Episoder
-
Premjere Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība") lūgusi atkāpties trīs ministrus – izglītības ministri Andu Čakšu ("Jaunā Vienotība"), satiksmes minstru Kasparu Briškenu ("Progresīvie") un labklājības ministru Uldi Auguli (Zaļo un Zemnieku savienība).
Lēmumi par izmaiņām valdībā parāda, ka stāsts ir par personālijām nevis par sadarbības uzlabošanu, intervijā Latvijas Radio sacīja Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultātes pētniece un docētāja Lelde Metla-Rozentāle. -
ASV prezidenta Donalda Trampa kārtējie izteikumi par Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski daudziem ir likuši noelsties, tomēr Latvijas politiķi no asas reakcijas izvairās. Nedēļas notikumus kopā ar žurnālistiem un politikas vērotājiem apspriežam Krustpunktā. Analizē TVNET grupas galvenais redaktors Toms Ostrovskis, Latvijas Universitātes doktorante, SKDS sociāli politisko pētījumu nodaļas vadītāja, projektu direktore Ieva Strode, žurnāla "IR" žurnālists Aivars Ozoliņš.
-
Manglende episoder?
-
"Noliktavā" pirmais viesis - žurnāliste Inese Braže! Ko mainīt pirmo - virtuves švammītes vai ministrus? Sakārtojam ministru kabinetu, sameklējam optimismu, bet par pašvaldībām - tikai labu...
Epizodes gaita:
00:00 Ievads: "Noliktavā" pirmais viesis!
9:37 Kas sāp: ceļu seguma problēmas; saruna ar draudzeni Kijivā; sniega liga biznesiem.
21:58 Smagās ziņas: Putins un Tramps uz vienu roku; Pašvaldību savienība lūdz paklusēt; valdības kosmētiskais remonts.
1:02:54 Vieglās ziņas: mūziķiem ķert odus izdevīgāk nekā Spotify; ģenerālprokurora kandidāta azartiskais hobijs; virtuves švammīšu nomaiņa.
Seko šim podkāstam un pastāsti par to visiem! -
Šausmināties un plēst matus nav Latvijas diplomātijas stilā, komentējot ASV amatpersonu izteikumus par karu Ukrainā, intervijā Latvijas Radio pauda ārlietu ministre Baiba Braže (Jaunā Vienotība). Politiķe uzsvēra, ka nedrīkst ļauties publiskai vētrai, katru rītu izlasot kādus teicienus - jāsaglabā vēss prāts, nemēģinot iesaistīties publiskā retorikā par to.
Patlaban darbi ir jauna Eiropas Savienības valstu vienošanās par jaunu sankciju paketi - Bražes ieskatā tā esot pietiekoši spēcīga. Tāpat tiek gatavota palīdzības pakete Ukrainai, saprotot, ka daudz kas ir atkarīgs no situācijas karalaukā.
Politiķe uzsvēra, ka tikmēr turpinās realitāte un Krievija nebeidz bombardēt Ukrainu, tāpēc mūsu uzdevums ir nodrošināt visu, ko varam, lai atbalstītu Ukrainu. -
Ir pagājis tikai mēnesis kopš ASV prezidenta Donalda Trampa inaugurācijas, bet pa šo laiku ir izdarīts un pateikts jau tik daudz, ka šaubas par spēju paļauties uz šo stratēģisko partneri šķiet itin pamatotas. Vai tas tā izskatās arī no mūsu aizsardzības sektora puses, par to Krustpunktā vaicājam aizsardzības ministram Andrim Sprūdam (Progresīvie).
Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Anastasija Tetarenko-Supe no ziņu aģentūras LETA un Andrejs Vasks, Latvijas Radio pētnieciskās žurnālistikas nodaļas žurnālists.
-
"Mūsu svarīgākais mērķis ir būt ukraiņu balsij Vācijā. Bailes no kara te ir jūtamas gan politiķu vidū, gan daļā sabiedrības. Šīs bailes attur no lielākas palīdzības un tās ir kā barība populistiem un ekstrēmistiem, kas no tām barojas un priekšvēlēšanu laikā tās izmanto." Tā saka šīs nedēļas viesis Jurijs Kečurs. Puisis no Ļvivas, kurš pirms vairākiem gadiem ieradās Minhenē studēt medicīnu. Pēc pilna mēroga iebrukuma viņš izveidojis platformu sociālajos medijos, ar kuras palīdzību informā vāciešu un ukraiņus par dažādām ar Ukrainu saistītām aktualitātēm, tostarp skaidrojot dažādas ar Ukrainu saistītas politiskās norises. Par savu pieredzi Jurijs stāsta Rihardam Plūmem.
Savukārt Dīvs Reiznieks iztaujā Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu par šādām tēmām:
ASV izved Krieviju no izolācijas, uzsākot divpusējās sarunas;
Eiropas lielvalstis piedzīvo nepieredzētu aizvainojumu. Kāpēc tā varētu būt laba ziņa mūsu kontinenta vienotībai?
Vai Latvija vēl aizvien var rēķināties ar NATO līguma 5. pantu solīto aizsardzību?
Epizodes gaita:
00:31 Ievads
03:46 EXPLAINER: Donalda Trampa pārsteidzošā retorika, Zelenska atbilde un ekspertu komentāri.
11:48 Drošinātāja ekspertes Kristīnes Bērziņas komentārs šoreiz par šādām aktualitātēm:
12:19 ASV un krievija vēlas atsākt tuvākas biznesa saites.
14:19 ASV šobrīd nav norakstāma, bet risinājumu no tās nav iemeslu gaidīt.
15:35 Emocionālākā reakcija no Eiropas lielākajām valstīm.
17:34 Ja Eiropa apvienotos, būtu ievērojams spēks.
18:37 Šokam ir ātri jāpāriet. Vietā jānāk domāšanas maiņai un, maka atvēršanai un reāliem darbiem aizsardzības spēju stiprināšanai.
23:02 Eiropas lielvalstis šokētas, jo ar tām vairs nerēķinās, radot nepieredzētu aizvainojumu un priekšnoteikumus tam, lai izdarītu lietas par ko iepriekš nespēja vienoties.
26:35 Vai Latvija vēl aizvien var rēķināties ar NATO līguma piektā pantu solīto aizsardzību?
31:20 Rihards un Dīvs par reakciju uz Trampa izteikumiem kreivijā.
34:40 Piesakām šīs epizodes galveno viesi – Minhenē studējošo ukraini Juriju Kečuru, kurš, vēloties darīt ukraiņu viedokli zināmu Vācijā, kopā ar domubiedriem izveidojis sociālo tīklu platformu “MUcraine”.
36:37 Kā, kad un kāpēc Jurijs nokļuva Vācijā?
38:13 Platforma “MUcraine” izveidota, lai dotu ukraiņiem balsi Vācijā un tās politikā.
44:16 Vācija ir daļa no lielākas Eiropas problēmas, domājot, ka šis karš ir kaut kur tālu un to īsti neskar.
47:03 Baidoties no iespējamā kara, daudzi izvēlas ignorēt notiekošo Ukrainā.
49:49 krievijas dezinformācijas loma viedokļu veidošanā Vācijā ir ļoti liela.
53:07 Kādēļ svarīgi Vācijā rīkot demonstrācijas?
54:18 Vācu politiķu neracionālās bailes no eskalācijas.
55:22 Ko Ukraina var sagaidīt no Vācijas iekšpolitiskajām “spēlēm”?
59:40 Kāpēc Vācijā ukraiņi nodarbināti mazāk nekā citviet Eiropā?
1:02:34 Vācijas atbalsts Ukrainas valstij ir nepietiekams.
1:05:14 Jurijs atzīt, ka savu nākotni šobrīd prognozēt neiespējami.
1:06:40 Sarunas beigas.
1:06:55 Rihards un Dīvs pārspriež interviju un tikšanos ar vienu no Drošinātāja iepriekšējām viešņām.
1:09:12 padalieties ar šo interviju un epizodi.
1:09:20 Rakstiet mums [email protected]
1:09:55 Aicinājums turpināt atbalstīt Ukrainu.
Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.
Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs -
Kas pēdējos trīs gados mainījies Latvijas aizsardzībā? Nākamnedēļ apritēs trīs gadi kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Latvija ne tikai sniegusi ievērojamu atbalstu Ukrainai, bet arī būtiski attīstījusi savu aizsardzību. Dzīvojot blakus agresorvalstij Krievijai, tas ir īpaši svarīgi, tāpēc palielināts finansējums, stiprināti bruņotie spēki un attīstīta militārā industrija. Kas tieši ir paveikts un vai šie pasākumi padarījuši Latviju drošāku?
"Šo trīs gadu laikā Latvijas aizsardzība ir būtiski attīstījusies visās jomās," uzsvēra aizsardzības ministrs Andris Sprūds ("Progresīvie"). Viņš stāstīja, ka ir pieaugusi gan sabiedrības izpratne par kopīgo atbildību agresorvalsts draudu priekšā, gan apziņa, ka jābūt gataviem dažādiem scenārijiem. Tāpat nostiprinājusies izpratne par nepieciešamību palielināt finansējumu aizsardzībai.
"Mēs esam ieguldījuši savos Nacionālajos bruņotajos spēkos (NBS), to spējās. Ir pretgaisa aizsardzības sistēmas, kājnieku kaujas mašīnas, ko mēs iegādājamies, kas jau ienāk mūsu spēkos, bet, protams, ienāks arī tuvākajā laikā. Ir atjaunots militārais obligātais valsts aizsardzības dienests. Ir izvietota NATO daudznacionālā brigāde šeit uz vietas. Brīdī, kad ir eksistenciāli jautājumi, apdraudējumi mūsu valsts brīvībai, drošībai, es domāju, ka tad mēs visi esam absolūti vienoti. Tā kā šeit, aizsardzībā, ir tas apliecinājums mūsu vienotībai, mūsu spējai mobilizēties. Tas nenozīmē, ka nav jādara vēl – mājasdarbu ir vēl atliku likām," pauda Sprūds.
Sprūds norādīja, ka arī turpmāk jāattīsta visas aizsardzības jomas – no munīcijas līdz modernajām tehnoloģijām, īpašu uzsvaru liekot uz dronu armijas izveidi un pretdronu sistēmām.
Viņš atzina, ka agrāk aizsardzībai pievērsta nepietiekama uzmanība, taču tagad Latvija aktīvi attīsta gan pretgaisa aizsardzību, gan citus stratēģiski svarīgus virzienus.
Turklāt arī finansiāli Latvija aizsardzībā iegulda arvien vairāk. Šī gada valsts budžeta prioritāte ir aizsardzība. Vairāk nekā 1,5 miljardus eiro jeb 3,45% no iekšzemes kopprodukta Latvija atvēl aizsardzībai. Nākamgad valdība apņēmusies aizsardzībai atvēlēt vismaz 4% no IKP, bet tālākajos gados jau 5% no IKP. -
Ukraina, Krievija, ASV, Eiropas drošība - šie ir temati, kas aizvadīto dienu fokusā. Notikumi risinās lielā ātrumā. Situācija drošības jomā pasaulē ir strauji mainījusies, raisot uztraukumu Eiropā.
Kurš vēl atceras, ka aizvadītās nedēļas nogalē galvenā uzmanība bija pievērsta Minhenei, kur pulcējās valstu līderi, lai spriestu par to, kā nodrošināt mieru Eiropā? Tur vislielāko uzmanību izpelnījās Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Tūdaļ pēc Minhenes vairāku valstu vadītājus 17. februārī Parīzē pulcēja Francijas prezidents Emanuels Makrons. Šaurākā lokā tika spriests, kādai jābūt Eiropas nostājai pēc tam, kad ASV ir sākusi attālināties no Eiropas drošības politikas.
Savukārt 18.februārī Saūda Arābijā jau notika pirmā tikšanās starp ASV un Krievijas delegāciju pārstāvjiem, lai sagatavotu iecerēto Donalda Trampa un Vladimira Putina tikšanos. Pēc tās Tramps paudis atklātu atbalstu Putinam un faktiski vainojis ukraiņus, ka tie esot pieļāvuši karu un neesot vienojušies ar krieviem jau agrāk.
Bet šodien, 19. februārī, Parīzē tiek rīkota nākamā tikšanās, kurā Eiropas valstu vadītāji spriedīs par tālāko rīcību. Bet Eiropa vienojusies par jaunām sankcijām pret Krieviju.
Aktualitātes analizē Ģeopolitikas pētījumu centra vecākais pētnieks Jānis Kažociņš un Latvijas Radio ziņu dienests žurnālists Rustams Šukurovs. Ierakstā viedokli pauž Dmitro Levus, politologs, Sabiedrisko pētījumu centra "Ukrainas meridiāns" direktors.
-
Pēc tam, kad valdības vadītāja Evika Siliņa būs pabeigusi sarunas ar visiem ministriem, tiek solīta skaidrība par valdības restarta plānu. Kāds tas varētu būt, vai valdībai tas būs stabilizējošs vai ne tik ļoti – par to diskusija ar politikas ekspertiem Krustpunktā.
Analizē Latvijas Universitātes profesors Jānis Ikstens, pētniecības firmas SKDS direktors, sociologs Arnis Kaktiņš, politologs Arturs Bikovs un sabiedrības "Mediju tilts" direktors Filips Rajevskis.
Šonedēļ uzzināsim, kuri ministri zaudēs amatu, varbūt varētu mainīties arī atbildības sadalījums starp valdību veidojošajām partijām. Valdībai ir vajadzīgs restarts. Pirmie, šķiet, publiski par to ierunājās Zaļo un zemnieku savienība, domu ir pārņēmusi labprāt arī premjerministre. Kuluāros daudzi domā, ka primāri tas skars satiksmes ministru, Kasparam Briškenam atņemot ministrijas vadību. Laikam būs vēl kādas pārmaiņas, jo koalīciju neviens izjaukt negrib. Tāpēc solidaritātes vārdā revīzija būs plašāka. Tajā pašā laikā ir jautājums, kā vērtēt pašas premjeres un vispār partiju darbu kopumā? Runājam par to, kas notiek Latvijas politikā. -
Šobrīd ir lielu iespēju laiks Eiropai. To intervijā Latvijas Radio atzina Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Imants Lieģis. Runājot par Krievijas un ASV sarunām Sauda Arābijā, Lieģis pauda, ka ir pāragri izdarīt par tām secinājumus, jo esot daudz nezināmo par Putina un Trampa iespējamo vienošanos.
Bijušais diplomāts noliedza iespēju, ka kara iznākumu varētu izlemt bez Ukrainas un Eiropas klātbūtnes sarunās. Viņš arī uzsvēra, ka ir labi, ka šobrīd arī Eiropa rīkojas, kā, piemēru minot Makrona organizētās tikšanās Parīzē. -
Vairāku stundu ilgas ASV un Krievijas amatpersonu sarunas 18. februāri norisinājās Saūda Arābijā. Vadošie Vašingtonas un Maskavas diplomāti runāja par abu valstu attiecību atjaunošanu un provizoriski sāka centienus izbeigt karu Ukrainā. Šīm sarunām pievērsta visas pasaules uzmanība, jo kas tāds faktiski nav noticis kopš krievijas iebrukuma Ukrainā pirms trim gadiem.
Šīs bija pirmās sarunas, kurās ASV un Krievija tikās pēc pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. No Krievijas puses tajās piedalījās ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, diktatora Vladimira Putina padomnieks Jurijs Ušakovs un Krievijas valsts ieguldījumu fonda vadītājs Kirils Dmitrijevs. No ASV puses šeit bija valsts sekretāru Marko Rubio, nacionālās drošības padomnieks Maiks Valcs un ASV Tuvo Austrumu sūtni Stīvs Vitkofs.
Abas puses jau pirms sanāksmes uzsvēra, ka šīs dienas tikšanās nav saistīta ar pamiera sarunu sākšanu. Vašingtona un Maskava vēlas nodibināt kontaktus un saprast, vai abām pusēm ir redzams pamats un vēlme un kura būvēt sarunas. ASV vēloties noskaidrot, vai Krievijas vēlmes panākt pamieru ir nopietna, un valsts sekretārs Rubio jau licis noprast, ka kopējais sarunu process būs ilgs, proti, runājam par mēnešiem. Maskavas prioritāte šajā sanāksmē savukārt esot attiecību ar ASV normalizēšana un vēlme saprast, kā sākt sarunas par Ukrainu.
Un kā pēc sanāksmes atzinis Putina padomnieks Jurijs Ušakovs, viņš nevarētu teikt, ka pēc šīm sarunām abas puses esot kļuvušas tuvākas, taču sarunas neesot bijušas sliktas un bijusi ļoti nopietna diskusija par visiem jautājumiem, kurus bija vēlme pārrunāt.
Komentē vēstures doktors, politologs Ojārs Skudra. -
Raidījumā Brīvības bulvāris saruna ar Ģeopolitikas pētījumu centra direktoru un Rīgas Stradiņa universitātes asociēto profesoru Māri Andžānu par ASV ārpolitiku, Eiropas pozīciju, ASV un Krievijas attiecībām.
Kopš Donalda Trampa kļūšanas par ASV prezidentu 20. janvārī ir pagājis zināms laiks, kurā jau varam iezīmēt to, kas patiesībā notiek. Pirmajā mirklī daudz kas no tā, ko jau ASV administrācija ir izdarījusi varētu likties, ka tās varbūt ir viltus ziņas, taču tā nav. Un beigās izrādās, ka tā ir balta patiesība.
Kopš 2025. gada 20. janvāra ir pagājis zināms laiks, kur notikumi, kuri varbūt bija ziņu virsrakstos pašās pirmajās dienās, ir jau atkāpušies. Mums jau ir aizmirsušies tie fakti, kuri varbūt citkārt tiktu diskutēti mēnešiem un varbūt pat gadiem ilgi. Vēsturnieks Timotijs Snaiders nesen savā vlogā rakstīja par to, ka tā ir apzināta stratēģija - darīt ātri, jo nezina, kas tālāk sekos. Radīt vispārēju apjukumu. Kāds ir jūsu redzējums attiecībā uz to, kas ir šī stratēģija, kura šobrīd tiek realizēta? Un kas varētu mūs sagaidīt?
Māris Andžāns: Pat nezinu, no kuras puses lai sāk. Trampa kungu vai nu mīl, vai nu nīst. Viņam ir daudz piekritēju, daudz pretinieku. Viņš ir arī ļoti konsekvents savā rīcībā, darbībā. Tas, ko esam redzējuši pēdējo nedēļu laikā, šķiet, ka ir pagājuši vairāki mēneši. Ir tik daudz kas noticis, tik daudz izteikumu, ko daļa uzskata par labiem, citi - par skandaloziem. Un tas tas parāda arī viņa rokrakstu. Arī pirmās prezidentūras laikā viņš rīkojās līdzīgi, pa brīdim nākot ar jauniem paziņojumiem, ar jauniem priekšlikumiem, kas ir tik aizraujoši vieniem vai tik biedējoši citiem, ka aizmirstās jau iepriekšējie.
Atbildot pirmajiem administrācijas lēmumiem, ir radusies kustība "51", kas ir 50 protesti, 50 štati un viena diena, izmantojot tēmturus, aicina valsts iedzīvotājus nostāties uz demokrātijas aizstāvību. Pārmetums ir, ka Tramps konsekventi īsteno viņu līdzgaitnieku izstrādāto plānu, kas pazīstams kā "Projekts 2025", kas ir vairāk pārmetums tādā kā sazvērestības, valsts apvērsuma organizēšanā.
Māris Andžāns: Plāns publiski pieejams, ap 1000 lapām garš, izstrādāja "The Heritage Foundation", konservatīva domnīca. ASV tā tas ir pieņemts, ka politiķi, kas netiek ievēlēti, daudzi aiziet uzņēmējdarbībā vai arī aiziet domnīcā strādāt. Un arī domnīcas sadalās pēc savām nostādnēm, cik sociālpolitiski vai ekonomiski liberālas vai konservatīvas viņas ir. Un " Heritage" ir viena no senākajām konservatīvajām domnīcām. Tā viņi dara uz katrām vēlēšanām, sagatavo programmu. Skaidrs, ka daudz kas sakrīt ar šī "Projekta 2025" nostādnēm. Tas, ko Tramps īsteno. Savā ziņā tas bija kā melnraksts Trampa kunga prezidentūrai.
Tramps paziņoja par gatavību uzsākt tirdzniecības karu ar Kanādu, Meksiku un Ķīnu. Vai varam iezīmēt, kas ir viņa ārpolitiskā līnija attiecībā uz saviem partneriem, kāda bija Eiropas Savienība un NATO līdz šim.
Māris Andžāns: Aptuveni forma ir skaidra. Protams, Amerika pirmajā vietā. Izraēla - otrajā vietā. Arī attiecībā uz ārvalstu palīdzības sniegšanu. Tātad ir apturēta arī militārā palīdzība visām valstīm, izņemot divas - Izraēlu un Ēģipti. Kāpēc Ēģipte? Tāpēc, ka 70. gadu beigās, kad tika panākta Izraēlas un Ēģiptes attiecību normalizācija, arī Ēģipte sāka saņemt diezgan brangu ASV palīdzību, kas faktiski ir palīdzība Izraēlai, lai Ēģipte uztur normālas attiecības un arī spēj eksistēt tādā formā, kā Ēģipte eksistē. Līdz ar to ārpolitika rada satraukumu par to, ka ASV var atgriezties pie izolacionistiskas pieejas, kāda tā bija pirms Otrā pasaules kara vai pirms Pirmā pasaules kara. Lēmumi pagaidām nav iepriecinoši.
Ko iezīmē "Projekts 2025" attiecībā uz šo?
Māris Andžāns: To, ka Krievija nav pirmajā vietā ienaidnieku listē. Par to, ka ir citas valstis svarīgākas. Tur bija piecas valstis - Ķīna, Irāna, Venecuēla, Ziemeļkoreja, Krievija. Varbūt kādu izlaidu, bet Krievija bija kādā ceturtajā vietā tikai.
Kā jūs to skaidrotu attiecībā uz Eiropas politiku?
Māris Andžāns: Pirmkārt, amerikāņi raugās un raudzīsies, protams, kas nav tik patīkami vairs ārpolitikas ziņā, raudzīsies vairāk no savas pozīcijas. Ja līdz šim amerikāņi uzturēja pēc Otrā pasaules kara veidoto sistēmu, kura balstās uz valstu sadarbību, Rietumu pasaule, kas rotē apkārt organiznācijām. Apvienoto Nāciju Organizācijai, kas vairāk kā forums, bet arī ar virknēm ļoti labām organizācijām, kas sniedz palīdzību cilvēkiem, kas cieš no bada, kas cieš no slimībām. Daudzas aģentūras ir, kas ļoti labu darbu dara. Pasaules tirdzniecības organizācija, Starptautiskais valūtas fonds, NATO, protams, pats par sevi, un ASV arī palīdzēja citām valstīm uzturēt demokrātiju, stabilitāti. Šobrīd ASV acīmredzami vairāk atkāpjas. ASV var to atļauties un ja mēs paraugāmies neitrāli, ASV nav nevienam neko parādā. Protams, katra valsts ir sliktas lietas darījusi kādā periodā, lielākas vai mazākas.
ASV ir ļoti laba ģeogrāfiskā atrašanās vieta, to sargā divi okeāni - Atlantijas un Klusais - un divi vāji kaimiņi - Kanāda un Meksika. Un nu arī var parunāt ar amerikāņiem kaut kur Amerikas vidienē un viņiem var rasties jautājums - kāds NATO, priekš kam mums viņš? Kas, mūs meksikāņi apdraudēs, kanādieši, kāpēc mums tas būtu nepieciešams?
Arī ja atskatāmies vēsturē, Rūzveltam nenācās viegli ievest ASV Otrajā pasaules karā, Pērlhārbora bija tiešām milzīgs trieciens, kas pavēra iespēju ASV ienākt Otrajā pasaules karā. Raugoties vēsturiski, var saprast arī amerikāņus - kāpēc viņiem tas būtu vajadzīgs? Un šobrīd, protams, nav iepriecinoši tas, ka tirdzniecības karš, iespējams, būs ar tuvākajiem sabiedrotajiem, ļoti liela iespēja, ka pret Eiropas Savienība tiks noteikti papildus tarifi, tātad 10%, tostarp pret Latviju.
Kādas tam varētu būt sekas?
Māris Andžāns: ASV nav konkrēti Latvijai starp būtiskākajiem tirdzniecības partneriem.
(..)
Māris Andžāns: Nevajag pilnīgi burtiski iztulkot, ko Tramps saka.
Bet tie, kuri tās interpretē kā tādas imperiālistiskas ambīcijas, tur arī sava daļa patiesības, ko varam salīdzināt ar to, ko dara Krievija Ukrainā vai arī ar visiem šiem paziņojumiem par atgriešanos pie aukstā kara robežām.
Māris Andžāns: Jā, tā ir tā nepatīkamā daļa. Vēl viena Trampa kunga iezīme ir tā, ka viņš ar vienu roku dod, ar otru ņem. Ja šeit ir racionalitātes grauds, un tiešām tur ir nacionālās drošības jautājums ASV, bet, protams, tas veids, kā viņš to dara arī savā inaugurācijas runā, pasakot, ka atpakaļ ņems Panamas kanālu, tāpat arī nesenie izteikumi par Gazas joslas iespējamo pārņemšanu. Mūsdienās tā tas nenotiek un ar to faktiski viņš lej ūdeni uz Putina un citu līdzīgu despotu dzirnavām: ja manai valstij vajag, es to teritoriju paņemu un tad, protams, Putins var berzēt rokas un teikt - jā, arī man nepatīk tas, ka Ukraina virzās uz Rietumiem, uz NATO, tas apdraud manas nacionālās drošības intereses. Arī viņš var pateikt - jā, ka acīmredzot tā bija pareiza preventīva rīcība, un, protams, tā ir ļoti liela bīstamība, un tad kādā brīdī arī Putins var pateikt, ka viņam vajag Baltijas valstis, jo tomēr naidīgs karaspēks, NATO karaspēks šeit izvietots no Krievijas skatupunkta. Un tas, protams, nav labi, tas veids, kādā Trampa kungs runā.
Māris Andžāns ir Ģeopolitikas pētījumu centra direktors, asociētais profesors Rīgas Stradiņa universitātē, kā arī asociētais pētnieks Starptautisko attiecību akadēmijā Bonnā (Vācija). Bijis viespētnieks Hārvarda universitātē ASV, Fulbraita viespētnieks Džonsa Hopkinsa universitātes Padziļināto starptautisko attiecību institūtā Vašingtonā. Viņš ir vairāk nekā simts publikāciju autors, kurās viņš lielākoties pievērsies Baltijas valstu drošības un aizsardzības jautājumiem, bet daļa publikāciju veltījis arī jautājumiem par Centrālāziju, transportu un digitalizāciju. Vairāk nekā 10 gadu laikā darbā valsts pārvaldē strādājis arī ar dažādiem Eiropas Savienības un NATO jautājumiem, transporta un sakaru drošību, civilmilitāro sadarbību, aviāciju, elektroniskajiem sakariem un pastu. -
ASV prezidenta sazvanīšanās ar Krievijas diktatoru un vēlāk paustie vēstījumi par Ukrainas nākotni, tam sekojošie ASV amatpersonu paziņojumi Minhenes drošības konferences laikā par Eiropas izslēgšanu no Ukrainas miera sarunām, galu galā arī ASV viceprezidenta lekcija par vārda brīvības ierobežošanu Eiropā daudziem ir likusi uzdot jautājumu, vai ASV joprojām ir mūsu uzticamais sabiedrotais. Kādai jābūt mūsu valsts un visas Eiropas Savienības attieksmei pret ASV pašreizējo rīcību ārpolitikā, kādiem jābūt turpmākajiem soļiem mūsu drošības nostiprināšanā?
Krustpunktā diskutē Saeimas deputāti: Saeimas priekšsēdētājas biedre un Saeimas Eiropas lietu komisijas deputāte Zanda Kalniņa-Lukaševica (Jaunā Vienotība), Saeimas Eiropas lietu komisijas deputāts Jānis Grasbergs (Nacionālā apvienība, Saeimas priekšsēdētājas biedre Antoņina Nenaševa (Progresīvie), Saeimas ārlietu komisijas sekretārs Juris Viļums (Apvienotais saraksts) un Saeimas Eiropas lietu komisijas deputāts Harijs Rokpelnis (Zaļo un zemnieku savienība).
-
Vien dažas dienas ir atlikušas līdz vienam no šī gada nozīmīgākajiem politiskajiem notikumiem Eiropā – pirmstermiņa parlamenta vēlēšanām Vācijā. Tās notiks 23. februārī un tieši tās ir arī raidījuma (ne)Diplomātiskās pusdienas uzmanības centrā.
Par vairākumu Vācijas parlamentā jeb Bundestāgā un kanclera vietu cīnās septiņas lielās partijas. Par tām varētu runāt stundām ilgi, tomēr raidījuma ietvaros parunāsim par divām partijām, kuras ir satricinājušas ne tikai visu Vācijas politisko arēnu, bet tur spriedzē arī visu Eiropas Savienību, jo ne velti Vāciju ir pieņemts dēvēt par vienu no Eiropas lokomotīvēm.
Sākam ar politiskajiem smagsvariem, konkrēti šī brīža Vācijas kanclera Olafa Šolca pārstāvēto centriski kreiso Sociāldemokrātisko partiju jeb SPD. Jau kādu laiku šī partija piedzīvo popularitātes kritumu, tādēļ maz ticams, ka tā varētu gūt uzvaru. Turpretī Frīdriha Merca centriski labējā Vācijas Kristīgo demokrātu apvienība jeb CDU un tās Bavārijas māsa CSU (Kristīgi sociālā savienība) tieši pretēji gūst popularitāti.
Atgādinām, ka bijusī Vācijas kanclere Angele Merkele ir bijusi šīs partijas līdere. Taču ja Angela Merkele savulaik ļoti ilgu laiku spīdēja pie Vācijas politiskajām debesīm, iespējams, spožākā gaidāmo vēlēšanu zvaigzne ir galēji labējā partija „Alternatīva Vācijai” jeb AfD. Tā ir eiroskeptiska partija, kas jau kādu laiku ir kāpinājusi savu popularitāti. Un tas par spīti partijas līderes Alises Veideles vairakkārt publiski paustajiem priekšlikumiem sarīkot referendumu par Vācijas izstāšanos no Eiropas Savienības. To Veidele jau paspēja nodēvēt par “Dexit”. Viņa arī runā par Vācijas markas atgriešanu, atsakoties no eiro, un robežkontroles punktu atjaunošanu, lai kontrolētu imigrantu plūsmu.
Šobrīd, šķiet, galvenais jautājums ir, vai Mercs spēs apturēt Veideles uzvaras gājienu. Pirmsvēlēšanu aptaujas liecina, ka jau vairākus mēnešus CDU gūst virsroku ar aptuveni 30% balsu. Savukārt par Afd ir gatavi balsot aptuveni 21% aptaujāto vēlētāju. Lielāko popularitāti AfD gūst Austrumvācijas, bet CDU – Rietumvācijas vēlētāju vidū.
Runājot par CDU un AfD, gribētos ieskicēt galvenās atšķirības starp abām partijām. Tātad, pirmkārt, šo pirmstermiņa parlamenta vēlēšanu kampaņā liela uzmanība pievērsta imigrācijai. Kristīgie demokrāti uzsver, ka ievēros cilvēku tiesības uz patvērumu, tomēr ieviesīs stingrākus nosacījumus patvēruma pieteikuma iesniegšanai, izskatīšanai un apstiprināšanai. Mercs apgalvo, ka no Vācijas nepieciešams deportēt tos imigrantus, kas veikuši noziedzīgus nodarījumus.
Turpretī „Alternatīva Vācijai” ieņem daudz radikālāku nostāju, proti, vēlas un sola maksimāli ierobežot imigrāciju. Veidele vēlas nekavējoties deportēt visus migrantus, kam atteikts patvērums. AfD īpaši asi noskaņota pret islāmu. Šādas radikālas nostājas dēļ AfD tiek uzskatīta par ksenofobisku partiju.
Raidījuma veidošanā piedalījas arī Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieces Justīne Elferte un Albīne Hlopņicka. -
Vairāki simti tūkstoši eiro vai 40 % no gada budžeta, kas paredzēts "airBaltic" valdes atalgojumam – tādu summu ietaupīs, samazinot "airBaltic" valdes algu. Par to Latvijas Radio programmā Labrīt pastāstīja Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" pagaidu padomes priekšsēdētājs, aktīvu pārvaldības uzņēmuma "INVL Asset Management" valdes priekšsēdētājs Andrejs Martinovs.
Ir apritējusi nedēļa, kopš viņš iecelts amatā un atzina, ka valde algu pagaidu samazinājumu noteica brīvprātīgi. -
Saliedētas sabiedrības politika mums nav mērķtiecīga. Tāds secinājums izriet no Valsts kontroles revīzijas. Tā ir vispārīga, nesniedz izpratni par problēmām, situāciju un sasniedzamajiem rezultātiem. Tā Latvijas Radio rīta skaidroja Valsts kontroles padomes locekle Inga Vilka.
Viņa arī teica, ka sadrumstalotība un nekoordinētība plānošanā nerada priekšstatu par to, cik lietderīgi izmantoti ieguldītie līdzekļi.
Sabiedrības integrācijas fonda vadītāja Inese Kalvāne piekrīt Valsts kontroles secinājumiem par trūkumiem ceļā uz saliedētas sabiedrības veidošanu.
Intervijā Latvijas Radio rīta programmā Kalvāne arī norādīja Sabiedrības Integrācijas fonda skatījumu par valsts valodas apmācību kā vienu no būtiskākajiem saliedētības veicināšanas instrumentiem. Viņa uzsvēra, ka vienuviet jābūt visai informācijai par valodas mācībām, prasībām un kritērijiem. -
Šoreiz trauksmainās ziņas sasniedz mūs no pasaules visvairāk tieši drošības kontekstā. Jaunais ASV aizsardzības ministrs nedomā, ka Ukraina pievienosies NATO, Amerika vairs nebūšot galvenais drošības garants Eiropai. Savukārt prezidentam Donaldam Trampam bijusi ļoti produktīva saruna ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu - abi apsprieduši tālāko konstruktīvo sadarbību, Putins uzaicinājis Trampu uz Maskavu. Tikmēr Krievijā no Latvijas aizbēgušie Kremļa mīlētāji konferencē sprieduši, kā varētu iznīcināt Baltijas valstis. Tā to varētu noformulēt. Cerams, ka pārspīlēti satraucošs pieteikums raidījumam Krustpunktā pārlūkojam nedēļas notikumus. Aktualitātes analizē portāla "Delfi" redaktors Kārlis Arājs, žurnāla "IR" galvenā redaktore Nellija Ločmele un Latvijas TV žurnālists Raimonds Rudzāts.
-
“Noliktava” numur desmit ir klāt! Jāni mēģina ievilināt piramīdā, Uldis atceras padomju laikus, bet Elīna šķiras no 170 eiro.
Epizodes gaita:
00:00 Ievads: ko darīt ar spriedzi pirms epizodes ieraksta?
1:47 Kas sāp: piramīdas shēmas arvien aktuālas; sarežģītās VID nodokļu sistēmas; sāpīgais kosmetologa apmeklējums.
15:22 Smagās ziņas: Trampa sazvanīšanās ar Putinu; draud dubultoties otrgadnieku skaits; sabiedrībā trūkst saprašanas par korupciju; dzīvi mainošā Kendrika Lamāra uzstāšanās amerikāņu “superbļodā”.
1:01:10 Vieglās ziņas: “Supernovas” cepiens; dāņi vāc balsis par Kalifornijas iegādi; maizes ziņa.
Seko šim podkāstam un pastāsti par to visiem!
-
Vai Eiropa tiks izslēgta no sarunām par Krievijas un Ukrainas kara noregulējumu? Šis jautājums virmo gaisā šīsdienas NATO valstu aizsardzības ministru sanāksmē Briselē. Vairāku valstu politiķi atkārto jau iepriekš dzirdēto, ka nekādas sarunas par Ukrainas nākotni nedrīkst notikt bez tās iesaistes. Mūsu valsts aizsardzības ministrs Andris Sprūds no Progresīvajiem aicina nepārsteigties ar secinājumiem.
Vilšanās, vēsas pieklājības frāzes un aicinājumi nepadoties - šādi Ukrainas sabiedrība reaģē uz ASV prezidenta Donalda Trampa vakar notikušo telefonsarunu ar agresorvalsts līderi Vladimiru Putinu un pēc tam notikušo sarunu ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski.
Viedokli izsaka drošības eksperts, bijušais Satversmes aizsardzības biroja vadītājs Jānis Kažociņš. -
Pagājušā nedēļā Saeimā bija balsojums par neuzticības izteikšanu iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim, opozīcija galvenokārt viņu vainoja nespējā savaldīt Nīderlandes futbola fanus pie Brīvības pieminekļa, kad tur tika laistas gaisā petardes. Demisiju neizdevās panākt, un Kozlovska kungs ir Krustpunktā studijā joprojām kā ministrs. Runājam par Valsts policijas darbu, robežsardzes, Valsts ugunsdzēsības glābšanas dienestu – visas šīs iestādes arī strādā ministrijas pakļautībā. Izvaicājam iekšlietu ministru Rihardu Kozlovski.
Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod TV3 raidījuma "Nekā personīga" žurnālists Juris Jurāns un aģentūras LETA žurnālists Gatis Kristovskis.
- Vis mere