Episodit
-
Tavas izvēles vairs nav tavas, un tīmeklis vairs nav vieta, kur cilvēkiem digitāli satikties un mijiedarboties ar citiem cilvēkiem. Vismaz tā apgalvo mirušā interneta teorija – lielāko daļu satura un aktivitātes tīmeklī nu ģenerējot boti, nevis dzīvi cilvēki. Tie izspieduši mūs no aprites, padarījuši par patērētājiem un stūrē savu radītāju iecerētā virzienā. Vai pēdējais laiks izdzēsties no sociālajiem tīkliem, aizlīmēt visas viedtālruņa kameras vai vēl labāk – nopirkt “podziņu” telefonu? Par to šajā “Zinātne vai muļķības” epizodē runāsim ar kibedrošības ekspertu Kirilu Solovjovu un mākslīgā intelekta pētnieci Aigu Andrijanovu. #SIF_MAF2024
-
Aprit gads, kopš raidījums “Zinātne vai muļķības” klausāms ne tikai populārākajās podkāstu platformās, bet arī skatāms video formātā. Lieli svētki prasa lielas svinības, un kur nu vēl svinīgāk par epizodi pašā Rīgas pilī. Kopā ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču atskatāmies uz tematiem, ko aizvadītā gada laikā esam šķetinājuši kopā ar dažādu jomu ekspertiem, pētniekiem un zinātniekiem. Tostarp pajautājām arī šo to par prezidenta ikdienu, kas parasti oficiālos paziņojumos un preses konferencēs neizskan.
-
Puuttuva jakso?
-
Kāpēc sieru ar pelējumu ēst drīkst, bet sapelējušu maizi vai ievārījumu jāsviež pa taisno miskastē? Un ko iesākt ar vecu biezpienu? Vai drīkst sacept pankūkās? Sen daudzinātais trīs sekunžu likums, ēdienam nokrītot zemē – mīts vai patiesība? Šajā epizodē, kas tapusi sadarbībā ar Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātnisko institūtu BIOR, runājam par visu, kas saistīts ar drošu uzturu.
-
Debesis šodien aizdomīgi daudz sašvīkātas! Agrāk tā nebija! Droši vien globālisti atkal indē cilvēkus! Bet varbūt aiz tā visa stāv āpsis, kas pirms daudziem gadiem tramvaja pieturā Liepājā “hibernējās”. Vismaz tāda ir podkāsta “Zinātne vai muļķības” vadītāja Jāņa viena no teorijām. Patiesībā jau āpsis bija miris, bet lidmašīnu atstātās inversijas gāzu sliedes debesīs bija arī agrāk un būs arī nākotnē. Tā ir vienkārši fizika. Gluži tāpat kā sazvērestības teorijas bija un būs – tās palīdz skaidrot sarežģīto pasauli un reizēm sniedz dīvainu komfortu un kontroles sajūtu. Pat ja tici, ka ļauna elite tevi visu laiku mēģina nobendēt. Par to jaunākajā raidījuma epizodē runājam ar dezinformācijas pētnieku Mārtiņu Hiršu un “Re:Check” vadītāju Evitu Puriņu. #SIF_MAF2024
-
Kurš gan negrib novecot skaisti un būt vesels arī tad, kad matos iemeties sirmums? Anti-age industrija sola virkni risinājumu, lai labi izskatītos gan virsbūve, gan arī motors kalpotu lieliski. Taču ir arī satraucoši trendi, kad par novecošanu sāk uztraukties tie, kam par to vēl nebūtu jādomā. 10-14 gadus vecas meitenes, influenceru mudinātas, aizvien biežāk sāk lietot nobriedušai ādai paredzētu kosmētiku, un sekas var būt nepatīkamas. Par to, kā mēģināt saglabāt jaunību droši un ar samērīgiem līdzekļiem, iztaujājam dermatoloģi Laumu Valeini un kardiologu Robertu Federu. Vai korejiešu kosmētika palīdzēs? #SIF_MAF2024
-
Cik daudz kafijas dienā ir par daudz? Vai kofeīnu var uzskatīt par narkotiku un atkarību izraisošu vielu? Un kādas būs sekas, ja pāršausi pār strīpu un kofeīnu pārdozēsi? Un kāda ir šī dzērina uzturvērtība – palīdz tas notievēt vai nē? Galu galā, kāpēc daudziem pēc rīta kafijas drīz vien jādodas uz tualeti? To visu šajā raidījuma “Zinātne vai muļķības” epizodē taujājām uztura speciālistei Agnesei Ozoliņai un neirologam Kristapam Jurjānam. #SIF_MAF2024
-
Izrādās, ka miega speciālistu ieskatā likt bērniem celties tik agri no rīta un pusaizmigušiem skolas solā mēģināt koncentrēties uz jaunas informācijas “uzsūkšanu” vai vēl trakāk – pierādīt savas zināšanas kontroldarbā – ir sava veida legāla spīdzināšana. Šajā “Zinātne vai muļķības” epizodē pievēršamies miegam un iztaujājam speciālistes par visu galveno, sākot no perfektā naktsmiera ilguma un ideālā diendusas ilguma, līdz pat pareizajām un nepareizajām pozām miegam un tam, cik īsti lietderīgi ir bezrecepšu uztura bagātinātāji, piemēram, miega hormons melatonīns. #SIF_MAF2024
-
Ik pa laikam medijos pavīd ziņas, ka Zemei atkal “biedējoši tuvu” garām lidos Eifeļa torņa vai cita labi atpazīstama objekta izmēra asteroīds. Parasti gan “biedējoši tuvu” nozīmē desmitiem tūkstošus kilometru, un šī objekta trajektoriju speciālisti jau sen izskaitļojuši. Taču kādu dienu tomēr kāds kosmosa klintsbluķis var parādīties pēkšņi, un būsim dinozauru lomā. Ja vēl netālu notiek pārnovas eksplozija, kas Zemi varētu pilnībā sterilizēt... Šajā "Zinātne vai muļķības" epizodē iztaujājam astronomijas entuziastu Raiti Misu un Ventspils Augstskolas rektoru Andri Vaivadu par veidiem, kā kosmoss var mūs nogalināt. #SIF_MAF2024
-
Jebkurā citā valstī, pievakarē satiekot mežā cilvēku ar nazi rokā, visdrīzāk jābēg. Latvijā? Visticamāk, nazis rokā ir arī tev pašam, jo esi devies sēņu medībās. Neliels kašķis gan tāpat var sanākt, jo kārtīgs sēņotājs savas slepenās vietas nebūs gatavs atdot bez cīņas. Šajā “Zinātne vai muļķības” epizodē mikoloģe mums stāsta par raganu apļiem un to vai, var izaudzēt gailenes mazdārziņā un beku podā uz palodzes. Savukārt toksikologs pastāstīs par to, kuras sēnes labāk neēst, ja nevēlies tēlot Jēzu un no septītā stāva loga lidot uz mežu, lai ielaistu tajā vāveres. #SIF_MAF2024
-
Jau iepriekšējās vasaras olimpiskajās spēlēs pamatīgu ažiotāžu sacēla Jaunzēlandes svarcēlāja Lorela Habarda, kas startēja sieviešu kategorijā un bija pirmā transpersona olimpisko spēļu vēsturē. Klāt ir nākamie lielie sporta svētki, un arī pirms Parīzes spēlēm raisās debates par to, vai sportam jākļūst iekļaujošākam. Tāpēc podkāstā “Zinātne vai muļķības” aicinājām viesos endokrinoloģi Unu Gailišu un biologu Aivaru Cīruli, lai noskaidrotu – vai transpersonas sportā negrauj godīgu konkurenci. #SIF_MAF2024
-
Izpostīti skaistie Meža kapi Cēsīs, bet Bauskā vispār no zemes burtiski ceļas augšā miroņi – tāds ir aizvadītajā mēnesī notikušo vētru un virpuļviesuļu mantojums. Un daudziem arī ļoti labā atmiņā būs palicis 2023. gada augusts, kad lielgraudu krusa sadragāja ne vienu vien automašīnu. Vai ar šādām stihijām turpmāk mums nāksies rēķināties arvien biežāk? Vai kādreiz Latvijā varam sagaidīt arī kārtīgu tornado, un kā kopumā klimata pārmaiņas ietekmēs mūsu dzīvi šeit, kur ierasti laikapstākļu ziņā esam baudījuši mērenu dzīvi. To "Zinātne vai muļķības" jaunajā epizodē stāsta Andris Vīksna un Martins Bergšteins. #SIF_MAF2024
-
"Jaunā paaudze nemācētu pat govi normāli izslaukt," jauniešos vīlušies sociālo mediju lietotāji mēdz viņiem pārmest pārlieku koncentrēšanos uz mūsdienu tehnoloģijām, novārtā atstājot "īstās un praktiskās" dzīves gudrības.Raidījums "Zinātne vai muļķības" sarunu festivālā "Lampa" šķetināja jautājumu, vai jaunietim vispār ir nepieciešamas tās pašas prasmes, kas viņa vecākiem, un vai modernās tehnoloģijas cilvēkus padara dumjākus.Ierastā raidījuma vadītāju vietā šoreiz uz skatuves Jānim Sildnikam pievienojās mūziķis Edavārdi, kurš palīdzēja iztaujāt psihologu un pētnieku Edmundu Vanagu, kā arī tehnoloģiju entuziastu un digitālā mārketinga profesionāli Dāvi Freibergu.
-
Kā pareizi skriet, lai nenodarītu sev pāri – tāds bija galvenais jautājums, uz kuru meklējām atbildes šajā "Zinātne vai muļķības" epizodē. Skriešana ir viens no vispieejamākajiem fizisko aktivitāšu veidiem, ar ko var nodarboties gandrīz katrs. Taču arī to ir jāprot darīt. Citādi – durs sānā, ģīmis sarkans, prieka nekāda un rezultāta nav. Podkāsta gaitā ar ultramaratonistu Andri Ronimoisu un sporta ārsti Lailu Ušacku atspēkojam arī populārākos mītus par skriešanu. Piemēram, ka skriešana neizbēgami novedīs pie sabojātiem ceļgaliem. #SIF_MAF2024
-
Vai oglīte palīdzēs pret paģirām, ja iepriekšējā vakarā ar grādīgajiem pāršauts pār strīpu? Vai vispār ir kāds veids, kā ātrāk atskaidroties un izdzīt no organisma promiles, vai labāk tomēr ievērot vienīgo drošo veidu, lai nākamā diena nebūtu izmesta miskastē – alkoholu nelietot? Un ko nozīmē "dzert atbildīgi"? Vai viens aliņš, bet katru vakaru, ir sarkanais karogs un pamats uztraukties par atkarību no alkohola? Un ja tāda ir, kā to ārstēt? Vai tā dēvētā "kodēšanās" strādā? To šajā "Zinātne vai muļķības" epizodē apspriežam ar toksikologu Robertu Stašinski un psihiatri, narkoloģi Ritu Kuzņecovu. #SIF_MAF2024
-
Vai ir atšķirība starp zobu pastu, kas maksā trīs vai piecus eiro, un tādu, kas maksā 15 eiro? Vai dārgāka vienmēr būs labāka? Kad pareizi izmantot zobu diegu – pirms vai pēc zobu tīrīšanas ar birsti? Kāpēc dažiem cilvēkiem gandrīz nemaz neveidojas caurumi, bet citiem pilna mute caurumainiem zobiem, kaut tiek ievērota laba higiēna? Kā dzīvot, lai sagaidītu vecumdienas ar saviem zobiem mutē? Par to šajā “Zinātne vai muļķības” epizodē iztaujājam zobārstes Māru Valdmani un Viktoriju Artjomenko.
-
Kāpēc viens pēc pastaigas mežā no sevis nolasa 15 ērces, bet citam, kas gājis turpat blakus, nav piesūkusies neviena ērce? Vai ērcēm tiešām ir iecienītās asinsgrupas un daži cilvēki garšo labāk par citiem? Un kā ar kaitinošajiem odiem – kāpēc viens Jāņu svinētājs ar tiem gluži kā aplipis, bet citam tie gandrīz nemaz nedzeļ? Par odiem, ērcēm un citiem Latvijas kodējiem šajā “Zinātne vai muļķības” epizodē runājam ar entomologu Uģi Piterānu un infektoloģi profesori Baibu Rozentāli.
-
Ko tad īsti nozīmē SPF skaitlis uz aizsargkrēmu iepakojumiem? Vai SPF 100 tiešām nodrošina divreiz labāku aizsardzību pret ultravioleto starojumu nekā SPF 50? Un vai tas vispār pasargā no UV starojuma? Vai sauļošanās ir labs veids, kā uzņemt D vitamīnu, pēc kā tik ļoti kāro katrs 9 mēnešus zem pelēkas mākoņu segas pavadījis latvietis? Vai sauļošanās var būt arī veselīga? To šajā “Zinātne vai muļķības” epizodē pētām kopā ar dermatoloģēm Annu Bērziņu un Karīnu Zavorinu.
-
Ja medus, tad tikai tāds no dziļiem laukiem, kur tuvākais piesārņojuma avots ir kaimiņu Jēkaba zāles pļāvējs 3 kilometru attālumā, vai ne? Taču izrādās, ka biškopji tur bites arī Rīgā. Turklāt – tieši pie 5G torņiem! Kā bites tur jūtas un vai pilsētā ievākts medus ir tikpat tīrs un garšīgs kā laukos ievāktais – to stāsta biškopis un entomologs podkāsta "Zinātne vai muļķības" epizodē, kas tapusi sadarbībā ar tehnoloģiju inovāciju uzņēmumu LMT.
-
Pēc pēdējā (un kārtējā) cepiena sociālajos medijos, kur par citu cilvēku ķermeņa apmēriem gudri spriež influenceri un sociālo tīklu personības, nolēmām, ka ir laiks par to pajautāt tiem, kas zina, ko runā. Vai ķermeņa virssvars un aptaukošanās ir nolaidība un izvēle, vai tomēr dažiem cilvēkiem tas ielikts šūpulī, un neko nepadarīsi? Vai aptaukojies cilvēks var būt veselīgs cilvēks? Un ko darīt, ja nekādi neizdodas tikt vaļā no "riepas"? Par to šajā "Zinātne vai muļķības" epizodē runājam ar sporta ārsti-rezidenti Lailu Ušacku un uztura speciālisti Agnesi Ozoliņu.
-
Nav izslēgts, ka kāda no bērnības atmiņām, ko tu tik ilgi esi lolojis un kas atgādina par laiku, kad viss bija vienkāršāk un labāk, nemaz nav īsta. Nu, tādā izpratnē, ka prāts šo notikumu "atskaņo" pavisam citādi, uzburot ainu, kas patiesajam notikumam ir vien attāli līdzīga. Kā tur ir ar atcerēšanos un atmiņām? Un vai kāda galvā arī apzināti var iedēstīt viltus atmiņas? Par to un citām ar smadzenēm, smadzeņu darbību un prātu saistītām lietām runājam "Zinātne vai muļķības" noslēdzošajā epizodē ar atmiņas speciālisti un neirologu. Raidījums tapis ar Mediju fonda atbalsta fonda finansējumu. #SIF_MAF2023
- Näytä enemmän
