エピソード

  • “Es gribu, lai par manu dēlu ir vairāk informācijas. Lai nebūtu tā, ka viņš gāja bojā un cilvēki aizmirstu viņu. Es gribu, lai atcerās.” šīs nedēļas "Drošinātājā" saka lielās intervijas varone Sandra Oncukle, kuras dēls Vitālijs Smironvs pirms 11 mēnešiem kļuva par pirmo latvieti Ukrainas brīvības cīnītāju rindās. Sandra bija atgriezusies Kijivā, kur viņu iztaujāja Latvijas Radio korespondente Ukrainā Indra Sprance. 

    Savukārt Dīvs Reiznieks Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu iztaujā par šādiem jautājumiem: 


    Jaunie Eiropas Savienības komisāri - izcila izvēle Ukrainai?
    Kā baltiešu nonākšana svarīgos Eirokomisāru amatos ietekmēs sadarbību ar ASV?
    Tramps un Harisa par Ukrainu runā daudz, taču ar pilnīgi atšķirīgu pieeju. 


     

    Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.

     

    Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs

     

  • “Tā ir brīnišķīgā sajūta – viena no labākajām, ko esmu piedzīvojis pēc cīņām frontē,” tā par aizraušanos ar viduslaiku cīņām saka "Drošinātaja" šīs nedēļas viesis – kareivis ar segvārdu Komikss. Viņš ir Azov un 3. atsevišķās triecienbrigādes veterāns, kurš atveseļojies pēc vairākām kontūzijām, šobrīd ir instruktors Ukrainas bruņotajos spēkos. Dīvs Reiznieks viņu iztaujās par to, kā viduslaiku cīņas palīdz tikt galā ar kara radītajām traumām.

    Savukārt Rihards Plūme Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu iztaujā par šādiem jautājumiem:


    Krievija virzās uz priekšu Austrumu frontē. Kāds ir Maskavas mērķis un vai karadarbība Kurskā ukraiņiem ir atvieglojusi aizstāvību valsts austrumos? 
    Zelenska biroja padomnieka Andrija Jermaka varas vertikāle. Vai ir pamats bažām par Ukrainas valdībā notikušajām izmaiņām? 
    Baidena pēdējie mēneši Baltajā namā - vai ASV prezidents pirms aiziešanas no amata vēl paveiks ko lielu? 


    Epizodes gaita: 

    00:31 Ievads
    03:06 Drošinātāja ekspertes Kristīnes Bērziņas komentārs šoreiz par šādām aktualitātēm:
    04:44 Krievija virzās uz priekšu Austrumu frontē. Kāds ir Maskavas mērķis un vai karadarbība Kurskā ukraiņiem ir atvieglojusi aizstāvību valsts austrumos?
    09:42Zelenska biroja vadītāja Andrija Jermaka varas vertikāle. Vai ir pamats bažām par Ukrainas valdībā notikušajām izmaiņām?
    15:03 Baidena pēdējie mēneši Baltajā namā - vai ASV prezidents pirms aiziešanas no amata vēl paveiks ko lielu?
    20:48 Dīvs un Rihards pārspriež vēl vairākas samilzušas aktualitātes
    21:12 Igauņu militārais blogeris Artūrs Rehi uzskata, ka Krievijas droni būtu iznīcināmi uzreiz pēc NATO valstu robežu šķērsošanas. Krievija pārbauda Eiropas sarkanās līnijas.
    23:35 Filmas “Krievi karā” skandāls, saistība ar Krievijas propagandu un Kanādas nodokļu maksātājiem.
    26:16 Vai ASV atļaus izmantot tālas darbības raķetes pret Krievijas teritoriju?
    30:12 Piesakām šīs epizodes galveno viesi – Ukrainas bruņoto spēku karavīru ar segvārdu Komikss, kurš kara radīto traumu ārstēšanai izvēlējies sākt nodarboties ar viduslaiku cīņām speciāli armijniekiem izveidotā viduslaiku cīņu klubā “Бугурт Січ”.
    33:08 Ukrainā daudzi neko nezina par viduslaiku cīņām
    33:30 Kas ir šīs sports?
    33:55 Komikss par nokļūšanu armijā, dienēšanu Azov, 3,triecienbrigādē, izlūkošanā un pašreizējo amatu.
    36:06 “Бугурт Січ” – viduslaiku cīņu klubs karavīriem un kara veterāniem.
    37:30 Komiksam tas palīdz kontrolēt agresivitāti.
    40:03 Treniņi mežā.
    40:55 Kāds ir tipisks treniņš?
    42:12 Sajūtas pēc treniņiem.
    42:54 Kāpēc neizvēlējās citu sporta veidu?
    43:27 Ar ko treniņi atšķiras no militārās apmācības?
    44:21 Konsultācijas pie psihologiem.
    45:19 Par cīņu komandā.
    46:25 Vai ir līdzības ar cīņām frontē?
    47:27 Par iespēju pārlieku aizrauties.
    48:20 Komikss kļuvis mierīgāks.
    50:36 Viduslaiku cīņu kopiena.
    51:36 Vēstures un kultūras aspekts. 
    53:12 Krievi vienmēr bijuši sliktie.
    54:07 Viduslaiku cīņas paliek arvien populārākas.
    54:44 Nevajag palikt vienam ar savām problēmām.
    55:52 Sarunas beigas.
    55:55 Dīvs un Rihards pārrunā dzirdēto.
    57:47 Rakstiet mums [email protected] 


    Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.

    Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs

     

  • エピソードを見逃しましたか?

    フィードを更新するにはここをクリックしてください。

  • "It's a wonderful feeling — one of the best I've experienced after fighting at the front," says this week's guest on "The Fuse", a soldier with the call sign Komiks, about his newfound passion for Historical Medieval Battles, or Buhurt. He is a veteran of the Azov Regiment and the 3rd Separate Assault Brigade, having recovered from several contusions, and is currently an instructor in the Ukrainian Armed Forces. Dīvs Reiznieks asked him how medieval battles help him cope with the traumas caused by war.

    This is a complete interview without translation from the Latvian Radio’s podcast "Drošinātājs" (“The Fuse”), dedicated to the people of Ukraine and their fight against Russian aggression.

    Links to the full version of the podcast can be found here: linktr.ee/drosinatajs 

  • «Не потрібно ховатися, навпаки – потрібно показати, що українці борються і протистоять, перемагають і заслуговують на своє місце в спорті», – каже перший гість нового сезону «Запобіжник» у розмові з Rihards Plūme, фехтувальниця Аліна Комащук, чемпіонка паризьких Олімпійських ігор. 

    Це повне інтерв’ю без перекладу з подкасту Латвійського радіо «Drošinātājs» («Запобіжник»), присвяченого народу України та його боротьбі з російською агресією. 

    Посилання на повну версію подкасту можна знайти тут: linktr.ee/drosinatajs

  • “Nevajag slēpties, tieši otrādi - jāparāda, ka ukraiņi cīnās un viņi pretojas, uzvar un ir pelnījuši savu vietu sportā,” tā, sarunā ar Rihardu Plūmi saka "Drošinātāja" jaunās sezonas pirmā viešņa – Parīzes olimpisko spēļu čempione, paukotāja Alīna Komaščuka. 

    Savukārt Dīvs Reiznieks Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu iztaujā par šādiem jautājumiem:


    Vai ukraiņu ieiešana Krievijas teritorijā pierādījusi, ka labāk lūgt piedošanu, nevis atļauju? 
    Kas ir Fils Gordons un kāpēc svarīgāk sekot viņa, nevis Kamilas Harisas izteikumiem? 
    Ar Ņivu uz vēlēšanu iecirkni - Vācijas galēji labējie turpina nostiprināt pozīcijas. Ko tas nozīmē Ukrainai? 


     

    Epizodes gaita:
    00:31 Ievads
    04:13 Drošinātāja ekspertes Kristīnes Bērziņas komentārs šoreiz par šādām aktualitātēm:
    05:12 Vai ukraiņu ieiešana Krievijas teritorijā pierādījusi, ka labāk lūgt piedošanu, nevis atļauju?
    07:46 Ukraiņi kārtējo reizi pierāda Kremļa “sarkano līniju” neeksistēšanu. To svarīgi apjēgt it īpaši Vācijai.
    10:13 Vašingtona bijusi aizdomīgi klusa.
    11:19 Kas ir Fils Gordons un kāpēc svarīgāk sekot viņa, nevis Kamalas Harisas izteikumiem?
    15:45 Ar Ņivu uz vēlēšanu iecirkni - Vācijas galēji labējie turpina nostiprināt pozīcijas. Kāpēc tās nav labas ziņas Ukrainai?
    18:09 NordStream spridzināšanas fakts licis Vācijā daudziem apvainoties uz Ukrainu. 
    19:36 Aizkulisēs gan sadarbība turpinās. 
    21:26 Rihards atgādina par mūsu iepriekšējo viesi, kurš šobrīd Ukrainas armijas sastāvā ir Kurskas reģionā.
    23:14 Jābūt uzmanīgiem ar informāciju un viedokļiem saistībā ar notikumiem Kurskā 
    24:00 EXPLAINER: - par Ukrainas, Krievijas un Baltkrievijas sportistu dalību Parīzes Olimpiskajās un paralimpiskajās spēlēs.
    31:41 Piesakām šīs epizodes galveno viesi – Alīnu Komaščuku - paukotāju, kura Parīzes olimpiskajās spēlēs izcīnīja zelta medaļu komandu sacensībās.34:48 Kā Alīna nonāca līdz paukošanai?
    36:53 Pēc Krievijas uzsāktā pilna mēroga iebrukuma Alīna nolēma beigt sportistes karjeru.
    37:37 Treneris pierunāja atgriezties
    39:37 Vai ir plāns ko darīs pēc karjeras beigām?
    40:54 Kas sniedz pozitīvas emocijas ārpus sporta?
    41:36 Kā kara laikā mainījusies sieviešu loma Ukrainā?
    42:41 Vai apsvēra domu pievienoties armijai?
    43:23 Kāpēc neaizbrauca no Ukrainas?
    44:56 Daudzi sportisti ārpus Ukrainas izbrauc tikai pirms svarīgām sacensībām.
    45:47 Ar ko dalība Parīzes spēlēs atšķīrās no piedalīšanās Rio?
    47:05 Emocionāli ir grūti trenēties vai sacensties ārpus valsts, zinot, ka mājās ir karš.
    48:19 Zelts Parīzē – pārsteigums pašām un apkārtējiem. 
    49:07 Emocijas pēc uzvaras.
    50:09 Uzvara ļāva klausīties Ukrainas himnu ar citām emocijām, nekā pēdējos gados pierasts.
    51:29 Pirms olimpiādes bija baiļu sajūta.
    52:35 Spēļu boikotu neatbalstīja, jo velējās parādīt, ka ukraiņi cīnās un uzvar.
    55:42 Par Krievijas sportistu piedalīšanos starptautiskās sacensībās.
    1:00:36 Par provokāciju pret komandas biedreni Olgu Harlanu.
    1:03:48 Par pašas pieļauto kļūdu pirms 2022.gada, nodalot sportu no politikas, par ko šobrīd nākas nožēlot.
    1:05:56 Par valsts atbalstu sportistiem.
    1:06:52 Par spīti karam, Ukrainā aug laba jauno sportistu paaudze.
    1:08:14 Šobrīd skaidrības par pašas nākotni vēl nav.  
    1:09:13 Sarunas beigas.
    1:09:26 Dīvs un Rihards pārrunā dzirdēto.
    1:11:02 Rihards paliek zem sitiena Dīvu 
    1:11:53 Rakstiet mums [email protected] 

     

    Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.

    Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs

  • «Каждый шаг на лестнице я воспринимал как шаг, идущий за мной. Это был трудный период, не все справились с ним эмоционально, многие потеряли веру", рассказывает Артем Карякін, гость этой недели, который 8 лет боролся против оккупации как партизан, а сейчас делает это в ряды украинской армии. 

    Это полное интервью без перевода из подкаста Латвийского радио "Drošinātājs" (“Предохранитель”), посвященный людям Украины и их сопротивлению российской агрессии. 

    Ссылки на полную версию подкаста можно найти здесь: linktr.ee/drosinatajs 

  • “Jebkurus soļus kāpņutelpā uztvēru kā soļu, kas nāk pēc manis. Tas bija grūts periods, ne visi tika ar to emocionāli galā un daudzi zaudēja ticību,” sarunā ar Rihardu Plūmi saka "Drošinātāja" šīs nedēļas viesis - Artjoms Kariakins, kurš astoņus gadus pret okupāciju cīnījās kā partizāns, bet nu to dara Ukrainas armijas rindās. 

    Savukārt Dīvs Reiznieks Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu iztaujā par šādiem jautājumiem: 


    Turpinās sankciju paplašināšana pret Krieviju;
    Kāds praktisks labums no Šveicē notikušā Ukrainas miera samita?
    NATO samits Vašingtonā - Ukrainai svarīgākais politiskais notikums šajā vasarā. 


     

    Epizodes gaita: 
    00:31 Ievads
    02:24 Drošinātāja ekspertes Kristīnes Bērziņas komentārs šoreiz par šādām aktualitātēm:
    03:12 Turpinās sankciju paplašināšana pret Krieviju. Kāda būs ietekme?
    05:15 Kāds praktisks labums no Šveicē notikušā Ukrainas miera samita? 
    08:04 NATO samits Vašingtonā - Ukrainai svarīgākais politiskais notikums šajā vasarā.
    15:31 Neatbildamais jautājums – notikumu attīstība frontē šajā vasarā.
    20:16 Atbildot uz lasītāju vēstulēm: par skaņas kvalitāti iepriekšējā raidījumā
    21:25 EXPLAINER: Atbildot uz klausītājas vēstuli: cik daudz brīvprātīgo palīdz Ukrainai? 
    25:04 Piesakām šīs epizodes galveno viesi – bijušo partizānu, šobrīd Ukrainas armijas karavīru Artjomu Kariakinu.
    27:17 Artjoma dzimto pilsētu Kadijivku jau 2000šo gadu sākumā apsēda no Krievijas iebraukuši cilvēki, kas sevi dēvēja par “Donas kazakiem”. Viņi vēlāk bija vieni no aktīvākajiem Krievijas atbalstītājiem pilsētā.
    29:09 Lielākajai daļai vietējo bija vienalga zem kāda karoga dzīvot.
    30:16 Kāpēc 2014.gadā vairāk cilvēku piedalījās prokrieviskajās, nevis proukrainiskajās akcijās?
    32:09 Krievu spēki Artjoma dzimtajā pilsētā administratīvās ēkās pārsvarā pārņēma, nesastopot nekādu pretestību.
    33:37 Kādēļ Ukrainas varasiestādes toreiz neizrādīja pretestību? 
    36:51 Pēc okupācijas sākuma pilsētā nācās palikt vecāku dēļ.
    38:36 Kā izpaudās okupantu īstenotās represijas?
    40:03 Anonīma Twitter konta izveide un ziņošana par notiekošo pilsētā.
    42:03 Pirmie kontakti ar Ukrainas drošības dienestiem.
    43:21 Partizāna pienākumi.
    44:57 Informācijas nodošanai tik izmantota Twitter platforma.
    45:39 Cik daudz par Artjoma darbošanos zināja ģimene?
    46:11 Informācijas nodošana glāba dzīvības.
    47:11 Ar okupācijas režīmu nesadarbojās.
    47:40 Psiholoģiskais spiediens, veicot partizāna darbības okupācijā ir milzīgs.
    50:12 Bīstamākās situācijas.
    52:34 Okupācijā uzticības personu loks maksimāli neliels.
    53:04 Pēc visa piedzīvotā, arī šobrīd ļoti grūti uzticēties cilvēkiem.
    54:34 Krievijas acīs partizānu darbībai nav noilguma.
    56:21 Krievijā ir cilvēki, kuri darbojas pret Putina režīmu, taču viņu ir ļoti maz.
    57:26 Vai okupētajās teritorijās gaida atbrīvošanu?
    59:24 Dzimto pilsētu pameta, kad bija nomira vecāki.
    59:55 Pēc pilna mēroga iebrukuma sākumā iestājās teritoriālās aizsardzības spēkos, tad armijā.
    1:00:46 Šobrīd nodarbojas ar izlūkošanu.
    1:00:56 Ukrainas pārvaldītajās teritorijās Artjomu uzņēma labi.
    1:01:55 Kādēļ atklāja savu identitāti?
    1:02:40 Krievi zaudējumus neskaita. Bahmutas pieredze.
    1:03:38 Noskaņojums armijā.
    1:04:14 Sarunas beigas.
    1:04:21 Rihards un Dīvs pārrunā dzirdēto
    1:05:24 Beidzam šo Drošinātaja sezonu, atgriezīsimies septembra sākumā. 
    1:06:25 Gribat ieteikt kādas izmaiņas nākamajā sezonā? Rakstiet mums [email protected] 

     

    Viss svarīgākais par karu Ukrainā vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē. Šī ir sezonas pēdējā Drošinātāja epiode. Atgriezīsimies ēterā septembra sākumā. 

    Rakstiet mums: [email protected] 
    Saites uz raidierakstu platformām: linktr.ee/drosinatajs
     

  • “Pārsvarā vienības frontē balstās uz voluntieru sagādātajām vai pašu karavīru pirktajām mašīnām. Šī palīdzība ir izšķiroši svarīga. Mums jāsaprot, ka tas viss ir pa īstam. Ja ir iespēja, ir jābalsta,” tā sarunā ar žurnālistu Dīvu Reiznieku saka "Drošinātāja" šīs nedēļas viesis Normunds Kalniņš - zemnieks, kurš izveidojis domubiedru grupu “UA un LV”, kas jau 2 gadus uz Ukrainu ved gan automašīnas, gan citu palīdzību. 

    Savukārt Rihards Plūme Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu iztaujā par šādiem jautājumiem:


    Kā Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultāti ietekmēs Ukrainu?
    Kārtējās kodolieroču mācības Baltkrievijā. Kas mums no tā?
    Iekšpolitiskās ķezas Ukrainā galīgi nelaikā.


     

    Epizodes gaita: 
    00:31 Ievads
    03:50 Drošinātāja ekspertes Kristīnes Bērziņas komentārs šoreiz par šādām aktualitātēm:
    05:21 Kā Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultāti ietekmēs Ukrainu?
    11:56 Kārtējās kodolieroču mācības Baltkrievijā. Kas mums no tā?
    15:23 Iekšpolitiskās ķezas Ukrainā galīgi nelaikā. Vai Zeleneskis šauj sev kājā?
    20:30 Dīvs par balsojumu ASV pārstāvju palātā, kurā mēģināja apturēt ASV tēriņus NATO vajadzībām.
    22:23 EXPLAINER: Cik daudz Krievijas ieslodzīto krituši cīņā par Bahmutu. 
    25:41 Lielā mērā izsmēluši ieslodzīto resursus, Krievija nu vervē globālajos dienvidos.
    26:54  Piesakām šīs epizodes galveno viesi – Kārli Krastiņu no fonda “Support Azov Latvia”
    28:24 Nupat šķērsota Ukrainas-Polijas robeža, dodoties atpakaļ uz Latviju. 
    28:48 Šajā reizē uz Ukrainu aizvestas mašīnas, riepas riepu balansieris un īpaši džipi, kas tiks izmantoti kā platformas raķešu palaišanas sistēmām. 
    31:01 Kā tiek izvēlētas vienības, kurām palīdzēt. 
    31:48 Vedot palīdzību sanāk būt 10-15 kilometrus no frontes līnijas. 
    32:40 Nav mērķis riskēt, svarīgi pašiem saprast viņu vajadzības. 
    33:08 Ko Normunds redz esot blakus frontei.
    33:53 Lai saprastu, kas notiek, jāskatās kartē un jāvēro kā virzās fronte.
    34:24 Ukraiņu karavīri šobrīd daudz optimistiskāki. Ieroču piegāžu apjomu nevar salīdzināt ar to, kāds bija ziemā.
    36:12 Lielākās grūtības rada rotācijas trūkums.
    36:56 Frontē jauno mobilizācijas vilni neapspriež. Katrs dara savu darbu. 
    38:06 Pilsētās par mobilizāciju gan satraucās, jo dzirdēti daudzi sāpīgi stāsti par komandieru neizdarību frontē, kas noved pie nevajadzīgiem zaudējumiem.
    40:29 Kā mainās Ukrainas armija?
    41:31 Cilvēki, kuri nečīkst ikdienā, ir darītāji arī X stundā.
    41:50 Cilvēki nebaudās būt tuvi. Tas ļoti uzlādē.
    42:40 Savstarpējā attieksme fenomenāla.
    43:15 Vai mediji Latvijā neaizraujas ar Ukrainas un ukraiņu heroizāciju?
    45:25 Līdz šim pārsvarā palīdzējuši austrumu frontei, tagad ir doma pievērsties arī dienvidiem. 
    45:50 Ja agrāk prasīja džipus, tad tagad ņem arī vieglās. Sharan ir lieliski noderīgi. Ja agrāk neņēma benzīna mašīnas, tad tagad ņem arī tās. 
    46:44 Ja cilvēkiem Latvijā ir iespēja, tad piedāvājiet lietotas mašīnas, pat ar defektiem.
    47:22 Kā ASV piešķirtie miljardi ietekmē parasto cilvēku sniegtā atbalsta apmērus?
    50:28 Kāda ir voluntieru loma? Ko viņi izdara tādu, ko valstis nevar izdarīt?
    50:58 Pārsteidz ka aizmugurē dienestiem ir jaunas mašīnas, bet frontē tādas praktiski nevar redzēt. 
    51:28 Vienības frontē pārsvarā balstās uz mašīnām, ko sagādā voluntieri. Tas ir izšķiroši svarīgi un rada jautājumus.
    53:11 UA un LV niša kopējā palīdzības ainā ir automašīnu sagāde dažādām Ukrainas armijas vienībām.
    55:17 Polijas-Ukrainas robežas šķērsošana šobrīd grūtības nesagādā. 
    58:58 Kas Normundam liek pozitīvi skatīties nākotnē.
    1:00:54 Vai latviešiem jābrauc uz Ukrainu?
    1:02:38 Cilvēkiem ir jāsaprot, ka tas ir pa īstam. Ja ir iespēja, jāatbalsta. 
    1:06:04 Sarunas beigas.
    1:06:15 Rihards un Dīvs pārrunā dzirdēto
    1:08:20 “Tavi Draugi” noliktava tukša. Ja iespējams, palīdziet viņiem. 
    1:09:28 Nākamajā nedēļā intervija ar ukraiņu partizānu. 
    1:10:05 Rakstiet mums [email protected] 

    Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.

    Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs

  • “Visvairāk žēl, ka laiku, ko mums pērk ukraiņi, neizmantojam līdz galam lietderīgi, kaut kā cerot, ka Krievija mainīsies, kas arī ir absolūta ilūzija,” saka "Drošinātāja" šīs nedēļas viesis - Kārlis Krastiņš. Viņš ir finansists, zemessargs un labdarības fonda “Support Azov Latvia” kodola dalībnieks, kurš kopā ar domubiedriem gādā palīdzību Ukrainas bruņoto spēku vienībām. Par gūto pieredzi, redzēto un atziņām Kārli iztaujā Dīvs Reiznieks.

    Savukārt Rihards Plūme Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu iztaujā par šādiem jautājumiem:


    Cik ļoti Ukrainai atbrīvotas rokas?
    Vai atbalsts Ukrainai pieaug? Ko sagaidīt no vairākiem starptautiskiem forumiem, kas būs veltīti dažādiem Ukrainas aizsardzības un atjaunošanas jautājumiem?
    Cīņa pret hibrīddraudiem.


     

    Epizodes gaita: 

    00:31 Ievads
    01:49 Drošinātāja ekspertes Kristīnes Bērziņas komentārs šoreiz par šādām aktualitātēm:
    03:20 Vairākas valstis beidzot ļāvušas Ukrainai savus ieročus izmantot triecieniem Krevijas teritorijā. Cik tas ir nozīmīgi?
    07:50 Tuvākajā laikā gaidāmas vairākas starptautiskas sanāksmes, kurās galvenā loma atvēlēta Ukrainai. Vai no tā būs arī kāds praktisks labums?
    12:35 Un Rietumi arvien nopietnāk apsver to, kā atbildēt uz Krievijas īstenoto hibrīdkaru Eiropā.
    20:13 Dīvs un Rihards pārspriež dzirdēto. Putins – ģeniāls stratēģis? 
    22:17 EXPLAINER: Rihards skaidro ko nozīmē savstarpējās aizsardzības palīdzības līgumi, jeb “ "ilgtermiņa drošības saistības un vienošanās", ko Ukraina divpusēji paraksta ar arvien vairāk valstīm? 
    26:09 Piesakām šīs epizodes galveno viesi – Kārli Krastiņu no fonda “Support Azov Latvia”
    28:13 Kāpēc Kārlis dara to, ko dara?
    28:58 Cilvēki visvairāk grib saprast kāpēc karš vispār sācies un kas Ukrainā notiek šobrīd.
    30:09 Ukrainas karavīri neuzdod jautājumu: kad karš beigsies – viņiem mērķis ir uzvara, bet cik tas prasīs laiku vai enerģiju – tas ir otršķirīgs jautājums.
    30:38 Kārļa pamatdarbs finanšu jomā. Pats nekad nebija dienējis. Pirmā saistība ar militārajām lietām, iestājoties Zemessardzē pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 2014.gadā.
    31:49 Tad nejauši sāka palīdzēt Azov. 2022.gadā pārgāja jau uz sistemātiskas palīdzības nodrošināšanu.
    32:32 Par Kārļa pārstāvēto organizāciju “Support Azov Latvia” un veidu kā palīdz Ukrainas armijas vienībām.
    35:09 Negodīgi cilvēki ir gan Latvijā, gan Ukrainā.
    36:05 Mums patīk kārtība un ukraiņi respektē to.
    37:37 Kā izvēlaties tos, kurus atbalstīt.
    39:56 “Support Azov Latvia” niša ir palīdzība tieši Ukrainas armijai. 
    41:54 Ir situācijas, kad par labiem gumijniekiem lielāks prieks, nekā par HIMARS bez munīcijas.
    42:13 Nogādājam palīdzību tieši rokās.
    45:31 Kāda veida palīdzība līdz šim sagādāta visvairāk? 
    47:00 Kas ir galvenie atbalstītāji?
    48:30 Sabiedrības atbalsta intensitāte ir viļņveidīga. Katram sava pieeja.
    51:18 Cilvēkiem patīk personīga pieeja.
    51:41 Naids aizmiglo acis. Ukrainā daudziem nav naids, bet skaidra apziņa, ka jānogalina tos, kuri atnākuši pie viņiem ar ieročiem rokās.
    54:16 Labāk gatavoties ļaunākajam, lai tas nepiepildās.
    55:37 Sievai radi Ukrainā.
    56:55 Kāpēc katram latvietim ideālā gadījumā būtu vērts aizbraukt uz Ukrainu.
    57:35 Latvijā klibo sabiedrības informēšana, lai sabiedrības viedoklis nekrīt galējībās.
    58:45 Ukrainas pieredze liecina, ka valsts aizstāvēšanā jāiesaistās arī civilajiem.
    59:52 Ukrainas armija ir spēcīgākā Eiropā un ja tā nāk mums palīgā, tas būtu ļoti nozīmīgi.
    1:02:01 Riktīgais NATO ir Somija, Baltijas valsts, Polija un Ukraina.
    1:03:25 Kā notikumi Ukrainā stiprinājuši aizsardzības industriju Latvijā?
    1:05:18 Ukraiņi pērk mums laiku, lai mēs sagatavotos karam ar Krieviju.
    1:06:30 Ukraiņu nopirkto laiku Latvija varētu izmantot efektīvāk, it īpaši civilās aizsardzības jomā.
    1:08:20 Katram Latvijā būtu jāzina sava loma, gadījumā, ja nāktos aizstāvēties.
    1:09:30 Dzīvot Krievijas tiešā pierobežā nozīmē pastāvīgu gatavību būt karā ar Krieviju. Un, jo tu būsi labāk gatavs karam ar Krieviju, jo tu dzīvosi mierā ilgāk.  
    1:10:06 Sarunas beigas.
    1:10:19 Rihards un Dīvs pārrunā dzirdēto
    1:11:48 Nākamajā nedēļā turpināsim sarunas par latviešu palīdzību Ukrainai. 
    1:12:12  Rakstiet mums [email protected]
     

    Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.

    Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs

     

  • "Society is so traumatized by the injustice of war that when it sees corruption, it can create even more discontent and outrage. This means that a full-scale war is also an opportunity to tackle the problem of corruption in Ukraine with even greater resolve."

    In this episode, Olena Halushka, a board member of the Ukrainian NGO 'Anti-corruption Action Center,' discusses the fight against corruption in wartime Ukraine with co-host Rihards Plūme. 

    This is a full interview without translation from the Latvian Radio’s podcast "Drošinātājs" (“The Fuse”), dedicated to the people of Ukraine and their fight against Russian aggression. 

    Links to the full version of the podcast can be found here: linktr.ee/drosinatajs

  • Pilna mēroga karš ir arī izdevība Ukrainā risināt korupcijas problēmu. Sabiedrība ir tik ļoti traumēta ar kara netaisnību, ka brīdī, kad tā redz netaisnību korupcijas formā, tas var radīt vēl lielāku neapmierinātību un sašutumu sabiedrībā. Tā sarunā ar Rihardu Plūmi saka šis epizodes galvenā varone - Olena Haluška, nevalstiskās organizācijas „Pretorukpcijas rīcības centrs” valdes locekle. 

    Savukārt Dīvs Reiznieks Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu iztaujā par šādiem jautājumiem: 


    Eiropas karavīri kā instruktori Ukrainā - nākamais solis atbalsta palielināšanā?
    Zviedrija atbrīvo rokas ukraiņu karavīriem. Kad tai sekos ASV un atļaus izmantot tās ieročus pret mērķiem Krievijas teritorijā?
    Krievija provocē, lai pārbaudītu reakciju - ko nozīmē prvokoācijas uz Eiropas-Krievijas robežām?
    Dronu mūris uz Krievijas robežas - lokālo koalīciju nozīmības palielināšanās. 


     

    Epizodes gaita: 
    00:31 Ievads
    02:52 Drošinātāja ekspertes Kristīnes Bērziņas komentārs šoreiz par šādām aktualitātēm:
    04:05 Eiropas karavīri kā instruktori Ukrainā - nākamais solis atbalsta palielināšanā?
    08:18 Zviedrija atbrīvo rokas ukraiņu karavīriem. Kad tai sekos ASV un atļaus izmantot tās ieročus pret mērķiem Krievijas teritorijā ļaus ASV?
    14:30 Krievija provocē, lai pārbaudītu reakciju - ko nozīmē provokācijas uz Eiropas-Krievijas robežām.
    18:20 Dronu mūris uz Krievijas robežas - lokālo koalīciju nozīmības palielināšanās.
    22:01 Rihards un Dīvs pārrunā dzirdēto.
    23:48 Šīs epizodes galvenā tēma – korupcija un cīņa ar to Ukrainā.
    25:23 Rihards iedod kontekstu par korupcijas problēmām Ukrainā.
    28:56 Piesakām šīs epizodes galveno viesi – Olenu Halušku - nevalstiskās organizācijas „Pretorukpcijas rīcības centrs” valdes locekli. 
    30:38 Korupcija un likuma varas trūkums bija tas, kas cilvēkus izveda ielās “Pašcieņas revolūcijā”.
    32:25 Janukoviča prezidentūras laikā Ukraina bija ārkārtīgi korumpēta.
    32:50 Pēc Maidana no sabiedrības un ārzemju partneriem bija ļoti liels pieprasījums risināt korupcijas problēmu, ko valdībai nācās ievērot.
    33:31 Jaunievedumi korupcijas apkarošanā
    36:08 Līdz pilna mēroga kara sākumam nepaguva pabeigt visaptverošu tiesu sistēmas reformu. 
    38:26 Kāpēc uz Prezidenta biroju korupcijas apkarotāji neliek cerības.  
    40:36 Cik daudz paveikts korupcijas apkarošanā? 
    44:21 Karš korupcijas apkarošanai ir izdevība.
    48:14 Šī brīža galvenie mērķi.
    48:41 Uzticības līmenis amatpersonām.
    50:20 Visspēcīgākā palīdzība ir nosacījumi Rietumu palīdzībai.
    51:59 Korupcija ir bijis Krievijas stratēģiskais instruments Ukrainā un ne tikai Ukrainā.
    54:18 Par personīgo saskarsmi ar korupciju.
    55:11 Daudz palīdzējusi visu iespējamo procesu digitalizācija.
    59:01 Soļi, kas vēl jāsper ēnu ekonomikas apkarošanā.
    1:01:16 „Starptautiskais centrs Ukrainas uzvarai” – kā lietussarga organizācija Ukrainas atbalstam nevalstiskajā sektorā.
    1:08:01 Kā Ukrainai sasniegt uzvaru?
    1:11:02 Nesodāmība iedrošina Krieviju.
    1:12:45 Absurdi ir fokusēties uz rekonstrukciju, nevis militāro palīdzību.
    1:14:03 Mūsu fokusam jābūt vērstam uz rietumiem.
    1:19:25 Šobrīd nekur citur pasaulē cilvēks nevar sasniegt tik daudz, kā Ukrainā, kur esi daļa no vēsturiskām pārmaiņām.
    1:21:01 Sarunas beigas.
    1:21:09 Rihards un Dīvs pārrunā dzirdēto
    1:22:13 Padalieties ar šo interviju.
    1:23:07 Rakstiet mums [email protected] 

     

    Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.

    Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs

  • "Density of mine contamination in some parts of Ukraine is simply insane". This is what our guest of the week, Denis Golovetsky, Head of the Operations Department of The HALO Trust in Ukraine, says. In a conversation with Dīvs Reiznieks, he reveals how anti-mining measures are carried out in Ukraine and how important a role of civilians is.

    This is a complete interview without translation from the Latvian Radio’s podcast "Drošinātājs" (“The Fuse”), dedicated to the people of Ukraine and their fight against Russian aggression.

    Links to the full version of the podcast can be found here: linktr.ee/drosinatajs

  • “Mīnu piesārņojuma blīvums dažās Ukrainas vietās ir vienkārši vājprātīgs,” tā saka mūsu šis nedēļas viesis “The Halo Trust” Ukrainas nodaļas operāciju vadītājs Denisu Golovetskis. Sarunā ar Dīvu Reiznieku viņš atklāj, kā norisinās pretmīnēšanas pasākumi un cik būtisku lomu tajā civiliedzīvotāji, kuri pamet citas profesijas, lai kļūtu par atmīnētājiem. 

    Savukārt Rihards Plūme Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu iztaujā par šādiem jautājumiem: 

    • Vai Ukrainai draudīgā situācija frontē pamudinās Rietumus atbalstīt Ukrainu steidzīgāk? 
    • Pastiprinās spiediens uz Vašingtonu ļaut Ukrainai pielietot tās ieročus pēc pašas ieskatiem. Vai tas sniegs rezultātu? 
    • Zelenskis mudina Rietumus karā iesaistīties tiešāk. Vai tas ir reāli? 

     

    Epizodes gaita: 
    00:31 Ievads
    03:07 Drošinātāja ekspertes Kristīnes Bērziņas komentārs šoreiz par šādām aktualitātēm:
    04:45 Vai Ukrainai draudīgā situācija frontē pamudinās Rietumus atbalstīt Ukrainu steidzīgāk? 
    09:44 Pastiprinās spiediens uz Vašingtonu ļaut Ukrainai pielietot tās ieročus pēc pašas ieskatiem. Vai tas sniegs rezultātu?
    11:57 Zelenskis mudina Rietumus karā iesaistīties tiešāk. Vai tas ir reāli?
    18:30 Dīvs norāda uz arvien lielāko spiedienu uz Vašntonu ļaut Ukrainai tās piegādātos ieročus izmantot arī triecienos pa Krievijas teritoriju. 
    19:41 Krievija izmanto vardes vārīšanas principu, testējot Rietumu sarkanās līnijas. Jaunākais piemērs runas par to, ka Krievija vienpusēji grasās pārskatīt jūras robežu ar Somiju un Lietuvu. Rihards ievieš vairāk skaidrības šajā jautājumā.
    25:55 Piesakām šīs epizodes galveno viesi – “The Halo Trust” Ukrainas nodaļas operāciju vadītāju Denisu Golovetski, kurš pastāstīs par mīnu problēmu Ukrainā.
    25:46 Civiliedzīvotāji maina savu iepriekšējo nodarbošanos lai kļūtu par atmīnētājiem.
    27:35 Par atmīnētāju var kļūt mēneša laikā.
    29:04 Kas ir “The HALO Trust”
    29:47 HALO Ukrainā strādā kopš 2016.gadā,šobrīd nodarbinot 1200 cilvēkus.
    31:15 Šobrīd situācija Ukrainā ir līdzīga tādām valstī kā Šrilanka un Kambodža
    33:42 Ukraina šobrīd noteikti ir starp pasaulē piecām mīnu visvairāk piesārņotajām valstīm pasaulē.
    34:03 Kā jaunās tehnoloģijas palīdz atmīnēšanas darbos
    36:10 Kāpēc atmīnēšanā tiek iesaistīti civilie?
    37:10 Kā tiek ievākta informācija par mīnētājām teritorijām?
    38:18 Atmīnētāju lielākais izaicinājums – laikapstākļi
    40:07 Mīnu izmantošanas neviennozīmība – pienesums aizsardzībai pret ilgtermiņa ietekmi.
    42:23 Cik daudz atmīnēts līdz šim?
    43:29 Denisa pieredze “Hale” organizācijā.
    45:55 Viss ko vēlamies, ir kara beigas.
    46:40 Sarunas beigas.
    46:42 Rihards un Dīvs pārrunā dzirdēto
    48:16 Padalieties ar šo interviju.
    48:41 Klausītāju vēstules
    49:17 Dīvs atbild klausītājam Mārtiņam par viņa bažām, vai “Drošinātājs” nerada pārāk vienpusēju skatu uz Ukrainu, tādejādi sagrozot uztveri par realitāti.
    53:16 Nākamnedēļ lielajā intervijā runāsim par korupciju un cīņu ar to Ukrainā.
    57:30 Rakstiet mums [email protected]

     

    Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.
    Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs

  • «Крымских татар вы найдете в каждом пятом батальоне украинской армии», — говорит Исмаил Курт Умер, крымский татарин, военнослужащий, член ансамбля Вооруженных Сил Украины.

    В разговоре с Rihards Plūme он раскрывает, что оккупация Крыма — это лишь еще одна запись в списке преступлений Москвы против Крымских татар.

    Это полное интервью без перевода из подкаста Латвийского радио "Drošinātājs" (“Предохранитель”), посвященный людям Украины и их сопротивлению российской агрессии.

    Ссылки на полную версию подкаста можно найти здесь: linktr.ee/drosinatajs 

  • “Krimas tatārus nu atradīsiet katrā piektajā Ukrainas armijas bataljonā,” – saka Krimas tatārs, šobrīd Ukrainas Bruņoto spēku ansambļa dalībnieks Ismails Kurts Umers. Sarunā ar Rihardu Plūmi viņš atklāj, ka Krimas okupācija ir tikai kārtējais ieraksts Krimas tatāriem Maskavas nodarīto pāridarījumu sarakstā.

    Savukārt Dīvs Reiznieks Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu iztaujā par šādiem jautājumiem:
     


    Ko Kijivā pēc ilgas pauzes dara ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens? un vai viņa ierašanās palīdzēs Ukrainai frontē? 
    Krievijā jauns aizsardzības ministrs, un kāpēc tās, iespējams, nav labas ziņas ne Ukrainai, ne mums Latvijā?
    Gruzijas valdība turpina iet pret savu tautu, ignorē ārzemju partnerus un iedvesmo nedemokrātiskus procesus arī citās valstīs. 



    Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.
    Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs 

    00:31 Ievads
    02:52 Drošinātāja ekspertes Kristīnes Bērziņas komentārs šoreiz par šādām aktualitātēm:
    04:01 Ko Kijivā pēc ilgas pauzes dara ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens un vai viņa ierašanās palīdzēs Ukrainai frontē? 
    07:49 Maija mēnesis ukraiņiem frontē būs grūtākais, vieglāk varētu palikt pēc Jāņiem.
    09:10 Krievijā jauns aizsardzības ministrs, un kāpēc tās, iespējams, nav labas ziņas ne Ukrainai, ne mums Latvijā?
    13:30 Gruzijas valdība turpina iet pret savu tautu, ignorē ārzemju partnerus un iedvesmo nedemokrātiskus procesus arī citās valstīs un cenšoties kļūt par Baltkrieviju. 
    19:17 EXPLAINER: Par Krievijas nodarīto pāridarījumu Krimas tatāriem pēdējā gadsimta laikā, tai skaitā, kopš 2014.gada Krimas okupācijas. 
    25:16 Piesakām šīs epizodes galveno viesi – Ukrainas Bruņoto spēku ansambļa dalībnieku Ismailu Kurtu Umeru
    27:01 Dzīve Krimā pirms 2014. gada okupācijas.
    28:12 Kā norisinājās okupācija no aculiecinieka skatu punkta?
    29:00 Krimas tatāri prasīja ieročus, lai pretotos, bet Ukrainas varasiestādes nedeva.
    29:44 Ukrainas tauta savā zemē ilgi nebija saimniece. 
    31:03 Krievija Krimas tatārus apspiedusi jau sen, tādēļ daudzi negribēja dzīvot tās sastāvā.
    33:04 Kāda situācija Krimā šobrīd?
    34:44 Daudzi tatāri no Krimas aizbraukuši, bet kādi ir iemesli tam, ka lielākā daļa palikusi?
    35:25 Partizānu darbība Krimā
    36:04 Krimas tatāri Krievijas armijā
    36:45 Krimā ļoti spēcīgi strādā propaganda un diktatūras režīms.
    39:11 Kā mainījusies ukraiņu attieksme pret Krimas tatāriem?
    40:58 Krimas tatāri gribētu autonomiju Ukrainas sastāvā.
    42:13 Krimu atgriezt Ukrainas sastāvā ir reāli, bet vajadzīga ieroču palīdzība.
    43:27 Kāpēc nepalikāt Krimā?
    44:16 Ko nozīmē būt dziedātājam Ukrainas armijā?
    45:08 Mūzika kā diplomātijas instruments.
    46:38 Kādēļ Saūda Arābija piešķīra 100 miljonus pēc Ismaila dziedātas dziesmas?
    47:36 Ukrainā dzīvo pusotrs miljons musulmaņu.
    49:13 Vai Islāms ir radikāls?
    50:54 Uzstāšanās pie kareivjiem un skolās

     

  • Те, кто обвиняют меня в неправильном применении йоги, в том, что мы не должны поддерживать войну, что мы должны инвестировать в мир, развитие и так далее, — это люди, которые на самом деле не сталкивался с войной. 
    Об этом в беседе с Dīvs Reiznieks говорит главный гость этого выпуска Павло Гончарук. 

    С помощью йоги он помогает здоровью как мирных жителей, так и военнослужащих, а с помощью йога-марафонов ему удалось собрать значительные средства для Вооруженных Сил Украины.

    Это полное интервью без перевода из подкаста Латвийского радио "Drošinātājs" (“Предохранитель”), посвященный людям Украины и их сопротивлению российской агрессии. 

    Ссылки на полную версию подкаста можно найти здесь: linktr.ee/drosinatajs 

  • "Tie, kuri mani apsūdz, ka pielietoju jogu kaut kā ne tā, ka nevajag atbalstīt karu, ka jāieguldās mierā, attīstībā un tā tālāk, - tie ir cilvēki, kuri ar karu reāli nav saskārušies," tā sarunā ar Dīvu Reiznieku saka šīs nedēļas "Drošinātaja" galvenais viesis Pavlo Gončaruks. Viņš, izmantojot jogu, palīdz gan civilo, gan militārpersonu veselībai, kā arī ar jogas maratoniem spējis savāk krietnus līdzekļus Ukrainas bruņotajiem spēkiem.

     

    Savukārt Rihards Plūme Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu iztaujā par šādiem jautājumiem: 


    Ķīnas prezidents pēc vairāku gadu pārtraukuma devies vizītēs uz Eiropu. Kādi ir Pekinas nolūki un ko vēlas valstis, kas viņu uzņem?
    Lielbritānijas ārlietu ministrs Deivids Kamerons apstiprinājis, ka Ukraina britu ieročus drīkst izmantot arī triecieniem Krievijā. Vai tas pamudinās arī citas valstis dot zaļo gaismu Ukrainai?
    Eiropas valstu izlūkdienesti brīdina par Krievijas plāniem īstenot vardarbīgus sabotāžas aktus Eiropā. Cik nopietni valstis uztver iekšējo drošību un kā cīnīties ar riskiem? 


     

    00:31 Ievads
    02:29 Drošinātāja ekspertes Kristīnes Bērziņas komentārs šoreiz par šādām aktualitātēm:
    04:28 Ķīnas prezidents pēc vairāku gadu pārtraukuma devies vizītēs uz Eiropu. Kādi ir Pekinas nolūki un ko vēlas valstis, kas viņu uzņem?
    13:50 Lielbritānijas ārlietu ministrs Deivids Kamerons apstiprinājis, ka Ukraina britu ieročus drīkst izmantot arī triecieniem Krievijā. Vai tas pamudinās arī citas valstis dot zaļo gaismu Ukrainai?
    18:20 Eiropas valstu izlūkdienesti brīdina par Krievijas plāniem īstenot vardarbīgus sabotāžas aktus Eiropā. Cik nopietni valstis uztver iekšējo drošību un kā cīnīties ar riskiem?
    25:47 ES valstis, kuras apmeklēja pasākumu, kuru Krievijā sauca par Putina inaugurāciju prezidenta amatā.
    29:11 Piesakām šīs epizodes galveno viesi – jogas meistaru Pavlo Gončaruku.
    32:12 Joga un karš roku rokā jau ļoti sen.
    33:26 Apgarotības tēls jogai lielā mērā radies, kā mārketinga instruments kad tā ienāca Rietumeiropā.
    34:49 Pavlo sāka bezmaksas jogas kursus jau pilna mēroga iebrukuma pirmajā dienā. 
    36:15 Par sekojošo salūšanu 
    37:06 Kā nodarboties ar jogu, ja aiz loga sprāgst raķetes?
    38:47 Kā Pavlo spēja atgūties no salūšanas un kā šī pieredze kļuva par iemeslu jogas maratoniem?
    42:49 Ko nozīmē “jogas maratons”?
    45:13 Jogas maratons kā veids piesaistīt ziedojumus Ukrainas armijai.
    46:21 Jogas maratonu noslēgumu pasākumi klātienē ir īpaši emocionāli.
    50:59 Pēc piedzīvotajām krīzēm zina ko darīt, lai tādas neatkārtotos. 
    52:14 Par sadarbību ar Bruņotajiem spēkiem. 
    56:04 Kā karavīri atšķiras no civilajiem?
    56:52 Par ko saņemts nosodījums Ukrainas jogas kopienā?
    59:26 Vilšanās Krievijas jogas entuziastos.
    1:00:21 Šobrīd nosoda cilvēkus, kuri izliekas, ka kara nav. Vienlaikus, Pavlo saprot šos cilvēkus, jo līdz 2022. gadam viņš bija tāds pats.
    1:02:46 Jogas maratoni turpināsies.
    1:03:43 Latvieši ir mīļi aicināti piedalīties. 
    1:04:49 Cilvēki nenovērtē savas spējas ietekmēt notikumus. 
    1:06:04 Sarunas beigas.
    1:07:04 Uzsaukums jogas entuziastiem Latvijā: pievienojieties Pavlo rīkotajiem jogas maratoniem un nošaujiet trīs zaķus ar vienu šāvienu.
    1:09:47 Rakstiet mums un padalieties ar saiti uz raidījumu un novērtējiet to. 

     

     


    Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.

    Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs 

  • Деякі процеси в природі швидко відновляться після збитків, завданих війною, а для інших знадобляться десятиліття чи навіть сотні. Про це журналісту Rihards Plūme каже перший заступник голови Держекоінспекції України Дмитрій Заруба. Він працює в установі, яка веде облік збитків, завданих окупантами. 

     

    Це повне інтерв’ю без перекладу з подкасту Латвійського радіо «Drošinātājs» («Запобіжник»), присвяченого народу України та його боротьбі з російською агресією.

     

    Посилання на повну версію подкасту можна знайти тут: linktr.ee/drosinatajs 

     

  • Daži procesi dabā pēc karā nodarīta posta atjaunosies ātri, savukārt citi prasīs gadu desmitus vai pat simtus. Tā žurnālistam Rihardam Plūmem saka "Drošinātāja" šīs nedēļas viesis - Dmitrijs Zaruba, Ukrainas Valsts Vides inspekcijas priekšsēdētāja pirmais vietnieks. Viņš strādā iestādē, kas uzskaita okupantu nodarītā posta fiksēšanu.

     

    Savukārt Dīvs Reiznieks Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu iztaujā par šādiem jautājumiem: 


    Pēc priekiem par ASV atbalsta atjaunošanos Ukraina atgriežas realitātē, frontē piedzīvojot izaicinošāko situāciju pēdējo divu gadu laikā. Ko iespējams darīt lietas labā?
    Sankcijas laikā, kad tās sevi kā efektīvas pierāda, traucējot Ķīnas atbalstam Krievijai; 
    ASV atvieglo sankcijas pret Krievijas bankām. Kāpēc tā? 


     

    00:31 Ievads
    03:20 Drošinātāja ekspertes Kristīnes Bērziņas komentārs šoreiz par šādām aktualitātēm:
    03:22 Pēc priekiem par ASV atbalsta atjaunošanos, Ukraina atgriežas realitātē, frontē piedzīvojot izaicinošāko situāciju pēdējo divu gadu laikā. 
    04:15 3 galvenās problēmas Ukrainai: karavīru, munīcijas, aizsardzības nocietinājumu trūkums.
    05:40 Ukrainai izšķiršanās – atkāpties vai zaudēt karavīrus.
    06:59 Aizkulisēs arvien aktīvākas sarunas par cilvēku resursu piesaistīšanu kā arī gaisa telpas aizsardzība no ārpus Ukrainas teritorijas
    11:49 Bažās no ASV sankcijām, Ķīnas bankas izvēlas nesadarboties ar Krievijas uzņēmumiem, apgrūtinot tirdzniecību.
    15:04 Kāpēc ASV atvieglo sankcijas pret lielākajām Krievijas bankām?
    21:07 Rihards norāda uz faktu, ka Krievijā strādājošās Eiropas bankas Krievijas budžetā pagājušajā gadā iemaksājušas 800 000 eiro.
    22:17 EKSPLEINER – paskatāmies uz vairāku šajā sadaļā iepriekš apskatīto tēmu attīstību.
    22:47 Ukrainas armijas karavīriem liedz pieeju online azartspēlēm.
    23:54 “Tā ir kā purkšķināšana kokā” – tā slovāku sabiedrības savāktos 4miljonus eiro nosauca Slovākijas premjers Fico.
    24:59 Kāpēc satraukums ārzemēs dzīvojošo, iesaukuma vecuma ukraiņu vidū? Latvija nav definējusi savu nostāju.
    27:19 Piesakām šīs epizodes galveno viesi – Dmitriju Zarubu, Ukrainas Valsts Vides inspekcijas priekšsēdētāja pirmo vietnieku, kurš atklāj postījumu apjomu Ukrainas dabai.
    29:37 Kādi bija lielākie postījumi Ukrainais dabai pēc iebrukuma 2014.gadā līdz pilna mēroga iebrukumam?
    31:08 Kas ir “ekocīds”?
    32:10 Kā tiek iznīcināta Ukrainas daba pēc pilna mēroga iebrukuma?
    33:00 Kāda ietekme uz savvaļas dzīvniekiem?
    34:08 Ietekme uz gaisu un augsni.
    35:33 Kā tiek skartas teritorijas ārpus Ukrainas robežām?
    36:00 Riski cilvēku veselībai.
    36:47 Ietekme uz lauksaimniecību un pārtikas produktiem.
    39:03 Ietekme uz aizsargājamajām teritorijām.
    40:24 Kā vidi ietekmēja Nova Kahovkas slūžu uzspridzināšana?
    42:30 Kā vide spēs atkopties?
    45:17 Kādi ir līdz šim fiksētie neatgriezeniskie vides postījumi?
    46:02 Visi postījumi tiek reģistrēti.
    48:14  Starptautiskā sadarbība.
    49:15 Karā piedalās arī vides inspektori.
    51:13 Sarunas beigas.
    51:15 Pārrunājam dzirdēto
    52:21 Rakstiet mums un padalieties ar saiti uz raidījumu un novērtējiet to.
    52:50 Atbildam uz klausītāju komentāriem.
    54:49 Aicinām pievērst uzmanību notikumiem Gruzijā.

     

     

    Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.

     

    Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs 

  • Crazy Blond Estonian. Triinu Perve got this nickname in Ukraine for her unbelievable drive to help several Ukrainian military units, that she has taken under her wing. Only within a year she has collected just under half a million euros. In a conversation with journalist Dīvs Reiznieks, Triinu openly talks about the invisible side of fundraising, as well as how the whole experience has turned her own life upside down. 

    This is a complete interview without translation from the Latvian Radio’s podcast "Drošinātājs" (“the Fuse”), dedicated to the people of Ukraine and their fight against Russian aggression.

    Links to the full version of the podcast can be found here: linktr.ee/drosinatajs