Episoder
-
Priekšvēlēšanu aģitācijas laiks pirms jūnijā plānotajām pašvaldību vēlēšanām vairs nav aiz kalniem. Toties katras jaunas priekšvēlēšanas nāk ar jauniem izaicinājumiem to uzraudzībā – tagad jāsaprot, kur roku pielicis mākslīgais intelekts, kur ar sociālo mediju palīdzību tiek ietekmēti vēlētāju prāti. KNAB uzdevums ir saskatīt, vai priekšvēlēšanu aģitācija notiek godīgi un ar caurspīdīgām naudas plūsmām. Tas ir arī viens no sarunas tematiem Krustpunktā, kad izvaicājam Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāju Jēkabu Straumi.
Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Andrejs Vasks, Latvijas Radio Pētnieciskās žurnālistikas daļas žurnālists, un Zane Mače, raidījuma "Kas notiek Latvijā?" redaktore.
-
Latvijas Bankas prezidenta izvirzīšanas mokošais process ir raisījis diskusiju, vai nav jāmaina kārtība, kādā izvirza un ievēl dažādas valsts amatpersonas. Tostarp, vai būtu jāpalielina Valsts prezidenta pilnvaras šajos jautājumos? Par to raidījumā Krustpunktā diskutē jurists, zvērināts advokāts Lauris Liepa, domnīcas "Providus" vadošā pētniece Līga Stafecka, Saeimas deputāts, Juridiskās komisijas priekšsēdētajs Andrejs Judins (Jaunā Vienotība) un Saeimas deputāts Eduards Smiltēns (Reģionu apvienība).
Lai nebūtu bažu par to, ka politiķi mēģina kontrolēt Latvijas Bankas darbu, turpmāk kandidātus bankas prezidenta amatam varētu izvirzīt Valsts prezidents. Šādu priekšlikumu klajā nāca Edgars Rinkēvičs pēc tam, kad ar bankas vadītāja meklējumiem šajā gadu mijā izvērsās tāds pamatīgs riņķa dancis, radot arī aizdomas par politiskām spēlītēm un, kā mēs redzam, pat provocējot valdošās koalīcijas šūpošanos.
Notikumi ap Latvijas Banku daudziem tiešām bija negaidīti. Bet ne jau tikai bankas vadītāja meklējumi raisījuši pretrunīgas emocijas. Starp citu, arī paša prezidenta ievēlēšana izprovocēja valdības maiņu. Bet mums ir gājis grūti gan ar ģenerālprokurora meklējumiem. Kaislības savulaik raisījis KNAB vadītāja izraudzīšanas process. Mēs esam mainījuši kārtību, kā tiek meklēti mediju uzraugi. Kā vērtēt šos pašreizējos amatpersonu izraudzīšanas process Latvijā, vai tajos vajag veikt kādu revīziju vai pārmaiņas? Pēc Valsts prezidenta iniciatīvas pievēršamies šim jautājumam.
-
Manglende episoder?
-
Atgriežamies pie temata par lidsabiedrību "airBaltic": kā vērtēt līgumu ar "Lufthansu", ka viņi tiks pie mūsu lidsabiedrības akcijām un vietas uzņēmuma padomē par 14 miljoniem. Valdības vadītāja Evika Siliņa jau sacījusi, ka tomēr jārēķinās ar tālākiem ieguldījumiem aviokompānijā. Cik labs un izdevīgs ir vai nav šis līgums abām pusēm, ko varam sagaidīt tālāk? Krustpunktā analizē ekonomisti Guntars Vītols un Jānis Ošlejs, kuri iepriekšējā diskusijā demonstrēja izteiktu viedokļu dažādību par "airBaltic" situāciju; finanšu konsultāciju kompānijas "Prudentia" partneris Ģirts Rungainis, ieguldījumu pārvaldes uzņēmuma "INVL Asset Managment" vadītājs Andrejs Martinovs un Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Ģirts Dubkēvičs.
-
Jau kādu laiku migrācijas jautājumi ir kļuvuši par vienu no galvenajām aktualitātēm daudzās valstīs. Tomēr pēdējās dienās tie nonākuši tādā īpašā uzmanības fokusā daudzi ar pretrunīgām sajūtām vēro notikumus ASV, kur jaunā valdība ķer un deportē nelegāli sabraukušos. Vācijā pagājušajā nedēļā bija debates Bundestāgā, tur iespējamais kanclera amata kandidāts solīja, ka pēc vēlēšanām Vācijā arī viss būs citādi.
Latvijā migrācija nav pagaidām tik sāpīgs temats. Tas lielais jautājums ir - cik ilgi tas tā būs? Sliktā demogrāfiskā situācija burtiski spiež ielās parādīties arvien vairāk arī ļaudīm no citām valstīm. Pagājušā nedēļā Latvijas Universitāte rīkoja starptautisku zinātnisko konferenci par to, kāda ir pašreizējā situācija un tālākā perspektīva.
Par to arī saruna Krustpunktā ar migrācijas pētnieci, socioloģi, Latvijas Universitātes tenūrprofesori Intu Mieriņu.
-
Dažādas interesantas ziņas ir sasnieguša mūs šajā nedēļā. Līgums ar aviokompāniju "Lufthansa" par 10% "airBaltic" akciju iegādi ir parakstīts, pagaidām par 14 miljoniem "Lufthansa" tiks pie vietas "airBaltic" padomē. Vēl viens kabelis pārrauts Baltijas jūrā, šoreiz tas tiešāk skāris arī Latviju. Zviedrija esot aizturējusi iespējamo vainieku. Turpinām runāt arī par Latvijas Bankas prezidenta meklējumiem. Koalīcija ir atteikusies no centieniem atrast savu kandidātu. Izskatās, ka vadītāja krēslā varētu atgriezties Mārtiņš Kazāks.
Aktualitātes Krustpunktā analizē Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes lektors, pētnieks Mārtiņs Pričins, "Latvijas Avīzes" žurnāliste Māra Lībeka, TV24 žurnāliste Anita Daukšte un žurnāla "SestDiena" galvenā redzaktore un TV3 "900 sekundes" producente Lauma Spridzāne.
-
Šis Latvijas kultūras dzīvē ir aktīvs laiks. Visvairāk uzmanības piesaistījusi animācijas filma "Straume" ar savu uzvaras gājienu. Krustpunktā izvaicājam kultūras ministri Agnesi Lāci.
Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas Radio 3 "Klasika" un Latvijas TV raidījuma "Kultūršoks" žurnāliste Anete Ašmane un "360TV ZIŅneši" kultūras zurnāliste un raidījuma vadītāja Ieva Čakste.
-
Pēc tam, kad Rīgā ieradušies Amsterdamas "Ajax" futbola kluba līdzjutēji izraisīja dažādas nekārtības, aktualizējās diskusija, vai tāds futbols mums ir vajadzīgs? Vai, ceļot sava futbola līmeni, tas vienlaikus arī nozīmē lielāku huligānisma un vardarbības risku pirms un pēc "lielā futbola"? Vai agresīva fanu uzvedība ir jāpieņem kā kultūras sastāvdaļa? Krustpunktā analizē Latvijas Radio podkāstu attīstītājs un sporta žurnālists Andrejs Siliņš, sociālantropologs Artūrs Pokšāns, Latvijas Futbola virslīgas izpilddirektors Ainārs Dakša un Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieks Juris Staļģevics.
Faktiski gadu desmitus Latvijā futbols bijis otršķirīgs sporta veids tādā ziņā, ka latviešiem vērā ņemamu panākumu nebija. Tam ir daudz un dažādi iemesli, par ko mēs nerunāsim. Līdz ar to arī secen gāja tās blaknes, par kurām daudz runā citviet pasaulē. Sportu, it īpaši futbolu, pavada bieži vien līdzjutēji sarīkotas nekārtības, kas ietekmē ne jau tikai sporta fanus vien. Ja runā par futbola pasauli, tās vēsturē ir ļoti nepatīkami un pat traģiski notikumi. Futbols daļai līdzjutēju ir kas vairāk nekā tikai sporta kaislības.
Pagājušā nedēļā notikušās nekārtības pie Brīvības pieminekļa lika domāt, ja gadījumā Latvijā šis sporta veids kļūst populārāks un veiksmīgāks, mums nāksies pielāgoties jaunajai realitātei, būt gataviem tam, pie kā neesam līdz šim pieraduši. Sociālajos medijos daudzi ir uzdevuši jautājumu: vai mums vispār tādu futbolu vajag? Ja vajag, tad ar ko ir jārēķinās?
Mēs vispār Latvijā diezgan aktīvi domājam par to, kā sekmēt futbola popularitāti. Līdz ar to aktuāli ir prasīt: kāda tad ir futbola realitāte, vai tā attiecas tikai uz futbolu un kā tai pielāgoties?
-
Ceļš līdz nākamajam Latvijas Bankas prezidentam izrādījies pilns negaidītu līkloču. Vispirms, tuvojoties bijušā prezidenta Mārtiņa Kazāka termiņa beigām, izrādījās, ka koalīcija nemaz nespēj vienoties par kopīgu kandidātu, Zaļo un zemnieku savienība izvirzīja savu, bet pārējie koalīcijas partneri nāca ar savu kandidātu. Vēlēšanas tā arī nenotika. 24. janvārī šķita, ka vienošanās ir panākta, bet atkal izrādījies, ka tā nemaz nav, un atkal koalīcija sadalījusies divās daļās. Bet tagad kandidātu, ko gan toreiz, gan tagad atkal atbalsta "Jaunā Vienotība" un "Progresīvie", ir izvirzījušas divas opozīcijas partijas – Nacionālā Apvienība un Apvienotais saraksts. Kādas politiskās spēles tiek spēlētas un kādi īsti ir kritēriji, pēc kuriem vērtē kandidātus, par to diskutējam Krustpunktā ar Saeimas frakciju pārstāvjiem. Diskutē frakcijas "Jaunā Vienotība" priekšsēdētājs Edmunds Jurevics, Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Augusts Brigmanis, frakcijas "Progresīvie" priekšsēdētājs Andris Šuvajevs, frakcijas "Latvija pirmajā vietā" priekšsēdētājs Ainārs Šlesers un Apvienotā saraksta frakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars.
-
2025. gada valsts budžeta prioritāte ir aizsardzība un drošība. Aizsardzībai šogad plānots novirzīt vairāk nekā pusotru miljardu eiro, no kuriem 42 procentus paredzēts izmantot tieši militāro spēju attīstībai. Cik daudz no šīs naudas paliek Latvijā, ieguldot mūsu pašu militārajā industrijā? Kā tā ir pieaugusi un ko dot mūsu un visas Eiropas militārajām spējām? Par to šodien saruna Krustpunktā ar Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas vadītāju Elīnu Egli-Ločmeli.
-
Šī nedēļa ir bijusi visai bagāta ar jaukām ziņām – vispirms "Straumes" nominācija "Oskaram", pēc tam arī futbolistu panākumi, pēdējam gan ir blakne – agresīvi pretinieku komandas līdzjutēji.
Protams, jārunā arī par citiem svarīgiem procesiem – līdz šim izskatījās, ka ar Latvijas Bankas prezidenta kandidāta nosaukšanu koalīcijai iet tikpat lēni kā pirmajā tūrē. Šodien, 24. janvārī, gan uzzinājām vienas kandidātes vārdu - tā ir bijušā Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile. Pagaidām gan nav zināms, ko par to saka visi koalīcijas partneri. Runājam arī par "Re:Baltica" kolēģu atklājumiem, kā arī pirmajām Donalda Trampa darbības dienām pēc inaugurācijas.
Aktualitātes Krustpunktā analizē "Re:Baltica" žurnāliste Olga Dragiļeva, domnīcas "Providus" direktore, politoloģe Iveta Kažoka, portāla "Delfi" žurnāliste Alīna Lastovska un TV24 žurnālists Ansis Bogustovs.
-
Droni virs Rīgas lidostā izrādījās negaidīts pārbaudījums vienam no mūsu kritiskās infrastruktūras objektiem. Par to un citiem jautājumiem Krustpunktā izvaicājam RIX Rīgas lidostas valdes priekšsēdētāju Lailu Odiņu.
Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod žurnāliste Inese Helmane un Latvijas Radio Pētnieciskās žurnālistikas daļas žurnālists Andrejs Vasks.
-
Birokrātija, lai cik cēlu mērķu vārdā veidota, iedzīvotāju acīs tomēr ir ar negatīvu pieskaņu. Kā nodrošināt godīgumu un caurspīdīgumu, vienlaikus bezjēdzīgi neapgrūtinot dzīvi uzņēmējiem un iedzīvotājiem. Par to diskutējam raidījumā Krustpunktā. Raidījuma viesi: Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs, Iepirkumu uzraudzības biroja vadītājs Artis Lapiņš, Latvijas Tidzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš un Latvijas Universitātes doktorante, SKDS sociāli politisko pētījumu nodaļas vadītāja, projektu direktore Ieva Strode.
-
Šis gads uz Latvijas autoceļiem ir sācies ļoti traģiski, pāris nedēļu laikā dzīvību zaudējuši astoņi cilvēki. Protams, ir bijuši arī sliktāki gadi un kopumā statistika uzlabojas, tomēr palūkojoties uz daudziem negadījumiem rodas daudzi kāpēc - kāpēc bija jāriskē, kāpēc bija jābrauc tik pārgalvīgi, kur pazudis pašsaglabāšanās instinkts?
Kā mainīt ceļu satiksmes dalībnieku kultūru un attieksmi pret drošību? Krustpunktā diskutē satiksmes ministra padomnieks Edgars Klētnieks, Latvijas Universitātes profesors sociālajā psiholoģijā Ivars Austers, Ceļo satiksmes drošības direkcijas smago ceļu satiksmes negadījumu izpētes projekta vadītājs, satiksmes drošības eksperts Oskars Irbītis un Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāts Ainars Latkovskis.
-
Sabiedrisko mediju labdarības maratona "Dod pieci!" temati nereti sakņojas problēmās, par kurām nākas runāt gadu no gada. Pērn labdarības maratonā tika vākta nauda, lai palīdzētu cilvēkiem ar kritiskām veselības problēmām, un tas ir saistīts ar zāļu nepieejamību daudziem pacientiem, par ko Valsts kontrole runājusi jau sen, bet, kas tā arī nav atrisināts. Kādēļ tik lēni sokas ar nepilnību novēršanu, par to saruna Krustpunktā ar Valsts kontroles padomes locekli Maiju Āboliņu.
-
Šī ir bijusi dažādu raibu ziņu nedēļa. Latvijas politikā diskusijas turpinās ap Latvijas Bankas prezidenta meklēšanu. Drošības jomā nepatīkami notikumi risinājušies lidostas „Rīga” teritorijā, kur, šķiet, kāds ir apzināti mēģinājis radīt problēmas, palaižot gaisā dronus. Tikmēr klausītāji aktīvi izsakās par pārdošanā nonākušajām Latvijas zemes un mežu teritorijām, kuras pārdod zviedri. Vai vajag valstij iesaistīties pirkšanas procesā? Savukārt pasaules mērogā svarīgākā ziņa ir par pamiera noslēgšanu starp Izraēlu un "Hamās" grupējumu. Krustpunktā nedēļas aktualitātes analizē TV24 žurnālists Romāns Meļņiks, Latvijas TV raidījuma "Kas notiek Latvijā?" vadītājs Jānis Domburs, TVNET Group galvenais redaktors Toms Ostrovskis un Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes katedras docētāja, politoloģe Lelde Metla Rozentāle.
