Episodes
-
Rūta Muktupāvela kopš pērnā gada vairs nav Latvijas Kultūras akadēmijas rektore. Taču joprojām ir šīs akadēmijas profesore, kā arī kultūras ministres Agneses Lāces ārštata padomniece. Saruna ar Rūtu Muktupāvelu gan par kultūras nozīmi sabiedrības sašķeltības mazināšanā, gan mūsdienu laikmeta izaicinājumiem izglītībā un Dziesmu un deju svētkiem.
Nesen raidījumā "Kultūršoks" izskanēja, ka atjaunotajās Tabakas fabrikas telpās finansējuma trūkuma dēļ nav izdevies iekārtot darbnīcas Latvijas Mākslas akadēmijas un Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas jaunajiem dažādu jomu māksliniekiem. Arī Latvijas Kultūras akadēmijai, kuras rektore jūs vēl nesen bijāt, bija paredzētas telpas Tabakas fabrikā. Vai vismaz jūsu akadēmijai jau izdevusies šī pārcelšanās? Vai tur arī ir kādas problēmas?
Rūta Muktupāvela: Mākslas akadēmijai tur labāk veicās, bet mums sakarā ar to, ka radās problēmas Lāčplēša ielā, atjaunojot Jaunā Rīgas teātra vēsturisko ēku, radās plaisas. Tas apstādināja visu procesu uz pāris gadiem. Līdz ar to, protams, viss finansējums, piešķirtie pieci miljoni, kam vajadzēja pietikt visam Tabakas fabrikas kompleksam, kas attiecas uz Kultūras akadēmijas pusi… Šobrīd tās izmaksas izaugušas līdz 16 miljoniem. Tie pieci nabaga miljoni šobrīd ir apgūti un ar tiem pietika tikai Nacionālās filmu skolas izbūvei un tās ieejas tā dēvētajam kompleksam, kur tieši paredzēta gan bibliotēka, gan ieejas mezgls.
Viss finansējums, kas ir nepieciešams auditoriju adaptēšanai, protams, ir ļoti knaps, ļoti nabadzīgs. Visi kaut kur mēģina [iegūt papildfinansējumu]. Arī Kultūras ministrijai mēģina palīdzēt visādos veidos, kaut cik vēl kaut ko sagrabināt, bet vēl nav pielāgotas tās telpas. Un, protams, tur naudas nu ļoti pietrūkst.
Bijušais ieejas mezgls funkcionē pārbūvēts: tur notiek lekcijas un doktoranti un maģistranti studē. Un Kultūras un mākslu institūts ir ievācies. Ludzas ielā vēl joprojām notiek studiju process. Bet ir ieceres, ka tomēr ar nākamo gadu varbūt pārcelsies pavisam. Kā būs, tā būs. Skaisti iesākts, bet kā notiek, tā notiek. Un rektors ļoti daudz arī dara. Sīmanis meklē viskaut kādas iespējas, kā to procesu virzīt uz priekšu. -
Kā veicināt latviešu valodas kā svešvalodas apguvi augstākajā – C līmenī? Kāda ir mūsu kaimiņu – igauņu un lietuviešu – interese par latviešu valodas studijām un ko no šīs pieredzes varam aizgūt paši? Par šīm un citām valodniecības aktualitātēm šonedēļ Rīgā runāja starptautiskā konferencē, analizējot Latvijas Universitātes īstenotā projekta "Latviešu valodas kā svešvalodas apguve – valodas ilgtspējas un valsts drošības jautājums" pirmos rezultātus.
Saruna ar konferences projekta vadītāju, Latvijas Universitātes tenūrprofesori valodniecības un literatūrzinātnes nozarēs Andru Kalnaču.
Lūdzu, sākumā izstāstiet par projektu, kam ir tik svarīgs nosaukums – „Latviešu valodas kā svešvalodas apguve – valodas ilgtspējas un valsts drošības jautājums”.
Andra Kalnača: Bija projektu konkurss pagājušā gada rudenī. Un tur bija dažādi temati, un viens no tiem bija arī šāds. Tā kā mēs darbojamies dažādos ar latviešu valodu saistītos virzienos, arī ar latviešu valodu kā svešvalodas mācīšanu, sapratām, ka tā mums ir laba iespēja vairākām nozarēm kopā – mūsu valodniekiem, arī piesaistot sociologu un politologus, – pieteikt tādu projektu tieši par latviešu valodas apguvi.
Mūsu ideja bija sākt ar šo C līmeni, kas līdz šim ir varbūt mazāk ievērots un mazāk par to ir domāts. Sociologi savukārt bija gatavi mēģināt izsekot ar aptauju palīdzību, kuri ir tie, kuri netiek tālāk par zemāko līmeni.
Mēs šādu projektu pieteicām un saņēmām atbalstu, jo valodas apguve ir saistīta ar valsts ilgtspēju un valsts drošību. Svarīgi, lai cilvēki, kas šeit dzīvo un strādā, un ar laiku iegūst pilsoņa statusu, tomēr būtu saistīti valodiski ar šo valsti un arī, protams, augstākos līmeņos.
Jo augstāks tas valodas prasmes līmenis, jo piederība valstij lielāka?
Andra Kalnača: Tā vajadzētu būt, jo arī mums pašiem jebkuru svešvalodu mācoties jau tā arī ir – jo mēs tiekam augstākā līmenī, jo labāk sākam saprast pašus cilvēkus, kam tā ir dzimtā valoda, arī viņu kultūra. Arī, kā jau konferencē kolēģi minēja, ļoti svarīga lieta ir zemteksti, daudznozīmība, ko mēs, apgūstot citu valodu, sākumā nemaz nespējam uztvert, bet tikai pamazām, pamazām – ar vidi, ar valodu, ar domāšanu, valodu. Tas veicina piederību valstij. -
Missing episodes?
-
1. maijā Latvijā brīvdiena ir ne tikai par godu Darba svētkiem, bet arī Satversmes sapulces sasaukšanas dienai. Aprit 105 gadi kopš Latvijas pirmā parlamenta pirmās darba dienas, kad sāka izstrādāt Latvijas konstitūciju jeb Satversmi, kas ir galvenais mūsu valsts likums, kurā atrunātas Latvijas vērtības, tiesības, pienākumi un valsts pārvaldes struktūra.
Kā un kāpēc vairāk nekā gadsimtu izkoptajā likumā vērtības vajag saglabāt, un vai Satversme joprojām ir aktuāla? Par to saruna ar Augstākās tiesas senatoru, Latvijas Universitātes asociēto profesoru un grāmatas „Satversmes iztulkošana” autoru Jāni Plepu.
Vārdu “satversme” pirms vairāk nekā pirms 150 gadiem izgudroja valodnieks un jaunlatvietis Atis Kronvalds, veidojot no vārda “tvert”. Viņa galvenais vēstījums: “cilvēki pieņēmuši likumus, lai tiem būtu vajadzīgā laikā, kur patverties, lai tiem būtu tversmes”. Kā jūs domājat, vai visi Latvijas iedzīvotāji var pilnīgi un droši patverties vai tomēr šajā jumta likumā laika gaitā radušies kādi robi?
Jānis Pleps: Patiešām konstitūcijas jēga ir katram garantēt brīvību, cilvēktiesības un īpaši vājākajiem, jo stiprākais sevi var pasargāt vai nu ar spēku, vai ar naudu, ietekmi, bet to vājāko vajag aizsargāt sabiedrībā. Un tā ir konstitūciju jēga visā Eiropā. Tas ir dokuments, uz kuru atsaucoties, katrs var pieprasīt taisnību, tas lai pret viņu izturētos godīgi, respektēt viņa cilvēka cieņu. Un tas, no otras puses, ir valsts un arī sabiedrības uzdevums dot šo aizsardzību, respektēt vājāko katru atsevišķo personību ar viņa īpatnībām, savdabību, unikalitāti.
Ja mēs raugāmies uz Satversmi, Satversme darbojas, un tā arī ir tā būtiskā ziņa, jo mēs redzam, ka
Satversme tiek piemērota tiesās – Satversmes tiesā, administratīvajās tiesās, citās tiesās – un mēs varam redzēt, ka cilvēki nāk uz tiesu, atsaucas uz Satversmi, prasa aizsardzību, un tad, kad tas spriedums dod šo aizsardzību, kāds likums, piemēram, tiek atzīts par neatbilstošu Satversmei, mēs varam redzēt, ka tas strādā.
Droši vien neviena konstitūcija nebūs perfekta. Un droši vien arī, ja mēs skatāmies, katram ir kaut kāda vīzija, kā vajadzētu izskatīties ideālajai Satversmei. Bet šeit vēl viena būtiska lieta, ka mēs esam kā sabiedrība kopā. Tas nozīmē, ka ir vajadzīgs kaut kāds vairākums, kas spēj vienoties par kaut ko. Un šeit ir tā doma, ka katram kaut kur ir mazliet jāpiekāpjas, jārēķinās, ka varbūt nebūs tā, kā man gribētos, bet visā kopumā vajadzētu būt pareizai virzībai uz priekšu.
Un galvenais ir nepazaudēt šo ideju, ka Satversme aizsargā vājāko grūtā brīdī un nebaidīties pašam iestāties, prasīt savu tiesību aizsardzību. Tas ir ļoti svarīgi, ka katrs iedzīvotājs zina, ko Satversme sola un ir gatavs un prasmīgs, zinošs, kā par to iestāties, kā to pieprasīt. -
Salīdzinot Latvijas sabiedrības vērtējumu par vēstures notikumiem un piemiņas dienām, tādējādi saprotot mūsu sabiedrības saliedētību, jaunākajā sociālās atmiņas pētījumā secināts, ka septiņu gadu laikā kopš iepriekšējā pētījuma mūsu nācija ir kļuvusi vienotāka.
Kā intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt sacīja Latvijas Universitātes vadošais pētnieks Andris Saulītis, piemēram, Latvijas okupācijas faktu nu jau atzīst vairāk nekā puse iedzīvotāju. Viņš nedomā, ka sabiedrības domu maiņā vienīgais iemesls ir Krievijas iebrukums Ukrainā. -
Domnīca "LaSER" 28. aprīlī iepazīstinās ar jaunāko ziņojumu par Latvijas veselības aprūpes sistēmas reformas iespējām. Tajā pētīta Nīderlandes pieredze, un ziņojumu sagatavoja bijušais premjers Einārs Repše. Intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt viņš atzina, ka Nīderlandes pieredzi pētīja jau trešo reizi un ar to varot risināt tādas Latvijas problēmas kā veselības nozares zemo finansējumu un vājo pieejamību.
-
ASV piedāvātais "miera plāns" būtībā ir Putina pieprasījumu saraksts, kas caur Trampa administrāciju likts priekšā Ukrainai. Tā Latvijas Radio programmā Labrīt sacīja Eiropas parlamenta deputāts no NA Rihards Kols.
Viņš uzsvēra, ka, par laimi, ASV nav diktatūra, tādēļ Tramps nevar vienpersoniski noteikt, kam piederēs Krima. Turklāt tas varētu būt precedents – arī citām suverēnām Eiropas valstīm raizēties par savu teritoriju neaizskaramību. Turpina Rihards Kols: -
ASV nav piekāpušās Krievijai, bet jau kādu laiku redzam, ka ASV iet Kremļa pavadā. Tā Latvijas Radio sacīja Latvijas Transatlantiskā organizācijas jeb LATO ģenerālsekretāre Sigita Struberga. Viņa atzina, ka neatlaidīgie Krievijas uzbrukumi Ukrainai pēdējā laikā, ir spiediens, lai Ukraina piekāptos. Kremlis tikai izliekas, ka ieinteresēts miera sarunām.
Savukārt, tie cilvēki, kas ved sarunas no ASV puses, nav pieredzējuši diplomāti un Krievija efektīvi to izmanto. Struberga arī sacīja, ka ASV turpinās spiedienu, bet, zinot Trampu, kādā brīdī var zaudēt pacietību. -
Diskusijas, kā pasargāt cilvēku pensijas, ņemot vērā turbulences finanšu tirgos, ir rosinātas vairakkārt, tā Latvijas Radio rīta programmā Labrīt stāstīja Labklājības ministrijas valsts sekretārs Ingus Alliks.
Šobrīd aktualizējušās sarunas par grozījumiem Valsts fondēto pensiju likumā, kas ļautu cilvēkam jau laikus lemt savu 2. pensiju līmeņa uzkrājumu pārcelt uz pirmo līmeni. Alliks stāstīja, ka joprojām tiek meklēts labākais risinājums, arī kopā ar ekspertiem un Latvijas Banku.
Par ieceri ļaut 2. pensiju līmeņa uzkrājumus pārcelt uz 1. līmeni, diskutēs arī raidījumā Krustpunktā.
-
Krievija apdraud Eiropas Savienību (ES) nevien ar savu agresiju pret Ukrainu, bet arī ar savu klātbūtni Sāhela reģionā. Tāpēc Latvijas iedzīvotājiem ir pamats pievērst uzmanību ne tikai notiekošajam Ukrainas frontē, bet arī tālākiem pasaules reģioniem, kuri ES, kā pasaules mēroga dalībniecei, ir svarīgi. Šādu pārliecību intervijā Latvijas Radio pauda ES īpašais pārstāvis Sāhela reģionā un bijušais Portugāles ārlietu ministrs Žuāu Kravīņu, kurš pagājušajā nedēļā viesojās Latvijā un kuru Rīgas pilī uzņēma Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.
Intervijā ES īpašais pārstāvis uzsvēra, ka arī Sāhela reģionam ir nozīmīga loma ES vienotības stiprināšanas kontekstā. Saruna par reģionu, kuru vairāku gadu garumā skar dziļa drošības krīze ar Žuāu Kravīņu. -
Kā vienkāršotus tekstus vislabāk pasniegt, lai informācija būtu pieejama un saprotama cilvēkiem ar uztveres grūtībām? Vieglā un vienkāršā valoda dažādos medijos ir viens no Katalonijas Autonomās universitātes pētnieces Annas Matamalas intereses objektiem. Viņa ir pārliecināta, ka visas sabiedrības interesēs būtu arī vienkāršāka ierēdņu un juristu valoda.
Lūdzu, īsumā pastāstiet, kā jums radās interese par vieglo valodu kā pētniecības objektu. Cik zinu, tas nav vienīgais, bet īpaši esat pievērsusies vieglajai valodai. Kas jums tajā šķiet interesants?
Anna Matamala: Esmu Barselonas Autonomās universitātes pētniecības grupā. Vairāk nekā 20 gadus mēs esam pētījuši mediju pieejamību. Piemēram, esam pētījuši audio aprakstus, subtitrus un tamlīdzīgi.
Kādu laiku mēs daudz koncentrējāmies uz to, ko varētu saukt par sensoro pieejamību – tiem, kuri informāciju neredz vai nedzird.
Bet tad kādā brīdī mēs ļoti interesējāmies par kognitīvo pieejamību. Tā kā piedalījāmies viegli lasāmās spāņu valodas standarta izstrādē, kā arī pateicoties projektam EASIT, kurā iesaistījos, es sāku pētīt vieglo valodu un aizrāvos ar to. Man ir pieredze lietišķajā valodniecībā un tulkošanā, tā ka tas ļoti labi iederas manā profilā.
Kas īsti ir vieglā valoda? Kādā no iepriekšējām tikšanās reizēm teicāt, ka to nevar ietvert vienā konkrētā formulā un ka jūs to raksturotu drīzāk kā spektru.
Anna Matamala: Es turos pie EASIT projekta pieejas, kuras pamatā ir arī Kristiānas Māsas darbi. Manā izpratnē vieglā valoda ir vispārīgs termins, kas ietver dažādas valodas variācijas, kas cenšas padarīt tekstu saprotamāku, kas samazina sarežģītību un vairo vienkāršību.
Vienā šī spektra galā ir vieglā valoda, ko reizēm dēvē arī par viegli lasāmo valodu, kas ir visvairāk vienkāršotais variants. Vieglā valoda galvenokārt domāta cilvēkiem ar lasīšanas vai izpratnes grūtībām. Spektra otrā galā ir vienkāršā valoda. Tā domāta ikvienam bez īpašām uztveres grūtībām. Manā skatījumā vienkāršajai valodai patiesībā vajadzētu būt obligātai, piemēram, valsts pārvaldē.
Kāpēc ir svarīgi lietot vieglo valodu? Neatkarīgi no atrašanās vietas spektrā.
Anna Matamala: Tāpēc, ka man šķiet – ikvienam ir tiesības piekļūt informācijai, un valoda ir būtiska komunikācijas un informācijas sastāvdaļa. Jau teicu, ka, piemēram, valsts pārvaldē saziņā ar iedzīvotājiem ir ļoti svarīgi, lai visi saprot, kas notiek. Tāpēc ir vajadzīgas valodas versijas, kas ir saprotamākas.
Domāju, ka tas ir cilvēktiesību jautājums.
-
Klusajā nedēļā Latvijas Radio uz sarunu par svētku gaidīšanas laiku aicināja Latvijas universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes vadošo pētnieku un Rīgas Lutera draudzes mācītāju Linardu Rozentālu. Galvenais sarunas temats – Lieldienas un to nozīme mūsu satrauktajā laikā, ar ko mierināt sevi un – kāda nākotne sagaida kristietību.
Kas ir Lieldienas Latvijā, mūsu kultūrā, vai tie reliģiskie svētki, tautas svētki, valsts svētki? Kur ir tā robeža?
Linards Rozentāls: Es domāju, ka Lieldienas saistās ar ļoti svarīgiem šim laikmetam, šim laikam jēdzieniem, tādu iekšējo sajūtu, ka tie ir svētki, kuros mēs atceramies, ka ir cerība, ka vienmēr, pat vislielākās tumsas, vislielāko pārbaudījumu, krīžu priekšā cerība pastāv. Un šie ir tādi neparasti svētki, kur ir savijies gan reliģiskais, gan kulturālais, gan varbūt tas, kas saistās jau ar Bībeli, ar kristietību. Bet arī tur ir sava dziļākā jēga tam, ka šajos svētkos mēs pamanām, ka visa eksistence, visa realitāte pastāv no kādiem ritmiem un ka ir laiks, kur patiešām šķiet, tas rīts nekad nepienāks, tā saule nekad neuzlēks, un liekas, ka ir tumšākais nakts vidus. Tomēr šo realitāti caurstrāvo kaut kāda lielāka par mums jēga, lielāka par mums nozīme, kāds dziļš ritms.
Es domāju, ka Lieldienas ir svētki, kas mums to atgādina, ka mēs piederam ne tikai savai lineārai dzīvītei, savam dzīves nogrieznim, kam mēs piederam nevis realitātei, kur mums kaut kā jāmēģina obligāti par kaut ko būt, kaut kādā ziņā pēc iespējas vairāk sagrābt, saķert, lai mēs kaut kas te būtu, bet ka mēs varam būt daļa no kāda liela, liela ceļa.
Dievs kā šīs realitātes radītājs, veidotājs, caurstrāvotājs. Un ka šie svētki saka: vienmēr var būt savādāk, tā pasaule, kādi viņa šobrīd ir, viņa obligāti nepaliks tāda, kāda viņi ir. Man liekas, arī ticība ir ne tik daudz atbalsta spieķis, kur es eju un mēģinu tikt visam cauri, kas manā dzīvē ir. Drīzāk kā tāds ceļš, kas iet kalnā un lejā, ceļš, kas ir pieejams katram, kas patiesībā ir katrā cilvēkā, ne tikai kādos īpaši izredzētos.
Patiesībā Lieldienas ir kaut kas tāds ļoti vispārcilvēcisks, kas pasaka, ka gaisma ir stiprāka par tumsu, mīlestība stiprāka kā naids. Un tas notiek vienmēr. -
17. aprīlī Rīgas pilī pulcēsies ekonomisti, eksperti un uzņēmēji, lai iepazītos ar pavisam svaigu Valsts konkurētspējas komisijas pētījuma - Latvijas lielie eksportējošie un inovatīvie uzņēmumi par konkurētspēju un uzņēmējdarbības vidi - rezultātiem. Šī komisija tapa pēc Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča iniciatīvas ar mērķi saprast, kas traucē mūsu uzņēmējdarbības attīstībai un protams - arī izstrādāt priekšlikumus kā šos šķēršļus novērst. Uzņēmēji ir teikuši savu vārdu un dati ir apkopoti.
Ko tie parāda un kas ir lielākās problēmas tieši lielajiem un konkurētspējīgākajiem uzņēmējiem, Latvijas Radio skaidro Rīgas ekonomikas augstskolas profesors, viens no pētījuma autoriem Arnis Sauka.
Latvijas lielie eksportējošie un inovatīvie uzņēmumi par konkurētspēju un uzņēmējdarbības vidi norāda uz birokrātijas problēmām, darba spēka trūkumu un izglītības kvalitāti. To uzrāda Valsts konkurētspējas komisijas pētījums un to komentē Rīgas ekonomikas augstskolas profesors, arī pētījuma līdzautors Arnis Sauka. -
Ceļu būvētāji šobrīd neredz gaismu tuneļa galā. Tā par naudas pieejamību auto ceļu būvniecībai Latvijas Radio izteicās biedrības "Latvijas Ceļu būvētājs" valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš. Ceļu būvētājiem neesot pārliecības par stabiliem pasūtījumiem nākotnē un šī neziņa ietekmējot nozari.
-
Kultūras mantojuma aizsardzībai ir bijušas vairākas mācības un tās ir paredzētas arī šogad, intervijā Latvijas Radio sacīja kultūras ministre Agnese Lāce no "Progresīvajiem". Šajās mācībās piedalās eksperti no Ukrainas, jo Krievijas iebrukums Ukrainā pierādījis par kaimiņvalsts mērķtiecīgiem centieniem vērsties arī pret kultūras objektiem.
-
Ukraina no sabiedrotajiem arvien sagaida lielāku palīdzību pretgaisa aizsardzību sistēmu sagādē, jo Krievija turpina veikt triecienus un mēģināt radīt haosu Ukrainā. Tā Latvijas Radio raidījumā Labrīt izteicās Zemessardzes štāba virsnieks, majors Jānis Slaidiņš, kurš nupat atgriezies no vizītes Ukrainā.
Viņš secināja, ka krieviem nepietiek resursu uzbrukt visā 1200 kilometru frontes līnijā, bet ienaidnieks veidojot smaguma centrus Donbasā un Harkivas sektorā. -
Valsts budžeta deficīta palielināšana no 2,9 līdz 3,1 procentam šogad nebūs pēdējā, un parādu varētu palielināt vēl par gandrīz pusotru procentu. Tā intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt atzina Saeimas Budžeta un finanšu komisijas vadītāja Anda Čakša no Jaunās Vienotības.
Viņa skaidroja, ka valsts budžeta situācija ieņēmumu ziņā ir stabila, neraugoties uz ģeopolitisko situāciju valstī, bet tēriņi jākāpina gan drošības situācijas, gan algu un pensiju kāpināšanas dēļ. -
Pēc tam, kad bažās par ASV prezidenta Donalda Trampa noteikto muitas tarifu negatīvo ietekmi akciju un naftas cenas pasaules biržās būtiski samazinājušās, Latvijas finanšu tirgus turpina palikt stabils. Tā intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt izteicās Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs Uldis Cērps. Viņš sacīja, ka mūsu bankas ir pietiekami kapitalizētas un spējīgas izturēt
-
Latvijā joprojām ir pārāk augsta māšu mirstība dzemdībās – mūžībā dodas 28 jaunās māmiņas uz 100 tūkstošiem dzimušo jeb četri, pieci mirstības gadījumi gadā. Šī rādītāja mazināšana ir mūsu neizpildītais mājasdarbs. Tā Latvijas Radio raidījumā Labrīt sacīja Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas vadītāja, bērnu ginekoloģe Lāsma Līdaka.
Šodien, 7. aprīlī, ir Pasaules Veselības diena, kuras temats šoreiz ir mātes un bērna veselība. Daktere Līdaka vērtē, ka Latvijā, piemēram, ir izstrādāti, bet aizvien nav praksē ieviesti perenatālās aprūpes kvalitātes indikatori. -
Par "x" stundu runājot, jāskatās uz veselības nozari kopumā. Covid labi parādīja, ka, skatoties uz citām valstīm, varam pieņemt Latvijā dažādus lēmumus. Taču, ja mūsu sistēma gadiem ir nenofinansēta, tad atnākot krīzei, ir grūti pielāgoties un rīkoties. Tā Latvijas Radio raidījumā Labrīt skaidroja Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas direktore Vladislava Marāne.
Viņa uzsvēra, ka jāiegulda sistēmā kopumā – gan primārajā veselībā, gan cilvēkresursos un medikamentos. Piemēram, Eiropas Savienībā šobrīd aktīvi notiek darbs ar medikamentiem. -
Lielākā daļa Latvijā konstatēto sankciju pārkāpēju nav vietējie uzņēmēji, intervijā Latvijas Radio stāstīja Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieka vietnieks Paulis Iļjenkovs.
Dienests nesaka, ka Latvijas uzņēmējiem būtu jāpārtrauc ekonomiskā sadarbība ar Centrālāziju, jo neviena no pusēm nav sankciju sarakstos, bet nevar noliegt, ka bijuši gadījumi, ka Krievijas preces nonākušas Eiropas Savienības tirgū, noformējot tās par Centrālāzijas produkciju. Un arī sankcijām pakļautas preces no Eiropas nonākušas Krievijā caur Centrālāziju. Iļjenkovs vērš uzmanību, ka pārvalde joprojām saskaras ar unikāliem gadījumiem.
--
Ir apritējis gads kopš Finanšu izlūkošanas dienests ir kļuvis par galveno iestādi, kas seko līdzi visu starptautiski noteikto sankciju izpildei Latvijā. - Show more
