Episoder
-
Guntis Pakalns ir Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta pasaku, teiku, anekdošu, arī šausmu stāstu un pilsētas leģendu pētnieks. Ar viņu saruna par to, ka daudzas tautas par savām sauc vienas un tās pašas pasakas, ka pasakas un teikas visu laiku mainās, jo katrs stāstnieks kaut ko izmaina vai pieliek klāt, tā reaģējot uz ļaužu rūpēm.
Guntis sarunas laikā pastāstīs vairākas pasakas, vai varbūt šausmu stāstus, robeža starp abiem ļoti plūstoša. Un viena pasaka (vai anekdote?) būs visai pikanta. Vārdu sakot, gan par par pasakām un teikām, gan stāstniekiem, klausieties!
Raidījumu vadīs Ivars Austers. -
Kā mainās cilvēka identitāte, aizbraucot no dzimtenes? Kādēļ remigrācija ir arī zaudējums? Kam vieglāk atgriezties pēc dzīves ārzemēs? Kādēļ svarīgi pētīt remigrācijas jautājumus? Kā izvairīties no vilšanās sajūtas, atgriežoties Latvijā? Kur meklēt resursus?
Par šiem un citiem jautājumiem runāsim ar klīnisko psiholoģi, Latvijas Universitātes doktoranti Ivetu Ozolu-Cīruli.
Raidījumu vada Ieva Siliņa. -
Manglende episoder?
-
Kādēļ pieaug interese par mūsu reģionu? Kādēļ mums pašiem jārūpējas par savu drošību? Ar ko Gorbačovs vēlējās tikt pieminēts? Kurš Latvijas vēstures periods vēl jāpēta? Kādēļ ir reizēm izdevīgi būt mazai valstij? Kas saista Baltijas valstis? Ar ko atšķiras Baltijas un Ukrainas neatkarības cīņas? Cik svarīga bija Baltija ASV un PSRS attiecībās?
Par šiem un citiem jautājumiem runāsim ar Gada vēsturnieci 2023, Somijas Zinātņu akadēmijas Helsinku Universitātes Aleksanteri institūta pētnieci, grāmatas "Nenoteiktības politika: ASV, Baltijas jautājums un Padomju savienības sabrukums" autori Unu Bergmani.
Raidījumu vada Ieva Siliņa. -
Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes tenūprofesors Vjačeslavs Kaščejevs būs Radio NABA raidījuma Zinātnes vārdā viesis.
Ja vēlaties netehnisku ievadu kvantu fizikā, tāpat tajā, kā kvantu fizika pamazām top praktiski izmantojama, jums šis raidījums jāklausās. Un tiks uzdots arī svarīgais jautājums kāpēc “kvantu fizika” daudziem patīk kā metafora, pat ja tēlainā salīdzinājuma lietotāja sapratne par fiziku ir ļoti virspusēja. Tāpat, kā viens normāls, parasts nefiziķis iemācās kaut ko no fizikas, un pats varbūt nemaz nezin, ka kaut ko saprot. Vārdu sakot, jāklausās pat tad, ja fizika biedē. Mazliet mazināsiet šo fobiju.
Raidījumu vadīs Ivars Austers. -
Kādēļ vakcinēšanās jautājums nav tikai par vakcīnām? Kādēļ mūsu lēmumi ir emocionāli? Kas ir vakcinācijas dubultruna? Kādēļ Covid-19 vakcinēšanās kampaņa bija tik neefektīva? Kas ir fenomenoloģija? Kādēļ bailes radikalizē? Ko filozofi dara medicīnā? Kādi sociāli un kulturāli nosacījumi ietekmēja Latvijas iedzīvotāju lēmumus par vakcināciju? Kā veidot kopības sajūtu mūsu valstī?
Par šiem un citiem ar vilcināšanos vakcinēties saistītiem jautājumiem runāsim Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošo pētnieku Uldi Vēgneru un šī institūta pētnieku, Latvijas Kultūras akadēmijas asociēto profesoru Andreju Balodi.
Raidījumu vada Ieva Siliņa. -
Viesos IT uzņēmējs un mākslīgā intelekta jomas zinātājs Pāvils Jurjāns.
Pāvilu, kā IT jomas profesionāli, interesē mākslīgā intelekta latviskās versijas iespējas un attīstīšana. Piemēram, cik niansēti Chat GPT saprot latviski un, kā saprašanu uzlabot. Vai Chat GPT saprot vārdu “ķurķis”? Un kā ar teikumu “dēli ar dēli sita dēli”? Pamēģiniet, pirms klausāties raidījumu.
Raidījumu vada Ivars Austers. -
Ar ko Baltija ir slavena pasaulē? Kas sarežģītāks- ģeopolitika vai raķešu zinātne? Kādēļ politiskā līdzdalība Latvijā ir demonizēta? Kuras valsts attīstībai nākotnē jāpievērš lielāka uzmanība? Ko mācīties no pasaules labākajām universitātēm? Kādēļ Krievija ir nepatikšanu meistars? Kuras valstis varētu iejaukties ASV prezidenta vēlēšanās? Ko sola katrs no kandidātiem un kā tas ietekmētu mūs? Cik karu šobrīd norisinās visā pasaulē?
Par šiem un citiem jautājumiem runāsim ar politologu, Ģeopolitikas pētījumu centra direktoru un Rīgas Stradiņa universitātes asociēto profesoru Māri Andžānu.
Raidījumu vada Ieva Siliņa. -
Vismaz reizi pusotrā gadā radio ir jāparunā par raugu, saka Latvijas Universitātes Mikrobioloģijas un Biotehnoloģijas institūta vadošais pētnieks Jānis Liepiņš. Šī reize ir pienākusi - raidījumā “Zinātnes vārdā” saruna par to, kā cilvēce iemācījusies raugus domesticēt. Un par to, kā Jānis savos pētījumos izmanto raugu kā modeli, lai saprastu cilvēku šūnu dzīvi. Tai skaitā vēža šūnu funkcionēšanu.
Raidījumu šai reizē vada Ivars Austers. -
Ko dara helikobaktērija? Kā rodas vēzis? Kāds ir kvalitatīvs vēža skrīnings? Kā vēža apkarošana Latvijā atšķiras no situācijas citur Eiropā? Vai var būt par daudz vēža skrīningu? Kas ir vēža uzveikšanas plāns? Kas ir personalizēta prevencija? Kā jaunuzņēmumi palīdzēs cīnīties ar vēzi?
Par šiem un citiem jautājumiem runāsim ar Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūta direktoru, Latvijas Universitātes profesoru Mārci Leju.
Raidījumu vada Ieva Siliņa. -
Šogad Zinātnieku naktī Latvijas Universitātē, lai diskutētu, kopā sanāca trīs pētnieki: zinātnes ētikas eksperte Signe Mežinska (LU Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte), kognitīvo zinātņu jomas pārstāvis Jurģis Škilters (LU Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte), un medijpratības jomas izzinātāja Klinta Ločmele (LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte).
Izvērtās diskusija par starpnozaru saskares punktiem, un kā tikt pie interesantām pētījumu tēmām. Bija arī ieteikumi zinātniekiem karjeras sākumposmā - piemēram, vai un kāpēc pētniekiem reizēm jāriskē.
Sarunu vadīja Ivars Austers. -
Kas ir matemātiskais brīnums? Kā pareizi "iepakot" fiziku? Kā Tev ikdienā palīdz skaitliskā modelēšana? Kā domā fiziķi? Kādēļ izpratne ir svarīgāka par iegaumēšanu? Kā digitālās tehnoloģijas maina izglītības jomu? Kā uzlabot matemātikas slavu? Kas kopīgs juvelierim un modeli veidojošam fiziķim?
Par šiem un citiem jautājumiem runāsim ar Latvijas Universitātes Skaitliskās modelēšanas institūta pētnieku, bijušo Jauno fiziķu skolas vadītāju un Rīgas Valsts 1.ģimnāzijas fizikas skolotāju Ģirtu Zāģeri.
Raidījumu vada Ieva Siliņa. -
Tehnoloģijas (ar to saprotot visas IT padarīšanas) ir neizbēgamas. Medicīnā arī, pats par sevi saprotams.
Raidījumā saruna ar Annu Andersoni, Riga TechGirls vadītāju, un Līgu Žūku, Rīgas Stradiņa universitātes Inovāciju centra direktori, par to, kā attīstās tehnoloģiju izmantošana veselības aprūpē, kā cilvēki mēdz no šīm tehnoloģijām baidīties, kur un kā mācīties nebaidīties, un, kur veselības aprūpes tehnoloģiju attīstība virzās.
Raidījumu vada Ivars Austers. -
Kāpēc žurnālisti pulkstenī ieskatās divreiz? Vai tiešām melīga informācija izplatās ātrāk? Kā atšķirt īstu žurnālistu no cilvēka, kas par tādu tikai izliekas? Kā strādā sociālo tīklu algoritmi? Kas interesē jauniešus Latvijā? Kāpēc šo dēvē par postpatiesības laiku? Kas ir influencerpratība?
Par šiem un citiem ar komunikāciju un medijpratību saistītiem jautājumiem runāsim ar Latvijas Universitātes docenti, LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes Komunikācijas zinātnes bakalaura studiju programmas direktori Lauru Ardavu-Āboliņu.
Raidījumu vada Ieva Siliņa. -
Raidījumā “Zinātnes vārdā” par šūnu pētīšanu runāsim ar Inesi Čakstiņu-Dzērvi, Rīgas Stradiņa universitātes Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūta vadošo pētnieci.
Kā un kāpēc dažkārt mūsu šūnas “sajūk prātā”? Kā jukušās šūnas uzvedas? Vai šo uzvedību iespējams apslāpēt?
Un raidījuma beigās par precīzijas medicīnu. Kas tas ir vaicāsiet? Labi, vienu teikumu pateiksim – precīzijas medicīna, ļoti iespējams, ir efektīvas medicīnas nākotne.
Raidījumu vada Ivars Austers. -
Prof. Ivars Austers pārrunās dokturantūras aktualitātes ar LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes tenūrprofesori, LU Diasporas un migrācijas pētījumu centra direktori Intu Mieriņu un doktoranti, LU ESZF Sociālo un politisko pētījumu insitūta pētnieci Zani Meļķi.
Doktorantūra tuvplānā: Zinātne ir pievilcīga ar akadēmisko brīvību
-
Ko mācās Latvijas Universitātes Teoloģijas un reliģijpētniecības doktora studiju programmā? Daļēji to pašu, ko citās humanitāro zinātņu doktora studiju programmās - kā metodoloģiski pareizi veikt pētījumus, taču pētījumu tēmas vienmēr tā vai citādi būs saistītas ar teoloģiju un reliģiju.
Raidījuma “Zinātnes vārdā” augusta pārraidē "Doktorantūra tuvplānā" LU profesors Ivars Austers viesos uzņems profesori Dace Balode un doktoranti Kristīni Ēci, lai noskaidrotu - kas notiek teoloģijas doktorantūrā!
Doktorantūra tuvplānā: Teoloģija ir dialogā ar citām zinātnēm -
Lai klausītājus iepazīstinātu ar Latvijas zinātnieku pētījumiem, eksperimentiem un jaunatklājumiem, ik ceturtdienu plkst. 19.00 Radio “NABA” ēterā izskan raidījums “Zinātnes vārdā”. Šoreiz - 1. augustā - raidījuma fokusā Latvijas Universitātes (LU) doktorantūras studijas izglītības zinātnē.
Kā noris mācības doktora studiju programmā “Izglītības zinātnes”? Jāgatavojas kļūt par zinātnieku, kaut kas iepriekš zinātnē neatklāts jāizpēta, jāapgūst mācību kursi un jāraksta promocijas darbs. Par to, kas unikāls un īpašs izglītības zinātņu gadījumā, raidījuma “Zinātnes vārdā” vasaras pārraidē “Doktorantūra tuvplānā” LU profesors Ivars Austers iztaujās Izglītības zinātņu un pedagoģijas fakultātes (IZPF) dekāna p.i. profesori Lindu Danielu un doktoranti, IZPF Pedagoģijas zinātniskā institūta zinātnisko asistenti Alisi Oļesiku.
„Zinātnes vārdā” klausītājiem ļauj uzzināt, ar ko nodarbojas dažādu nozaru Latvijas zinātnieki, mēģinot runāt par pētnieku darbu, sasniegumiem un grūtībām visiem saprotamā un aizraujošā veidā. Raidījumā zinātnieki tiek iztaujāti par viņu akadēmisko un praktisko ikdienu – lekciju sagatavošanu un pasniegšanu, studentu darbu vadīšanu, sadarbību ar industriju, nozares organizācijām un valsts pārvaldes institūcijām.
„Zinātnes vārdā” izskan Radio “NABA” ēterā katru ceturtdienu plkst. 19.00 - 20.00 ar atkārtojumu svētdienās plkst. 16.00 - 17.00. Raidījumu arhīvs pieejams LSM.lv portālā.
Pieteikumu iesniegšana doktoranturas studijām LU notiek no 2024. gada 19. līdz 30. augustam klātienē LU galvenajā ēkā Raiņa bulvārī 19, kā arī elektroniski.
Doktorantūra tuvplānā: Tā ir māksla ieraudzīt un pateikt -
Nefilozofiska saruna par Latvijas Universitātes doktora studiju programmu filozofijā. Šoreiz nebūs garas un plašas filozofēšanas, jo tenūrprofesors Raivis Bičevskis un doktorants Toms Babincevs atbildēs uz vienkāršiem raidījuma vadītāja Ivars Austers jautājumiem:
- Kā doktorantam izvēlēties pētījuma virzienu?
- Ko iesākt pēc tam, kad doktora grāds filozofijā jau kabatā?
Doktorantūra tuvplānā: Doktora grāds ieved zināšanu universā -
Viesos trīs Latvijas Universitātes doktora studiju programmas “Valodu un kultūru studijas” pārstāvji: programmas direktore, profesore Janīna Kursīte un doktoranti Lingita Lina Henritiusa un Gatis Ezerkalns.
Raidījumu "Zinātnes vārdā" pārstāvēs Ivars Austers. Lingita pēta anekdotes, Gatis pēta mitoloģiju, Janīna pieskata visu mācību procesu. Būs pieredzes stāsti par studijām, būs nopietni padomi. Un joki. Lai atšķirtu nopietnību no jokiem, jums šis raidījums jāklausās.
Doktorantūra tuvplānā: Informācijas pārbagātībā doktora studijas ļauj “rakt” dziļumā -
Doktorantūra ka mācību forma ir salīdzinoši jauna, vien mazliet vecāka par 200 gadiem. Bet tas nenozīmē, ka tai jāpaliek nemainīgai.
Par to kā nākotnē Latvijas Universitātē notiks doktorantūras studijas, raidījumā “Zinātnes vārdā” stāstīs Latvijas Universitātes zinātņu prorektors Guntars Kitenbergs.
Būs arī atmiņas par saviem doktora studiju gadiem un ieteikumi esosšajiem un topošajiem doktorantiem (piemēram, kā iepazīties ar pasaules vadošajiem zinātniekiem nozarē).
Raidījumu vadīs Ivars Austers. - Vis mere
