Episoder
-
Ģimenes studija dodas pie Gundegas Skruzes-Janavas ģimenes. Gundega ir ģimenes ārste un arī pasniedzēja Rīgas Stradiņa universitātē, aktīvi pauž savu redzējumu mikroblogošanas vietnē "x" gan par savu ikdienas dzīvi, gan sabiedrībā notiekošo.
Covid pandēmijas laikā, argumentējot sociālajos tīklos, ka sejas masku valkāšana nekādi nekaitēs skolēnu veselībai, saņēma arī ļoti aizskarošus komentārus. Pret komentētājiem tika ierosināta krimināllieta, kas beidzās ar atzinumu, ka nopratināšanā viņi atzinušies, ka tā jau nemaz nebija domājuši…
Šobrīd Gundega ir pilna laika mamma. Tā viņa sevi piesaka sociālajos tīklos. Ne tikai mamma un mazu un lielu daktere, arī divu suņu un divu kaķu kalpone. Un tagad Gundega saviem sekotājiem stāsta arī par ikdienu kopā ar mazuli. Viņa, piemēram, raksta: "Ja mazulis rauj matus, tas ir sīkums, tā vīrs saka. Īstas ciešanas esot bārda. Nevaru pārbaudīt."
Kā tagad mainījusies Gundegas dzīve un kā pašas plašās zināšanas palīdz aprūpēt un audzināt zīdaini, ir viens no aspektiem, kuru pārrunājam ar Gundegu Skruzi-Janavu.
Ikdiena ir pavisam kaut kas cits, tā par dzīvi kopš ģimenē ienācis dēliņš Alekss, saka Gundega
"Ārsta un pasniedzējas ikdiena nozīmēja, ka esi visu laiku kaut kādā skrējienā. Tagad tev ir cita priekšniecība, kas var izsaukt 24/7. Tādas ikdienas ierastās aktivitātes it kā nav, bet nogurums ir tāds pats," neslēpj Gundega. -
Pasaules praksē ir piemēri, ka cilvēks ar Dauna sindromu iegūst pat augstāko izglītību, tomēr kopumā sabiedrība nepietiekami novērtē intelektuālo potenciālu bērniem, kas nāk pasaulē ar vienu papildu hromosomu. Kādas ir viņu izredzes pilnvērtīgai dzīvei Latvijā? Ģimenes studijā analizē biedrības "Dauna sindroms Latvija" valdes locekle, mamma deviņus gadus vecam puikam Velga Polinska, biedrības "Dauna sindroms Latvija" valdes locekle, mamma septiņus gadus vecam puikam Veronika Bašarina, 23 gadus veca jaunieša mamma Aiga Kriņģele un sešus gadus vecas meitas mamma Līga Aizstrauta.
Dauna sindroms ir ģenētisks stāvoklis, kuram raksturīga viena papildu hromosomu 21. hromosomu pāri. Latvijā ik gadu piedzimst 10 līdz 15 šādu bērnu, un kopā valstī dzīvo aptuveni 1300 cilvēku ar Dauna sindromu.
Nesen sociālajos medijos pamanījm ierakstu, kurā kāda mamma lepojās ar sava bērna sasniegumiem - absolvētu augstskolu, kas nebūtu nekas neparasts dzīvē, ja neņem vērā faktu, ka tas bija jaunietis ar Dauna sindromu. Piemērs diemžēl ne no Latvijas, taču lika aizdomāties, kādas iespējas pilnvērtīgi dzīvot, iegūt izglītību un vispār iekļauties Latvijas sabiedrībā ir bērniem, jauniešiem un visu vecumu cilvēkiem ar šo vienu papildu hromosomu.
Šajā pavasarī vismaz mums tā šķita arī Dauna sindroma biedrībai izdevās nedaudz pamanāmākā iepriekš atzīmēt Starptautisko Dauna sindroma dienu. Kāds bija tās vēstījums un kā dzīvo ģimenes, kurās aug bērni ar šo īpatnību? -
Manglende episoder?
-
Vai mainījušies mediķu ieskati un oficiālās vadlīnijas par to, kas ir iznēsāta grūtniecība? Kādi ir pārnēsātas grūtniecības riski, kad un kāpēc var gaidīt paša bērna dzimšanu un kādos gadījumos dzemdības tiek ierosinātās, vaicājam speciālistiem Ģimenes studijā.
Diskutē profesore Dace Rezeberga, Rīgas Stradiņa Universitātes Dzemdniecības un ginekoloģijas katedras vadītāja, Dina Ceple, ginekoloģe, vecmāte, ģimenes veselības centra "Stārķa ligzda" dibinātāja, un Linda Veidemane, Latvijas Vecmāšu asociācijas vadītāja.
Sākumā sociālajos medijos uziets ieraksts, kas arī pamudināja domāt par šodienas sarunu.
Tas skan tā: "Ja dzemdības nesākas starp 38. un 39. nedēļu, tad jaunais Latvijas standarts esot tās ierosināt. Ja atsakās, tad grūtniecei jāparakstās, ka pati par to uzņemas atbildību. Tiešām? Vai tā patiesi tagad notiek? Paziņa, pēc visiem parametriem vesela mamma un mazulis 38. nedēļā tūlīt dosies uz Rīgas dzemdību namu."
Šis ieraksts vietnē "X" pirms kāda laika un tam sekojošās diskusijas arī rosināja Ģimenes studijas sarunas tematu - vai kādā veidā ir mainījušās vadlīnijas par to, kas skaitās iznēsāta grūtniecība? Vai tās nav vairs agrāk tik ierastās pilnas 40 nedēļas?
Savukārt Slimību profilakses kontroles centra mājaslapā var lasīt, ka iznēsāta grūtniecība ir pilnas 37 nedēļas un dzemdības tad būs laicīgas. Normāli lielākā daļa dzemdību sākas līdz 41. nedēļai, pēc 40. nedēļām grūtniecības vadīšanas taktiku nosaka bērniņa labsajūta. Ārsts pierakstīs augļa sirdstoņus, ar kardiotokogrāfu, iespējams, ultrasonogrāfijā noteiks augļūdeņu daudzumu. Ja kāds no parametriem norādīs uz iespējamu problēmu rašanos, prenatālās aprūpes sniedzējs tevi nosūtīs uz dzemdību nodaļu dzemdību izraisīšanai jeb dzemdību indukcijai. Parasti dzemdību veicināšanu sāk ne ātrāk kā pilnā 41. nedēļā."
Šī informācija ir mājaslapā ievietota 2019. gada. Dace Rezeberga apstiprina, ka par iznēsātu grūtniecību arvien atbilst patiesībai, ja to attiecina uz pilnīgi veselu grūtnieci un dzemdētāju.
"Skaidrs, ka pilnas 37. nedēļas ir iznēsāta grūtniecība, tas nemainās un nemainīsies," norāda Dace Rezeberga. "Un tā taktika tiešām veselai grūtniecei līdz 41. nedēļai, un tad tālāk atkarīgs ir no situācijas, no augļa stāvokļa, no sievietes vēlmēm. Pēc 40 nedēļām kopumā pieaug perinatālā zaudējuma risks, tas nozīmē, ja sievietei ir kāda pataloģija vai auglim ar kādu pataloģija pamatā, tad ir labi, ka viņš būtu piedzimis līdz 40 pilnām nedēļām. (..) Laikā no 39 līdz 40 medēļām vislabāk ir bērniņam būt piedzimušam, lai mazinātu apdraudējuma un riskus, kas rodas, ja grūtniecība ir ilgāka par 40 nedēļām. Tas tiešām ir attiecināms uz problēmu pacientiem."
Minētais sociālo tīklu ieraksts ieraksts par dzemdību ierosināšu neatbilst mūsdienu izpratnei par normālu dzemdniecību, norāda Dace Rezeberga.
Dina Ceple uzskata, ka stāsts ir par to, ka grūtniecības norisē gadu tūkstošiem nekas nav mainījies, bet ārējie vides faktori gan ir mainījušies. -
Kopš 2023. gada Latvijā bērnu kopšanas atvaļinājumā uz vismaz diviem mēnešiem jādodas katram no jaundzimušā vecākiem. Kā vecāki šo iespēju izmantojuši un vai tas veicinājis dzimumu līdztiesību? Vai varbūt pārmaiņas sistēmu padarījušas vien sarežģītāku? Ģimenes studijā analizē Labklājības ministrijas Sociālās apdrošināšanas departamenta vecākā eksperte Inese Upīte, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Pabalstu metodiskās vadības daļas vecākā eksperte Andrika Stretinska un mātišķības pētniece, Latvijas Universitātes doktora zinātniskā grāda pretendente sociālajās zinātnēs Elza Lāma.
-
Sākoties skolēnu vasaras brīvlaikam, runāsim par svarīgāko bērnu drošībai vasarā. Gan paliekot vieniem mājās, gan uzturoties ārā, uz ielas, pie ūdeņiem un citviet, bet, kas ne mazāk būtiski, pavadot vairāk laika internetā. Ģimenes studijā sarunājas Rīgas pašvaldības policijas Bērnu likumpārkāpumu profilakses nodaļas galvenais specialists Artjoms Kalacs, biedrības "Peldēt droši" dibinātāja Zane Gemze, Drošāka interneta centra vadītāja Latvijā Maija Katkovska un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Traumatoloģijas-ortopēdijas nodaļas ķirurgs Jānis Upenieks.
-
Artūrs un Arta Dumbri iepazinās, strādājot vīnogu novākšanā Francijā. Tagad Artas dzimtajā pusē izveidojuši "Dabas notikumu dārzu" un kopīgi audzina divus bērnus. Taču kāre redzēt pasauli ir saglabājusies. Arī kļūstot par vecākiem, viņi turpina ceļot - kopā ar bērniem noiets Santjago ceļš Portugālē, veikts arī 25 tūkstošus kilometru garš autobrauciens pa Eiropu un vairākām valstīm Āfrikas Ziemeļos.
Sārai ir seši gadi, viņa trenējas BMX, mūzikas skolā apgūst akordeona spēli, mākslas skolā - keramiku. Augustam ir četri gadi, viņam patīk darīt darbiņus un rēķināt, viņš arī apmeklē mūzikas skolu un treniņus. -
Noslēdzas kārtējais mācību gads, un vecākiem tas ir priecīgs brīdis - ikdienā vairs nav tik strikts režīms, nav vairs agrā celšanās uz skolu un mājasdarbu pildīšana vakarā, bet tas ir arī brīdis, kad vairāk jādomā, kā bērns lietderīgi pavadīs laiku, ja mājās būs palicis viens pats. Protams, no septiņu gadu vecuma. Ko ēdīs pusdienās tas, starp citu, arī ir būtisks jautājums, ja vecāki šajā laikā būs darbā. Kādus ēdienus bērns var pats pagatavot, esot viens mājās? Un kā vecākiem būt drošiem, ka bērns mācēs lietot plīti un dažādas citas ierīces ēdiena pagatavošanai? Ģimenes studijā sarunājas Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas uztura speciāliste Lizete Puga, tētis, bloga "Vienkāršā virtuve" autors Guntars Meluškāns un tētis un pavārs Normunds Baranovskis. Ierakstā ergoterapeite Lelde Krauze atgādina vecākiem – ļaujam bērniem darboties virtuvē! -
Šogad jau divu mazuļu mirstīgās atliekas atrastas atkritumos Kurzemē. Kāpēc tā aizvien notiek - kad neglābj arī glābējsilītes un vai ģimenēm krīzes situācijās ir pietiekams atbalsts? Ģimenes studijā diskutē Bērnu slimnīcas fonda vadītāja Liene Dambiņa, programmas "Piedzimstot bērniņam" un Rīgas Dzemdību nama sociālā darbiniece Ingūna Ziemane, Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācijas pārstāve Agnese Igaune un "Glābējsilītes" projekta vadītāja Laura Zvirbule.
Martā Liepājā, atkritumu poligona šķirošanas cehā, atrada mirušu zīdaini, maijā Ventspilī atkritumu konteinerā atrada, iespējams, neiznēsātu bērna līķi. Informācijas, kas ir bērna vecāki un kāpēc viņi izdarījuši noziegumu, jo nav vēlējušies savu mazuli, joprojām nav. Valsts policija pēc šiem gadījumiem lūgusi atsaukties iedzīvotājus, kuriem ir informācija par sievietēm, kuras bijušas gaidībās, taču kurām šobrīd aprūpē nav zīdainis. Ģimenes studijā Tūlīt sarunā ar ekspertēm, ka negribēti zīdaiņi nonākuši atkritumos, nevis, piemēram, glābējsilītē un kā palīdz krīzē nonākušām ģimenēm, kuras dažādu iemeslu dēļ nespēj vai negrib rūpēties par savu jaundzimušo bērnu. Sākam ar gandrīz neatbildamu jautājumu - kā var atkritomos nonākt tikko dzimis bērniņš? -
Valsts drošības dienests un Valsts policija norādījusi uz riskiem saistībā ar jauniešu radikalizāciju un aicina ierobežot ekstrēmisma izpausmes. Vai tā ir izplatīta problēma? Vienlaikus, jauniešus nereti vieno kultūras un subkultūras, kuras vecākiem var šķist aizdomīgas. Panki, goti, skūtgalvji (skinhedi) un metālisti... Kā saprast, kad bērna aizraušanās ir normāla pusaudzība un kad jāsāk uztraukties par radikalizācijas riskiem? Ģimenes studijā analizē sociologs, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieks Jānis Daugavietis un līniskā psiholoģe, Bērnu un pusaudžu resursu centra Izglītības programmas vadītāja Elīna Bārtule. Ierakstā uzklausām Valsts policijas Prevencijas vadības nodaļas priekšnieku Andi Rinkevicu.
-
Izglītības kvalitātes valsts dienesta darbinieki visa mācību gada laikā apmeklēja mazākumtautību izglītības iestādes, lai izvērtētu, kā tajās notiek pāreja uz mācībām latviešu valodā. Kā mazākumtautību skolās veicas ar pāreju uz mācībām tikai latviešu valodā? Vai sperts nozīmīgs solis tuvāk mērķim - vienota skolā Latvijā? Kādi bijuši izaicinājumi līdz šim, virzoties tuvāk šim mērķim, un kas vēl darāms pārējo divu gadu laikā? Ģimenes studijā diskutē Rīgas 72. vidusskolas direktors Pāvels Pestovs, pilotprojekta "Izglītības iestāžu partnerības kā atbalsts pārejai uz mācībām latviešu valodā" konsultante, izglītības eksperte Inga Pāvula, Izglītības kvalitātes valsts dienesta Kvalitātes nodrošināšanas departamenta direktors Rolands Ozols un Daugavpils izglītības pārvaldes Izglītības metodiķe latviešu valodas jautājumos Silvija Mickeviča.
-
Ģimenes studija dodas ciemos pie Klāku ģimenes. Inita un Guntars dzīvo lauku mājā netālu no Tukuma un viņi ir trīs dēlu vecāki. Vecākie dēli Jānis un Martins jau savā dzīvē – mācās un strādā Rīgā, bet jaunākais – 12 gadus vecais Rūdolfs – pievērsis plašāku sabiedrības uzmanību, piedāvājot interesentiem baltā cementa dekorus. Tos viņš sācis darināt savā mācību uzņēmumā un piedāvājis iegādāties radiem, draugiem un paziņām un arī dažādos tirdziņos. Pirkt gribētāju nav trūcis, bet kad sociālajos tīklos tos pareklamējis viņa vecākais brālis Jānis, interese bijusi tik liela, ka, lai apmierinātu pirktgribētājus, ražošanā bija jāiesaistās visai ģimenei. Tamdēļ aizkavējušies lauku sētā darāmie pavasara darbi, taču tas izrādījies arī kā ģimeni saliedējošs faktors. Lai koordinētu darbus, tagad saziņa visu ģimenes locekļu starpā notiek ik dienu, nevis, kā agrāk – reizi vai divas nedēļā.
Darboties nākas gandrīz katru dienu. Rūdolfs taujāts, vai patīk tas, ko uzsācis, ar jā atbild mazliet nepārliecinoši, bet piekrīt, ka patīk nopelnīt.
Kad bijis daudz pasūtījumu, palīgā nākusi visa ģimene, bet, kad vecāki devušies ceļojumā, Rūdolfam palīdzējuši vecākie brāļi.
"Mums bija brīvprātīgais piespiedu darbs. Pats uzprasījos uz problēmā, ieliku "Facebook" ierakstu, padalījās daudz cilvēku, sanāca arī pašam pastrādāt. Tagad vairāk ir tā, ka Rūdolfs ir galvenais mūsu vadītājs, mēs esam palīgstrādnieki," par savu līdzdarbošanos stāsta Jānis. "Mēs tā esam sadalījuši, ka es vairāk atbildu uz jautājumiem un vēstulēm. Vidējais brālis palīdz ar "Omvia" pirkšanu, jo tas arī ir vesels process. Tā liekas, varbūt aši iesaiņo. Iesaiņošanas darbus atkal tētis dara, jo tie ir ļoti svarīgi. Var ielikt viņus kastē un beigās var pie klientā aiziet tādi, ka meitenīte ir uz divām daļām sadalījusies. Mēs arī dabūjam pastrādāt. Bet mēs no pirmdienas līdz piektdienai esam Rīgā, tikai sestdien un svēdien atbraucam novērtēt. Kaut ko iesakām un bišķiņ palīdzam."
Tētis ir gandarīts, ka mazākais brālis ir tik uzņēmīgs. Protams, ģimene iedrošināja un palīdz. -
Mācību gadam noslēdzoties, vecākiem būs iespēja novērtēt savu bērnu izaugsmi un skolā sasniegto, kas gala atzīmē ierakstīts liecībā. Kā uztvert un analizēt sava skolēna mācību sasniegumus, ja tie nav tik augsti, kā cerēts. Vai vecākiem jāmeklē iespējas motivēt bērnu, vai jāpārliek atbildība uz paša skolēna pleciem? Raidījumā Ģimenes studija analizē Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore, psihoterapeite Sandra Mihailova, Jaunciema pamatskolas direktores vietniece, skolotāja, Mot trenere Anna Zaula un kognitīvi biheiviorālā psihoterapeite, bērnu un jauniešu shēmas terapijas speciāliste apmācībā Gunita Kleinberga.
-
22. maijā - kalendāros neierakstīto vārdu svinamdienā Ģimenes studijā runājam par to, kāda ir bērnu vārdu mode Latvijā. Kā kalendārā nonāk jauni personvārdi, kādas ir īpašās latviešu tradīcijas vārda došanā un vārda svētku svinēšanā? Sarunājas Māra Mellēna, Valsts izglītības satura centra Nemateriālā kultūras mantiojuma un ilgtspējīgas attīstības nodaļas folkloras projektu koordinatore, Latvijas stātstnieku asociācijas valdes locekle, Agris Timuška, Valsts valodas centra galvenais lingvists, un Solvita Saukuma-Laimere, Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamenta direktore.
-
Pavasarī aktīvi kļūst dažādi kukaiņi, kuru kodumi var izraisīt ne tikai nepatīkamas sajūtas. Kā mazināt dažādu kukaiņu kodumu radīto diskomfortu un alerģisku reakciju iespējamību mazuļiem. Kā bērnus pasargāt no ērcēm un vai, dabā ejot, jāuztraucas par sastapšanos ar odzi? Ģimenes studijā diskutē Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) alergoloģe Ieva Cīrule, trīs bērnu mamma, brīvdabas pedagoģijas entuziaste Kitija Balcare, pa tālruni sarunā iesaistās Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigāžu atbalsta centra "Imanta" vadītāja, mediķe Sarmīte Leitāne. Ierakstā uzklausām Latvijas Dabas muzeja vecāko entomologu Uģi Piterānu un infektoloģi, BKUS Ģimenes vakcinācijas centra vadītāju Daci Zavadsku.
Varbūt varat ieteikt kādu labu līdzekli vai krēmu pret odu kodumiem bērnam, citādāk visu nakti plēš kājas. Šādus un līdzīgus jautājumus, aizvien siltākam laikam iestājoties, savstarpēji viens otram vecāki uzdod gan klātienes sarunās, gan sociālo tīklu sarunu grupās. Ģimenes studijā dabas un kukaiņu sezonas īstā plaukumā, šos pašus jautājumus mēs uzdodam speciālistiem. Saruna par visu, kas kož mums un mūsu bērniem - bitēm, lapsenēm, dunduriem, mušām, odiem, knišļiem un pat ērcēm un čūskām. Kas izraisa kādas alerģiskas reakcijas, kādēļ vieniem tās ir straujākas nekā citiem? Arī par aizsarglīdzekļiem un visbeidzot ērču potēm un visu to, kas vispār ļauj pasargāt bērnus un baudīt mums dabā iešanu visiem kopā pēc iespējas drošāk, pēc iespējas foršāk un patīkamāk. -
Tuvojoties izlaidumu laikam, Ģimenes studijā saruna par to, kā veidojas jauna cilvēka gaumes izjūta, kas ir mūsdienu skaistuma ideāli, kas ir un būs modē šovasar un kādas etiķetes normas aktuālas svinīgos pasākumos. Sarunājas stilistes Indra Salceviča un Evija Briede-Blūma un etiķetes kursa pasniedzēja skolā "Ladyschool" Vita Kučerenko-Janigina. Ierakstā uzklausām jauniešu domas.
-
Ģimenes studija dodas uz Madonu iepazīties ar Liepiņu ģimeni. Tētis Jānis ir pilsētas galvenais arhitekts, mamma Agnese – matemātikas skolotāja Madonas Valsts ģimnāzijā. Abi ir aktīvi kristieši un kopā audzina četrus bērnus. Lielu vietu Liepiņu ģimenes ikdienā ieņem muzicēšana, bet jo īpaši sportiskās aktivitātes, kas, kā vēlāk teiks Jānis, ir sevišķi svarīgas, lai veidotos veselīgu attiecību balanss ģimenē – gan ar bērniem, gan pašu vecāku starpā.
Katru vasaru viņi dažādos veidos un sastāvos dodas svētceļojumā uz Aglonu, pēdējos gados jau visi kopā. Jānis atzīst, ka ceļš, kas jāveic, nav tikai fizisks pārbaudījums, bet arī garīgi sagatavo bērnus dzīvei - kā būt līdzās, kā ir būt grūtībās, kā palīdzēt, kā nepakrist, kā nepagurt, kā piecelties un iet atkal tālāk.
Agnese vērtē, ka tas ir restarts pirms jaunā skolas gada, viņai kā mammai arī būtiski, ka ir apmēram nedēļu arī prom no virtuves, jo svētceļojuma laikā viņi ir pabaroti un lutināti. Arī garīgā ziņā pabaroti.
Taču aktuālākais Liepiņu notikums gaidāms pavisam drīz, proti, teju teju ģimenei pievienosies piektais bērniņš. Kā atzīst mamma Agnese – mazulis nācis kā atbilde uz četrdesmitgadnieku krīzei tik raksturīgo jautājumu – ko tālāk? -
Pašreiz kinoteātros var noskatīties filmu par itāliešu ārsti un pedagoģi Mariju Montesori, kura aizsāka Montesori pedagoģiju. Filma aktualizē jautājumu, kā šo pedagoģiju pielieto skolās un pirmsskolas izglītības iestādēs Latvijā. Kā ģimenēm šīs pedagoģijas praktizēšana var palīdzēt audzināt bērnus? Ģimenes studijā diskutē Latvijas Universitātes Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes lektore Alina Jofe-Bordjakovska, Latvijas Montesori asociācijas pārstāve, montesori pirmsskolas izglītības iestādes un sākumskolas "Pētnieki" dibinātāja un vadītāja Jūlija Kezika, montesori raidieraksta "Zanes par ikdienu ar bērniem" veidotāja (kopā ar Zani Baltgaili), mēbeļu zīmola "Viens no mums" izveidotāja, mamma, kura mājās izmanto Montesori metodes, Zane Lepa un četru bērnu mamma ar 14 gadu pieredzi Montesori pedagoģijā un mājmācībā, Evelīnas virtuālās skolas vadītāja Evelīna Sproģe.
--
Filmas stāsts.1900.gads. No Parīzes uz Romu dodas slavena kurtizāne Lilī, lai noslēptu savu meitiņu Tīnu, kas piedzimusi ar attīstības traucējumiem un kļuvusi par traucēkli savas mammas - iekārojamas kurtizānes karjerai. Tur Lilī iepazīstas ar ārsti Mariju Montesori - sievieti, kura viena no pirmajām Itālijā ieguvusi medicīnisko izglītību. Jau vairākus gadus Marija strādā pie novatoriskas izglītība sistēmas bērniem ar fiziskiem vai garīgiem attīstības traucējumiem. -
Atkal ļoti trūkst audžuģimeņu, kurās bērni, kuri vairs nevar uzturēties savā bioloģiskajā ģimenē, var rast īstas mājas un siltumu. Vai bērnunamos dzīvojošo skaits atkal palielinās un kur paliek šie bērni pēc pilngadības sasniegšanas? Ģimenes studijā diskutē Profesionālo audžuģimeņu apvienības "Terēze" valdes priekšsēdētāja Ārija Martukāne, Labklājības ministrijas Bērnu un ģimenes politikas departamenta direktore Ilze Kurme, Bērnu aizsardzības centra Bāriņtiesu uzraudzības departamenta direktore Brigita Veidmane un Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītājas vietniece Laila Henzele.
Trūkst audžuģimeņu! Pēdējos gados šis vārdu savienojums izskan gan dažādās ekspertu sanākšanās, gan mediju vēstījumā. Piemēram, Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācija, pievēršot uzmanību šai problēmai, norāda: „Pēdējo piecu gadu laikā divkārt samazinājies to ģimeņu skaits, kas gada laikā iegūst audžuģimenes statusu, tāpat samazinājies arī to audžuģimeņu skaits, kuras uzņem bērnus. Savukārt to bērnu skaits, kuru vecākiem tiek pārtrauktas aizgādības tiesības, saglabājas nemainīgi liels - ik gadu vairāk nekā 1000 bērnu.” Kāds ir atbildīgo institūciju redzējums, kāpēc izveidojusies šāda situācija un kas tiek darīts, lai to risinātu un bez vecāku gādības palikušie bērni varētu augt ģimenē tad, ja bioloģiskie vecāki nespēj nodrošināt šādu iespēju? -
Cik nozīmīgas bērna dzīvē ir pasakas un to uzburtā aina? Kāpēc svarīgi vecākiem ir pasakas stāstīt vai lasīt bērniem un cik iztēli rosinošas ir pasakas, kuras ierunājuši profesionāļi? Ģimenes studijā sarunājas Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieks, fililoģijas doktors Guntis Pakalns, Junga analītiskās psihoterapijas speciāliste Iveta Gēbele un komiķis un rakstnieks Rihards Čerkovskis.
Pasakas bērni klausījušies vienmēr - gan mammas vai tēta, vai vecvecāku lasītās tautas pasakas, gan mūsdienu rakstnieku vai pašu vecāku sacerētās, jo tā stāsta par dzīvi, māca drosmi, atbalstāmu rīcību dažādās sarežģītās situācijās un atgādina, ka dzīvē atgadās dažādi notikumi, ne vienmēr priecīgi, bet izeju var rast vienmēr. Cik interesantas pasakas šķiet mūsdienu bērniem, kādas vērtības māca tautas pasakas, vai, izvēloties pasaku lasīšanai, būtu jādomā par bērna vecumu un kāpēc bērni tik ļoti grib dzirdēt pasakas, kas izskan tieši vecāku lasījumā vai stāstījumā? -
Ja ģimenē ienāk bērns ar īpašām vajadzībām, tas izmaina dzīvi visiem, īpaši, ja tas ir "mūžīgais bērns", kuram vienmēr būs vajadzīgas apkārtējo rūpes un uzmanību. Kā stiprināt šādas ģimenes ikdienā, kāds atbalsts no valsts ir pieejams un cik svarīgas ir atbalsta grupas, kuras satiekas ģimenes, kurās aug bērni ar līdzīgu diagnozi, un vai īpašs stiprinājums vajadzīgs tieši tēviem? Pieredzē dalās trīs tēti: Helmuts Beketovs, tētis bērnam ar Dauna sindromu, biedrības "Dauna sindroms Latvija" pārstāvis, Jānis Košeļevs, brīvprātīgais tēvs no Autisma apvienības, kura meitai ir autiskā spektra traucējumi un cukura diabēts, Ēriks Drande, trīs bērnu tētis, vienam bērnam ar funkcionālie traucējumi.
- Vis mere
