Episodit
-
Bērna kopšanas atvaļinājums ir Darba likumā nostiprinātas tiesības, taču ir profesijas, kurās jaunie vecāki tiek klaji diskriminētu, piemēram, zinātnieki un profesionāli sportisti. Vai to iespējams kā mainīt?
Ģimenes studijā diskutē divu bērnu mamma Ieva Pulvere, Latvijas izlases basketboliste, kluba "TTT" basketboliste, divu bērnu mamma Aina Semjonova, Latvijas jauno zinātnieku apvienības valdes locekle, pēcdoktorante, un Inga Kudeikina, juriste, Rīgas Stradiņa Universitātes docente.
Jau pirms vairākiem gadiem Tiesībsarga birojs konstatēja, ka Latvijas Zinātnes padome, Izglītības un zinātnes ministrija un Finanšu ministrija sistemātiski liek šķēršļus, lai sievietes zinātnieces varētu pilnvērtīgi izmantot ar grūtniecību saistītos atvaļinājumus, un tādējādi atbildīgās institūcijas padara teju neiespējamu sieviešu zinātnieču darba un privātās dzīves līdzsvaru. Veikts arī pētījums „Mazu bērnu vecāku tiesību ievērošana reglamentētajās profesijās”. Kas ir reglamentētās profesijas un vai diskriminācija tajās, arī zinātnieka un citās profesijās vai nodarbes veidos pret topošajiem vai jaunajiem vecākiem ir novērsta vai tiks novērsta. -
Reproduktīvās veselības pētījums liecina, ka Latvijā 30 % bērnu nāk pasaulē neplānoti. Ko nozīmē plānot ģimeni? Ko nozīmē apzināties, ka lielāks bērnu bariņš būtu jauki, tomēr vairāk bērnu nevajag? Un kā tomēr plānot brālīti vai māsiņu?
Ģimenes studijā diskutē Rīgas Stradiņa Universitātes maģistra studiju programmas "Sociālā antropoloģija" lektore un pētniece Diāna Kiščenko, ārsts-psihoterapeits Jānis Vītiņš, divu bērnu mamma Evita Leikarte. Ierakstā pieredzē dalās Madara un Gvido.
"Man ir 38 [gadi], daudz strādāju, lai savilktu hipotēku, divus bērnus un dzīvi. Gribētu trešo bērnu, bet finanses... Strādāt vēl vairāk par trim nebūs iespējams. Gluži otrādi - kā darbinieks ar trim bērniem kļūšu darba devējiem nepievilcīgāka. Pārcelties ar lielāku ģimeni uz mazāku mājokli, lai ietaupītu, arī neuzskatu par variantu. Ģimenes mentālā veselība ir svarīga, un, kamēr valsts lēnā garā izdomās, kā nodrošināt dārziņu no gada vecuma, pieejamu veselības aprūpi un atbalstu mājoklim, man jau būs kādi 50 vai 60 gadi.
Pie šodienas apstākļiem mani iedrošināt varētu vienīgi lielāks valsts atbalsts, kas man dotu lielāku drošību, ka varēšu ar saviem spēkiem un naudu atrisināt šodienas lielās problēmas, kuras valsts nerisinās vēl vairākus gadus, robi izglītības un veselības nozarēs un mājoklis."
Šis ir fragments no kāda ieraksta, ko pamanījām sociālās saziņas vietnē "X" pirms kāda laika. Pateicoties arī šim ierakstam sekojošai diskusijai, lēmām, ka reiz arī Ģimenes studijā būtu jāapspriež, kādi ir tie argumenti, ko cilvēki apsver un kā vispār iztirzā iespēju kļūt par vecākiem vienam, varbūt vēl vienam un vēl vairākiem bērniem? Kas ir tas, ko mēs pārdomājam un analizējam, un ko īsti nozīmē ģimenes plānošana tādā emocionālā un racionālā, ne tikai fizioloģiskā ziņā? -
Puuttuva jakso?
-
Diskusija par otrās svešvalodas mācīšanu Latvijas skolās ar īpašu kaismi uzvirmoja pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. Tagad ir nolemts, ka drīzumā, tas ir, no 2026. gada 1.septembra, krievu valoda no Latvijas mācību iestādēm kā otrā svešvaloda pazudīs. Šoreiz ne par to. Taču jautājums, kā mācām tās pārējās – vācu, spāņu, franču vai vēl citas otrās svešvalodas, savu aktualitāti nezaudē. Kādā līmenī skolēni apgūst šīs valodas, vai šī mācību priekšmeta apguves kvalitātei tiek sekots un kāpēc vispār otrā svešvaloda Latvijas skolās ir jāmācās obligāti?
Ģimenes studijā analizē Valsts izglītības attīstības āaģentūras Izglītības satura departamenta direktore Diāna Šavalgina un valsts metodiķe vācu valodā Anita Lazdāne, Latvijas Universitātes Pedagoģijas zinātņu un psiholoģijas fakultātes asociētā profesore Ieva Margeviča-Grinberga, Vācu valodas skolotāju asociācijas pārstāve, Rīgas Valsts vācu ģimzāzijas skolotāja Anita Jonasta un Grobiņas vidusskolas direktores vietniece Santa Karule. -
Ģimenes studijā tiekamies ar Eviju Baijeri, kas dzīvo Šveicē. Viņa ir 16 gadus vecās Mares mamma un kaislīga ceļotāja. Mare ir bērns ar īpašām vajadzībām, par spīti tam, abas regulāri dodas tuvākos un tālākos braucienos un piedzīvojumos. Bieži – ar Evijas pašas stūrētu, ērtai dzīvošanai pielāgotu busiņu. Tā, piemēram, viņu pagājušās vasaras ceļojums uz Latviju bija sešas nedēļas garš. Evija īpaši uzsver, ka nav jākautrējas par vēlmi arī dzīvi ar īpašu bērnu dzīvot pilnvērtīgi, vajag tikai uzdrīkstēties, mēģināt un pēc iespējas vairāk darīt to, kas katram pašam patīk.
-
Apmēram divas trešdaļas pusaudžu saskaras ar ādas problēmām, visbiežāk tie ir izsitumi un ādas taukošanās. Kādās situācijās problēmas risinājums ir dzīvesveida maiņa un kad tomēr jāmeklē speciālista palīdzība, un vai, ādu sākot kopt laicīgi pirms pubertātes iestāšanās, no šīm problēmām iespējams pasargāties?
Ģimenes studijā skaidro Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas dermatoloģe un veneroloģe, Veselības centra 4 dermatoloģe Gerda Bērziņa, dermatoloģe, Rīgas Stradiņa universitātes Dermatoloģijas un veneroloģjjas katedras lektore Alise Balcere un Baltijas vides foruma vides eksperte Agnese Meija-Toropova.
-
Lai skolēns veiksmīgāk varētu mācīties un arī labāk justies, būtiski, cik gari ir starpbrīži skolās un skolēni tajos dara. Speciālisti uzsver - lai bērni varētu produktīvi mācīties, starpbrīžiem jābūt vismaz 15 minūtes gariem un bērniem tajos jākustas. Kāda ir reālā situācija un vai skolas jau šobrīd domā par nākamo mācību gadu, kad skolēni līdz 6. klasei mobilo telefonu nevarēs lietot arī starpbrīžos? Kādas aktivitātes to aizstās?
Ģimenes studijā analizē Ineta Helmane, Latvijas Universitātes asociētā profesore, Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes Pirmsskolas un sākumizglītības nodaļas vadītāja, Vita Šurgunte, Garkalnes Mākslu un vispārizglītojošā pamatskolas 3. klases audzinātāja, Sandra Strūberga, centra "Dardedze" preventīvi izglītojošo programmu speciāliste, un Jeļena Puzaka, Riebiņu vidusskolas sociālā pedagoģe, "Kiwa" atbalsta komandas vadītāja.
Ierakstā viedokli izaka Inta Bula-Biteniece, Rīgas Stradiņa universitātes Sporta un treniņu teorijas, pedagoģijas, psiholoģijas un pedagoģisko prakšu katedras docētāja un vadošā pētniece.
Ierakstā viedojamies arī starpbrīdī Rīgas Katoļu ģimnāzijā. -
Attiecības starp brāļiem un māsām mēdz būt ļoti dinamiskas - te viņi kaujas, te mīļojas. Vai un kā vecākiem jāveido bērnu attiecības? Kas nosaka šo attiecību virzību un ko bērns no tām mācās? Un kas nosaka, ka brāļiem un māsām būs tuvas attiecības arī pieaugušā vecumā?
Ģimenes studijā diskutē Latvijas Universitātes profesore, sertificēta psiholoģe Baiba Martinsone, trīs meitu mamma un māsa Signe Jantone, divu bērnu mamma un māsa Ance Jirgena. Ierakstā uzklausām sociālantropologu Klāvu Sedlenieku. -
Aizvien biežāk augstskolas izmanto iespēju rīkot arī savus iestājeksāmenus. Nesen pieņemtie grozījumi Augstskolu likumā ļauj to darīt jau pirms vidusskolas centralizēto eksāmenu kārtošanas un Rīgas Tehniskajā universitātē jau aizvadīti pirmie iestājeksāmeni. Vai tas nozīmē, ka centralizēto eksāmenu loma mazināsies? Ģimenes studijā izvaicājam augstskolu pārstāves. Studijā Elīna Gaile-Sarkane, Rīgas Tehniskās universitātes studiju prorektore, Mārīte Seile, Latvijas Universitātes Studiju inovāciju nodaļas vadītāja, un Indra Treija, Rīgas Stradiņa universitātes Studiju departamenta direktore.
-
Kā jau piektdienā ierasts, Ģimenes studija dodas ciemos un šoreiz pie Strazdiņu ģimenes. Ieva un Mikus Strazdiņi ir rīdzinieki – Ieva nodarbojas ar projektu vadību, Mikus strādā informācijas tehnoloģiju jomā un darba specifika ļauj abiem strādāt attālināti – no mājām. Viņiem kā trīs bērnu – deviņgadīgā Mārtiņa, astoņus gadus vecā Jēkaba un četrgadnieces Grietas – vecākiem tas ir būtiski, jo mazāk laika jātērē braucot uz un no darba un, ja bērni slimo, var mēģināt savienot darbu un sasirgušo bērnu pieskatīšanu.
Un kaut arī šķiet, ka trīs bērnu vecāku ikdienā laiks ir tikai darbam un bērniem, tomēr viņi atrod laiku arī saviem vaļaspriekiem – Ieva grāmatu lasīšanai, viņa atklāj, ka gadā izlasa apmēram 120 grāmatas, bet Mikus aktīvam dzīvesveidam dabā, gan sportojot, gan sēņojot vai makšķerējot. Tas ietekmējis arī bērnus – viņu ikdienā atrodas laiks ne tikai mācībām, dejošanai, dziedāšanai un sportošanai, arī aktīvai būšanai dabā un grāmatu lasīšanai. -
42% ģimeņu Latvijā izmanto vai ir izmantojušas privātskolotāju pakalpojumus savu bērnu mācību vajadzībām, turklāt vēl 36% vecāku ir to apsvēruši kā nepieciešamību, bet nav piesaistījuši privātskolotāju galvenokārt finansiālu apsvērumu dēļ. Tā liecina kāds nupat veikts vecāku organizācijas "Mammām un tētiem" pētījums.
Kādu diagnozi mūsu izglītības sistēmai uzstāda šādi dati un vai jāpiemēro kāda, tikpat tēlaini sakot, atveseļošanās programma?
Ģimenes studijā analizē klīniskais psihologs, pētījuma autors Edmunds Vanags, vecāku organizācijas "Mammām un tētiem" vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa, Latvijas darba devēju konfederācijas izglītības un nodarbinātības eksperte Liene Voroņenko un Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietniece Kristīne Niedre-Lathere. -
Daudz tiek runāts par to, kā sievietes gatavojas brīdim, kad kļūs par mammu. Ko tikai sievietes nedara bērna gaidīšanas laikā un arī jau pirms tās. Bet vai un kā bērna piedzimšanai gatavojas vīrieši - topošie tēti? Vai viņiem tas vispār ir jādara un arī ir nepieciešams? Vai svarīgi ir fiziski vai emocionāli sagatavoties, varbūt svarīga ir kādu jaunu zināšanu apguve?
Ģimenes studijā analizē ārsts-andrologs Andris Ābele, bērnu emocionālās audzināšanas grupu vadītājs, biedrības "Tēvi" valdes loceklis Lauris Bokišs, RSU Psihosomatiskās medicīnas un Psihoterapijas klīnikas ārsts-psihoterapeits Ernests Pūliņš-Cinis un tētis Dāvis Bricis-Ābele. -
Latvijā ir mainīta kārtība, kā iegūstami atbrīvojumi pamatskolas beigu no eksāmeniem. Lai gan tā ir šķietami sarežģītāka, atbrīvojumu skaits nemazinās. Psihiatri, kuriem ir tiesības šādus atbrīvojumus noformēt, ceļ trauksmi, ka zīmju gribētāju loks ir pārlieku liels. Pedagogi, savukārt, norāda, ka bieži vecāki gadiem nav pievērsuši uzmanību bērnu veselības problēmām un tagad vienīgais risinājums – dabūt zīmi. Tikmēr daļa vecāku bažījas, ka atbrīvojumus pieprasa skolas un tas var ierobežot bērnu iespējas mācīties tālāk. Vai sistēma atkal jāpārskata?
Ģimenes studijā analizē psihiatrs Ņikita Bezborodovs, Bērnu slimnīcas Metodiskās vadības centra vadītājs bērnu psihiskās veselības jomā, Evita Karpoviča, Rīgas 84. vidusskolas izglītības psiholoģe, un Kaspars Špūle, Valsts izglītības attīstības aģentūras Vispārējās izglītības valsts pārbaudījumu nodaļas vadītājs.
Ierakstā uzklausām kādas mammas viedokli.
-
Vai mums ir risinājumi situācijām, kad bērnam uzbrūk un viņu piekauj cits bērns? Kā darbojas tiesībsargājošā sistēma un kā šādus gadījumus risina. Kas tiek sagaidīts no iestādēm, vecākiem un vai mācību iestādes pievērš pietiekamu uzmanību vienaudžu savstarpējās vardarbības prevencijai un mazināšanai, un kā risina dažādus gadījumus?
Ģimenes studijā diskutē Anda Sauļūna, Bērnu aizsardzības centra vadītājas vietniece, Solvita Kučere, Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Pārdaugavas pārvaldes Kārtības policijas biroja Prevencijas nodaļas vecākā inspektore, Olga Matulēna, Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Pārdaugavas pārvaldes Kārtības policijas biroja Administratīvo pārkāpumu izmeklēšanas nodaļas inspektore, Iveta Grāvīte, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Izglītības atbalsta nodaļas eksperte, klīniskā un veselības psiholoģe.
Radījuma ievadā skan kādas mammas stāsts. Tas ir anonīms, jo bērns turpina mācības tajā pašā skolā. Un šis ir tikai ilustrējošs stāsts, jo ir skaidrs, ka līdzīgu gadījumu ir daudz vairāk. -
Ir tāds mazs laika sprīdis, kad bērni tic, ja mēs aktīvi negaidīsim pavasari, tas neatnāks. Ģimenes studija aicina ļauties šim brīdim un kopā ar bērniem doties dabā lūkot pirmos pavasara vēstnešus, saklausīt, saredzēt un sasmaržot pirmos pavasara vēstnešus.
Ģimenes studijā sarunājas Juris Smaļinskis, Latvijas Lauku tūrisma asociācijas "Lauku ceļotājs" pārstāvis, mamma Ulrika Plotniece un tētis Jānis Vītols. -
"Skola 2030" jeb pilnveidotajā izglītības saturā mājturību un darbmācību jau pirms vairākiem gadiem nomainījis mācību priekšmets, ko sauc "Dizains un tehnoloģijas". Priekšmets, kurā skolēni no 1.-9. klasei apgūst produktu, informācijas un vides risinājumu dizainu. Izvēles kārtā to ir iespējams mācīties arī vidusskolās. Kas tad ir mainījies līdz ar priekšmeta nosaukuma maiņu? Vai un kā mācību programma sakrīt ar reālo praksi skolās? Vai "Dizainā un tehnoloģijās" tiešām māca dizainu un tehnoloģijas?
Ģimenes studijā diskutē Dace Alksne, Valsts izglītības attīstības aģentūras valsts metodiķe Dizainā un tehnoloģijās, Ieva Mickus, Zūru pamatskolas un Ventspils 6. vidusskolas dizaina un tehnoloģiju skolotāja, mācību materiālu autore, Edgars Visockis, Siguldas 1.pamatskolas direktors, diziana un tehnoloģiju skolotājs, un Ieva Lāce-Lukševica, divu skolēnu mamma, arhitekte, Latvijas Mākslas akadēmijas lektore. -
No šī gada arī vecmāte var būt galvenā grūtniecību uzraugošā persona. Līdz šim topošā māmiņa bija galvenokārt ginekologa uzraudzībā. Kāpēc šādas pārmaiņas? Un kā saprast, kuros gadījumos izvēlēties vecmātes un kuros ārsta uzraudzību?
Par to raidījumā saruna ar Rīgas Dzemdību nama vecmāti, Latvijas Vecmāšu asociācijas vadītāju Lindu Veidemani, bērnu un pusaudžu ginekoloģi, Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas prezidenti Lāsmu Līdaku, kā arī uzklausām Nacionālā veselības dienesta Ambulatoro pakalpojumu nodaļas vadītājas Baibas Bērziņas pamatojumu, kāpēc jauninājums ieviests. -
Saeima virza likuma grozījumus, kas liedz līdz 9. klasei mācīties tālmācībā. 6. martā šie grozījumi atbalstīti pirmajā lasījumā, tikmēr portālā "manabalss.lv" savākti vairāk nekā 12 000 parakstu, lai attālinātās mācības arī turpmāk būtu pieejamas visu vecumu skolēniem. Kāpēc šāda iniciatīva no likumdevēju puses un ar kādiem pretargumentiem klajā nāk vecāki, kuru bērni mācās tālmācībā, un arī paši tālmācības pārstāvji?
Par to spriežam Ģimenes studijā ar Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietnieci Kristīni Niedri-Latheri, attiecīgas iniciatīvas portālā "manabalss.lv" autori Janu Koroļovu, kas ir mamma bērnam, kurš mācās tālmācībā, Ādažu vidusskolas direktori Solvitu Vasiļevsku, kā arī ar Rīgas Tālmācības vidusskolas direktoru Edgaru Grīni.
-
Ģimenes studijā saruna ar Skujiņu ģimeni. Evija Ridūze-Skujiņa ir dūla, Māris Skujiņš darbojas e-komercijas jomā un viņi abi tiecas savā darbā sasniegt augstākās virsotnes. Reizē viņi steidz baudīt dzīvi visā tās krāsainībā daudz ceļojot, pēdējos gadus arī kopā ar savu meitu – četrgadīgo Olīviju. Sarunā viņā atklāj, ka Olivija iemācījusies Šrilankā peldēt, bet slēpot kalnos ārpus Latvijas. Un tas viņiem nav apgrūtinājums – iespējami bieži būt kopā ar Olīviju. Tā ir dzīve, kurā viņi visi ir kopā, viens otru bagātinot ar savu redzējumu un arī norādot uz to, ko un kā varētu darīt labāk.
-
No 2025. gada februāra stājušies spēkā daži grozījumi Izglītības likumā, un viens no tiem – vecākiem ir pienākums rakstiski informēt izglītības iestādi par bērna veselības stāvokli un jebkādiem apstākļiem, kas var ietekmēt mācību procesu, tas attiecas uz uzņemšanu skolā, arī uz bērna veselības stāvokļa izmaiņām vai kādām izmaiņām ģimenē, un par šīs informācijas nenodrošināšanu, piemēram, paredzēts arī naudas sods no 100 līdz 700 eiro. Par šo jauno prasību - atklāt bērnu diagnozes skolai jeb atklāt sensitīvos datus - arī spriežam Ģimenes studijā.
Diskutē Olga Ozola, Izglītības un zinātnes Izglītības departamenta direktora vietniece iekļaujošas izglītības jautājumos, Kristīna Freiberga, Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas juridiskā padomniece, Liene Jurgenberga, Rīgas 213. pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja, un Gatis Pastars, Līvānu 1.vidusskolas direktors.
Ierakstos uzklausām vecāku viedokļus. -
Aizvien sarūkot jaundzimušo skaitam, samazinās arī pieprasījums pēc vietām bērnudārzos. Kā tas ietekmē pirmsskolas izglītības iestāžu pakalpojumu kvalitāti. Vai samazinās privāto bērnudārzu skaits un kā tie darbojas pieaugošas konkurences apstākļos?
Gimenes studijā diskutē Iveta Nagla, Rīgas valstspilsētas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departamenta Izglītības pārvaldes Pirmsskolu nodaļas vadītāja, Daina Kājiņa, Privāto pirmsskolu biedrības vadītāja, Dana Gulbe, grāmatas "Kas notiek bērnudārzā" autore un pirmsskolas pedagoģe, un Inese Eglīte, Latvijas Universitāes Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes Pirmsskolas un sākumizglītības nodaļas lektore.
Raidījumā ievadā citāts no vēstules, ko 2024. gada rudenī savos e-pastos saņēma kādas Rīgas centrā visai populāras un atzītas privātās pirmsskolas iestādes audzēkņu vecāki. „Līdz šim, vadot bērnudārzu, visgrūtākie brīži bija tie, kad rakstījām par cenu paaugstināšanu, bet izrādās, ka var būt vēl grūtāk. Ar šo vēstuli paziņojam, ka bērnudārzs šogad pārtrauc savu darbību. Lēmums saistīts ar pieaugošo vietu skaitu pašvaldību bērnudārzos, sarūkošo bērnu skaitu Latvijā kopumā un pieaugošajām izmaksām.”
Kāda ir privāto pirmsskolu situācija šobrīd Latvijā? Tās, kā zināms, lielākoties koncentrējas galvaspilsētā un Pierīgā. Vai pašvaldībām, ņemot vērā aizvien sliktākos demogrāfijas rādītājus, ir interese turpināt atbalstīt arī privāto pirmsskolu sektoru un vai tāds vecākiem un arī bērniem vispār ir vajadzīgs? - Näytä enemmän
