Episoder
-
Raidījumā Pievienotā vērtība lūkojam, kas notiek, biržas emitentiem tiekoties ar akcionāriem. Pie viena arī interesējamies, kā klājas dažiem no Baltijas biržas uzņēmumiem.
Nesen raidījumā runājām par Latvijas uzņēmumiem, kas ir biržā. Runājām par to, ka investoriem, kuri tikai sāk ieguldīt, ne vienmēr ir viegli saprast, kas notiek ar uzņēmumu un arī viņu ieguldīto naudu. Viens no veidiem ir uzņēmumu ziņojumi akcionāriem. Šobrīd tie pamatā notiek attālināti un investoriem ir gan iespēja pieslēgties un skatīties tiešraidē, gan arī noskatīties pēc tam. -
3. martu Apvienoto Nāciju Organizācija ir pasludinājusi par Savvaļas dienu un šogad īpaši izceļ investīcijas un ieguldījumus sugu atjaunošanā. Raidījumā skaidrojam, vai dabas aizsardzība ļauj arī pelnīt, ne tikai liek investēt.
Bieži dzirdam sakām, ka dabas un vides aizsaradzība un klimata mērķu izpilde ierobežo peļņu un prasa lielas investīcijas, tomēr pētījumi norāda, ka zaļās darbavietas un zaļā ekonomika jau šobrīd nodrošina ekonomiskus ieguvumus. Vai dabai un klimatam saudzīga saimniekošana ir savienojama ar peļņu un jaunām darbavietām? Raidījumā Zināmais nezināmajā analizē ekonomists Mārtiņš Danusēvičs, Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes lektors, vides zinātnieks Jānis Brizga, biedrības "Zaļā brīvība" vadītājs un Latvijas Universitātes pētnieks, un Edvards Kušners, Latvijas Bankas ilgtspējas vadītājs.
Indikatorsugas Latvijas dabā, kas liecina par tīru vidi
„Ir augi, kas var vienlīdz labi jūtas gan kopmītnēs, gan pieczvaigžņu viesnīcās, un ir tādi, kuri spēj dzīvot tikai luksusa klases apartamentos,” tā, runājot par tiem augiem, kas dabā sastopami tikai bioloģiski un ekoloģiski augstvērtīgās vietās, teic savvaļas augu eksperte Linda Uzule. Iztaujājam viņu par labas vides indikatoriem augiem Latvijas dabā.
"Izlics tīras vides indikators ir Ziemeļu upes pērlene," jau sarunas sākumā min eksperte.
Lai arī saruna ir par augiem, tomēr tas ir pirmais, kas kā indikatorsuga tīrai videi dabā nāk prātā Dabas aizsardzības pārvaldes projekta "LIFE IP LatViaNature" ekspertei Lindai Uzulei. Jāpiebilst, ka Ziemeļu upespērlene piesārņojuma dēļ jau ierindota teju izmirstošu dzīvnieku sugu sarakstā. Un dabas eksperti tur slepenībā tās dažas upes Latvijā, kur šī gliemene mīt, lai pērļu kārotāji tai nedzītu pēdas un tādejādi neiznīcinātu vēl atlikušos eksemplārus mūsu upēs.
Bet kā jau pieteikumā minēts, tad saruna būs par augiem, tām indikatorsugām Latvijas dabā, kas liecina par tīru vidi. Ja runa ir pa ūdenstilpju augiem, tad tās nav baltās ūdensrozes, kas liecina, ka vide ap šiem skaistajiem ziediem ir tīra. Linda Uzule sagrauj šo mītu.
Patiesībā tie ūdensaugi, kuri signalizē par tīru ūdeni, salīdzinot ar pieminēto balto ūdensrozi, ir izmēros krietni mazāki un necilāki pēc izskata. Tos var atpazīt tikai ļoti vērīgi dabas vērotāji. Piemēram, smalkā najāda - smilgas resnuma kātiņš ar nelielu izspūrušu garenu lapu pušķīti galā. Audziņš mazs, bet ļoti nozīmīgs Latvijas ezeros.
-
Manglende episoder?
-
Pagājušajā nedēļā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs valsts vizītē apmeklē Poliju un pārrunāja ne tikai reģiona drošības jautājumus, bet arī abu valstu ekonomisko sadarbību. Polija ir viens no galvenajiem Latvijas tirdzniecības partneriem un poļu tūristi ir piektajā vietā ārvalstu tūristu vidū. Rinkēvičs uzsvēra, ka Latvijā jāveicina konkurence komercbanku tirgū un sarunas par šo tēmu jau bijušas dažādos formātos. Kā jaunu banku ienākšana varētu ietekmēt finanšu nozari Latvijā, kur jau darbojas 14 komercbankas un to filiāles?
Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks vērtē – neskatoties uz to, ka Latvijā jau darbojas 14 komercbankas un to filiāles, banku klientiem vēl kādas jaunas bankas ienākšana tirgū būs ieguvums.
Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs Uldis Cērps stāsta, ka, pirms ienākšanas Latvijas tirgū, finanšu nozares pārstāvji noteikti vērtēs arī valsts attīstību kopumā.
Uldis Cērps min arī virkni valdības un Saeimas lēmumu, kas komercbanku darbību pēdējā laikā ietekmējuši negatīvi.
Jau divus gadus finanšu tirgu un tā dalībnieku uzraudzību veic Latvijas Banka. Tās prezidents Mārtiņš Kazāks vērtē, ka Eiropas līmenī visām komercbankām regulējums ir vienāds, bet to vajadzētu vienkāršot mazākām bankām.
Šobrīd hipotekāro kredītu ņēmēji var pārkreditēt savus kredītus uz izdevīgākiem nosacījumiem tajā pašā vai citā bankā, saņemot labāku piedāvājumu par lētāku cenu un arī tas veicina konkurenci banku starpā. Vai un kad kāda Polijas banka varētu sākt darbu Latvijā, pagaidām ziņu nav, bet interese par Baltijas finanšu sektoru viņiem ir. -
Raidījums Stiprie stāsti ciemojas Jelgavas novada Platones pagastā pie Santas un Artūra Veilandiem. Abi satikās Anglijā, bet pirms pieciem gadiem atgriezās Latvijā, lai meita Eleonora augtu latviskā vidē. Pirms trīs gadiem abi izveidoja ģimenes uzņēmumu "ForV" un sāka ražot beramsveces jeb pērļu sveces. Artūrs izgatavojis arī pirmo kapu sveču automātu Latvijā, kas atrodas pie Meža kapiem Jelgavā.
-
Latvijā turpina attīstīties militārā industrija. Pagājušajā vasarā tika nodibināta Latvijas militārā moderno tehnoloģiju, dronu un robotikas asociācija, kurā apvienojušies jau 18 uzņēmumi. Tajos ražo dronus, kas strādā gaisā, uz zemes un ūdenī, top moderna sakaru tehnika un tiek ražota optika armijas vajadzībām, attīstās autobūves industrija. Jaunajā asociācijā darbojas arī uzņēmums “Vairogs” – mazkalibra mācību un kaujas munīcijas ražotāji. To jau izmanto mūsu Nacionālie bruņotie spēki, munīcija tiek sūtīta arī uz Ukrainu, tāpēc uzņēmums šobrīd aktīvi strādā pie investīciju piesaistes.
Mazkalibra munīcijas ražotnē “Vairogs”, kas savulaik būvēta kā garāžas, atrodas automatizētas iekārtas ložu un patronu ražošanai, stāsta uzņēmuma pārstāve Zane Lucaua.
Munīcijas ražošanu Latvijā attīstīja uzņēmuma “VairogsEU” dibinātājs Juris Viktors Ozols, kas dzīvojis un strādājis militārajā jomā Kanādā un ASV. Uzņēmuma vadītāja Beāte Krauze-Čebotare stāsta, ka Latvijā spējam saražot plašu mazkalibra munīcijas klāstu. Taču munīcijas ražošanā šobrīd lielākā problēma ir izejvielu piegādes.
Latvijas militāro moderno tehnologiju, dronu un robotikas asociācijas vadītājs, bijušais aizsardzības ministrs Artis Pabriks no partijas “Latvijas attīstībai” vērtē, ka militārajā jomā ļoti svarīga ir sadarbība ar valdības institūcijām un jāmeklē uzticami sadarbības partneri.
SIA “VairogsEU” vadītāja Beāte Krauze-Čebotare vērtē, ka šī brīža ģeopolitiskajā situācijā ir ļoti svarīgi, lai Latvijā spējam saražot sev nepieciešamo militārajā jomā.
Attīstot militāro rūpniecību, varam mazināt atkarību no citām valstīm un stiprināt Latvijas aizsargspējas, kā arī attīstīt valsts ekonomiku. -
Tiešais lidojums no Rīgas uz kādu no ASV pilsētām ilgus gadus ir apspriests jautājums aviācijas un tūrisma nozarē, bet šīs sarunas atkal ar jaunu sparu uzvirmojušas šomēnes – Rīgā savu biroju atvērusi Norvēģijas aviosabiedrība Norse, kuras plānos ir reiss no Rīgas uz Ziemeļameriku. Kāpēc šāds maršruts gadu gaitā pārsvarā arī palicis tikai sarunu līmenī un kas varētu notikt nākotnē?
Šodien aizlidot no Rīgas uz ASV nav tas grūtākais uzdevums, taču tas jādara ar pārsēšanos citā lidostā, kas noteiktās situācijās var izrādīties gana saspringts process. Savulaik no Rīgas uz Ņujorku varēja aizlidot ar Uzbekistānas aviosabiedrības lidmašīnu, kas pie mums uzpildīja degvielu. Šobrīd lidojums no Taškentas uz Ņujorku notiek pa tiešo. Savu biroju Rīgā atvērusi Norvēģijas aviokompānija "Norse", kas veic tikai starpkontinentālos lidojumus. Lidsabiedrības vadītājs Bjorns Tore Larsens intervijā Latvijas Televīzijai pauda, ka viņu ilgtermiņa plānos ir tiešais lidojums no Rīgas uz Ņujorku. -
Māsas Zanda Ozola un Kristīne Ozoliņa uzņēmumu “Zekants” nodibināja pirms deviņiem gadiem. Viņas no Latvijā audzētām lauku pupām ražo grauzdētas saldas un sāļas uzkodas ar preču zīmi “Pupuchi”. Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā ražotās pupu uzkodas iekļautas arī Latvijas Nacionālo bruņoto spēku pārtikas pakās. Šobrīd uzņēmums eksportē savu produkciju uz trīs valstīm un plāno šogad uzsākt eksportu uz vēl trim valstīm.
Pārtikas tehnoloģe un uzņēmuma ražošanas vadītāja Kristīne Ozoliņa rāda, kā grauzdētās pupas īpašā iekārtā tiek glazētas cukura karamelē.
Būtiski, ka izejvielas - lauku pupas, kurās ir olbaltumvielas, šķiedrvielas un citas vērtīgas sastāvdaļas, kas ir proteīna un enerģijas avots, tiek audzētas Latvijā.
SIA “Zekants” valdes locekle Zanda Ozola stāsta, ka šobrīd strādā pie jauna tirgus segmenta – pupu uzkodu iekļaušanas militārajās pārtikas pakās.
Latvijas investīciju attīstības aģentūras (LIAA) Inovāciju pakalpojumu nodaļas projektu vadītāja Elīza Līga Līdaka stāsta, ka “Pupuchi” pieredzi guvuši arī Jelgavas biznesa inkubatorā un LIAA atbalsta eksportējošus uzņēmumus.
Pupu uzkodu iekļaušana militārās pārtikas pakās liek domāt, kā pagarināt produktu derīguma termiņu no trim līdz pieciem gadiem. Zanda Ozola vērtē, ka uznēmumam, kas paplašina darbību, problēma ir darbasspēks.
Augot pieprasījumam, šogad “Pupuchi” plāno savu ražošanu palielināt par 89%, tāpēc uzņēmums tiks pārcelts uz plašākām telpām – industriālo parku “Nākotne” Jelgavas novada Glūdas pagastā. -
Neskatoties uz karu Ukrainā, joprojām lielākais pārtikas eksporta partneris pērn bija agresorvalsts Krievija. Visvairāk tur realizēts stiprais alkohols un dažādi pārtikas produkti. Eksperti saka, ka tas lielākoties ir reeksports. Arī importā dominē alkoholiskie dzērieni. Ekonomisti pārtikas pārstrādei redz labu potenciālu, jo tuvākajos gados jaudas audzēs jaunas rūpnīcas.
Pērn pavisam eksportētas pārtikas preces par aptuveni diviem miljardiem eiro, bet pārtikas imports pērn noturējies tajā pašā līmenī kā aptuveni pirms gada – pārsniedzot 2,2 miljardus eiro, liecina Centrālās Statistikas pārvaldes dati.
Pārtikas eksporta un importa struktūrā lielāko daļu veido stiprais alkohols. Tas nozīmē, ka lielākoties šīs preces tiek ievestas un izvestas. Pavisam izvesti dzērieni par 791 miljonu eiro, bet ievesti – par 30 miljoniem eiro mazāk.
Pērn lielākais eksporta partneris bija Krievija, kur stiprais alkohols realizēts teju pusmiljarda eiro vērtībā. Tas gan ir par pāris miljoniem mazāk, nekā gadu iepriekš, bet joprojām šī kategorija saglabā līderpozīcijas.
Latvijas Alkohola nozares asociācijas izpilddirektors Dāvis Vītols uzsver, ka galvenokārt tas ir reeksports, jo Latvijā importē daudz vairāk, nekā patērē, neskaitot saražoto. -
Raidījuma Pievienotā vērtība centrā strauji augoša uzņēmuma dibinātāja pieredzes stāsts par to, kā ir konkurēt augstas konkurences tirgū jeb tā dēvētajā sarkanajā okeānā, par to, kā pārvarēt augšanas grūtības un piesaistīt investoru interesi.
Veiksmīgs „Baltijas sendvičs sarkanajā okeānā” – apmēram tā tēlaini tiek raksturots uzņēmums „Salesforge”, kurš 12 mēnešu laikā teju no nulles ir izaudzis līdz biznesam ar trīs miljonu eiro ikgadējiem regulāriem ieņēmumiem. Saruna ar uzņēmuma līdzdibinātāju Frenku Sondoru, kurš skaidro, ka „Salesforge” ir vairāki mākslīgā intelekta rīki jeb aģenti, kuri palīdz uzņēmuma pārdošanas komandām gan atrast potenciālo klientus gan tos automātiski uzrunāt. -
Kopš kara sākuma Ukrainā savu saimniecisko darbību Latvijā reģistrējuši ap 1300 Ukrainas civiliedzīvotāju. Visvairāk ukraiņu sniedz frizieru un skaistumkopšanas pakalpojumus, kā arī pasta un kurjeru pakalpojumus. Tāpat tiek sniegti fiziskās labsajūtas uzlabošanas un izglītības atbalsta pakalpojumi.
Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā un daudzu ukraiņu došanās bēgļu gaitās, daļa Ukrainas civiliedzīvotāju izveidojuši un attīsta savu biznesu Latvijā. No 2022. gada februāra Valsts ieņēmumu dienestā (VID) saimniecisko darbību reģistrējuši 1363 Ukrainas civiliedzīvotāji.
Lielākoties ukraiņi sniedz dažādus pakalpojumus, daļa nodibinājusi sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumus. Irina Mišarina kopā ar māsu izveidojušas kafejnīcu „Smakoliki” Rīgā, Ģetrūdes ielā. Kafejnīcai jau izveidojies savs pastāvīgo klientu loks, to apmeklē arī tūristi, par ko saimniecēm īpaši liels prieks. Piedāvājumā ir dažādu tautu maltītes. Kā saka Irina, tas ir viņas māsas – šefpavāres Varvaras, skatījums un pasniegšanas veids.
Kafejnīca tapusi pirms gada un izveidot savu uzņēmumu neesot bijis viegli, atceras Irina. -
Raidījums Stiprie stāsti ciemojas Ķekavā pie uzņēmēja Māra Logina, kurš pirms desmit gadiem kopā ar sievu Gintu sāka gatavot marmelādes konfektes. Pirms astoņiem gadiem tika izveidots uzņēmums "Giline for life" un šo gadu laikā radītas piecas produktu līnijas - sīrupi, džemi, eliksīri un enerģijas batoniņi. Zināšanas uzņēmējdarbībā papildinātas Jūrmalas biznesa inkubatorā, un, lai arī dažādu izaicinājumu netrūkst, darbs savā uzņēmumā vienlaikus ir arī Māra vaļasprieks.
-
Elektrības vidējā cena Latvijā pagājušajā nedēļā pieaugusi par 52 %. Līdzīgs kāpums bijis arī Igaunijā. Iedzīvotāji sociālos tīklos satraucas, ka kāpums bijis ļoti straujš. Tikmēr eksperti norāda – satraukumam nav pamata un cenu kāpumam ir loģisks izskaidrojums.
Pagājušajā nedēļā vidējā elektrības cena bija 191,57 eiro par megavatstundu (MWh), vēsta „Latvernergo”. Cena pret iepriekšējo nedēļu augusi par 52 %. Savukārt Lietuvā cena augusi vēl straujāk – par 55 %. „Latvenergo” pārstāvji skaidro, ka Baltijas valstu cenu pieaugumu aizvadītajā nedēļā galvenokārt ietekmēja aukstāki un mazāk vējaini laikapstākļi. Vidējā gaisa temperatūra Baltijā bija vairāk nekā trīs grādus zem normas, kā rezultātā palielinājās pieprasījums pēc elektrības. Tāpat strauji samazinājās vēja staciju izstrāde, kas bija divas reizes zemāka nekā iepriekšējā nedēļā.
Situāciju komentē Klimata un enerģētikas ministrijas Enerģijas tirgus departamenta direktors Gunārs Valdmanis: „Aukstā laika ietekmē mēs vērojām diezgan būtisku patēriņa pieaugumu, kas palielināja konkurenci par jaudām. Otrs būtiskais faktors, kas veicināja cenu kāpumu, bija saistīts ar vēja enerģijas izstrādes apjomu kritumu, kas bija galvenokārt vērojams tieši Lietuvā.”
Ietekmi atstāj arī „Estlink 2” bojājums, turpina Latvijas Bankas padomnieks enerģētikas un klimata politikas jomā Dzintars Jaunzems: „Viņš nestrādās līdz vasaras beigām un tas ietekmē iespēju importēt lētāku elektroenerģiju tieši uz Baltijas reģionu. Jo mēs, visas trīs Baltijas valstis, esam deficītā. Mēs nesaražojam visu elektroenerģiju, ko patērējam šeit. Mēs daļu importējam vai nu caur Poliju vai no Zviedrijas un Somijas, tāda ir realitāte.”
Pagājušajā nedēļā lielāku cenu kāpumu ierobežoja stabila Latvenergo staciju izstrāde, kas pieaugusi par 3 % pret iepriekšējo nedēļu. Savukārt termoelektrostacijās aizvadītajā nedēļā tika saražots par 37 % vairāk nekā iepriekšējā nedēļā. Tas ļāvis Latvijā saražoto elektroenerģijas apjomu eksportēt uz blakus valstīm, jo Latvijā jau ceturto nedēļu pēc kārtas elektroenerģijas izstrāde pilnībā nosedz patēriņu.
Šonedēļ jau situācija ar cenām ir mainījusies, turpina Valdmanis: „Mainoties laikapstākļiem un no remontdarbiem iznākot vairākām elektrostacijām Baltijas valstīs, izteikti augstie cenu pīķi jeb izteikti lielās cenu svārstības ir samazinājušās. Un pavasarī varam sagaidīt līdzīgas tendences. Proti, palielinoties saules enerģijas izstrādei un samazinoties pieprasījumam pēc apkures un pēc elektroenerģijas laikapstākļu iespaidā, sagaidāms patēriņa kritums un cenu stabilizācija.”
Tikmēr Dzintars Jaunzems saka, ka tagad vērojama lielāka cenu staigāšana, bet nākotnē tā nostabilizēsies, jo „ģenerējošās jaudas viena otru papildinās un nāk klāt arī uzkrāšanas risinājumi”. Tos patērētājus, kuri maksā biržas cenas, viņš aicina domāt par to, kā efektīvāk izmantot resursus. -
No šī gada vairs nedrīkst tirgot e-cigaretes ar aromātiem – izņemot tabakas – taču uzņēmēji jau atraduši veidu, kā likumu apiet.
Dana Marija Gulbe, „TikTok” lietotāja: „Es pamēģināju, ir riktīgi „kūl”, ir ļoti intensīva garša!”
E-cigarešu tirgotājs noliedz, ka darbotos ārpus likuma un atbildību noveļ uz pašu lietotāju pleciem. Bet atbildīgā ministrija jau meklē veidus, kā ar to cīnīties.
Sanita Lazdiņa, Veselības ministrijas Psihiskās veselības, atkarību profilakses un integrēto pakalpojumu nodaļas vadītājas vietniece: „Ko mēs neparedzējām, ka var uztaisīt vienreiz lietojamo e-cigareti ar tādu vaļēju atveri.”
Taču panākt jaunus ierobežojumus būs grūti, jo nozares lobija kabatā ir arī atsevišķas Saeimas partijas.
Ramona Petraviča, Saeimas deputāte („Latvija pirmajā vietā”): „Nevajag dzīvot tādā utopijā, ka mēs kaut ko aizliegsim, tad visi to tagad nedarīs!”
Atvērto failu pusstundā pētām, ar kādām metodēm nikotīna industrija cenšas pretoties un apiet noteiktos ierobežojumus elektroniskajām smēķēšanas ierīcēm?
-
Pēdējā gada laikā vairākiem pārtikas produktiem bijis samērā sparīgs cenu kāpums. Rekordisti ir sviests, olīveļļa un kakao. Tomēr tie nebūt nav vienīgie produkti, par kuriem patērētājiem nākas maksāt krietni vairāk. Skaidrojam, kuriem pārtikas produktiem cenas kāpušas par desmit un vairāk procentiem un, vai varam sagaidīt, ka šogad šīs preces kļūs lētākas.
Šokolāde, kafija, olīveļļa, sviests, piens un piena produkti, kartupeļi un atspirdzinoši dzērieni – visiem šiem pārtikas produktiem ir viena kopīga īpašība – to cena pēdējā gada laikā pieaugusi par desmit un vairāk procentiem.
„Ja mēs runājam par produktiem, kuriem ir straujākais cenu kāpums pēdējos 12 mēnešu laikā, tad šeit noteikti ir jāatzīmē sviests, kas kāpis par 34%. Tāpat diezgan augsts kāpums ir olīveļļai - +23%.”
Latvijas Darba devēju konfederācijas finanšu un nodokļu eksperts Jānis Hermanis stāsta, ka sviesta cena gada laikā pakāpusies par 36%. Līdz ar to šis pārtikas produkts cenu kāpuma ziņā ierindojas pirmajā vietā. Tomēr vairāku produktu cenas ir kāpušas koridorā no 10 līdz 20 procentiem.
„Piena produkti. Neskaitot sviestu. Atsevišķi dārzeņi. Jā, mēs redzam arī, ka šokolādes tāfelīšu cena ir augusi par 15-22%. Protams, ka šokolādei cenu dzenošais faktors ir kafijas un kakao cenas, kas pasaulē pieaug.”
Faktu, ka cenu kāpums atsevišķām pārtikas produktu grupām pēdējā gada laikā ir bijis īpaši straujš akcentē arī citi Latvijas Radio aptaujātie eksperti. -
Vairāki simti tūkstoši eiro vai 40 % no gada budžeta, kas paredzēts "airBaltic" valdes atalgojumam – tādu summu ietaupīs, samazinot "airBaltic" valdes algu. Par to Latvijas Radio programmā Labrīt pastāstīja Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" pagaidu padomes priekšsēdētājs, aktīvu pārvaldības uzņēmuma "INVL Asset Management" valdes priekšsēdētājs Andrejs Martinovs.
Ir apritējusi nedēļa, kopš viņš iecelts amatā un atzina, ka valde algu pagaidu samazinājumu noteica brīvprātīgi. -
Elektrības cenas atkal aug. Kādi vaino atslēgšanos no Krievijas elektrības tīkliem, citiem nepatīk vēja parki un aktīvi aģitē pret to būvniecību. Par enerģētikas politiku un nākotnes stratēģiju Krustpunktā lielā intervija ar uzņēmēju SIA "RCG LightHouse" dibinātāju un padomes locekli, enerģētikas ekspertu Kasparu Osi.
Pagājušajā nedēļā kolēģis Jānis Domburs Latvijas Televīzijas raidījumā „Kas notiek Latvijā?” mēģināja meklēt risinājumu, kā salāgot vajadzību pēc elektroenerģijas pieņemamā cenā ar ļaužu iebildēm būvēt jaunas elektrostacijas. Raidījuma beigās secināju, ka tas izskatās pēc tādas neiespējamās misijas, jo katram bija savi argumenti, kāpēc kaut ko darīt vai nedarīt, un kopsaucēju atrast likās praktiski neiespējami. Bet kaut kā taču salāgot visu nāksies, jo diez vai mēs būsim gatavi atgriezties akmens laikmetā. Jautājums tikai, kā tas notiks?
Arī manā sociālo mediju burbulī faktiski jeb lokā šis temats burbuļo - vieni pārliecināti, ka neko jaunu nevajag, mums ir jāmācās iztikt ar esošo, mums pietiek, citi grib darboties, attīstīt biznesu, tad spriež, ko vajadzētu atļaut, ko - nē. Vēloties šo jautājumu izzināt arī intervijā Krustpunktā, meklēju cilvēku, kurš pēdējā laikā publiskajā telpā ir mazāk pozicionējies, bet ir zinošs, turklāt šobrīd nedarbojas kādā konkrētā elektrības ražošanas biznesā.
-
Šodien raidījumā Pievienotā vērtība atklāsmes par valsts un pašvaldību uzņēmumu ceļu uz publisko akciju piedāvājumu un mazliet arī par problēmām, ko Baltijas biržā redz eksperti.
-
Raidījums Stiprie stāsti ciemojas pie Ivetas Lapseles Jēkabpilī, kas pirms astoņiem gadiem izveidoja uzņēmumu "Vertebra" un ražo dabīgo kosmētiku - masāžas eļļas, krēmus un balzamus. Divus gadus ilga sagatavošanās posms, kamēr Iveta sameklēja telpas ražotnei, izstrādāja un sertificēja produktus, bet tagad grūtākais nav produktu ražošana, bet gan mārketings un pārdošana.
-
Latvijā radīts jauns augu valsts produkts – fermentēts zaļo griķu dzēriens, kas ir līdzīgs kefīram un tiek ražots no Latvijā audzētiem bioloģiskajiem griķiem. Uzņēmums “Fermentful” izveidots pirms četriem gadiem un vairāk nekā gadu ilgusi receptūras un ražošanas tehnoloģijas izstrāde, kas visu laiku tiek uzlabota un papildināta. Griķu kefīru var nopirkt mūsu mazumtirdzniecības veikalu tīklos, bet jau martā uzņēmums uzsāks eksportu uz Austriju.
Ar uzņēmuma “Fermentful” īpašnieci Andu Penku tiekamies nelielajā ražotnē, kur atrodas gan fermentācijas tvertne, gan iekārta zaļo griķu dzēriena automātiskai pildīšanai.
Sadarbībā ar Jelgavas Biozinātņu un tehnoloģijas universitātes zinātniekiem no zaļajiem griķiem radīts kefīrveidīgs krēmveida dzēriens ar nedaudz skābenu garšu, kura fermentācija turpinās arī pēc iepildīšanas pudelītēs.
Uzņēmumā “Fermentful” izstrādāti jauni produkti – griķu dzēriens ar vaniļas garšu un fermentēts proteīna dzēriens.
Jau šobrīd Latvijā radītos dzērienu var nopirkt Baltijas tirgū, bet marta otrajā pusē fermentēto griķu dzērienu varēs nopirkt arī 144 veikalos Austrijā.
Šobrīd “Fermentful” strādā pieci darbinieki, un uzņēmuma īpašniece Anda Penka stāsta, ka piedalās dažādās izstādēs, akcelerācijas projektos un starptautiskās konferencēs, izmanto LIAA atbalstu. Anda saka – svarīgi ir redzēt sava darba augļus.
Uzņēmums “Fermentful” četru gadu laikā no privātajiem investoriem piesaistījis 250 000 eiro. -
Zane Bērziņa sociālo uzņēmumu “Vilbers” izveidoja pirms nedaudz vairāk nekā gada. Uzņēmumā tiek ražoti specialziēti apģērbi cilvēkiem ar dažādiem kustību traucējumiem, tai skaitā ratiņkrēslu lietotājiem. Lai piesaistītu finansējumu un iegādātos šujmašīnas, Zane aktīvi piedalījusies dažādos konkursos un šobrīd 95% no saražotā tiek eksportēti uz Vācija, Lielbritāniju un ASV.
Uzņēmuma “Vilbers” īpašniece Zane Bērziņa stāsta, ka apģērbus šuj ar modernām, pusautomātiskām šujmašīnām, kas ir krietni klusākas nekā vecās mašīnas. Tā kā cilvēkiem ar kustību traucējumiem nepieciešams viegli un ērti uzvelkams apģērbs, piemēram, biksēm nav aizmugures vīles, bet hūdijs ar kapuci aizveras ar īpašiem lipekļiem. Arī rāvējslēdzi ir viegli aiztaisīt.
Zanei augstākā izglītība finanšu jomā, bet līdz bērnu piedzimšanai paspējusi arī pamācīties mehatroniku Rīgas Tehniskajā universitātē.
Tā kā uzņēmums “Vilbers” darbojas tikai nedaudz vairāk par gadu, zināšanas Zane Bērziņa šobrīd papildina radošo industriju inkubatorā Rīgā.
Pērn biznesa ideju grantu konkursā “Iedvesma”, ko īsteno SEB banka kopā ar Pierīgas pašvaldībām, uzņēmums “Vilbers” saņēma grantu 12 000 eiro apmērā. To izmantos ražotnes uzlabošanai un uzņēmuma dalībai nozīmīgākajā nozares izstādē. - Vis mere
