Episoder
-
Kādēļ vakcinēšanās jautājums nav tikai par vakcīnām? Kādēļ mūsu lēmumi ir emocionāli? Kas ir vakcinācijas dubultruna? Kādēļ Covid-19 vakcinēšanās kampaņa bija tik neefektīva? Kas ir fenomenoloģija? Kādēļ bailes radikalizē? Ko filozofi dara medicīnā? Kādi sociāli un kulturāli nosacījumi ietekmēja Latvijas iedzīvotāju lēmumus par vakcināciju? Kā veidot kopības sajūtu mūsu valstī?
Par šiem un citiem ar vilcināšanos vakcinēties saistītiem jautājumiem runāsim Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošo pētnieku Uldi Vēgneru un šī institūta pētnieku, Latvijas Kultūras akadēmijas asociēto profesoru Andreju Balodi.
Raidījumu vada Ieva Siliņa. -
Viesos IT uzņēmējs un mākslīgā intelekta jomas zinātājs Pāvils Jurjāns.
Pāvilu, kā IT jomas profesionāli, interesē mākslīgā intelekta latviskās versijas iespējas un attīstīšana. Piemēram, cik niansēti Chat GPT saprot latviski un, kā saprašanu uzlabot. Vai Chat GPT saprot vārdu “ķurķis”? Un kā ar teikumu “dēli ar dēli sita dēli”? Pamēģiniet, pirms klausāties raidījumu.
Raidījumu vada Ivars Austers. -
Manglende episoder?
-
Ar ko Baltija ir slavena pasaulē? Kas sarežģītāks- ģeopolitika vai raķešu zinātne? Kādēļ politiskā līdzdalība Latvijā ir demonizēta? Kuras valsts attīstībai nākotnē jāpievērš lielāka uzmanība? Ko mācīties no pasaules labākajām universitātēm? Kādēļ Krievija ir nepatikšanu meistars? Kuras valstis varētu iejaukties ASV prezidenta vēlēšanās? Ko sola katrs no kandidātiem un kā tas ietekmētu mūs? Cik karu šobrīd norisinās visā pasaulē?
Par šiem un citiem jautājumiem runāsim ar politologu, Ģeopolitikas pētījumu centra direktoru un Rīgas Stradiņa universitātes asociēto profesoru Māri Andžānu.
Raidījumu vada Ieva Siliņa. -
Vismaz reizi pusotrā gadā radio ir jāparunā par raugu, saka Latvijas Universitātes Mikrobioloģijas un Biotehnoloģijas institūta vadošais pētnieks Jānis Liepiņš. Šī reize ir pienākusi - raidījumā “Zinātnes vārdā” saruna par to, kā cilvēce iemācījusies raugus domesticēt. Un par to, kā Jānis savos pētījumos izmanto raugu kā modeli, lai saprastu cilvēku šūnu dzīvi. Tai skaitā vēža šūnu funkcionēšanu.
Raidījumu šai reizē vada Ivars Austers. -
Ko dara helikobaktērija? Kā rodas vēzis? Kāds ir kvalitatīvs vēža skrīnings? Kā vēža apkarošana Latvijā atšķiras no situācijas citur Eiropā? Vai var būt par daudz vēža skrīningu? Kas ir vēža uzveikšanas plāns? Kas ir personalizēta prevencija? Kā jaunuzņēmumi palīdzēs cīnīties ar vēzi?
Par šiem un citiem jautājumiem runāsim ar Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūta direktoru, Latvijas Universitātes profesoru Mārci Leju.
Raidījumu vada Ieva Siliņa. -
Šogad Zinātnieku naktī Latvijas Universitātē, lai diskutētu, kopā sanāca trīs pētnieki: zinātnes ētikas eksperte Signe Mežinska (LU Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte), kognitīvo zinātņu jomas pārstāvis Jurģis Škilters (LU Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte), un medijpratības jomas izzinātāja Klinta Ločmele (LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte).
Izvērtās diskusija par starpnozaru saskares punktiem, un kā tikt pie interesantām pētījumu tēmām. Bija arī ieteikumi zinātniekiem karjeras sākumposmā - piemēram, vai un kāpēc pētniekiem reizēm jāriskē.
Sarunu vadīja Ivars Austers. -
Kas ir matemātiskais brīnums? Kā pareizi "iepakot" fiziku? Kā Tev ikdienā palīdz skaitliskā modelēšana? Kā domā fiziķi? Kādēļ izpratne ir svarīgāka par iegaumēšanu? Kā digitālās tehnoloģijas maina izglītības jomu? Kā uzlabot matemātikas slavu? Kas kopīgs juvelierim un modeli veidojošam fiziķim?
Par šiem un citiem jautājumiem runāsim ar Latvijas Universitātes Skaitliskās modelēšanas institūta pētnieku, bijušo Jauno fiziķu skolas vadītāju un Rīgas Valsts 1.ģimnāzijas fizikas skolotāju Ģirtu Zāģeri.
Raidījumu vada Ieva Siliņa. -
Tehnoloģijas (ar to saprotot visas IT padarīšanas) ir neizbēgamas. Medicīnā arī, pats par sevi saprotams.
Raidījumā saruna ar Annu Andersoni, Riga TechGirls vadītāju, un Līgu Žūku, Rīgas Stradiņa universitātes Inovāciju centra direktori, par to, kā attīstās tehnoloģiju izmantošana veselības aprūpē, kā cilvēki mēdz no šīm tehnoloģijām baidīties, kur un kā mācīties nebaidīties, un, kur veselības aprūpes tehnoloģiju attīstība virzās.
Raidījumu vada Ivars Austers. -
Kāpēc žurnālisti pulkstenī ieskatās divreiz? Vai tiešām melīga informācija izplatās ātrāk? Kā atšķirt īstu žurnālistu no cilvēka, kas par tādu tikai izliekas? Kā strādā sociālo tīklu algoritmi? Kas interesē jauniešus Latvijā? Kāpēc šo dēvē par postpatiesības laiku? Kas ir influencerpratība?
Par šiem un citiem ar komunikāciju un medijpratību saistītiem jautājumiem runāsim ar Latvijas Universitātes docenti, LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes Komunikācijas zinātnes bakalaura studiju programmas direktori Lauru Ardavu-Āboliņu.
Raidījumu vada Ieva Siliņa. -
Raidījumā “Zinātnes vārdā” par šūnu pētīšanu runāsim ar Inesi Čakstiņu-Dzērvi, Rīgas Stradiņa universitātes Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūta vadošo pētnieci.
Kā un kāpēc dažkārt mūsu šūnas “sajūk prātā”? Kā jukušās šūnas uzvedas? Vai šo uzvedību iespējams apslāpēt?
Un raidījuma beigās par precīzijas medicīnu. Kas tas ir vaicāsiet? Labi, vienu teikumu pateiksim – precīzijas medicīna, ļoti iespējams, ir efektīvas medicīnas nākotne.
Raidījumu vada Ivars Austers. -
Prof. Ivars Austers pārrunās dokturantūras aktualitātes ar LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes tenūrprofesori, LU Diasporas un migrācijas pētījumu centra direktori Intu Mieriņu un doktoranti, LU ESZF Sociālo un politisko pētījumu insitūta pētnieci Zani Meļķi.
Doktorantūra tuvplānā: Zinātne ir pievilcīga ar akadēmisko brīvību
-
Ko mācās Latvijas Universitātes Teoloģijas un reliģijpētniecības doktora studiju programmā? Daļēji to pašu, ko citās humanitāro zinātņu doktora studiju programmās - kā metodoloģiski pareizi veikt pētījumus, taču pētījumu tēmas vienmēr tā vai citādi būs saistītas ar teoloģiju un reliģiju.
Raidījuma “Zinātnes vārdā” augusta pārraidē "Doktorantūra tuvplānā" LU profesors Ivars Austers viesos uzņems profesori Dace Balode un doktoranti Kristīni Ēci, lai noskaidrotu - kas notiek teoloģijas doktorantūrā!
Doktorantūra tuvplānā: Teoloģija ir dialogā ar citām zinātnēm -
Lai klausītājus iepazīstinātu ar Latvijas zinātnieku pētījumiem, eksperimentiem un jaunatklājumiem, ik ceturtdienu plkst. 19.00 Radio “NABA” ēterā izskan raidījums “Zinātnes vārdā”. Šoreiz - 1. augustā - raidījuma fokusā Latvijas Universitātes (LU) doktorantūras studijas izglītības zinātnē.
Kā noris mācības doktora studiju programmā “Izglītības zinātnes”? Jāgatavojas kļūt par zinātnieku, kaut kas iepriekš zinātnē neatklāts jāizpēta, jāapgūst mācību kursi un jāraksta promocijas darbs. Par to, kas unikāls un īpašs izglītības zinātņu gadījumā, raidījuma “Zinātnes vārdā” vasaras pārraidē “Doktorantūra tuvplānā” LU profesors Ivars Austers iztaujās Izglītības zinātņu un pedagoģijas fakultātes (IZPF) dekāna p.i. profesori Lindu Danielu un doktoranti, IZPF Pedagoģijas zinātniskā institūta zinātnisko asistenti Alisi Oļesiku.
„Zinātnes vārdā” klausītājiem ļauj uzzināt, ar ko nodarbojas dažādu nozaru Latvijas zinātnieki, mēģinot runāt par pētnieku darbu, sasniegumiem un grūtībām visiem saprotamā un aizraujošā veidā. Raidījumā zinātnieki tiek iztaujāti par viņu akadēmisko un praktisko ikdienu – lekciju sagatavošanu un pasniegšanu, studentu darbu vadīšanu, sadarbību ar industriju, nozares organizācijām un valsts pārvaldes institūcijām.
„Zinātnes vārdā” izskan Radio “NABA” ēterā katru ceturtdienu plkst. 19.00 - 20.00 ar atkārtojumu svētdienās plkst. 16.00 - 17.00. Raidījumu arhīvs pieejams LSM.lv portālā.
Pieteikumu iesniegšana doktoranturas studijām LU notiek no 2024. gada 19. līdz 30. augustam klātienē LU galvenajā ēkā Raiņa bulvārī 19, kā arī elektroniski.
Doktorantūra tuvplānā: Tā ir māksla ieraudzīt un pateikt -
Nefilozofiska saruna par Latvijas Universitātes doktora studiju programmu filozofijā. Šoreiz nebūs garas un plašas filozofēšanas, jo tenūrprofesors Raivis Bičevskis un doktorants Toms Babincevs atbildēs uz vienkāršiem raidījuma vadītāja Ivars Austers jautājumiem:
- Kā doktorantam izvēlēties pētījuma virzienu?
- Ko iesākt pēc tam, kad doktora grāds filozofijā jau kabatā?
Doktorantūra tuvplānā: Doktora grāds ieved zināšanu universā -
Viesos trīs Latvijas Universitātes doktora studiju programmas “Valodu un kultūru studijas” pārstāvji: programmas direktore, profesore Janīna Kursīte un doktoranti Lingita Lina Henritiusa un Gatis Ezerkalns.
Raidījumu "Zinātnes vārdā" pārstāvēs Ivars Austers. Lingita pēta anekdotes, Gatis pēta mitoloģiju, Janīna pieskata visu mācību procesu. Būs pieredzes stāsti par studijām, būs nopietni padomi. Un joki. Lai atšķirtu nopietnību no jokiem, jums šis raidījums jāklausās.
Doktorantūra tuvplānā: Informācijas pārbagātībā doktora studijas ļauj “rakt” dziļumā -
Doktorantūra ka mācību forma ir salīdzinoši jauna, vien mazliet vecāka par 200 gadiem. Bet tas nenozīmē, ka tai jāpaliek nemainīgai.
Par to kā nākotnē Latvijas Universitātē notiks doktorantūras studijas, raidījumā “Zinātnes vārdā” stāstīs Latvijas Universitātes zinātņu prorektors Guntars Kitenbergs.
Būs arī atmiņas par saviem doktora studiju gadiem un ieteikumi esosšajiem un topošajiem doktorantiem (piemēram, kā iepazīties ar pasaules vadošajiem zinātniekiem nozarē).
Raidījumu vadīs Ivars Austers. -
Iezīmējot pārmaiņas doktora studijās Latvijas Universitātē, Radio NABA raidījuma “Zinātnes vārdā” tematiskajā ciklā “Doktorantūra tuvplānā” pie raidījuma vadītāja Ivara Austera viesojās Latvijas Universitātes zinātņu prorektors Guntars Kitenbergs. Uzņemšana doktora studijās Latvijas Universitātē norisināsies no 2024. gada 19. augusta līdz 30. augustam.
“Šobrīd Latvijas Universitātē doktorantūru raksturo vārds dažādība. Eksaktajās zinātnēs ir projektos bāzēta pieeja. Lielākajai daļai doktorantu šajās zinātnēs ir finansējums, kas nodrošina viņu pētniecisko darbību. Līdz ar to tas ir darbs ar normālu slodzi, kas noteiktā laikā – īsākā vai garākā – aizved līdz rezultātam jeb doktora grādam. Humanitārajās un sociālajās zinātnēs šāds modelis ir retāk sastopams. Šajās zinātņu jomās tas biežāk ir personīgo ambīciju jautājums, kur doktorantūras pētījums lielākoties tiek veikts vakaros, brīvajos brīžos un brīvdienās. Tie ir cilvēki, kam tas ir mērķtiecīgs lēmums, kas pieņemts, lai attīstītu tālāk savu karjeru,” līdzšinējo situāciju doktora studijās raksturo LU zinātņu prorektors Guntars Kitenbergs. “Mēs virzāmies uz tādu doktorantūras konceptu, kāds tas ir ierasts Eiropā un uz kādu pašreiz virzās arī ārējais regulējums. Mēs gribam nonākt pie tā, lai doktorantūra ir pilna laika darbs, kur doktorants ir akadēmiskās saimes loceklis – kolēģis –, kur atšķirībā no profesūras tas ir trīs līdz četru gadu laika posma nogrieznis, kurā galvenais uzdevums ir veikt individuālu pētījumu, parādīt, ka tu spēj to darīt, trenēt savas prasmes un kļūt konkurētspējīgs.”
Kopš 2024. gada 15. jūlijā Latvijas Universitātē darbu jau uzsākusi vienota LU Doktorantūras skola, kuras pamatuzdevumi ir visu doktorantūras studiju programmu īstenošana un promocija, jauno pētnieku karjeras attīstības nodrošināšana, doktorantūras kvalitātes uzraudzība un pilnveide, kā arī starptautiskās sadarbības veicināšana. Jaunais doktorantūras modelis, kas Latvijas Universitātē tiek ieviests pakāpeniski līdz 2026. gada beigām, paredz pāreju uz doktorantūru ar nodarbinātību un studiju starpdisciplinaritātes stiprināšanu.
Raidījumā līdzās pārmaiņām augstskolā doktora studiju jomā izskan arī LU zinātņu prorektora Guntara Kitenberga pieredzes stāsts par saviem studiju gadiem doktorantūrā, kā arī praktiski ieteikumi esošajiem un topošajiem Latvijas Universitātes doktorantiem, tostarp padomi, kā iepazīties ar pasaules vadošajiem zinātniekiem savā pētniecības jomā un nozarē.
2024. gadā uzņemšana Latvijas Universitātes doktorantūrā notiks no 19. līdz 30. augustam. LU katru gadu doktora grādu iegūst ap 50 jaunajiem zinātniekiem. Šogad doktorantūras studijās plānots uzņemt teju 100 jaunus doktorantus.
Plašāka informācija par uzņemšanu pieejama šeit.
-
Vai zināji, ka teju katrā Latvijas skolas klasē ir bērns ir mācīšanās traucējumiem? Kā mācīšanās grūtības atšķirt no mācīšanās traucējumiem? Kādi ir izplatītākie mācīšanās traucējumi un kā tos atpazīt? Kā atbalstīt bērnu ar disleksiju vai diskalkuliju? Kas katram būtu jāzina par mācīšanās traucējumiem? Kur meklēt informāciju? Kā ārzemēs nodrošina iekļaujošu izglītību?
Par šiem un citiem ar mācīšanās traucējumiem saistītiem jautājumiem runāsim ar juristi, skolotāju, Latvijas Universitātes Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes doktoranti un Latvijas Diskalkulijas asociācijas vadītāju Andru Rektiņu.
Raidījumu vada Ieva Siliņa. -
Vai mākslīgais intelekts zina, par ko Tu sapņo? Kā sociālo tīklu algoritmi mūs diskriminē? Kā tiesiski savaldīt mākslīgo intelektu? Kā mākslīgais intelekts ietekmē vēlēšanas? Kā autoritārie režīmi prettiesiski izmanto tehnoloģijas iedzīvotāju kontrolei? Kādus ieguvumus un riskus rada mākslīgais intelekts? Kā pasargāt sevi un savus datus?
Par šiem un citiem ar mākslīgā intelekta ētikas un tiesību jautājumiem runāsim ar Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes pētnieci un lektori, UNESCO starptautiskās ekspertu grupas dalībnieci rekomendāciju par mākslīgā intelekta ētiku izstrādei Irēnu Barkāni.
Raidījumu vada Ieva Siliņa. -
Tas jau tikai profesionālajiem sportistiem, tā sporta zinātne, teiksiet. Nē, jums nav taisnība. Sporta zinātnes atziņas, protams, ir svarīgas Porziņģim un Šilovam, taču arī alu pie TV ekrāna dzerošs hokeja fans var tapt jaudīgāks savā līdzi jušanā, ja ieklausās sporta zinātnieku teiktajā.
Viesos Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes sporta zinātnieki asociētā profesore Līga Plakane un zinātniskais asistents Klāvs Ēvelis.
Raidījuma šajā reizē vada Ivars Austers. - Vis mere
