Episoder
-
Eiropas Savienības atveseļošanas un noturības mehānisma līdzekļi jeb tautā sauktā „Covid nauda” būs pieejama arī Latvijas medijiem, lai to izmantotu zināšanu apguvei, digitālajai transformācijai un konkurētspējas celšanai. Šie vārdu salikumi izklausās diezgan vispārīgi. Raidījumā Mediju anatomija skaidrojam, kādas tieši iespējas būs Latvijas plašsaziņas līdzekļiem un kāds labums to patērētājiem.
Divu miljonu eiro vērtā projekta atklāšana notiek 17. janvārī un to īstenos „Latvijas mediju nozares kompetenču centrs”, ko savukārt veido trīs institūcijas – Vidzemes augstskola, SIA „Komercizglītības centrs” un Baltijas mediju izcilības centrs.
Par projektu stāsta Komercizglītības centra līdzīpašniece Anna Gruzinska un Baltijas mediju izcilības centra izpilddirektore Gunta Sloga. -
Gruzija šobrīd dzīvo ļoti sarežģītā laikā, kad notiek protesti pret prokrieviskās valdības lēmumiem un ir dziļa neskaidrība par valsts nākotni. Tas nozīmē sarežģītu darbu arī žurnālistiem, īpaši jau neatkarīgajiem. Par neatkarīgo mediju darbu Gruzijā saruna Mediju anatomijā.
Pēc Krievijas parauga arī Gruzijā politiķi pavasarī pieņēma ārzemju aģentu likumu, kas ārvalstu aģentu sarakstā paredz iekļaut nevalstiskās organizācijas un medijus ar vismaz 20% ārvalstu finansējumu. Sabiedrība iebilda un izgāja ielās.
Par spīti protestiem, likumu pieņemēma. Rudenī Gruzijā notika parlamenta vēlēšanas, kuru rezultātus neatzīst ne opozīcija, ne Rietumvalstis. Atkal ielās izgāja cilvēki, un viņiem pievienojās Gruzijas prezidente Salome Zurabišvili.
Viens no medijiem, uz kuru tiek attiecināts ārzemju aģentu likums, ir neatkarīgā un dažādu starptautisko fondu finansētā ziņu platforma „OC Media”, kas angļu valodā vēsta par norisēm Kaukāza reģionā un bāzējas Tbilisi. Reģistrēties par ārzemju aģentu „OC Media” atteicās.
Kā neatkarīgie žurnālisti spēj strādāt šādos apstākļos, saruna ar „OC Media” vadītāju, žurnālisti Marjamu Nikuradzi (Mariam Nikuradze). -
Manglende episoder?
-
Latvijas Radio, Latvijas Televīzijas un portāla LSM darbinieki droši var sacīt „mēs”, jo tagad oficiāli strādājam vienā uzņēmumā. No 1. janvāra darbu ir sācis apvienotais Latvijas Sabiedriskais medijs. Ir lauzts kaudzēm šķēpu par to, kurš šo uzņēmumu vadīs, kā finansēs un kā uzraudzīs, bet ko iegūs tie, kuri mūs klausīsies, skatīsies un lasīs? Ieguvumiem noteikti jābūt, jo citādi, kam visas šīs pārmaiņas?
Raidījumā Mediju anatomija saruna par to, kādas iespējas sniedz sabiedrisko mediju apvienošana un kāds būs pienesums sabiedrībai.
Analizē mediju pētnieki – Jānis Juzefovičs no Rīgas Stradiņa Universitātes un Andris Saulītis no Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta. Viņi abi ir arī pētījuši sabiedrisko mediju darbu, vērtējuši to pienesto labumu.
Gatavojot raidījumu, sociālajās tīklošanās vietnēs "X" un "BlueSky" vaicājām arī cilvēkiem, kas pēc viņu domām būtiski pietrūkst sabiedriskajos medijos? -
Trauksmes poga – parasti iedomājamies ugunsdzēsības trauksmi vai apsardzes pogu, bet šajā decembrī izveidota īpaša trauksmes poga žurnālistiem. Latvijas Žurnālistu asociācija izveidojusi platformu, kurā jebkurš, arī paši žurnālisti, varētu ikdienā ziņot par naida runu, vardarbību, vajāšanu un iebiedēšanu, kas vērsta pret žurnālistiem un citiem mediju darbiniekiem sociālajos medijos vai ikdienas dzīvē.
Kurā brīdī kritika par darbu kļūst par uzbrukumu? Mediju anatomijā saruna ar Anastasiju Teterenko-Supi, viņa ir Nacionālā Žurnālistu drošības kontaktpunta Latvijā koordinatore. -
Pats dārgākais un sarežģītākais žurnālistu darbs ir pētnieciskā žurnālistika - tā prasa daudz laika, daudz resursu, dažkārt rezultātu tā arī nesasniedzot.
Šobrīd uz kino ekrāniem skatāma filma "Nord Express", kas ir sešu gadu pētījums par "Rail Baltica" projekta tapšanu un arī - netapšanu. Filma ir īpaša arī ar to, ka to veidoja tandēms - režisors Kārlis Lesiņš kopā ar pētniecisko žurnālisti Inesi Braži.
Raidījumā Mediju anatomija saruna ar abiem filmas autoriem, par to, kā veidojās šī sadarbība, kāpēc filma tapa tik ilgi - vai no otras puses, pabeigta vēl pirms "Rail Baltica" pabeigšanas, kā arī par to, vai žurnāliste Inese Braže to būtu samontējusi citādāk nekā režisors Kārlis Lesiņš. -
Aprit pieci gadi, kopš darbu sāka Latvijas Mediju ētikas padome. Šajā laikā tapuši 70 atzinumi par iesniegtajām sūdzībām, 18 sūdzībās ir konstatēti pārkāpumi. Kāda ir padomes loma – būt vēl vienam mediju uzraugam vai tomēr padomdevējam?
Raidījumā Mediju anatomija saruna ar emirēto filozofijas profesori, Latvijas Mediju ētikas padomes locekli Skaidrīti Lasmani un Latvijas Mediju ētikas padomes priekšsēdētāja vietnieku, žurnāla “Klubs” galveno redaktoru Aivaru Pastalnieku. -
Jau piecus gadus Ukrainā tiek veidots mediju baltais saraksts, kurā iekļūst rūpīgi izvērtēti, kvalitatīvi un uzticami tiešsaistes mediji. Kā šis mediju baltais saraksts tiek veidots, skaidro Oksana Romaniuka, Ukrainas masu informācijas institūta vadītāja.
-
Jau piecus gadus Ukrainā tiek veidots mediju baltais saraksts, kurā iekļūst rūpīgi izvērtēti, kvalitatīvi un uzticami tiešsaistes mediji. Pēc stingriem kritērijiem saraksta veidošana tiek turpināta arī tagad, kara laikā. Ukrainas mediju baltais saraksts ir tik nozīmīgs un prestižs, ka mediji lepojas, ja tajā iekļūst un ir sarūgtināti, ja no tā tiek izslēgti.
Kā šis mediju baltais saraksts tiek veidots, Mediju anatomijā skaidro Oksana Romaniuka, Ukrainas masu informācijas institūta vadītāja.
Ukrainas baltā saraksta mediji:
Suspilne
Radio Liberty
Ukrainian Pravda
Babel
Hromadske
Texty
ZN.ua
Espreso
Slovo i Dilo
Ukrainskyi Tyzhden
Hromadske Radio
-
Jaunākais pētījums par medijpratību Latvijā atklāja – vēl joprojām gana daudz iedzīvotāju nesaprot, kas ir uzticams avots un kāda ir dažādu informācijas kanālu būtība. Piemēram, aptaujātie lieto gan portālu "Delfi", gan sociālo mediju "Facebook" un domā, ka šiem kanāliem var uzticēties vienādi.
Raidījumā Mediju anatomija saruna par to, kā sociālajos medijos atrast uzticamus informācijas avotus? Stāsta kolēģe Anete Bērzkalne, kura savā maģistra darbā pētīja Krievijas dezinformāciju Latvijā. Un to turpina darīt, strādājot Latvijas Radio. -
Oktobra beigās Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome iepazīstināja ar pētījumu par Latvijas iedzīvotāju medijpratību. Tas ir līdz šim lielākais Latvijā veiktais pētījums par šo tēmu. Viens no galvenajiem secinājumiem – mēs neuzticamies medijiem.
Lai labāk izprastu, kā veidojusies šī uzticības krīze medijiem, saruna ar TV3 raidījuma „Nekā personīga” producenti Artu Ģigu un Latvijas Universitātes Komunikācijas studiju nodaļas docenti Klintu Ločmeli.
Bet vispirms par to, ko būtisku šis pētījums ir atklājis. -
"Tramps triumfē" – ar šādiem un līdzīgiem virsrakstiem par ASV prezidenta vēlēšanām šonedēļ ziņo pasaules mediji. Mediju anatomijā runājam par to, kā pirms šī gada vēlēšanām mainījies mediju darbs ASV. Analizē Latvijas Radio korespondents Vašingtonā Artjoms Konohovs un žurnāla „IR” komentētājs Pauls Raudseps.
Ja jāizvētī, kas šīs vēlēšanu kampaņas laikā noticis mediju vidē neparasts, ar ko sākt – a r to, ka televīzijas debates mainīja vēlēšanu kandidātu, ar to, ka „The Washington Post” atteicās lasītājiem paust savu nostāju par kandidātiem, vai ar to, ka „twitter” jeb „X” īpašnieks Īlons Masks bija viens no redzamākajiem un aktīvākajiem Trampa atbalstītājiem?
Raidījuma ieraksts notika dažas stundas pēc tam, kad pavisam oficiāli bija paziņots – nākamais ASV prezidents būs Donalds Tramps. -
Mediju anatomija viesojas pie Latvijas Radio korespondentēm Rēzeknē un Valmierā. Renāte Lazdiņa un Gunta Matisone ir Latvijas Radio žurnālistes, kas strādā katra savā reģionā, bet dara līdzīgu darbu – radio klausītājiem stāsta par visu svarīgo, kas notiek ārpus Rīgas.
Radio 99. jubilejā un sabiedrisko mediju apvienošanas priekšvakarā sarunā ar kolēģēm, kuras strādā, kā Rīgā saka - laukos, skaidrojam, kā pašlaik izskan radio balss reģionos. -
Kas noticis ar krievvalodīgo mediju lietošanas paradumiem Latvijā un Igaunijā pēc Krievijas pilna mēra iebrukuma Ukrainā un tam sekojošajam lēmumam slēgt Kremļa propagandas medijus Baltijas valstīs? Vai mainījies šīs sabiedrības daļas pasaules skatījums, vērtību orientācija un arī mediju izvēle?
Fokusgrupu diskusijās un kvantitatīvajās aptaujās uz šiem jautājumiem atbildi meklē pētnieki Jānis Juzefovičs, Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultātes vadošais pētnieks, un Mārtiņš Kaprāns, Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks. Ar abiem pētniekiem saruna raidījumā Mediju anatomija, lai noskaidrotu, kādus atklājumus uzrāda vairākus gadus ilgie pētījumi. -
Šoreiz raidījums Mediju anatomija tapa Berlīne, kur ik gadu oktobrī norisinās prestižais Eiropas raidorganizāciju konkurss "Prix Europa". Tajā dažādās kategorijās sacenšas Eiropas sabiedrisko mediju labākie darbi. Šajā gadā arī trīs Latvijas Radio radošie darbi nokļuva līdz konkursa vērtēšanai, ko var uzskatīt par būtisku sasniegumu.
Par līdzdalību konkursā stāsta Latvijas Radio kolēģi Justīne Savitska, Baiba Runce un Jānis Baķis.
Latvijas Radio Pasaku lietotne, Latvijas Radio un "Delfi" pētījums "Līdera apskāviens" un podkāsts "Remarka" bija vieni no 161 nominanta, kas sacentās par gada labākā projekta titulu savā kategorijā prestižajā Eiropas sabiedrisko mediju konkursā "Prix Europa".
Šogad konkursā pieteikti 646 audio, digitālo mediju un video darbi no 274 medijiem. -
Šī ir tā jaunā realitāte un tā nemainīsies – apdraudējumi žurnālistiem virtuālajā vidē kļuvuši par ikdienu. Uzbrūkoši komentāri un privātas vēstules - tas traucē veikt pienākumus, ietekmē žurnālistu mentālo pašsajūtu un dažreiz pat noved pie pašcenzūras. Vai un kā to iespējams novērst, vai tiesībsargājošās iestādes šobrīd ir pārāk bezzobainas un vai ir veids, kā mediju organizācijas var pasargāt savus darbiniekus no kiberbulijinga?
Raidījumā Mediju anatomija saruna ar Andu Rožukalni un Ilvu Skulti, kuras veic pētījumu par žurnālistu drošību, kā arī Latvijas Televīzijas Ziņu dienesta vadītāju Ivetu Elksni. -
Mediju anatomijā saruna ar Mindaugu Rakausku par TV3 vietu Latvijas tirgū un atšķirībām skatītāju izvēlē visās Baltijas valstīs, par GO3 iespējām konkurēt ar pasaules straumēšanas servisiem, par krievu valodas saturu TV3 medijos, kā arī par prognozēm, kā mediju tirgu mainīs jaunais sabiedriskais medijs.
-
Mediju anatomijā saruna ar Mindaugu Rakausku par TV3 vietu Latvijas tirgū un atšķirībām skatītāju izvēlē visās Baltijas valstīs, par GO3 iespējām konkurēt ar pasaules straumēšanas servisiem, par krievu valodas saturu TV3 medijos, kā arī par prognozēm, kā mediju tirgu mainīs jaunais sabiedriskais medijs.
Mediju biznesa vides pētījumi rāda, ka Baltijas valstīs lielākais tirgus spēlētājs ir "TV3 grupa". Jau piekto gadu šo komercmedija grupu Latvijā vada lietuvietis Mindaugs Rakausks. -
Roberts Vītols: Lai iegūtu 100000 sekotāju „YouTube” kanāls latviešu valodā, ir vajadzīgs laiks, laba ideja un pacietība.
Šoreiz raidījumā Mediju anatomija dodamies uz Liepāju ciemos pie Roberta Vītola un viņa komandas. Viņi pirmie ir sasnieguši 100 tūkstoš sekotāju Roberta Vītola „YouTube” kanālam. To var uzskatīt par ievērojamu panākumu, jo kanāls ir latviski un saturs ir par un ap auto. Kā šo panākumu kaldināja Roberts Vītols, par to vairāk raidījumā. -
Vasaras olimpiskās spēles aicināja uz vienlīdzību sportā. Bet vai un kas būtu jāmaina tajā, kā par sporta notikumiem runā mediji? Par to Mediju anatomijā saruna ar Latvijas TV sporta žurnālistu Dāvidu Ernštreitu un dažādības un komunikācijas eksperti Vitu Stiģi-Škuškovniku.
-
„80 dusmīgi žurnālisti/ 80 Angry Journalists” – tas ir nosaukums topošai dokumentālajai filmai par to, kā Ungārijas valdība pārņēma savā kontrolē valsts lielāko mediju „Index”. Filma vēl top. Mediju anatomijā uz sarunu aicinājām tās autoru Andrašu Foldesu (András Földes) un producentu Loranu Balazu Imre (Loránd Balázs Imre), lai iztaujātu par to, kā strādā žurnālisti autokrātijā tepat Eiropas Savienības iekšienē, Ungārijā.
- Vis mere
