Episodit
-
Raidījumā Pievienotā vērtība runājam par obligāto civiltiesisko apdrošināšanu – sistēmu, kur klienti pamatoti izvēlas lētāko cenu un cieš kvalitāte.
Obligātā civiltiesiskā transportlīdzekļu apdrošināšana jeb OCTA vieno trīs puses – autovadītāju, apdrošinātāju un auto servisu, un visi šajā trīsvienībā vēlas būt lielākie ieguvēji. Klienti raugās pēc zemākās cenas, bet biznesa pusē apdrošinātāji un auto servisi – kā nopelnīt. Biedrība "Auto asociācija" pētījumā secinājusi, ka zemākās cenas spiediens sekmē pelēkā tirgu plaukšanu auto servisu pusē, līdz ar to valsts makam garām paslīd nodokļu nauda. Vēl viens negatīvs „cenu kauju” faktors – krītas servisu sniegtā pakalpojumu kvalitāte un zaudētājs galu galā ir auto īpašnieks. -
Latvija, tāpat kā citas Eiropas Savienības valstis, apņēmusies līdz 2050. gadam kļūt par klimatneitrālu valsti. Tas nozīmē, ka mums turpmākajos gados vairāk jādomā par ēku siltināšanu un energoefektivitāti, atjaunojamo resursu un zaļās enerģijas izmantošanu, videi draudzīgu sabiedrisko transportu un elektromobilitāti, jāsamazina siltumnīcas efekta un gāzes emisijas apjoms un citi. Šobrīd visaktīvāk par savu ietekmi uz vidi domā lielie uzņēmumi, bet pašvaldībām trūkst naudas klimata mērķu sasniegšanai.
Rīgas pilsētas kapitālsabiedrība „Rīgas meži” apsaimnieko 62 000 ha mežu un uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Anita Skudra stāsta, ka šobrīd saskaņošanas stadijā ir divi projekti, kas palīdzēs sasniegt klimatneitralitātes mērķus.
Vides aizsardzības un vides izglītības organizācijas „Zaļā brīvība” valdes priekšsēdētājs Jānis Brizga vērtē, ka pirmais solis, kas jāsper katram uzņēmumam - jāizvērtē sava ietekme uz vidi.
Tieši finansējuma trūkums un rūpīgi izstrādāta investīciju projektu ieguldīšanas stratēģija, rada lielākos izaicinājumus pašvaldību kapitālsabiedrībām. Tā vērtē Latvijas Pašvaldību savienības padomniece uzņēmējdarbības jomā Andra Feldmane.
Andra Feldmane stāsta, ka no Eiropas Savienības Atveseļošanās un noturības mehānisma Latvijas pašvaldības piesaistījušas gan grantus, gan kredītus, bet šie līdzekļi ir Eiropas Komisijas aizņēmumi finanšu tirgos un tas nozīmē, ka šī nauda caur ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu būs jāatgriež.
Vides aizsardzības un vides izglītības organizācija „Zaļā brīvība” valdes priekšsēdētājs Jānis Brizga stāsta, ka par ietekmi uz vidi un piegādes ķēdēm šobrīd vairāk domā lielie uzņēmumi.
Lai visas šīs sarežģītās lietas ieviestu, laika nav nemaz tik daudz. Piemēram, Rīga un Liepāja ir to 100 Eiropas Savienības pilsētu grupā, kas apņēmušās kļūt klimatneitrālas jau līdz 2030. gadam, tātad palikuši vēl tikai pieci gadi. Daina -
Puuttuva jakso?
-
Sācies finiša spurts pirms trīs gadiem izveidotajam Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānismam. „Finanšu poti” radīja pandēmijas laikā, lai palīdzētu bloka valstīm sasparoties un pārvarēt kovidkrīzi un stiprināt valstu ekonomiku.
Tomēr līdz šim ar šī mehānisma finansējuma naudas iepludināšanu dalībvalstu tautsaimniecībā neveicas tiks spīdoši kā cerēts. Arī Latvijai nav teicamu panākumu un turpmākajos divos gados tempu būs vismaz jādubulto.
Līdz 2023. gada beigām Eiropas Savienības dalībvalstīm ir izmaksāti 172 miljardi eiro, kas ir 48% no kopējām dotācijām un ir sasniegti 23% saistību, tā liecina Eiropas Revīzijas palātas pārskats. Latvija saņēmusi vairāk nekā 230 miljonu eiro jeb tikai aptuveni 12%.
Eiropas Revīzijas palātas loceklis Mihails Kozlovs teic, ka tas Eiropas līmenī rada zināmus riskus un bažas, vai izdosies visu pagūt līdz 2026. gada izskaņai.
Latvijai kopumā no Atveseļošanas un noturības mehānisma pieejami teju divi miljardi eiro. Šobrīd jau ir atjaunoti dati par šo gadu un Latvijai izmaksāti nedaudz virs 800 miljoniem eiro, kas ir 41% no dotāciju apjoma. Tomēr izpildes rādītājs ir vien 23%.
Lielais darba apjoms un laika spiediens pēc Eiropas Revīzijas palātas domām rada riskus attiecībā uz vērienīgiem investīciju projektiem un to izpildes kvalitāti. Turklāt dalībvalstis vēl steidz iesniegt priekšlikumus grozījumiem savos plānos un tos ir jāsaskaņo Eiropas Komisijā. Un Latvija nav izņēmums un gatavo izmaiņas vairāku ministriju sākotnējos plānos. -
Eiropas iedzīvotāju straujā novecošanās būs viens no lielākajiem izaicinājumiem, ar kuriem saskarsies nākamā Eiropas Komisija (EK). Eksperti brīdina, ka gados vecu iedzīvotāju īpatsvara pieaugums apdraudēs Eiropas Savienības (ES) konkurētspēju, saasinās darbaspēka trūkumu, palielinās valstu budžeta izdevumus un padziļinās reģionālo nevienlīdzību. Turklāt tiek prognozēts, ka jau pēc dažiem gadiem ES iedzīvotāju skaits sāks samazināties.
Eiropa noveco un tas var ietekmēt mūsu ekonomisko labklājību. EK prognozē, ka ES iedzīvotāju, kuriem ir 65 gadi un vairāk, proporcija pieaugs no 21% pašlaik līdz 30% 2070. gadā. Tajā pašā laikā 80 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju īpatsvars blokā pieaugs no 6% līdz 13%.
Savukārt bankas "Stanley Morgan" analītiķi ir aprēķinājuši, ka līdz 2040. gadam ES iedzīvotāju darbspējīgā vecumā (15 līdz 64 gadi) skaits samazināsies par 6,5%, kas varētu samazināt eirozonas iekšzemes kopproduktu par 4%.
EK priekšsēdētājas vietniece demogrāfijas jautājumos Dubravka Šuica norādīja, ka ES dalībvalstis atšķirīgi izjūt straujo iedzīvotāju novecošanos. "Piemēram, Nīderlandē galvenā problēma ir mājokļi un iedzīvotāju blīvums, bet dažos Spānijas reģionos - iedzīvotāju skaita samazināšanās. Itālijā galvenā problēma ir dzimstības samazināšanās un iedzīvotāju novecošanās. Grieķija ir dalībvalsts ar visstraujāk novecojošiem iedzīvotājiem. Horvātija cīnās ar jaunu cilvēku emigrāciju," sacīja Dubravka.
ES ir nopietnas problēmas ar iedzīvotāju ataudzi. 2022. gadā 27 bloka dalībvalstīs piedzima 3,8 miljoni bērnu. Tā bija pirmā reize daudzu desmitu gadu laikā, kad jaundzimušo skaits blokā bija mazāks par 4 miljoniem.
Neraugoties uz to, iedzīvotāju skaits ES pēdējos gados ir pieaudzis, lielā mērā tāpēc, ka dalībvalstīs ieradās miljoniem kara bēgļu no Ukrainas.
Šī gada sākumā ES dzīvoja 451 miljons cilvēku. Bloka oficiālais statistikas birojs "Eurostat" lēš, ka ES iedzīvotāju skaits turpinās augt, virsotni sasniedzot 2026. gadā, kad tas pārsniegts 453 miljonus.
Taču pēc tam ES iedzīvotāju skaits lēnām samazināsies. "Eurostat" prognozē, ka 2100. gadā blokā būs nepilni 420 miljoni iedzīvotāju. Turklāt iedzīvotāju, kas vecāki par 80 gadiem, būs vairāk nekā to, kas ir jaunāki par 20 gadiem. -
Depopulācija jeb iedzīvotāju skaita samazināšanās nav tikai Latvijas problēma, turklāt līdzīgi kā kaimiņvalstīs Igaunijā un Lietuvā, visvairāk to izjūt tieši no galvaspilsētas attālākajos reģionos. Teju katra Latgales pašvaldība ik gadu zaudē iedzīvotāju skaitu, kas pielīdzināms nelielam pagastam. Cilvēki izmirst un cilvēki aizbrauc.
Līdzās dažādām valsts un pašvaldību programmām, savu artavu cenšas dot arī vietējie aktīvisti, radot inovatīvus centrus un kopienas, kas motivē jaunus cilvēkus reģionos attīstīt savas biznesa idejas un tādā veidā palikt dzīvot pierobežā. Šādu centru un kopienu nav daudz, taču pa kādam piemēram var atrast visās Baltijas valstīs.
Visticamāk reģionos nekad nebūs vairāk iedzīvotāju nekā galvaspilsētas tuvumā, taču lielajiem uzņēmumiem pierobežā atrasties ir izdevīgi, kaut vai uz lētāka darbaspēka rēķina, piekrīt „Latgalactica” izveidotājs Raimonds Platacis.
„Otrs uzņēmējdarbības veids, kas šeit var izdzīvot, ir ģimenes uzņēmumi, kur visi "mauc" vienā virzienā, kur bērni tiek iesaistīti, kur ģimene saprot, ka jāturas virs ūdens. Un trešā specifika –
cilvēki, kuri apvieno darbu pašvaldībā vai valsts institūcijās ar privāto biznesu, jo viņiem nepietiek ar to, kur viņi ir, viņiem ir lielāks potenciāls, bet viņi nevar iztikt tikai ar savu privāto biznesu, jo nav cilvēku, nav klientu.
Visi pārējie – tie strādā ar misijas apziņu. Ja misijas apziņas nav, tad tas ir kaut kāds mazohisms.” -
Pasažieru pārvadājumi uz Krieviju un Baltkrieviju joprojām turpinās. Cilvēki no Rīgas Starptautiskās autoostas var aizbraukt gan uz Maskavu un Sanktpēterburgu Krievijā, gan Minsku Baltkrievijā. Autotransporta direkcijā norāda – par šo jautājumu daudz šķēpu lauzti, bet politiķiem jālemj, aizliegt šos pārvadājumus vai tomēr ne. Tikmēr pārvadātāji saka, ka pasažieru skaits uz austrumu valstīm samazinās un pārvadājumi tiks nodrošināti, kamēr tie būšot rentabli.
-
Saeimā sākusi darbu saistībā ar nākamā gada valsts budžetu. Labklābības ministrs Uldis Augulis (Zaļo un zemnieku savienība) programmā Labrīt norādīja, ka arī pārējās nozares izjutīs, ka galvenā prioritāte ir aizsardzība. Tiesa, arī labklājības celšana neesot aizmirsta pavisam, taču tas tiek darīts uz iekšējās pārdales rēķina, tāpat ministrija iesniegusi priekšlikumus un neatmet cerību, ka Saeima tos atbalstīs par spīti noteiktajai prioritātei.
-
Valdība meklēs iespējas par 5% samazināt valsts pārvaldes tēriņus – to nesen, tiekoties ar darba devējiem, apsolīja premjere Evika Siliņa. Bet kā šī tēriņu mazināšana varētu izpausties un kādās jomās? Pēc statistikas datiem valsts un pašvaldību sektorā nodarbināto skaits pēdējos gados ir pieaudzis, lai gan iedzīvotāju skaits Latvijā mazinās. Vai valsts sektorā strādājošo skaits būtu mazināms, vai arī ietaupīt var citādi? Krustpunktā analizē Valsts kontroles padomes locekle Inga Vilka, Valsts kancelejas vadītājs Raivis Kronbergs, biedrības "Sabiedrība par atklātību "Delna"" direktore Inese Tauriņa, Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas deputāts Jānis Vitenbergs (Nacionālā apvienība) un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāts Harijs Rokpelnis (Zaļo un zemnieku savienība).
-
Valdība neilgi pirms iesniegšanas Saeimā izskata nākamā gada valsts budžeta projektu un valsts budžeta ietvaru 2025. līdz 2027. gadam. Par galveno valsts prioritāti noteikta valsts iekšējā un ārējā drošība – vieni no retajiem nolūkiem, kam ierēķināts papildu finansējums.
Valdība pagājušajā nedēļā jau pieņēma vairākus ar valsts budžeta projektu saistītus lēmumus. Ir atbalstīta darbaspēka nodokļu sloga samazināšana un vienkāršošana. Augs minimālā alga, tupinās pensiju indeksāciju.
Ir daži lēmumi, par ko noteikti sagaidāmas asas diskusijas arī Saeimā un gala lēmumi pēc diviem lasījumiem varētu atšķirties no pašlaik valdībā atbalstītā. Pirmkārt, pretrunīgi vērtētā viena procentpunkta iemaksu pārcelšana no pensiju otrā līmeņa uz pirmo. Turpmākajos četros gados tas ļaus valsts budžetā kompensēt ap 100 miljonu eiro iztrūkumu, ko radīs izmaiņas darbaspēka nodokļos. Labklājības ministrija komentējusi, ka šis lēmums neietekmēšot nākotnes pensijas.
Valdība arī piekritusi virzīt plānu turpmākajos trīs gados ieviest tā saucamo virspeļņas nodokli bankām, ja tās nepalielinās kreditēšanas apjomus. Banku pārstāvji pagājušajā nedēļā jau izteicās, ka ar solidaritātes nodokli kreditēšanu neizdosies veicināt, jo ekonomika pārāk lēna.
Savukārt valdības un pašvaldību vienošanās un domstarpību protokolā paredzēts pašvaldībām novirzīt vairāk līdzekļu iedzīvotāju ienākuma nodokļa iekasēšanas, tomēr ne tik, cik tās prasīja.
Paredzēts, ka par 10% augs transportlīdzekļu ekspluatācijas nodeva, mazliet augs akcīzes nodoklis alkoholam un bezalkoholiskajiem dzērieniem. -
Raidījumā Pievienotā vērtība runājam par kreditēšanu – lielo bubuli, kas tiek piesaukts katru reizi, runājot gan par Latvijas ekonomikas nedienām, gan par bankām piemērojamajiem nodokļiem. Vēl arī par e-rēķiniem, kas drīz būs obligāti: kas tie ir un ko mainīs uzņēmumiem.
Latvijas Bankas jaunāko prognožu paziņošana parasti ir arī publiska diskusija par to, kas notiek Latvijas ekonomikā. Un šoreiz gribam parunāt par piecām interesantām tendencēm, kas izskanēja šajā diskusijā. Un neviena no tām nav IKP vai inflācijas prognoze, bet visas liek padomāt par to, kas notiek naudas pasaulē. Manuprāt, pirmā lieta ir Latvijas patērētāju uzvedība. Reālie cilvēku ienākumi nav būtiski mainījušies, bet uzvedība kļuvusi piesardzīga, naudu netērējam, bet gan krājam. Var gadīties, ka tas liecina par pastāvīgu sabiedrības uzvedības maiņu, pieļauj Latvijas Bankas monetārās pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.
Un vēl par kādu lietu, kas kļuvusi par sava veida bubuli. E-rēķini. No 2025. gada tie obligāti, sadarbojoties ar budžeta iestādēm, bet, iespējams, no 2026. gada obligāti arī uzņēmumu starpā. Kas vispār ir ē-rēķins? Tas noteikti nav rēķins pdf dokumentā, ko bieži saņemam, bet gan īpašā formā strukturēts dokuments, kuru grāmatvedības programmas atpazīst un nolasa, man skaidro "Jumis Pro" vadītājs Viesturs Slaidiņš. -
Sociālās uzņēmējdarbības nedēļa Latvijā, ko līdzfinansē Eiropas sociālais fonds, notiek jau sesto gadu. Tās mērķis ir veicināt izpratni par sociālo uzņēmējdarbību un atbalstīt sociālo uzņēmumu izaugsmi. Līdz 18. oktobrim notiks dažādi tiešsaistes pasākumi un meistarklases, nozares pārstāvji un politikas veidotāji tiksies arī konferencē.
Latvijā šobrīd ir 226 sociālie uzņēmumi, bet to skaits ir mainīgs, jo daļa uzņēmumu savu uzņēmējdarbību pārtrauc, citi uzsāk. Sociālie uzņēmumi darbojas ļoti daudzās nozarēs.
Projekta „Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai” pārstāvis Juris Cebulis no Labklājības ministrijas stāsta, ka Latvija kopš 2013. gada izstrādājusi sociālās uzņēmējdarbības tiesisko regulējumu, izveidota asociācija un sociālie uzņēmumi var saņemt arī grantus. 226 sociālie uzņēmumi pārstāv visdažādākās nozares.
Mūziķe Agnese Rakovska pārstāv sociālo uzņēmumu „Zvaigznāja komanda”, kas šonedēļ piedalīsies tiešsaistes pasākumā jauniešiem “Izzinām sociālo uzņēmējdarbību kopā!”. Viņu fokusā ir muzikālā izglītība skolās, lai mūzikas stundās skolēniem no visām mērķa grupām, arī mazturīgiem, būtu pieejami digitāli rīki – datori ar atbilstošu programmu.
Laura Buharina ir uzņēmuma „Dekolserviss” vadītāja un īpašniece. Uzņēmums jau 25 gadus nodarbojas ar trauku apdruku.
Laikā no 2016. līdz 2023.gadam sociālajā uzņēmējdarbībā no valsts puses ieguldīti gandrīz 17 miljoni eiro un šajā laikā finanšu institūcija "Altum" ir noslēgusi 204 granta līgumus par kopējo summu 12,6 miljoni eiro. Vidējais grants vienam uzņēmumam ir 62 tūkstoši eiro. Bet, kā saka paši sociālo uzņēmumu pārstāvji, viņiem uzņēmējdarbībā galvenais nav peļņa, bet gandarījums, ka ar savu darbu izdarījuši kaut ko labu arī citiem. -
Raidījums Stiprie stāsti ciemojas Jelgavas novada Svētes pagasta ciematā Atpūta pie uzņēmēja Reiņa Artimoviča. Reinis pirms 10 gadiem no priežu čiekuriem sāka vārīt sīrupu, bet tagad uzņēmumā "Mītavas čiekurs" top arī konfektes, cepumi un citi produkti. Neliela ražotne izveidota privātmājas garāžā, Reinis arī īstenojis vairākus Eiropas Savienības projektus, lai iegādātos vārāmo katlu un čiekuru kaltēšanas krāsni, kā arī izveidojis piebūvi, kur uzņem tūristus.
"Mītavas čiekurs" pērn bija viena no populārākajiem tūrisma objektiem Jelgavas novadā. -
Krustpunktā izjautājam valsts kontrolieri Edgaru Korčaginu. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod portāla "Latvijas Vēstnesis" žurnāliste Inese Helmane un kanāla "360TV ZIŅneši" žurnālists Uldis Āboliņš.
-
Ir bijis ne viens vien gadījums, kad valsts pasūtīto būvju celtniecība kavējas un kavējas. Ko darīt valsts līmenī, lai nozīmīgu būvobjektu celtniecību nekavē, neveido nepamatotus sadārdzinājumus vai tos apzināti nebremzē paši būvuzņēmēji? Krustpunktā diskutē Valsts nekustamo īpašumu atīstības pārvaldes projektu daļas vadītājs Kaspars Maračkovskis, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama, Saeimas sekretārs Edvards Smiltēns, ekonomikas ministra padomniece Katrīna Iļjinska un Latvijas Būvuzņēmēju apvienības valdes priekšsēdētājs Edijs Kupčs.
-
„Daudziem jau ir tas priekšstats, ka rūpniecība Latvijā sabrukusi. Tas ir absolūti maldīgs priekšstats, bet tas, ka atsevišķi uzņēmumi nav tik lieli kā agrāk PSRS giganti, nenozīmē, ka nav. Apstrādes rūpniecības kopējais apgrozījums ir vairāki miljardi eiro gadā, pamatā tā ir eksporta orientēta nozare,” saka uzņēmuma „CLT profi” līdzīpašnieks Robertam Dlohi, viņa pārstāvētais uzņēmums ir viens no 20 uzņēmumiem, kura ražošanas telpas atrodas Jelgavā, bijušās rūpnīcas RAF teritorijā. Pirms 19 gadiem te darbu uzsāka Jelgavas biznesa parks, kura teritorija aizņem 23 ha. Tāpat Jelgavā šobrīd darbojas Lielupes industriālais parks, kas atrodas bijušā Jelgavas būvmateriālu kombināta teritorijā. Abus apsaimnieko privātie uzņēmēji, bet pašvaldība no Eiropas struktūrfondu naudas ieguldījusi vairāk nekā 10 miljonus eiro, izbūvējot infrastruktūru, galvenokārt ceļus. Tāpat bijušā lidlauka teritorijā, tiks veidots vēl viens – Zemgales industriālais parks. Jelgavas pašvaldība uzvarēja konkursā un saņems 20 miljonus eiro no Atveseļošanas fonda finansējuma, kas paredzēts, lai mazinātu reģionālās atšķirības starp Rīgu un pārējo Latviju.
Raidījumā šoreiz plašāk par industriālo parku attīstību Jelgavā un to, kā tie veicina uzņēmējdarbības attīstību Zemgalē. -
Nākamgad būs lielāki ienākumi nodokļu izmaiņu rezultātā, bet būs dārgāka degviela, alkohols un vairāk jāmaksā par transportlīdzekļa ekspluatāciju. Atbilstoši iepriekš plānotajam turpmākajos trīs gados no pensiju otrā līmeņa uzkrājuma vienu procentpunktu pārnesīs uz sociālo budžetu izmantošanai uzreiz. Šīs un citas izmaiņas valsts budžetu pavadošo likumprojektu pakotnē 8. oktobrī izskatīja un atbalstīja valdība. Jau pēc nedēļas šos likumprojektus iesniegs skatīšanai Saeimā.
Valdības sēdes darba kārtībā liela daļa ar valsts budžetu saistīto likumprojektu. Tajā skaitā paredzot nākamgad ieviest fiksēto neapliekamo minimumu 510 eiro nākamgad, vienlaikus paaugstinot un izlīdzinot iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes. Paredzēts, ka no 700 līdz 740 eiro pieaugs minimālā alga, augs arī pensijas. Valdība lēš, ka nodokļu izmaiņas palielināšot ienākumus aptuveni 95% strādājošo, visvairāk - darba ņēmējiem ar atalgojumu līdz 2500 eiro.
Nodokļu sistēmas pārmaiņām ir arī Latvijas Darba devēju konfederācijas atbalsts.
Nākamajos trīs gados paredzēts pārcelt pensiju iemaksu likmes vienu procentpunktu no pensiju 2. līmeņa uzkrājuma uz valsts nefondēto pensiju shēmu. Tas nepieciešams darba spēka nodokļu izmaiņu kompensēšanai un budžetā ienesīs ap 104 miljoniem eiro.
Papildu ienākumus plānots iekasēt no banku solidaritātes iemaksām – nākamgad 96 miljonus, bet aiznākamgad – teju 61 miljonu eiro. „Solidaritātes iemaksu ideja nav radusies no vieglas dzīves” – atzina finanšu ministrs Arvils Ašeradens no „Jaunās Vienotības”, taču norādīja uz diviem mērķiem – papildu naudu drošības pasākumiem un naskāku kreditēšanu, jo bankām pienāksies iemaksu atlaides par kreditēšanas veicināšanu.
Savukārt mikrouzņēmuma nodokļu režīmu paredzēts vienkāršot un padarīt izmantojamu tiem nodokļu maksātājiem, kuri saimnieciskā darbība ir neregulāra. Tas būs derīgs risinājums arī radošo jomu strādājošajiem, uzsvēra kultūras ministre Agnese Lāce no „Progresīvajiem”.
Pēc ilgstošām sarunām ar pašvaldībām vienošanās un domstarpību protokolā fiksēts kompromisa variants iedzīvotāju ienākuma nodokļu sadalē, pašvaldību budžetos pārdalot vēl 3%, bet ne prasītos papildu 5% no iedzīvotāju ienākumu nodokļa ieņēmumiem. Tāpat vietvaras panākušas, ka ienākumu nodokļa ikgadējo saglabās pašvaldību budžetos. Tādējādi nākamgad pašvaldības kopumā nebūšot sliktākā situācijā kā šogad, valdības sēdē atzina arī Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis. Viņš piebilda arī par Eiropas Komisijas norādēm pašvaldību lielākas patstāvības veicināšanai Latvijā.
Vismaz turpmākos trīs gadus Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem būs samazinātā 12% pievienotās vērtības nodokļa likme. Zemkopības ministrijas ieskatā, tas ļaujot cenas padarīt konkurētspējīgākas.
Ar budžetu saistītos likumprojektus valdība turpinās izskatīt ceturtdien. Pēcāk gala lēmums par visām valsts budžetu pavadošajām likumu izmaiņām būs jāsaka Saeimai. -
Raidījumā Pievienotā vērtība par pasaules finanšu tirgiem, kā tie ietekmē mūs un kāda varētu būt esošo un potenciālo uzņēmumu sākotnējo publisko akciju piedāvājumu ietekme uz Baltijas biržu. Un ar aprunāsimies vienu uzņēmumu, kurš pošas uz biržu - kafijas grauzdētāju “Kalve”.
Ieskatīsimies arī savos ieguldījumu portfeļos, aizvadītās nedēļas norisēs Baltijas biržā un kā ierasts – sākam ar īsu apskatu par to, kas aktuāls ekonomikā.
--
Pasaules nozīmīgākās ekonomikas cita pēc citas sāk mazināt naudas procentlikmes, Eiropa, ASV, Ķīna, un finanšu tirgos vērojams optimisms. Cik tas pamatoti un ilgtspējīgi? Vērtē „Luminor” Finanšu tirgus departamenta vadītājs Gints Belēvičs. Viņš saka, Eiropas galvenā problēma šai laikā ir konkurētspēja.
--
Vēl par kādu uzņēmumu, kurš pošas uz biržu un līdz šim ir bijis veiksmes stāsts. Tas ir kafijas grauzdēšanas uzņēmums “Kalve”. Pirmais uzņēmums Latvijā, kurš ir ieguvis starptautisku ilgtspējas zelta standartu komūnas “B Corp” sertifikātu, kas apliecina, ka uzņēmums ir ilgtspējīgs un rada labumu visām iesaistītajām pusēm – darbiniekiem, piegādātājiem, klientiem, videi. Tiekšanās un ceļš pēc konkrētā sertifikāta bija grūts, taču ne pašmērķis, jo jau uzņēmumu veidojot, kā galvenā vērtība tika izvirzīta – radīt labumu un pozitīvu ietekmi visiem, skaidro uzņēmuma līdzdibinātājs un vadītājs Gatis Zēmanis, un tie nav tikai CO2 izmeši kā daudzos oficiālos dokumentos. -
1. oktobrī ir stājušās spēkā būtiskas izmaiņas parādu piedziņas kārtībā, kas paredz vieglākus nosacījumus parādniekiem, saglabājot viņu ikdienas rīcībā lielāku ienākumu daļu. Protams, ir tādi, kas nav apmierināti ar jauno kārtību. Par izmaiņām interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju asociācijas padomes priekšsēdētāja Iveta Kruka un zvērināts tiesu izpildītājs Andris Spore.
Skaidrojot pieņemtās izmaiņas, Iveta Kruka norāda, ka tagad visās lietu kategorijās ieturējuma princips ir vienāds, pēc viena algoritma. Cilvēkiem vislielākās bažas ir par piedziņu no minimālās darba algas.
"Jā, piedziņa no minimālās darba algas tiks veikta, tā tiek veikta samērīgi, atbilstošā apmērām, jo ir jāsaprot, ka jābūt piedziņas neizbēgamības sajūtai.
Ja ir nenokārtotas saistības, un mēs nerunājam tikai par ātrajiem kredītiem un banku kredītiem, mēs arī runājam par komunālo maksājumu parādiem, par aizdevumu kaimiņam, pa nolietiem griestiem kaimiņam, vai avārijas seku zaudējumu. Piedziņai ir jābūt, par to nav diskusiju, bet tai jābūt samērīgai," norāda Iveta Kruka. "Ceram, ka grozījumi to arī veicinās. Savukārt darba tirgus eksperti uzskata, ka grozījumi veicinās cilvēku iziešanu ārpus "ēnas" [ēnu ekonomikas], vai vismaz "pusēnas", jo nereti saprotam, ka minimālā alga ir tikai redzamā daļa un bonusā kaut kas tur ir. Saprotot, ka nereti cilvēki atrodas "ēnā", nevis tāpēc, ka grib tur būt, bet neredz citu iespēju, kā izdzīvot. Tāpēc ceram, ka grozījumi, kuri ir atvēruši ceļu uz samērīgu maksāšanas kārtību. Piedzinējam tas būs ilgāk, arī kreditori to saprot, bet galvenais, lai ir šis process."
Ja ir piedziņas lietas ir pie vairākiem tiesu izpildītājiem, jāsazinās ar visiem un potenciālā vienošanās par parādu apmaksu jāsaskaņo ar katru. Tas ir sarežģītāk, bet šādu gadījumu nav daudz.
Runājot par tiem, kas grimst arvien dziļākā parādu purvā, raidījuma viesi iesaka vispirms izprast parādsaistības un to cēloni un atturēties no darbības, kas sodus izraisa, vai uzturlīdzekļu gadījumā - censties maksāt ikmēneša maksājumus, lai nepieaug parāds.
"Tas ir lavīnas efekts, nemaksājam kārtējos uzturlīdzekļu maksājumus, katru mēnesi parāds augs un augs, lavīna paliek arvien draudīgāka," atzīst Iveta Kruka.
Viņa atzīst, ka praksē ir bijuši vairāki gadījumi gan par administratīvajiem sodiem, gan uzturlīdzekļiem, ja cilvēks vēlas un meklē risinājumu, to ir iespējams atrast.
Protams, ne vienmēr ir tik pozitīvi. Viņa stāsta par kādu gadījumu, kur cilvēks bijis ar labiem ienākumiem, bijuši jāmaksā uzturlīdzekļi. Sākumā tas pat raisījis mulsumu, kāpēc uzturlīdzekļi jāpiedzen piespiedu kārtā, ja ir tik labi ienākumi. Viņam bijusi azartspēļu atkarība, lai arī teicis, ka pats tiks galā, bet diemžēl nācies iejaukties tiesu izpildītājam. -
Pērn Latvijā bija straujākais iedzīvotāju skaita kritums Eiropas Savienībā (ES) – par 11,1 tūkstoti. Tā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Arī dzimušo skaits Latvijā samazinās vidēji straujāk nekā citās Eiropas valstīs un pērn piedzimušie 14,5 tūkstoši bērnu ir zemākais rādītājs pēdējo 100 gadu laikā. Vienīgā iepriecinošā ziņa – iedzīvotāju skaits nedaudz palielinājies migrācijas rezultātā.
Rīgas Ekonomikas augstskolas asociētā profesore Zane Vārpiņa uzsver, ka viņu kā demogrāfi visvairāk uztrauc fakts, ka Latvijā ilgstoši ir viens no augstākajiem mirstības rādītājiem Eiropas Savienībā.
Demogrāfe Zane Vārpiņa vērtē, ka dzimstības kritums Latvijā ir lielāks nekā citās Eiropas valstīs tādēļ, ka demogrāfiskā bedre, kad dzima maz bērnu, bija arī 90. gados. Turpinās arī ekonomiskā migrācija, tomēr pērn Latvijā atgriezās arī 8,2 tūkstoši remigrantu.
Iedzīvotāju skaita samazināšanās, protams, visvairāk ietekmēs darba tirgu. Stāsta Latvijas Bankas ekonomists Andrejs Migunovs.
Kā uzlabot demogrāfisko situāciju Latvijā? Rīgas Ekonomikas augstskolas asociētā profesore Zane Vārpiņa skaidro, ka vienkāršu risinājumu nav. Viens no ierosinājumiem ir palielināt bērnu pabalstus vecākiem.
Un nobeigumā vēl kāda pozitīva ziņa - Latvijā ir aktīvi seniori, kas pēc pensionēšanās turpina strādāt un ir labs papildinājums darba tirgum. -
Raidījums Stiprie stāsti ciemojas pie Līgas Kozakas Limbažu novada Alojas pagasta "Strēlniekos". Līga kopā ar vīru, ukraini Vasiliju, audzē 80 kazu ganāmpulku un izkopj Latvijas vietējo šķirni. Bijušā kartupeļu pagraba vietā tagad izveidota piena māja, kur no kazu piena top dažāda veida sieri ar piedevām, saldējums un citi produkti. Līga dzīvo kopā ar meitas Marikas ģimeni un diviem mazdēliem.
- Näytä enemmän
