Episodit
-
Nunna M. P. "Mana mamma EvangeLIA Kukuvasa Guļevska"
Lia Guļevska ir žurnāliste ar 40 gadu darba pieredzi Latvijas Radio, leģendārās programmas "Mikrofons" veidotāja, bet viņas meita Diāna Sproģe (Nunna M. P.) – režisore ar 30 gadu darba pieredzi Latvijas Radio un grāmatu "Galvenajā lomā Arnis Līcītis” un "Mana mamma EvangeLIA Kukuvasa Guļevska" autore. Gan ar Liu, gan Diānu plašākā sarunā tiekamies "Grāmatu stāstos"!
Helga Tormane. "Jukī muzejā"
Un vēl pārraidē skan intervija ar Helgu Tormani, kura radījusi jaunu bērnu grāmatas sēriju. Grāmatas galvenais varonis ir zinātkārais un draudzīgais Jukī. Kopā ar Jukī ir arī viņa labākie draugi – nepacietīgā Ulla un nosvērtais Bīra Bo. Jukī ar draugiem ierodas muzejā, lai apmeklētu izstādi. Muzejā notiek dažādas neparastas lietas, un izstādes apmeklējums izvēršas par ceļojumu fantāzijas pasaulē. Izrādās, ka ikviena nodarbe var būt mākslas darbs. -
Džena Andersone Romāns "Herbārijs ar leduspuķēm"
Triju atzinību ieguvušu stāstu krājumu autorei Dženai Andersonei iznācis pirmais romāns “Herbārijs ar leduspuķēm”. Sev raksturīgajā skarbajā, nedaudz mistikas caurvītajā, tomēr dzīvības pilnajā stilā autore vēsta par cilvēka dabas dziļāko būtību, spēju atzīt savu vainu un palikt uzticīgam savai sirdsapziņai un principiem. Pati rakstniece savu romānu raksturo kā psiholoģiskas spriedzes drāmu ar krimināliem elementiem, tomēr tas ir daudzslāņains darbs, kurā parādīta likumsakarību paradoksālā daba. Raidījumā - saruna ar autori
"24 stāsti Ziemassvētkiem"
24 autori aptver plašu šī brīža Latvijas literatūras ainu un spilgti parāda to, kā ziemu, Ziemassvētkus un nedaudz arī Jaungada sagaidīšanu izjūtam šobrīd, 21. gadsimta Latvijā.Vai svētku sajūta slēpjas bērnības smaržās un rotājumos? Kādā pavisam īpašā krūzītē? Vai varbūt tā meklējama, kad auto iestieg sniegā meža vidū? Vai tā sākas pirmajā decembrī un izzūd Vecgada vakarā? Katram ziemas un Ziemassvētku radītā izjūta ir netverama un īpaša, un katrs krājuma autors atrod savu ceļu līdz Ziemassvētkiem.
Liega Piešiņa izvaicā rakstniekus Ingu Grencbergu, Lauru Melni, Leldi Jauju un Viesturu Ķerus. -
Puuttuva jakso?
-
Sarmīte Kolāte, Elīna Kursīte. "R*sols"
Rasols pavisam noteikti vieno visus latviešu svētku galdus. Būdamas par to pārliecinātas, abas grāmatas autores – fotogrāfe un sociālantropoloģe Elīna Kursīte un žurnāliste Sarmīte Kolāte – nolēma ļauties pētnieciskai avantūrai un doties rasola ekspedīcijā, lai noskaidrotu, kāds tad ir pareizais rasols un vai tāds vispār pastāv. Grāmatas tapšanas laikā autores viesojās pie 20 stāstu un recepšu autoriem, nogaršojot visdažādākās “pareizā” rasola variācijas. Bet mēs vēl aizvien strīdamies par to, kā tad ir pareizi – rasols vai rosols. "Grāmatu stāstos"uz sarunu aicinām grāmatas autori, fotogrāfi un antropoloģi Elīnu Kursīti.
"Varu liecināt." Laikabiedri par Latvijas žurnālistikas personību Voldemāru Krustiņu. Sastādījusi Ilze Būmane
Šajā grāmatā iekļautais rakstu kopojums ir pirmais mēģinājums atstāt vēsturiskas liecības par vienu no nozīmīgākajām personībām 20. gadsimta otrajā pusē un gadsimtu mijā Latvijā: sabiedriskās domas veidotāju, politiķi, skolotāju, publicistu, zemnieku, žurnālistu – Voldemāru Krustiņu (1932–2020 ). Cilvēku ar neaptverami plašu un daudzveidīgu ietekmju loku uz indivīdu un kolektīvo apziņu. Raidījumā sarunājamies ar mākslas zinātnieci, grāmatas sastādītāju Ingrīdu Burāni un žurnālisti Ilzi Būmani.
-
Nikolā Ozano. "Biblihigianse jeb Kādas grāmatas noslēpums"
Franču rakstnieka un tulkotāja Nikolā Ozano grāmata "Biblihigianse jeb Kādas grāmatas noslēpums" ir dokumentāls stāsts par pirmo "Latviešu–franču" vārdnīcu, kas iznākusi 1941. gadā – kā uzsver autors, visbriesmīgākajā gadā Latvijas vēsturē. Grāmatas varonis grib saprast, kā un kāpēc tapa šī vārdnīca, kas bija tās autori, un kas ar viņiem notika. Valodai veltīts mīlas stāsts izvēršas dramatiskā detektīvstāstā. Visa izmeklēšana notiek lasītāja acu priekšā, un sižeta pavērsieni ir tik pārsteidzoši, kā tas iespējams tikai patiesos stāstos. Jāpiebilst, ka atrisinājuma meklējumos piedalījās vairāki Latvijā labi pazīstami valodniecības eksperti, arī šīs grāmatas tulkotājs Jānis Joņevs, redaktore Sanda Rapa un mākslinieks Aleksejs Muraško. Raidījumā tiekamies gan ar pašu grāmatas autoru Nikolā Ozano, gan tulkotāju Jāni Joņevu.
Ēriks Vilsons. "Pēc otrā zvana"
Un vēl "Grāmatu stāstos" saruna ar aktieri Ēriku Vilsonu, kura stāstnieka instinkts nepieviļ arī šoreiz. "Ievelkošs un kinematogrāfisks te ir viss, tomēr visvairāk sagūsta teātrim veltītās rindkopas. No teātra nav viegli tikt vaļā, pat ja tas liekas graujošs, neauglīgs, destruktīvs, pat nāvējošs. Mēs abpus rampai visi esam līdzīgi," raksta Orests Silabriedis. -
Katalogs "Baltā vilka zemeņu lauks"
Pirmssvētku dienās Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) tika atklāta izstāde "Baltā vilka zemeņu lauks", kas veltīta Baltvilka balvas divdesmit gadu vēsturei. Tā iecerēta kā ceļojošā izstāde, ir viegli transformējama un pārvietojama. Izstādei ir sagatavots katalogs, ko īpaši vērtīgu dara ik gadu balvas pasākuma laikā publicēto eseju fragmenti. Tā ir lasīšanas tradīciju un jaunrades procesus atspoguļojoša emocionāla dienasgrāmata. Kataloga dizains ir veidots vienotā stilā ar izstādi, izmantojot mākslinieces Anitas Paegles ilustrāciju elementus un Elīnas Brasliņas zīmējumus. Par šo izdevumu "Grāmatu stāstos" plašāk stāsta LNB Bērnu literatūras centra vadītāja Silvija Tretjakova.
Dainis Īvāns, Māris Martinsons. "Zeme, kas dzied. 1873. gads"
Lai gan romāns tapis rūpīgas vēsturisko materiālu izpētes rezultātā, strādājot pie spēlfilmas "Zeme, kas dzied" scenārija, tas nepārstāta filmas notikumus. Tas ir patstāvīgs literārais darbs, kas piedāvā aizraujošu un iedvesmojošu stāstu, kur ar vēstures faktiem savijas fantāzija, ironija un drāma, 21. gs. latviešu acīm parādot pirmos soļus pretim mūsdienu Latvijai. Raidījumā tiekamies ar abiem grāmatas autoriem - kinorežisoru Māri Martinsonu un ekspolitiķi, sabiedrisko darbinieku Daini Īvānu. -
Ieva Viese. "Laikam"
"Grāmatu stāstos" sarunājamies ar dzejnieci, mākslinieci un pētnieci Ievu Viesi, kuras nesenākās dzejas publikācijas bijušas žurnālā "Strāva", interneta žurnālā "Satori" un literatūras un kultūras žurnālā "Punctum". " Viņas dzejas balss ir savdabīga un patstāvīga, daudzi dzejoļi šķiet kinematogrāfiski: sirreālu animāciju virknēs tajos dinamiskā mainībā pārvietojas ar ūdens pasauli saistīti tēli, laika plūduma un psihes dzīļu motīvi; universāli arhetipi parādās konkrētā kultūrvēsturiskā un ģeogrāfiskā kontekstā, turklāt autore nesamierinās ar vizualitāti un rūpīgi strādā ar valodu un formas meklēj umiem. Nosaukums "laikam" ietver gan vispārējo, gan laikmetīgo, gan arī neviennozīmīgo."Tā atzīst krājuma redaktore Anna Auziņa. Ievas Vieses pirmā dzejas grāmata "Laikam" ir izdota ar autores fotoattēliem.
Ainars Mielavs. "Kad mēness jūrā krīt"
Klajā nākusi dziesminieka un gleznotāja Ainara Mielava grāmata ir gan dziesmu tekstu izlase, gan mākslas albums. "Viņa dziesmas un vārdi viņa ceļu padara svarīgu arī mums. Mīlestība skaitās un, lai cik tālu iets, nepāriet nekas. Taču savu dzīvi nodzīvot varam tikai katrs pats. Šodien, pēc visiem šiem gadiem, tas ir Mielava svarīgākais vēstījums. Dzīvotājs. Melodijās, vārdos un gleznās," saka Klāss Vāvere. Ar Ainaru Mielavu tiekamies plašākā sarunā.
Jana Egle. "Bovijs un 12 putnēni"
Un vēl pārraidē uzrunājam rakstnieci Janu Egli, kuras grāmata "Bovijs un 12 putnēni" ir stāsts par to, cik dažādas ir ģimenes. Rotaļu lācītis Bovijs ir īpašs, jo viņam ir atšķirīgas krāsas acis gluži kā Deividam Bovijam un viņš ir bērnudārza grupas “Putnēni" talismans. Ik nedēļu viņš ciemojas pie citas bērnudārza grupas ģimenes. Lācēns redz notikumus un attiecības, taču skaļi nerunā, nevērtē un arī pie sevis neizsaka spriedumus par katras ģimenes situāciju. Ģimenes, kurās Bovijs viesojas, raksta Bovija dienasgrāmatu par to, ko kopā piedzīvojuši. -
Metjū Vilsons. "Māksla tuvplānā"
Grāmatas autors Metjū Vilsons ir mākslas vēsturnieks, pasniedzējs un rakstnieks. Viņš publicējies daudzos prestižos mākslas izdevumos, kā arī regulāri piedalās mākslas darbu ekspertīzēs. Latviešu lasītāju atzinību izpelnījušās viņa grāmatas “Simboli mākslā” un “Simbolu slepenā valoda” . Mākslas vēstures izklāstos bieži mēdz būt daudz sarežģītu formulējumu un tehnisku jēdzienu, tāpēc tā mēdz šķist biedējoša. Grāmata “Māksla tuvplānā” piedāvā inovatīvu pieeju: aizraujošu vizuālu jaunatklāsmes ceļojumu, kurā, dekonstruējot ievērojamus mākslas darbus, izpētīsim, kur slēpjas to autoru meistarība. "Grāmatu stāstos" ar šo darbu tuvāk iepazīstina izdevēja Renāte Punka.
Gunita Krilova. "Un viņi dzīvoja ilgi"
Un vēl raidījumā tiekamies ar Gunitu Krilovu, kura 2019. gadā debitēja ar romānu "Driftā tikai lēdijas". Pēc diviem gadiem iznāca viņas otrais romāns "Cukursaldā", bet šogad - "Un viņi dzīvoja ilgi." Tāpat kā savos iepriekšējos romānos, arī šajā autore raksta par būtiskām problēmām mūsdienu latviešu sieviešu dzīvē: par attiecībām ģimenē, bērnu audzināšanu, savas personības meklējumiem.
-
Janīna Kursīte. "Kamolkoks. Apcere par ceļiem uz latviskumu"
Šoreiz "Grāmatu stāstos" visupirms veram vaļā Janīnas Kursītes grāmatu, kurā autore mēģina noskaidrot, kādi esam bijuši, kas mums bijis svarīgs un kuras no vērtībām, kas rodamas folklorā, literatūrā, plašāk – iepriekšējo gadsimtu kultūrā – esam saglabājuši un kāpēc. Nosaucot savu grāmatu kamolkoka vārdā, autore domājusi gan par reāliem dzijas kamoliem un kokiem, gan to simboliskajiem līdziniekiem.
Liene Behmane. "Kaķa Semanuela piedzīvojumi"
Raidījumā tiekamies arī ar Lieni Behmani, kura ikdienā ir bibliotēku informācijas speciāliste. Literārās gaitas uzsākusi jau astoņu gadu vecumā ar dzejoļiem, kuri publicēti vietējā Tukuma avīzē, taču nopietnāk raksta kopš 2021. gada. "Kaķa Semanuela piedzīvojumi" ir viņas pirmā grāmata. Tie ir jautri stāsti, kas pauž kaķa pozīciju... -
Silvija Brice. "Piktais sentiments"
Uz sarunu aicinām vienu no Latvijas vadošajām tulkotājām un nenoliedzami - arī brīnišķīgo rakstnieci un esejisti Silviju Brici, kuras "Baigās piezīmes" bija bestsellers, un nu pēc četriem gadiem atnācis ir arī "Piktais sentiments". Jālasa un jāpriecājas par viņas piezīmēm uz mazām lapiņām, kas lasītāju mudina domāt.
Ketrīna Gildinere. "Labrīt, briesmoni!"
Un vēl raidījumā sarunājamies ar Ģimenes psiholoģijas centra "Līna" izdevniecības vadītāju Lauru Stuklu, kura iepazīstina ar Ketrīnas Gildineres gramātu "Labrīt, briesmoni!". Gildinere ir klīniskā psiholoģe ar vairāk nekā 25 gadu darba pieredzi un daudzu atzītu grāmatu autore. Viņas teju romānam līdzīgais stāstījums par katru no klientiem ir aizkustinošs, asprātīgs un viegli smeldzīgs. Gildinere ļauj ielūkoties psihoterapeita kabinetā, parādot, kā terapijas process var dziedēt pat visneiedomājamākās brūces.Grāmata, kas iederas gan psiholoģijas, gan biogrāfiskās lteratūras plauktiņā un vienlaikus lasāma kā aizraujošs romāns.
-
Edīte Pauls-Vīgnere. "Vīna garša"
"Vīna garša" ir jau trešā grāmata pēc "Koronetēm" un "Ak, sievietes", kurā apkopotas mākslinieces darbu fotogrāfijas, ko uzņēmis Valdis Ošiņš. Un katra no tām veltīta kādam notikumam vai mīļam cilvēkam. Grāmatā iekļautas pirms pieciem gadiem izstādei "Vīna garša" radīto miniatūru fotogrāfijas, un tā veltīta mākslinieces vectēvam.
Ēvalds Flisars. "Zelta krastā"
Slovēņu rakstnieka Ēvalda Flisara romānu „Zelta krastā” laikraksts „The Irish Times” savulaik ierindojis starp labākajiem romāniem par Āfriku, ko sarakstījis eiropietis. Tā angļu valodas tulkojums ticis nominēts prestižākajai Eiropas literatūras balvai – Dublinas Literatūras balvai, bet tagad tas iznācis Māras Gredzenas tulkojumā latviešu valodā. Savā ziņā tas ir piedzīvojumu romāns, tomēr gandrīz nekas šajā Āfrikas stāstā nav tā, kā izskatās pirmajā acu uzmetienā.
Raidījumā sarunājamies ar tekstilmākslinieci Edīti Pauls-Vīgneri, redaktori Sandru Ošiņu, tulkotāju Māru Gredzenu un slovēņu rakstnieku Ēvaldu Flisaru. -
Atis Lejiņš. Karavīrs un Guntiņa.
Politiķa un vēsturnieka Ata Lejiņa debija daiļliteratūrā ir viņa romāns “Karavīrs un Guntiņa”. Tas ir vēsturisks spiegu romāns, daļēji balstīts uz paša autora dzīves faktiem, daļēji uz citiem reāliem vai gandrīz reāliem vēsturiskiem notikumiem. Vēsturiskos faktos būvētajās mizanscēnās darbojas ne tikai pats autors Laimoņa lomā, bet arī citas reālas personas, piešķirot vēstījumam dokumentāla romāna statusu.
Danute Kalinauskaite. Baltie pret melnajiem.
Kalinauskaites romāns "Baltie pret melnajiem" ir mēģinājums noturēt gaistošu atmiņu un salikt vienkopus dzimtas pieredzējumus. Lietuvas presē Akvilina Cicēnaite to raksturojusi: “Tas ir zaudēto dzimtas vārdu arhīvs, kur pūliņi nosaukt vārdā apliecina arī vēlmi turēties pie lietām un apveidiem, kas slīd ārā no rokām, – turēties, lai caur vārdiem izdzīvotu un nosargātu savu stāstu.”
Raidījumā saruna ar politiķi un vēsturnieku Ati Lejiņu, kā arī tulkotāju Daci Meieri. -
Ilze Būmane. "Piebaldzēns ar pasaules apvārsni"
"Grāmatu stāstos" tiekamies ar žurnālisti Ilzi Būmani, kuras veidotā grāmata "Piebaldzēns ar pasaules apvārsni" ir kā enciklopēdisks uzziņu krājums, kurā Artura Krūmiņa dzīves pieredze izgaismo gan latviešu tautai kopīgo kultūras vēstures ainu, gan dziļi individuālo un unikālo. Saspringts, pārbaudījumiem un grūtībām piepildīts izglītības un darba mūžs – tā varētu definēt arhitekta, zinātnieka, pedagoga, dzejnieka un kultūras darbinieka Artura Krūmiņa gājumu cauri vairākiem laikmetiem un dzīvi apdraudošiem pārbaudījumiem. Artura Krūmiņa vārdam Latvijas arhitektūrā ir vērā ņemams īpatsvars, un meistara veikums skaidri izgaismo sasniegtos mērķus. Viņa realizētie un uz papīra palikušie projekti vēl joprojām gaida monogrāfisku apceri. Jau kopš jaunības dienām viņš aizrāvās ar literatūru, pats rakstīja dzeju, tika arī publicēts, turklāt bija pirmās latviešu klasiskās operas, 1919. gadā uzvestās Alfrēda Kalniņa “Baņuta” libreta autors. Būdams vēl arhitektūras students, Arturs Krūmiņš apjomīgo libretu saistītā valodā uzrakstīja 1903. gadā, atsaucoties Rīgas Latviešu biedrības Mūzikas komisijas rīkotajam operas libretu konkursam. 2023. gadā apritēja 120 gadu kopš operas “Baņuta” libreta tapšanas.
Krišjānis Zeļģis. "Patīk!"
Un vēl raidījumā sarunājamies ar dzejnieku Krišjāni Zeļģi: dzejoļu krājums "Patīk!" ir Krišjāņa debija bērnu literatūrā. Krājumā iekļauti 36 dzejoļi, kuros atrodams liels retums mūslaiku dzejā bērniem: puikas domu gaita, kurā liela nozīme ir interesei par to, kā pasaule darbojas, kā to racionāli izprast, kā uz to iedarboties. Ar šo grāmatu autoram izdodas uzrunāt mazos lasošos (un mazāk lasošos) zēnus, it īpaši tādēļ, ka arī Zeļģa dzejas vizuālais interpretētājs Svens Neilands sevi jau parādījis kā ilustratoru, kura stilu un asprātību var formulēt kā “vīrišķīgu bērnišķību”. Krišjānis Zeļģis publicē dzeju kopš 2003.gada, bet pirmais no pieciem krājumiem "visas tās lietas" iznācis 2010. gadā. -
Ivars Šteinbergs "Ābece"
Dzejnieka Ivara Šteinberga trešā grāmata "Ābece" ir konceptuāls dzejprozas krājums, ko veido mikroesejas par burtiem un kombinatorās dzejas vingrinājumi. Lai arī ieturēta ābeces žanrā, Šteinberga "Ābece" paredzēta cilvēkiem, kas jau māk lasīt.
Kristīne Jučkoviča "Nesaki ne jā, ne nē"
Korporatīvais romantiskais romāns. Kristīnes Jučkovičas debijas romāns “Nesaki ne jā, ne nē” attēlo vidi, kurā autore jūtas kā zivs ūdenī. Ir dramatiskie notikumi, kas risinās ap veiksmīgo farmācijas uzņēmumu, nodrošinot intrigu spriedzes romānu cienītājiem, bet tas ir tikai fons. Svarīgāka ir tēma par četrdesmitgadnieču dzīves pieredzi, kad no ierastām sliedēm pēkšņi iekļūsti neparedzētā turbulencē.
Raidījumā tiekamies ar grāmatas autori Kristīni Jučkoviču un dzejnieku Ivaru Šteinbergu. -
Andra Manfelde. "Dilstošais medus mēness"
Andra Manfelde raksta dzeju, prozu un grāmatas bērniem. Šis ir viņas piektais dzejoļu krājums. Autore savā dzejā izvirzījusi uzdevumu nevis šokēt un apsūdzēt, bet liecināt un saglabāt. Piemēram to, kā medus krāsas mēness no namu horizonta kāpj augstu nakts zenītā līdz kļūst ierasti metāliski vēss. Šī grāmata ir atzīšanās mīlestībā. Arī "vaska vīram" aiz tirgus letes, gleznotājiem, un, protams, jūrai, kuras tuvumā šie dzejoļi sarakstīti. "Grāmatu stāstos" - plašāka saruna ar dzejnieci.
Linda Gabarajeva (Mence). "Kosmoss ir virs bēniņiem"
Un vēl raidījumā tiekamies ar dzejnieci Lindu Gabarajevu (Menci) - dzejoļu krājuma "Apļi" (2023) un dzejas grāmatas bērniem "Kosmoss ir virs bēniņiem" (2024) autori, kura raksta arī publicistiku un īsprozu. Par dzejoļu krājumu "Apļi" saņēmusi Ojāra Vācieša literāro prēmiju dzejā un nominēta Latvijas Literatūras gada balvai kategorijā "Labākais dzejas autordarbs". Krājums "Kosmoss ir virs bēniņiem" ir Lindas debija bērnu literatūrā. Dzejoļu krājums sakņojas kontrastiem un detaļām bagātā, neizskaistinātā, bet brīnumainu notikumu un negaidītu pārvērtību pilnā bērnības pieredzē. -
Zane Daudziņa. "Bērnudienas komunālijā"
Komunālā dzīvokļa mikropasaule, skatīta mazās Zanes acīm, ir stāsts, kas vienlaikus liek smieties balsī un vedina uz pārdomām. Trāpīgās etīdēs izspēlētais padomju laika sadzīves absurda teātris raisa vienlaikus uzjautrinājumu un smeldzi. Līdzās latviešu rakstnieku klasiskajām bērnības atmiņām tagad nostājas arī "Bērnudienas Komunālijā" – ne mazāk saulainas, ne mazāk skarbas, bet izstāstītas ar uzvarošu humoru un mīlestību." Tā par aktrises Zanes Daudziņas jaunāko grāmatu raksta literatūrkritiķe Bārbala Simsone. "Grāmatu stāstos" plašākā sarunā tiksimies ar pašu grāmatas autori Zani Daudziņu un viņas draudzeni Ingūnu Lozi.
Gabriels Garsija Markess. "Tiksimies augustā"
Savukārt ar Gabriela Garsijas Markesa romānu "Tiksimies augustā" iepazīstina tulkotājs Edvīns Raups. "Tiksimies augustā" tiek dēvēts par jaunatklāto romānu, jo savu pirmpublicējumu grāmatā tas piedzīvo desmit gadus pēc autora nāves. Slavenā rakstnieka Gabriela Garsijas Markesa dēli zināja par tā eksistenci, bet viņu tēva pēdējais spriedums bijis, ka šī grāmata nekam neder, tā ir jāiznīcina. Dēli grāmatu neiznīcināja, nolika malā, cerēdami, ka laiks izlems, ko ar to iesākt. Viņu atklājums bija, ka šis teksts glabā patiešām daudz spožu vērtību, tā ir iespēja atkal baudīt tikai Markesam piemītošo rokrakstu – viņa izdomu, viņa valodas krāšņumu un maģiskumu. Kā jau Markesam raksturīgi – romāns ir juteklisks, kaislīgs, ikdienišķais tajā cieši savijas ar pārliecīgo, mirklīgais ar mūžīgo. -
Rolanda Bula. "Gulbja zvaigznājs"
"Grāmatu stāstos" tiekamies ar rakstnieci Rolandu Bulu, kura ar "Gulbja zvaigznāju" sāk jaunu detektīvromānu sēriju, kuras centrālos tēlus lasītāji, cerams, mīlēs tikpat stipri kā no iepriekšējiem romāniem pazīstamo izmeklētāju duetu Asnāti Griezi un Juri Zvirbuli. Romāns izšķetina mums blakus eksistējošā ļaunuma ceļus un takas, vienlaikus atjaunojot ticību cilvēcībai un labā pārsvaram pār ļauno.
Baiba Baikovska. "Elfa — suns, ne cilvēks"
Un vēl raidījumā uz sarunu aicinām Baibu Baikovsku, kuras grāmata "Elfa — suns, ne cilvēks" stāsta par piedzīvojumiem un iegūtajām mācībām ar Latvijā vienīgo suni - asistentu Elfu. Baiba Baikovska ir biedrības "Agape LV" nozares "Spēju kustība" vadītāja, kā arī darbojas servisa suņu biedrībā "Teodors." Viņa uzstājas stāvizrādēs, lasa vieslekcijas un runā gan par cilvēkiem ar invaliditāti un viņu vajadzībām, gan par kristietību. Rakstīšana Baibas dzīvē ir kļuvusi par būtisku sevis izpausmes veidu, un šī ir viņas pirmā grāmata. Ikdienā viņu pavada spalvainākā (vismaz viņa tā domā) asistente Latvijā — Elfa.
-
Līga Rimša. "Mazo somiņu laiks"
Apgāds "Zvaigzne ABC" klajā laidis cēsinieces, bijušās latviešu valodas skolotājas Līgas Rimšas debijas darbu – īsprozas krājumu "Mazo somiņu laiks". Stāstu varoņi ir gan pieaugušie, gan bērni, gan dzīvnieki un priekšmeti. Stāsti atklāj autores prasmi iedziļināties cilvēku attiecībās un iekšējos pārdzīvojumos, viņas mīlestību pret dabu un dzīvi.Rakstītājas valoda ir tēlaina, interesantiem izteiksmes līdzekļiem bagāta. Raidījumā – plašāka saruna ar grāmatas autori Līgu Rimšu un viņas literāro konsultanti, rakstnieci Daci Vīganti.
Elmārs Zemovičs. Katalogs "Mūzikas instrumenti un to būvētāji Latvijā"
Rakstniecības un mūzikas muzeja izdotais katalogs "Mūzikas instrumenti un to būvētāji Latvijā" ir pirmais izdevums, kas apkopotā veidā aptver līdz šim Latvijas kultūrtelpā maz reprezentētu nacionālā mantojuma vērtību. Katalogā ietvertā informācija lasāma gan latviešu, gan angļu valodā, un lielu kataloga daļu veltīta vēsturisko instrumentu fotogrāfijām. "Grāmatu stāstos" plašāk izvaicājam Rakstniecības un mūzikas muzeja direktori Ivetu Ruskuli.
-
Orhans Pamuks. "Mans vārds ir Sarkans"
"Mans vārds ir Sarkans" ir slavenākā mūsdienu turku rakstnieka Orhana Pamuka romāns par grāmatu ilustratoriem 16. gadsimta Stambulā. Miniatūra Turcijā tiek uzskatīta par pilnveides mākslu, kur ar acīm uztveramais ir mazsvarīgāks un nereti pat aizliegts – galvenais ir iespēja caur zīmējumu izzināt mūžīgo. Romānu no turku valodas tulkojusi Laima Kota, un šis tulkojums ir liels notikums latviešu grāmatniecībā, jo – cik gan daudz mums ir no turku valodas tulkotu romānu? Turku autors ar šo 1998. gadā klajā nākušo darbu kļuva slavens vai visā pasaulē, tas tulkots vismaz 60 valodās un ir bijis viens no pamatojumiem, par ko 2006. gadā rakstnieks apbalvots ar Nobela prēmiju. Kopumā Pamuks ir vairāk nekā trīsdesmit literāru balvu laureāts. "Gramatu stāstos" – plašāka saruna ar grāmatas tulkotāju Laimu Kotu.
Elga Pētermane, Biruta Zvaigznīte. "Septiņas sudraba karotes"
Elgas Pētermanes mūžs bija aculiecinieks Latvijas likteņstāstam, valsts dzimšanai, tās brīvības gadiem, kara un juku laikiem, Padomju laikiem, kā arī Latvijas atdzimšanai. Viņas rakstītās dienasgrāmatas ir kā cilvēcīga klātbūtne, kas caurstrāvo tekstu un savij stāstus par vienas dzimtas pieredzi ar plašāku Latvijas vēstures kontekstu. Raidījumā uz sarunu aicinām grāmatas autori Birutu Zvaigznīti. -
Džons Donns. "Cilvēks nav sala. Dzeja un "Lūgšanas un apceres ārkārtas gadījumos"
16./17. gs. mijas angļu dzejnieks Džons Donns bija autors, kas izteikti atšķīrās no priekšgājējiem un spilgti izcēlās sava laika literatūrā. Kā skaidro sastādītāja Anna Auziņa, "Donna oriģinalitāte iespaidoja laikabiedrus, lai gan reti kurš spēja pilnībā novērtēt viņa dzejas valodu tās sarežģītības dēļ. Pēc tam to augstu novērtēja tikai 20. gadsimta sākumā, kad vairāki dzejnieki, tostarp Viljams Batlers Jeitss un Tomass Stērns Eliots, atklāja, cik augstā līmenī Donna tekstos savienojas kaisle un reliģiski pārdzīvojumi, intelekts un ķermeniskas metaforas."
Šis ir pirmais angļu klasiķa Džona Donna izdevums latviešu valodā, iepriekš tulkoti vien daži atsevišķi dzejoļi. Tulkoto darbu izlasi veido divas daļas: pirmajā apkopoti svarīgākie viņa dzejas teksti, bet otrajā — "Veltījumi ārkārtas gadījumos un manas slimības posmi", ko žanriski mēdz apzīmēt kā meditācijas un kas vēstī par Donna saslimšanu tīfa epidēmijas laikā un atkopšanos.
Štefija Baltes, Katja Hoga. "Pavērojiet lilijas"
Grāmata ir tulkojums no pavisam jaunas, šī gada sākumā Vācijā izdotas grāmatas. Tā autores Štefija Baltes un Katja Hoga ar tekstu un attēlu palīdzību vēsta par deviņpadsmit Bībeles augiem. Grāmatas autore Štefija Baltes daudzus gadus pavadījusi Jeruzālemē, tādēļ Svētās Zemes augu pasaule viņai ir labi pazīstama. Par šo izdevumu uz sarunu aicinām izdevēju Ingrīdu Briedi. -
Kirana Milvuda Hārgreiva. "Džūlija un haizivs"
Grāmatā skartas vairākas mūsdienu sabiedrībā aktuālas tēmas – vēstījums neuzbāzīgi, tomēr spilgti un tēlaini aprāda, kādu ietekmi cilvēki atstāj uz dabu un apkārtējo vidi, ļauj ielūkoties varoņu iekšējā pasaulē, savstarpējās attiecībās, akcentējot mentālās veselības nozīmību. Šis darbs sniedz gan literāru baudījumu, jo sarakstīts liriskā, skaistā un aizraujošā valodā, ir intriģējošs un dinamiskiem sižeta pavērsieniem bagāts, gan vizuālu gandarījumu, ko sniedz grāmatas ilustratora radītie dinamiskie un spilgtie sižeta attēli. "Džūlija un haizivs" 2024. gadā saņēma Starptautisko Baltvilka balvu. "Grāmatu stāstos" turvāk runājam gan ar pašu rakstnieci Kiranu Milvudu Hārgreivu, gan grāmatas tulkotāju un izdevēju Renāti Punku.
Anda Līce. "Pie vārda vēja"
Un vēl raidījumā tiekamies ar literāti Andu Līci. Jau ierasts, ka viņas grāmatu sērijā, tāpat arī jaunākajā izdevumā, lasāma gan dzeja, gan proza. Jaunākie dzejoļi atnākuši, ar dzidru smeldzi izjūtot dabas saskaņu pretstatā mūsu satricinātajai pasaulei, kas uzasinājusi cilvēkos skepsi un rūgtumu. Prozā – atspīdumos – vērojumos izjūtam sadzīves ainas ar dzejniecei bieži raksturīgo zobgalības pieskaņu. - Näytä enemmän
