Episodit
-
Valdība ir atbalstījusi izmaiņas darbaspēka nodokļos un arī ķērusies klāt nākamā gada budžetam. Diskusijas par nodokļiem ir bijušas ļoti ilgas, un šis sanācis tāds kompromisa variants, bet arvien to kritizēt. Savukārt pēc kritikas par neveiksmīgo reaģēšanu uz Krievijas dronu šonedēļ Nacionālie bruņotie spēki uz nezināmu lidojošu objektu reaģēja "pēc pilnas programmas: ar NATO iznīcinātāju pacelšanu, bet šoreiz tas bija tikai putnu kāsis. Nedēļas aktualitātes Krustpunktā analizē Latvijas TV raidījuma "Kas notiek Latvijā?"' vadītājs Jānis Domburs, laikraksta "Latvijas Avīze" žurnāliste Māra Lībeka un Latvijas Radio Pētnieciskā žurnālistikas daļas vadītājs Ģederts Ģelzis.
-
Centieni Latvijā noteikti prioritāros sporta veidus valsts līmenī turpinās jau vairāk nekā 20 gadus, to beidzot izdevies izdarīt tikai pēdējos pāris gados. Šobrīd Latvijā ir 15 prioritārie sporta veidi, kuru federācijas no valsts saņem vairāk naudas nekā pārējās. Skaidrs, ka tuvākajos gados naudas sportam vairāk nepaliks, tāpēc Izglītības un zinātnes ministrijas gaiteņos virmo ideja prioritāro sporta veidu skaitu pakāpeniski samazināt. Šādai idejai gan ir daudz pretinieku, kuri uzsver - tā naudu neietaupīs.
Valsts budžetā šogad sportam atvēlēti nedaudz vairāk nekā 50 miljoni eiro. Tas ir par aptveni desmitdaļu vairāk nekā pērn, bet pieaugums ir tikai uz sporta pedagogu un treneru algu rēķina. Pārējās budžeta pozīcijas palikušas praktiski nemainīgas. Un tā tas būs vismaz vēl vairākus gadus, jo valdība definējusi konkrētas prioritātes budžetā: iekšējo un ārējo drošību, tās stiprināšanu. Nekam citam papildu naudas nebūs.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) vismaz sporta nozares kontekstā ar to samierinājusies, bet iekšienē meklējot risinājumus, kā optimālāk sadalīt naudu dažādām vajadzībām.
Viena no idejām, kuru intervijā Latvijas Radio septembra sākumā pauda arī jaunais ministrijas Sporta departamenta direktors Aleksandrs Samoilovs, ir samazināt valstī noteikto prioritāro sporta veidu skaitu no 15 līdz desmit. Viņš gan uzsvēra, ka tā ir tikai ideja un nekas vēl nav izlemts. -
Puuttuva jakso?
-
Valdība ķērusies klāt nākamā gada budžetam un 19. septembra ārkārtas sēdē atbalstīja iecerētās izmaiņas darbaspēka nodokļos. Tās paredz no nākamā gada paaugstināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes, minimālo algu un neapliekamo minimumu. To cer kompensēt ar akcīzes nodokļa un dažu citu nodokļu paaugstināšanu, kā arī pretrunīgi vērtēto plānu pārdalīt 1% no pensiju otrā līmeņa uz pirmo.
Šī valdības ārkārtas sēde bija veltīta kopskatam par piedāvātajām nodokļu pārmaiņām, kas skars teju visus valsts iedzīvotājus. Pārmaiņu Finanšu ministrijas paredzētajā scenārijā pašlaik nav. Iespējams, tādas būs turpmākajos budžeta dokumentu un plānu apspriešanas cēlienos gan vēlreiz valdībā, gan vēlāk Saeimā.
Piedāvātais scenārijs paredz vienkāršot nodokļu sistēmu un līdz ar darbaspēka nodokļu samazināšanu veicinātu privāto patēriņu un investīcijas, uzsver Finanšu ministrija. No 2025. gada paredzēts fiksēt ar nodokli neapliekamo minimumu visām algām 510 eiro mēnesī un turpmākajos gados to paaugstināt. Pensiju neapliekamo minimumu nākamajā gadā paredzēts paaugstināt no 500 līdz 1000 eiro mēnesī – augstāk nekā nosauca pirms neilga laika.
Atbilstoši Finanšu ministrijas aplēsēm, 750 eiro lielas pensijas saņēmējs nākamgad dabūs par 50 eiro vairāk. Ja pensija ir 1000 eiro, tad nākamgad uz rokas būs par 100 eiro vairāk.
Neapliekamā minimuma pārskatīšanu pensionāriem finanšu ministrs Arvils Ašeradens no „Jaunās Vienotības” valdības sēdē pamatoja ar to, ka vairāk nekā 60 000 cilvēku pensijas vecumā turpina strādāt. Saglabājot zemāku pensijas neapliekamo minimumu, viņu situācija pasliktinātos. -
“Es gribu, lai par manu dēlu ir vairāk informācijas. Lai nebūtu tā, ka viņš gāja bojā un cilvēki aizmirstu viņu. Es gribu, lai atcerās.” šīs nedēļas "Drošinātājā" saka lielās intervijas varone Sandra Oncukle, kuras dēls Vitālijs Smironvs pirms 11 mēnešiem kļuva par pirmo latvieti Ukrainas brīvības cīnītāju rindās. Sandra bija atgriezusies Kijivā, kur viņu iztaujāja Latvijas Radio korespondente Ukrainā Indra Sprance.
Savukārt Dīvs Reiznieks Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu iztaujā par šādiem jautājumiem:
Jaunie Eiropas Savienības komisāri - izcila izvēle Ukrainai?
Kā baltiešu nonākšana svarīgos Eirokomisāru amatos ietekmēs sadarbību ar ASV?
Tramps un Harisa par Ukrainu runā daudz, taču ar pilnīgi atšķirīgu pieeju.
Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.
Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs
-
Ikgadējais ziņojums par Eiropas Savienības (ES) Enerģētikas savienības stāvokli liecina, ka Eiropa joprojām ir atkarīga no Krievijas gandrīz piektajā daļā gāzes importa. Brisele joprojām vilcinās piemērot sankcijas Krievijas gāzei, bažījoties par lēno pāreju no fosilā kurināmā un atsevišķu dalībvalstu iebildumu dēļ. Tikmēr Ukraina uzsvērusi, ka gada beigās pārtrauks gāzes tranzītu uz Eiropas Savienību. Eiropas Komisija gan mierina, ka alternatīvas jau esot atrastas.
Neraugoties uz to, ka Krievijas gāzes piegādes uz Eiropas Savienību kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā ir dramatiski samazinājušās, Eiropas Savienības valstis no kopējā iepirktā gāzes apjoma no Krievijas šī gada pirmajā pusē importējušas 18%. Gada otrajā ceturksnī no Krievijas pat importēts vairāk gāzes, nekā no ASV. Arī sašķidrinātās dabasgāzes imports no Krievijas apjoma ziņā ierindojas otrajā vietā un ir mazāks tikai par Norvēģijas piegādāto apjomu.
Vairākas valstis no Krievijas gāzes joprojām pilnībā neatsakās ne tikai tādēļ, ka, piemēram, Austrijai, Ungārijai un Slovākijai ir ilgtermiņa neelastīgi līgumi ar Krieviju, bet arī tādēļ, ka pāreja uz zaļiem enerģijas avotiem Eiropas Savienībā nesokas tik viegli un ātri, cik varētu vēlēties. Bažas paudusi arī enerģētikas komisāre Kadri Simsone, atzīmējot vajadzību paātrināt vēja turbīnu, saules bateriju bloku un citas atjaunojamās enerģijas infrastruktūras izvēršanu.
Taujāta par sankciju noteikšanu Krievijas dabasgāzes importam, viņa saka, ka Krievija jau ir zaudējusi jebkādas sviras, kas tai kādreiz bija pār Eiropas Savienību. Tajā pašā laikā esot atrasti alternatīvi avoti un gāzes krātuves pirms ziemas izdodas piepildīt laicīgi. Lai gan uzņēmumi var turpināt legāli importēt no Krievijas gāzi, kamēr nav ieviestas sankcijas, Simsone aicina meklēt citas alternatīvas -
Iespējams, jau nākamvasar pašvaldību vēlēšanās būs jaunas intuitīvi saprotamākas un elektroniski nekļūdīgāk nolasāmas vēlēšanu zīmes. Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija piekrita attiecīgus likuma grozījumus virzīt skatīšanai trīs lasījumos. Par piedāvātā risinājuma ērtumu pārliecinājās arī komisijas deputāti, aizpildīt vēlēšanu zīmju ērtumu un atzīmju nolasīšanu.
Vēlēšanu procesā norit virzība uz vēlētāju balsu elektronisku apkopošanu. Vēlēšanu sistēmu sagatavošana un uzturēšana uzticēta Valsts digitālās attīstības aģentūrai, kas līdzšinējo vēlēšanu zīmju nolasīšanu ar kandidātu vārdu izsvītrošanu uzskata par problemātisku.
Vēlētāji bieži kļūdās, kad, kādu kandidātu neatbalstot, nevis izsvītro viņa vārdu, bet ievelk rombiņā mīnusu, uzsvēra aģentūras pārstāve, kura gan izvairījās publiski nosaukt savu vārdu. Piedāvātajā biļetenu noformējumā līdzšinējos rombiņus pie kandidātu vārdiem piedāvāts aizstāt ar zaļiem un sarkaniem laukumiņiem, kuros izdarīt atzīmi par atbalstu vai nepatiku pret kādu kandidātu. To viegli nolasīt gan ar skeneriem, gan arī vēlētājam tas saprotamāk.
Par to komisijas sēdes laikā pārliecinājās arī deputāti, vēlēšanu zīmju paraugos atzīmes vietu gan aizkrāsojot, gan ievelkot plusiņus, gan atzīmējot vēl citos veidos. Skeneris, kādus izmantos vēlēšanu rezultātu apkopošanā, ar uzdevumu tika galā nekļūdīgi. Tomēr „Jaunās Vienotības” frakcija iebilst pret izmaiņām tik neilgi pirms vēlēšanām. Vairums deputātu tomēr sliecās atbalstīt izmaiņas.
Centrālā vēlēšanu komisija apņēmusies rīkot plašu reklāmas kampaņu par vēlēšanu zīmes izmaiņām un tās apspriedusi ar Latvijas pensionāru federāciju un „Rīgas Aktīvo senioru aliansi”. Likuma izmaiņas, kas paredz arī pielāgot iecirkņu darba laiku iepriekšējās nobalsošanas dienās, CVK aicina Saeimu pieņemt līdz oktobra beigām. -
Eksprezidents un Republikāņu partijas kandidāts ASV prezidenta amatam Donalds Tramps ir piedzīvojis jau otro atentāta mēģinājumu - šoreiz tā līdz īstai šaušanai iespējamais slepkava netika, bet beigties varēja visādi. Par ko šie mēģinājumi liecina?
Ir zināma jaunā Eiropas Komisija - Valdis Dombrovskis būs ekonomikas un ražīguma komisārs, vēl viņam uzticēti īstenošanas un vienkāršošanas komisāra pienākumi, savukārt atbildīgā par ārējo politiku būs Igaunijas ekspremjere Kaja Kallasa. Ko mēs varam sagaidīt no nākamās Eiropas valdības?
Jau vairākas naktis nerimst mēģinājumi šturmēt robežu pie Spānijai piederošā Suetas pilsētas. Marokas policija un specvienības aizturējušas simtiem cilvēku. Tikmēr Eiropā Vācija ir atjaunojusi robežkontroli uz visām savām robežām, lai cīnītos pret migrantu ierašanos valstī.
Vēl arī dabas stihijas raisījušas daudz satraukumu Eiropā un Āzijā, bet klimata pārmaiņu dēļ šī būs arvien biežāka realitāte. Nevar arī nepieminēt 17. septembrī notikušo Libānā, kur "Hezbollah" kaujinieku kabatās uzsprāga tūkstošiem peidžeru (nelielas ierīces ziņojumu saņemšanai).
Aktualitātes pasaulē analizē politologs Andis Kudors un Latvijas Nacionālās Aizsardzības akadēmijas pasniedzējs Jānis Kapustāns. Sazināmies ar Latvijas TV žurnālisti Ilzi Naglu.
Otrais mēģinājums
15. septembrī netālu no Donaldam Trampam piederošā golfa kluba Vestpalmbīčā, Floridā, atskanēja šāvieni. Tramps tobrīd spēlējis golfu. Kā vēlāk tika ziņots – ASV Slepenā dienesta aģenti atklāja uguni, ieraugot personu ar šaujamieroci netālu no golfa kluba. Aģenti, kas apsargāja Trampu, esot redzējuši aizdomīgu bruņotu personu, kas, kā izskatījies, gatavojies šaut. Aizdomīgajai personai izdevās aizbēgt ar automašīnu, bet vietējā policija viņu vēlāk notvērusi kaimiņu apgabalā. Trampa kampaņas cilvēki un Slepenais dienests pēc incidenta paziņoja, ka Tramps atrodas drošībā. Arī vietējā policija ziņoja, ka neviens cilvēks šajā incidentā nav cietis.
Aizturēts tika Raiens Veslijs Rouss, nelielas būvniecības kompānijas īpašnieks Havaju salās. Viņš tiek raksturots kā stingrs Ukrainas atbalstītājs un sociālajos tīklos aktīvi komentējis politiskos notikumus, kritizējot Trampu. ASV mediji vēsta, ka aizturētajam pagaidām izvirzītas divas apsūdzības – par nelikumīgu šaujamieroča glabāšanu, neskatoties uz sodāmību, kā arī par šaujamieroča ar dzēstu numuru glabāšanu. Tas ļauj viņu paturēt apcietinājumā, kamēr tiek pētīti pierādījumi. Izmeklēšanas gaitā viņam var izvirzīt arī nopietnākas apsūdzības.
Tikmēr Tramps un viņa viceprezidenta amata kandidāts Venss jau atkal steiguši izmantot notikušo savā labā. Abi centušies vainot prezidentu Džo Baidenu un viceprezidenti Harisu notikušajā, kā argumentu piesaucot, ka aizdomās turamais ticējis Baidena un Harisas retorikai un tāpēc rīkojies saskaņā ar to.
Jāatgādina, ka pirms diviem mēnešiem Tramps tika ievainots vēlēšanu kampaņas mītiņā Pensilvānijas štata Batleras pilsētā. Viņam tika sašauta auss. Savukārt, uzbrucēju, kurš atradās uz līdzās esošās ēkas jumta, nošāva Slepenā dienesta aģenti. Šī atentāta laikā tika nošauts arī 50 gadus vecs ugunsdzēsējs un nopietni ievainoti divi mītiņa dalībnieki.
Nosaukts nākamās Eiropas Komisijas sastāvs
Ir pagājusi visa vasara kopš Eiropas Parlamenta vēlēšanām, un vien 17. septembrī Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena paziņoja iecerēto nākamās komisijas jeb valdības sastāvu. Protams, pirms tam bija jāvienojas, vai Leienai pašai varētu būt nepieciešamais mandāts turpināt darbu komisijas vadītājas amatā. Paralēli valstīm bija jāizvirza savi pārstāvji darbam komisijā.
Eiropas valdību veido 27 komisāri, katrai valstij izvirzot vienu. Šis process nebija bez šķēršļiem. Pēc tam, kad valstis bija paziņojušas savus kandidātus, prezidente aicināja veikt izmaiņas – viņa gribēja, lai komisijā būtu vīriešu un sieviešu līdzsvars. Pilnībā to nodrošināt neizdevās, taču, ja sākumā proporcija bija viens pret pieci, tad, dažām valstīm nomainot savus kandidātus, tagad komisijā būs 40 procenti sieviešu un 60 procenti vīriešu.
Latvija savu kandidātu nemainīja, atstājot nominācijā Valdi Dombrovski. Viņš ir saņēmis atbildīgo ekonomikas komisāra posteni, ko iekāroja ne viena vien valsts, taču līdz ar to zaudējis viceprezidenta amatu. No sešiem viceprezidentiem četras būs sievietes. Fon der Leiena uzsvēra, ka šie visi ir jauni viceprezidenti, un starp tiem viena no ietekmīgākajām būs Igaunijas ekspremjere Kaja Kallasa, kas turpmāk būs atbildīgā par ārlietām. Vispār Baltijas valstis ir saņēmušas nozīmīgus posteņus. Lietuvas ekspremjers Andrjus Kubiļus ieņems jaunizveidoto, bet šajā brīdī ļoti būtisko aizsardzības ministra jeb komisāra amatu, turklāt viņa pārziņā būs arī kosmosa politika.
Vēl gan jaunā komisija nav sākusi darbu, tā ir tikai nominēta, jo priekšā tagad gaidāma apspriešana Eiropas parlamentā, un parlamentam būs jānobalso par jauno komisijas sastāvu.
Vācija atjauno robežkontroli
No 16. septembra uz Vācijas robežas ir atjaunota robežkontrole, kas tiks īstenota vismaz pusgada garumā. Savulaik līdz ar Šengenas zonas izveidi vecie robežkontroles punkti valstī tika nojaukti un daudzviet par robežas šķērsošanu informēja vien neliela zīme. Tagad uz ceļiem izvietoti mobili robežposteņi, un ikvienam, kurš grib iebraukt Vācijā, ir jārēķinās, ka viņš varētu tikt apturēts un tiks pārbaudīti viņa dokumenti. Mērķis ir apturēt nelegālo migrantu iekļūšanu valstī. Vācija daudziem ir viens no iekārotākajiem galamērķiem. Tiesa, zinot par dokumentu pārbaudi, migranti varētu izvēlēties arī citus ceļus.
Tomēr ne jau tikai Vācija saskaras ar pieaugošajiem migrācijas izraisītajiem izaicinājumiem. Britu premjers nedēļu mijā devās uz Romu, lai apspriestu sadarbību ar savu Itālijas kolēģi cīņā pret nelegālo migrāciju. Kaut arī Itālijā pie varas ir labējie, bet Britu salās kreisie, tomēr mērķis mazināt migrantu plūsmu abiem ir viens. Gan Itālijas, gan Apvienotās Karalistes krastus labākas dzīves meklētāji mēģina sasniegt ar visdažādākajiem peldlīdzekļiem, un bieži vien tie ir pārāk nedroši, lai tiktu pāri sabangotajiem ūdeņiem. Pēdējās nedēļās ir bijušas vairākas traģēdijas, par kurām mediji plaši ziņojuši.
Arī citas valstis piedzīvo līdzīgas problēmas. Jau vairākas naktis ļoti nemierīgi ir pie Marokas robežas netālu no Spānijas pilsētas Seutas. Seuta ir viens no diviem anklāviem, kas atrodas Gibraltāra šauruma otrajā pusē un kur Eiropas savienībai ir vienīgās sauszemes robežas ar Āfrikas kontinentu. Izmantojot sociālos tīklus, pie robežas pulcējušies tūkstošiem migrantu, kas jau kopš svētdienas mēģina kopā to šturmēt. Uz robežas ir uzbūvēti divi 10 metrus augsti žogi, tāpēc tiem tikt pāri nav tik viegli. Marokas policijai, piesaistot specvienību, vien ar milzīgām pūlēm pagaidām izdodas apturēt pūļa virzīšanos. -
Streiks ir galējais līdzeklis, lai reaģētu uz to, ka atbildīgās ministrijas un valdība kopumā, plānojot nākamā gada budžetu, nav iekļāvušas atalgojuma palielināšanu izglītības darbiniekiem, kā tas bijis plānots. To intervijā Latvijas Radio sacīja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas pārstāvis Česlavs Batņa (Apvienotais saraksts).
Viņš norādīja, ka sabiedrībai ir jāskaidro radusies situācija un ir aicinājums nākamā gada budžetu sākt veidot no nulles, pārskatot visus izdevumus.
-
Valdis Dombrovskis nākamajā Eiropas Komisijas sasaukumā ieņems ekonomikas un produktivitātes komisāra amatu. Viņš arī atbildēs par ieviešanu un vienkāršošanu. Ar tādu priekšlikumu šorīt Strasbūrā nāca Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena. Pretēji iepriekš izskanējušai neoficiālai informācijai Dombrovskis vairs nebūs priekšsēdētājas izpildvietnieks.
-
Valdības piedāvātais nodokļu izmaiņu plāns paredz samazināt pensiju 2.līmenī iemaksājamo sociālo iemaksu daļu no sešiem uz pieciem procentiem. Rekordīsā laikā ir savākti paraksti iniciatīvas iesniegšanai Saeimā pret šādām izmaiņām. Tomēr jāatzīst, ka tas, cik veiksmīgi darbojas 2. pensiju līmenis, iepriekš ir ne reizi apspriests, īpaši tad, kad finanšu tirgu satricinājumu rezultātā pensiju plāni pelna slikti vai pat ir aizgājuši mīnusos. Protams, zinot demogrāfisko situāciju Latvijā, izskan arī jautājums, vai esošā pensiju sistēma spēs nodrošināt pietiekamu iztiku nākotnes pensionāriem? Krustpunktā diskutē Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Reinis Uzulnieks, Latvijas Radio Ziņu dienesta producente Aiga Pelane, Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Tkačevs un Latvijas Pensionāru federācija vadītāja Aija Barča.
Intervijā raidījumā Labrīt Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš (Zaļo un zemnieku savienība) norādīja, ka diskusijas par iespējamajām izmaiņām pensiju otrajā līmenī būs un nekas vēl nav pieņemts. -
Diskusijas par iespējamajām izmaiņām pensiju otrajā līmenī būs un nekas vēl nav pieņemts, tā Latvijas Radio raidījumā Labrīt sacīja Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš (Zaļo un zemnieku savienība). Viņš norādīja, ka valsts budžets ir jāpieņem, bet jautājums ir kādām metodēm. Diskusijas būs gan komisijās, gan arī ar pensionāriem.
Latvijas Radio jau vēstīja, ka, īstenojot nodokļu reformu, koalīcija vienojusies vienu procentu novirzīt no otrā pensiju līmeņa uz pirmo. Finanšu ministrija apgalvo, ka iemaksu pārnese neradīs zaudējumus iedzīvotājiem. Finanšu nozare ir pretējās domās, tostarp Latvijas Banka. -
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs iesniedzis Saeimā grozījumus Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā, paredzot algas valsts kapitālsabiedrību vadībai iesaldēt uz diviem gadiem – no 2025. gada 1. janvāra līdz 2026. gada 31. decembrim, informēja prezidenta kancelejā.
Algas pieaugumu paredzēts apturēt publisko personu kapitālsabiedrību un publiski privāto kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļiem. Paredzēts, ka viņu atlīdzība nevarēs pārsniegt uz 2024. gada 31. augustu noteikto apmēru.
Vai šis ir politiski pareizs solis, vērtē politologs Juris Rozenvalds. -
Ir apritējis gads kopš strādā ''Jaunās Vienotības'' politiķes Evikas Siliņas vadītā valdība. Šajā laikā valdībā divi ministri ir nomainījušies un, ja būs tāda nepieciešamība, premjere nekavēšoties nomainīt vēl kādu. Tas izriet no Siliņas sacītā šorīt raidījumā Labrīt. Saistībā ar Krievijas drona ielidošanu Latvijā biežāk pieminētajam aizsardzības ministram viņai pārmetumu neesot. Un līdzīgi arī viņa nekritizēšot finanšu ministru, kuram esot sarežģīts darbs.
Par valdības veikumu pirmajā gadā izskan vērtējums – tā darbu sāka apņēmīgi, bet pēc tam konkrētība noplakusi. Atskaites moments būs nodokļu pārmaiņu un valsts budžeta plāna pieņemšana, taču gala lēmumi varētu nest arī lielākas pārmaiņas nekā tagad pieteikts. -
Esot loģiski, ka bankas kritizē plānotās izmaiņas pensiju otrajā līmenī, jo bankām atņem pelņu, tā intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt sacīja premjere Evika Siliņa (Jaunā Vienotība).
Lai īstenotu nodokļu reformu, koalīcija vienojusies viena procenta novirzīšanu no otrā pensiju līmeņa uz pirmo. Finanšu ministrija apgalvo, ka iemaksu pārnese neradīs zaudējumus iedzīvotājiem. Finanšu nozare ir pretējās domās, tostarp Latvijas Banka. Tā norādījusi, ka tas būs iedzīvotāju personīgā uzkrājuma zaudējums.
Latvijas Banka valdībai jau pirms gada piedāvājusi citus risinājumus, piemēram, virspeļņas nodokli bankām un pārskatīt to, kā bankas strādā ar pensiju portfeļiem.
Ir arī apritējis gads kopš strādā ''Jaunās Vienotības'' politiķes Evikas Siliņas vadītā valdība. Šajā laikā valdībā divi ministri ir nomainījušies un, ja būs tāda nepieciešamība, premjere nekavēšoties nomainīt vēl kādu. Tas izriet no Siliņas sacītā raidījumā Labrīt.
Viņa atzina, ka smagums katrā ministrijā atšķiras, tāpēc ministri savā starpā nav salīdzināmi. Tomēr tagad saistībā ar Krievijas drona ielidošanu Latvijā biežāk pieminētajam aizsardzības ministram viņai pārmetumu neesot. Un līdzīgi arī viņa nekritizēšot finanšu ministru, kuram esot sarežģīts darbs un viņš darot, ko var izdarīt. -
Nokritušais nevis notriektais Krievijas drons, pārmaiņas nodokļu sistēmā, publiskā sarakste starp režisoru Alvi Hermani un Latvijas TV raidījumu "Kultūršoks", arī aizmirsto slimību atgriešanās. Krustpunktā aktualitātes pārrunājam ar žurnālistiem. Diskutē ;aikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls, žurnāla "SestDiena" galvenā redaktore Lauma Spridzāne un Latvijas TV žurnālists Raimonds Rudzāts.
-
Par to, kā dziedātāja Teilore Svifta izvēlas ASV prezidentu, par draudīga drona piezemēšanos Gaigalavā, par pensiju līmeņiem un Krišjāņa Kariņa jauno darba vietu, bet difterijas pote ir jaunais "seksīgi".
Epizodes gaita:
0:00 Kas ir Noliktava un kas esam mēs.
6:24 Kas sāp?: Grigaļa paduses; panorāmas rats Pārdaugavā; "Linkin Park" jaunā soliste.
15:25 Vieglās ziņas: Teilora Svifta pret Donaldu Trampu un Īlonu Masku; rokenrola labais onkulis Deivs Grols sagrēkojies; sēņu izstādes atcelšana.
26:26 Smagās ziņas: nodokļu izmaiņas un pensiju līmeņi; Kariņa jaunais darbs; krievu drons bez sliktiem nodomiem Gaigalavā.
Seko šim podkāstam un pastāsti par to arī citiem! -
“Tā ir brīnišķīgā sajūta – viena no labākajām, ko esmu piedzīvojis pēc cīņām frontē,” tā par aizraušanos ar viduslaiku cīņām saka "Drošinātaja" šīs nedēļas viesis – kareivis ar segvārdu Komikss. Viņš ir Azov un 3. atsevišķās triecienbrigādes veterāns, kurš atveseļojies pēc vairākām kontūzijām, šobrīd ir instruktors Ukrainas bruņotajos spēkos. Dīvs Reiznieks viņu iztaujās par to, kā viduslaiku cīņas palīdz tikt galā ar kara radītajām traumām.
Savukārt Rihards Plūme Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu iztaujā par šādiem jautājumiem:
Krievija virzās uz priekšu Austrumu frontē. Kāds ir Maskavas mērķis un vai karadarbība Kurskā ukraiņiem ir atvieglojusi aizstāvību valsts austrumos?
Zelenska biroja padomnieka Andrija Jermaka varas vertikāle. Vai ir pamats bažām par Ukrainas valdībā notikušajām izmaiņām?
Baidena pēdējie mēneši Baltajā namā - vai ASV prezidents pirms aiziešanas no amata vēl paveiks ko lielu?
Epizodes gaita:
00:31 Ievads
03:06 Drošinātāja ekspertes Kristīnes Bērziņas komentārs šoreiz par šādām aktualitātēm:
04:44 Krievija virzās uz priekšu Austrumu frontē. Kāds ir Maskavas mērķis un vai karadarbība Kurskā ukraiņiem ir atvieglojusi aizstāvību valsts austrumos?
09:42Zelenska biroja vadītāja Andrija Jermaka varas vertikāle. Vai ir pamats bažām par Ukrainas valdībā notikušajām izmaiņām?
15:03 Baidena pēdējie mēneši Baltajā namā - vai ASV prezidents pirms aiziešanas no amata vēl paveiks ko lielu?
20:48 Dīvs un Rihards pārspriež vēl vairākas samilzušas aktualitātes
21:12 Igauņu militārais blogeris Artūrs Rehi uzskata, ka Krievijas droni būtu iznīcināmi uzreiz pēc NATO valstu robežu šķērsošanas. Krievija pārbauda Eiropas sarkanās līnijas.
23:35 Filmas “Krievi karā” skandāls, saistība ar Krievijas propagandu un Kanādas nodokļu maksātājiem.
26:16 Vai ASV atļaus izmantot tālas darbības raķetes pret Krievijas teritoriju?
30:12 Piesakām šīs epizodes galveno viesi – Ukrainas bruņoto spēku karavīru ar segvārdu Komikss, kurš kara radīto traumu ārstēšanai izvēlējies sākt nodarboties ar viduslaiku cīņām speciāli armijniekiem izveidotā viduslaiku cīņu klubā “Бугурт Січ”.
33:08 Ukrainā daudzi neko nezina par viduslaiku cīņām
33:30 Kas ir šīs sports?
33:55 Komikss par nokļūšanu armijā, dienēšanu Azov, 3,triecienbrigādē, izlūkošanā un pašreizējo amatu.
36:06 “Бугурт Січ” – viduslaiku cīņu klubs karavīriem un kara veterāniem.
37:30 Komiksam tas palīdz kontrolēt agresivitāti.
40:03 Treniņi mežā.
40:55 Kāds ir tipisks treniņš?
42:12 Sajūtas pēc treniņiem.
42:54 Kāpēc neizvēlējās citu sporta veidu?
43:27 Ar ko treniņi atšķiras no militārās apmācības?
44:21 Konsultācijas pie psihologiem.
45:19 Par cīņu komandā.
46:25 Vai ir līdzības ar cīņām frontē?
47:27 Par iespēju pārlieku aizrauties.
48:20 Komikss kļuvis mierīgāks.
50:36 Viduslaiku cīņu kopiena.
51:36 Vēstures un kultūras aspekts.
53:12 Krievi vienmēr bijuši sliktie.
54:07 Viduslaiku cīņas paliek arvien populārākas.
54:44 Nevajag palikt vienam ar savām problēmām.
55:52 Sarunas beigas.
55:55 Dīvs un Rihards pārrunā dzirdēto.
57:47 Rakstiet mums [email protected]
Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.
Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs
-
Tiesniešu darbs, cietumi, soda izciešana, īpašuma kadastrālās vērtības. Krustpunktā izvaicājam tieslietu ministri Inesi Lībiņu-Egneri.
Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod aģēntūras LETA žurnālists Kristaps Ūgainis un Latvijas Radio Pētnieciskās žurnālistikas daļas žurnāliste Linda Spundiņa.
-
"It's a wonderful feeling — one of the best I've experienced after fighting at the front," says this week's guest on "The Fuse", a soldier with the call sign Komiks, about his newfound passion for Historical Medieval Battles, or Buhurt. He is a veteran of the Azov Regiment and the 3rd Separate Assault Brigade, having recovered from several contusions, and is currently an instructor in the Ukrainian Armed Forces. Dīvs Reiznieks asked him how medieval battles help him cope with the traumas caused by war.
This is a complete interview without translation from the Latvian Radio’s podcast "Drošinātājs" (“The Fuse”), dedicated to the people of Ukraine and their fight against Russian aggression.
Links to the full version of the podcast can be found here: linktr.ee/drosinatajs -
Baltijas valstu satiksmes ministri decembrī plāno vērsties pie Eiropas Komisijas jaunā transporta lietu komisāra, lai prasītu papildu naudu dzelzceļa projekta „Rail Baltica” īstenošanai. Tā intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt sacīja satiksmes ministrs Kaspars Briškens (Progresīvie).
Baltijas ministru tikšanos viņš minēja kā galveno iemeslu, kādēļ aizvien nav sagatavots informatīvais ziņojums un pēdējā brīdī atcelta preses konference, kurā bija plānots sabiedrību informēt par būtiskajām projekta problēmām. - Näytä enemmän
