Episodes

  • BRĪDINĀJUMS: Šajā podkāsta epizodē tiek runāts par ēšanas traucējumiem, kas var skart sensitīvas tēmas, tostarp: pašvērtējuma problēmas, ķermeņa izskata uztveres traucējumus, trauksmi un depresiju saistībā ar ēšanu. Ja šīs tēmas jums ir īpaši sāpīgas vai var izraisīt diskomfortu, lūdzu, izvēlieties sev drošu klausīšanās vidi vai izvēlieties nepieciešamo atbalstu.

    Šajā epizodē Dr. Laila Siliņa uzsāk sarunu par vienu no sensitīvākajām un personiskākajām veselības tēmām – mūsu attiecībām ar ēdienu. Viņa iejūtīgi skaidro ēšanas traucējumu būtību, to cēloņus un iespējamos risinājumus. Daktere ir sertificēta uztura speciāliste un KBT Ēšanas traucējumu metodes speciāliste.

    Klausoties uzzināsi:
    - kas ir ēšanas traucējumi un kāpēc cilvēki ar tiem saskaras;
    - iekšējās psiholoģiskās un emocionālās problēmas, kas slēpjas aiz pārēšanās vai ēšanas ierobežošanas;
    - kā saprast, vai attiecības ar ēdienu pārvērtušās par ēšanas traucējumu;
    - kādas metodes var palīdzēt uzlabot attiecības ar ēdienu;
    - kā vecāki var veidot veselīgu komunikāciju ar bērniem par ēšanu.

    Dr. Siliņa īpaši uzmanīgi analizē kauna lomu ēšanas traucējumos, skaidro ķermeņa dismorfiju, ar ko saskaras gan sievietes, gan vīrieši, un piedāvā konkrētus rīkus sevis izpratnei un palīdzībai.
    Šī saruna palīdzēs labāk saprast sevi, savu ķermeni un attiecības ar uzturu.
    ******************

    Šo epizodi samontējām ar atbalstu no dalībniekiem mūsu jaunākajā programmā „Jaudīga Partnerība“. Šo programmu Laura un Mišels izveidoja, lai Cilvēkjaudas faniem būtu vēl foršākas attiecības ar mīļoto cilvēku un lai partneri ir spēcīgāka komanda, kurā katrs gan sasniedz savus mērķus, gan arī ikdienā gūst vairāk prieka.

    Ja šīs tēmas ir aktuālas arī tev, tad šomēness piedalies programmā Jaudīga partnerība. Tā tu izdarīsi divas labas lietas vienlaicīgi – tu gan parūpēsies par savu attiecību kvalitāti, gan arī palīdzēsi mums turpināt Cilvēkjaudas podkāstu.
    ******************

    SARUNAS PIETURPUNKTI:

    0:00 Ievads

    3:57 Priekšstati un realitāte – kuri ir tie cilvēki, kas saskaras ar ēšanas traucējumiem

    5:14 Iemesli, kādēļ cilvēki pārēdas

    8:01 Biežāk sastopamie ēšanas traucējumi, kā tos pamanīt

    14:13 Ēšanas traucējumi un kauns – kā izkļūt to apburtā loka

    20:35 Smalkā robeža, kur ēdiens ir izklaide un sevis palutināšana, bet kur tā jau ir problēma

    24:25 Ideālais variants, kā daktere Laila Siliņa vēlētos, lai cilvēki ēd

    25:54 “Ķermenis nav muļķis” – iemācīties saprast sava ķermeņa darbības principus un sadarboties

    30:35 Dakteres viedoklis par kaloriju skaitīšanu

    34:44 Mehānismi, kas strādā, lai noturētu sevi optimālā ēšanas režīmā

    39:57 Kādēļ cilvēki mētājas no viena grāvja otrā, bet neturas ceļam pa vidu

    46:31 “Nepieļaut to sajūtu, kad esi vājprāta badā. Tas vienmēr būs trigeris”

    52:37 Kas ir ķermeņa dismorfija un kā tā var būt saistīta ar anoreksiju vai bulīmiju

    55:37 Kuras ir tās galvenās emocijas, kas ierosina ēšanas traucējumus

    59:34 Treniņuzdevums komunikācijā ar sevi

    1:01:13 Ko vecākiem vajadzētu un nevajadzētu darīt saistībā ar savu bērnu ēšanas traucējumiem

    1:05:36 Kādas KBT terapijas metodes savā darbā izmanto uztura speciāliste

    1:11:10 Pacienti, kuri iekrīt sirdī, un pacienti, par kuriem īpaši sāp

    1:14:48 Ieteikumi vecākiem, lai viņu bērniem būtu veselīgas attiecības ar sevi un ēdienu

  • Vai pārim ir dzīve pēc krāpšanas? Kā dzīvot, kad attiecībās ir bijusi krāpšana? Vai no krāpšanas var izvairīties? Kā?

    Gatis Līdums, PhD, ģimenes un sistēmiskais terapeits, supervizors, vairāku grāmatu autors savu jaunāko grāmatu "Pāru lielais (iz)aicinājums" sarakstīja, jo savā praksē pamanīja, ka desmit gadu laikā ir ievērojami pieaudzis to pāru skaits, kuri ir piedzīvojuši krāpšanu. Tas ir notikums, kas cilvēku pamatīgi satricina.

    Kad Gatim jautāju, kāpēc viņam bija svarīgi par šo tēmu rakstīt grāmatu, viņš atbildēja, ka grib, lai ģimenēm izdodas veiksmīgi tikt galā ar grūtībām un būt laimīgiem. Manuprāt, šī saruna un Gata jaunā grāmata palīdz citādāk paraudzīties uz to, kas notiek, kad pāris saskaras ar otra krāpšanu. Risinājumi ir.

    Pirmā saruna ar Gati (Nr 82) bija par pāra (vēl) labāku kopdzīvi. Otrā (Nr 149) - ar humoru un sapratni par ciešanu neizbēgamību un vērtību. Par abām esam saņēmuši atsauksmes, ka katra tēma ir bijusi vērtīga.

    Vairāk informācijas sarunas lapā.


    KĀ TAPA ŠĪ EPIZODE:

    1) To ierakstījām ar atbalstu no Pasiekstes Vējdzirnavām, kurās ir iedvesmojošs stāsts par cilvēka jaudu, kas pozitīvi aplipina arī dzirnavu viesus – mani tai skaitā. Dzirnavu krogā var garšīgi paēst, bet namiņos nakšņot mājīgā atmosfērā. Dodies uz Pasiekstes vējdzirnavām, ja gribi atpūsties, svinēt un iedvesmoties!

    2) Epizodi mēs ierakstījām mūzikas grupas Instrumenti studijā. Īpašs paldies Jānim Šipkēvicam, kurš ne tikai rada un spēlē unikālu mūziku, kuru vari dzirdēt koncertos, bet ik pa laikam arī sūta interesantu vēstuli par dzīvi. Arī tu vari to saņemt, ja pieteiksies Jānim viņa saitē.

    3) Epizodi samontējām ar atbalstu no dalībniekiem mūsu jaunākajā programmā „Jaudīga Partnerība“. Šo programmu Laura un Mišels izveidoja, lai Cilvēkjaudas faniem būtu vēl foršākas attiecības ar mīļoto cilvēku un lai partneri ir spēcīgāka komanda, kurā katrs gan sasniedz savus mērķus, gan arī ikdienā gūst vairāk prieka.

    Ja šīs tēmas ir aktuālas arī tev, tad šomēness piedalies programmā Jaudīga partnerība. Tā tu izdarīsi divas labas lietas vienlaicīgi – tu gan parūpēsies par savu attiecību kvalitāti, gan arī palīdzēsi mums turpināt Cilvēkjaudas podkāstu.


    SARUNAS PIETURPUNKTI:

    0:00 Ievads

    4:40 “Agrāk cilvēki krāpa retāk un uztvēra to citādāk”

    8:34 Kā saprast, kad pāra attiecības pēc krāpšanas vēl ir glābjamas un kad vairs ne

    15:04 Kāpēc cilvēki krāpšanu uztver ļoti personīgi

    17:34 Galvenā kļūda, ko līdz šim ir pieļāvuši attiecību terapeiti, strādājot ar pāriem pēc krāpšanas epizodes

    20:39 Ieteikumi, ko darīt un ko nedarīt brīdī, kad esi konstatējis krāpšanas faktu

    28:14 “Tas, ja tevi nokrāpa, nenozīmē, ka tu esi nevērtīgs vai nederīgs. Tu esi arvien tikpat vērtīgs un derīgs, kā tu biji pirms tam.”

    34:05 Kļūdas, ko pieļauj pāri, mēģinot atjaunot attiecības pēc krāpšanas

    37:22 Kas ir intimitātes piramīda

    43:29 Būtisks elements, kas pāra attiecības pēc krāpšanas epizodes palīdz tās veiksmīgi atjaunot; praktiski piemēri

    52:52 Kādi pāri nenonāk līdz krāpšanai

    55:28 Pāru “vecumposmi”, vajadzības un profilakse

    57:10 Vai krāpšana ir tikai par seksu

    1:03:50 Pirmais simptoms, kas norāda, ka ar attiecībām kaut kas nav kārtībā

    1:05:47 Ko darīt, ja terapeits nepalīdz

  • Missing episodes?

    Click here to refresh the feed.

  • Māra Upmane-Holšteine ir mūziķe un soliste grupā “Astro’n’out". Kopa ar vīru Jāni, arī mūziķi, audzina 3 bērnus. Par savu ceļu uz mūziku Māra saka: "Labajos koros netiku uzņemta, un mūzikas skolas man gāja secen. Es gribēju būt stilīga, gribēju nonākt televīzijā un pierādīt tiem dažiem, ka viņiem nav taisnība." Māra ar grupu "Astro'n'out" ir saņēmuši trīs “Zelta mikrofonus”.

    Šī ir saruna par spēku, kas palīdzējis sasniegt augstākās virsotnes un pārvarēt dziļākās bedres. Pirms dažiem gadiem Māras četrgadīgajam dēlam noteica diagnozi - leikēmija. Tam sekoja divus gadus ilgs un grūts ārstēšanās ceļš. Tā ir pieredze, kas liekas prātam neaptverama jebkuram vecākam.

    Māras autobiogrāfija "Piezīmes uz šaubu malām" un šī saruna ir jaudas, mīlestības un radošuma stāsts par darbu un dzīvi, kurā panākumiem nav receptes, bet kas iedvesmo. Mani - noteikti. Un, ja mums ar tevi kaut nedaudz sapas gaumes, tad iedvesmos arī tevi.

    Vairāk informācijas sarunas lapā.

    KĀ TAPA ŠĪ EPIZODE:

    1) To ierakstījām ar atbalstu no Pasiekstes Vējdzirnavām, kurās ir iedvesmojošs stāsts par cilvēka jaudu, kas pozitīvi aplipina arī dzirnavu viesus – mani tai skaitā. Dzirnavu krogā var garšīgi paēst, bet namiņos nakšņot mājīgā atmosfērā. Dodies uz Pasiekstes vējdzirnavām, ja gribi atpūsties, svinēt un iedvesmoties!

    2) Epizodi mēs ierakstījām mūzikas grupas Instrumenti studijā. Īpašs paldies Jānim Šipkēvicam, kurš ne tikai rada un spēlē unikālu mūziku, kuru vari dzirdēt koncertos, bet ik pa laikam arī sūta interesantu vēstuli par dzīvi. Arī tu vari to saņemt, ja pieteiksies Jānim viņa saitē.

    3) Epizodi samontējām ar atbalstu no dalībniekiem mūsu jaunākajā programmā „Jaudīga Partnerība“. Šo programmu Laura un Mišels izveidoja, lai Cilvēkjaudas faniem būtu vēl foršākas attiecības ar mīļoto cilvēku un lai partneri ir spēcīgāka komanda, kurā katrs gan sasniedz savus mērķus, gan arī ikdienā gūst vairāk prieka.

    Ja šīs tēmas ir aktuālas arī tev, tad šomēness piedalies programmā Jaudīga partnerība. Tā tu izdarīsi divas labas lietas vienlaicīgi – tu gan parūpēsies par savu attiecību kvalitāti, gan arī palīdzēsi mums turpināt Cilvēkjaudas podkāstu.

    SARUNAS PIETURPUNKTI:

    0.00 Ievads

    3:48 Kā ir būt sievietei mūzikas biznesā

    6:14 Mākslinieks un nauda – stereotipi, kas jāizravē

    9:22 Ar ko atšķiras Māra kā mūziķe un uzņēmēja pirms un pēc bērnu ienākšanas ģimenē

    18:26 Atļauties mainīties un būt patiesai mūzikā

    24:16 Tehnikas un paņēmieni, kas palīdzēja Mārai uzrakstīt savu autobiogrāfiju “Piezīmes uz šaubu malām”

    29:17 Izaicinošākie brīži mūziķes karjerā, kad uz skatuves jākāpj un jāsavācas pēc lielām emocionālām vētrām

    33:14 Augstākās virsotnes un zemākās bedres profesionālajā dzīvē

    40:27 Kā tiek plānota Astro’n’out grupas darbība un koncerti

    43:24 Kādēļ grāmatas izdošanai vajadzēja vairāk drosmes, nekā grupas lielkoncertam Arēnā Rīga

    45:03 Empātijas tests uz cilvēku reakcijām – kā Māra spēja koncertēt, kad bērns ārstējās slimnīcā

    48:41 Nāves bailes. Kapella. Ērģeles. Paļaušanās.

    53:33 Par pamanāmām un nepamanāmām izmaiņām pēc liela emocionāla satricinājuma

    1:00:40 Vainas apziņa un citu nelūgtie padomi, kas nepalīdz

    1:05:35 ““Es padodos” – tā ir lielākā spēka dziesma”

    1:09:39 Kas palīdzēja Mārai izkāpt no upura un sevis žēlošanas pozīcijas

    1:14:00 “Ja tev ir bijušas bailes pazaudēt bērnu – tad kas ir bailes izgāzties uz sk

  • Mūsu informācijas laikmetā ir kļuvis arvien grūtāk atšķirt patiesību no meliem. Pēdējos gados esam liecinieki, kā viltus ziņas ir veicinājušas polarizāciju, ietekmējušas vēlēšanas un pat izraisījušas vardarbību. Dezinformācija mūs apņem no visām pusēm, un tās mērķis ir manipulēt ar mūsu domāšanu un uzvedību. Bet kāpēc mēs kļūstam par dezinformācijas upuriem? Sociālie mediji, algoritmi, kas pielāgo mūsu informācijas plūsmu, un vēlme piederēt pie kādas grupas – tas viss veicina dezinformācijas izplatīšanos.

    Šajā epizodē iedziļināsimies dezinformācijas pasaulē – tās veidošanā, izplatīšanā un ietekmē uz mūsu sabiedrību. Kāpēc mēs tik viegli ticam nepārbaudītai informācijai? Psihologi norāda, ka tam ir vairāki iemesli, piemēram, apstiprinājuma aizspriedumi jeb confirmation bias (mums patīk informācija, kas apstiprina mūsu jau esošos uzskatus), kognitīvā disonanse (mēs cenšamies izvairīties no informācijas, kas apdraud mūsu pašvērtējumu) un vienkārši slinkums kritiski domāt. Pētnieciskās žurnāliste Inga Spriņģe, palīdzēs mums saprast, kā šie procesi notiek un kā mēs varam pasargāt sevi no manipulācijām.

    Vairāk informācijas sarunas lapā.

    KĀ TAPA ŠĪ EPIZODE:

    1) To ierakstījām ar atbalstu no Pasiekstes Vējdzirnavām, kurās ir iedvesmojošs stāsts par cilvēka jaudu, kas pozitīvi aplipina arī dzirnavu viesus – mani tai skaitā. Dzirnavu krogā var garšīgi paēst, bet namiņos nakšņot mājīgā atmosfērā. Dodies uz Pasiekstes vējdzirnavām, ja gribi atpūsties, svinēt un iedvesmoties!

    2) Epizodi mēs ierakstījām mūzikas grupas Instrumenti studijā. Īpašs paldies Jānim Šipkēvicam, kurš ne tikai rada un spēlē unikālu mūziku, kuru vari dzirdēt koncertos, bet ik pa laikam arī sūta interesantu vēstuli par dzīvi. Arī tu vari to saņemt, ja pieteiksies Jānim viņa saitē.

    SARUNAS PIETURPUNKTI:

    0:00 Ievads

    3:28 Bīstamā iešana līdzi svešiniekiem internetā, kuri dala “konfektītes”

    5:04 Kādi jautājumi, kas ietekmē mūsu sabiedrību, satrauc žurnālisti

    8:44 Kāpēc cilvēki uzķeras uz sazvērestības teorijām

    17:23 Kā noteikt informācijas avota ticamību

    24:08 Kā strādā kolektīvo baiļu izmantošana

    30:04 Kā būt informētam un vienlaicīgi saglabāt veselo saprātu

    38:53 Sociālo mediju darbības viltības

    42:20 Informācijas fast food un kā to ierobežot savā patēriņā

    48:36 Ar ko atšķiras mediji no sociālajiem medijiem

    53:23 Kam pievērst uzmanību, meklējot savas jomas speciālistus sociālajos medijos

    1:02:28 Kādēļ cilvēki uzticas sabiedrībā slaveniem un populāriem cilvēkiem jautājumos, kuros viņiem nav nekādu zināšanu

    1:05:04 Kā Inga Spriņģe tiek galā ar masveida negācijām

    1:10:11 “Vārds “brīvība” nenozīmē visatļautību”

    1:22:39 Vīrs un sieva žurnālisti – ko tas nozīmē kopdzīvē

    1:24:45 Ingas Spriņģes ieteikto profesionālo mediju saraksts

    1:30:11 Ar ko nodarbojas Re:Baltica

    1:37:08 Pie kādiem projektiem šobrīd strādā žurnāliste Inga Spriņģe

  • Šajā sarunā neiroimunoloģe Dr. med. Viktorija Ķēniņa stāsta par stresa ietekmi uz imunitāti, mūsu nervu veselību un veidiem, kā varam ikdienā rūpēties par savas iekšējās pasaules higiēnu. Tā ir saruna par pārmaiņām savā dzīvē, par kurām zinām, ka tās mums ir vajadzīgas, bet uz ko pagaidām nevaram saņemties. Daktere piebilda, ka pie neirologiem mēdz nonākt arī pacienti, kuriem citi ārsti nav atraduši veselības sarežģījumu cēloni un veidu, kā viņiem palīdzēt.

    Daktere Viktorija Ķēniņa ir neirologs, imunologs un virsārste Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Reto neiroloģisko slimību centrā. 2023. gadā daktere saņēma Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) īpašo speciālbalvu “Gada iedvesma”. Viņa ir asociētā profesore RSU.

    Dakteres specializācija ir neiroimunoloģija. Tā ir medicīnas joma, kas vērsta uz nervu sistēmas un imūnsistēmas savstarpējo mijiedarbību veselības uzturēšanā un slimību izcelsmē. Par šo tēmu viņa kopā ar kolēģiem ir izveidojusi grāmatu “Neiroimunoloģija klīniskajā praksē”. Daktere ir līdzautore grāmatai "Autoimūno slimību ārstēšanas ceļvedis. Ievads integratīvajā un holistiskajā medicīnā".

    Vairāk informācijas sarunas lapā.

    SARUNAS PIETURPUNKTI:

    0:00 Ievads

    3:52 Vēlme strādāt ar neparastu saslimšanu gadījumiem Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Reto neiroloģisko slimību centrā

    9:37 Kas ir pamatā neiroloģiskām saslimšanām

    13:05 Savas dzīves pārskatīšana kā papildu atbalsts veiksmīgai ārstēšanai

    15:02 Pēdējo 20 gadu tendence autoimūno slimību jomā

    16:46 “Mūsu uztverei, mūsu emocionālajam fonam ir ļoti liela nozīme”

    18:09 Kā palīdzēt jauniešiem, kuru liela daļa dzīvo nopietnā trauksmes stāvoklī

    20:28 Ir svarīgi trenēties “neķert kreņķi”

    23:43 “Jebkura autoimūna slimība asociējas ar iekaisumu” – iekaisumu negatīvās puses

    31:49 Ar ko atšķiras akūta slimība no hroniskas

    35:12 “Mūsu valstī nav tādas kultūras tikt galā ar emocionālām problēmām tāpat, kā es tieku galā ar rokas lūzumu’

    41:44 Kā nepieļaut izdegšanu, ja strādā darbu ar augstu stresa līmeni

    46:31 Dakteres pieredze ar nepatīkamu starpgadījumu darba dzīvē, un kā to varētu vieglāk atrisināt

    52:17 Higiēna katra cilvēka iekšējai pasaulei. Kā to iemācīt bērniem

    56:25 Kā cilvēkam pašam saprast, ir viņš trauksmains vai nav

    1:00:06 Kādu postu cilvēkam nodara hronisks stress, pat ja tas ir neliels

    1:01:02 Ar ko atšķiras psihiatrs un neirologs, kādos gadījumos izvēlēties vienu vai otru speciālistu

    1:07:03 “Ar katru gadu arvien vairāk ir slimību, kuras var ārstēt ar terapiju”

    1:08:57 Nekad nepadoties, jo ir slimības, kuras iepriekš bija neārstējamas, bet šobrīd tās jau tiek ārstētas

    1:13:26 Kas ir imunoloģija un kādas ir tās iespējas ārstniecībā un profilaksē

    1:21:00 Ko pēta neiroimunoloģija un kādu slimību ārstēšanā tā var palīdzēt

    1:27:20 “Ja tu labi zini, kā tev attīstas slimība, tu vieglāk vari pieņemt terapiju”

    1:28:56 Kad savu lietu mīli tik ļoti, ka vēlies to parādīt visai pasaulei – grāmatas, pie kurām strādājusi daktere Viktorija Ķēniņa

  • Aicināju ārstu, psihoterapeitu Artūru Miksonu uz sarunu par vīriešu slēpto depresiju. Šis stāvoklis ir grūts gan pašam cilvēkam, gan viņa apkārtējiem. Vīriešu depresijas tēma ilgstoši ir bijusi tāds kā tabu. Šī iemesla dēļ cilvēkiem ir bijis grūtāk saprast, kas patiesībā notiek un situāciju risināt pēc iespējas drīzāk. Vīrieši piedzīvo depresiju, bet nereti tās klātesamību savā dzīvē var ilgstoši neapzināties. Tas pagarina laiku, kurā cilvēks nesaņem sev vajadzīgo atbalstu, un depresijas izraisītās sekas negatīvi ietekmē gan viņu, gan tuvākos cilvēkus. Kāpēc tā notiek, kādas ir pazīmes un kā ar to cīnīties – par to izjautāju dakteri Miksonu.

    Citas intervijas Cilvēkjaudas podkāstā ar dakteri Miksonu atradīsi sarunas lapā.

    KĀ TAPA ŠĪ EPIZODE:
    1) Epizodi mēs ierakstījām biznesa konsultāciju un treniņu uzņēmuma Training Lab telpās. Ja vēlies uzzināt, kas ir tavas komandas neizmantotais potenciāls, tad iesaku izmantot Training Lab apmācības par katra cilvēka darba ģenialitāti, lai ieraudzītu, kur slēpjas tavas komandas laiks un nauda.

    2) Epizodi samontējām ar atbalstu no dalībniekiem mūsu jaunākajā programmā „Jaudīga Partnerība“. Šo programmu Laura un Mišels izveidoja, lai Cilvēkjaudas faniem būtu vēl foršākas attiecības ar mīļoto cilvēku un lai partneri ir spēcīgāka komanda, kurā katrs gan sasniedz savus mērķus, gan arī ikdienā gūst vairāk prieka.
    Ja šīs tēmas ir aktuālas arī tev, tad šomēness piedalies programmā Jaudīga partnerība. Tā tu izdarīsi divas labas lietas vienlaicīgi – tu gan parūpēsies par savu attiecību kvalitāti, gan arī palīdzēsi mums turpināt Cilvēkjaudas podkāstu.


    SARUNAS PIETURPUNKTI:

    0:00 Ievads

    3:18 Kas cilvēkiem būtu jāzina par traumām. Jauna pieeja, ar kuru traumu aspektā strādā psihoterapeits Artūrs Miksons

    11:19 “Labākais veids, kā nedabūt pa bieti, lai mani neatstāj un lai nesoda, ir vienkārši turēt muti ciet!”

    12:56 Ko nozīmē – inhibēt vēlmi

    16:54 Kad domā, kas viss ir kārtībā, bet tava uzvedība norāda uz pretējo

    24:00 Traumas un pieredzes, kas veicina pārmērīgu tieksmi uz panākumiem

    31:01 “Piedot nenozīmē noliegt tās izjūtas, kuras man bija un ir.”

    34:10 Kāpēc tā saucamajiem stiprajiem cilvēkiem ir bail atzīt savas emocijas un sāpes

    40:13 Kāda saistība kauna sajūtai ar depresiju

    44:22 Iekšējais “ko nu es” soģis

    47:48 “Kad tev šķiet, ka tu neesi gana. Jautājums – kopš kura brīža tu tā jūties?” Falšā realitāte

    49:06 Piemēri, kā bērnos tiek ierosināta vainas izjūta, kas dara viņam pāri

    54:06 Kad jūti, ka vienādojumā kaut kas pietrūkst

    56:54 “Falšums ir tajā, ka tu sevi pārliecini, ka tas falšums ir pareizs”

    1:01:39 Kādas sekas ir no iepriekšējām paaudzēm mantotajam piegājienam “tikt galā, nevienam neko nesakot”

    1:04:13 Iluzorā pārliecība, ka atpūsties nav ļauts

    1:12:03 Brīdis, kad “kāršu namiņš” sākt brukt, un noturēt to vairs nav iespējams

    1:16:43 Slēptās depresijas pazīmes, ko tās maksā, un ko ar tām darīt

    1:21:00 Cēloņu – seku sakarības, kas izpaužas ķermenī

    1:22:44 Pajautā sev. Jautājumu uzdošanas māksla un vērtība

    1:28:28 Ko darīt cilvēkam, kas saprot, ka pagātnes notikumi negatīvi ietekmē viņa dzīvi šodien

    1:38:45 Bāzes jautājumi, kurus ir vērtīgi pašam sev ik pa laikam uzdot

    1:45:27 Pie kāda secinājuma ir nonākuši pasaulē slaveni psihoterapeiti

  • Kad uzzināju, ka Linda Apse ir uzrakstījusi grāmatu par šaha lielmeistari Danu Reiznieci - Ozolu, nevarēju vien sagaidīt, kad tikšu pie grāmatas, lai to izlasītu, un kad varēšu runāt ar Danu. Mani fascinē cilvēki ar jaudīgu stratēģisko domāšanu, apbrīnojamu izturību un augstu meistarību jomā, kas viņus interesē.

    Grāmatā par Danu mani aizrāva stāsts, kā viņa, paralēli savam ikdienas darbam, šahā uzvarēja tā laika pasaules čempioni šahā. Sarunā ar Danu gribēju no viņas dzirdēt iespējami daudz - kā viņa domā, kā trenējās, ko no šaha ir pārnesusi uz savu darba dzīvi un politiķes karjeru, kas no viņas pieredzes un zināšanām var noderēt citiem, pat ja šahs nebūtu mūsu ikdiena.

    Danas meistarību un darba spējas atzinīgi novērtē arī šaha spēles augstākajās aprindās. Noķert viņu uz sarunu nav vienkārši - Dana bieži ir ceļā, jo sacensības, kurās viņa ir iesaistīta, notiek visā pasaulē. Arī uz šo sarunu viņa ieradās pa tiešo no lidostas. Dana ir Starptautiskās Šaha federācijas (FIDE) rīkotājdirektore un tur pilda arī valdes priekšsēdētāja vietnieces pienākumus.

    Vairāk informācijas sarunas lapā.

    KĀ TAPA ŠĪ EPIZODE:

    1) To ierakstījām ar atbalstu no Pasiekstes Vējdzirnavām, kurās ir iedvesmojošs stāsts par cilvēka jaudu, kas pozitīvi aplipina arī dzirnavu viesus – mani tai skaitā. Dzirnavu krogā var garšīgi paēst, bet namiņos nakšņot mājīgā atmosfērā. Dodies uz Pasiekstes vējdzirnavām, ja gribi atpūsties, svinēt un iedvesmoties!

    2) Epizodi mēs ierakstījām mūzikas grupas Instrumenti studijā. Īpašs paldies Jānim Šipkēvicam, kurš ne tikai rada un spēlē unikālu mūziku, kuru vari dzirdēt koncertos, bet ik pa laikam arī sūta interesantu vēstuli par dzīvi. Arī tu vari to saņemt, ja pieteiksies Jānim viņa saitē.

    3) Epizodi samontējām ar atbalstu no dalībniekiem mūsu jaunākajā programmā „Jaudīga Partnerība“. Šo programmu Laura un Mišels izveidoja, lai Cilvēkjaudas faniem būtu vēl foršākas attiecības ar mīļoto cilvēku un lai partneri ir spēcīgāka komanda, kurā katrs gan sasniedz savus mērķus, gan arī ikdienā gūst vairāk prieka.

    Ja šīs tēmas ir aktuālas arī tev, tad šomēness piedalies programmā Jaudīga partnerība. Tā tu izdarīsi divas labas lietas vienlaicīgi – tu gan parūpēsies par savu attiecību kvalitāti, gan arī palīdzēsi mums turpināt Cilvēkjaudas podkāstu.

    SARUNAS PIETURPUNKTI:

    0:00 Ievads

    2:44 Kam radās ideja rakstīt autobiogrāfisku grāmatu par Danu Reiznieci-Ozolu

    4:11 Kā pieredze politikā palīdz pildīt Starptautiskās Šaha Federācijas (FIDE) valdes priekšsēdētāja vietnieces pienākumus

    8:03 Kādēļ šaha spēlēšanu Dana šobrīd ir nolikusi otrajā plānā

    9:28 Kurš ir labākais vecums, lai sāktu trenēties spēlēt šahu

    11:58 Pats grūtākais lēmums Danas dzīvē

    14:40 Iemesli, kādēļ sievietes šahu spēlē vājāk kā vīrieši

    20:57 Kādas grāmatas Dana ieteiktu izlasīt katram

    28:39 “Man ir ļoti paveicies, ka esmu piedzimusi Latvijā”

    30:47 Grūtās un vieglās lietas, dienot Zemessardzē

    34:31 Kā laba fiziskā forma ietekmē šaha spēles meistarību

    42:38 Netīrie paņēmieni šaha pasaulē, un kā noteikt, ka cilvēks krāpjas

    51:39 Par ko cīnās sportisti “lielajā šahā”

    55:37 Kādi pienākumi ir šaha tiesnesim

    59:28 Kuras spējas, kas tika izkoptas spēlējot šahu, palīdzēja Danai politiķes karjerā

    1:08:50 Kādēļ ir tik svarīgi mācīties zaudēt

    1:10:13 Kādas dzīvei noderīgas īpašības ieslodzītajiem palīdz

  • Sporta ārstei Sandrai Rozenštokai jautāju par fiziskās izturības saistību ar enerģijas līmeni ķermenī. Viņa atbildēja par mitohondriju pozitīvo devumu fiziski aktīva cilvēka veselībā. Daktere izskaidroja, kādā veidā ķermenis darbojas pēc pieprasījuma, kad no ārpuses saņemto tas tērē pirmo, bet sevī jau esošos resursus pataupa, ja nu tos vajadzētu vēlāk. Runājām par emocionālā stresa noturības saistību ar fiziski trenētu sirdi, ko attīstām treniņu laikā. Daktere skaidroja, kā vielmaiņa ir saistīta ar pašsajūtu un kopējo veselību. Šajā sarunā detalizēti par iemesliem, kādēļ ir svarīgi paaugstināt savu maksimālo skābekļa patēriņu slodzes laikā jeb VO2 max un kādos veidos to vislabāk uztrenēt, lai ieguvums attiecas arī uz mentālo un emocionālo slodzi.

    Dakterei Sandras Rozenštokas ir Sporta laboratorijas vadītāja, Eiropas Sporta medicīnas federācijā sertificēts sporta ārsts, Zinātniskās komisijas biedrs un Latvijas Sporta medicīnas federācijas prezidente.

    Vairāk informācijas sarunas lapā.

    SARUNAS PIETURPUNKTI:
    0:00 Ievads
    7:40 “Lai kvalitatīvi dzīvotu, tev ir jāiegulda sevī, savā ķermenī. Tev ir jāsaprot, ko darīt”
    10:40 Kāda ir situācija Latvijā ar cilvēkiem un sportošanu. Pētījuma dati
    16:11 Kas notiek ķermenī, ja pēc aktīvām sporta gaitām sportošana tiek strauji pārtraukta
    19:58 Kādas fiziskās spējas zaudē cilvēks vecumā starp 30 un 50 gadiem, ja netrenējas; skābekļa saistītspēja
    26:07 Fiziskās izturības saistība ar mitohondriju skaitu ķermenī
    32:50 Kāds ir mitohondriju pozitīvais pienesums vispārējā veselībā
    36:49 Fiziskās pārslodzes pazīmes
    40:00 “Kermenis darbojas tā – ja viņam dod no ārpuses, tas to tērē pirmo un savējo pataupa, jo varbūt, ka vēlāk vairāk vajadzēs”
    43:18 Vai fiziski trenēta sirds vieglāk panes emocionālo stresu
    45:43 Cik biežiem un intensīviem ir jābūt treniņiem, lai būtiski samazinātu insulta un infarkta riskus
    51:03 Kā pareizi pielāgot fiziskās slodzes treniņus dažādos vecuma posmos
    58:18 Kas ir metabolisms jeb vielmaiņa, kā tā ir saistīta ar pašsajūtu un kopējo veselību
    1:06:46 Kāda ir aktīva vielmaiņa un kāpēc tā mums ir izdevīga
    1:13:10 Ķermeņa adaptēšanās slodzei – kā un kāpēc ir nepieciešams izaicināt un pārsteigt savu ķermeni katrā treniņā
    1:18:41 Iemesli, kādēļ ir tik svarīgi paaugstināt savu maksimālo skābekļa patēriņu jeb VO2 max
    1:24:05 Kādos veidos vislabāk uztrenēt savu VO2 max rādītāju
    1:29:34 Kādēļ un cik bieži ir nepieciešams veikt laboratorisku slodzes testu
    1:34:10 Lietas, ko būtu ieteicams izrunāt ar savu sporta ārstu
    1:37:34 “Fiziskā aktivitāte – tas ir laiks sev pašam”

  • Daktere Daiga Mūrmane ir medicīnas zinātņu doktore un ārste - ģenētiķe. Viņas klīniskā prakse ir vairāk nekā 20 gadi BKUS un šobrīd RAKUS. Daktere ir bijusi RSU docētāja un ilgstoši Rezidentūras fakultātes studiju programmas "Medicīnas ģenētika" vadītāja. Viņai ir divas specialitātes - ārste-ģenētiķe un bērnu psihiatre. 2014.gadā viņa aizstāvēja disertāciju par autiskā spektra traucējumu ģenētiskajiem aspektiem un ieguva medicīnas zinātņu doktores grādu. Ikdienā daktere konsultē pacientus ar aizdomām par pārmantotu vēzi.

    Šo sarunu ar dakteri veidojām, lai mazinātu zaudējumus, ko cilvēkiem nodara nepareizi priekšstati un nezināšana par to, ko gēni nosaka un ko ne. Daktere stāstīja, ka ģenētiskās slimības ir retas un ar ģenētiku mēs mēdzam aizvietot savu nezināšanu, neizdarību, slinkumu - "man tādi gēni". Viņa uzskata, ka tas ir nepareizi, un saka: "Gēns ir tikai gēns. Tā ir iespēja, nevis liktenis. Nevis gēns ietekmē manu dzīvi, bet mana izvēle ietekmē gēna darbību. Tas nozīmē, ka mūsu dzīvesstils, ikdienas izvēles pārtikā un kustībās, stresa menedžments, nevērība pret sevi, savu vajadzību atlikšana var izprovocēt slimības attīstību. Ir ļoti svarīgi runāt par prevenciju, kas ilgtermiņā spēj cilvēkam palīdzēt saglabāt veselību un skaidru prātu. Populācija noveco, bet dzīves kvalitātei, pateicoties mūsdienu tehnoloģijām un iespējām, ir jābūt tādā līmenī, lai es nevis domātu par slimību, bet, būdama vesela, spētu ilgtermiņā baudīt dzīves sniegtās iespējas. Te daudz kas ir atkarīgs no paša izvēles, kā es izturos vai rūpējos par sevi, savu veselību un kas ir mana prioritāte."

    SARUNAS PIETURPUNKTI:

    0:00 Ievads
    3:44 Ko nosaka un ko nenosaka mūsu gēni
    6:33 Ar ko atšķiras ģenētika no epiģenētikas
    7:36 Par kurām slimībām var droši teikt, ka tās gēnu dēļ izpaudīsies 100% gadījumu
    8:31 Lietas, kuras pieņemts uzskatīt par iedzimtām, bet kas nav īsti taisnība
    12:03 “Tā ir mana atbildība, kā es izvēlos dzīvot”
    20:47 Dakteres personīgā pieredze ar izdegšanu autiskā spektra ģenētikā un profesionālu “atdzimšanu” no jauna onkoģenētikas nozarē
    28:06 “Brīdī, kad tu sāc mirt kopā ar pacientu, kaut kas ir jādara”
    33:50 Cik svarīgi ir katram uzzināt savus “ciltsrakstus” jeb ģimenes slimības vēsturi
    35:37 “Vēzis nav iesnas vai klepus. Tas nenotiek divu nedēļu laikā” - kādi ir pamata veselības skrīningi vīriešiem un sievietēm
    37:25 Ko cilvēkam var pateikt viņa onkoloģiskā saslimšana
    42:13 “Klusie vēži” jeb onkoloģiskās saslimšanas, kuras par sevi dod ziņu tikai vēlīnā stadijā
    45:43 Kas ir galvenie onkoloģisko saslimšanu ierosinātāji
    48:49 Kā pēc onkoloģiskās diagnozes savu dzīvi un ikdienu ir mainījusi pati daktere
    51:39 Kas garšo vēzim
    57:53 Triki, kā turēties pie veselīgas ēdienkartes arī tad, kad nav vairs tiešu draudu veselībai
    59:46 “Mums ir jākustas. Stāvošs ūdens glumē. Un mēs esam ūdens”
    1:02:25 “Mēs šobrīd ēdam par daudz un kustamies par maz. Mums vajadzētu otrādi”
    1:06:50 Kā daktere trenē savu disciplīnu
    1:12:17 Psihoterapijas loma cilvēkam, kas saskaras ar nopietniem veselības izaicinājumiem
    1:13:59 Kāda ir vēderam saistība ar to, kas notiek smadzenēs
    1:16:41 “Liekais svars ir hronisks iekaisums” – liekā svara ietekme uz laimi un veselību
    1:20:00 Ārstes – ģenētiķes rekomendācijas par ģenētiskajām analīzēm, kādas un kādos gadījumos ir vērts veikt
    1:27:22 Paradokss starp bailēm no nāves un bailēm no ārstiem
    1:28:24 Dakteres personīgā pieredze ar klīnisko nāvi pēc traģiska negadījuma jaunībā
    1:37:47 Ieteikums nedarīt neko tādu, no kā gēni varētu ciest

  • Ik pa laikam es intervēju kādu maratonistu. Mani interesē paņēmieni un stratēģijas, ko viņi izmanto, lai spētu izturēt lielo fizisko slodzi, kā nepadodas un ko dara, lai attīstītu jaunu līmeni savās mentālajās un fiziskajās spējās. Es viņus izjautāju, jo viņu paņēmieni var būt noderīgi gan treniņos, gan arī citās jomās, kas ir manā vai tavā ikdienā.

    Šoreiz sarunājos ar Jāni Višķeru, kura ātrākais maratona (42.195km) laiks ir 2 stundas, 16 minūtes, 59 sekundes, savukārt pusmaratonam: 1:04:56. Tas ir ātri.

    Viņu vārda un uzvārda dēļ var netīšām sajaukt ar nesen intervēto Jāni Viškeru, skrējēju kalnu ultramaratonu distancēs, kuram arī patīk velo braucieni. Atšķirība abu uzvārdos ir tikai burtā "k" vai "ķ".

    Mans šīs reizes sarunbiedrs Jānis Višķers ir fiziskās sagatavotības un skriešanas treneris, kurš uzskata, ka viņa paša labākais skriešanas laiks vēl priekšā un ka citiem ir daudz iespēju vairāk iemīlēt skriešanu vai vismaz beigt to nīst, kā arī - daudz iespēju virzīties uz jaudīgākiem rezultātiem.

    Vairāk informācijas ir sarunas lapā.

    SARUNAS PIETURPUNKTI:

    0:00 Ievads

    6:00 Kā sevi motivēt, lai no siltas gultas izlīstu un ietu paskriet

    9:12 Jāņa Višķera labākais maratona laiks un nākotnes mērķi

    11:22 Ar ko atšķiras veselīga sportiskā forma no sacensību formas

    16:43 Ieviešam skaidrību – vai skriešana ir veselīga

    19:58 Kā atšķiras skriešanas tehnikas

    22:48 Kas jāzina, lai sāktu skriet

    28:32 Pēc kādiem kritērijiem izvēlēties uzticamu skriešanas treneri

    33:29 Par intervālu treniņiem – veids, kā tos iemīlēt vai vismaz pārstāt nīst

    42:32 “Izdari grūtāko darbu pirmo” – papildu motivācija skrējējiem

    49:36 Kas notiek maratona skrējēja galvā distances laikā, kad ir divas iespējas – izstāties vai cīnīties

    54:53 Uztura loma pirms sacensību periodā

    1:02:57 Kāpēc ir tik svarīgi neizstāties un maratonu noskriet līdz galam (ja vien nepastāv būtiski draudi veselībai)

    1:06:58 Par tarakāniem un rūķīšiem galvā

    1:13:10 Cik kilometrus nedēļā skrien?

    1:16:14: Kā sportists atgūst formu pēc smagas traumas

    1:19:38 No kurienes parādījās mīlestība uz velo braukšanu

    1:23:56 Ko ēst un no kā izvairīties pāris dienas pirms sacensībām un sacensību dienā

    1:29:21 Kā tikt galā ar psiholoģisko spriedzi īsi pirms sacensībām

    1:33:25 “Jo vairāk tu gaidīsi no tā skrējiena, jo mazāk tu saņemsi”

    1:37:03 Sportista ēšanas paradumi, kas palīdz uzturēt optimālu svaru

    1:43:09 “Pirms ej skriet, paskaties pasē” – kā skrienot sev nenodarīt pāri

  • Sergejs Jakimovs (Sergey Jakimov) ir riska kapitāla fonda LongeVC līdzdibinātājs un vadošais partneris. Šis riska kapitāla fonds atbalsta biotehnoloģiju un ilgmūžības industrijas agrīnās stadijas uzņēmējus. Sergeja darbs ir bijis investīciju piesaistīšanā, intelektuālā īpašuma aizsardzībā, klīnisko pētījumu izmēģinājuma stratēģijās, galvenokārt fokusējoties uz kardiovaskulārām, onkoloģiskām un neirodeģeneratīvām sfērām.

    Sergeju izjautāju par ilgdzīvošanas industriju, tās jaunākajām tehnoloģijām un stratēģijām, par kurām viņš zina no savas investora darba ikdienas un kas varētu noderēt tiem, kam ir svarīgi būt veseliem un dzīvot kvalitatīvu dzīvi ilgāk, nekā esam pieraduši domāt kā iespējamu. Sarunas gaitā Sergejs padalījās arī ar savu pieredzi, saskaroties ar dzīvību apdraudošu slimību un kādas pārmaiņas veselīgākā dzīvesveidā viņam pašam ir izdevies ieviest.

    Sergejs vairākās universitātēs ir vieslektors par riska kapitāla un intelektuālā īpašuma tēmām. Viņa izglītība ir Rīgas Stradiņa universitātes bakalaura grāds starptautiskajās attiecībās un divi maģistra grādi - politikas zinātnē Centrāleiropas universitātē, kā arī tiesībās un finansēs Rīgas Juridiskajā augstskolā.

    Man šķiet, ka šī saruna var iedot papildu motivāciju izdarīt veselīgākas izvēles kvalitatīvākai dzīvei ar lielāku pievienoto vērtību.

    Sergeja pieminētie informācijas avoti ir sarunas lapā.

    SARUNAS PIETURPUNKTI:

    5:07 Četri pīlāri, uz kuriem balstās longevity (ilgmūžības) industrija

    7:35 Kas ir epiģenētika, epiģenētiskā pārprogrammēšana, un kāpēc mums par to būtu jāzina vairāk

    14:51 Kādas ir jaunākās vēsmas un zinātnes atklājumi onkoloģisko saslimšanu atklāšanā un ārstēšanā, kas zināmas investoram

    19:52 “Katra onkoloģija ir unikāla, par ko mēs ļoti bieži aizmirstam”

    27:05 Cik liela nozīme ir agrīnajam vēža skrīningam

    30:07 Ļoti nepatīkamas ziņas par cukura ietekmi uz šūnu iespēju reģenerēties

    36:55 “Jūsu mikrobioms ir tas, kas kontrolē jūsu galvu, nevis otrādi” – kā ieviest dažādību savā mikrobiomā

    43:34 Ar kādu pieeju strādā ārsti ilgmūžības medicīnas sektorā

    45:23 “Mūsu veselības sistēma nav “health care” (veselības aprūpes) sistēma. Īstenībā tā ir “sick care” (slimo aprūpe)”

    46:38 Riska kapitāla fondi un ieguldīšana agrīnajā stadijā

    51:08 Ceļš no lauku skolas Ludzā līdz universitātei Budapeštā un zinātniskiem startupiem

    57:28 “Manā visumā cilvēku definē pievienotā vērtība, ko viņš dod.”

    1:01:50 Kā tika dibināti un ar ko nodarbojas digitālās veselības uzņēmumi

    1:08:02 Uz kuru pusi attīstās medicīna un zinātne ilgmūžības jomā, un ko mēs varam sagaidīt piecu un desmit gadu tuvā nākotnē

    1:12:09 Kāda veida un cik daudz fiziskās aktivitātes ikdienā būtiski paildzina kvalitatīvi nodzīvotus gadus

    1:16:02 Kā Sergejs palīdzēja savam ķermenim atgūties pēc smagas neiroloģiskas saslimšanas

    1:21:03 Analīzes, kādas ir iespējams veikt, lai noteiktu katra cilvēka imūnsistēmas reakciju uz kādu produktu grupu

    1:30:35 “Viens no galvenajiem zinātnes mērķiem ir slimību demistificēšana”

    1:32:11 Autoritātes un izziņas avotu saraksts cilvēkiem, kuriem interesē longevity jeb ilgdzīvošanas tēma

    1:36:47 Kas ir pati svarīgākā lieta savas veselības un dzīvības jomā, ko katram likt aiz auss

    1:43:49 Kāda ir veselīgi dzīvotas dzīves pievienotā vērtība

  • Māsīca man teica, lai aprunājos ar dziedātāju un balss terapeiti Anniju Kokari no Vocal Masters, kura piedabū dziedāt pat tādus, kuri netic, ka viņiem tas varētu sanākt. Un tad viņiem sanāk. Līdz ar savas balss attīstīšanu aug arī pašapziņa un dzīvesprieks. Annijai ir forši pieredzes stāsti par cilvēkiem, kuri bērnībā vai jaunībā pazaudējuši savu balsi, to tomēr atgūst, ja grib. Ar lielāku jaudu. Ne tikai balsī, bet arī sevī.

    Manuprāt, saulaina un viegla saruna par vienu no svarīgākajiem instrumentiem, kas ir teju mūsu katra rīcībā. Annija sarunā teica, ka sadraudzēties ar savu balsi, patiesībā ir sadraudzēties ar sevi un sākt sevi mīlēt, jo "Es sevi mīlu, bet savu balsi? Nē, fui! Tas īsti neiet kopā."

    Dienu pirms šīs epizodes publicēšanas saņēmu ziņu no Annijas, ka viņa sagādājusi 10% atlaidi tiem Cilvēkjaudas faniem, kuri vēlēsies iziet jebkuru no Vocal Masters programmām. Lai šo atlaidi izmantotu, reģistrējies šajā saitē un ievadi atlaides kodu: JAUDA10

    SARUNAS PIETURPUNKTI:

    0:00 Ievads

    02:39 Ieprecēties Kokaros – kādu tiešu un netiešu nospiedumu tas ir atstājis

    4:27 “Balss ir visiem, un balss ir jāizmanto un jāattīsta visiem”

    6:20 Augstākās izglītības iegūšana un solo albuma izdošana Londonā

    8:24 “Balss atvēršana, iepazīšana un attīstīšana – tā ir sevis iepazīšana”

    13:42 Online dziedāšanas skola kā terapija

    16:30 “Nav tā, ka mūzika pieder tikai profesionālajiem mūziķiem. Mūzika pieder tautai un dziedāt drīkst visi”

    18:25 Kas veido mūsu unikālo balsi un tās spējas

    23:42 Kā populāri dziedātāji izveido savu individuālo stilu un skanējumu

    30:46 Balss reģistri, kā tos atpazīt, attīstīt un iemācīties pārslēgties

    38:01 Cilvēka emocionālais stāvoklis un balss pārvaldība – pirmie soļi, kā sadraudzēties ar savu balsi

    44:24 Tehnikas, kas palīdz mazināt stresu pie jebkuras uztāšanās

    48:41 Kā sadraudzēties ar sevi

    53:03 “Balss ir tikai koncepts. Patiesībā jau dzied mūsu sirds”

  • Kad cilvēks kaut ko maina savā dzīvē vai karjerā, tad pārmaiņas bieži vien ietekmē ne tikai viņu pašu, bet arī viņa partnerattiecības un ģimeni. Un var gadīties, ka savējo loks nemaz nav sajūsmā par pārmaiņām, pat ja cilvēkam tās ir ļoti svarīgas. Piemēram, pārmaiņas dzīvesveida veselīgumā vai vēlme mainīt savu nodarbošanos, jo līdzšinējā vairs neder. Tas tāpēc, ka cilvēks ir daļa no kaut kādas sistēmas, kurā ir kopā ar citiem, piemēram, ģimenē.

    Uz sarunu par pārmaiņām dzīvē, kuru sakarā tuvākie var nesadarboties, aicināju Nansiju Lībieti, sistēmiskās ģimenes terapijas speciālisti. Nansija pastāstīja arī par to, "cik maksā" noslēpumi, kas ir tuvāko cilvēku starpā. Runājām arī par kļūdām, ko cilvēki pieļauj, kad vēlas kaut ko būtiski izmainīt savā un līdz ar to arī ģimenes dzīvē. Nansija piedāvāja risinājumus dažādām situācijām, tai skaitā, kā risināt sasāpējušus jautājumus, ja viens partneris ir finansiāli atkarīgs no otra.

    Šī ir Cilvēkjaudas ceturtā saruna ar Nansiju. Trīs iepriekšējās ir #19 Par šķiršanos, kas neiznīcina, #23 Kā pārim rīkoties Covid krīzes laikā, #154 Riski un iespējas attiecību dažādās fāzēs.

    Vairāk informācijas sarunas lapā.

    SARUNAS PIETURPUNKTI:
    00:00 Ievads

    4:02 “Izmaiņas viena cilvēka lēmumos sāk ietekmēt citus cilvēkus. Protams, ka tie citi cilvēki apzināti un neapzināti tām pretojas”

    3:26 Kā sistēmas un apakšsistēmas strādā ģimenes kontekstā; kas ir rigidas un difūzas robežas

    14:52 Sistēmas un noslēpumi – ko ģimenes atmosfērai un drošībai nodara savstarpēji noklusētas lietas

    19:05 “Noslēpums ir, kad es no tevis kaut ko apzināti slēpju. Es negribu, ka tu kaut ko uzzini.”

    22:12 Kādām būtu jāizskatās drošām un atklātām savstarpējām attiecībām

    25:26 Praktisks veids, kā atbrīvot sevi no kauna un bailēm par savu personīgo vai ģimenes noslēpumu

    27:58 Kādi ir tipiskie noslēpumi, kurus glabā ģimenes vai pāri savā starpā

    33:00 Nepārlikt savu daļu atbildības uz otru, jo tā ir ērtāk

    38:17 “Mēs nekad nekļūdīsimies, ja mēs centīsimies viens ar otru runāt.”

    43:28 Izplatītākās kļūdas, ko cilvēki pieļauj, kad vēlas kaut ko būtiski izmainīt savā un līdz ar to arī ģimenes dzīvē

    49:59 Ko ņemt vērā un no kā izvairīties, veidojot savstarpējās sistēmas

    1:00:45 Seksualitāte, atraidījums un sniega bumbas efekts

    1:06:43 Kādas ir iespējas risināt sasāpējušus jautājumus, ja viens partneris ir finansiāli atkarīgs no otra

    1:08:28 “Mēs varam aizslēpties aiz daudz plakātiem. Galu galā atbildība par savu dzīvi ir tieši tev pašai vai pašam”

    1:12:52 Ko iesākt ar “es taču runāju, bet mani nedzird” sajūtu

    1:22:58 Galvenais iemesls, kādēļ cilvēks paliek sistēmā, kura viņam sen jau neder vai pat nodara pāri

    1:25:28 Idejas, ar ko sākt, lai tiktu ārā no sev nederīgās sistēmas



  • Mani interesē cilvēki, kuri dodas piedzīvojumos, kur vajadzīga izturība, drosme, izdoma. Tāpēc mans sarunbiedrs šajā reizē ir Juris Dzenis. Viņš pamanās savienot savu darbu kokapstrādes nozarē ar, manuprāt, ļoti izaicinošiem piedzīvojumiem. Izrādās, ka tajos ir ne tikai ultra maratoni izaicinošā vidē, bet arī piedzīvojumi debesīs, ūdenī, uz riteņa. Dažkārt līdz halucinācijām. Un teju vienmēr ar savu iespēju robežu izzināšanu un plešanu.

    Jura Instagram lapā pamanīju frāzi “running for my brother…” (skrienu par brāli). Viņš sarunā pastāstīja, kāpēc tā.

    Vienu no ultramaratoniem Juris pagājušajā vasarā skrēja kopā ar Jāni Viškeru – PTL (La Petite Trotte A Leon) Monblāna masīvā Francijas, Itālijas un Šveices teritorijās. Distances garums ir 300 km un kopā 25 000 augstuma metru D+ grūtības pakāpē pa izaicinošām kalnu takām un bez tām.


    SARUNAS PIETURPUNKTI:

    7:43 Skriet par brāli – izsāpēt brāļa zaudējumu caur kustību dabā

    19:16 Kas ir jāņem vērā laivojot, lai sevi pasargātu

    22:26 Kā taku skriešanu savienot ar ģimenes ceļojumu

    25:12 “Ar laivu tu redzi to pašu vietu no citādāka skatu punkta”

    27:02 Ultravieglo lidmašīnu sacensības bez navigācijas

    33:09 Pamanīt zīmes, ka piedzīvojumus labāk meklēt uz zemes, nevis gaisā

    37:26 Piedzīvojumi 300 kilometru garajā distancē, kalnos, trīs Everestu augstumā

    43:14 Kā tas ir – fiziski grūtā piedzīvojumā gulēt tikai 2 stundas diennaktī 6 diennaktis pēc kārtas

    49:27 Piedzīvojumi ar pamatīgu riska faktoru – ko par to saka ģimene

    52:59 Tulznu ekspertu ieteikumi

    55:17 Nogurums un halucinācijas piedzīvojuma laikā

    1:06:53 Kā bērnus izaudzināt par piedzīvojumu un dabas mīlētājiem

    1:07:56 Ģimenes dzīves organizēšana, lai piedzīvojumi un laiks ģimenei būtu līdzsvarā

    1:12:12 Dzīve pēc finiša, kad pieveikts īpaši grūts izaicinājums

    1:16:55 Suns kā skriešanas partneris

    1:22:59 Kā, kur un kad notiek skriešanas koptreniņi Siguldā

    1:26:18 Piedzīvojumi ar ledus sienas “izgatavošanu” Latvijā

    1:31:53 Īpaša un negaidīta tikšanās kalnos

    1:36:27 Kādi nākotnes piedzīvojumi plānos ir tagad

  • Muguras sāpes ir plaši izplatīta, neērtības un pat ciešanas sagādājoša parādība, ar ko dzīves laikā saskaras apmēram 80% cilvēku. Šo sāpju iemesli bieži vien ir mūsu sēdošais dzīvesveids, stress, netrenēta dziļā muskulatūra vai nepareiza muskuļu slodze.
    Par laimi, lielu daļu muguras sāpju problēmu ir iespējams atrisināt ar fizioterapiju, treniņiem, adekvātu atpūtu un ergonomiski piemērotu risinājumu izvēli.

    Ko darīt, lai mums izdotos regulāri vingrot un varam pasargāt sevi no muguras sāpēm vai atbrīvoties no tām, jautāju Ievai Zvīgulei, Sporta zinātnes doktorei, sertificētai fizioterapeitei, anatomijas docentei un Vingrosev.lv fizioterapijas studijas vadītājai.

    Paldies uzņēmumam Training Lab par atbalstu Cilvēkjaudai ar iespēju ierakstīt šo epizodi viņu telpās, kas var noderēt tava kolektīva apmācībām, meistarklasēm un kreatīvām sapulcēm.

    Vairāk informācijas sarunas lapā šeit.

    SARUNAS PIETURPUNKTI:
    3:36 Kādi ir būtiskākie muguras sāpju cēloņi
    9:27 “Top 1 darba nespējas iemesls līdz 45 gadu vecumam ir tieši muguras sāpes”
    11:46 Kā cilvēki paši nodara pāri savas muguras veselībai, pat nenojaušot par to
    16:39 Kā variēt apnicīgus dziļās muskulatūras vingrojumus
    19:02 Cilvēks kā burvīgs, savstarpēji saistīts mehānisms
    21:48 Liekā svara ietekme uz muguras veselību
    26:38 Sāpes kā sniega bumbas efekts, kas arvien vairāk samazina kustību iespēju
    29:39 “Jaunākiem cilvēkiem ir arvien vājāk attīstīta izpratne par savu ķermeni”
    32:19 Kādas kļūdas pieļauj cilvēki, nodarbojoties ar vienkāršām, sev pieejamām sporta aktivitātēm
    34:35 Kādu iemeslu pēc dažreiz mugura sāp naktī, miera un miega periodā
    37:06 Kā atšķiras cilvēku sportošanas un uztura paradumi, atkarībā no izglītības līmeņa
    39:48 Kādēļ ir tik svarīgi trenēt dziļo muskulatūru un muskuļu spēku
    50:18 Kādi muskuļi būtu jātrenē pārgājienu mīļiem un lieliem staigātājiem
    52:52 “Ja mēs regulāri un pareizi trenējam savu ķermeni, mēs trenējam arī savas smadzenes”
    56:32 Kuras organisma sistēmas pozitīvi ietekmē pareizas intensitātes un devas fiziskās aktivitātes
    1:01:10 “Mums katram ir jādara tas, kas mums patīk”
    1:01:50 Paņēmieni, kas darbojas, ja grūti sevi piedabūt uz vingrošanu
    1:11:07 Gadījumi, kad, pirms gulšanās zem skalpeļa, ir vērts pamēģināt atrisināt problēmu ar fizioterapijas palīdzību
    1:17:00 “Kusties, lai dzīvotu dzīvi smeķīgi”
    1:17:45 Mazās viltības, kā iedabūt kustību savā ikdienā
    1:20:22 Praktiski ieteikumi, kā izkustēties sēdoša darba veicējiem
    1:24:06 Šokējošā statistika par muguras veselību
    1:29:38 Kāpēc atruna “man nav laika izkustēties – jāstrādā” nav vērā ņemama

  • Jāni Ozoliņu pamanīju Instagram, jo uzmanību piesaistīja viņa neparastās ilustrācijas. Tajās viņš viegli uztveramā veidā parāda idejas, kas saistītas ar biznesu, radošumu vai personīgo izaugsmi. Viņa darbi ir ieguvuši lielu popularitāti, mēneša ietvaros sasniedzot miljoniem cilvēku. Jānis ir veidojis ilustrācijas biznesa un izaugsmes sfērās tādiem atpazīstamiem autoriem, kā Naval Ravikant un The Diary Of A CEO podkāsta veidotājam Steven Bartlett un citiem. Domāju, ka Jāņa pieredzes stāsts varētu iedvesmot citus, kuri meklē savu profesionālo ceļu un vairāk brīvības.

    Vairāk informācijas sarunas lapā.

    SARUNAS PIETURPUNKTI:

    4:19 Ko nozīmē “darīt lietas internetā un pelnīt ar to naudu”

    11:46 Par pārcelšanos uz Spāniju

    13:47 Stāsts no bērnības, kas akcentē Jāņa domāšanas veidu.

    16:49 Funktieris dzīvei, ko iedeva mīlestība uz kalnu riteņbraukšanu

    22:46 “Muļķi mēs galīgi nebijām, galva uz pleciem ir” – kā jauni čaļi bez pieredzenes nokļuva IT biznesā

    28:02 Kad nauda vairs nav motivācija - meklējumi, mēģinot aizpildīt tukšuma sajūtu darba vidē

    33:40 Kāds dzinulis uzveda uz pašattīstības ceļa

    39:11 “Beidz lasīt ziņas. Ja pasaulē kaut kas gana svarīgs notiks, tu par to dzirdēsi.”

    44:42 Četri dažādi biznesi, ko Jānis pamēģināja, pirms atrada to, par ko deg acis

    52:24 “Tu nevari vienkārši sēdēt krēslā un izdomāt savu perfekto plānu. Tev ir jāmēģina.”

    58:52 Brīdis, kad tiek pārrautas visas saites ar korporatīvo vidi un stabilu atalgojumu

    1:03:07 Cik svarīgi ir būt jaukam, atbalstīt citus un sniegt atgriezenisko saiti

    1:06:35 Pirmais personīgais lielais darījums un spēja paprasīt par to adekvātu samaksu

    1:11:51 No kā sastāv ilustrāciju veidošana no koncepta līdz rezultātam

    1:15:33 “Es biju sava mērķauditorija”

    1:17:16 “Veido reputāciju un iespējas nāks pie tevis” – cik svarīgi ir atrast to, kas patīk un sanāk

    1:19:54 Kā atšķiras ienākumu un ieguldītā darba attiecība, salīdzinot darbu korporatīvajā vidē un personīgajā biznesā

    1:25:16 Izslēgt perfekcionismu – drosme uztaisīt apmācību kursu angļu valodā, nepārvaldot šo valodu ideāli

    1:30:32 Pārcelties uz Spāniju ar ģimeni un bērniem. Cik pūles un birokrātijas džungļu tas prasīja

    1:37:44 “Internets tev dod iespēju sasniegt miljoniem cilvēku. Tas potenciāls ir vājprātīgs”

  • Nauris Svika attīsta līderus un komandas "ārpus ierastās klasikas" un vēlas, lai arvien vairāk mūsu cilvēku un līderu spētu paveikt neiespējamo un darīt to pasaules līmenī. Naurim ir militāra izglītība un pieredze, tai skaitā - kara zonās. Viņš iesaka būt atvērtiem izmaiņām, noņemot "no galvas ego-kroni", jeb tieši otrādāk - "novilkt pastalas un aizsviest pa gaisu kalpa sindromu". Nauris uzskata, ka "mūsu gēnos ir viss nepieciešamais, lai 21.gadsimtā kļūtu par pasaules līmeņa personībām". Viņš ir sarakstījis grāmatu "Cilvēcīga vadība". Šajā sarunā Nauris stāstīja par militārās izglītības iegūšanu, par savu pieredzi dienējot kara zonās un kas, viņaprāt, ir jāņem vērā komandu līderiem.

    SARUNAS PIETURPUNKTI:

    2:25 “Līderības šamanis”, bijušais militārists Nauris Svika

    4:54 Kādu kļūdu Nauris pieļāva, sākot mācīt līderību uzņēmumos

    7:41 Pareizais lauku puika ar vēlmi būt uz skatuves nokļūst Aizsardzības akadēmijā

    14:57 “Vērā ņemams ir jebkurš sasniegums”

    16:34 Praktiskā pieredze militārajā akadēmijā Vācijā, kas šobrīd palīdz mācīt līderību Latvijā

    20:28 “Mums, ārzemniekiem, visu laiku vajadzēja sevi pierādīt.”

    31:13 Kuri bija grūtākie brīži, dodoties misijās uz konflikta zonām Kosovā un Irākā

    35:23 Kādas vērtīgas dzīves mācības Nauris ieguva misijā Irākā

    38:47 “Beidziet kaunēties prasīt viens otram padomu.”

    45:46 Intuīcija un līderība – kā šīs lietas tiek iekļautas apmācību programmās

    1:00:46 Iemesli lēcienam no militārās uz biznesa vidi

    1:03:36 Kāpēc militārās metodes ne vienmēr strādā komandas saliedēšanas pasākumos

    1:07:56 Teorija par četriem darbinieku tipiem, kas sastopami katrā organizācijā

    1:11:49 Kādu apmācību programmu Nauris sastādītu Cilvēkjaudas komandai, ar mērķi pacelt tās jaudu

    1:15:44 “Es uzskatu, ka nav krīzes. Tā ir jaunā realitāte, kurā mums ir jādzīvo”

    1:21:13 Spēcīgie monstri un pelēkā masa – kādi ir Naura novērojumi par jauniešiem darba vietās

    1:26:27 “Mēs, diemžēl, cilvēkus nevis vadām, bet menedžējam.”

  • Inese Pučeka veido podkāstu "Retinātā gaisā", kur notiek sarunas ar pašmāju alpīnistiem un klinšu kāpējiem, lai neatstātu "gājienus uz virsotnēm tikai to cilvēku atmiņās, kas kopā saluši vienā teltī". Ineses mērķis ar podkāsta stāstiem ir iedvesmot ikvienu, kuru vilina šauras kalnu taciņas, kilometru augstas granīta klinšu sienas, saplaisājuši ledāji un sniegotas virsotnes.

    Darba ikdienā Inese ir TV izpildproducente, bet savu brīvo laiku viņa pavada piedzīvojumos - garos pārgājienos, klinšu kāpšanā un kalnos. Viņas stāsti izraisa vēlmi atļauties sev vēl kādu piedzīvojumu un varēt vairāk.

    Vairāk informācijas ir sarunas lapā.


    SARUNAS PIETURPUNKTI:

    3:15 Uzkāpt iepriekš nekāptā virsotnē Kirgizstānā

    4:36 Māksla katru grūtību pārvērst piedzīvojumā

    13:20 “Uzskriet” Kazbegā

    18:04 Trīs iemesli, kāpēc radās podkāsts ar kalnu un klinšu kāpējiem “Retinātā gaisā”

    24:07 Kāda ir klinšu kāpējas ikdienas treniņu rutīna

    27:48 “Vispār man patīk varēt lietas”

    30:02 Vai vienkāršam ikdienas skrējējam ir vajadzīgs skriešanas treneris

    34:50 Psiholoģiskie un fiziskie izaicinājumi, kāpjot 7000 metru augstā virsotnē

    39:31 Būt gatavam pieņemt neparedzētas situācijas izmaiņas

    46:08 Fiziskie un pašsajūtas izaicinājumi, atrodoties augstkalnos

    51:57 Trilleris galvā un sarunāšanās ar klintīm

    56:23 “Vienmēr pirmā pieredze tev daudz ko iemāca”

    1:00:03 Piedzīvojumi, vienai ejot Karaļa kalnu taku Zviedrijā

    1:07:13 Doties dabā iepazīt īsto sevi

    1:11:59 Kādus pārgājienu apavus izvēlas piedzīvojumu meklētāja Inese Pučeka

    1:13:47 Cik izmaksā brauciens uz augstkalniem

    1:17:18 Pirmā pieredze ar kāpšanu pa ledus sienu

    1:20:48 Kādus ieteikumus no klinšu kāpšanas profesionāļiem Inese ņēma vērā, dodoties 7000 metru augstajā virsotnē

    1:27:41 Trīs epizodes no podkāsta “Retinātā gaisā”, kuras Inese iesaka noklausīties ikvienam

    1:34:51 Komandas un biedra pleca nozīme, esot augstu kalnos

    1:45:00 Kas atrodas alpīnistu somās, un kā tiek sadalīts nesamais

    1:46:50 Ieteikumi un novērojumi no pieredzes, kas var noderēt citiem kalnos kāpējiem

    1:55:05 “Tu pats izdomā lietas, no kā tu baidies”

  • Kaspars Misiņš gadiem ilgi aktīvi ceļo pa pasauli, vienlaicīgi pelnot naudu. Viņam patīk izbraukāt visas malas, nogaršot velnsviņzin ko, apskatīt visu, ko var apskatīt. Vēlams - siltumā. Var diezgan ekstrēmi.

    Aicināju viņu uz sarunu, lai pastāsta, kā viņš un partnere Una abi ir uzdizainējuši savu neatkarīgo dzīvesstilu, kur galvenās sastāvdaļas ir dators, interneta pieslēgums, pase un maksājumu karte.

    Prasīju arī, lai pastāsta, kā var ceļot izdevīgāk. Un kā atrast darbu ceļojumos tiem, kuriem tas būtu izdevīgi.

    Kaspars savā darbā daudz izmanto mākslīgā intelekta (AI) rīkus, tāpēc runājām arī, kā tos izmantot veidā, kas ietaupa laiku un dod labus rezultātus.

    Vairāk informācijas sarunas lapā.


    SARUNAS PIETURPUNKTI:

    3:37 Ko nozīmē modernais jēdziens - digitālais nomads

    5:07 Facebook grupas “LATVIEŠI CEĻO – Diskusijas par ceļošanu” autora Kaspara Misiņa pēdējā gada piedzīvojumi Taizemē, Laosā, Malaizijā, Bangladešā, Indijā, Vjetnamā, Korejā, Uzbekistānā, Tadžikistānā un Tuvajos Austrumos

    18:48 Kā ir iespējams izturēt 40 un 50 grādu karstumu pēc Celsija skalas

    20:37 Kādas ir atšķirības infrastruktūrā un attieksmē pret kājām gājējiem dažādās valstīs

    24:27 Nepieķerties lietām un vietām. Kad visu savu iedzīvi var ietilpināt 20 litru maisiņā

    26:20 Spontānais lēmums, kas 2012.gadā izmainīja Kaspara un Unas dzīvi

    29:40 Kā ceļot “pa lēto”

    36:44 Ar ko atšķīrās brīvprātīgā darba pieredze Malaizijā, Itālijā, Kanāriju salās un Francijas laukos

    42:26 Kā radās ideja pelnīt naudu ceļojot

    52:35 Kas ir afiliate marketings un SEO (Search Engine Optimization)

    54:00 “Blogi ir dzīvāki kā jebkad”

    1:02:16 Kā satura radīšanā un pārdošanā prasmīgi pielietot AI (mākslīgo intelektu). Dažādu rīku plusi un mīnusi

    1:14:25 “Tips&tricks” afiliate un SEO marketingā

    1:19:00 TikTok eksperiments Taizemē

    1:23:11 Pārvarēt bailes un sākt darīt

    1:26:23 Kaspara nākotnes plāni saistībā ar pelnīšanu Youtube platformā

    1:31:42 “Sakārto savu SEO un cilvēki tevi pamanīs”

    1:40:31 Kaspara pieredze ar AI lietošanu latviešu valodā

    1:46:01 Aplikāciju un mobilo sakaru risinājumu ieteikumi ceļotājiem

    1:51:14 Idejas, kā iegādāties avio biļetes par visizdevīgāko cenu

    1:56:11 Vai ceļojumos ir nepieciešama apdrošināšana

  • Marija Ābeltiņa ir grāmatas “Profesionālā izdegšana” autore, zinātņu doktore psiholoģijā, kognitīvi biheiviorālās psihoterapijas speciāliste un supervizore. Mūsu pirmajā epizodē Marija piedāvāja risinājumus, kā var sev palīdzēt, lai neiedzīvotos izdegšanā, un ko var darīt, ja tā ir notikusi.

    Pēc epizodes saņēmām lūgumus to turpināt un pievērsties arī iekšējā kritiķa tēmai. Iekšējais kritiķis bieži vien ir izdegšanas vai vismaz slikta garastāvokļa līdzdalībnieks. Marija pastāstīja, kā ar to apieties. Runājām arī par grūtībām attiecībās ar sarežģītiem līdzcilvēkiem un kā sevi pasargāt no savu iekšējo resursu pārtērēšanas tajās.

    Ja tev rūp sava labsajūta, kas ir cieši saistīta ar tavu kolēģu un ģimenes labsajūtu, lūdzu, dalies ar šo sarunu tālāk, lai par to uzzina pēc iespējas vairāk cilvēku!


    Pilnu sarunu skaties vai klausies šeit.

    SARUNAS PIETURPUNKTI:

    4:29 “Viena recepte, visticamāk, nestrādās. Ja mēs dažādi izdegām, mums ir dažādi jāatgriežas”

    10:57 Vai, lai atgrieztos darbā, ir jāgaida pilnīga atveseļošanās no izdegšanas

    14:07 Cik svarīgi ir novērot un piefiksēt savas enerģijas dinamiku. Prakse, kādu vērts ieviest ikdienā

    22:23 Ko iesākt ar savām nereālajām ekspektācijām uz ilgi gaidīto atvaļinājumu

    26:46 Ideālā harmonija starp dažādām dzīves sfērām

    29:43 Kas ir jāzina cilvēkam, kuram ir raksturīgi iekļūt izdegšanas vai depresijas stāvoklī

    36:12 Praktiski padomi, kas palīdz izkļūt no depresijas

    46:30 Dialogs ar iekšējo kritiķi – kā to pamanīt un nolikt pie vietas

    54:43 Kā mana attieksme pret sevi ietekmē citu attieksmi pret mani

    57:44 “Veco problēmu smaka” – kā vecie attiecību musturi ietekmē mūsu dzīvi šodienā

    1:05:39 “Bieži vien toksiskās attiecības ir tur, kur kāds nevar realizēt savas vajadzības”

    1:09:25 Ieteikumi, ko darīt, ja izdegšana radusies toksisku attiecību rezultātā ģimenē vai darbā

    1:23:50 Kā sajust izdegšanas priekšvēstnešus

    1:25:06 Kādu palīdzību ir vērts meklēt, ja mazu bērnu mamma ir tuvu izdegšanai

    1:27:40 “Ir labi sagrupēt spēkus, lai uzstājīgi palūgtu palīdzību”

    1:33:30 Viļņošanās, kuru nevajadzētu palaist pašplūsmā

    1:34:40 Kā darbojas uzvedības eksperimentu metode