エピソード
-
Sīvā cīņa starp Donaldu Trampu un Kamalu Harisu ietekmējusi arī sabiedrību – tā sadalījusies republikāņos un demokrātos. Brīdī, kad visa pasaule zemajā startā gaida Amerikas Savienoto valstu prezidenta vēlēšanas un to gala iznākumu, raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts skaidrojam, ar kādām sajūtām šo notikumu gaida Amerikas latvieši - cik brīvi latvieši viņpus okeānam runā par savām izvēlēm un ko nozīmē prezidenta vēlēšanas diasporai?
Raidījumā uzklausām Amerikas latviešu viedokļus un sarunājamies ar ekspertiem. Analizē Latvijas Universitātes Politikas zinātnes nodaļas profesore Žaneta Ozoliņa un ārpolitikas pētnieks Mārtiņš Hiršs, kurš ASV pavadījis studiju gadus. -
Halovīna nedēļā raidījums Globālais latvietis. 21. gadsimts pēta, ko nozīmē svinēt svētkus, dzīvojot divās kultūrās. Kā saglabāt latviešu gadskārtu ieražas, pielāgojoties mītnes zemes tradīcijām.
Svētki ir daudz un dažādi – pēc dažām dienām Latvijā beigsies Veļu laiks – tas ilgst no Miķeļiem līdz Mārtiņiem, bet daudzviet pasaulē atzīmēs Visu svēto dienu jeb Helovīnu. Svētku svinēšana ne tikai atspoguļo kulturālo un nacionālo piederību valstij, bet parāda arī ārvalstīs mītošo latviešu integrāciju mītnes zemē. Daudzi latvieši ārvalstīs cenšas saglabāt savas tradīcijas, vienlaikus iekļaujot vietējās paražas. Kā tas ir – svinēt svētkus divās kultūrās: vai vairāk tiek piekoptas latviešu gadskārtu ieražas, vai tomēr jāpielāgojas mītnes zemes tradīcijām?
Par to raidījumā stāsta pētniece un tautieši, kuri svin latviešu svētkus, mītnes zemes svētkus, gan Latvijā rīko citu valstu svinības.
Sarunājas Latvijas Kultūras akadēmijas Kultūras un mākslu institūta pētniece Līga Vinogradova, kura ir analizējusi emociju lomu tradīcijā, viņas pētnieciskais fokuss ir kultūras mantojums, Kristīne Zvirbule, kura pārstāv Lielbritānijas Tirdzniecības kameru Latvijā, Frankfurtes latviešu biedrības vadītāja Mārīte Kļaviņa un Latviešu biedrības Īrijā pasākumu organizēšanas daļas vadītāja Inga Zvirgzdiņa. -
エピソードを見逃しましたか？
-
Statistika rāda, ka no visām pasaules valstīm Latvijai un Apvienotajiem Arābu Emirātiem ir vislielākās kulturālās atšķirības. Neskatoties uz to, šī valsts Tuvajos Austrumos pēdējos gados vilina aizvien vairāk tautiešu. Var teikt, ka tur jau izveidojusies sava unikālā un saulainā Latvija. Cik vienkārši vai sarežģīti ir iejusties vietā ar pavisam citu kultūru, reliģiju un uzskatiem un kas mudina latviešus doties uz tik tālu un atšķirīgu zemi, skaidrojam raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts, kad tiekamies ar latviešiem Emirātos.
Raidījumā sarunājas Edīte Mellena, kura pēc 10 gadus ilgas dzīves Dubajā kopā ar ģimeni atgriezusies Latvijā, “Latviešu kopienas Emirātos” dibinātāja un vadītāja Elīna Skudra un “Latviešu kopienas Emirātos” dibinātāja, Ingūna Melberga, kura biedrībā atbild par kultūras pasākumiem un sabiedriskajām attiecībām. -
Gaidījums Globālai latvietis. 21. gadsimts sveicienus sūta no okeāna otras puses, kur Portlandē, Oregonas štatā, Amerikas rietumkrastā norit Amerikas latviešu apvienības 73. kongress. Vēstām par to, kā Amerikas aktīvā latviešu sabiedrība ikgadējā tikšanās reizē lemj par turpmākajiem darbības virzieniem, vienlaikus dejojot, diskutējot un dziedot.
Šoreiz kongresa laikā liela daļa uzmanības veltīta gan latviešu valodai mākslīgā intelekta “mērcē”, diskutē arī par "Kino abpus okeānam ar skatienu no Latvijas un Holivudas", spriež par literatūru, pētot, kāds ir “Latviešu literatūras turpinājums trimdā un diasporā – latviešu literāti Oregonā”. Arī par to, kā izdziedājušies Amerikas latvieši pie slavenā Portlandes Dzintara dziesmām un izdejojušies ballē, kurā spēlē grupa, kas dibināta pirms diviem gadu desmitiem, lai iesildītu "Prāta vētru" Čikāgas dziesmu svētkos. -
Laikā, kad Latvijas cenšas atgūt pirms pandēmijas tūrisma apjomus, raidījumā Globālais latavietis. 21. gadsimts aktualizējam jautājumu par medicīnas tūrismu. Skaidrojam, kāpēc tautieši brauc uz Latviju ārstēties un kā tagad rudenī, kad tūristi arvien kūtrāk bauda Latvijas labumus, vairot interesi par Latviju kā medicīnas tūrisma galamērķi. Interesējamies arī, kāda ir veselības aprūpe Lielbritānijā, kur latviešu kopiena visdaudzskaitlīgākā.
Raidījumā diskutē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava, Latvijas veselības tūrisma klastera vadītāja Gunta Ušpele un Bērnu un jauniešu psihiskās veselības centra virsārste Karīna Beinerte, kura pēc deviņiem Londonā nodzīvotiem gadiem ir atgriezusies Latvijā.
Ierakstā uzklausām Nacionālā Veselības dienesta Starptautiskās sadarbības nodaļas vadītāju Andretu Līvenu, kura stāsta, kādus veselības aprūpes pakalpojumus Latvijā var saņemt tie, kuri devušies dzīvot citur, kura pastāvīgā uzturēšanās ir ārpus Latvijas Vai ir kādi ierobežojumi?
Vēl arī ierakstā uzklausām Ingu Asermani no Pīterboro. Viņai ir pieredze gan ārstējoties Latvijā, gan Anglijā, kā arī Inga pati strādā medicīnas iestādē un viņai ir pieredze ne tikai kā profesionālim, bet arī kā pacientam. Viņa ieskicē dažus iemeslus, kas liek latviešiem tomēr ārstēties Latvijā. -
Tā jau ir raidījuma Globalais latvietis. 21 gadsimts tradīcija, ka, mainoties vēstniekiem, mēs studijā kopā ar žurnālistiem un ekspertiem izvaicājam jauno vēstnieku par diasporas poltiku un sadarbību ar aktīvo diasporu. Šoreiz par galvenajiem virzieniem disporas politikā - par veiksmīgāku sazobi starp valsti un diasporu iztaujājam diasporas vēstnieci Zandu Grauzi.
Jauntājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas TV žurnāliste Apvienotajā Karalistē Ilze Kalve, portāla "Baltic-Ireland.ie" galvenā redaktore Laima Ozola un socioloģijas zinātņu doktore, Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes Socioloģijas nodaļas asociētā profesore Baiba Bela.
Disporas grupas speciālo uzdevumu vēstniecei Zandai Grauzei ir vairāk nekā 30 gadu darba pieredze Ārlietu ministrijā. Viņa strādājusi Austrumeiropas departamentā, bijusi ārlietu ministra biroja vadītāja, Konsulārā departamenta direktore un Personāla departamenta direktore. Lielu pieredzi viņa ieguvusi arī kadencēs Latvijas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs – vēstniecībā Čehijas Republikā, Lietuvas Republikā, Latvijas pastāvīgajā pārstāvniecībā ES, kā arī Latvijas pastāvīgajā pārstāvniecībā NATO. Z. Grauze bijusi arī Latvijas pastāvīgā pārstāve Palestīnā. Kopš 2020. gada Z. Grauze bija padomniece-pārstāvniecības vadītāja vietniece Latvijas pastāvīgajā pārstāvniecībā UNESCO. -
Ārpus Latvijas mīt gandrīz pusmiljons latviešu, un gaidāms, ka skaits turpinās palielināties. Neskatoties uz pieaugošo rādītāju, pētījumi liecina, ka jaunatne ir tā tautiešu daļa, kas viskūtrāk iesaistās diasporas dzīvē. Kā veicināt jaunās paaudzes iesaisti un vēlmi ne tikai saglabāt latvietību, bet to izkopt un uzturēt? Kāpēc jauniešiem nepieciešams līdzdarboties, izrādīt iniciatīvu un veidot saliedētas latviešu kopienas ārzemēs?
Sarunā raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts piedalās latviešu jaunieši, kuri dzīvo ārzemēs, tur studējuši vai aktīvi iesaistās diasporas organizācijās un rīko dažādus pasākumus tautiešiem ārvalstīs.
Diskutē Gunta Bambāne, biedrības “Ar pasaules pieredzi Latvijā” pārstāve, kura nesen atgriezusies Latvijā pēc augstākās izglītības iegūšanas ASV, Daina Auziņa, kura uzauga Lielbritānijā un jau no agra vecuma iesaistījās diasporas aktivitātēs; pirms četriem gadiem viņa nolēma pārcelties uz Latviju, un šobrīd darbojas “Eiropas jauniešu kopienā”, Laima Kraule no Zviedrijas; kura iepriekš, dzīvovojot Latvijā, aktīvi ir iesaistījusies diasporas pasākumu rīkošanā, 2020. gadā viņa piedalījās organizācijas “Eiropas
jaunieši” izveidē, un Kārlis Kuškēvics no ASV, viņš ir “Amerikas Latviešu jaunatnes apvienības” politiskais pārstāvis, studē un strādā Vašingtonā. -
Pirms 80 gadiem aptuveni seši tūkstoši cilvēku devās pāri Baltijas jūrai uz Zviedriju - tas bija ceļojums, kādu mūsdienu cilvēkam Latvijā grūti iztēloties - vienkāršās laivās, ar tā laika ierobežotajām sakaru iespējām, karam un represijām minot uz papēžiem. Pieminot šo notikumu, aizvadītajā nedēļā Gotlandē norisinājās atceres pasākums, bet mēs savu piemiņas artavu pievienojam raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts.
Sarunājas vēsturnieks, Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta pētnieks Uldis Neiburgs*, Latvijas vēstniece Zviedrijā Ilze Rūse un arhitekte Laila Strunke Zviedrijās (Lailas vectēvs mākslinieks Niklāvs Strunke ieradās Zviedrijā ar bēgļu laivām).
*Valsts pētījumu programmas projekta “Latvijas 20.-21. gadsimta vēsture: sociālā morfoģenēze, mantojums un izaicinājumi” (Nr. VPP-IZM-Vēsture-2023/1-0003) vadītājs -
Daudzvalodība un mantotā valoda. Par latviešu valodas uzturēšanu diasporā un ģimenes lomu valodas apguvē un lietošanā raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts sarunājamies ar biedrības “Latviešu valoda diasporas ģimenēs” pārstāvēm, kuras ir radījušas savu raidierakstu “Vārti”.
Sarunājas Inga Sindi ir teātra un literatūras zinātniece, ar ģimeni dzīvojusi dažādās valstīs, arī Apvienotajos Arābu Emirātos, kur vadīja nodarbības latviešu bērniem un sarakstīja grāmatu “Mamma saka ābols, papa saka Apfel”, ko šogad izdeva Latviešu valodas aģentūra, Signe Rirdance, kura aktīvi darbojas Stokholmas latviešu skolā un nesen veikusi pētījumu par mantoto valodu latviešu diasporā Zviedrijā un Aija Otomere, Latviešu valodas aģentūras metodiķe. -
Vai tā būtu maza latviešu skoliņa Maskavā vēstniecības paspārnē, vai mantoti milzu nami ar plašiem īpašumiem vecajā diasporā Amerikā, varbūt tās ir īres telpas kora mēģinājumiem vai brīvprātīgi aizlienēta teritorija latviešu sanākšanai Līgo svētkos Anglijā - diaspora nevarētu nodarboties ar latviešu aktivitātēm, ja nebūtu šo sanākšanas vietu, centru un telpu.
Kas notiek ar diasporas īpašumiem? Vai mūsdienu globālajam latvietiem ir vajadzīgs apjomīgs centrs latvietības uzturēšanai un ko nozīmē šādus centrus uzturēt? Par izaicinājumiem diasporas nekustamo īpašumu uzturēšanā saruna raidījumā Globālais latvietis. 21.gadsimts. Sarunājas Zuze Krēsliņa-Sila, kura jau krietnu laiku ir Latvijā, bet pirms tam bija Minsteres latviešu centra pārstāve, Indulis Bērziņš no Bērzaines latviešu centra Vācijā, Armands Birkens no Čikāgas latviešu biedrības un Vera Antipova no Lielbritānijas "Daugavas Vanagu" fonda lauku centra “Straumēni”. -
Muzejā un pētniecības centrā iepazīt trimdinieku dzīvi mazliet no cita skatupunkta” šobrīd var ceļot laikā, jo tur aplūkojama izstāde izstāde “Līdz pasaules malai un atpakaļ. Muzeja priekšmetu stāsti par latviešu diasporas veidošanos”. Izstāde kā ceļojums ved caur dažādiem vēstures pagriezieniem, kas savulaik ir aizveduši latviešus tālu prom no dzimtenes. Izstāde ir iespēja iepazīt trimdinieku dzīvi mazliet no cita skatupunkta. Arī atklāt neparastus stāstus. Daļu no tiem atklājam arī raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts. Iepazīstina muzejā un pētniecības centra “Latvieši pasaulē” pārstāves Marianna Auliciema un Danuta Grīnfelde.
Izstādē spilgti muzeja krājuma priekšmeti vēsta par latviešu došanos prom no mājām, par izceļošanas iemesliem dažādos laikos un par dzīvi ārpus Latvijas. Eksponāti ļauj uz izceļošanu paskatīties no dažādiem skata punktiem ‒ tie atspoguļo bērnu un pieaugušo, sieviešu un vīriešu, akadēmiķu, sportistu un piedzīvojumu meklētāju dzīves tuvās un tālās pasaules malās. Izstādē iekļautie priekšmeti pabijuši visos apdzīvotajos kontinentos. Eksponātu vidū ir animācijas filmas dekorācija, skaistumkaralienes tautastērps, dievvārdi, dēkaiņa airis u. c.
Izstāde būs skatāma līdz 4. oktobrim muzeja izstāžu zālē Berga bazārā – Rīgā, Dzirnavu ielā 84. -
Floriste, IT speciālists, aviācijas un kosmosa inženierijas studente - tie ir tikai daži no Birmingemas mazā teātra aktieriem. Ar amatierteātra pārstāvjiem, kuri ar saviem iestudējumiem piedalās arī dažādos festivālos Apvienotajā Karalistē un rūpējas jaunu tradīciju rašanos diasporas amatierteātru kustībā Eiropā, tiekamies raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts.
"Birmingemas Mazais teātris ir sabiedriska organizācija, kas dibināta 2018.gadā, un kopš tā brīža teātra mērķi ir augstvērtīgi sasniegumi un katra dalībnieka personiskā izaugsme, izrādes spēlējot gan latviski, gan angliski." Tā par Birmingemas Mazo teātri, lasām viņu mājas lapā.
Sarunājas Birmingemas Mazā teātra dvēseles un kurbulētāji: direktore Dace Čaklā, teātra režisors, Latviešu kultūras centra Birmingemā vadītājs Ingmārs Čaklais, aktrise un vairāku projektu koordinatore Elza Umure, aktrise Katrīna Tamisāre, kas teātrim pievienojusies no Zviedrijas un uz mēģinājumiem brauc no Stokholmas, un teātra režisore un aktrise Dināra Klepere. -
Kad skanējumu sāks raidījums Globālais latvietis. 21. gadsimts, pāri okeānam - Toronto - būs izskanējušas noslēdzošās notis un izdejoti pēdējie deju soļi XVI Latviešu dziesmu un deju svētkos Kanādā. Ar svaigākajām emocijām par svētku notikumiem dalīsies svētku rīkotāji un dalībnieki.
Tie ir svētki, kam pamatā ir darbs ne tikai pie nošu apguves un deju soļu izstrādes, bet tas arī darbs pie tā, lai būtu latvieši, rūpes par latvietību ikdienā, dzīvojot tālu prom no Latvijas. Nule izskanējuši XVI Latviešu dziesmu un deju svētki Toronto, Kanādā. Tur ir agrs rīts un iespējams, kā kāds no svētku dalībniekiem vēl nemaz nav gājis gulēt. Mazliet atpūtušies ir raidījuma viesi.
Kādi bijuši svētki, kas norisinājās no 4. - 7. jūlijam Toronto, stāsta Selga Apse, svētku Rīcības komitejas vadītāja, kura arī aktīvi darbojos deju nozarē, ir Toronto deju kopas “Daugaviņa” vadītāja, Mineapoles tautas deju kopa “Pērkonītis” dalībnieki Kira Birmane un Jūlēns Pone, Toronto Latviešu kora diriģents Jānis Beloglāzovs un Ludoviks Mouttet ir bijis brīvprātīgais koru koordinators svētkos, viņš studē doktorantūrā Makgila Universitātē Montreālā.
Svētkos satikās 1800 dalībnieki no Kanādas, Amerikas, Latvijas, Lielbritānijas, Vācijas, Itālijas daudzām citām Eiropas valstīm, arī no Brazīlijas un Austrālijas.
"XVI Latviešu Dziesmu un deju svētki Kanādā ir atklāti!" Tā pirms dažām dienām sacīja Latvijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Kanādā Kaspars Ozoliņš un novēlēja visiem nenogurstošu prieku un spēku visu svētku garumā, kā arī lai būtu paliekošs gandarījums par piedzīvoto svētku laikā un ir apņēmība turpināt šo brīnumskaisto svētku tradīciju Kanādā arī turpmāk.
Piekusuši, noguruši, bet emocionāli pozitīvi uzlādēti ir gan rīkotāji, gan dalībnieki. -
Tikko kā Spānijas karalis viesojās Latvijā, nule kā Spānijā pulcējās latviešu bērni folkloras dižkopu saietā. Ar savu sadziedāšanos diasporas folkloras kopas likušas neticībā noelsties gan Spānijas latviešiem, gan spāņiem. Ja Spānija pēdājās nedēļās gozējas Latvijas ziņu virsrakstos, tad diasporā Spānija ir tas galamērķis, uz kuru pēdējos gados latvieši pārceļas visai naski. Vai Spānija ir jaunā Īrija? Kāda ir dzīve šajā saules lutinātajā zemē un kas aizķēries sirdī vēsajiem latviešiem, ka tie ir gatavi veselām ģimenēm pakot mantas un doties Vidusjūras virzienā? Par to interesējamies raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts. Runājam ar latviešiem, kuru dzīve kādā posmā bijusi saistīta ar Spāniju.
Sarunājas Ieva Kontrerasa, kura šobrīd gan ir darbā slimnīcā Oslo, bet ikdienā dzīvo Spānijā, kur Ieva ir Levantes reģiona latviešu bērnu skolas „Ābelīte” skolotāja un arī Dienvideiropas folkloras kopas „Ābolīši” vadītāja, Natālija Grebņeva, kura dzīvo Spānijas pilsētā Alikantē, bet māksliniece Linda Riņķe dzīvo nelielā ciematiņā Spānijas vidienē. -
Līgošana, Jāņi, saulgrieži, tā ir latvieša koda neatņemama sastāvdaļa un tas nozīmē, ka šiem svētkiem ir goda vieta visur pasaulē, kur dzīvo latvieši, iespējams, arī tur, kur ikdienā latviešu valoda neskan. Tāpēc ieskandējam svētkus ar Jāņu sadziedāšanos. Raidījumā Globālais latvieties. 21. gadsimts sazināmies ar diasporas pārstāvjiem, lai pētītu, kādas ir vasaras saulgriežu svinēšanas tradīcijas un kā tās mainījušās cauri laiku līkločiem.
Šī ir saruna ar sadziedāšanās elementiem, kurā piedalās Jāņa tēvs - Darvinas (Austrālija) Latviešu apvienības priekšsēdis Reinis Dancis, XVI Latviešu Dziesmu un Deju svētku Kanadā rīcības komitejas loceklis Kaspars Reinis, Īrijas Tipperary Latviešu biedrības pārstāve Līga Petrova, asociācijas "Luksemburga–Latvija" valdes locekle, mūziķe Liene Barons un folkkluba "ALA pagrabs" dibinātājs Krišjānis Putniņš. -
Šajā nedēļas nogalē mijas skumjas atceres dienas ar priekpilnu Līgo ieskandināšanu. Šur tur ārpus Latvijas brīvdienās jau skanēs pirmās līgo dziesmas, tiks pīti vainagi un galdā celti pīrāgi un par to visu vairāk mēs noteikti runāsim nākamnedēļ, kad tā pa īstam ielīgosim ar plašu vēzienu viscaur apkārt pasaulei.
Šoreiz pakavēsimies pie atceres un piemiņas. Jūnijs ir laiks, kad pieminam komunistiskā genocīda upurus un Latvijas okupāciju. Šajā sakarā raidījumā Globālais latvietis 21. gadsimts pievēršamies vēsturei un pētījumam, kurā meklēta atbilde uz jautājumu - kas pirms 80 gadiem mudināja cilvēkus bēgt un atstāt dzimteni uz nezināmu laiku nezināma likteņa varā. Kādi bija apsvērumi, svārstības un pārdomas latviešiem, uzsākot bēgļu gaitas Otrā pasaules kara laika? Par šie jautājumiem saruna ar Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošo pētnieci Maiju Krūmiņu.
Maija Krūmiņa ir ieguvusi Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē zinātņu doktora grādu D) humanitārajās un mākslas zinātnēs vēstures un arheoloģijas nozarē. Disertācijas tēma ir saistīta ar trimdas latviešiem un viņu dzīves stāstiem par bēgļu gaitām Otrā pasaules kara laikā. Darba nosaukums – “Atmiņas par Otrā pasaules kara bēgļu gaitām trimdas latviešu dzīvesstāstos”. Tas daudz un plaši stāsta par ļoti personīgiem, privātiem un emocionāliem apsvērumiem, kas valdījuši latviešu prātos kara laikā. -
“Latviešu valodas ceļa karte”. Kas ir nepieciešams, lai Latvijā varētu izveidot vienotu platformu, kurā būtu apkopota ērti un ātri pieejama informācija visiem, kas vēlas apgūt latviešu valodu. Šāda pieredze jau ir Igaunijā. Par iespējam, kā šādu valodas platformu izveidot un kā tā palīdzētu gan tiem, kas dzīvo ārpus Latvijas, gan ģimenēm, kas atgriezušās Latvijā, skaidrojam raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts.
Sarunājas Latviešu valodas aģentūras metodiķe Liene Valdmane, Eiropas Latviešu apvienības Latvijas biroja pārstāve, izglītības nozares eksperte Aira Priedīte, japānis Masaki Nakagava, viņš dzīvo Kobē un studē Latvijas Universitātē, reemigrante Marta Svensone, kas ar ģimeni atgriezusies no Skotijas, un Ivars Brencis, Jaunzēlandes Latviešu sabiedrības priekšsēdis, pārstāv un vada latviešu kopienu Kraistčērčā. -
Ja ģimene dzīvo vai pārceļas uz dzīvi ārpus Latvijas, pārmaiņas, kultūras atšķirības, vietējā sadzīve un dzīve divās valstīs ietekmē ikkatru ģimenes pārstāvi. Ja runājam par vecākiem, tad tā ir viņu izvēle, viņu lēmums, kas bērnu gadījumā ir vecāku lēmumu pieņemšana un piedzīvošana. Raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts daudz esam runājuši par to, kā latvietību mācīties palīdz skolas vecuma bērniem, kā viņi tiek galā ar stresu un pārmaiņām, bet, kā to piedzīvo pirmsskolas vecuma bērni? Kāds ir psiholoģiskais atbalsts mazu bērnu vecākiem - kā palīdz pārējā latviešu kopiena un ar ko jātiek galā pašu spēkiem?
Raidījumā sarunājas klīniskā psiholoģe un reemigrācijas pētniece Iveta Ozola-Cīrule, Inese Asermane no "Pūcītes akadēmijas", latviešu skoliņas Pīterboro (Lielbritānija), un Zane Kažotniece no Īrijas, kur viņa vada latviešu skoliņu Graudiņš". -
Saliņi, Krēsliņi, Aveni – radošas dzimtas Amerikā, ar kuru pārstāvjiem – mūziķi un aktrisi Lailu Saliņu, Zuzi Krēsliņu, kura ilgus gadus ir bijusi Minsteres latviešu ģimnāzijas administratore, un gleznotāju un filoloģi Indru Avenu - tiekamies raidījumā, lai pārrunātu, kas ir tie stūrakmeņi, kas noturēja latvietību Ņujorkā pagājušā gadsimta 50.–60. gados un kas latviešu kopienu satur kopā mūsdienās? Interesējamies arī, cik radoša diaspora ir šobrīd?
-
Piedzimt un izaugt Amerikā un tad pieņemt lēmumu atgriezties vectēva dzimtenē Latvijā. Tāds ir Puteņu dzimtas stāsts, ko pētām un iepazīstam raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts. Raidījumā savā ziņā kalposim par tiltu diviem kungiem, kurus šķir teju 7000 kilometru un okeāns, bet kuri ir tēvs un dēls un daļa no vienas kuplas latviešu ģimenes ar spēcīgām saknēm Latvijā. Tiekamies ar tēvu un dēlu - Mārtiņu Puteni, kurš atrodas Ņūdžersijā, Amerikas austrumkrastā, un Āri Krišu Puteni, kurš ieradies ciemo Latvijas Radio studijā. Saruna par dzīvi svešumā un pārcelšanos uz Latviju.
- もっと表示する
