Episodios
-
Inovācijas ceļu nozarē veido ar mērķi padarīt tos ilgtspējīgus un efektīvus. Pētnieki izstrādā dažādus ceļu materiālu sastāvus, kuri var veicināt ceļu izturību un to efektivitāti. Ceļu asfalta masā pievienojot pārstrādāto riepu materiālu, ceļš kļūst elastīgāks un labāk pielāgojas ārējo faktoru ietekmei. Zinātnieki ceļus padara ne tikai elastīgākus - ar papildus formulām tos veido ar pašdziedinošiem elementiem, padara klusākus un spēj panākt, ka tie naktīs atstaro gaismu (spīd).
Saruna ar RTU Būvniecības inženierzinātņu fakultātes Ceļu un tiltu katedras vadošo pētnieku Viktoru Haritonovu.
-
Pasaulē zinātnieki izmanto superdatorus, lai veidotu dažādas modelēšanas un nākotnes prognozēšanas. Vienā tādā modelēšanā zinātnieki noskaidroja, ka nākamo 300 miljonu gadu laikā visi Zemes kontinenti saies kopā un veidos jaunu superkontinentu, ko jau nodēvēja par Amāziju, tādējādi aizverot Kluso okeānu.
Viena no populārākajām hipotēzēm, kas izskaidro Mēness rašanos, liecina, ka tas radās pēc tam, kad Marsa izmēra objekts ar nosaukumu Teija (Theia) sadūrās ar Zemi pirms aptuveni 4,5 miljardiem gadu. Tagad satriecošā jaunā Durhemas universitātes pētnieku simulācija atklāj pārsteidzoši atšķirīgu teoriju: Mēness, iespējams, ir izveidojies daudz īsākā laika periodā — stundu laikā, nevis mēnešu vai gadu laikā — pēc Zemes un Teijas sadursmes. -
¿Faltan episodios?
-
Raidījuma viesis ir kiberdrošības eksperts Andris Soroka.
-
Zinātnieki joprojām pēta gan okeānus, gan mums līdzās esošās planētas, jo vēl joprojām ir pārāk maz informācijas par to vidēm. Līdztekus ASV un Krievijas aktivitātēm kosmosa izpētē, ļoti aktīvu izpēti veic arī Ķīna. Ķīnas pētnieki uz Mēness ir atklājuši jaunu minerāli ko nodēvēja par čangesītu (Changesite) - tā sastāvā ir atrodams helium-3. Helium-3 ir viela ko var izmantot enerģijas iegūšanai, tādā veidā nākotnē varētu rasties iespēja ražot enerģiju arī uz Mēness. Vēl, NASA kosmosā palaida nelielu kosmosa kuģi un veiksmīgi notestēja astereoīda piespiedu virziena maiņu ietriecoties tajā ar izveidoto kosmosa kuģi. NASA Zemes observatorija atklāja jaunu salu Klusā okeāna dienvidrietumos.
Raidījumā par šiem un citiem zinātnes jaunumiem. -
Inovācija ir process, kurā jaunas zinātniskās, tehniskās, sociālās, kultūras vai citas jomas idejas, izstrādnes un tehnoloģijas tiek īstenotas tirgū pieprasītā un konkurētspējīgā produktā vai pakalpojumā. Inovāciju izstrādē var palīdzēt dizaina domāšanas principi, kuri strukturētā veidā palīdz nonākt līdz inovatīva risinājuma izstrādei. Kaut dizaina domāšanas principi nav novitāte, tomēr par to runā nepietiekamā daudzumā un pārāk maz jaunieši ir informēti par tiem. Dizaina domāšana var noderēt daudzās jomās, bet jo īpaši pieprasīta tā ir STEM nozarēs. Vairāk par dizaina domāšanas principiem sarunā ar Zinātnes un izglītības inovāciju centra vadītājas pienākuma izpildītāju Kitiju Kudumu.
-
Kā mūsu ikdienas paradumi maina pilsētvidi ap mums? Šoreiz par pārmaiņām pilsētvidē, kā arī ļoti interesantiem zinātnes atklājumiem.
-
Artūrs Bernovskis sarunājas ar biotehnoloģiju uzņēmuma vadītāju Antonu Adamoviču un cenšas rast atbildes uz jautājumu, kā jauniešiem veidot un attīstīt jaunuzņēmumus Latvijā. Klausies un uzzini arī par bezmaksas apmācību iespējām, kas palīdzēs šo procesu atvieglot!
-
Pasaulē iedzīvotāju skaits strauji aug un prognozes rāda, ka no šobrīd gandrīz 8 miljardiem iedzīvotāju ap 2050 gadu uz Zemes būs jau ap 10 miljardiem cilvēku. Pieaugošais cilvēku skaits būs jānodrošina ar pārtiku, bet paralēli arī jārūpējās par ilgtspējīgu planētas attīstību. Tāpēc inovācijas pārtikas nozarē ir būtiskas cilvēces ilgtermiņa attīstībai. Ne tikai pasaulē zinātnieki strādā pie dažādām inovācijām, bet inovācijas top arī Latvijā. Kā veidojas pārtikas inovācijas un ar kādiem izaicinājumiem šādi jaunuzņēmumi sastopās? Saruna ar jaunuzņēmuma "Fermentful" veidotājām Andu Penku un Oksanu Dāvi.
-
Lielais hadronu kolaiders jeb lielais hadronu paātrinātājs ir Eiropas kodolpētījumu centra lieljaudas daļiņu paātrinātājs - hadronu (protonu un smago jonu) paātrināšanai. Viens no LHC projekta pamatmērķiem ir atrast atbildes uz zinātnisko teoriju jautājumiem. Šobrid eksperimentos ir rasta atbilde par Higsa bozona pastāvēšanu, ko atklāja veicot pētījumus. Galvenā Lielā hadronu kolaidera tuneļa garums ir 26,7 km un tas izbūvēts apmēram 100 m dziļumā Francijas un Šveices teritorijā. Lādēto daļiņu kūļu noturēšanai un korekcijai izmantoti 1624 supravadoši magnēti ar kopējo garumu vairāk kā 22 km. Saruna ar Rīgas Tehniskās universitātes Augstas enerģijas daļiņu fizikas un paātrinātāju tehnoloģiju centra direktoru Kārli Dreimani.
-
Augustu sākam, uzzinot, kas jauns izgudrots, izdomāts un atgadījies, kopš pēdējoreiz runājām par zinātnes un tehnoloģiju aktualitātēm. Iespējams, dažas no šīm inovācijām esi redzējis tikai filmās, un tagad tās lēnām kļūst par īstenību.
-
Roboti, cilvēki, cilvēki, roboti. Kāda izskatās nākotne? "Rītdiena īsumā" stāsta par aktuālo šajā tehnoloģiju jomā un to, kuras nozares jau drīzā nākotnē varētu pilnībā pārņemt robotu darbaspēks.
-
Darba vide mainās un pandēmijas ietekmē daļa uzņēmumu piedāvā veikt darba pienākumus hibrīddarba vidē. Darba ņēmēji jau ar vien vairāk pieprasīt no darba devējiem iespēju strādāt hibdrīddarba apstākļos, bet vai esam tam gatavi? Hibrīddarba vidē ir jārod jauni komunikāciju kanāli starp kolēģiem, jāatrod piemēroti tehnoloģiskie risinājumi, lai nepazustu komunikācija starp uzņēmumu un darbinieku, jāpielāgo darba vietas. Saruna ar darba vides stratēģi Oļegu Ņikitinu.
-
Lai arī pasaulē joprojām plaši lieto sociālās komunikācijas platformas, notiek darbs pie jaunu tehnoloģisko risinājumu izstrādes, un šobrīd aktuālākais no tiem ir metaverse (virtuālā pasaule). Pasaules lielākajam sociālās komunikācijas tīklam "Facebook" izaicinājumu netrūkst, un tas ir viens no iemesliem tam, lai ar jaunu nosaukumu dotos virtuālās pasaules virzienā.
Virtuālās realitātes risinājumi - no vienkāršām virtuālās realitātes brillēm līdz pat virtuālās realitātes kabīnēm, patērētājiem jau ir pieejami. Lielākie pasaules apģērbu zīmoli veido veikalus virtuālās pasaulēs un otra nozare, kas varētu aktīvi darboties virtuālajā pasaulē, ir koncertu industrija. Dzīvie koncerti virtuālajā pasaulē drīzā nākotnē varētu kļūt par mūsu ikdienu. Ņemot vērā to, ka virtuālā pasaule varētu kļūt par tikpat ikdienišķu kā šobrīd sociālie tīkli, aktuāla diskusija par noziegumu kriminalizēšanu virtuālajā pasaulē.
-
Zinātnieki veikuši eksperimentus, lai noskaidrotu agresivitātes gēna darbību organismā. Džordžijas štata universitātes pētnieki publicējuši eksperimentu, apgalvojot, ka CRISPR eksperiments (izmantojot revolucionāro gēnu rediģēšanas tehnoloģiju ar kāmjiem) atklājis, ka agresivitātes hormonu izslēgšana dzīvniekus padarīja vēl agresīvākus, ne mazināja agresiju.
Video zvanos iespējams jau tuvā nākotnē programmatūras noteiks zvanā iesaistīto personas emocionālo stāvokli, bet pētnieki šobrīd diskutē vai tas palīdzēs uzlabot komunikāciju attālinātos zvanos. Lai aizsargātu pārtikas produktu izcelsmi, parmezāna siera ražotāji no Reggiano Itālijā saviem sieriem pievienos P-chip nelielus sensorus, kas apliecinās siera izcelsmi.
-
Apģērbs mūsu ikdienas neatņemama sastāvdaļa, taču reizēm neaizdomājamies, ka apģērbu industriju uzskata par pasaulē otro lielāko vides piesārņotāju. Formas (profesionālie apģērbi) policijas, ugunsdzēsēju un militārās profesijās ir obligāti, un gadījumos, kad tie nav piemēroti to valkātājem, var radīt diskomfortu un ietekmēt darba kvalitāti.
Domājot par resursu ietaupīšanu, valsts iepirkumu konkursos var lemt par labu lētākajam cenu piedāvājumam, bet bieži vien tie ir ne tikai no sliktāka materiāla un mazāk piemēroti profesionālajai darbībai, bet arī ātrāk nolietojas un rada lielāku dabas piesārņojumu.
Saruna ar RTU Elektronikas un vides inženierzinātņu fakultātes Ergonomikas elektrotehnoloģiju zinātniskās labaratorijas vadītāju, profesori Ingu Dāboliņu. -
Tehnoloģijas maina ne tikai mūsu ikdienu, bet arī veido jaunu prasmju pieprasījumu darba tirgū. Lai nodrošinātu nākotnes darba tirgū jauniešus ar nepieciešamajām prasmēm ir jāpielāgo izglītības sistēma nākotnei ņemot vērā jaunākos zinātniskos pētījumus un atklājumus.
Jaunās paaudzes jau ir uzaugušas ar video spēlēm, un spēliskošanas mehānismi pēdējos gados ir zinātniski pētīti izglītības jomā. Pētījumi rāda, ka spēliskošana palīdz radīt labākus rezultātus mācību procesā un, pielāgojot izglītības jomu spēliskošanai jeb nopietnai spēlēšanai, varam iegūt augstākus rezultātus mācībās. -
Mākslīgajam intelektam iemācīts rakstīto tekstu pārveidot vizuālās bildēs - šāds risinājums rāda, ka dators var izveidot vizuālus radošos darbus. Ko tas reklāmas uzņēmumiem nozīmē nākotnē? Šī darbība palīdzēs veidot vizuālās reklāmas ar rakstisku komandu palīdzību.
Reklāmas industrija aktīvi strādā pie tā, lai rastu jaunus iespaidus un ceļus patērētāju lēmumu virzienā. Zinātnieki ir veikuši eksperimentus, lai atrastu labākos risinājumus reklāmas preču nokļūšanai cilvēka prātos ne tikai nomodā, bet arī sapņos. Ir pierādīts, ka ārējie stimuli, piemēram, skaņas, smaržas, gaismas un runa miega laikā patērētājam var mainīt sapņu saturu.
Zinātnieku komanda no Mičiganas universitātes spējusi noārdīt vēža šūnas žurku aknās tikai ar neinvazīvu ultraskaņas palīdzību un tas potenciāli var mainīt aknu vēža pacientu ārstēšanas procedūras nākotnē. Ar periferēri fokusēto ultraskaņas stimulāciju zinātnieki eksperimentos spēja samazināt arī cukura līmeni aknās, kas nākotnē var radīt aizvietojumu insulīna lietošanai 2.tipa cukura diabēta slimniekiem visā pasaulē. -
Lietas mums apkārt kļūst viedas, jo tām pievieno sensorus, kas nolasa datus un, saslēdzoties ar internetu, nodod tos pētnieciskai analīzei. Gudrā māja un ofiss vairs nav nekāds jaunums, tādēļ aktuāls kļuvis nākamā līmeņa uzlabojums - viedā pilsēta. Lietas pilsētas vidē tiek padarītas viedas. Šo lietu interneta iedzīvināšanu dēvē par industriālo revolūciju 4.0 - lietas un iekārtas savstarpēji sazinās. Arī viedo lietu jomā ir izaicinājumi kuri tuvākā laikā ir jārisina un jau šobrīd tiek runāts par industriālo revolūciju 5.0, kur mašīnas sazinās ar cilvēku biomehānismiem.
-
Viesturs Celmiņš no kustības "VEFRESH" stāsta par tehnoloģiskiem risinājumiem, kas palīdzētu uzlabot pilsētas mobilitāti.
-
Šoreiz viesu nav, bet ir aktuālākais zinātnes un tehnoloģiju pasaulē. Jautāsi, kas jauns? Noklausies un uzzini!
- Mostrar más
