiss. Kā pareizi ieklāt jaunu grīdu, lai sēnīte neveidotos? Domāju pamatos izurbt ventilācijas caurumus, 20cm izgrābt veco smilti, 10cm piebērt svaigu smilti un 10cm keramzītu. Dēļus un brusas apstrādāšu ar antiseptiķi. Vai ar to pietiks, lai sēnīte neveidotos atkārtoti?
2.jautājums. Par grīdas siltināšanu koka stāvbūvei. Uzbūvēts karkass 5X9m. Izveidots dalījums. Būve slīpumā. Viena mala 80cm no zemes, otra 25cm. Domāju gar sāniem skrūvēt līstes, likt OSB, 10cm akmens vati un grīdas dēli. Brusas 15cm.
3.jautājums. Septiņdesmitajos gados būvēta koka stāvbūve. Sienas apšūtas ar baltajiem ķieģeļiem. Aukstie bēniņi. Siltinājuma “pīrāgs” no augšpuses: zāģu skaidas, stikla vate(padomju laika), papīra ruļļa loksnes, dēļu klājs, padomju laika rīģipša loksnes. Vēlos nosiltināt mājas griestu daļu, jo iepriekš aprakstītais “pīrāgs” ir pārāk plāns. Varbūt vienkārši var kaut ko bērt pa virsu - beramo kokšķiedras vati vai minerālvati? Lūdzu aprakstiet riskus, kas rodas papildinot esošo siltinājumu. Vai ir kādi citi siltināšanas risinājumi bez vecās siltinājuma kārtas demontāžas?
4.jautājums. Hruščova tipa mājā no iekšpuses ir nepieciešams nosiltināt mūra sienas. Dzīvoklis atrodas ēkas stūrī. Ziemā tajā ir nepatīkams aukstums, kas nāk no ārsienas. Ir doma aplīmēt sienu ar 40mm kokšķiedras plāksnēm. Vai varu pēc tam plāksnes aplīmēt ar stikla šķiedras tapetēm vai ģipškartona plāksnēm? Apmetumu nevēlos. Lūdzu iesakiet kā pareizāk un labāk veikt gala apdari kokšķiedras plāksnēm. Kā pareizi līmēt stikla šķiedras tapeti vai rīģipša loksnes?
5.jautājums. Siltinu guļbūvi ar kokšķiedras plāksnēm, iekšā iepūtīs ekovati. Izskatās, ka viens mājas gals jau ir siltināts. Ko darīt? Vai vienkārši uzlikt virsū vēl kokšķiedras plāksnes? Mulsina vate, plēve un putuplasts apakšā. Negribas visu mājas galu raut vaļā un pārtaisīt. -
Raidījumu klausieties audio pielikumā. Būvdarbos un remontdarbos plaši tiek pielietotas kokšķiedras plāksnes – viegls, ekoloģisks materiāls ar teicamām siltumizolācijas īpašībām. Kā plāksnes pareizi izmantot, lai tās ēkas konstrukcijām uzlabotu energoefektivitāti un sniegtu pilnvērtīgu savu labo īpašību atdevi? Raidījumā būveksperta padomi un komentāri.
1.jautājums. Par kokšķiedras plāksnēm. Ražotāja instrukcijā rakstīts, ja uz sienas ir slēgts materiāls, tad pirms plākšņu uzlikšanas viss ir jānoņem. To ļoti negribētos darīt. Nav ne jausmas par apmetumu un krāsu. Māja būvēta pirms 35 gadiem. Minējāt, ka siltinot no iekšpuses nekas nav jānoņem. Vai tiešām tā var darīt? Daļa sienu ir bloki, apmetums un krāsa. Vai kokšķiedras plāksnes pirms krāsošanas jāapstrādā ar kaļķa apmetumu? Vai varbūt var likt rīģipsi?
2.jautājums. Vai siltinot koka stāvbūvi no iekšpuses ar kokšķiedru vati ir nepieciešama tvaika izolācija? Sienu "pīrāgs": koka brusu siena (šķirbas aizdarītas ar kaļķūdenī mērcētām lina pakulām), latojums (aizpildīts ar 50mm kokšķiedras vati), 12mm spundēts saplāksnis un ģipškartona plāksnes. Saplāksnim šuves aizlīmētas ar tvaika barjeras līmlenti. Ir arī mūra siena, kurai gaisa sprauga aizpūsta ar putuplasta bumbiņām. Mūra siena no iekšpuses tiek siltināta tādā pašā veidā kā koka sienas. Starpsienas iztapsētas ar cietajām kokšķiedras plāksnēm, kurām pa virsu pieskrūvēts ģipškartons. Vai šāda siltināšana, bez tvaika izolācijas plēves, ir pareiza? Esmu dzirdējis, ka tādiem materiāliem kā kokšķiedras, kaņepju vai celulozes vatēm nav nepieciešamas tvaika plēves, jo šie materiāli paši spēj ļoti labi regulēt mitrumu - uzņemt un atdot. Vai tā ir taisnība?
3.jautājums. Standarta garāžai nepieciešams ieliet grīdu. Šobrīd pamats ir smiltis. Garāžas izmēri ir 6x3,50m, silikāta ķieģeļa sienas. Grīdas biezums 15cm, lai būtu sliekšņa augstumā. Garāža sausa. Kādu grīdas „pīrāgu” Jūs ieteiktu?
4.jautājums. Esmu amatieris ar pieredzi. Laika gaitā esmu secinājis, ka ir ļoti liela dažādība cementējošo un špakteļu maisījumu piedāvājumā. Saprotu, ka cementa maisījumi ir lielāku robu aizpildīšanai, bet kaļķa/ģipša smalkiem robiem. Ir daudz maisījumu ar īpatnējām īpašībām. Ļoti iztrūkst latvisku aprakstu par dažādiem maisījumiem. Kādos gadījumos un kā tos pareizi pielietot. Internetā nav teorētisku aprakstu, ir tikai katras firmas reklāmas materiāli. Vai Jūs varētu dot vienkāršus orientierus dažādu maisījumu pasaulē? Kuri piemēroti sienu, griestu apdarei? Piemēram, griestos 4cm robs. Kā to pareizi aizdarīt, lai apmetums nekrīt uz galvas?
5.jautājums. Remontēju ar putuplastu apšūtu koka ēku. Pie pamatiem pēc kanalizācijas remonta putuplasts daļēji noplēsts. Pa virsu salīmēju un uzvilku stiegrošanai paredzēto javu ar stiegrojumu, bet nelikšu dekoratīvo apmetumu. Vai ar to pietiks? Vai java izturēs laika apstākļus? Cik saprotu, tā vajadzīga, lai aizsargātu putuplastu? Vai obligāti jāliek dekoratīvais apmetums?
6.jautājums Ir aukstais mansards.Tajā plānoju izveidot istabas. Nesiltināts metāla jumts. Starp latojumu un metālu ir difūzijas jumta plēve. Kā jumtu nosiltināt no iekšpuses? Cik biezā slānī un kādu vati izmantot? Spāres 200mm.
7.jautājums. Ceļam jaunu māju ar sauso fasādi. Sienas un dakstiņu jumta daļu piepūtīsim ar vates siltinājumu. Uz sienām 15cm mīkstā vate, virsū pretvēja vate. Vai strādājot ar šādiem materiāliem kores daļā plēvi vajag pārgriezt? Plēvi metāla jumtam parasti likām pirms latām un pirms kores likšanas jumta daļā pārgriezām.
8.jautājums. Griestu pārsegums: rīģipsis, 20mm dēļu klājs, papīrs, 10cm skaidas ar niedrēm, 10cm gaisa sprauga, 25mm dēļu klājs. Kā pareizi siltināt šādus bēniņus? -
Raidījumu klausieties audio pielikumā. Arī šajā raidījumā turpinām apskatīt jautājumus par ēkas siltināšanas iespējām, materiālu izvēli un darba gaitu.
1.jautājums. Pie mājas apmēram septiņu kvadrātmetru veranda. Sienas no silikāta ķieģeļiem, no abām pusēm apmestas. Mūrējums - pusķieģelis. Ielikti jauni pakešu logi. Jumta konstrukcija pildīta ar 150mm eko vati, kas no abām pusēm apšūta ar 25mm kokšķiedras plāksnēm. Ar ko siltināt verandas sienas no iekšpuses? Domāju ar 50mm kokšķiedras plāksnēm. Vai tā var darīt? Ar ko būtu labāk stiprināt kokšķiedras plāksnes pie apmestās sienas? Verandā nav paredzēta apkure, bet gribētos, lai ziemā tur nebūtu mīnus grādi.
2.jautājums. Veca stāvbūve. Sākotnēji māja bija krāsota un tikai vēlāk uzlikts vagondēļu apšuvums (Padomju gadu siltināšanas mēģinājums). Siltināšana no ārpuses ietaupītu gan darbu, gan finanses, jo vagondēļi tāpat ir jānoņem. Vai var likt siltinājumu uz vecajiem apšuvuma dēļiem? Vai arī tie ir jānoņem un jāattīra no krāsas? Kā un ar ko Jūs ieteiktu siltināt šādu māju no ārpuses? No iekšpuses zem apmetuma ir skaliņu pinums un melna pape, kas ir labā stāvokli. Iekšējās sienas ir būvētas no bieziem dēļiem divās kārtās, starp tām ir spaļu un kaļķa maisījums. Vietām šis maisījums birst. Vai, atjaunojot māju, arī šī starpkārta būtu jāatjauno, jāaizpilda?
3.jautājums. Veca muiža. Grīdas kaļķa slānis 100mm. Vai var ieklāt silto grīdu bez mūsdienu materiāliem? Uz kaļķa slāņa likt ķieģeli kā bruģakmeni.
4.jautājums. Par pamatiem. Vēlme pašu spēkiem no 200mm gāzbetona blokiem uzbūvēt nelielu vasaras māju. Pēc projekta lentveida pamati - 1,55X0,3m. Veidņu vietā izraku tranšejas, veidni veidošu tikai cokolam. Esmu izracis 80cm, 30cm melnzeme un pārējais ir cieta, rūsaina smilts, lāpstu nav iespējams iedurt. Vai tomēr rakt līdz 115cm atzīmei kā minēts projektā? Vai varu liet betonu 80cm no zemes līmeņa? Kopā būtu 1.2X0.3m. Ja man ir tik laba grunts, domāju nedaudz ietaupīt.
5.jautājums. Sešdesmito gadu koka stāvbūvei tiks izbūvēts mansards. No ārpuses māja nosiltināta: 100mm akmens vate, 25mm kokšķiedras plāksnes, latojums un apdares dēlīši trīnītī. Jumta stāvā paredzēts sienu, griestu karkass,50mm vate. Pēc tam plēves vietā vēlos likt kokšķiedras plāksnes, latojumu un elektroinstalāciju starp kokšķiedru un riģipsi. Vai šāds variants pilda tvaika izolācijas funkcijas un aizstāj tvaika izolācijas plēvi? Saprotu, ka sanitārajā mezglā jāmeklē kāds cits tvaika izolācijas risinājums, lai neizmantotu plēves?
6.jautājums. Remontējam istabu lauku mājā. Pienākusi kārta siltināt griestus. Bēniņus no istabas atdala viena kārta dēļu griestu. Ir doma siltināt ar akmens vati. Vai vajadzētu likt kādu mitrumu izolējošu materiālu pirms vates? Virs dēļiem bēniņos ir tikai skaidu kārta.
7.jautājums. Gribam nosiltināt ārsienas ar 15cm mīksto vati uz koka karkasa. Pāri liksim 3cm pretvēja vati. Kā pēc 3cm vates uzlikšanas piestiprināt collīgos dēļus, lai veidojas ventilācijas atstarpe un nesaspiež vati? 3cm vates lielas loksnes lieku pāri visam karkasam.
8.jautājums. Ar ko aizpildīt koka logu caurumus, lai aukstums nenāk iekšā? Vai logus var aizklāt ar plēvi? -
Raidījumu klausieties audio pielikumā. Pēc daudzdzīvokļu mājas renovācijas plaisā fasādes apmetums. Uz kādiem procesiem, izmaiņām ēkas fasādē un konstrukcijās būtu jāvērš papildus uzmanība, lai tos veiksmīgi novērstu jau renovācijas darbu garantijas laikā? Raidījumā būveksperta pieredze un padomi.
1.jautājums. 2019.gadā daudzdzīvokļu mājai veikta renovācija, apmesta ar silikona apmetumu un nokrāsota fasāde. Pēc tam tika konstatētas mikroplaisas apmetumā. Šobrīd māja tiek pārkrāsota ar silikona krāsu, taču mikroplaisas saglabājas. Cik saprotu, ja plaisās iekļūs ūdens, tad sals paveiks savu. Kādi var būt iespējamie risinājumi? Renovācijas darbiem garantija beigsies šī gada 31. decembrī.
2.jautājums. Par tvaika izolācija. Vai nepieciešams izbūvēt tvaika izolāciju koka stāvbūvei? Māja veca, ir koks 100cm un skaliņu kaļķa apmetums. Gribu nosiltināt no iekšpuses ar 50mm akmens vati. Ir izveidots 50mm metāla karkass. Vai vajadzīga arī tvaika barjera? Vai pie karkasa likt plēvi un uz tās pa taisno rīģipsi? Ko ieteiksiet?
3.jautājums. Garāžu vasarnīcas pirmajā stāvā esam pārveidojuši par istabu. Uz vecās betona grīda uzlējām jaunu betona grīdu. Vai varam likt siltinātu linoleju? Vai no betona nenāks mitrums? Vai jāliek kāds mitrumu aizturošs starpslānis?
4.jautājums. 250mm keramzīta bloki siltināti ar 10mm putuplastu. Iekšpusē uzlīmēts ģipškartons. Mājai metāla jumts, vēja un hidroizolacija, 250mm mīkstā ruļļu vate, plēve un rīģipsis. No iekšpuses prasās palielināt jumtam un sienām skaņas izolāciju. Kā to paveikt?
5.jautājums. Vai šāds risinājums grīdas segumam būtu pareizs? Grunts slānis, sijāta grants 100mm, šķembu/oļu slānis 100mm, celtniecības biezā plēve, ekstrudētā putuplasta plāksne 100mm, stiegrota betona kārta 70mm, uz latām likta dēļu grīda. Nav paredzētas siltās grīdas. Vai laukakmeņus, oļus var izmantot arī virs vai zem grants slāņa? Vai tie nesvīdīs? Pie būvlaukuma pieejami daudz lielu un mazu laukakmeņu.
-
Raidījumu klausieties audio pielikumā. Šoreiz raidījumā dominē jautājumi par ēkas siltināšanas iespējām, materiālu izvēli un darba gaitu.
1.jautājums. Kāds būtu labākais vecas koka stāvbūves (celtas kā vasarnīca) siltināšanas veids? Māja celta 1913. Gadā. Laika gaitā oriģinālais Jūrmalas profila dēļu apšuvums aplikts ar vagondēļiem. Iekšpusē apmetums, bet vairākās iekštelpās sienas vai daļa no sienas ir apšūtas ar finiera vai lamināta plāksnēm. Māja atrodas Jūrmalā, 400m no upes, lielu koku ieskāvumā. Siltināšanu no ārpuses apgrūtina mājas ārsienu kokgriezumu dekori, bet no iekšpuses varētu būt problēmas ar mitrumu un pelējumu. Varbūt ir kāds cits siltināšanas veids, lai nav jāupurē ārsienu dekori vai jāuztraucas par mikroklimatu telpās?
2.jautājums. Jumta stāva istabas sānos aukstie bēniņi. Ziemā istabas sienas aukstas, istabas grūti sasildīt .Domāju no bēniņu puses sienas siltināt ar vati. Kādu vati likt un cik biezu? Vai uz vates vēl kaut kas jāuzklāj?
3.jautājums. Mājas apmalēm tiek likts ekstrudētais putuplasts ar stiegrojumu un betonu. Daudzi šādas apmales veido un apgalvo ka tās ir labas, jo būtiski samazina grunts sasalšanas dziļumu un pasargā seklus pamatus no izcilāšanas. Sakiet, kāda ir faktiskā situācija ar šādām apmalēm? Vai tās tiešām ir tik labas? Kādi ir to plusi un mīnusi?
4.jautājums. Vai šāds risinājums grīdas segumam būtu pareizs? Grunts slānis (smilts ar māla piejaukumu), sijāta grants 100mm, oļu slānis 10mm, celtniecības biezā plēve, ekstrudētā putuplasta plāksne 100mm, stiegrota betona kārta 70mm un uz latām likta dēļu grīda. Nav paredzētas siltās grīdas. Vai šķembu vietā drīkst izmantot oļus? Māju ceļam uz veciem akmens pamatiem. Pie būvlaukuma pieejami daudz lielu un mazu laukakmeņu. Vai var šos laukakmeņus, oļus(50-300mm) izmantot kādā no grīdas slāņiem? Vai oļi nesvīdīs?
5.jautājums. Vai gaisa spraugu starp guļbaļķiem un skaidu plāksnes iekšējo apdari drīkst piepūst ar ekovati? Pirms 3 gadiem nopirkām 1950. gadā celtu guļbūvi. Augsti gruntsūdeņi. Apmēram pirms 15 gadiem saimnieki stiprinājuši pamatus. Apakšējie vainagi līdz palodzēm aizvietoti ar fiboblokiem, tie no ārpuses nosiltināti. Iekšpusē guļbūves sienas uz profiliem apšūtas ar skaidu plātnēm. Grīdas betonētas. Ziemā gar ārsienu un uz grīdas ir mitra josla. Skaidu plātnes viegli pelē. Dažus gadus mājā neviens nedzīvoja. Vai šī gaisa sprauga mazina vai veicina mitrumu? Kā rīkoties?
-
Raidījumu klausieties audio pielikumā. Kā aizsargāt skaidbetona ēkas no mitruma? Kādus līdzekļus izmantot? Raidījumā būveksperta padomi un ieteikumi.
1.jautājums. 30 gados celta skaidbetona māja. Pēc lietus caur ziemeļu sienu sūcas mitrums. Ko varētu darīt, lai novērstu mitruma iekļuvi telpā? Vēlāk ir plānots mainīt logus un ēku siltināt. Apmest ar cementa-kaļķa apmetumu un krāsot. Cauri citām sienām mitrums neiet un tās ātri nožūst. Vai, kā pagaidu risinājumu, var izmantot cementa/kaļķa apmetumu? Vai vajag krāsot?
2.jautājums. Ēkas otrā stāva remonts paredzēts tikai pēc kāda laika. Starpstāvu pārsegumam nepieciešama tvaika izolācija. Pētot tvaika izolācijas membrānas atradu tvaika izolācijas membrānu ar iestrādātu foliju. Ja šādu tvaika izolāciju ieliktu ēkā bez paaugstināta mitruma? Vai būtu nepieciešama mazākas jaudas centrālapkures iekārta? Siltums atstarotos un telpa tiktu piesildīta daudz ātrāk. Interesētu Jūsu viedoklis. Ja satarpstāvu pārsegums ir 75X250, vai tas ir jāaizpilda ar skaņas/siltumizolācijas materiālu?
3.jautājums. Kāds varētu būtu iemesls krāsas atlupšanai pēc saimniecības ēkas fasādes remonta? Tika labota ķieģeļu siena, jo bija izdrupušas šuves ar kaļķu cementa javu. Ar pamatiem nekas netika darīts. Pirmskara ēka. Noliktavas telpas. Uz sienām ir tumši traipi.
4.jautājums. Guļbūvei deviņi gadi. Tajā iemeties ķirmis. Var dzirdēt kā grauž. Ko darīt? Kā tikt vaļā no ķirmja? -
Kādi ir lineļļas plusi un mīnusi? Kādi darba un drošības nosacījumi jāievēro, lai koka konstrukcijas apstrādātu ar videi draudzīgu materiālu - lineļļas beici? Raidījumu ar būveksperta ieteikumiem klausieties audio pielikumā.
1.jautājums. Vai lineļļas beici var klāt uz materiāla, ja tas ir mitrāks par 18%? Pēc cik gadiem būtu jāatjauno krāsojums neēvelētiem fasādes dēļiem? Kas notiks ar koku, ja to neapstrādās ar lineļļu?
2.jautājums. Veca divstāvu mūra māja. Problēma - liels mitrums dzīvojamās telpās. Līdz pat sēnei durvju stenderes zemākajās vietās. Karstajā laikā telpas bija vēsas, bet koridora grīdas flīzes tuvu norasošanai. Vai pie vainas mājas pamati? Kas būtu jādara? Mājai nav pagrabstāva. Otrajā stāvā starp jumtu un iekšējo sienu praktiski nav siltinājuma. Jumts ir daļa no otrā stāva ārsienas. Vai arī tas varētu būt iemesls mitrumam mājā?
3.jautājums. 9x5m koka vasaras māja, stāvbūve. Uzbūvēta uz 15cm biezām padomju laika betona plāksnēm. Izskatās, ka tās liktas uz smilts. Plākšņu augšējā mala praktiski ir zemes līmenī. Plāksnes ir novietotas cieši viena pie otras ar minimālu atstarpi. Iekšpusē ar piķi pielīmēts ruberoīds. Virsū koka grīda, kas tikai atsevišķās vietās bija satrupējusi. To izņēmu. Vecā grīda bija 15cm. Kā veidot silto grīdu? Kā pamatam izveidot hidroizolāciju?
4.jautājums. Garāžu būvējam uz pāļiem. PVC caurule pildīta ar cementa javu un stiegrojumu. Daži pāļi ir nosēdušies, jo apakšā ir smalka smilts. Dzīvojam mālaina un avotaina pakalna galā. Garāžai ir uzlikta koka konstrukcija ar metāla jumtu. Kā varam saglābt pāļu sēšanos un būves stabilitāti?
-
Raidījumu klausieties audio pielikumā. Ar kādiem materiāliem un kāpēc vēlams noklāt zemes joslu ap mājas pamatiem, lai liekais mitrums nebojātu ēkas konstrukcijas. Raidījumā būveksperta viedoklis un ieteikumi.
1.jautājums. Vai ir kāda nozīme, ja gar mājas ārsienu veido aptuveni 70cm platu oļu joslu? Vai tie pasargā mājas pamatus no ūdens? Ja pareizi domāju, tad bruģītis vai betonējums pasargā. Tomēr daudzām mājām vispār nav nekas gar mājas sienu, bet daži ber oļus. Vēl dažiem sastādītas puķes un citi augi. Būšu pateicīga par skaidrojumu.
2.jautājums. Vēlos mājai likt jaunu jumtu. Vai noņemot veco segumu, pretkondensāta plēvi var likt uz vecajiem dēļiem? Tie ir labā stāvolī. Metāla jumts ar dakstiņa profilu.
3.jautājums. Divstāvu māja būvēta no 20x30cm gāzbetona blokiem. Bloki ir likti uz sāna malas. Sienas sanāk 20cm biezas. Kā tas ietekmēs mājās izturību, stiprību?
4.jautājums. Vai pirmā stāva grīdai uz smilts var likt keramzītu? Vai uz smilts ir jāklāj plēve? Veidošu saplākšņu grīdu. Cik biezs keramzīta slānis ir optimāls?
5.jautājums. Īrējam 18 kvadrātmetru istabiņu dienesta viesnīcas 2. stāvā (mājai ir 5 stāvi). Virtuve, gaitenis un sanitārā mezgla telpas ir kopīgas. Mūsu istabā pastāvīgi ir dzirdama dūcoša, sīcoša skaņa. Visizteiktāka tā ir vēlu vakaros un pa nakti. Varbūt var izklausīties savdabīgi, bet ik pa laikam var sajust, ka telpā ieplūst auksts gaiss, lai gan telpas logs un durvis ir aizvērti, jūtama arī grīdas vibrācija. Māja celta ap 1974.g., ir renovēta. Dažkārt dūcošā skaņa, grīdas vibrācija un aukstais gaiss ir novērojami arī koplietošanas telpās. Turklāt rudeņos ilgi nepieslēdz un pavasaros ātri noslēdz apkuri, kas kombinācijā ar aukstā gaisa pūsmu rada ļoti lielu diskomfortu. Viena no istabas starpsienām ir sākusi pelēt. Kā to novērst? Kāpēc rodas šādas skaņas?
6.jautājums. Ir palikušas paletes ar keraterm blokiem. Kā tos labāk uzglabāt, ieziemot? Uz blokiem ir rakstīts sala izturības cikla skaitlis. Ko šis skaitlis nozīmē?
-
Raidījumu klausieties audio pielikumā. Šodien plašāk runāsim par ēkas siltināšanas veidiem, darba gaitu un materiālu izvēli.
1.jautājums. Mājās iedzīvotāji ir pieņēmuši lēmumu veikt ēkas siltināšanu. Muižas kalpu māja celta 18.gs. beigās. Ēkas pirmajā stāvā sienas ir mitras, aptuveni 50cm augstu. Šobrīd aptuveni 1m ir atrakti mājas pamati. Izskatās, ka pamati ir no sarkanajiem ķieģeļiem, redzams mitrums. Kāda būtu pareizā darba kārtība siltinot šādu māju un ēkas pamatus?
2.jautājums. Veca guļbūve. Mājas iekštelpas apšūtas ar rīģipsi. Starp rīģipsi un guļbaļķi apmēram 10cm gaisa sprauga. Vēlos spraugu aizpildīt ar granulām līdzīgu materiālu. Vai no mājas iekšpuses drīkst izmantot polistirola granulas? Kāda ir granulu ietekme uz veselību?
3.jautājums. Ķieģeļu mūra mājas ārsienas gaisa sprauga aizpūsta ar putuplasta bumbiņām. Vajadzētu papildus siltinājumu, taču no ārpuses siltināt nav iespējams. Esmu nolēmis no iekšpuses līmēt 60mm kokšķiedru plāksnes. Vēlos sienu nosegt ar dekoratīvajām ķieģeļflīzēm, taču pielīmēt tās pie kokšķiedras laikam nesanāks. Domāju uz kokšķiedras plāksnēm uzlikt 12mm cementa-stiklšķiedras plāksnes. Montēšu pie mūra sienas ar gariem dībeļiem. Pēc tam uz cementa plāksnēm līmēšu dekoratīvās ķieģeļflīzes. Latojumu negribētu likt, lai neveidotos aukstuma tiltiņi. Vai tā var darīt? Varbūt varat ieteikt kādu citu veidu kā nosegt kokšķiedras plāksnes ar flīzēm?
4.jautājums. Guļbūve siltināta ar akmens vati. Māja uz betona klučiem. Vate sapūsta no viena betona pamatu kluča līdz nākamajam, nosegta ar dēlīšiem. Plēve nav pielietota. Kas notiks, ja vate samirks?
5.jautājums. Nepieciešams padoms. Apdzīvota jaunbūve. Pamati šobrīd līdz cokolam siltināti ar 50mm ekstrudēto putuplastu. Siltajām grīdām „pīrāgs” izveidots par zemu. Rezultātā betons saskaras ar cokolu un siltums tiek atdots uz ārpusi. Kāds būtu risinājums, lai šo problēmu novērstu?
6.jautājums. Sienas no kokšķiedras vates un fibrolīta. Kāda vēja barjera būtu vispiemērotākā? Izņemot plāksnes.
7.jautājums. Par senas koka mājas ārsienas atjaunošanu. Nostiprināju pamatu, nomainīju apakšējo brusu. Guļbūve būvēta no 14cm biezām brusām. Vēlos māju siltināt no ārpuses: 10cm vate, plēve, 2cm gaisa šķirtkārta, apšuvuma dēļi. Kādu vati izvēlēties, kādu plēvi? Piedāvājumu ir tik daudz! Varbūt ir cits, labāks risinājums?
8.jautājums. Kā aizsargāt siltinājumu no grauzējiem? Sanāk vati likt uz pamata,(ruberoīda) bet apšuvuma dēļi būs pāri pamatu malai. Starp siltinājumu un apšuvumu izveidosies neliela sprauga.
9.jautājums. Domāju veidot cementa-kaļķa apmetumu uz skaliņu režģa, kā tas bija agrāk. Vannas istabā gribu likt flīzes. Vai tas būtu labi? Kā to pareizi izdarīt? -
Raidījumu klausieties audio pielikumā. Kā rīkoties, lai uzvarētu mūžseno koka māju problēmu - raudošo mājas sēni, jeb brantu.
1.jautājums. Mājā parādījusies sēne - brants. Kā rīkoties? Izlauzt grīdu? Ar ko apstrādāt? Kāda ir darbu secība? Kā tikt vaļā no branta? Kā ar to cīnīties?
2.jautājums. Gadu gaitā mājas ziemeļu gala sienā zem dekoratīvajām loksnēm "iemājojusi" pelējuma vai kāda cita sēnīte. Mitruma traipi izplatās. Siena bija ļoti auksta. Dekoratīvais klājums bija paredzēts, lai telpā noturētu siltumu. Pirms vairākiem gadiem, mainot veco koka logu, sienā atklājām tukšumus. Tur bija guļbūves un akmens mūra kombinēta siena. Tukšumus piepildījām ar celtniecības putām. Kādas ir sienas remonta iespējas?
3.jautājums. Par mansarda jumta siltinājumu. Spāres 20cm. Vēlos siltināt ar 25cm akmens vati. Gala apdarē paredzēti dekoratīvie koka dēlīši. Kādam jābūt siltinājuma „pīrāgam”?
4.jautājums. Ar ko Jūs ieteiktu no garāžas puses apšūt 150mm koka brusu starpsienu? Garāža nav apkurināma. Garāžas pārējās sienas būvētas no keramzīta blokiem, tie apmūrēti ar silikāta ķieģeli. Mājas ārsienas „pīrāgs”: silikāta ķieģelis, 5-8cm gaisa sprauga pildīta ar ekovati, 150mm koka brusas, iekšpusē 25mm kokšķiedras plāksnes. Paredzētais starpsienas „pīrāgs” no mājas puses: 50mm kokšķiedras plāksnes, 150mm koka brusas un mitrumizturīgais rīģipsis. Vai tā var darīt? Vai no garāžas puses vajadzīgs papildus siltinājums? Plēves pielietot negribas.
5.jautājums. Par ģeomembrānu. Jūsu raidījumos bija informācija, ka virs betona zem grīdas segumiem ieteicams likt ģeomembrānu. Rodas jautājums, kā uzvedīsies ģeomembrāna vietās kur būs mēbeles? Vai tā nesaplaks? Vai ir nepieciešams apakšklājs, ja liek ģeomembrānu zem lamināta? Ja ģeomembrānu liek zem flīzēm ar ko tā jāapstrādā, lai labāk turētos flīžu līme?
-
Raidījumu klausieties audio pielikumā. Piedāvājam dažus būveksperta padomus, kuri noderēs, ja arī jūs pie mājas plānojat būvēt terasi.
1.jautājums. Pie vecas koka mājas izbūvēja terasi. Māja vēl nebija apšūta. Kad meistari apšuva māju teica, ka terase ir izbūvēta nepareizi. Vēlētos zināt Jūsu domas. Terase mājas pusē ir pievienota pie jumta sijām. Vai tā drīkst? Terases meistars apgalvo ka jā, bet mums rodas šaubas.
2.jautājums. Gar mājas sienu tika uzbūvēta apkurināma gāzbetona garāža. Virs gāzbetona garāžās vēlos izveidot terasi. virs garāžās jumta spārēm nav iespējams pacelt jumta pīrāgu pietiekami augstu, jo izejas durvis tad sanāks zemāk par terases segumu. Gribētos lai izeja ir vienā līmenī ar terases grīdu. Siltinājumu domāju likt starp spārēm, 200mm akmens vati.
3.jautājums. Mājas ārsienas no skaidbetona. Ēka nav apdzīvota. Vai pumpaino plēvi var stiprināt pie sienām, lai tās pasargātu no ūdens un vēja? Ko Jūs ieteiktu? Ir mērķis sakārtot ventilāciju un tad māju siltināt.
4.jautājums. Nopirku vasarnīcu un plānoju pēc pāris gadiem veikt kapitālo remontu. Pagaidām gribu savest kārtībā tikai vannas istabu pirmajā stāvā. Vecajā vannas istabā koka dēļu grīda. Viss sapuvis, arī lāgas,kas nāk no mājas pamatiem. Kā veidot jaunu pagaidu grīdu? Plānoju grīdā ielikt arī kanalizāciju. Telpa ir ļoti maza, bet, kad veikšu lielo remontu, vannas istaba plānoju lielāku, grīdu ņemšu laukā.
5.jautājums. 2016.gadā no keramzīta blokiem zem zemes būvēts pagrabs. Apmests ar zemes kārtu. Ir ventilācija. Pēdējā gada laikā pastiprināti jūtams mitrums. Tas nav kondensāts, jo griesti sausi, taču sienas un grīda mitras. Vēdināšana atverot durvis nepalīdz. Vai tam ir kāds sakars ar gruntsūdeņiem? Ko iespējams darīt, lai uzlabotu situāciju?
6.jautājums. Dzīvoklis Rīgas centrā, trešais no pieciem stāviem. 1910.gadā celta māja, koka pārsedzes. Ir moderns parkets, zem tā grīda vietām sasēdusies un čīkst. Grīdu esam atplēsuši, sijas ir labā stāvoklī, taču lāgas vietām ir sasēdušās. Vēlētos betona risinājumu, bet vai betons pārsedzēm nebūs par smagu? Plānotais risinājums: izgrābt izdedžus, demontēt lāgas, ar pūšamo putuplastu izlīdzināt un ieliet 5cm betona kārtu. Kādas ir Jūsu domas? -
Raidījumu klausieties audio pielikumā. Piedāvājam dažus būveksperta padomus, kuri noderēs, ja arī jūs virs mājas pirmā stāva plānojat būvēt terasi.
1.jautājums. Veicu mājas pārbūvi. Gar mājas sienu tika uzbūvēta gāzbetona garāža. Vēlos virs garāžās izveidot terasi. Mājas jumta daļa garāžas pusē tiks pagarināta, lai izveidotu jumtu virs terases. Kāds jumta „pīrāgs” jāveido garāžai? Pašlaik ar pāris grādu slīpumu garāžai ir uzliktas koka spāres. Garāža būs apkurināma. Domāju uz spārēm likt OSB plāksnes, virs OSB skārdu vai kausēt ruberoīdu, pēc tam latojums un terases dēļi.
2.jautājums. Par grīdas „pīrāgu”. Pēckara privātmājas dēļu grīda likta uz baļķiem, kuri balstījās uz māla pamata. Baļķi sapuvuši, viss ir izvākts. Domājam noņemt māla kārtu, iebērt 15cm granti, uzklāt plēvi, stiprināt 5x10cm lāgas, starpās likt vati, tad skaidu plati un laminātu. Betonēt nedomājam, jo telpa neliela. Vai tā būtu labi?
3.jautājums. Par garāžas bedrēm. Ilgus gadus ūdens bedrēs nebija. Kaimiņi nomainīja laukuma segumu. Tagad viss ūdens tek uz garāžām, paaugstinājies gruntsūdens līmenis. Rudens lietavās, pavasara atkušņos bedrēs ir ūdens. Kā soli pa solim veikt nepieciešamos remontdarbus? Kādus materiālus izmantot, lai remontbedrēs vairs nekrātos ūdens?
4.jautājums. Par pamatu hidroizolāciju.
-
Raidījumu klausieties audio pielikumā. Kā novērtēt situāciju un ar ko sākt vecas lauku mājas atjaunošanas darbus? Raidījumā būveksperta viedoklis un ieteikumi.
1.jautājums. Māja 30tajos gados būvēta uz akmens pamatiem. Vēlamies māju restaurēt, tikai nesaprotu ar ko lai sāk. Iekštelpās mājas pamati ir deformējušies. Grīdas ir ļoti sliktā stāvoklī. Griesti arī ir ieliekušies. Sienas šķības. Kāds būtu pirmais darbs? Ar ko sākt mājas restaurāciju?
2.jautājums. Koka mājas mansarda stāvā veicu remontdarbus. Mansarda stāva istabas abās pusēs izbūvētas ventilējamas, nesiltinātas pažobeles, no istabas atdalītas ar 10cm biezām koka brusām. Virs griestiem ventilējami aukstie bēniņi, pārsegums ar dažāda satura siltinājumu. Vienā pusē starpsiena nojaukta, lai paplašinātu telpu. Nepieciešams siltināt slīpo jumta plakni, kura šobrīd sastāv no hidroizolācijas plēves, latojuma, un metāldakstiņa lokšņu jumta. Plānotais siltinājums: rīģipsis, tvaika izolācijas plēve, dēļu latojums, 15cm akmens vate, 2cm sprauga, līdz hidroizolācijas plēvei. Vai šāds „pīrāgs” ir pieņemams? Vai tvaika izolācijas plēve, ja izmanto akmens vati, ir obligāta?
3.jautājums. Virs griestiem paredzēts atstāt ventilētus aukstos bēniņus. Plānotais pārseguma „pīrāgs”: rīģipsis, latojums uz spārēm, papīra klājums, 20cm beramās EKO vates siltinājums. Kā pie šāda risinājuma ierīkot griestu lampas, ja aiz rīģipša seko latas un siltinājums? Vai būtu piemērotāks griestu „pīrāgs”?
4.jautājums. Māja ir no koka, apšūta ar fibrolītu un pēc tam apmesta. Ārsienās ir izveidojušās plaisas. Ko darīt? Vēlamies māju apšūt ar koka fasādes dēļiem. Ar ko pie šādas ārsienas stiprināt latojumu?
5.jautājums Māja ar mansardu tiks būvēta no gāzbetona blokiem. Vai ir vērts tērēties un iegādāties +375 blokus ar cerību, ka tos nevajadzēs siltināt, kā to norāda ražotāju pārstāvji? Vai tomēr pirkt lētākus blokus un siltināt ar 150mm akmens vati? Saprotu, ka +375 bloki ir poraināki, trauslāki un iztur mazāku spiedienu. Jumta konstrukcijā būs 15x20cm brusas, garums 6m. Kāda ir gāzbetona ietekme uz veselību?
6.jautājums. Palikusi membrāna kuru liek zem skārda klājuma. Vai membrānu var izmantot ārsienai kā pretvēja plēvi? Siena no kokšķiedras vates un fibrolīta.
7.jautājums. Vai jauno trīsslāņu parketu var klāt tieši uz vecās lamināta grīdas? -
Raidījumu klausieties audio pielikumā. Šoreiz klausītāji ir iesūtījuši šādus jautājumus.
1.jautājums. Pa PVC balkona durvju apakšu lietus laikā telpās tek ūdens. Nevaru atrast iemeslu. Ko darīt? Kā to novērst?
2.jautājums. Virs dzīvojamām telpām atrodas balkons, šopavasar telpās tecēja ūdens. Zem balkona flīzēm brīvi var iekļūt ūdens, tās ir izdrupušas. Zem flīzēm ir ieklāta skaidu plate, izlīdzinoša masa, dziļā grunts, elastīgā flīžu līme, epoksīda šuvotājs. Ar ko sākt? Aicināt jumiķus vai flīzētājus? Kā rīkoties?
3.jautājums. Par vannas istabas izveidi skaidbetona mājā. Vannas istabai sāna un gala siena ir no skaidbetona. Saprotu, ka vajag veidot papildus sienu ar gaisa spraugu. Vai satarpsienā ir jāierīko ventilācijas sistēma vai pietiek tikai ar gaisa spraugu? Kā ar sāna skaidbetona sienu kura nav ārsiena? Vai arī tur vajadzīga otra siena ar ventilācijas spraugu?
4.jautājums. Būve uzsākta pirms gada. 12 kvadrātmetru pagrabs, griestu augstums 2,20m. Pagrabs izbūvēts ēkas vienā stūrī, no betona blokiem. Rokot būvbedri parādījās gruntsūdens, būvdarbu vadītājs izveidoja risinājumu. Apkārt būvei nepilnu metru no pamatiem ieraka drenāžas cauruli, lai savāktu gruntsūdeni. Blakus pagraba pamatiem izraka aku, lai izsūknētu ūdeni. Bet minētais risinājums īsti nedarbojas. Pagraba grīdā ūdens novadīšanai iebūvēta ap 60cm dziļa, 15 cm diametra aka. Pamatā ūdens sūcas no savienojuma vietām starp sienu un grīdu. Kad prasīju būvdarbu vadītājam, lai izlabo situāciju, strādnieki noklāja grīdu un sienu apakšējo daļu ar hidroizolāciju, bet nevīžīgi. Šobrīd padziļināta pagraba aka, uzstādīts sūknis ar vārstu, bet ūdens sūcas savienojuma vietās no sienas un grīdas. Izrādās, ka pagrabam nav likta ārējā hidroizolācija. Celtnieki saka, ka tā nebija atsevišķi uzrādīta būvprojektā. Bet tie, kas gatavoja projektu, ka tas pagraba pamatiem ir pašsaprotami. Celtnieki iesaka dažādus risinājumus. Ko darīt, lai pagrabs būtu sauss?
5.jautājums. Vai nodilumizturīgais linojejs uz skaidu plāksnes ir piemērots materiāls mansarda stāva grīdas klājumam? Interesē, lai grīda būtu mitrumizturīga un būtu arī laba skaņas izolācija.
6.jautājums. Ķieģeļu ārsienā ir gaisa sprauga. Sprauga daļēji ir aizpildīta ar stikla vates plāksnēm, tās ir nosēdušās. Ar ko labāk aizpildīt šo spraugu? Vai ar putuplasta bumbiņām vai piepūst ar putām? - Se mer
