Episoder

  • Eiropas Komisija gatavojas uzlikt līdz pat 38% lielas papildu muitas nodevas Ķīnā ražotajām elektriskajām automašīnām. Šādi Brisele atbild uz masveida Ķīnas valdības subsīdijām šādu automašīnu ražošanas nozarē, kas būtiski grauj Eiropas uzņēmumu konkurētspēju. Tomēr uz Ķīnas uzņēmumu elektriskajiem automobiļiem, kas ražoti Eiropā, jaunie tarifi netiks attiecināti.

    Jau pagājušā gada rudenī, uzstājoties Eiropas Parlamentā, Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena paziņoja, ka Ķīnas lētās elektriskās automašīnas apdraud mūsu kontinenta uzņēmumu konkurētspēju. Ķīnas valdības masveida subsīdiju dēļ ne tik sen jau cieta Eiropas saules bateriju ražošanas nozare. Tādēļ fon der Leiena solīja nepieļaut, ka kaut kas tamlīdzīgs notiek arī ar elektrisko automašīnu ražotājiem.

    Uzsāktā konkurences izmeklēšana nonāca pie secinājuma, ka subsīdijas tiešām tiek veiktas masveidā un dažādos veidos.

  • Lai lemtu par pievienotās vērtības nodokļa palielināšanu, jāskatās uz situāciju kopumā, tā, komentējot finanšu ministra teikto par iespējamo pievienotās vērtības nodokļa celšanu, intervijā „Latvijas Radio” pauž Latvijas bankas prezidents Mārtiņš Kazāks. Viņš arī sacīja, ka Eiropas Centrālās bankas lēmums samazināt procentlikmes par 0,25 procentpunktiem jau pavisam drīz atspoguļosies kredītņēmēju maksājumos.

    Premjere paudusi, ka Latvijas budžeta situācija nav ļoti pozitīva un dažādu ārēju apstākļu dēļ budžeta situācija ir saspringta arī citās Eiropas valstīs. Kādu jūs kā centrālās bankas vadītājs redzat šo situāciju?

    Mārtiņš Kazāks: Domāju , ka šī gada sākums budžeta ziņā ir visgrūtākais tāpēc, ka inflācijas vairs nav un stipras izaugsmes vēl nav. Iepriekšējos gados inflācijas un cenu kāpuma dēļ ienākumi budžetā kāpa diezgan strauji. Šobrīd Latvijā inflācija ir tuvu nullei, līdz ar to inflācijas pavējš budžetam ir beidzies, savukārt izaugsmes pavējš… Lai gan mums izaugsme ekonomikā ir sākusies. Jaunais biznesa cikls ir sācies. Pirmajā ceturksnī izaugsme bija diezgan spēcīga – 0,9 % pret pagājušā gada pēdējo ceturksni, bet ne iedzīvotāji to īsti vēl jūt, ne arī tas ir pietiekoši strauji, lai būtiski palielinātu budžeta ieņēmumus. Līdz ar to šī gada pirmā puse budžeta ienākumu ziņā ir diezgan vārga.

    Otra lieta, kas pasliktina budžetu, ir ģeopolitiskā situācija, līdz ar to nepieciešamība vairāk tērēt aizsardzībai. Es gribu uzsvērt, ka aizsardzība nav tērēšana. Aizsardzība un drošība ir investīcija. Tā ir investīcija drošībā, lai mēs eksistētu kā valsts, kā daļa no Eiropas Savienības. Ja cilvēki jūtas nedroši, viņi mazāk tērē, mazāk investē un tas nozīmē, ka ekonomiskā izaugsme ir lēnāka. Drošības investīcijas ir ļoti svarīgas gan tam, kā iedzīvotāji jūtas, gan mums kā valstij, lai mēs eksistētu. Drošības joma un investīcijas drošībā ir jaunas industrijas sākums, kas arī ekonomikai dod lielāku izaugsmi.

    Šajā brīdī mums ienākumi ir mazāki un tēriņi lielāki. Situācija budžetā nav vienkārša, tā ir diezgan sarežģīta. Bet vislabākais veids, kā no tās iziet, ir caur spēcīgāku izaugsmi. Tie galvenie darbi saistītos ar straujākas izaugsmes nodrošināšanu – paņemt nost visas klapes, kas bremzējušas izaugsmi. Paņemam nost birokrātiju, nevajadzīgu administratīvu slogu, ļaujam iedzīvotājiem un uzņēmējiem audzēt ekonomiku un tas budžetā atgriezīsies kā lielāki nodokļu ieņēmumi. Ja ar to nepietiek tad skatāmies, kas notiek ar nodokļu politiku.

  • Mangler du episoder?

    Klikk her for å oppdatere manuelt.

  • Jautājums par to, kā virzīties ar pensiju indeksāciju šajā un nākamajā gadā, vēl risināms nākamā gada budžeta veidošanas sarunās. Tās nesāksies ātrāk par augusta otro pusi, secināms no apspriedēm šodien, 12. jūnijā, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē. Labklājības ministrijas plāns paredz nākamgad indeksēt visas pensijas, savukārt mēģinājums par to runāt jau šogad atduras pret Finanšu ministrijas iebildumiem.

    Atbilstoši spēkā esošajai kārtībai Latvijā pensijas indeksē vai tās vērtību izlīdzina ik gadu 1. oktobrī. Pašlaik tas notiek 50% apjomā no pērnā gada iemaksu vidējās apdrošināšanas algas. Šogad ieplānots pensiju indeksēšanas slieksni celt, stāsta Labklājības ministrijas valsts sekretārs Ingus Alliks, norādot uz apspriestu versiju to attiecināt uz plašāku pensiju saņēmēju loku.

    Lai atteiktos no pensijas indeksēšanas sliekšņa ierobežojuma, šajā gadā visu pensiju indeksācijai papildus būs nepieciešami 7,2 miljoni eiro, bet 2025. gadā – jau 35,9 miljoni eiro. Nozares diskusijās izkristalizējies vēl viens valsts budžetam saudzīgāks variants – atstāt pensijas indeksācijas robežu, bet indeksēt visas pensijas 100% apjomā, kas apmēram 25% pensionāru ikgadēju pensijas pieaugumu. Labklājības ministrija lēsusi, ka tad izmaksas būtu ap 5,2 miljoniem šogad un 22 miljoni – nākamgad.

    Ja virzītu kādu no šiem variantiem, Saeimai par to paātrinātā kārtībā būtu jāgroza likums līdz augusta vidum, pauda Ingus Alliks. Taču šie ir tikai versiju piedāvājumi un apspriedes, viņš piebilda.

    Sarunu par šo tematiku pašlaik gan neatbalsta Finanšu ministrija. Ir vienošanās, ka par pensiju indeksācijas iespējām nākamajā gadā apspriedes sākamas budžeta veidošanas procesā – ne ātrāk kā augusta otrajā pusē, ņemot vērā tobrīd aktuālos skaitļus par valsts budžeta pildīšanos un iespējā, uzsvēra Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre Karīna Ploka.

    Saeimas Sociālo un darba lietu komisija nekādus lēmumus saistībā ar pensiju indeksācijas jautājumu nevirzīja. Saeimas opozīcijas deputāte Ramona Petraviča no „Latvija pirmajā vietā” frakcijas tomēr aicināja turpināt diskusijas par iespējām pensionāru situāciju uzlabot jau šogad.

    Savukārt uz deputātu atbildību virzīt saskaņotus un saprotamus lēmumus mudināja deputāte Ingrīda Circene no „Jaunās Vienotības”.

    Latvijas Pensionāru federācija iepriekš paudusi atbalstu Labklājības ministrijas iecerei indeksēt visu pensijas apjomu nevis pusi no tā. Saeimas Sociālo un darba lietu komisija vienojās apspriedi par šo jautājumu sasaukt jūlija beigās.

  • To, ka Latvijā situācija nav lāga, mēs redzam jau ilgāku laiku, neskaidrības ar projekta vadību, maksājumi apstājušies, projekts netiek realizēts, kā sākotnēji bija sacīts, daudz procesi ir iesprūduši. Par to Valsts kontroles ziņojums. Kas notiks tālāk? Krustpunktā diskutē Valsts kontroles padomes locekle Inese Kalvāne, Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietniece Kristīne Malnača, uzņēmuma "Eiropas dzelzceļa līnijas" valdes priekšsēdētājs Ēriks Diļevs un Latvijas TV raidījuma "De facto" žurnāliste Inga Šņore.



    "Rail Baltica" projekta virzība ir apdraudēta, jo aprēķinātās izmaksas septiņu gadu laikā ir pieaugušas četrkārtīgi un var radīt 10–19 miljardu eiro budžeta deficītu atkarībā no projekta tvēruma, secinājušas Igaunijas, Latvijas un Lietuvas augstākās revīzijas iestādes savā kopīgajā ziņojumā. Situācija ir saasināta Eiropas Savienības (ES) paredzamā divu gadu finansējuma pārrāvuma dēļ 2027.–2028. gadā, kas prasa lielāku trīs Baltijas valstu ieguldījumu.

    Saskaņā ar triju augstāko revīzijas iestāžu aplēsēm, lai pilnā apjomā pabeigtu "Rail Baltica" projektu, papildus ir nepieciešami 19 miljardi eiro. Ņemot vērā jaunākos katras valsts projekta budžetus un jau piešķirtos līdzekļus, Igaunijā nepieciešami vēl 2,7 miljardi eiro, Latvijā 7,6 miljardi eiro un Lietuvā 8,7 miljardi eiro.

  • Šodien, 12. jūnijā, notiks ēnu ekonomikas ekspertu un uzņēmēju diskusiju "Ēnu ekonomikas indekss 2023: Latvija starp plāniem un realitāti". Ikgadējo ēnu ekonomika pētījuma prezentāciju un arī diskusiju varēs vērot sabiedrisko mediju portālā LSM.LV. Latvijas Radio vēl pirms oficiālo datu nosaukšanas uz sarunu aicināja pētījuma autoru SSE Riga profesoru un Ilgtspējīga biznesa centra direktoru Arni Sauku.

    Šodien būs konference, kuras laikā arī paziņosiet jau kārtējos ēnu ekonomikas datus. Cik liela tad mums ir bijusi ēnu ekonomika pērn? Ko tie rāda, kādas ir tendences?

    Arnis Sauka: Šo rītu varu sākt ar labu ziņu – pēc ilgāka laika ēnu ekonomika Latvijā mazinās. Mēs jau esam ziņojuši, ka kopš 2016.gada tendence diemžēl bija negatīva, tai skaitā arī laikos, kad ekonomikai Latvijā klājās labāk. Šogad (2023.gada pētījuma dati, red.) mums ēnu ekonomika ir samazinājies vairāk nekā par 1%. Un kas ir pirmo reizi – kopš mēs pētām ēnu ekonomikas apjomu no 2009.gada, tad mēs esam apsteiguši Lietuvu. Proti, mums ir mazāka ēnu ekonomikā nekā Lietuvā. Igaunija gan vēl ir mums nedaudz priekšā, bet arī nav vairs ļoti tālu. Tā kā tendence kopumā ir pozitīva.

    Vēl pāris lietas, ko varu minēt pirms konferences. Puse no ēnu ekonomikas kopapjoma joprojām ir aplokšņu algas. Tātad, vienalga, ko darām, joprojām ir jākoncentrējas uz aplokšņu apkarošanu. Tāpat joprojām redzam, ka ēnu ekonomika būvniecības nozarē ir augsta. No 2019.gada bija nedaudz redzama pozitīva tendence, bet jau pagājušogad tā tendence vairs nebija tik laba. Un šogad (2023.gada pētījuma dati, red.) ēnu ekonomikas dati būvniecības nozarē bija 34,2%, kas ir aptuveni tik pat cik 2022.gadā – 34,5%. Principā tas pats.

    Un vēl – ja runājam par datiem, tad 2023.gadā, salīdzinot ar 2022.gadu, diemžēl ir nedaudz samazinājusies uzņēmēju apmierinātība ar Valsts ieņēmumu dienestu. Toties citos uzņēmēju apmierinātības rādītājos, piemēram, apmierinātība ar valsts atbalstu, nodokļu politiku – Latvija neatpaliek un daudz kur ir pat priekšā Lietuvai un pat Igaunijai. Un mēs arī redzam, ka Igaunijā politikas veidotājiem ir ļoti nopietni jāpiedomā, piemēram, par valsts īstenoto nodokļu politiku.

    Galvenais mums nezaudēt šo uzņēmēju apmierinātības pieauguma tendenci. Mums jau arī tiek plānotas dažādas reformas uz priekšu.

  • Mākslīgā intelekta uzplaukums rada arvien vairāk iespēju, taču tajā pašā laikā arvien jaunas bažas vai risināmas problēmas. Tas attiecas arī uz finanšu sektoru. Mākslīgā intelekta uzplaukums palielinās banku atkarību no lielajiem Amerikas Savienoto Valstu tehnoloģiju uzņēmumiem, radot nozarei jaunus riskus, vēsta aģentūra „Reuters”. Tikmēr Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde atgādinājusi finanšu institūcijām par to pienākumu no riskiem pasargāt klientus.

    Interese par mākslīgā intelekta izmantošanu finanšu pakalpojumos turpina pieaugt un dažādos veidos, piemēram, saziņā ar klientiem vai klientu kredītspējas noteikšanā, tas jau tiek izmantots.

    Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde savā pirmajā paziņojumā par mākslīgo intelektu norādījusi, ka Eiropas Savienībā regulētie finanšu uzņēmumi var izmantot mākslīgo intelektu ikdienas darbībās. Iestāde gan uzsvēra, ka bankas un investīciju kompānijas nedrīkst izvairīties no atbildības un tām ir juridisks pienākums aizsargāt klientus, kad tās izmanto mākslīgo intelektu. Proti, iestādes ieskatā, svarīgi ir tas, ka par uzņēmumu lēmumiem joprojām ir atbildīgas vadības struktūras neatkarīgi no tā, vai šos lēmumus pieņem cilvēki vai mākslīgā intelekta rīki.

    Iestāde brīdinājusi, ka mākslīgā intelekta tehnoloģijai, visticamāk, būs būtiska ietekme uz privāto investoru aizsardzību. Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes paziņojums gan nav vērsts uz aicinājumu uzņēmumiem ievērot Eiropas Savienības nesen pieņemto Mākslīgā intelekta aktu, kas stāsies spēkā nākammēnes. Te runa ir par to, ka uzņēmumiem mākslīgā intelekta lietošanā ir jāievēro Eiropas Savienībā spēkā esošo Finanšu instrumentu tirgus direktīvu. Skaidrs, ka riski mākslīgā intelekta izmantošanā, tostarp finanšu sektorā pastāv, tādēļ aģentūras „Bloomberg” žurnālisti par šo tematu uzdeva jautājumu arī Eiropas Savienības finanšu pakalpojumu komisārei Mairīdai Makginesai.

  • „Tagad svarīgi, lai valdība apliecinātu, ka turpinām iet uz priekšu,” - tā šorīt Latvijas Radio programmā Labrīt teica Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietniece "Rail Baltica" jautājumos Kristīne Malnača.

    Starptautiskās "Rail Baltica" dzelzceļa līnijas pirmās projekta kārtas izmaksas Baltijā var sasniegt 15,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā 6,4 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē pirms septiņiem gadiem (2017.gadā) projekta kopējās izmaksas tika lēstas 5,8 miljardi eiro.

    Malnača izteica cerību, ka šodien, 11.jūnijā, Ministru kabinets skatīs "Rail Baltic" informatīvo ziņojumu.

    Valdības vadītāja Evika Siliņa (Jaunā Vienotība) par izskanējušo summu 6,4 miljardi eiro pauda, ka tas viņai nav bijis pārsteigums, taču tik liels finansējums tuvākajā nākotnē nav redzams un ir jāstrādā pie finansējuma modeļiem.

  • Raidījumā Pievienotā vērtība par nekustamo īpašumu - esam pārdzīvojuši procentlikmju kāpuma izbīli un šķiet, situācija pamazām sāk izkustēties no sastinguma punkta. Un arī par mākslīgo intelektu.

    Mājokļu piedāvājums palielinājies un pircēju interese ir liela, darījumos tas rezultējas reti, turklāt cenu korekcija tirgū notiek kūtri - tā par Rīgas mājokļu tirgu saka "Latio" savā tirgus apskatā. Un lai gan šobrīd, pēc "Latio" datiem, tikai pusē darījumu piesaista hipotēku, bankas jūt līdzīgu tendenci - ja ne reāli darījumi, tad interese augot.Stāsta Artis Zeiļa, bankas "Citadele" sadarbības partneru darījumu vadītājs.

    Pieaugusi arī iedzīvotāju ticība stabilai nākotnei. Bet vēl lielākoties tomēr notiek skatīšanās, nevis pirkšana, piekrīt arī "Swedbank" Hipotekārās kreditēšanas jomas vadītājs Normunds Dūcis.

    Bet ko šāda situācija, kādu raksturo banku pārstāvji, ka tie, kas interesējas par hipotēkām, lielākoties tās varētu atļauties, tomēr izvēlas vēl nepirkt, nozīmē nākotnei? Vai tas nozīmē, ka veidojas sava veida uzkrātā interese, kura, pircējiem noticot, ka ir īstais brīdis, tad arī ienāks tirgū un pirks? "Citadelē" saka - visticamāk, jā, bet cik liela, grūti pateikt.

  • Latvijas investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sadarbojas ar diasporas pārstāvjiem visā pasaulē, lai veicinātu viņu iesaisti mūsu valsts tautsaimniecības attīstībā. Viņi var piedalīties īpaši diasporai radītā pirmsinkubācijas programmā, papildināt zināšanas biznesa inkubatorā un saņemt grantu biznesa idejas attīstīšanai, lai dibinātu savus uzņēmumus Latvijā. Diasporas pārstāvjiem bieži vien ir arī dažādas inovatīvas biznesa idejas.

    LIAA Biznesa inkubatoru departamenta direktore Danuta Pīlapa stāsta, ka inkubācijas programmās diasporas pārstāvjus LIAA iesaista no 2017. gada un pirms trim gadiem notika īpaša kampaņa, lai ārvalstīs dzīvojošos Latvijas iedzīvotājus aicinātu piedalīties biznesa ideju izstrādē pirmsinkubācijā.

    Edīte Ligere deviņus gadus dzīvoja Vācijā. Vīrs studēja medicīnu, bet Edīte paralēli studijām uzņēmējdarbībā, vēlāk pārtikas zinātnē, audzināja arī divus bērnus. Dzīvojot Vācijā, viņa piedalījās LIAA programmā remigrantiem un izstrādāja biznesa ideju par inovatīva produkta – šokolādes ar četru veidu kukaiņiem ražošanu. Atgriežoties Latvijā, viņa iestājās Ogres biznesa inkubatorā un šobrīd „Carlos Bugs” šokolāde tiek ražota ārpakalpojumā kādā Latvijas uzņēmumā.

    Aija Pušilova ar ģimeni Kuldīgā atgriezās pēc 22 ārvalstīs pavadītiem gadiem. Kopā ar vīru jau bija iegādājušies īpašumu Kuldīgā un nodibināja SIA „Provinces sēta”, kur nodarbojas ar viesu ēdināšanu un izmitināšanu. Aija aktīvi piedalījusies gan remigrācijas, gan LIAA programmās.

    Augustā LIAA rīkos videolekcijas un vebinārus par biznesa ideju attīstīšanu un dzīvotspēju, bet rudenī diasporas pārstāvji varēs iesniegt pieteikumus LIAA jaunajai biznesa inkubācijas atbalsta programmai.

  • Šoreiz ciemojamies Tukumā pie mammas un meitas - Daces un Alises Zvaigznēm. Abas pirms pieciem gadiem mācījās keramiku Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolā un jau trīs gadus abas gatavo porcelāna traukus savā darbnīcā Tukumā. Dace ir piecu bērnu mamma.

  • Latvija strikti iebilst Eiropas Komisijas vēlmei atkal ierobežot tradicionālo kūpinājumu ražošanu. Daļai dalībvalstu, tostarp Latvijai, patlaban šo produktu regulējumā ir noteikti izņēmumi. Taču Eiropas Komisijā atkal parādījušas diskusijas par iespēju samazināt maksimāli pieļaujamās policiklisko aromātisko ogļūdeņražu normas kūpinātajai produkcijai, kuru ražotāji realizē dalībvalstīs.

    Zemkopības ministrija un nozares pārstāvji norāda, ka tas būtiski kaitētu Latvijas ražotājiem un nostādīs tos nevienlīdzīgos konkurences apstākļos ar citu dalībvalstu ražotājiem.

  • Augstās cenas joprojām ir viens no galvenajiem faktoriem, kas kavē iedzīvotājus un uzņēmumus iegādāties videi draudzīgus auto. Valsts turpina atbalsta programmas elektroauto iegādei gan iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem, tomēr ir faktori, kas kavē un stimulē videi draudzīgu auto iegādi.

     

    Auto žurnālists Pauls Timrots ikdienā brauc ar nelielu, divvietīgu elektroauto un vērtē, ka šis auto ir piemērots tiem, kas ikdienā nobrauc nelielus attālumus.

    Aptauju par to, ar kādām mašīnām pārvietojas Latvijas iedzīvotāji, nesen veikusi "Swedbank". Pārsteigumu nav – vispopulārākās joprojām ir automašīnas ar dīzeļdegvielas dzinējiem, bet ar elektroauto brauc tikai 1% iedzīvotāju. "Swedbank" auto finansēšanas jomas vadītājs Sergejs Romaņuks stāsta, ka elektroauto popularitāte palielinās, bet joprojām pastāv dažādi mīti.

     

    Ar valsts atbalstu šobrīd nopirkti vairāk nekā 1700 elektroauto un par nozari atbildīgās ministrijas Klimata un enerģētikas finanšu instrumentu departamenta direktors Raimonds Kašs stāsta, ka valsts atbalsts videi draudzīgu auto iegādei būs arī turpmāk.

    Žurnālists Pauls Timrots vērtē, ka elektroauto joprojām ir pārāk dārgi, tāpēc valsts atbalsts nestimulēs pirkt videi draudzīgākas automašīnas.

    Eiropas Parlamenta regula nosaka, ka no 2035. gada būs aizliegts iegādāties jaunus iekšdedzes dzinēju automobiļus, bet iedzīvotāji varēs turpināt braukt ar jau iegādātiem iekšdedzes dzinēju spēkratiem, kā arī pirkt un pārdot šāda veida lietotus automobiļus. Paulam Timrotam vaicāju, kā viņš vērtē Eiropas zaļā kursa prasības?

    „Nu, mana vecuma cilvēki dzirdēja arī bērnībā, ka tūlīt iestāsies komunisms. Ļoti līdzīga saruna kā par to, ka tūlīt iestāsies pilnīga elektromašīnu padarīšana. Nu, tā nav. Kaut kāda trešdaļa mašīna autoparkā varētu būt elektriskās. Šobrīd tās elektriskās ir tik un tā tik dārgākas un ja var dabūt varbūt to elektrības mašīnu tikpat dārgu kā benzīnu, tad cilvēki arī, ļoti iespējams, noslieksies uz elektrību. It sevišķi, ja viņam mājās ir saules paneļi un tādu šobrīd jau ir kādiem 20 000 mājsaimniecību, tā kā tas nav maz, tie varētu būt arī potenciāli elektromašīnu pircēji.”

    Šobrīd CSDD ir reģistrēti 7709 elektroauto un 1319 hibrīdauto.

  • Bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš nedomā, ka "Rail Baltica" projekta finansējuma problēmu atrisināšanai vajadzētu skatīties privātā investora virzienā. Viņš skaidroja, ka šis projekts ir citāda veida.

    Strautiņš arī analizē pēdējo dienu aktualitātes ekonomikā.

    Vakar, 6. jūnijā, Eiropas Centrālā banka paziņoja, ka pirmo reizi pēc vairāku gadu kāpināšanas un tad turēšanas uz vietas, beidzot par 0,25 procentpunktiem samazinās vairākas procentlikmes. Tāpat jau iepriekš Ekonomikas ministrija izvirzījusi mērķi līdz 2035.gadam panākt, lai Latvijas iekšzemes kopprodukts sasniegtu 83 miljardus eiro, kas nozīmētu, ka ekonomikas apmēriem desmit gados ir jādubultojas salīdzinājumā ar esošo situāciju. Savukārt finanšu ministrs Arvils Ašeradens no "Jaunās Vienotības" vakar paziņojis par iespējamu PVN kāpināšanu, ja tas būs nepieciešams. Kā vērtējami šie bankas lēmumi un politiķu paziņojumi?

  • Lai arī Latvijā pieaug cilvēku ar invaliditāti nodarbinātība, tomēr joprojām ir vairāki izaicinājumi – nav izmantots viss nodarbinātības potenciāls, ir ierobežota vides pieejamība. Cilvēkiem ar invaliditāti nepieciešamas arī darba tirgum atbilstošākas prasmes un kvalifikācija – par to šodien sprieda atbildīgā Saeimas komisija.

  • Viens no Eiropas Savienības (ES) spēcīgākajiem instrumentiem pilsoņu atbalsta nodrošināšanai ir tās spēja garantēt viņu materiālo labklājību. Eiropai ir jāapvienojas, lai risinātu šodienas un rītdienas ekonomikas izaicinājumus.

    Eiropas Savienības spēja nodrošināt savu pilsoņu materiālo labklājību, protams, ir vissvarīgākā — tā ir tās pastāvēšanas pamatā. Pēc daudzajām krīzēm, ar kurām bloks saskārās pēdējā sasaukuma laikā, jo īpaši pēc Covid-19 pandēmijas un enerģētikas krīzes, bloka ekonomiskā veselība ir cietusi.

    Lai gan ir dažas atveseļošanās pazīmes, proti, iekšzemes kopprodukta pieaugums atgriezies līdz vienam procentam šī gada sākumā un bezdarba līmenis Eiropā sasniedzis rekordzemu līmeni – 6% šī gada martā, Eiropas Savienības ekonomika saskaras ar pretvēju, ko rada pastāvīgs inflācijas spiediens.

    Šajā Eiropas ziņu radiostaciju tīkla „Euranet Plus” raidierakstā „Ko Eiropa var sniegt?” vērtējam, ko Eiropa var darīt, lai stiprinātu tās ekonomiku?

    Inflācija kopš 2022.gada sprādziena ir atgriezusies dabiskākā līmenī, tomēr tā turpina radīt spiedienu uz eiropiešu naudas makiem. Tas patiešām ietekmē nacionālo noskaņojumu Portugālē, ko apliecina kolēģu no „Radio Renascença” uzrunātie cilvēki Porto ielās, tostarp veikalniece Anna.

    Savukārt ekonomiste no Varšavas Universitātes – Malgožata Starčevska Kržižtožeka norāda, ka Eiropas Savienībai un valstu valdībām ir ierobežota ietekme uz pārtikas cenām citu faktoru, piemēram, nelabvēlīgu laikapstākļu un klimata, dēļ.

    Eiropas Savienība atrada dažus novatoriskus veidus, kā mazināt šo krīžu ietekmi. Taču mums ir jāievieš ilgtermiņa risinājumi, kas ietver visas Eiropas Savienības ekonomikas stratēģiju. Un Zagrebas ielās sastaptajiem cilvēkiem ir dažas idejas.

    Tiekšanās pēc lielākas izejvielu pašpietiekamības padarītu Eiropas Savienību mazāk neaizsargātu ne tikai pret piegādes traucējumiem, kā to pierāda nesenās krīzes, bet arī pret cenu svārstībām pasaules tirgos. Tas nodrošinātu arī lielāku ekonomisko drošību, ko mēs varētu saukt par “stratēģisko autonomiju” attiecībā uz kritiskajām izejvielām, kas ir būtiskas tehnoloģiju nozarēm, atjaunojamiem enerģijas avotiem un tā tālāk.

    Taču, lai šīs idejas īstenotu praksē, ir nepieciešams jauns domāšanas veids par Eiropas Savienības ekonomiku. Vienotā tirgus pamatā ir brīvas tirdzniecības un godīgas konkurences princips, un noteikumi ierobežo to, cik lielā mērā dalībvalstis var subsidēt savas nozares.

    Mūsdienu globalizētajā ekonomikā Eiropas Savienība nav pietiekami labi sagatavota, lai konkurētu globālajā tirdzniecībā. Ķīnas pievienošanās Pasaules Tirdzniecības organizācijai (PTO) nebūt nenozīmēja tās subsīdiju politikas un valsts vadītās tirgus ekonomikas beigas. Tas mudina citas ekonomikas lielvaras pieņemt protekcionistisku politiku vai sekot savam subsīdiju sistēmas piemēram.

    Piemēram, Amerikas Savienotās Valstis, lai atbalstītu savu nozari, nesen izmantoja 2022.gada Inflācijas samazināšanas likumu. Šo soli vērtē Čehijas ekonomikas konsultants Miroslavs Zamečniks.

    Eiropas Savienība ir ieviesusi vairākus pasākumus, cenšoties reaģēt uz Inflācijas samazināšanas likumu. Tā ir paātrinājusi savus zaļo investīciju plānus, lai izvairītos no zaudējuma sacensībā par zaļajām tehnoloģijām. Brisele ir arī izstrādājusi jaunu rūpniecības stratēģiju, kuras mērķis ir veicināt Savienības klimata un digitālās pārejas, vienlaikus nodrošinot tās ekonomikai lielāku noturību un stratēģisko autonomiju un ļaujot tās nozarēm konkurēt globāli. Tā ir arī pārskatījusi savus valsts atbalsta noteikumus, lai sniegtu dalībvalstīm lielāku elastību, lai atbalstītu zaļās un citas galvenās nozares un veicinātu inovāciju un konkurētspēju blokā. Visbeidzot, tā ir strādājusi, lai labāk aizsargātu sevi pret subsidētu ārvalstu konkurenci.

    Itālijā pilsētā Florencē esošās „Scuola Normale Superiore” ekonomikas politikas profesors un Itālijas Ekonomikas biedrības prezidents Mario Pjanta norāda, ka Eiropas Savienībai vajadzētu būt vērienīgākai savas ekonomikas reformēšanā. Bet vai Eiropas Savienības dalībvalstīm pietiks drosmes kopīgi iesaistīties jaunās un radošās ekonomikas reformās?

    Dalībvalstu ekonomiku nevienlīdzīgais raksturs un atšķirīgās spējas īstenot tik apjomīgu atbalsta sistēmu ir galvenais šķērslis. Bagātākas valstis, piemēram, Vācija vai Francija, var atļauties ievērojamas subsīdijas. Bet citi nevar. Tas var kropļot vienoto tirgu un izraisīt subsīdiju sacensību pašā Eiropas Savienībā. Eiropas Savienībai būs jāatrod cits drošs finansēšanas mehānisms, kas būtu pielīdzināms ASV. Dalībvalstīm arī būtu jāpanāk vienprātība par šāda mēroga rūpniecības stratēģiju.

    Šīs debates vienmēr noved pie runām par Eiropas Savienības pašas finanšu resursu palielināšanu, lai tā varētu dot ieguldījumu Eiropas ekonomikā un pārvarēt krīzes. Šāda rīcība, kas samazinātu Eiropas Savienības atkarību no valstu iemaksām, ir radījusi ceļvedi jaunu pašu resursu ieviešanai laika posmā no 2021. līdz 2027.gadam. Žolts Gāls, Bratislavas universitātes pētnieks, dalās pārdomās par šo priekšlikumu.

    Līdz šim ir pievienots tikai viens jauna ieņēmumu avots, kas balstīts uz nepārstrādātiem plastmasas atkritumiem. Citi risinājumi ir balstīti uz robežu pielāgošanas mehānismu oglekļa emisijām, digitālo nodokli un pārskatītu emisiju tirdzniecības shēmu. Ir arī priekšlikumi par finanšu darījumu nodokli un ar uzņēmumu sektoru saistītu finansiālu ieguldījumu. Tomēr šie priekšlikumi par jaunām ieņēmumu plūsmām netiks iesniegti apspriešanai Padomē līdz 2025.gada vidum.

    Centrāleiropas un Austrumeiropas iedzīvotājiem jautājums par to, vai Eiropas Savienība pilda savus solījumus ekonomikā, ir ļoti rezonējošs, ņemot vērā viņu cerības uz labklājību, pievienojoties Eiropas Savienībai pirms 20 gadiem.

    Latvijas Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka norāda, ka vairākas secīgas krīzes ir lauzušas tendenci, kurā nabadzīgākās valstis sāk samazināt atstarpi no bagātākajām. Taču, viņa piebilst, ka Eiropas Savienības struktūrfondi un kohēzijas politika ir izrādījušies efektīvs drošības tīkls vairākām šīm valstīm, tostarp Latvijai.

    Papildus struktūrfondiem un kohēzijas politikai, kuru mērķis ir atbalstīt ekonomikas attīstību un samazināt atšķirības starp Eiropas Savienības reģioniem, Brisele ir izstrādājusi arī vairākus krīzes instrumentus, piemēram, atveseļošanās un noturības mehānismu, kas ir daļa no „NextGenerationEU” atveseļošanas plāna.

    Mojmirs Mraks no Ļubļanas Universitātes Ekonomikas fakultātes Žana Monē katedras stāsta, ka Eiropas Savienības instrumentiem ir bijusi galvenā loma Austrumeiropas ekonomikā.

    Lietuvas Šauļu bankas galvenā ekonomiste Indre Genīte-Pikčiene atzīmē, ka dažas Austrumeiropas valstis strauji tuvojas Eiropas Savienības vidējam ekonomiskajam līmenim. Tagad ir svarīgi izdarīt pareizo politisko izvēli.

    Savukārt Teodors Stolojans, bijušais Rumānijas premjerministrs,  atsaucas uz iekšzemes kopprodukta pieaugumu vairākās Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs pēdējo 20 gadu laikā.

    Protams, pilnīga paritāte nekad netiks sasniegta ne starp dalībvalstīm, ne pat starp reģioniem dalībvalstī. Krasimirs Kirilovs, Bulgārijas Vidinas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents, atzīmē, ka mūsu ievēlēto cilvēku politiskās izvēles veicinās pārmaiņas.

    Ungārijas ekonomikas pētniecības institūta direktors Molnārs Lāzlo piekrīt, ka ekonomiskās izvēles patiešām izskaidro dažas atšķirības tuvošanās tempos, taču viņš atgādina, ka arī laikam ir svarīga loma.

    Portugāļu ekonomists Žoau Dukē, Lisabonas Ekonomikas un menedžmenta augstskolas profesors, uzskata, ka Eiropas Savienībai ir svarīga ekonomiskā loma arī Dienvideiropā – neskatoties uz to, ka dzīve daudziem iedzīvotājiem joprojām ir izaicinājums –, jo tā sniedz valstu valdībām nepieciešamo ilgtermiņa orientāciju.

    Daudzi eiropieši joprojām ir pārliecināti, ka Eiropas Savienība sniedz nozīmīgu ieguldījumu savu pilsoņu ekonomiskajā labklājībā. Tomēr 27 dalībvalstis var turpināt ekonomisku uzplaukumu tikai tad, ja tās airēs vienā virzienā. Nākamajiem Eiropas Parlamenta deputātiem, mūsu valstu un reģionālajām valdībām, mūsu nozarēm un uzņēmumiem, kā arī mūsu sabiedrībai kopumā ir jāvienojas spert drosmīgākus, novatoriskākus un kopīgus soļus, lai pielāgotu Eiropas Savienības ekonomiku nākotnei.

  • Divi lielākie mazumtirgotāji Latvijā – tirgus līderi "Rimi" un "Maxima" – pērn spējuši strādāt finansiāli ļoti veiksmīgi – auguši gan ieņēmumi, gan peļņa. Tajā pašā laikā konkurences uzraugs norāda – atsevišķās Rīgas apkaimēs konkurence mazumtirdzniecībā ir nepietiekami liela.

    "Šie rezultāti saistīti ar mūsu ilggadējo stratēģiju. Ņemot vērā, ka ekonomiskā situācija bijusi gana sarežģīta un izaicinoša, cilvēki ir meklējuši un joprojām meklē veidu kā ietaupīt, līdz ar to pieauguši divi svarīgi rādītāji mazumtirdzniecībā – pirmais – pieaudzis klientu skaits veikalos un otrs rādītājs – pieaugusi viena pirkuma groza vērtība jeb vienkārši sakot – vienā reizē cilvēki ir pirkuši vairāk."

    Tāpat pērn esot samazinājušās elektrības cenas, kas ļāvis novirzīt ietaupīto uz cenu samazinājumu. Pozitīvus rezultātus esot devusi arī darba efektivitātes uzlabošana. Taujāju par uzcenojumu lielumu, uz ko Dupate-Ugule sacīja, ka uzcenojums neesot mainījies un pirmās nepieciešamības precēm tas esot ļoti zems. Gandrīz pusi no peļņas jeb 25 miljonus eiro "Maxima" pērn esot investējusi savos veikalos un algu celšanā.

    Tikmēr "Rimi" pārstāve Inga Bite skaidro, ka pieaugums bijis mērens un to izdevies sasniegt, pateicoties jaunatvērtiem un modernizētiem veikaliem, kā arī preču plūsmas nodrošināšanai caur Rīgu uz abām kaimiņvalstīm. Arī inflācijai pērn bijusi sava loma ieņēmumu kāpumā.

    "Tas būtu jāskatās atkarībā no kategorijas un preču grupas. Piemēram, labi zinām, ka piena produkti pērn piedzīvoja dažādas pārmaiņas, bija stiprs piena produktu [cenu] kāpums ar dažādām norisēm globālajos tirgos, bet šobrīd piena produktu cenas ir stipri samazinājušās."

    Komentējot situāciju, ekonomikas eksperti atzīmē – lai arī "Lidl" ienākšana konkurenci saasinājusi, tomēr tas ir nepietiekami.

    "Vienīgais [konkurenci saasinātu] vēl kāda nopietnāka spēlētāja ienākšana Latvijas tirgū, bet šobrīd divi, trīs lielie konkurenci īpaši neveido. Ja viņiem ir tāds peļņas pieaugums, priekš kam viņiem cenas laist lejā?” komentē biznesa augstskolas „Turība” docente Iveta Liniņa.

    Situāciju tirgū pētīja arī Konkurences padome un secinājusi – ja pirms "Lidl" ienākšanas abu lielāko mazumtirgotāju tirgus daļa bija virs 60 %, tad jaunais tirgus spēlētājs jau atņēmis līderiem tirgus daļu, provizoriski aizņemot 10 – 15 % un ierindojoties trešajā vietā lielāko tirgotāju līderu sarakstā. Konkurences padome nepiekrīt tam, ka konkurences trūkst.

  • No novembra dzīvokļu īpašnieki par mājai būtiskiem jautājumiem varēs lemt arī tad, ja vairākums mājas iedzīvotāju neiesaistās kopsapulcēs. Grozījumi likumā pieņemti, lai sekmētu daudzdzīvokļu māju atjaunošanu un uzturēšanu. Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācija vērtē, ka šīs izmaiņas sasniegs savu mērķi tikai tad, ja tādējādi arī dzīvokļu īpašnieku vairākums patiešām sapratīs, ka katram ir jāpiedalās šajos lēmumos.

  • Raidījumā Pievienotā vērtība pieredzes stāsts par to, kā ir veidot un attīstīt uzņēmumu kara apstākļos. Tiekamies ar ukraiņu jaunuzņēmuma „Knopka” dibinātāju Ivanu Osadči.

    Un ielūkojamies norisēs Baltijas biržā, savos ieguldījumu portfeļos.

    Esam daudz runājuši par to kā Krievijas zvērīgais un nepamatotais iebrukums Ukrainā ir ietekmējis Latvijas un pasaules ekonomiku, kādi zaudējumi no tā ir arī Latvijas ekonomikai, kas, protams, nav pat tuvu salīdzināms ar situāciju un apstākļiem Ukrainā. Ko nozīmē vadīt, veidot, saglabāt un attīstīt uzņēmumu laikā, kad tavai valstij ik dienu uzbrūk un notiek reāla karadarbība? Par to saruna ar ukraiņu jaunuzņēmuma dibinātāju un vadītāju Ivanu Osadči (Osadchyy).

    Ivans ir uzņēmuma „Knopka” dibinātājs. Knopka rada un turpina attīstīt slimnīcām paredzētu apziņošanas sistēmu, kura ļauj automātiski un ātri organizēt slimnīcu uzņemšanas nodaļu darbu, monitorēt pacientu veselības stāvokli – galvenais mērķis, lai pacienti saņemtu palīdzību mazāk kā piecu minūšu laikā.

    „Knopkas” sistēma darbojas noslogotākajās Ukrainas slimnīcās un nesen ieviesta arī pirmajā publiskajā Polijas slimnīcā, un rit vairākas sarunas ar Ziemeļvalstu slimnīcām. Ivans Osadči nesen viesojās arī Latvijā un tikās ar vairāku slimnīcu pārstāvjiem, lai izpētītu un saprastu, vai iespējama kāda sadarbība. Zaporižjas Svētā Nikolasa slimnīcas vadītāja teiktais, ka „Knopka” izglābj vairāk cilvēku nekā defibrilatori rotā katru Ivana prezentāciju potenciālajiem klientiem un investoriem.

  • Valsts atbalsta programmā atsavināmās zemes izpirkšanai zem daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām jau noslēgti pirmie līgumi. Šo programmu īsteno attīstības finanšu institūcija "Altum", kas cer, ka ka šajā gadā kopumā varētu noslēgt līgumus par zemju izpirkšanu zem 100 daudzdzīvokļu mājām.

    „Pats svarīgākais, ka 20 gadus katru mēnesi es maksāšu konkrētu summu un tā summa neaugs, neskatoties uz ekonomisko situāciju pasaulē.”

    Tā vienu no galvenajiem ieguvumiem vērtē Saulkrastu iedzīvotājs Mārtiņš Šarpņicks. Tāpat jāņem vērā finansiālais ieguvums pēc tam, kad zeme nonāks viņa īpašumā un īpašuma vērtības pieaugums. Būšot arī praktiski ieguvumi, veicot mājas remontu.

    Valsts atbalsta programmu atsavināmās zemes izpirkšanai izstrādājusi Ekonomikas ministrija un nesen tajā veiktas izmaiņas.

    Līdz pagājušā gada janvārim, kad stājās spēkā likums par piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanu, Latvijā bija vairāk nekā trīs tūkstoši privatizētu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju ar gandrīz 130 tūkstošiem dzīvokļu, kurus skar šis jautājums. Aptuveni trešdaļa māju atrodas Rīgā, vēl šādi īpašumi ir Jūrmalā, Daugavpilī, Ogrē un citviet. Jāpiebilst, ka zemi, kas atrodas zem daudzdzīvokļu ēkām, ar finanšu institūcijas aizdevumu iespējams izpirkt par tās kadastrālo vērtību.

  • Pēdējā gada laikā Latvijas eksports uz Āfrikas valstīm ir sasniedzis 600 miljonus eiro, un augoša ir arī sadarbība tūrisma un izglītības jomā, bet imports aizvien ir neliels. Tā intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt sacīja Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieks, Latvijas kandidatūras ANO Drošības padomē sekretariāta vadītājs Andrejs Pildegovičs.

    Šodien, 3. jūnijā, un rīt Rīgā norisināsies Latvijas un Āfrikas valstu partnerībai veltīts forums. Pildegovičs apgalvo, ka tajā būs pārstāvēta ceturtā daļa Āfrikas valstu.

    Viņš iezīmēja gan Latvijas sadarbību ar Āfrikas valstīm, īpaši Ēģipti, Dienvidāfrikas republiku un citām ekonomikas un tūrisma jomā. Tāpat Pildegovičs uzsvēra šī foruma nozīmi, domājot par Latvijas kandidatūru ANO Drošības padomē, kur Āfrikas valstu atbalstam varētu būt ļoti nozīmīga loma.