Episodios
-
Vai par skolotāju var kļūt ikviens, kurš to vēlas? Latvijā nereti par skolotājiem kļūst darbam pietiekami nesagatavoti cilvēki. Laikā, kad skolotāju trūkst, bieži pietiek vien ar iestāšanos augstskolā, lai saņemtu darba piedāvājumu skolā. Ir izglītības iestādes, kuras spēj šiem pedagogiem piedāvāt atbalsta sistēmu, taču daudzviet tādas nav. Līdz ar to daļa jauno pedagogu darbu skolā ātri pamet. Kā viņus pietiekami sagatavot? Uz šo jautājumu LSM.lv meklē atbildi raidierakstā "Klases priekšā".
Elza gadu pēc vidusskolas pabeigšanas iestājās vienā no pedagoģijas studiju programmām. Viņa bija plānojusi studijas savienot ar darbu kafejnīcā. Taču uzzinot, ka, lai iegūtu paaugstinātu stipendiju, viņa papildus studijām drīkst strādāt tikai skolā, meitene meklēja darbu tur. Tas notika vasarā, pirms studiju uzsākšanas pirmajā kursā.
"Pirmā tikšanās reize skolā bija interesanta. Pārrunu laikā mani jau piesēdināja pie līguma parakstīšanas. Vienīgie jautājumi, kurus man uzdeva, bija par eksāmenu rezultātiem. Tas arī viss. Man būtu jāmāca dabaszinības trīs sestajām klasēm. Bija bailīgi, jo nesapratu, kas notiek. Sapratu tikai to, ka man vajag darbu," stāsta Elza.
Tomēr studiju dēļ darbu skolā Elza uzteica. Savukārt Margarita savulaik sapņoja kļūt par skolotāju, tāpēc pabeidza mācības akadēmijā. Nonākot līdz skolas solam, pārsteigumu bija tik daudz, ka dažu gadu laikā sapnis pārvērtās varbūt ne gluži murgā, taču noteikti ne patīkamā sapnī.
"Sapratu, ka patiesībā šis ir ļoti grūts darbs. Jāsagatavo materiāli, pārbaudes darbi, tie arī jālabo un jācīnās par disciplīnu.
Pēc šīs pieredzes sev teicu, ka nekad vairs nesperšu savu kāju skolā," atzīst Margarita.
Daudz jauno skolotāju skolas pamet pirmo piecu darba gadu laikā. Tātad ir cilvēki, kuri skolās nonāk nejauši un nesagatavoti, un ir tādi, kas uz to cītīgi gājuši.
Atbilstoši Izglītības likumam strādāt par skolotāju ir tiesības personai, kurai ir pedagoģiskā izglītība vai kura to apgūst. Tomēr ne vienmēr vajadzīga pilnībā pabeigta pedagoģiskā izglītība. Piemēram, likumā atrunāts, ka var strādāt arī tad, ja studiju ietvaros iegūts ar pedagoģiju vai mācību priekšmeta metodiku saistīts kurss trīs kredītpunktu apjomā. Trīs kredītpunkti atbilst ļoti īsam studiju kursam.
Šeit būtiski pieminēt arī to, ka skolās strādā daudzi studenti. Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas datiem, 65% pedagoģijas studentu strādā skolās. Tas atbilst likumā noteiktajam darba vidē balstītajam studiju procesam. Proti, prakse studiju laikā ir jāiziet jebkurā gadījumā.
Taču laikā, kad pedagogu daudzviet trūkst, skolas no studiju soliem mēdz izraut arī cilvēkus, kuri knapi tajos apsēdušies. Vai šie cilvēki ir šim darbam gatavi?
Sākums skolotāja darbā var būt ļoti smags, atzīst Ādažu vidusskolas direktore Solvita Vasiļevska.
"Bieži vien nonāk klases priekšā, saskaras ar pirmajām grūtībām – klasvadību, bērnu uzvedību, vecāku ambīcijām, birokrātisko slogu. Un tad saprot, ka tas nav mans aicinājums. Ja tu spēj tam tikt pāri un nesalūzt, tad noteikti tu kļūsi par ļoti labu pedagogu," uzskata Vasiļevska.
Sava loma šī sākotnējā šoka mazināšanā ir gan videi skolā, gan pedagoga sagatavošanai studiju vai kursu procesā. Tomēr visām skolām nav resursu, piemēram, nodrošināt mentoru. Tāpat arī kursi vai pat studijas ne vienmēr spēj cilvēku labi sagatavot. No svara, protams, ir arī paša cilvēka īpašības un spējas, tā stāsta Latvijas Universitātes Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes dekāne Linda Daniela.
"Mums universitātē pedagogam ir izvirzītas diezgan augstas prasības. Uzņemam cilvēkus, kuriem profilējošajā priekšmetā ir vismaz septiņi. Dati rāda, ka bērniem ir labāki rezultāti, ja viņu skolotāji ir zinoši. Mīts, ka jebkurš var kļūt par skolotāju, attiecināms uz to daļu, ka kļūt var jebkurš, bet studēt par skolotāju nevar jebkurš," pauž Daniela.
Taču, atsaucoties uz augstāk minēto, ka par skolotāju nereti var kļūt arī bez īpašas sagatavošanās, Daniela atzīst, ka procesā ir iespējami uzlabojumi. Īpaši par to jāpiedomā skolās, kurām jāsagatavo atbalsta sistēma jaunpienācējiem. Tam piekrīt arī Vasiļevska.
"Ideāli būtu, ja students vai cilvēks, kurš tikko uzsācis darbu pedagoģijā, kļūst par pedagoga palīgu. Skolām arī būtu jārod iespējas vai ar valsts mērķdotācijām, vai pašvaldības atbalstu ieviest mentorus," uzsver Vasiļevska.
Tātad, lai sistēmu sakārtotu, vēl daudz darāmā, atzīst ekspertes.
Raidierakstu "LSMnīca" var dzirdēt lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", kā arī portālā LSM.lv. To veido sabiedrisko mediju portāla LSM.lv redakcija. -
Skriešana ir daudzu mīlēts un arī tikpat daudzu nīsts sporta veids. Tomēr ar skriešanu var sadraudzēties un padarīt to par baudāmu procesu, pārliecināta ir bijusī vieglatlēte un skriešanas trenere Santa Višķere. Viņa raidieraksta "LSMnīca" ciklā "Labākās zāles" uzsvēra, ka šis sporta veids ir pieejams gandrīz ikvienam.
Savukārt riebums un nepatika pret skriešanu rodas tad, ja kaut ko dara nepareizi, piemēram, ļoti īsā laikā cenšas sasniegt labus rezultātus. Cilvēki vienkārši nezina, kā pareizi skriet, jo informācijas mūsdienās ir par daudz, cilvēks apjūk.
Višķere arī atzina – jāsāk ar skriešanu lēnām un zema pulsa zonā, lai vislabāk trenētu sirdi un gūtu labākos ieguvumus no skriešanas, arī baudu. Tāpat būtiska loma ir pareiziem apaviem. Šie divi faktori, viņasprāt, arī ir galvenie.
"Ja mēs varam ar skriešanu uzlabot savu veselību, kļūt labāki ne tikai fiziski, bet garīgi, kļūt labāki cilvēki sabiedrībai, manuprāt, nav vairs motivācija jāmeklē, kāpēc sākt skriet, viss jau ir pateikts," rezumēja trenere.
Kā saprast, kāda ir zema pulsa zona jeb "otrā zona"? Katram tā ir individuāla. Lai to noteiktu, vispirms jāaprēķina maksimālais pulss, ko parasti dara pēc formulas, no 220 atņemot savu vecumu. Otrā pulsa zona ir 60-70% no iznākuma jeb maksimālā pulsa. Piemēram, ja cilvēkam ir 30 gadi, tad: 220-30=190. 60-70% no 190 ir 114 līdz 133 sitieni minūtē. Visticamāk, pēc līdzīgas formulas darbojas lielākā daļa viedpulksteņu, kuri treniņa laikā parāda, kurā zonā tā valkātājs patlaban sporto. Ja nav pieejams pulsa mērītājs, zemu pulsa zonu var noteikt, pavērojot, vai skrējiena laikā sarunāties ir viegli un nenotiek aizelšanās.
Raidierakstu "LSMnīca" var dzirdēt lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", kā arī portālā LSM.lv. To veido sabiedrisko mediju portāla LSM.lv redakcija. -
¿Faltan episodios?
-
"Reizēm domāju, ka būtu bijis labāk atstāt to augli nenoplūktu," tā LSM.lv raidierakstu platformas "LSMnīca" sarunā par mākslīgo intelektu norādīja NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra ("Stratcom") direktors Jānis Sārts, paskaidrojot, ka, viņaprāt, ar šo tehnoloģiju būs saistīti daudzi satricinājumi.
"Šī tehnoloģija ir uz eksponenciālas attīstības trajektorijas, un mums nav piemēru vēsturē, kur aiziet un apskatīties, kā rīkoties, jo mums ir pilnīgi jaunas kategorijas tehnoloģija, kas ārkārtīgi strauji attīstās," viņš sacīja.
Sarunu vada podkāstu personība Kristiāna Grāmatiņa, kuras profesionālā darbība saistīta ar informācijas tehnoloģiju jomu.
Raidierakstā dzirdēsi arī par "Stratcom" pētījumiem (lasāmi šeit un šeit); Krievijas un Ķīnas centieniem mākslīgā intelekta jomā; kas jāpatur prātā, iepērkoties Ķīnas interneta veikalos un lietojot sociālo tīklu "TikTok"; kritiskās domāšanas lomu un izglītību nākotnē.
Raidierakstu "LSMnīca" ir var dzirdēt lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", kā arī portālā LSM.lv. -
Ja cilvēki apzinātos milzīgo risku, ko sev rada ar lieko svaru un neveselīgu uzturu, tas palielinātu motivāciju mainīt savus uztura paradumus, uzskata klīniskā psiholoģe ar izglītību uztura zinātnē Anita Salnāja, kura raidieraksta "LSMnīca" ciklā "Labākās zāles" skaidroja, kā cīnīties ar vēlmi apēst savas emocijas un kāpēc cilvēki mēdz nejust sātu.
Speciāliste atzina, ka, apgūstot apzināto ēšanu, var sev palīdzēt iemācīties apstāties. Tāpat viņa uzsvēra, ka ēšanas traucējumu gadījumā diētas nav tas, kas palīdz – vajag iemācīties ēst citādāk, nevis ierobežot uztura uzņemšanu.
Raidierakstu "LSMnīca" ir var dzirdēt lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", kā arī portālā LSM.lv. To veido sabiedrisko mediju portāla LSM.lv redakcija. -
Hipokrata pirms vairāk nekā 2000 gadiem sacīto, ka visas slimības sākas zarnās, zinātniece un molekulārā bioloģe Ilze Elbere stāsta arī saviem studentiem. Viņa raidieraksta "LSMnīca" ciklā "Labākās zāles" skaidroja, kā un kāpēc jārūpējas par savu mikrobiomu, kā arī dalījās zināšanas, vai cilvēkam jālieto labās baktērijas un kur tās meklēt uzturā.
Zinātniece atzina – cilvēki rūpēs par savu veselību nereti labprātāk izvēlas tabletīti, nevis, piemēram, kustības un uzturu, jo zāles šķiet kā vienkāršāks risinājums. Viņa sarunā arī atklāja, kā pati aizvada savu ikdienu un ko dara savas veselības un dzīves balansa uzturēšanai.
Raidierakstu "LSMnīca" ir var dzirdēt lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", kā arī portālā LSM.lv. To veido sabiedrisko mediju portāla LSM.lv redakcija. -
Būt draudzīgiem, bet saglabāt darba attiecības, sasniegt biznesa mērķus un vienlaikus respektēt individuālās vajadzības, gūt lielu peļņu un nopelnīt labu algu – vadītāja un darbinieka attiecības nav vienkāršas, jo tajās satiekas vara, nauda, cieņa un uzticēšanās, biznesa riski un cilvēcīgas vājības. Kā šajās attiecībās atrast abiem izdevīgu un veiksmīgu sadarbības ceļu? Klausies jaunāko "Darbmācības" sēriju!
Kādas kļūdas pieļauj vadītāji, kāpēc ir kolosāli nepiekrist priekšniekam un kā konflikts var noderēt komandas stiprināšanā – skaidro organizāciju psiholoģe un biznesa trenere Lauma Žubule.
Raidieraksta "LSMnīca" ciklu "Darbmācība" veido LSM.lv autore un biznesa psiholoģijas studente Māra Uzuliņa.
Raidierakstu "LSMnīca" ir iespējams dzirdēt lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", kā arī portālā LSM.lv. To veido sabiedrisko mediju portāla LSM.lv redakcija.
-
Veikalu plauktos var atrast arī veselīgus ātri pagatavojamus ēdienus un organismam noderīgus saldus produktus, raidieraksta "LSMnīca" ciklā "Labākās zāles" norādīja Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra uztura speciāliste Inese Liepiņa-Ašmane, kura skaidroja, ko organismam nodara intensīvi apstrādātu jeb ultrapārstrādātu pārtikas produktu ēšana ikdienā.
Viņa atzina, ka pati reizi nedēļā izplāno maltīti turpmākajām dienām, lai ikdienas skrējienā nebūtu jāprāto, ko likt uz šķīvja. Tāpat Liepiņa-Ašmane darbā ar saviem pacientiem cenšas koncentrēties uz to, ko vajadzētu, nevis nevajadzētu ēst, jo garu aizliegumu sarakstu veidošana rada sajūtu, ka nedrīkst neko.
Raidierakstu "LSMnīca" ir var dzirdēt lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", kā arī portālā LSM.lv. To veido sabiedrisko mediju portāla LSM.lv redakcija. -
Atpūsties tā, lai nevajadzētu "atvaļinājumu no atvaļinājuma", un brīvdienas pavadīt bez spriedzes par to, ka tās bijušas neproduktīvas – vai tas ir viegls uzdevums? Vai brīvajā laikā spējam atslēgties un nodoties prāta un ķermeņa relaksācijai, vai tomēr atkal skaitām stundas un dienas līdz būs jādodas uz darbu? Klausies jaunāko "Darbmācības" sēriju!
Šoreiz ar psiholoģi Mariju Ābeltiņu sarunājamies par nebūt ne vieglo atpūšanās mākslu, prokrastināciju un lieliska atvaļinājuma sastāvdaļām, kā arī mēģinām rast atbildi, kāpēc dažkārt ir tik grūti nedomāt par darbu savā brīvajā laikā.
Raidieraksta "LSMnīca" ciklu "Darbmācība" veido LSM.lv autore un biznesa psiholoģijas studente Māra Uzuliņa.
Raidierakstu "LSMnīca" ir iespējams dzirdēt lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", kā arī portālā LSM.lv. To veido sabiedrisko mediju portāla LSM.lv redakcija.
-
Kāda vaina perfekcionismam, apņēmībai un aizrautībai? Kādas funkcijas mūsu iekšpasaulē pilda strādāšana? Un kā pateikt "nē" jauniem projektiem un kolēģu lūgumiem? Raidieraksta "Darbmācība" jaunākā sērija veltīta darbaholismam un izdegšanai.
Šajā "Darbmācībā" ar ārstu psihoterapeitu Ernestu Pūliņu-Cini runājam par to, kā mūsu personība un psiholoģiskās iezīmes mijiedarbojas ar darba dzīvi, ļaujot mums gan sasniegt panākumus un celt pašvērtējumu, gan piedzīvot izsīkumu.
Raidieraksta "LSMnīca" ciklu "Darbmācība" veido LSM.lv autore un biznesa psiholoģijas studente Māra Uzuliņa.
Raidierakstu "LSMnīca" ir iespējams dzirdēt lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", kā arī portālā LSM.lv. To veido sabiedrisko mediju portāla LSM.lv redakcija.
-
Mēs dzīvojam ideālos apstākļos, lai ievērotu veselīgu dzīvesveidu, un tomēr... Raidieraksta "LSMnīca" cikla "Labākās zāles" ceturtās epizodes viesis ir kardiologs Kārlis Trušinskis, kurš skaidroja, vai visi cilvēki drīkst sportot, un sprieda, cik viegli "dārzeņu karaļvalstī" Latvijā ir ievērot veselīgākus uztura paradumus.
Ārsts sarunā norādīja, ka dzīvojam pastāvīgā iekaisuma režīmā, un skaidroja, kas ir šie iekaisuma izraisītāji. Viņš arī sprieda, ka runāšana par veselīgu dzīvesveidu jau kļuvusi gluži kā banalitāte. Tāpat Trušinskis uzskata, ka pacientus nedrīkst nobiedēt, un iedrošina cilvēkus spert arī mazākus un pakāpeniskākus soļus pretī veselīgākai dzīvei.
Sarunu vada žurnāliste Paula Markusa, kura ikdienā darbojas LTV, vēstot par notikumiem ārvalstīs, taču apguvusi arī fitnesa treneres specialitāti.
Raidierakstu "LSMnīca" ir var dzirdēt lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", kā arī portālā LSM.lv. To veido sabiedrisko mediju portāla LSM.lv redakcija. -
Ir gana daudz skolas vecuma latviešu bērnu, kas dzīvo ārzemēs – gan gadījumos, kad tikai viens no vecākiem nāk no Latvijas, gan tad, kad visa ģimene devusies dzīvot citviet. Daļai šo cilvēku šķiet būtiski, lai bērns iemācītos latviešu valodu. Katram ir sava stratēģija. Vieni lasa latviešu komiksus, otri pasakas. Citi katru sestdienu vairākas stundas pavada tiešsaistē ar latviešu valodas skolotāju. Vēl citi meklē vēl kādu latviešu ģimeni savā mītnes valstī, ar kuru kopā pavadīt laiku.
Ko darīt, ja bērns atsakās runāt latviešu valodā? Kā atrast vislabākos materiālus un attālinātās mācību programmas, kā atbalstīt un iedvesmot bērnu apgūt latviešu valodu? Raidierakstā "Valis" Eva Johansone par to runā ar latviešu valodas skolotāju Inesi Eglīti, kura Latviešu valodas aģentūrā attālināti jau septiņus gadus māca bērnus visā pasaulē un izstrādā metodiskos mācību materiālus citiem skolotājiem, kā arī ir lektore Latvijas Universitātē.
Raidieraksta "LSMnīca" ciklā "Valis" žurnāliste Eva Johansone kopā ar zinošiem sarunu biedriem mēģina uzzināt vairāk par mūsu valodu.
Raidieraksta cikls "Valis" tapis sadarbībā ar valodu tehnoloģiju uzņēmumu "Tilde".
Raidierakstu "LSMnīca" ir iespējams dzirdēt lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", kā arī portālā LSM.lv. To veido sabiedrisko mediju portāla LSM.lv redakcija.
-
Vieni ir sajūsmā, bet citiem tie riebjas – saliedēšanas pasākumi. Kā tos padarīt jēgpilnus, un kā kolektīvā iesaistīt (vai likt mierā) tos darbiniekus, kuriem tas nešķiet svarīgi? Kā kolēģi top par komandu, un kas ir organizācijas kultūra? Klausies "Darbmācības" jaunāko sēriju!
Raidieraksta pirmajā daļā ar organizāciju psiholoģi Martu Karlsoni apskatām organizācijas kultūru un domājam par to, kā tajā iekļaujas pīppauzes, klačas un alkohols, savukārt podkāsta otrajā pusē komandu treneris Mareks Dombrovskis, kuram ir plaša pieredze Nacionālajos bruņotajos spēkos, skaidro, kāpēc "komanda nav pankūka", ko izcept un likt mierā, un stāsta, ka saliedēties var, arī lecot no tilta.
Raidieraksta "LSMnīca" ciklu "Darbmācība" veido LSM.lv autore un biznesa psiholoģijas studente Māra Uzuliņa.
Raidierakstu "LSMnīca" ir iespējams dzirdēt lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", kā arī portālā LSM.lv. To veido sabiedrisko mediju portāla LSM.lv redakcija.
-
Latviešu valoda attīstās līdzi laikam un digitalizējas – aktīvi norit darbs arī mākslīgā intelekta izmantošanā. Cik svarīgi ir lietot "Google" latviski? Kā veidojas automatizētie latviešu valodas procesi? Un kāpēc tas ir būtiski?
Šajā raidieraksta "Valis" sērijā Eva Johansone par to runā ar uzņēmuma "Tilde" biznesa attīstības vadītāju, mākslīgā intelekta tehnoloģiju entuziastu Kasparu Kauliņu.
Raidieraksta "LSMnīca" ciklā "Valis" žurnāliste Eva Johansone kopā ar zinošiem sarunu biedriem mēģina uzzināt vairāk par mūsu valodu.
Raidieraksta cikls "Valis" tapis sadarbībā ar valodu tehnoloģiju uzņēmumu "Tilde".
Raidierakstu "LSMnīca" ir iespējams dzirdēt lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", kā arī portālā LSM.lv. To veido sabiedrisko mediju portāla LSM.lv redakcija.
-
Miega trūkums ir stāvoklis, ko var pielīdzināt alkohola reibumam, un tas var likt mums izdarīt sliktas izvēles gan attiecībā uz kustībām, gan uzturu. Raidieraksta "LSMnīca" cikla "Labākās zāles" trešā saruna ir ar vienu no Latvijā zinošākajiem cilvēkiem šajā jomā – Epilepsijas un miega medicīnas centra speciālisti Martu Celmiņu.
Miega speciāliste šajā raidierakstā skaidroja, kā slikta miega higiēna ir saistīta ar lieko svaru un atklāja, ka arī pati ne vienmēr ievēro ideālu režīmu, tomēr zina, kā sevi atgriezt atpakaļ uz veselīgāku paradumu ceļa.
Sarunu vada žurnāliste Paula Markusa, kura ikdienā darbojas LTV, vēstot par notikumiem ārvalstīs, taču apguvusi arī fitnesa treneres specialitāti.
Raidierakstu "LSMnīca" ir var dzirdēt lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", kā arī portālā LSM.lv. To veido sabiedrisko mediju portāla LSM.lv redakcija.Lasi citus cikla "Labākās zāles" rakstus un klausies podkāstus!Vairāk
-
Vai tad, ja varētu nestrādāt, mēs tiešām nestrādātu? Kāpēc tik grūti aiziet no sliktiem priekšniekiem vai nepiemērota darba? Un kurš vainīgs, ka mēdzam pārstrādāties? Raidieraksta "LSMnīca" ciklā "Darbmācība" meklēsim veidus, kā izveidot draudzīgas attiecības ar darbu.
Pirmajā sērijā ar antropoloģi Ievu Puzo un folkloristi Ilgu Vālodzi Ābeli mēģinām definēt, kas ir "darba tikums", ar ko bieži mēdzam lepoties, un spriežam, kā cilvēka uztveri un attieksmi pret darbu ietekmē sabiedrība, kultūra un tradīcijas.
Raidieraksta "LSMnīca" ciklu "Darbmācība" veido LSM.lv autore un biznesa psiholoģijas studente Māra Uzuliņa.
Raidierakstu "LSMnīca" ir iespējams dzirdēt lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", kā arī portālā LSM.lv. To veido sabiedrisko mediju portāla LSM.lv redakcija.
-
Pēdējos gados Latvijā plaukst un zeļ apmācību programmas, kas veltītas publiskās runas apgūšanas mākslai. Sevis prezentēšanā un plašas auditorijas uzrunāšanā ļoti būtisku lomu ieņem laba un pareiza latviešu valoda. Kādus principus ievērot brīdī, kad jāuzrunā daudz cilvēku?
Raidieraksta "Valis" sērijā Eva Johansone par to runā ar aktrisi, runas pedagoģi, mākslas zinātņu doktori, Latvijas Kultūras akadēmijas asociēto profesori Zani Daudziņu, kas regulāri vada publiskās runas seminārus daudzu un dažādu profesiju pārstāvjiem, kā arī vada praktiskās runas nodarbības Latvijas Radio un LTV darbiniekiem; tēmu komentē arī žurnālisti Jānis Geste un Valdis Melderis.
Raidieraksta "LSMnīca" ciklā "Valis" žurnāliste Eva Johansone kopā ar zinošiem sarunu biedriem mēģina uzzināt vairāk par mūsu valodu.
Raidieraksta cikls "Valis" tapis sadarbībā ar valodu tehnoloģiju uzņēmumu "Tilde".
Raidierakstu "LSMnīca" ir iespējams dzirdēt lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", kā arī portālā LSM.lv. To veido sabiedrisko mediju portāla LSM.lv redakcija.
-
Kāpēc spēka treniņi būtu noderīgi pilnīgi visiem? Kāpēc novājēt un būt labā fiziskā formā patiesībā ir pretstati? Par to un daudz ko citu raidieraksta "LSMnīca" ciklā "Labākās zāles" saruna ar sertificētu fitnesa treneri Kārli Matisānu, kurš uzsver – veselīgs dzīvesveids ir prasme, kuru var apgūt.
Kārlis Matisāns ir fitnesa treneris, kurš trenē arī citus trenerus, taču savas darba gaitas savulaik viņš sāka ofisā pie datora. Ar skaudriem piemēriem no savu tuvinieku dzīves viņš atskārta, cik liela nozīme ir kustībai un dzīvesveidam, ja grib nodzīvot garu, kvalitatīvu mūžu un labā veselībā sagaidīt vecumdienas.
Sarunu vada žurnāliste Paula Markusa, kura ikdienā darbojas LTV, vēstot par notikumiem ārvalstīs, taču apguvusi arī fitnesa treneres specialitāti.
Raidierakstu "LSMnīca" ir var dzirdēt lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", kā arī portālā LSM.lv. To veido sabiedrisko mediju portāla LSM.lv redakcija.Lasi citus cikla "Labākās zāles" rakstus un klausies podkāstus!Vairāk
-
Ko tieši mēs saprotam ar pareizu vai nepareizu latviešu valodu? Vai lietojam pārāk daudz vai pārāk maz komatu? Kas ir biežāk pieļautās valodas kļūdas? Kas latviešu valodu zina labāk – valodnieki vai rakstnieki? Raidierakstā "Valis" par latviešu valodas pareizību, nepareizību, kļūdām, attīstību un svešvalodu ietekmi stāsta valodniece, tulkotāja, lektore, raidieraksta "Pieturzīmes" veidotāja Aiga Veckalne, uzsverot, ka valoda ir kā upe, kas var pastāvēt, tikai mainoties. Tēmu komentē arī reperis ansis un pasākumu vadītājs Renārs Zeltiņš.
Raidieraksta "LSMnīca" ciklā "Valis" žurnāliste Eva Johansone kopā ar zinošiem sarunu biedriem mēģina uzzināt vairāk par mūsu valodu.
Raidieraksta cikls "Valis" tapis sadarbībā ar valodu tehnoloģiju uzņēmumu "Tilde".
Raidierakstu "LSMnīca" ir iespējams dzirdēt lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", kā arī portālā LSM.lv. To veido sabiedrisko mediju portāla LSM.lv redakcija.
-
Kādi ir izplatītākie mīti par tievēšanu un kāpēc cilvēki uz tiem uzķeras? Kāpēc nevajag baidīties ēst vakarā, un kāpēc intervālā badošanās nav ilgtermiņa risinājums? Kāpēc labāk dažreiz paēst "makdonaldā", nekā nepaēst pavisam, un kā tievējot neiebraukt no viena grāvja otrā? Par to un daudz ko citu raidieraksta "LSMnīca" ciklā "Labākās zāles" saruna ar sertificētu uztura treneri Mārtiņu Bidiņu.
Mārtiņš sarunā arī atklāja, kā pats savulaik cīnījies ar lieko svaru, un bija tiešs – cilvēkam vieglāk ir vainot ogļhidrātus vai taukus, nekā atzīt, ka liekais svars ir paša atbildība. Tieši tāpēc cilvēki nereti tic ātrām diētām un solījumiem par tievēšanas brīnumlīdzekļiem. Tomēr, kā uzsvēra Bidiņš, īstā formula ir nepielūdzama: gana daudz kustību, gana daudz miega un ne par daudz uzņemtu kaloriju.
Sarunu vada žurnāliste Paula Markusa, kura ikdienā darbojas LTV, vēstot par notikumiem ārvalstīs, taču apguvusi arī fitnesa treneres specialitāti.
Raidierakstu "LSMnīca" ir var dzirdēt lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", kā arī portālā LSM.lv. To veido sabiedrisko mediju portāla LSM.lv redakcija.Lasi arī citus cikla "Labākās zāles" rakstus un klausies podkāstus!Vairāk
-
Latviešu valoda ir viens no vaļiem, uz kura balstās mūsu identitāte. Tā ir sargājama, liela, skaista un reizēm arī navigējama daudzo ietekmju ūdeņos. Raidieraksta "LSMnīca" ciklā "Valis" žurnāliste Eva Johansone kopā ar zinošiem sarunu biedriem mēģina uzzināt vairāk par mūsu valodu.
Ziņās lasām, ka pēdējo gadu laikā dramatiski pasliktinājusies lasītprasme skolēnu vidū. Kādēļ tas noticis, kā to varētu mainīt, un kas galu galā vispār ir lasītprasme?
Pirmajā raidieraksta sērijā par lasītprasmi, tās trūkumu un lasītprieka rašanos stāsta bagātīgi apbalvotā bērnu literatūras rakstniece Luīze Pastore, uzsverot, ka tieši pieaugušie ietekmē bērnus ar savu piemēru, ka visiem derētu mācīties garlaikoties un ka skolās trūkst uzsvara uz būtiskāko.
Uzklausām arī iniciatīvas "Ziedoņa klase" vadītājas Elizabetes Pavlovskas domas.
Raidieraksta cikls tapis sadarbībā ar valodu tehnoloģiju uzņēmumu "Tilde".
Raidierakstu "LSMnīca" ir iespējams dzirdēt lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", kā arī portālā LSM.lv. To veido sabiedrisko mediju portāla LSM.lv redakcija.
- Mostrar más
