Episodios
-
Šobrīd ir diskusijas, kādi naudas apjomi pēc diviem gadiem varētu būt Eiropas Savienības lauksaimniecības nozarei. Lai panāktu izdevīgākus nosacījumus, Baltijas valstīm ir kopīga nostāja, ka zemniekiem jānodrošina taisnīgāks atbalsts un tiešmaksājumi. Tā intervijā Latvijas Radio sacīja zemkopības ministrs Armands Krauze no Zaļo un zemnieku savienības. Pastāv cerība, ka visu triju valstu pozīciju ņems vērā.
-
Arvien vairāk Baltijas valstu iedzīvotāju tuvākajā nākotnē nesagaida sava finansiālā stāvokļa pasliktināšanos. Tādu ainu atklāj bankas "Citadele" jaunākais pirktspējas barometrs. Taču Igaunijas cilvēki aptaujā bijuši pesimistiskāki. Tā intervijā raidījumā Labrīt pastāstīja bankas galvenais ekonomists Kārlis Purgailis.
Viņš skaidro, ka abās kaimiņvalstīs pēdējos divus gadus bijusi ekonomikas recesija, bet kopš pērnā gada beigām Igaunijas ekonomika uzņem apgriezienus. Visā Baltijā cilvēki tērē arvien vairāk, sacīja Purgailis.
--
Jaunākās Eiropas Komisijas ekonomiskās prognozes paredz Latvijas iekšzemes kopprodukta pieaugumu vien par 0,5% – pagājušajās prognozēs skats bija pozitīvāks, proti, paredzēts bija 1% pieaugums. Šī ir viszemākā prognozētā izaugsme Baltijas valstu vidū, Lietuvā sagaida IKP pieaugumu par 2,8%. -
¿Faltan episodios?
-
Latvijā ikdienas enerģijas patēriņš ir no 500 līdz 750 megavatiem, un ar tīru un stabilu enerģijas avotu, kāda ir kodolenerģija, mēs būtiski varētu pastiprināt savu energoneatkarību. Tā intervijā raidījumā Labrīt izteicās kodolenerģijas eksperts, Rīgas Tehniskās universitātes asociētais profesors Dmitrijs Rusovs. Viņš pauž, ka ar kodolenerģiju varētu arī samazināt emisiju apjomu un paaugstināt energosistēmu stabilitāti.
Par šo tematu 21. maijā spriež arī starptautiskajā konferencē “Kodolenerģija Latvijai”. -
Nākamajā apkures sezonā Rīgā varētu tikt palielināts siltuma tarifs. To intervijā Latvijas Radio pastāstīja "Rīgas siltuma" valdes priekšsēdētājs Ilvars Pētersons.
Viņš norādīja, ka uzņēmums pašlaik iepērk energoresursus nākamajai sezonai - ir iepirktas aptuveni divas trešdaļas nepieciešamās gāzes, kuras cena ir augstāka nekā pērn, attiecīgi var sagaidīt apkures tarifu kāpumu, kura apmēru uzņēmuma vadītājs gan nenosauca. -
Situācija ar pārtikas cenu pieaugumu Latvijā ir dramatiska – lai gan atkal vērojams cenu kāpums veikalu plauktos, ir pārstrādātāji un ražotāji, kam tirgotāji iepirkuma cenas nav pārskatījuši gadiem, bet uzcenojums veikalos veido pat 200 procentus. Tā intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt apgalvoja biedrības „Zemnieku saeima” valdes loceklis Mārtiņš Trons.
Trons minēja, ka lielākais uzcenojums esot augļu un dārzeņu sektorā, bet, piemēram, par saražoto pienu lauksaimnieki saņemot 50 centus par litru. -
Laila Kundziņa daudzus gadus vadījusi Latvijas Universitātes (LU) fondu, kas piesaista ziedojums augstskolai, kā arī piešķir stipendijas studentiem. Tagad viņa strādā Rīgas Stradiņa universitātes fondā, kā arī nupat Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē ieguvusi doktora grādu sociālajās zinātnēs, aizstāvot promocijas darbu „Ziedojumu piesaistes tendences valsts dibinātajās augstskolās”.
Kā Latvijas augstskolām veicas ar ziedojumu piesaisti un kāpēc tām nepieciešams mecenātu atbalsts? -
Latvijas Mobilais Telefons ieguvis nozīmīgu vietu Eiropas Aizsardzības fonda projektos, kur attīstīta 5G tehnoloģijās balstītas dronu un komandvadības sistēmas. Tas ir nozīmīgs solis ne tikai militārajā drošībā, bet arī Latvijas tehnoloģiju nozares starptautiskajā pozīcijā. LMT viceprezidents Ingmārs Pūķis raidījumā Labrīt stāstīja, ka Eiropas Komisija devusi mandātu sešos projektos.
-
Kopš šogad ieviestās zāļu cenu reformas 75 procentiem medikamentu pircēju tēriņi par zālēm ir samazinājušies par vidēji 13 eiro katram. Tā intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt apgalvoja Zāļu valsts aģentūras direktora vietnieks farmācijas jautājumos Sergejs Akuličs, saucot to par būtisku panākumu, jo zālēm līdzīgi kā citām precēm cenas ik gadu augot.
Viņš gan atzina, ka līdz šim lētākie medikamenti pēc reformas ir kļuvuši dārgāki. Pārmaiņas neesot ietekmējušas arī zāļu pieejamību. -
Nav ļaunu ārējo spēku, kas pašvaldībās iebalso vienus un tos pašus cilvēkus, to izdara paši iedzīvotāji, intervijā Latvijas Radio sacīja Rīgas Stradiņa universitātes lektore,politoloģe Lelde Metla-Rozentāle.
Izdarot izvēli, cilvēkiem ir jāņem vērā ne vien saimnieciskās lietas, ko pašvaldības dara, bet arī kāda ir politiķu vērtību nostāja. Pašvaldību vēlēšanas būs spogulis tam, kuram reģionam ir kāda attieksme pret valstiski svarīgām vērtībām. -
Vasarā gaidāmie Skolēnu dziesmu un deju svētki ir ļoti izaicinošs pasākums mediķiem, intervijā Latvijas Radio sacīja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta vadītāja Liene Cipule. Viņa norādīja, ka tam gatavošanās sākusies uzreiz pēc iepriekšējo dziesmu svētku noslēguma.
-
Šonedēļ aprit 80 gadi kopš Eiropā beidzās Otrais pasaules karš. Par spīti daudzajiem gadiem Latvijas teritorijā joprojām atrodami tā laika karavīru pīšļi. Atklātos Latvijas aizstāvju kaulus pārapbedī kapos, bet atrastos nacistiskās Vācijas un Sarkanās armijas karavīru kaulus uzglabā, tā saucamajā, kaulu depo. Pēc starpvalstu līguma nacistu pusē karojušo cilvēku kaulus piereģistrē un tos apraksta speciālisti no Vācijas, uz kurieni pīšļus arī nogādā. Tāds līgums ir arī ar Krieviju, tiesa Latvijas austrumu kaimiņi pēc savu karavīru kauliem uz Latviju nedodas, lai gan mūsu valsts visu ir izdarījusi, lai sarkanarmiešu piederīgie tos varētu saņemt. Tā stāsta kritušo karavīru meklēšanas vienības “Leģenda” vadītājs Tālis Ešmits.
Novembrī jūs stāstījāt par, tā saucamo, melno arheologu darbībām. Dienvidkurzemes novadā ārzemnieki bija atrakuši un izlaupījuši Otrā pasaules kara karavīru apbedījumus. Jūsu vienībai izdevies noskaidrot, trīs konkrēto cilvēku vārdus, kuri esot no Nīderlandes. Toreiz lielā bedrē jūs atklājāt daudzus pīšļus, kas nezināma iemesla dēļ bijuši aizstiepti vairāk nekā piecus kilometrus no sākotnējās vietas un pārslēpti cita cilvēka īpašumā. Kā noslēdzies šis stāsts? Vai iespējamie pārkāpēji ir noķerti?
Tālis Ešmits: Nē, ir atteikts ierosināt kaut kādas darbības, jo, un tad tur ir garš paskaidrojuma raksts, ka būtībā tā nav bijusi kapavieta pirmatnēji. Nu labi, tur ir kaut kāda starptautiska likumdošana, kas pasaka, ka tajā vietā, kur karavīrs ir gājis bojā, ir viņa kapavieta. Bet tas ir tāda konvencijas dokuments, kas neatspoguļojas pašreizējā brīdī Latvijas Republikas likumdošanā. Tur ir pastrādājuši juristi. Šis jautājums ir kā atteikts. Rezultātā šie karavīri tiks apglabāti kapos. Būtībā, kā es to sapratu, ka kaitējums ir tāds, ka viņš ir jau novērsts, kā rezultātā viss tiks sakārtots un ka, ja tādi cilvēki kaut kad ieradīsies, mēs tam pievērsīsim uzmanību un turpināsim monitorēt šo darbību, kad kaut kādi cilvēki kaut kur kaut ko un tādā veidā pievērsīsim tam uzmanību vairāk. Tāda bija policijas atbilde. -
Baltijas valstis starptautiskajā arēnā šobrīd darbojas tik cieši un vienoti kā nekad, intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas kandidatūras ANO Drošības padomē sekretariāta speciālo uzdevumu vēstnieks un sekretariāta vadītājs, diplomāts Andrejs Pildegovičs.
Esam cieši kopā ar pārējām Ziemeļvalstīm, mūsu balsis skaļāk skan Eiropas Savienības un NATO formātos un tālākās vietās, piemēram, ANO Drošības padomē. Baltijas valstu sadarbību stiprinājis Krievijas uzbrukums Ukrainai, kas ir uzbrukums starptautiskajām tiesībām. -
Latvija ir nojaukusi tā dēvēto Uzvaras pieminekli, ir aizliegusi Georga lentīšu izmantošanu, taču tas nenozīmē, ka aizliegumi var sekmēt 9.maija izpratni kā Eiropas dienu. To intervijā Latvijas Radio sacīja vēsturnieks un Aizsardzības koledžas pasniedzējs Valdis Kuzmins.
--
8. maijā pieminam Otrā pasaules kara beigu Eiropā gadadienu - pagājuši astoņdesmit gadi kopš asiņainā laika, kas izplosīja visu - zemi un cilvēku dzīves, atstājot mantojumā neizdzēšamas pēdas. Kā interpetējam šo periodu un kā sadzīvo dažādās izpratnes par notikušo un tā sekām? -
Ir steidzami jāpārskata cenas pakalpojumiem, ko šobrīd sniedz autobusu pārvadātāji reģionālās nozīmēs maršrutos. To Latvijas Radio intervijā sacīja Pasažieru pārvadātāju asociācijas vadītājs Ivo Ošenieks. Viņš norādīja, ka noslēgtie līgumi šobrīd pārvadātājiem rada zaudējumus.
--
7. maijā Satiksmes ministrijā gaidāma iesaistīto pušu sanāksme, kurā spriedīs par neatliekamajiem uzdevumiem saistībā ar pasažieru pārvadātāju uzņēmumu kritisko finanšu situāciju saistībā ar noslēgtajiem līgumiem reģionālās nozīmes maršrutu izpildei.
-
Rūta Muktupāvela kopš pērnā gada vairs nav Latvijas Kultūras akadēmijas rektore. Taču joprojām ir šīs akadēmijas profesore, kā arī kultūras ministres Agneses Lāces ārštata padomniece. Saruna ar Rūtu Muktupāvelu gan par kultūras nozīmi sabiedrības sašķeltības mazināšanā, gan mūsdienu laikmeta izaicinājumiem izglītībā un Dziesmu un deju svētkiem.
Nesen raidījumā "Kultūršoks" izskanēja, ka atjaunotajās Tabakas fabrikas telpās finansējuma trūkuma dēļ nav izdevies iekārtot darbnīcas Latvijas Mākslas akadēmijas un Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas jaunajiem dažādu jomu māksliniekiem. Arī Latvijas Kultūras akadēmijai, kuras rektore jūs vēl nesen bijāt, bija paredzētas telpas Tabakas fabrikā. Vai vismaz jūsu akadēmijai jau izdevusies šī pārcelšanās? Vai tur arī ir kādas problēmas?
Rūta Muktupāvela: Mākslas akadēmijai tur labāk veicās, bet mums sakarā ar to, ka radās problēmas Lāčplēša ielā, atjaunojot Jaunā Rīgas teātra vēsturisko ēku, radās plaisas. Tas apstādināja visu procesu uz pāris gadiem. Līdz ar to, protams, viss finansējums, piešķirtie pieci miljoni, kam vajadzēja pietikt visam Tabakas fabrikas kompleksam, kas attiecas uz Kultūras akadēmijas pusi… Šobrīd tās izmaksas izaugušas līdz 16 miljoniem. Tie pieci nabaga miljoni šobrīd ir apgūti un ar tiem pietika tikai Nacionālās filmu skolas izbūvei un tās ieejas tā dēvētajam kompleksam, kur tieši paredzēta gan bibliotēka, gan ieejas mezgls.
Viss finansējums, kas ir nepieciešams auditoriju adaptēšanai, protams, ir ļoti knaps, ļoti nabadzīgs. Visi kaut kur mēģina [iegūt papildfinansējumu]. Arī Kultūras ministrijai mēģina palīdzēt visādos veidos, kaut cik vēl kaut ko sagrabināt, bet vēl nav pielāgotas tās telpas. Un, protams, tur naudas nu ļoti pietrūkst.
Bijušais ieejas mezgls funkcionē pārbūvēts: tur notiek lekcijas un doktoranti un maģistranti studē. Un Kultūras un mākslu institūts ir ievācies. Ludzas ielā vēl joprojām notiek studiju process. Bet ir ieceres, ka tomēr ar nākamo gadu varbūt pārcelsies pavisam. Kā būs, tā būs. Skaisti iesākts, bet kā notiek, tā notiek. Un rektors ļoti daudz arī dara. Sīmanis meklē viskaut kādas iespējas, kā to procesu virzīt uz priekšu. -
Kā veicināt latviešu valodas kā svešvalodas apguvi augstākajā – C līmenī? Kāda ir mūsu kaimiņu – igauņu un lietuviešu – interese par latviešu valodas studijām un ko no šīs pieredzes varam aizgūt paši? Par šīm un citām valodniecības aktualitātēm šonedēļ Rīgā runāja starptautiskā konferencē, analizējot Latvijas Universitātes īstenotā projekta "Latviešu valodas kā svešvalodas apguve – valodas ilgtspējas un valsts drošības jautājums" pirmos rezultātus.
Saruna ar konferences projekta vadītāju, Latvijas Universitātes tenūrprofesori valodniecības un literatūrzinātnes nozarēs Andru Kalnaču.
Lūdzu, sākumā izstāstiet par projektu, kam ir tik svarīgs nosaukums – „Latviešu valodas kā svešvalodas apguve – valodas ilgtspējas un valsts drošības jautājums”.
Andra Kalnača: Bija projektu konkurss pagājušā gada rudenī. Un tur bija dažādi temati, un viens no tiem bija arī šāds. Tā kā mēs darbojamies dažādos ar latviešu valodu saistītos virzienos, arī ar latviešu valodu kā svešvalodas mācīšanu, sapratām, ka tā mums ir laba iespēja vairākām nozarēm kopā – mūsu valodniekiem, arī piesaistot sociologu un politologus, – pieteikt tādu projektu tieši par latviešu valodas apguvi.
Mūsu ideja bija sākt ar šo C līmeni, kas līdz šim ir varbūt mazāk ievērots un mazāk par to ir domāts. Sociologi savukārt bija gatavi mēģināt izsekot ar aptauju palīdzību, kuri ir tie, kuri netiek tālāk par zemāko līmeni.
Mēs šādu projektu pieteicām un saņēmām atbalstu, jo valodas apguve ir saistīta ar valsts ilgtspēju un valsts drošību. Svarīgi, lai cilvēki, kas šeit dzīvo un strādā, un ar laiku iegūst pilsoņa statusu, tomēr būtu saistīti valodiski ar šo valsti un arī, protams, augstākos līmeņos.
Jo augstāks tas valodas prasmes līmenis, jo piederība valstij lielāka?
Andra Kalnača: Tā vajadzētu būt, jo arī mums pašiem jebkuru svešvalodu mācoties jau tā arī ir – jo mēs tiekam augstākā līmenī, jo labāk sākam saprast pašus cilvēkus, kam tā ir dzimtā valoda, arī viņu kultūra. Arī, kā jau konferencē kolēģi minēja, ļoti svarīga lieta ir zemteksti, daudznozīmība, ko mēs, apgūstot citu valodu, sākumā nemaz nespējam uztvert, bet tikai pamazām, pamazām – ar vidi, ar valodu, ar domāšanu, valodu. Tas veicina piederību valstij. -
1. maijā Latvijā brīvdiena ir ne tikai par godu Darba svētkiem, bet arī Satversmes sapulces sasaukšanas dienai. Aprit 105 gadi kopš Latvijas pirmā parlamenta pirmās darba dienas, kad sāka izstrādāt Latvijas konstitūciju jeb Satversmi, kas ir galvenais mūsu valsts likums, kurā atrunātas Latvijas vērtības, tiesības, pienākumi un valsts pārvaldes struktūra.
Kā un kāpēc vairāk nekā gadsimtu izkoptajā likumā vērtības vajag saglabāt, un vai Satversme joprojām ir aktuāla? Par to saruna ar Augstākās tiesas senatoru, Latvijas Universitātes asociēto profesoru un grāmatas „Satversmes iztulkošana” autoru Jāni Plepu.
Vārdu “satversme” pirms vairāk nekā pirms 150 gadiem izgudroja valodnieks un jaunlatvietis Atis Kronvalds, veidojot no vārda “tvert”. Viņa galvenais vēstījums: “cilvēki pieņēmuši likumus, lai tiem būtu vajadzīgā laikā, kur patverties, lai tiem būtu tversmes”. Kā jūs domājat, vai visi Latvijas iedzīvotāji var pilnīgi un droši patverties vai tomēr šajā jumta likumā laika gaitā radušies kādi robi?
Jānis Pleps: Patiešām konstitūcijas jēga ir katram garantēt brīvību, cilvēktiesības un īpaši vājākajiem, jo stiprākais sevi var pasargāt vai nu ar spēku, vai ar naudu, ietekmi, bet to vājāko vajag aizsargāt sabiedrībā. Un tā ir konstitūciju jēga visā Eiropā. Tas ir dokuments, uz kuru atsaucoties, katrs var pieprasīt taisnību, tas lai pret viņu izturētos godīgi, respektēt viņa cilvēka cieņu. Un tas, no otras puses, ir valsts un arī sabiedrības uzdevums dot šo aizsardzību, respektēt vājāko katru atsevišķo personību ar viņa īpatnībām, savdabību, unikalitāti.
Ja mēs raugāmies uz Satversmi, Satversme darbojas, un tā arī ir tā būtiskā ziņa, jo mēs redzam, ka
Satversme tiek piemērota tiesās – Satversmes tiesā, administratīvajās tiesās, citās tiesās – un mēs varam redzēt, ka cilvēki nāk uz tiesu, atsaucas uz Satversmi, prasa aizsardzību, un tad, kad tas spriedums dod šo aizsardzību, kāds likums, piemēram, tiek atzīts par neatbilstošu Satversmei, mēs varam redzēt, ka tas strādā.
Droši vien neviena konstitūcija nebūs perfekta. Un droši vien arī, ja mēs skatāmies, katram ir kaut kāda vīzija, kā vajadzētu izskatīties ideālajai Satversmei. Bet šeit vēl viena būtiska lieta, ka mēs esam kā sabiedrība kopā. Tas nozīmē, ka ir vajadzīgs kaut kāds vairākums, kas spēj vienoties par kaut ko. Un šeit ir tā doma, ka katram kaut kur ir mazliet jāpiekāpjas, jārēķinās, ka varbūt nebūs tā, kā man gribētos, bet visā kopumā vajadzētu būt pareizai virzībai uz priekšu.
Un galvenais ir nepazaudēt šo ideju, ka Satversme aizsargā vājāko grūtā brīdī un nebaidīties pašam iestāties, prasīt savu tiesību aizsardzību. Tas ir ļoti svarīgi, ka katrs iedzīvotājs zina, ko Satversme sola un ir gatavs un prasmīgs, zinošs, kā par to iestāties, kā to pieprasīt. -
Salīdzinot Latvijas sabiedrības vērtējumu par vēstures notikumiem un piemiņas dienām, tādējādi saprotot mūsu sabiedrības saliedētību, jaunākajā sociālās atmiņas pētījumā secināts, ka septiņu gadu laikā kopš iepriekšējā pētījuma mūsu nācija ir kļuvusi vienotāka.
Kā intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt sacīja Latvijas Universitātes vadošais pētnieks Andris Saulītis, piemēram, Latvijas okupācijas faktu nu jau atzīst vairāk nekā puse iedzīvotāju. Viņš nedomā, ka sabiedrības domu maiņā vienīgais iemesls ir Krievijas iebrukums Ukrainā. -
Domnīca "LaSER" 28. aprīlī iepazīstinās ar jaunāko ziņojumu par Latvijas veselības aprūpes sistēmas reformas iespējām. Tajā pētīta Nīderlandes pieredze, un ziņojumu sagatavoja bijušais premjers Einārs Repše. Intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt viņš atzina, ka Nīderlandes pieredzi pētīja jau trešo reizi un ar to varot risināt tādas Latvijas problēmas kā veselības nozares zemo finansējumu un vājo pieejamību.
-
ASV piedāvātais "miera plāns" būtībā ir Putina pieprasījumu saraksts, kas caur Trampa administrāciju likts priekšā Ukrainai. Tā Latvijas Radio programmā Labrīt sacīja Eiropas parlamenta deputāts no NA Rihards Kols.
Viņš uzsvēra, ka, par laimi, ASV nav diktatūra, tādēļ Tramps nevar vienpersoniski noteikt, kam piederēs Krima. Turklāt tas varētu būt precedents – arī citām suverēnām Eiropas valstīm raizēties par savu teritoriju neaizskaramību. Turpina Rihards Kols: - Mostrar más
