Episodit
-
Tas bija ļoti smags darbs no 2011.gada un ir liels gandarījums par sasniegto. Tā Latvijas Radio sacīja ārlietu ministre Baiba Braže (Jaunā Vienotība) pēc tam, kad balsojumā Ņujorkā mūsu valsts saņēma 178 balsis, lai no 2026. gada darbotos ANO Drošības padomē kā viena no 10 nepastāvīgajām dalībvalstīm.
Starp Latvijas prioritātēm turpmāko divu gadu laikā ir kara noregulēšana Ukrainā, cīņa ar dezinformāciju, kā arī sieviešu tiesību veicināšana. Braže uzsvēra, ka Latvija varēs sniegt profesionālu un patiesu atainojumu par notiekošo mūsu reģionā.
--
Latvija otrdien, 3. jūnijā, ievēlēta ANO Drošības padomē ar 178 dalībvalstu atbalstu un 10 valstīm atturoties. Latvija ievēlēta uz divu gadu termiņu – 2026. un 2027. gadā.
Kopā ar Latviju ANO Drošības padomē ievēlētas arī Bahreina, Kolumbija, Kongo Demokrātiskā Republika un Libērija. Visas darbu padomē uzsāks 2026. gada janvārī. -
Jūrmalas iedzīvotājiem šajās pašvaldību vēlēšanās nedaudz grūtāka izvēle nekā iepriekšējās, jo sadalījušies un atsevišķos politiskajos spēkos kandidē gan ilggadējie varas cilvēki, gan redzamākie opozīcijas līderi. Tomēr jūrmalnieku ikdienu ietekmējošās lietas pilsētā aizvadīto četru gadu laikā nav mainījušās – aiz pompoziem būvniecības projektiem atklājas gadiem nesakārtotas ielas, mežus izcērt un kāpas apbūvē šauru interešu vārdā, bet jūrmalnieku balsis politiķi savāc ar ļoti dāsniem sociālajiem pabalstiem un neticamām nekustamā īpašuma nodokļa atlaidēm.
-
Puuttuva jakso?
-
Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalstis šodien, 3. jūnijā, balsos par Latvijas ievēlēšanu ANO Drošības padomē uz divu gadu termiņu 2026. un 2027.gadā. Latvija šobrīd ir palikusi vienīgā kandidāte no Austrumeiropas grupas.
-
Krustpunktā diskutējam par Valsts kontroles ziņojumu, kurā vērtēts, kā ir pildīti tās iepriekš sniegtie ieteikumi par Covid laika ieguldījumu uzraudzību nacionālajā lidsabiedrībā "airBaltic". Ieguldījumi bija milzīgi – laikā no 2020. līdz 2022.gadam "airBaltic" valsts ieguldīja 340 miljonus eiro, paužot nodomu ieguldījumu atgūt. Bet, kā secina Valsts kontrole, "nav veiktas pietiekamas darbības, kas, iespējams, sekmētu šo ieguldījumu atgūšanu". Un vispār – valsts ir bijusi nevis prasīgs kapitālsabiedrības īpašnieks, bet maks, kur pasmelt naudu. Analizējām Valsts kontroles secinājumus, kam piekrīt un kam nepiekrīt ziņojumā minētie.
Krustpunktā diskutē Valsts kontroles padomes loceklis Mārtiņš Āboliņš, Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Andulis Židkovs, "airBaltic" vecākais viceprezidents juridiskajos jautājumos Imants Jansons, "airBaltic" padomes priekšsēdētājs Andrejs Martinovs un Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta viceprezidents un vadītājs Latvijā Andris Grafs.
-
Ģenerālprokurors Juris Stukāns saistībā ar apgalvojumiem trauksmes cēlējas ziņojumā paustiem apgalvojumiem nav atbrīvojams no amata – tā šodien pēc pārbaudes izvērtēšanas teju vienbalsīgi lēmis Augstākās tiesas plēnums. Līdz ar to arī atsāks ģenerālprokurora izraudzīšanas konkursu, kurā piedalās arī Stukāns. Viņš sev virzītos pārmetumus noraida.
Trauksmes cēlēja ziņojums, saistībā ar kuru sāka šo pārbaudi, ir par ģenerālprokurora Jura Stukāna iespējamo rīcību tā sauktajā "Kariņa lidojumu" lietā par toreizējā premjera, "Jaunās Vienotības" politiķa Krišjāņa Kariņa izmantotajiem privātajiem avioreisiem. To iepriekš apstiprināja šīs lietas prokurore Viorika Jirgena, kurai jau kopš janvāra aizvien spēkā darba nespēja.
Augstākās tiesas plēnums šodien izvērtēja pārbaudes materiālus par to, vai Stukāns varētu būt pārkāpis ģenerālprokurora pilnvaras, ietekmējot zemākstāvošu prokuroru un devis norādījumus pretēji uzraugošā prokurora pārliecībai. Secinājums ir, ka pilnvaras nav pārkāptas, stāsta Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs. -
Diskusijas par Francijas kodolieroču atturēšanas spēku darbības paplašināšanu Eiropā jau ir sākušās, un Krievijas draudu ēnā tās ir svarīgas. To intervijā Latvijas Radio Tallinā šomēnes notikušajā Lennarta Meri konferencē sacīja Kamils Grands, domnīcas „Eiropas ārlietu padome” politikas līdzstrādnieks.
Aizsardzības un drošības politikas eksperta skatījumā Eiropai savas drošības uzlabošanai ir nepieciešams ievērojami paātrināt ražošanas jaudas aizsardzības nozarē, jo Eiropa joprojām šajā ziņā ir vien pusceļā.
Kā jūs vērtējat līdz šim izziņotos Eiropas Savienības plānus par aizsardzības stiprināšanu un militārās kapacitātes palielināšanu? Vai plāni un tam paredzētais finansējums ir pietiekami ambiciozi?
Kamils Grands: Eiropas Savienība kopš pilna apmēra iebrukuma Ukrainā sākuma aizsardzības jomā ir patiešām pagriezusi stūri. Mēs esam redzējuši, kā Eiropas Savienība apmāca Ukrainas karavīrus, iegulda līdzekļus aizsardzības spējās un sadarbojas ar dalībvalstīm, lai stiprinātu kolektīvo aizsardzību un uzlabotu attiecības ar NATO. Tās visas ir labas ziņas. Un aizsardzības komisāra un kosmosa komisāra Kubiļa iecelšana amatā arī ir ļoti svarīgs notikums.
Neskatoties uz visu iepriekš minēto, martā pieņemtā Baltā grāmata par aizsardzību piedāvā labu ceļvedi Eiropas Savienības nākotnei šajā jomā. Tomēr es teiktu, ka ir divi jautājumi, kas jāatrisina. Viens no tiem ir nauda, jo pagaidām Eiropas Savienība piedāvā dalībvalstīm nelielu fiskālu brīvību un aizdevumus. Domāju, ka būtu labi, ja Eiropas Savienība arī piedāvātu reālu naudu iepirkumu veicināšanai, lai dalībvalstis varētu patiešām strādāt pie jaunām spējām. Un, otrkārt, mums ir jāturpina precizēt aizsardzības portfeļa pārvaldība. Starp starpvaldību procesiem, kuros Eiropas Komisijai ir jāatrod labi veidi, kā sadarboties ar dalībvalstīm, jo galvenā atbildība paliks dalībvalstu ziņā. Taču tā ir joma, kas ir vēl jāuzlabo. -
Šonedēļ daudz svarīgāku notikumu tepat Latvijā, jo vēlēšanas ir tepat aiz stūra un tad gaisotne mēdz kļūt sakaitēta. Nevar saprast, vai nenotikušais grupas "Jumprava" koncerts kļuvis par priekšvēlēšanu kampaņas elementu tikpat lielā mērā, kā, ja tas būtu noticis? Kaut kas no priekšvēlēšanām saskatāms arī skandālā par ēdinātāju iepirkumu-loteriju, to savukārt pieļāvusi premjere. Vēl arī Valsts kontroles ziņojums par „airBaltic” naudas tērēšanas uzraudzību un Skolēnu dziesmu un deju svētku pasākumu biļešu deficīts. Krustpunktā aktualitātes analizē "Re:Baltica" žurnāliste Sanita Jemberga, portāla "TVNET" galvenā redaktore Ērika Staškeviča, TV24 žurnālists Kārlis Streips un Latvijas TV raidījuma "De facto" žurnālists Ivo Leitāns.
-
Inga Vanaga Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību (LIZDA) vada jau desmit gadus un pirms divām nedēļām, esot vienīgā pretendente uz šo amatu, atkal pārvēlēta. Latvijas Radio Vanagu iztaujā gan par nesenajām vēlēšanām, gan iespējamām izmaiņām skolu finansēšanā, gan arī citām izglītības nozares aktualitātēm.
Kāpēc nav konkurences uz šo amatu?
Inga Vanaga: Acīmredzot biedri redz to, ka ir mums vēl kopīgs ceļš ejams, lai sasniegtu mums svarīgu jautājumu risinājumus. Jā, ne uz manu šo amatu, ne arī uz priekšsēdētāja vietnieka amatu nebija citu kandidatūru, bet katram LIZDA biedram bija iespēja izvirzīt kādu vai pašam pieteikties, bet es to drīzāk traktētu kā uzticības mandātu, ko ļoti augstu vērtēju.
Pārsteidz, ka jūs slavē pat Saeimas deputāti. Vai arodbiedrības vadītājam tomēr nebūtu jābūt politiķiem neērtam cilvēkam?
Inga Vanaga: Domāju, ka es esmu ļoti neērta. Protams, ka ir patīkami dzirdēt atzinīgus vārdus, jo tā sadarbība ir dažāda, ir arī asākas vārdu pārmaiņas bijušas. Pēdējos piecos gados mums ir bijušas sešas protesta akcijas gan pie Saeimas ēkas, gan ir bijis arī pie valdības ēkas. Ir bijis gan streiks, gan gājiens ar tūkstošiem cilvēku ielās. Viņi [politiķi] jau arī uzsvēra to, ka jā, mēs esam klātesoši pie visiem jautājumiem. Tā vienkāršoti sakot: nekas par mums bez mums. Un acīmredzot to viņi arī novērtēja to, ka mēs tiešām pārstāvam biedru intereses. Arī SKDS pētījums un arī LETA veiktais monitorings ir apstiprinājums tam, ka mēs esam redzamākā un dzirdamākā arodbiedrība. Es pieļauju domu, ka tas kompliments un mūsu darba novērtējums arī sasaistās ar to, ko neatkarīgas institūcijas arī konstatējušas. -
Partiju programmu analīze, kas jauns Trampa un Maska attiecībās Jumprava atceļ koncertu un citi kašķi Latvijas šovbiznesā.
Epizodes gaita:
0:00 Ievads: puņķu sūklis un tumbiņa uz vai zem bērnu ratiem.
5:12 Kas sāp: Uldim un Jānim sāp dažādi luksofori, bet Elīna netiek gudra, ko iesākt ar hortenziju.
15:29 Smagās ziņas: partiju programmu analīze - 3. daļa; kas jauns Trampa un Maska nometnē.
1:06:51 Vieglās ziņas: kašķi un skandāli Latvijas šovbiznesā.
Seko šim podkāstam un stāsti par to visiem!
-
Palestīnieši, Izraēla, Gazas josla - Tuvo Austrumu Gordija mezgls. Vai šo mesglu ir iespējams kā atraisīt vai cirst? Iespējamos un neiespējamos risinājuma variantus apspriežam ar muzeja "Ebreji Latvijā" vadītāju ļju Ļenski.
Vai ir kāda iespēja, ka tas viss atgriežas apmēram tādā situācijā, kādā tā bija šī kara sākuma?
Iļja Ļenskis: Ko mēs aprakstam kā situāciju? Šodien ir sešsimtā diena [raidījuma ieraksta dienā] kopš "Hamās" uzbrukuma Izraēlai. Vēl joprojām ir 58, ja es nemaldos, ķīlnieki Gazā, kā to apraksta Izraēla, vismaz 24 no viņiem ir dzīvi. Jautājums par to, vai šo ķīlnieku atbrīvošana un attiecīgi Izraēlas militārās operācijas izbeigšana atgriezīs situāciju, kur tā bija? Atbilde vienkārša - nē, jo situācijas problēmjautājums ir par "Hamās" grupējuma varu Gazā, par viņu kontroli Gazas sektorā. Un attiecīgi situācijas atrisinājums varētu būt "Hamās" atbruņošana un "Hamās" draudu likvidācija.
Ja mēs vienkārši "atrullēsim" situāciju 7. oktobra [2023.gada] īmenī, pat ja iedomājamies, ka varam atdzīvināt tos cilvēkus, kas tika noslaktēti festivālā, vairāk nekā 1200 cilvēku, pat ja iedomājāmies, ka varam atdzīvināt ķīlniekus, ja iedomājamies, ka varam atdzīvināt Gazas civiliedzīvotājus, kas gāja bojā, vienalga šī problēma - "Hamās" grupējums - paliks. Un, kā tagad ir zināms, 7. oktobra uzbrukums bija viens no uzbrukumiem, ko "Hamās" plānoja. Un šai ziņā atgriešanās pie tās situācijas, kas 6. oktobra vakarā, diez vai ir iespējama.
Vai vispār ir iespējams attīrīt Gazas joslas un vispār palestīniešu sabiedrību, arī to, kas dzīvo Jordānas upes rietumkrastā, no "Hamās"?
Iļja Ļenskis: Vai ir iespējams attīrīt no "Hamās"? Jā, jo "Hamās" ir organizācija,- savulaik ļoti ietekmīga, tagad varbūt mazāk ietekmīga, savulaik militāri spēcīga, tagad mazāk militāri spēcīga. Neskatoties uz to, ka "Hamās" lielā mērā ir decentralizēta struktūra, jā, tur bija centrālā vadība, bet, ja es pareizi saprotu, ir arī diezgan liela vietējo tā saucamo bataljonu autonomija, un viņi turpina vervēt cilvēkus. Neskatoties uz visu, kas notiek, turpinās cilvēku pieplūdums "Hamās" rindās.
"Hamās" kā organizāciju ir iespējams likvidēt un atbruņot. Vairākkārt jau tiek piesaukti piemēri, ka bija IRA (Īru Republikāniskā armija) Ziemeļīrijā vai bija basku organizācijas, vai, piemēram, es domāju, kas būtu pat vairāk vietā analoģija no Dienvidamerikas vēstures, kur bija FARC grupējums [Kolumbijas Revolucionārie bruņotie spēki] Kolumbijā. Militārais grupējums nolika ieročus un saka: "Mēs redzam, ka mūsu mērķus nav iespējams sasniegt. Mēģinājums sasniegt mūsu mērķus vairāk kaitē šo mērķu sasniegšanai." Tā ir ideālā situācija.
"Hamās" ir cilvēki, kas nekad neatzīs, ka viņi ir kļūdījušies. Viņiem nerūp palestīniešu civiliedzīvotāju dzīvības. Viņi uzskata to par "patēriņa materiālu", kuru var mierīgi izmanto savām vajadzībām.
Piedzemdēs vēl. Kā mēs saprotam, ir arī vēl viena otra valsts ar tādu pašu uzstādījumu. Attiecīgi šādā situācijā mēs varam runāt par to, ka ir jālikvidē šis grupējums. Bet tas ir grupējums, politiski militārā organizācija. Likvidācija nenozīmē, ka visus nošauj. Nekādā gadījumā. Piemēram, Palestīnas atbrīvošanas organizācija pārcēlās savulaik no Libānas uz Tunisiju. Respektīvi,
galvenais jautājums - vai ir iespējams likvidēt "Hamās" varu un klātbūtne Gazā, vēlamas arī Rietumkrastā? Atbilde, - jā, tas ir iespējams, ja tas tiek nospriests kā mērķis.
Izraēlai tas ir oficiāls mērķis - izbeigt "Hamās" varu Gazā. Ja tas tiks nosprausts par mērķi arī citām valstīm, kas ir iesaistītas konflikta risināšanā, es domāju, tas ir absolūti izdarāms. It īpaši, ja būs arābu valstu līderu vēlme to darīt. Jo, protams, "Hamās" ir kustība, kas ir saistīta ar citām grupām, ar noteiktiem politiskiem strāvojumiem, politiskām figūrām arī citās valstīs. Nav tā, ka "Hamās" dzīvo kaut kādā burbulī un neviens viņus nevar ietekmēt. Viņus var ietekmēt un pieņemu, ka ir spēlētāji, kas var teikt: draugi mīļie, jūsu rīcība kaitē absolūti visiem.
Mēs ļoti labi saprotam, ka no "Hamās" rīcības nepaliek labāk vispār nevienam, izņemot pašus "Hamās" locekļus, kas apmierina kaut kādas savas ideoloģiskās fantāzijas.
-
Kara spriedz Ukrainā pieaug, Eiropai jādomā ne tikai par palīdzību Ukrainai, bet arī par attiecībām ar ASV, Izraēlas triecieni Gazas joslā. Krustpunktā izvaicājam ārlietu ministri Baibu Braži.
Jautājumus kopā arraidījuma vadītāju uzdod Latvijas sabiedriskā medija portāla "LSM.lv" ārvalstu ziņu redaktore Ieva Strazdiņa un "360TV" žurnāliste Madara Rudzīte.
-
"Mani vajāja, iebiedēja, teica, ka esmu hohols, nacists un banderovietis, pratināja fedrālais drošības dienests."
Šis būs stāsts par Denisu. Jaunieti, kurš dzīvē ir meklējis un joprojām meklē savu vietu, taču, atšķirībā no saviem vecākiem, viņš grib būt Ukrainas pusē. Sarāvis saites ar ģimeni, jauneklis ir gatavs doties karā Ukrainas pusē, lai atriebtu pāridarījumus viņa mīļotajai.
Savukārt, Dīvs Reiznieks iztaujā Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu par šādām tēmām:
Putins klaji demonstrē, ka mieru viņš negrib;
Ukrainai rietumi noņem ierobežojumus triecieniem Krievijā;
"Putins ir galīgi traks," saka Tramps. Vai vārdiem sekos darbi?
Kāda ir Amerikas loma attiecībās ar Ukrainu un Eiropas partneriem?
Latvijas loma dronu koalīcijas galvgalī.
Epizodes gaita:
00:31 Ievads
1:59 Drošinātāja ekspertes Kristīnes Bērziņas komentārs šoreiz par šādām aktualitātēm:
3:12 Putins klaji demonstrē, ka mieru viņš negrib.
4:50 Ukrainai rietumi noņem ierobežojumus triecieniem Krievijā.
8:57 “Putins ir galīgi traks,” – saka Tramps. Vai vārdiem sekos darbi?
12:21 Kāda ir Amerikas loma attiecībās ar Ukrainu un Eiropas partneriem?
15:26 Latvijas loma dronu koalīcijas galvgalī.
18:50 Rihards un Dīvs apspriež dzirdēto.
21:05 EXPLAINER: vēlreiz par vācu spārnotajām raķetēm Taurus. Ar ko tās atšķiras no Ukrainas rīcībā jau nodotajām rietumu raķetēm.
25:30 Atbilde “Drošinātja” klausītājai Viktorija – par cietumiem piefrontes zonā.
28:04 Piesakām šīs epizodes galveno viesi –– Denisu Bondarenko, jaunekli, kurš pameta savus vecākus, jo tie atbalstīja krievijas pozīciju un nu pārcēlies no okupētajām teritorijām uz Ukrainas kontrolētajām zemēm, lai ar ieročiem rokās cīnītos pret krieviju.
30:00 Par pārcelšanos no Ukrainas uz maskavu.
32:05 Piedzīvotā apcelšana krievijā un problēmas ar drošības iestādēm.
34:54 Problēmas skolā un ģimenē.
36:45 Par atgriešanos okupētajā Berdjanskā
38:00 Berdjanskā okupācijas laikā arvien vairāk cilvēku atbalssta krievu pasauli.
38:58 Maskavā karu atbalsta apmēram 20% cilvēku.
39:39 liktenīgā iepazīšanās.
40:30 bēgšana uz Ukrainas kontrolētajām teritorijām caur krieviju.
42:08 Okupētajā Berdjanskā cilvēki ir iebiedēti.
44:25 Krievijas pasi cilvēki pieņem brīvprātīgā piespiedu kārtā.
45:19 Par attiecībām ar ģimeni, kas atbalsta krieviju.
48:47 Par gatavošanos pievienoties krievijas brīvprātīgo korpusā.
50:53 Karš turpināsies vēl ilgi.
51:25 Sarunas beigas.
51:38 Dīvs un Rihards pārspriež dzirdēto.
53:02 Padalieties ar šo interviju un epizodi
53:14 Rakstiet mums [email protected]
Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.
Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs
-
Pieaug Donalda Trampa administrācijas konfrontācija ar vairākām prominentām Savienoto Valstu augstskolām. Pagājušajās brīvdienās Ukraina piedzīvoja lielāko Krievijas uzlidojumu, kāds vien pieredzēts. Britu karaļpāris – karalis Čārlzs III un karaliene Kamilla – apmeklējis Kanādu.
Aktualitātes ananlizē Austrumeiropas politikas pētījumu centra valdes loceklis, pētnieks Mārcis Balodis, Latvijas Radio Ziņu dienesta vadītājs, Ārpolitikas institūta pētnieks Uģis Lībietis. Sazināmies ar militāro apskatnieku Mārtiņu Vērdiņu. Ierakstā viedokli izsaka Ukrainas politologam Dmitro Levus.
Trampa „frontē” pārmaiņas
Britu iknedēļas laikraksts „The Guardian” kā Donalda Trampa administrācijas šīsnedēļas galveno iekšpolitikas aktualitāti akcentē konfrontāciju ar vairākām prominentām Savienoto Valstu augstskolām. Šī prestāvē jau nodēvēta par „Efejas līgas karu”, jo Savienoto Valstu Ziemeļaustrumu universitāšu grupa, ko mēdz apzīmēt ar šādu nosaukumu, izpelnījusies prezidenta Trampa sīvāko nepatiku un niknāko gānīšanu. Universitātes, kā izsakās prezidents, esot viens vienīgs „marksistisku maniaku un plānprātiņu” perēklis. Konkrētie pārmetumi saistīti ar universitātēs pagājušajā gadā notikušajiem protestiem pret Izraēlas īstenoto karadarbību Gazas joslā, kurus valdība traktē kā antisemītiskus.
Par pirmo uzbrukuma objektu kļuva Kolumbijas universitāte, kurai tika pārtraukts valdības līdzfinansējums apmēram 400 miljonu dolāru apmērā. Lai arī universitāte piekāpās varas prasībām, finansējums tā arī līdz šim nav atjaunots. Turpinājumā līdzīgu finansējuma pārtraukšanu piedzīvoja vēl vesela virkne augstskolu, starp kurām vairākas ir pasaules augstskolu reitingu pirmajā desmitniekā. Visnepakļāvīgākā izrādījās Hārvarda universitāte, kuras vadība pārsūdzēja tiesā valdības lēmumus par finanšu atņemšanu un atļaujas atsaukšanu ārzemju studentu uzņemšanai. Ārzemju studentu lietā tiesa valdības lēmumu pagaidām ir apturējusi, taču šonedēļ administrācija veica jaunu gājienu – Savienoto Valstu konsulāti visur pasaulē saņēma rīkojumu pārtraukt studentu un apmaiņas programmu vīzu pieteikumu pieņemšanu. Process tikšot atjaunots pēc tam, kad būšot ieviesta pretendentu tīmekļa aktivitāšu pārbaudes sistēma.
Tikām plašumā vēršas spekulācijas par prezidenta Trampa līdzšinējā līdzgaitnieka Īlona Maska iespējamo attālināšanos no Baltā nama varas virsotnes. Pats Masks pagājušā mēneša nogalē paziņoja, ka krietni mazināšot savu darbošanos Valdības efektivitātes birojā, kura neformāls vadītājs viņš ir. Pirms dažām dienām viņš nāca klajā ar vēl vienu paziņojumu, proti – turpmāk viņš ziedošot daudz mazākas summas politiskajām kampaņām, nekā darījis līdz šim. Tās nav labas ziņas republikāņiem, kuru lielākais sponsors ir Masks.
Tāpat daudzi ir ievērojuši, ka Maska vārds pēdējos pāris mēnešos ir tikpat kā pazudis gan no prezidenta Trampa, gan citu republikāņu sociālo tīklu ierakstiem. Tiek spriests par to, ka multimiljardiera reputācijas lejupslīde izraisījusi varas nesēju atsalšanu pret viņu. Savukārt pašam Maskam liela vilšanās droši vien bija nesen notikušās Viskonsīnas pavalsts Augstākās tiesas vēlēšanas, kurās viņš ieguldīja rekordlielu summu – trīs miljonus dolāru – tomēr republikāņu kandidāti cieta sakāvi.
Ukraina – pagurusi, bet nepadevīga
Pagājušajās brīvdienās Ukraina piedzīvoja lielāko Krievijas uzlidojumu, kāds vien pieredzēts. Naktī uz svētdienu, 25. maiju, Kremlis raidīja pret Kijivu un citām pilsētām pavisam 367 lidrobotus un raķetes, nogalinot vismaz divpadsmit cilvēkus, savukārt naktī uz pirmdienu – 355 lidrobotus un deviņas spārnotās raķetes, laupot dzīvību vēl sešiem.
Beidzot skarbāki toņi Krievijas diktatora Putina sakarā ieskanējās arī Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa sacītajā. „Kaut kas ir noticis ar Putinu! Viņš ir kļuvis pilnīgi traks!” paziņoja Trmps. Bet tūdaļ viņš nekavējās pārmest arī Ukrainas prezidentam Zelenskim, kurš pārāk asi esot pēlis Rietumus par bezdarbību. Šo Trampa teiktā daļu īpaši akcentējuši Krievijas mediji, savukārt viņa teikto par Krievijas vadoņa mentālo stāvokli Kremļa runasvīrs Peskovs pasludinājis par emocionālas spriedzes rezultātu.
Pavisam cits svars ir paziņojumam, ar kuru pirmdien nāc klajā Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs. Viņš paziņoja, ka Vācija, Francija, Lielbritānija un arī Savienotās Valstis vairs nenosakot nekādus ierobežojumus Ukrainai triecieniem ar tās rīcībā nodotajām rietumu ražojuma raķetēm pa Krievijas teritoriju. Jau šobrīd Ukrainas arsenālos ir britu un franču ražojuma „SCALP/Storm Shadow” raķetes ar piecsimt kilometru darbības rādiusu, un teorētiski tās jau šobrīd nav liegts raidīt uz mērķiem Krievijā. Tāpēc kanclera Merca paziņojums izraisījis spekulācijas par to, ka Kijiva beidzot varētu saņemt arī jaudīgās vācu raķetes „Taurus”, kas varētu būt sevišķi efektīvas pret Kerčas tiltu.
Skaidri nepasakot, ka Vācija piegādās „Taurus”, Mercs izpelnījies savu partijas biedru kritiku, taču, cik var noprast, lēmumam joprojām pretojas kanclera pārstāvēto kristīgo demokrātu koalīcijas partneri – sociāldemokrāti. Jācer, ka vairāk skaidrības varētu viest prezidenta Zelenska šodienas, 28. maija, vizīte Vācijā.
Tikām turpinās minējumi par to, vai pašreizējās norises frontē uzskatāmas par gaidītās Krievijas vasaras ofensīvas sākumu. Par galveno agresora aktivitātes virzienu tiek uzskatīta Pokrovska Doņeckas apgabalā, savukārt Krievijas spēku koncentrēšanās pie robežas ar Ukrainas Harkivas un Sumu apgabaliem ir domātas Ukrainas spēku saistīšanai.
Kanāda nav nekāda pavalsts, bet gan suverēna monarhija
Šīs nedēļas sākumā britu karaļpāris – karalis Čārlzs III un karaliene Kamilla – apmeklēja Kanādu. Kanāda, līdz ar Austrāliju, Jaunzēlandi, Papua-Jaungvineju, Jamaiku un vēl astoņām kādreizējām britu kolonijām ir Britu nāciju sadraudzības personālūnijas statusā, proti, šo suverēno valstu nominālais galva ir britu monarhs. Otrdien, 27. maijā, viņš Otavā uzstājās ar troņa runu Kanādas Parlamentā. Tas ir visai rets notikums. Parasti šo ceremoniālo pienākumu izpilda karaļa oficiālais pārstāvis – Kanādas gubernators. Iepriekšējo reizi britu monarhs, toreiz karaliene Elizabete II, ar tādu Otavā uzstājās 1977. gadā, savukārt šī ir pirmā reize, kad Vindzoru dinastijas galvas runa atklāj jaunievēlētā Kanādas Parlamenta sesiju.
Šis notikums, protams, nav nejaušība, ievērojot pēdējo mēnešu izlēcienus no Kanādas dienvidu kaimiņvalsts vadītāja Donalda Trampa puses – izrunāšanos par „51. pavalsti” un Kanādas premjerministra dēvēšanu par gubernatoru. Jaunais Kanādas premjerministrs Marks Kārnijs, pēc kura uzaicinājuma karaļpāris viesojas savā nominālajā valdījumā, norādījis, ka šī vizīte nepārprotami uzsver Kanādas suverenitāti.
Kā pauž raidsabiedrība BBC, karalim kā nominālajam valsts galvam nākas vairīties no tiešiem politiskiem paziņojumiem, tā vietā „sūtot kodētus signālus un veicot simboliskus žestus”. Vairāki tādi jau tikuši raidīt līdz šim, svinīgā ceremonijā parādoties ar Kanādas valsts apbalvojumu komplektu un iestādot kļavu Bekingemas pils dārzā. tagad, uzrunājot Kanādas parlamentāriešus Senāta Karaļa zālē, Čārlzs bilda: „Ir iemesls lielam lepnumam, ka pagājušajās desmitgadēs Kanāda ir turpinājusi demonstrēt pārējai pasaulei piemēru savā rīcībā un vērtībās kā labas gribas spēks. Kā mums atgādina himna: „Īstenie ziemeļi patiesi ir stipri un ir brīvi!”
Sagatavoja Eduards Liniņš. -
Pirms jūnijā gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām ik trešdienu raidījumā Krustpunktā spriežam par reģionos būtiskiem jautājumiem. Šoreiz interesējamies, cik atbildīgi Latvijā notiek atkritumu apsaimniekošana.
Diskutē Klimata un enerģētikas ministrijas Valsts sekretāra vietniece vides politikas jautājumos Rudīte Vesere, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece un Viduslatvijas atkritumu apsaimniekošanas reģionālā centra vadītāja Sniedze Sproģe, "Zero Waste Latvija" politikas koordinatore Maija Krastiņa un Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas pārstāvis, "Getliņi EKO" valdes loceklis Jurģis Ugors.
Vides saglabāšana un atkritumu savākšana. Saskaņā ar Eiropas direktīvām un Latvijas apņemšanos, pēc desmit gadiem 90% no visiem saražotajiem atkritumiem būs jāspēj sašķirot un pārstrādāt, proti, poligonos noguldot ne vairāk par desmito daļu. Ļoti ambiciozs mērķis. Spriežot pēc visa, esam tālu no tā. Kas nākošajām domē būs jādara, lai situāciju straujāk mainītu?
Par atkritumu apsaimniekošanas praksi novados arī stāsts raidījumā Reģioni Krustpunktā. -
Jau labu laiku analītiķi, politiķi, žurnālisti un faktiski jebkurš interesents sekojis līdzi tam, kā attīstās situācija Amerikas Savienotajās Valstīs pēc Donalda Trampa atkārtotās ievēlēšanas prezidenta amatā. Jaunās pilnvaras Trampam ļāvušas sevi spilgti apliecināt gan ārpolitikā, gan momentāni iedarbināt virkni procesu iekšpolitikā, par ko daļa priecājas, bet daļa ir ārkārtīgi satraukusies. Šo satraukto prātu vidū ir arī zinātnieki.
Visai drīz pēc ASV prezidenta Donalda Trampa atkārtotas stāšanās amatā tūkstošiem pētnieku ASV pilsētās un arī Eiropā tikušies mītiņos ar saukli "Stand Up for Science" ("Iestājieties par zinātni"). Viņi pauduši protestu ASV administrācijas darbībām, samazinot zinātnisko darbaspēku un izdevumus pētniecībai. Vai ASV administrācija baidās no zinātniekiem un kuras zinātņu nozares varētu ciest visvairāk? Vai tas varētu sekmēt to, ka zinātnieki pamet ASV? Un cik liela zinātnes un akadēmiskā brīvība ir tepat Eiropā? Raidījumā Zināmais nezināmajā diskutē Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu pētniecības centra vadītāja Ieva Puzo, Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks, Delavēras universitātes doktorants Toms Rātfelders un Latvijas Universitātes pēcdoktorants, starpdisciplinārs matemātiķis, Latvijas Universitātes Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūta pētnieks Jānis Lazovskis.
Dienā, kad skan raidījums, kļuva zināms, ka ASV varas iestādes apturējušas studentu vīzu noformēšanu.
Visiem trim sarunas dalībniekiem ir pieredze saistībā ar darbu vai mācībām ASV.
Ieva Puzo ir ieguvusi maģistra grādu Kalifornijas universitātē Berklijā, Amerikas Savienotajās Valstīs un pēc tam arī doktora grādu Pitsburgas universitātē. 2017. gadā viņa atgriezās Latvijā un uzsāka darbu Rīgas Stradiņa universitātē.
"Sajūtas ir ļoti dažādas šobrīd, bet galvenokārt milzīga nožēla par to potenciālo, tām trakajām lietām, kas jau ir sākušās un kas vēl varētu arī notikt zinātnes vidē Amerikas Savienotajās Valstīs. Arī tāpēc, ka Pitsburgas universitāte, kur ieguvu doktora grādu, bija pirmā, kas šī gada sākumā paziņoja, ka šogad neuzņems doktorantūras studentus. Tai sekoja vēl citas. Bet tā bija tāda pirmā skaļāka zīme arī man, kas parādīja, kā
procesi mainās, universitātes ļoti sāks pielāgoties. Tās lietas, ko mēs iepriekš tvērām kā pašsaprotamas, domājot par akadēmisko brīvību visdažādākajās tās izpratnēs, par kaut kādu institūciju attiecībām ar štatiem, ar federālo varu ASV, ka tās patiešām ļoti krasi mainīsies un noteikti ietekmēs arī to, kā vispār zināšanas tiek radītas ASV un citviet pasaulē," vērtē Ieva Puzo.
"Es vairāk kā politologs skatos. Redzu, ka zinātne kā tāda arī ir viens no ASV varas eksportiem pasaulē, jo daudzi cilvēki dodas uz ASV ar mērķi iegūt zināšanas, jo ASV ir labs finansējums, viss ļoti ērti, infrastruktūra, var iegūt labas zināšanas, programmas ļoti kvalitatīvas, un pēc tam cilvēki aizbrauc atpakaļ uz savām mītnes zemēm ar labu iespaidu par Amerikas Savienotajām Valstīm kopumā. Bieži šie cilvēki veido eliti šajās valstīs, kas attiecīgi nāk ar pozitīvu noskaņojumu pret Amerikas Savienotajām Valstīm, kas savukārt nozīmē: ja Amerikai, teiksim, kaut ko vajag panākt starptautiskajā vidē, to var izdarīt daudz vieglāk, jo Amerikai uzreiz ir sabiedrotie, cilvēki, kas ir pozitīvi noskaņoti pret Amerikas Savienotajām Valstīm. Ja šāds finansējums zūd, tad šāds eksports mazinās, attiecīgi tas arī mazina ASV spēku starptautiskajā sistēmā," analizē Toms Rātfelders.
Jānis Lazovskis ir ieguvis doktora grādu ASV Čikāgā un piekrīt kolēģu teiktajam. Šobrīd ASV strādā un mācās vairāki viņam pazīstami cilvēki. Kad minējis viņiem, ka būs šāda diskusija, un lūdzis komentārus, vairāki lūguši neminēt vārdus, jo viņiem ir satraukums, ka var vērsties pret starptautiskajiem studentiem.
"Līdz šim tas ir bijis balstīts tajā, ja izsaka atbalstu Palestīnai, bet kopumā ir sajūta, ja kaut ko pateiks, kas valdībai nepatiks, tad var ļoti viegli studentus izspert ārā no valsts," bilst Jānis Lazovskis. "Tas ir, no vienas puses, neaptverami, kā tāds slikts sapnis, ko gaidām, kad tas beigsies. Protams, no ārpuses ir viegli to tā uztvert. Tiem, kuri dzīvo un strādā Amerikā, tā ir ikdiena, un tas ir noteikti daudz, daudz grūtāk."
'"Mums pirms diviem mēnešiem izraidīja no universitātes astoņus studentus. Nebija nekād paziņojuma, vienkārši universitātes Starptautisko lietu departaments skatījās tā saucamos "service record", respektīvi, kur ir informācija par studentu failiem, un ierauga, ka vīza ir atņemta. Principā students ir nostādīts fakta priekšā," stāsta Toms Rātfelders. "Mums universitātes vadība teica: ja kaut ko tādu ierauga, mēģināsim ātri ziņot, mēģināsim ātri monitorēt, lai mēs nebraucam uzreiz projām, jo ir iespēja dabūt universitātes apmaksātu juridisko pakalpojumu. Tā ir realitāte, ar ko jāsaskara, ja tu vēlies palikt ASV, ja tu vēlies savu akadēmisko karjeru saistīt ar Amerikas Savienotajām Valstīm. Ļoti ātri viss var mainīties un tev var vienā brīdī vienkārši nākties samainīt visus dzīves plānus."
Tas neattiecas tikai uz studentiem, bet arī uz universitāšu darbiniekiem, norāda Ieva Puzo.
Kāpēc Amerika sāka šādi uzvesties pret saviem zinātniekiem un studentiem?
Toms Rātfelders norāda, ka jāņem vērā politiskais konteksts saistībā ar Izraēlas - Palestīnas konfliktu, bet laika gaitā tas jau ir attīstījies, ja sāc kaut ko publiski teikt, rakstīt, uzstāties, kas ir pretrunā ar ASV valdības oficiālo nostāju ne tikai Palestīnas jautājumā, arī citos jautājumos, automātiski valdība var pateikt, ka tu esi nevēlams cilvēks šai valstī un tev ir jādodas projām. Tāpēc tev ir jābūt ļoti uzmanīgam.
Kuras zinātņu nozares varētu ciest vairāk?
"Viens no uzbrukuma pirmajiem upuriem ir, protams, visas tās jomas vai tie zinātnieki, kas darbojās virzienā, lai veidotu iekļaujošāku sabiedrību, lai mēs veidotu, piemēram, veselības pakalpojumus, kas pieejami visdažādākajām cilvēku grupām. Šīs jomas arī ātri vien kļuva par uzbrukumu upuri un ātri vien parādījās šie 40 vārdi, ko pētnieki nedrīkst iekļaut savos Nacionālā zinātnes fonda un Nacionālā veselības institūta projektu pieteikumos. Šo vārdu saraksts iekļauj, piemēram, tādus vārdus kā sievietes. Tad mēs saprotam, kas ir tas, pret ko notiek šī vēršanās," komentē Ieva Puzo. "Jā, tas vairāk skar noteiktas sociālās zinātnes, humanitārās zinātnes, tomēr tas tiešām skar visdažādākās zinātnes nozares, milzīgas pētnieku grupas.
Mani ļoti pārsteidza, ka tajā brīdī, kad šis 40 vārdu saraksts izskanēja, es novēroju kaut kādās "Facebook" grupās, kur pētnieki pulcējas un apspriežas, ka pirmā reakcija bija - hei, mums ir nevis jāprotestē, bet mums ir jāpielāgo savi pētījumu pieteikumi, mums ir jāizņem šie vārdi un tie ir jāaizstāj ar citiem. Un tā ir bīstama tendence, manuprāt, ko es, šķiet, negaidīju no ASV kolēģiem, no vienas puses. No otras puses, tas man tikai nostiprināja pārliecību, ka tas, kas notiek tagad, ir kaut kāda iepriekšējo procesu intensificēšanās un pastiprināšanās.
Kā ik trešdienu piedāvājam ielūkoties kādā iedomātā grāmatu plauktā. Šoreiz kādu pērli no Rīgas Stradiņa universitātes Anatomijas muzeja plaukta ir gatava izcelt muzeja vadītāja Ieva Lībiete.
Viņa stāsta par grāmatu, kas visvairāk ietekmējis to, kā pati saprot medicīnas vēstures gaitu. Tā arī grāmata, kas ietekmējusi veidu, kā medicīnas vēsturi viņa pasniedz studentiem. Tā ir kanādiešu autores - ārstes-hematoloģies, medicīnas vēsturnieces un medicīnas vēstures profesores Žaklinas Dafinas grāmata "Medicīnas vēsture: skandalozi īsa iepazīstināšana" (Jacalyn Duffin. History of Medicine: A Scandalously Short Introduction).
-
Laikmetīgās mākslas muzejs, vairāk naudas filmām, treniņu zāles par velti visām sporta skolām, atjaunoti sporta laukumi un visiem pieejama interešu izglītība. Kā Rīgas vadošās partijas pirms iepriekšējām vēlēšanām solīja atbalstīt kultūru un sportu un ko plānoja darīt skolās? Cik no tā izdarīts? Par to pēdējā priekšvēlēšanu solījumiem veltītajā raidījumā vēstī "Re:Baltica" faktu pārbaudes projekts "Re:Check".
-
Lai nodrošinātu lētākus pārtikas pamatproduktus un palielinātu vietējās izcelsmes preču sortimentu veikalos, 27. maijā parakstīts memorands par pārtikas cenu samazināšanu. To parakstīja gan ražotāji, gan tirgotāji, atbildīgā Ekonomikas ministrija, kas uzraudzīs memoranda izpildi, un citas institūcijas.
Tiesa, šim memorandam nav juridiska spēka, līdz ar to daļā sabiedrības rodas jautājums, vai pārtikas cenas saruks. Memoranda īstenošanu uzraudzīs Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, savukārt Konkurences padome jau sniegusi pozitīvu atzinumu par tā atbilstību konkurences tiesībām. -
Raidījumā Brīvības bulvāris saruna ar Ukrainas kinorežisoru Sergeju Lozņicu, kura filmai “Divi prokurori” pagājušā nedēļā bija pirmizrāde Kannu kinofestivālā. Saruna par staļinismu mūsdienās un kino kā valodu, kas apraksta šobrīd pasaulē notiekošo.
Sergeja Lozņicas filmu “Divi prokurori”, kas vēsta par Staļina režīmu Lielā terora laikā Krievijā, ļoti augstu novērtēja kritiķi. Filma uzņemta Latvijā. Ar režisoru Sergeju Lozņicu, kurš sevi piesaka kā Ukrainas režisoru, tiekamies Kannu festivālā dienu pēc tam, kad turpinās tā sauktais “diplomātijas teātris” par Ukrainas miera sarunām starp Putinu un Trampu.
Karš Ukrainā turpinās jau vairāk nekā 1180 dienas.
Filma krievu valodā bija iekļauta Kannu festivāla galvenajā programmā. Pēc filmas pirmizrādes festivāla direktors aicina Lozņicu uzrunāt publiku krievu valodā, lai zālē sanākušie dzirdētu šo vēstījumu. Varētu likties pārsteidzoši, ka starptautisko publiku ieinteresēja staļinisms, lai gan skaidrs, ka vēsturisks kino vienmēr ir par mūsdienām. Francijas prese raksta, ka Ukrainas režisora Lozņicas jaunā filma ir brīdinājums par despotiem un par to, cik bīstami ir to nepamanīt, līdz ir par vēlu.
Vai, tavuprāt, ir atšķirība starp to, kā ar vēstures tēmām strādā vēsturnieki un kinorežisori?
Sergejs Lozņica: Protams.
Kas atšķiras?
Sergejs Lozņica: Vēsturniekam jāievēro notikumu secība. Taču režisors tomēr pakļaujas kino likumiem. Kino ir māksla, kas attīstās pa laika līniju un te pastāv noteiktas likumsakarības. Piemēram, filmā spēcīgas ainas, atslēgas epizodes būtu labi likt otrajā pusē. Tādas epizodes, kas veido sižeta pavērsienu. Savukārt vēsturē bieži vien tā nav. Piemēram, es ar to vairākkārt saskāros, veidojot filmu "Blokāde". Paši šausmīgākie notikumi bija sākumā, nevis beigās. Un vēlāk… piemēram, šīs briesmīgās lietas – sniegā guļošus līķus Ļeņingradā uz ielas, kuriem cilvēki iet garām un neliekas ne zinis, tos neaizvāc, jo nav tādas iespējas – es tās atstāju kulminācijai. Un tas bija tuvu filmas beigām. Ja es to parādītu agrāk, tālāk neviens pēc šīm spēcīgajām emocijām filmu vairs neskatītos, un es nezinātu, ar ko šīs emocijas nosegt, ko stāstīt tālāk, jo es jau būtu aizgājis līdz galējai robežai. Lūk, te mēs saskaramies ar zināmiem kino ierobežojumiem.
Vēl viens spilgts piemērs, kā parādīt 1917. gada revolūcijas, boļševiku apvērsuma norisi. Visi notikumi noritēja vienlaicīgi. Taču kino nav iespējams neko parādīt vienlaicīgi. Kaut kas tiks rādīts pirmais, kaut kas otrais un trešais. Es domāju par tiltu, elektrostaciju, pasta, banku ieņemšanu un tā visa rezultātā – Ziemas pils lokalizāciju. Kino vienlaicīgi to nav iespējams parādīt. Kaut kas nāks pirmais, kaut kas otrais un trešais. Un vissvarīgākais būs beigās. Tātad jūs jau uzliekat citus uzsvarus notikumiem. Tāpēc, ka kino ir māksla, kas attīstās lineāri laikā. Un šis lineārums mūs ierobežo. Es nezinu, kā to var pārvarēt.
Vai arī, piemēram, tāds notikums kā Volīnijas slaktiņš. Kā filmā risināt šo savstarpējās slepkavības jautājumu. Poļi nogalināja ukraiņus, ukraiņi nogalināja poļus. Un tas bija savstarpēji. Protams, bija arī provokācija. Taču, ja kino jūs ieliksiet – kā to izdarīja Smaržovskis – vispirms poļus un pēc tam… Tas ir, vispirms ukraiņi nogalināja poļus – tā viņš to ataino – un pēc tam poļi nogalina ukraiņus. Tad visiem ir skaidrs iemesls un cēloņsakarības tiek atainotas nepatiesi. Jā, bija provokācija, taču pēc tam sākās savstarpēja slepkavošana. Tad sanāk, ka vieni kļūst par upuriem, bet otri – par varmākām. Taču stāsts nav par to. Un pārspēt – kā viņš parādīja poļu-ukraiņu ģimeni… Pārspēt ar šīs poļu-ukraiņu ģimenes likteni, kur vīrs ar sievu viens otru mīl, negrib tajā visā iesaistīties… Ar to ir grūti visu to pārspēt. Lūk, tai ziņā šis laika lineārums diktē savus noteikumus. Tāpēc, ka to, kas notiek vēlāk, izraisa tas, kas bijis iepriekš. Un kā to pārvarēt – tā ir vesela māksla.
Sergeja Lozņicas jaunā spēlfilma "Divi prokurori" veidota pēc rakstnieka Georgija Demidova memuāru motīviem, attēlojot notikumus Staļina režīma laikā Padomju Savienībā 1937. gadā. Stāsta centrā ir jauns un naivs prokurors Korņevs, kurš, atklājot NKVD korupciju, uzsāk bīstamu ceļojumu pret totalitāro sistēmu.
Sergejs Lozņica: Dmitrijs Demidovs šo romānu sarakstīja 1968.gadā. To bija sarakstījis cilvēks, kurš Gulagā bija pavadījis 14 gadus. 80.gados šis romāns rokrakstos bija konfiscēts, visus arhīvus VDK bija konfiscējis. Un šos rokrakstus atgrieza 90. gados no VDK arhīviem. Tas pirmo reizi trīs daļās tika publicēts 40 gadus pēc tam, kad tas tika sarakstīts.
Es vācu šīs grāmatas, es vācu atmiņas par Gulagu, par koncentrācijas nometnēm ne tikai Padomju Savienībā. Es to izlasīju 2010 .gadā un šis romāns kaut kā palika manī. Un kad parādījās iespēja veidot filmu, 2020. gadā mēs sākām to darīt.
Man šī filma atspoguļo mūsdienas. Nevis pagātni, bet mūsdienas. Daudz ko no tā, kas ir filmā, iespējams ieraudzīt mūsdienās. Stāstā, kas uzrakstīts pirms vairāk nekā 40 gadiem par notikumiem, kas notikuši turpat vai pirms simt gadiem. Tas ir apbrīnojami.
Kinorežisors Sergejs Lozņica ir dzimis Baltkrievijā, uzaudzis Ukrainā, studējis lietišķo matemātiku un robottehniku Kijevā, pēc tam – kinorežiju Vissavienības Valsts Kinematogrāfijas institūtā (VGIK) Maskavā. Strādājis Sanktpēterburgas dokumentālo filmu studijā, bet kopš 2001. gada ir emigrējis uz Vāciju, lai arī pilsonība viņam joprojām ir Ukrainas.
2010. gadā viņš pārsteidza pasauli ar melnbaltu absurda drāmu "Mana laime", kas tika demonstrēta Kannu kinofestivālā un stāstīja par to, kā cilvēks pakāpeniski zaudē sevī visu cilvēcisko. 2012. gadā kinofestivālos ievērību guva viņa filma "Miglā", kuras darbība notiek Otrā pasaules kara laikā Baltkrievijā, bet tās filmēšana notika Latvijā. Filmā parādītas attiecības starp vienkāršiem baltkrievu zemniekiem, kurus karš sadalījis cietsirdīgos partizānos un gļēvos fašistu līdzskrējējos, bet dažus ir atstājis kaut kur pa vidu.
Lozņicas dokumentālās filmas "Blokāde", "Process", "Austerlica", "Uzvaras diena", "Valsts bēres", "Lansberģis" ir vizuāls un antropoloģisks pētījums par 20. gadsimta varas un cilvēka attiecībām, galvenokārti izmantojot arhīvus kā kino izteiksmes līdzekli. Latvijās Sergejs Lozņica uzņēmis četras filmas, tostarp jaunāko - "Divi prokurori", kā arī "Miglā", "Lenprātīgā", kā arī dokumentālo īsfilmu "Vecā ebreju kapsēta" ciklā "Pārci ceļiem un upei". -
Latvijā elektroenerģija ir dārgāka nekā daudzās citās Eiropas Savienības valstīs, arī atslēgšanās no BRELL ir radījusi papildus izmaksas. Vai elektroenerģija pie mums vienmēr būs dārgāka nekā citur, vai tomēr ir plāns, kā šīs cenas varētu mazināt?
Krustpunktā diskutē Klimata un enerģētikas ministrijas Enerģijas tirgus departaments direkotors Gunārs Valdmanis, Rīgas Tehniskās universitātes Industriālās elektronikas, elektrotehnikas un enerģētikas institūta vadošais pētnieks Kārlis Baltputnis, enerģētikas eksperts Gatis Ābele, Latvijas elektroenerģetiķu un energobuvnieku asociacijas izpilddirektors Ivars Zariņš un SIA "RCG LightHouse" dibinātājs un padomes loceklis, enerģētikas eksperts Kaspars Osis.
- Näytä enemmän
