Episodes
-
VAS “Valsts nekustamie īpašumi” juridiskais un administratīvais direktors, AS “RB Rail” padomes loceklis Ģirts Rūda dalās ar savu pieredzi un atziņām par pāreju no advokatūras uz biznesa vidi, kā arī Rail Baltica izaicinājumiem un iespējām. Rail Baltica ir gan praktisks, gan simbolisks projekts, kura uzdevums ir novērst jau Krievijas impērijas atstāto mantojumu, kas saglabājis mūsu dzelzceļa savienojumu ar Krieviju līdz pat mūsdienām.
Pārrunājām arī Latvijas uzņēmumu sadarbību ar Krieviju un Baltkrieviju, kā arī Ģirta atziņas par jauno paaudzi un to, kas viņu pašu motivē būt enerģiskam, ieinteresētam un nepārtraukti attīstīties.
Delnas raidieraksti — jēgpilnas sarunas par būtisko — kā mums kā sabiedrībai dzīvot labāk.
-
Par darbu ANO, atbalstu Ukrainai, iegūto izglītību, sieviešu tiesībām pasaulē, karjeru un izglītību – ar diplomāti, bijušo Latvijas vēstnieci ANO un tagadējo Ārlietu ministrijas starptautisko organizāciju un cilvēktiesību departamenta direktori Katrīnu Kaktiņu sarunājas biedrības “Sabiedrība par atklātību – Delna” padomes priekšsēdētāja Evita Goša un direktore Inese Tauriņa.
Raidierakstā K. Kaktiņa dalās savā pieredzē par diplomātisko darbu starptautiskajās organizācijās, īpaši par Krievijas iebrukumu Ukrainā un tā ietekmi. Pēc 2022. gada februāra, kad Krievija iebruka Ukrainā, diplomātiem bija jāstrādā pie tā, lai izolētu Krieviju starptautiskajā arēnā.
Tāpat K. Kaktiņa norāda, ka tādas organizācijas kā ANO un EDSO nereti ir ierobežotas globālajā konfliktu novēršanā, tomēr norādīja, ka tās veic nozīmīgu darbu, piemēram, cilvēktiesību un drošības veicināšanā. K. Kaktiņa pauda pārliecību par Latvijas drošību, uzsverot, ka tai jābūt gatavai reaģēt uz draudiem, vienlaikus turpinot ieguldīt starptautiskajā sadarbībā un skaidrošanas darbā.
Runājot par dramatisko sieviešu tiesību pasliktināšanos pasaulē, diplomāte uzsver sarežģīto situāciju, ar kuru saskaras sievietes Afganistānā, īpaši pēc "Taliban" atgriešanās pie varas. Viņa izceļ, ka starptautiskajai sabiedrībai jābūt aktīvākai, lai aizsargātu sieviešu tiesības, jo tā ir ne tikai traģēdija pašām sievietēm, bet arī nopietns drauds valsts attīstībai un reģiona stabilitātei kopumā.
Delnas raidieraksts – jēgpilnas sarunas par būtisko – kā mums kā sabiedrībai dzīvot labāk.
-
Episodes manquant?
-
Par programmēšanu, uzņēmējdarbību, IT sistēmām un godīgu konkurenci – ar uzņēmēju, "eazyBi" dibinātāju Raimondu Simanovski sarunājas biedrības “Sabiedrība par atklātību – Delna” padomes priekšsēdētāja Evita Goša un direktore Inese Tauriņa.
Tāpat kā mākslinieki izjūt prieku par radīšanu, arī tehnoloģiju pasaulē cilvēki rod gandarījumu no jaunrades. Maldīgs ir priekšstats, ka programmēšanas attīstība notikusi tikai pēdējo 10–20 gadu laikā. Programmēšanas pamatprincipi veidojās jau 20. gadsimta 60. un 70. gados, un to būtība kopš tā laika nav būtiski mainījusies. Raimonda interese par programmēšanu aizsākās 1980. gadu beigās, kad piekļuve datoriem bija sarežģīta. Lai atvieglotu piekļuvi, Raimonds izmantoja iespēju, ka viņa tēvs un brālis strādāja universitātē.
Piedalīšanās olimpiādēs, padziļināta pievēršanās matemātikai, algoritmiem, datubāzēm un matemātiskajai loģikai – viņš norāda, ka šie programmēšanas pamati, tāpat kā interese par praktisko pielietojumu datorzinātnēs, ir aktuāli arī mūsdienās.
Raimonds sevi neuzskata par klasisku uzņēmēju – viņš ir programmētājs, kurš apguvis biznesa prasmes. Ar tehnoloģiju izglītību un pieredzi IT jomā, pirms 13 gadiem viņš dibināja "eazyBi" (easy business intelligence), kas specializējas datu analīzē, apkopojot informāciju no dažādiem avotiem un veidojot pārskatus, grafikus, analītikas risinājumus un publikācijas. Šobrīd uzņēmumā strādā vairāk nekā 30 darbinieku, un tas eksportē savus pakalpojumus visā pasaulē, sasniedzot ievērojamu apgrozījumu daudzu miljonu apmērā.
Delnas raidieraksts – jēgpilnas sarunas par būtisko – kā mums kā sabiedrībai dzīvot labāk.
-
Par juridisko karjeru un daudzveidību ar Ievu Andersoni, Sorainen Latvijas biroja vadošo partneri un zvērinātu advokāti sarunājas Evita Goša, Delnas padomes priekšsēdētāja.
Ieva Andersone savu akadēmisko ceļu uzsāka ar filozofijas studijām, kas viņai deva spēcīgu intelektuālo pamatu turpmākajai karjerai. Pēc četriem studiju gadiem viņa pievērsās jurisprudencei, iegūstot jurista izglītību Latvijas Universitātē. Pēc tam Ieva devās uz Kembridžu, kas tolaik bija populāra izvēle studentiem, kuri aktīvi piedalījās starptautisko tiesību izspēlēs. Ceļš uz šo prestižo universitāti sākās ar viņas panākumiem intelektuālā īpašuma tiesību izspēlēs, un šeit viņu vadīja izcilais intelektuālā īpašuma tiesību eksperts Bils Kornišs. Kembridžā Ieva pavadīja aizraujošu gadu, kurā viņa, lai gan nebija jāizstrādā maģistra darbs, aktīvi piedalījās sarežģītās tiesu lietu analīzēs.
Sarunā Ieva dalās pārdomās par to, kā mainās uzņēmumu pieeja ilgtspējai un korporatīvajai atbildībai, īpaši fokusējoties uz uzņēmumu mijiedarbību ar sabiedrību un vidi. Viņa stāsta par to, kā Sorainen pielieto daudzveidības un iekļaušanas principus, veicinot gan iekšējo darba kultūru, gan plašākas sabiedrības izpratni par sociālo atbildību, tostarp iekļaujot un atbalstot cilvēkus kolektīvā neatkarīgi no dzimuma, vecuma, etniskās piederības, seksuālās orientācijas vai citiem apstākļiem.
Delnas raidieraksti — jēgpilnas sarunas par būtisko — kā mums kā sabiedrībai dzīvot labāk.
-
Raidierakstā vēsturnieks un Latvijas Kultūras akadēmijas asociētais profesors Gustavs Strenga stāsta par to, kā ar vēsturnieka pieredzi var raudzīties nākotnē — kas mainās un kas atkārtojas vēsturē.
G. Strengas galvenā pētniecības joma ir viduslaiku vēsture, pie kuras viņš nonāca, sākot interesēties par baznīcas vēsturi. Lai gan šo tēmu daži uzskata par "dīvainīšu nodarbošanos", tā ir nozīmīga vēstures daļa, kas ļauj dziļāk izprast cilvēka dzīvi un darbību dažādos laikmetos. Piemēram, pētot viduslaiku tirgotājus, atklājas, ka jau toreiz bija izpratne par korupciju un "sliktām dāvanām".
Delnas raidieraksti — jēgpilnas sarunas par būtisko — kā mums kā sabiedrībai dzīvot labāk.
-
Raidierakstā žurnāliste Olga Dragiļeva stāsta par to, kas sniedz gandarījumu žurnālistikā, vai valoda veido identitāti un ar kādiem aizspriedumiem var nākties sastapties žurnālistei – sievietei.
Runājot par valsts attīstību, Olga Dragiļeva norāda, ka, ja mēs vēlamies līdzināties Ziemeļvalstīm, mums ir jāstiprina sodu neizbēgamība un sabiedrības kultūra attiecībā uz likumu ievērošanu. Piemēram, cilvēkiem jābūt pārliecībai, ka tie tiks sodīti, ja neievēros noteikumus, nevis, ka varbūt gadīsies tikt sodītam. Tas ir svarīgi, jo tā tiek mazināta arī savstarpējā neuzticēšanās sajūta.
Delnas raidieraksti – jēgpilnas sarunas par būtisko – kā mums kā sabiedrībai dzīvot labāk.
-
Saruna par korporatīvo pārvaldību, biznesa ilgtspēju, taksonomiju un aktīvu dzīvesveidu ar Māri Vainovski –zvērinātu advokātu, zvērinātu advokātu biroja "Eversheds Sutherland Bitāns" vecāko partneri un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) valdes locekli.
Klausītājam taksonomija varētu izklausīties pēc saraksta ar nodokļiem, kas jāsamaksā, taču Eiropas Savienības taksonomija ir daļa no ES zaļā kursa ieviešanas normatīvā regulējuma, kas veido klasifikācijas sistēmu, ietverot vides ziņā ilgtspējīgu ekonomisko darbību sarakstu, lai veicinātu ilgtspējīgas investīcijas.
Runājot par Māra plašo tēmu loku gan darbā, gan ārpusdarba aktivitātēs, viņš atzīst, ka ikvienam cilvēkam ir svarīgi atrast savu nodarbi, lai dzīvesveidu padarītu aktīvāku – tā var būt gan skriešana, gan sporta dejas, gan kas cits, jo tas tomēr palīdz kļūt spēcīgākam un pārliecinātākam arī profesionālajā dzīvē.
Delnas raidieraksts – jēgpilnas sarunas par būtisko – kā mums kā sabiedrībai dzīvot labāk.
-
Saruna par finanšu sektora "kapitālo reformu", drošību un energoneatkarību ar Ilzi Znotiņu, AS "Augstsprieguma tīkls" valdes locekli, starptautiskās nevalstiskās organizācijas "Globālā koalīcija cīņai pret finanšu noziegumiem" (GCFFC) Eiropas nodaļas vadītāju, Latvijas Universitātes lektori un bijušo Finanšu Izlūkošanas dienesta (FID) vadītāju.
Ar I. Znotiņu sarunājas "Sabiedrības par atklātību – Delna" padomes priekšsēdētāja Evita Goša un projektu vadītājs Jēkabs Kārlis Rasnačs.
Banku sistēma arī ir kritiskā infrastruktūra, kas Latvijā pirms finanšu sektora "kapitālās reformas" bija cieši saistīta ar Krievijas un NVS valstu finansēm. Mums jābeidz pieļaut ekonomiskos kompromisus, kad runa ir par drošību.
Eiropai ir jākļūst energoneatkarīgai, un Baltijas valstis ir pēdējais posms, kas vēl ir savienots ar Krieviju un Baltkrieviju. 2024. un 2025. gada galvenais izaicinājums būs veiksmīgi atdalīties no šiem tīkliem un ,pareizi pievienoties Eiropas kopējam enerģētikas tīklam. Tā nav vienkārša vadu "pārgriešana", bet sgan sarežģīts, daudzpusīgs uzdevums, kas prasa daudzas koordinētas darbības.
Delnas raidieraksts – jēgpilnas sarunas par būtisko – kā mums kā sabiedrībai dzīvot labāk.
-
We delve into how 33 young people from Latvia, Rumania, Slovenia,Italy, and Greece were engaged in civic participation and democraticprocesses, while supporting their efforts to monitor local governments and advocate for change. Trīne Žagare from TI Latvia (Delna) chats with youth from Latvia – Liepāja and Dienvidkurzeme about their experiences, motivations, and voluntary work.
Join us as we discuss the ERASMUS+ project for young civicmonitors – CIVIC EU, led by the Romanian Center for European Policies, contributed by Transparency International Latvia (Delna), and partners from Italy, Slovenia, and Greece.
The project is implemented with co-financing from the EuropeanUnion. The content of the project activities is the responsibility ofTransparency International Latvia (Delna) and does not necessarily reflect the opinion of the European Union or the Education and Culture Executive Agency of the European Union. Neither the European Union nor the granting authority can be held responsible for them.
Mēs motivējām 33 jauniešiem no Latvijas, Rumānijas, Slovēnijas,Itālijas un Grieķijas iesaistīties pilsoniskajā līdzdalībā un demokrātiskajos procesos, atbalstot viņu centienus uzraudzīt pašvaldības darbu un iestāties par pārmaiņām. Trīne Žagare no Delnas runā ar jauniešiem no Latvijas – Liepājas pilsētas un Dienvidkurzemes novada par viņu pieredzi, motivāciju iesaistīties pilsoniskajās aktivitātēs un brīvprātīgo darbu.
Klausies raidierakstu, kurā apspriežam ERASMUS+ projektu"Jaunieši nakamie pilsoniskie uzraugi – CIVIC EU". Projekta vadošaispartneris ir Rumānijas Eiropas politikas centrs, projekta partneri – biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna” un partneri no Itālijas, Slovēnijas un Grieķijas.
Projekts tiek īstenots ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu. Parprojekta aktivitāšu saturu atbild biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna” un tas ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Izglītības un kultūras izpildaģentūras viedokli.
-
Saruna par ornitoloģiju, ilgtspējību un Satversmes tiesas spriedumu ar Viesturu Ķeru, Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētāju, rakstnieku un vides aizsardzības aktīvistu.
Ar V. Ķeru sarunājas "Sabiedrības par atklātību –Delna" padomes priekšsēdētāja Evita Goša un projektu vadītājs Jēkabs Kārlis Rasnačs.
Sarunā par to, ka atceltie noteikumi par jaunāku koku ciršanu ir pirmā reize, kad jautājums par mežu apsaimniekošanu Latvijā izvērtēts Satversmes tiesā. Turklāt, domājot par mežu vērtību naudas izteiksmē, daudzi aizmirst ierēķināt tādas lietas kā saražotais skābekļa daudzums, ogulāji un meža sēnes. Pietiekami nerūpējoties par dabu, cilvēki mantiskajā pasaulē aizmirst ilgtspējības aspektu – atstāt nākamajām paaudzēm tos pašus labumus un dabas vērtības, kas viņiem ir šobrīd. Ko par savu pieredzi stāsta Viesturs Ķerus – klausieties raidierakstā.
Delnas raidieraksts – jēgpilnas sarunas par būtisko – kā mums kā sabiedrībai dzīvot labāk.
-
Saruna par enerģētiku un ilgtspējību ar Daci Cīruli, zvērinātu advokāti un FICIL Zaļās ekonomikas attīstības darba grupas vadītāju.
Par enerģētiku un ilgtspējību, to nozīmi ikdienā un pārvaldē ar Daci Cīruli sarunājas “Sabiedrības par atklātību – Delna” padomes priekšsēdētāja Evita Goša un direktore Inese Tauriņa.
Enerģētika un ilgtspējība ir ārkārtīgi daudzšķautņaini temati, par kuriem ir dažādas izpratnes un atbildes. Pirms 20 gadiem šīs tēmas nebija aktuālas, taču šodien ar tām saskaramies arvien vairāk – gan pārvaldības, gan drošības, gan ģeopolitiskajā kontekstā. Ko par savu pieredzi stāsta Dace Cīrule – klausieties raidierakstā.
Delnas raidieraksts – jēgpilnas sarunas par būtisko – kā mums kā sabiedrībai dzīvot labāk.
-
Saruna ar Andri Grafu – Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta viceprezidentu un vadītāju, Liepājas Universitātes padomes priekšsēdētāju un Rīgas Stradiņa universitātes lektoru.
Dažādība padomēs ir jāveicina ne tikai no reprezentācijas un dzimumu līdztiesības aspektiem, tas var veicināt labākas iespējas inovācijām un izaugsmei. Latvijā par to sākam runāt arvien biežāk, un mums ir viss nepieciešamais potenciāls apsteigt kaimiņvalstis. Igaunija, veidojot uzņēmumu padomes, skatās caur vērtību prizmu, savukārt Lietuva nebaidās no ārvalstu speciālistu piesaistes pieredzes paplašināšanai.
Par labu pārvaldību Latvijā, tās jaunākajām tendencēm un pēdējā laika skandāliem ar Andri Grafu sarunājas "Sabiedrības par atklātību – Delna" padomes priekšsēdētāja Evita Goša un direktore Inese Tauriņa.
Delnas raidieraksts – jēgpilnas sarunas par būtisko – kā mums kā sabiedrībai dzīvot labāk.
-
Saruna ar Lindu Freimani – žurnālisti, juristi, uzņēmēju, Zviedrijas Tirdzniecības kameras Latvijā valdes priekšsēdētāju.
Par laipnību Latvijā un tās nozīmi uz sabiedrības attīstības procesiem ar Lindu Freimani sarunājas “Sabiedrības par atklātību – Delna” padomes priekšsēdētāja Evita Goša un direktore Inese Tauriņa.
Laipnība ir stūrakmens sabiedrībai, kurā cilvēki jūtas labi. Tā iet roku rokā ar cilvēku savstarpējām attiecībām, iecietību pret citādo, kā arī iestāšanos pret korupciju. Maziem soļiem, bet arī Latvijā redzam progresu šajās jomās.
Delnas raidieraksts – jēgpilnas sarunas par būtisko – kā mums kā sabiedrībai dzīvot labāk.
-
Trauksmes celšanas sistēma dod iespēju ikvienam ziņot par iespējamiem pārkāpumiem savā darba vietā, kas kaitē sabiedrības interesēm. Tādēļ viennozīmīgi varam teikt, ka Trauksmes celšanas likums veicina atklātību un iespējamu pārkāpumu novēršanu gan publiskajā, gan privātajā sektorā. Vai Latvijā un Eiropā prakse ir atšķirīga?
Par Trauksmes celšanas likuma piemērošanu Latvijā sarunājas:
Krista Asmusa, biedrības “Sabiedrība par atklātību – Delna” juridiskā konsultante, Jēkabs Kārlis Rasnačs, biedrības “Sabiedrība par atklātību –Delna” projektu vadītājs, Inese Kušķe, Valsts kancelejas Valsts pārvaldes attīstībasnodaļas konsultante labas pārvaldības jautājumos.Šī raidieraksta sagatavošanu finansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds”.
-
Augstāka kvalitāte par zemāku cenu, lielāka konkurence Eiropas Savienībā un ilgtspējība – tās ir tikai dažas lietas, ar kurām saistās jaunākās izmaiņas Publisko iepirkumu likumā. Grozījumu mērķis ir veicināt publiskā iepirkuma digitālo pārveidi, samazinot administratīvo slogu atkārtotas informācijas ievadei. Plānots, ka tiks nodrošināta arī daudz lielāka iegūto datu precizitāte un līdz ar to lietderība, piemēram, politikas plānošanā, uzraugošo institūciju darbībā, piegādātāju piesaistīšanā.
Par izmaiņām Publisko iepirkumu likumā sarunājas:
Katrīne Pļaviņa-Mika, zvērināta advokāte, vada zvērinātu advokātu biroja Sorainen Publisko iepirkumu praksi, ir Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Publisko iepirkumu likuma komitejas vadītāja, Trīne Žagare, biedrības “Sabiedrība par atklātību – Delna”projektu vadītāja, pētniece.Šī raidieraksta sagatavošanu finansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds”.
-
Pašvaldībām nav pienākums veidot iedzīvotāju padomes, tomēr jaunais Pašvaldību likums mudina vietvaras meklēt risinājumus, kā aktīvāk iesaistīt vietējos iedzīvotājus dažādu lēmumu pieņemšanā un teritorijas attīstības plānošanā. No 2025. gada pašvaldībām būs jāisteno līdzdalības budžets – vēl viens iedzīvotāju līdzdalības instruments.
Par sabiedrības līdzdalību pašvaldībās un abpusējo sadarbību sarunājas:
Ilze Oša, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Valsts sekretāra vietniece reģionālāsattīstības jautājumos, Krista Asmusa, biedrības “Sabiedrība par atklātību – Delna”juridiskā konsultante.Šī raidieraksta sagatavošanu finansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds”.
-
Iedzīvotājiem ir dažādas iespējas iesaistīties lēmumu pieņemšanā savā pašvaldībā. Aktuāls ir jautājums – cik ļoti pašvaldībās būs jūtama sabiedrības ietekme uz lēmumiem. Lai to vērtētu, būs nepieciešams analizēt – kā jaunie pilsoniskās līdzdalības mehānismi ir mainījuši lēmumus pašvaldībās. Par sabiedrības līdzdalību pašvaldībās, sadarbošanos lēmumu pieņemšanā, sarunājas:
Ivita Peipiņa, Latvijas Pašvaldību savienības padomniecereģionālās attīstības jautājumos, Krista Asmusa, biedrības “Sabiedrība par atklātību – Delna”juridiskā konsultante.Šī raidieraksta sagatavošanu finansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds”.
-
Finanšu izlūkošanas dienests (FID) ļoti aktīvi iesaistās jaunu tehnoloģiju meklējumos, arī tādu risinājumu meklēšanā, kas vēl netiek izmantoti citviet pasaulē. Arī ārvalstu dienesti skatās uz Latvijas iestādi kā piemēru, novērtējot FID pieredzi mašīnmācīšanās, jaunu sistēmu, datu bagātināšanas un dokumentu aprites jautājumos.
Par to, cik strauji attīstījies Finanšu izlūkošanas dienests sarunājas:
Olafs Grigus, biedrības “Sabiedrības par atklātību – Delna” pētnieks un projektu vadītājs, Ligita Pula, Finanšu izlūkošanas dienesta inovāciju un IT nodaļas vadītāja.Šī raidieraksta sagatavošanu finansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds”.
-
Saeima ir pieņēmusi Interešu pārstāvības atklātības likumu. Ministru kabinets gatavo noteikumus, kas precīzāk noteiks interešu pārstāvības kārtību. Par aktuālo situāciju par normatīvo aktu, reģistra un sistēmas izstrādi skaidro:
Inese Voika, pretkorupcijas eksperte, bijusī Saeimas deputāte, lobēšanas likuma autore, Olga Zeile, Tieslietu ministrijas Nozaru politikas departamenta direktore, Inese Tauriņa, “Sabiedrības par atklātību – Delna” direktore.Šī raidieraksta sagatavošanu finansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds”.
-
Ar žurnālistu Paulu Raudsepu par korupciju Latvijā un pasaulē sarunājas "Sabiedrības par atklātību – Delna" padomes priekšsēdētāja Evita Goša un direktore Inese Tauriņa.
Delnas raidieraksts – jēgpilnas sarunas par būtisko – kā mums kā sabiedrībai dzīvot labāk.
Šī raidieraksta sagatavošanu finansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds”.
- Montre plus
