Episoder
-
Vairāki uzņēmumi un organizācijas Latvijā aicina iedzīvotājus nodot drēbes un apavus, kas pašiem vairs nav vajadzīgi. Tekstila vācēji sola mantām dot otro dzīvi, kā arī — tās ziedot labdarībai.
Beāte Bēvalde, biedrības „Tavi draugi” mārketinga vadītāja: “Te ir viss, ko tu redzi — gan kleitas, krekli, apavi. Te ir bērnu drēbītes.”
Nosacījumi visur ir vienādi — apģērbam jābūt tīram un nebojātam.
Jānis Aizbalts, SIA “Eco Baltia vide” valdes priekšsēdētājs: “Tas Latvijas materiāls, tā teiksim, nav tik labs! Ir… Dažādas lietas, ko latvietis izmet konteinerā, un ko, piemēram, zviedrs vai nīderlandietis izmet konteinerā, ja, un arī dažādas realizācijas cenas.”
Tomēr tas ir tikai laika jautājums, kad šīs drēbes un kurpes atkal nokļūst tirdzniecības ķēdē.
SIA „SebTex” reklāma sociālajā tīklā „TikTok”: “Ienāksim noliktavā. 2,5 tūkstoši kvadrātmetru, šķirošana, glabāšana. Lūk, tā tas viss izskatās, preču ir ļoti daudz!”
Kas notiek ar drēbēm un apaviem, kad tos atstājam kādā no daudzajiem tekstila konteineriem? Un, kāpēc ar lietota tekstila eksportu stiprinām biznesa saites ar Baltkrieviju? To pētām “Atvērto failu” pusstundā.
-
Šovasar viesu namos krietni samazinājies kāzu pasākumu skaits. Precinieki lielākoties kāzas svin vidēji ap 30 cilvēku lokā, savukārt lielas kāzas ar 100 un vairāk viesiem patlaban ir retums. Svētku vietu saimnieki to saista ar cilvēku taupību, savukārt kāzu aģentūras norāda, ka jaunie pāri vienkārši izvēlas citus kāzu formātus un šo notikumu svin tikai vienu dienu nevis veselu nedēļas nogali.
Latvijas Lauku tūrisma asociācija "Lauku ceļotājs" novēro tendenci, ka viesu namu rezervācijās šajā sezonā vairs nedominē kāzu pasākumi. Asociācijas vadītāja Asnāte Ziemele to saista ar ekonomiskiem izaicinājumiem. Pēdējos gados īpaši sadārdzinājusies tieši ēdināšana – par 30%.
Springšļu dzirnavu saimniece Viviāna Zipa lēš, ka izmitināšana un svētku telpas izmaksas ir ap 35 eiro uz viesi. Pēdējos gados kāzu pasākumu skaits viesu namā sarucis uz pusi, salīdzinot ar 2019. gadu. Tas gan nenozīmē, ka viesu nami reģionos stāv tukši, jo saimnieki veiksmīgi pārorientējušies uz citiem pasākumiem.
Savukārt kāzu aģentūras norāda, ka pieprasījums šovasar nav būtiski samazinājies, bet pēdējos gados ir mainījies kāzu formāts. Proti, cilvēki rīko vienas dienas vai pat pāris stundu kāzu vakariņas bez viesu izguldīšanas. Taču "Bannte Events" kāzu rīkotāja Inga Bērziņa saka, vasara joprojām ir karstākais kāzu svinību laiks.
Kāzu budžets arī atkarīgs no pāru vēlmēm un tas var būt no piecu līdz vairāku desmitu tūkstošu eiro apmērā. Uzņēmuma "MintDeco" kāzu rīkotāja Iluta Piternika secina, ka pirmajām laulībām ir pieaudzis arī vidējais vecums. Cilvēki lielākoties precas ap 30 un vairāk gadu vecumā un šo ceremoniju jau vairāk uztver kā intīmu notikumu nevis lielu balli. Pāri bieži izvēlas kāzas šaurākā lokā, bet lielas kāzas ar 100 un vairāk viesiem patlaban ir retums.
Tāpat kāzu rīkotāja novēro, ka arvien vairāk pāri labprāt pavisam nelielā, pāris cilvēku lokā dodas kāzas svinēt ārpus Latvijas, īpaši uz Itāliju un kāzu ceremoniju apvieno ar medus mēnesi. -
Mangler du episoder?
-
Tā kā situācija ar valsts budžetu ir saspringta, turpmāk ministrijām nāksies rēķināties ar taupības pasākumiem. Fiskālā telpa ir negatīva un ar aizsardzību nesaistītajām politikas prioritātēm būs jāmeklē papildu finanšu avoti - to paredz šodien, 18. jūnijā, valdībā skatītais informatīvais ziņojums „Par vidēja termiņa budžeta prioritārajiem attīstības virzieniem”.
Šogad valsts prioritātes ir veselība, izglītība un drošība, taču, ņemot vērā esošo ģeopolitisko situāciju, nākamajos gados prioritāte būs drošība. -
Finanšu ministrijā jau labu laiku strādā pie iespējama nodokļu izmaiņu izvērtējuma, tomēr tagad tā arī nav skaidrs, vai un kādi nodokļi vispār tiks mainīti. Bet kas būtu vajadzīgs Latvijas ekonomikai? Krustpunktā diskutē Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste, Latvijas Darba devēju konfederācijas sociālās drošības un veselības aprūpes eksperts Pēteris Leiškalns un Latvijas Universitātes profesors Ekonomikas nodaļas vadītājs Jānis Priede.
Finanšu ministrijā gandrīz divus gadus strādāja darba grupa nodokļu politikas izmaiņām nākamajiem četriem gadiem, kur kopā ar sociālajiem partneriem vērtēja, ko šajā jomā nepieciešams mainīt. Ir bijuši izstrādāti vairāk nekā desmit varianti, tomēr tagad nav skaidrs, vai un kas vispār tiks mainīts. No darba devēju puses ir izskanējis, ka darba grupas darbība ir apturēta, Finanšu ministrijā tik krasi neizsakās, bet jebkurā gadījumā īstas skaidrības nav. Vērtējam, vai ir īstais brīdis domāt par kādām izmaiņām un kurā virzienā jāskaitās.
-
Ķīna ir piedraudējusi spert atbildes soļus, ja Eiropas Savienība (ES) uzliks ievērojamas papildu muitas nodevas Ķīnā ražotajiem elektroautomobiļiem, kuru ražotāji saņem dāsnas subsīdijas no valdības. Iespējamais tarifu karš satrauc gan Eiropas autoražotājus, gan pārtikas ražotājus. Brisele ir paziņojusi, ka ES un Ķīnai vēl ir laiks, lai panāktu vienošanos, kas ļautu izvairīties no vēl augstākiem tarifiem ķīniešu elektriskajiem auto, tomēr maz ticams, ka Pekina būs gatava būtiski piekāpties.
Eiropas Komisija (EK) aizvadītajā nedēļā paziņoja, ka plāno ieviest papildu muitas nodevas no 17% līdz 38% Ķīnā ražotajiem elektroautomašīnām papildus jau esošajai 10% muitas nodevai. Tā būs ES atbilde uz Ķīnas valdības milzīgajām subsīdijām vietējiem autoražotājiem, kuri ar saviem lētajiem elektroautomobiļiem pārpludina Eiropas tirgu un samazina šejienes autoražotāju konkurētspēju.
Pērn Ķīnā saražoja aptuveni 40 miljonus automašīnu, no kurām tikai 25 miljonus pārdeva vietējā tirgū. Pārējos auto eksportēja uz vairāk nekā 100 pasaules valstīm. Gan ES, gan ASV ir mudinājušas Ķīnas valdību tikt galā ar automašīnu pārprodukciju. Lai piespiestu Pekinu rīkoties, eiropieši un amerikāņi ir gatavi likt lietā tirdzniecības barjeras. EK mudina Ķīnas valdību rast kopsaucēju. Tādēļ vispirms tiks ieviestas pagaidu nodevas. Tās stāsies spēkā 5. jūlijā. Ja vienošanos neizdosies rast, tad novembrī tarifi pilnībā stāsies spēkā.
Ķīna apsūdzēja ES protekcionismā un solīja ieviest attiecīgus pretpasākumus. Ķīnas valdības propagandas kanāli ziņoja, ka varētu ierobežot Eiropas piena produktu un cūkgaļas importu. Nevar izslēgt iespēju, ka Pekina vērsīsies arī pret Eiropas autoražotājiem. Tas īpaši satrauc Vācijas autobūvniekus, kuriem Ķīna ir viens no galvenajiem eksporta tirgiem. -
Sievietes Latvijā vidēji pelna par 17 procentiem mazāk nekā vīrieši, un tas ir daudz sliktāks rādītājs nekā vidēji Eiropas Savienībā. Šis temats mēdz raisīt daudz emociju, izskan racionāli argumenti, gan arī jūtami aizspriedumi. Cik objektīvi tiek novērtēta atalgojuma vienlīdzība dzimumu kontekstā?
Tas ir viens no sarunas tematiem Krustpunktā Lielajā intervijā ar Latvijas Bankas (LB) Monetārās politikas analīzes daļas vadītāju Kristu Kalnbērziņu.
-
Raidījumā Pievienotā vērtība galvenā uzmanība pievērsta procentlikmēm, to kāpums apstājies jau labu laiku un noticis pirmais samazinājums. Kāds ieguvums no tā Latvijas ekonomikai un vai šo pagrieziena punktu spēsim izmantot izaugsmei?
Un, protams, ielūkojamies arī norisēs Baltijas biržā un savos ieguldījumu portfeļos.
Pēdējās nedēļās, pat ja ekonomikas ziņām īpaši līdzi nesekojat, noteikti ir dzirdēts par Eiropas Centrālās bankas galveno procentlikmju samazinājumu par 0,25 procentpunktiem. Pirmkārt, šis lēmums ļauj mazliet atviegloti uzelpot kredītņēmējiem, kā arī atgriež optimismu, ka ekonomikai grūtākais laiks varētu būt aiz muguras un turpmāk tikai augšup - izaugsmes virzienā. Bet vai tā tiešām ir gaisma tuneļa galā? Uz šo jautājumu atbilde aizvadītajā nedēļā tika meklēta Latvijas Bankas ekspertu diskusijā. -
Veidojot finanšu uzkrājumus, ir jānosprauž mērķis, kāpēc es to daru. Tā apgalvo finanšu speciālisti. Viegli pateikt, bet vai tikpat viegli izdarīt, vērtējam raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro programmas "Neatkarīgais investors" partneris un raidījuma "Jauni un bagāti" producents Valters Vestmanis un personīgo finanšu mentore, sertificēts finanšu koučs Inga Bolukemini.
"Divas lielākās emocijas par naudu ir bailes un kauns jeb vaina. Tās ir sajūtas, ko neizrādām. Mums liekas, ka visi apkārt dzīvo laimīgi, priecīgi, tērē, braukā ceļojumos. Bet divas populārākās emocijas ap naudu ir vaina un bailes," norāda Inga Bolukemini.
"Daudz ērtāk, ja es paņemu un saprotu, ka tas man ir svarīgi, no tā es neatsakos. Par to man vairs nav kauna vai vainas sajūtas, ka es tērēju. Jo sajūta, ka nopērku, iztērēju, tad dzīvoju ar kauna vai vainas sajūtu, kāpēc es pirku, vajadzēja kaut ko labāku, tā sajūta īstenībā ir daudz dārgāka sajūta nekā tas topiņš."
Kad apzināmies to, kas ir svarīgi un nodefinējam tam limitu. Līdzīgi kā ir dotas 24 stundas dienā, nebūs 25 stundas, kad noskatīties divas seriāla sērijas, kurām pietrūka laika.
"Ieliekam limitu, no tā, kas ir svarīgi, neatsakāmies. Pirmais mērķis - mēs veidojam savu nākotni, bet tajā pašā laikā baudām tagadni. Nav, ka viens vai otrs. Tikai tā tagadne tiek baudīta ar lietām, kas patiešām ir svarīgi, nevis impulsu vadīts - ieraudzīju, iepatikās. Kā mazs bērns lielveikalā. Savādāk, ar ko mēs atšķiramies no sešgadnieka? - viss patīk, visu gribu, visu tagad..." skaidro Inga Bolukemini.
-
"Euribor" likmes pieaugums ietekmēja ne tikai nekustamo īpašumu tirgu, kur darījumi notika galvenokārt sekundārajā dzīvokļu tirgū un faktiski apstājās darījumi jaunajos projektos, likmju pieaugums negatīvi ietekmēja arī auto nozari. Lai gan pērn jaunu auto tirgus pieauga par 10%, iedzīvotāji automašīnas iegādei mazāk izmantoja līzingu, priekšroku dodot patēriņa kredītam ar fiksētu likmi vai auto iegādei izmantoja savus uzkrājumus.
Ka "Euribor" palielinājums ir būtiski ietekmējis auto tirgu, atzīst biedrības „Auto asociācija” prezidents Andris Kulbergs, kurš vērtē, ka, piemēram, iedzīvotāji ar hipotekāriem kredītiem augošo likmju dēļ vairs nevarēja atļauties auto kredītu.
"Luminor" līzinga vadītājs Raivo Bāle vērtē, ka tieši augstā Euribor likme samazinājusi arī līzinga popularitāti, kas kādreiz bija pat 60% no aizņēmumiem, bet pēdējā gada laikā samazinājās zem 55%.
Raivo Bāle skaidro, ka auto nozare ir ekonomikas spogulis ar laika nobīdi un šīs gads sācies ar pieprasījuma kritumu.
"Swedbank" auto finansēšanas jomas vadītājs Sergejs Romaņuks, savukārt, stāsta, ka pieprasījums pēc automašīnām palielinās un tam ir arī sezonāli iemesli.
Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, gada sākumā Latvijā bija reģistrētas nedaudz vairāk nekā 702 000 vieglās automašīnas. Gandrīz 598 000 auto bija vecāki par 10 gadiem, bet no gada sākumā reģistrētajām automašīnām 34 656 auto bija ne vecāki par diviem gadiem. -
Raidījums Stiprie stāsti ciemojas pie fizioterapeita un sertificēta trenera Kalvja Koskeviča Madonā. Viņš strādājis gan Anglijā, gan Vācijā, bet pirms diviem gadiem atgriezās dzimtajā pusē un izveidoja fizioterapijas centru "1 vesels". Šogad 26 "LEADER" projektu konkurencē Kalvis saņēma Latvijas lauku partnerības balvu "Dižprojekts".
-
Zemkopības ministrija jau nākamgad cer iedarbināt lauksaimniecības risku fondu. Tā izveide atkal kļuva īpaši aktuāla pēc pagājušā gada vasarā piedzīvotās krusas, kas izpostīja daudzas saimniecības un daļa no tām arī nebija apdrošinātas. Šoreiz plānots, ka iemaksas fondā būtu jāveic visiem lauksaimniekiem obligāti. Zemnieku organizāciju pārstāvji ieceri vērtē pozitīvi, jo daļu risku patlaban nevar apdrošināt, bet daļa ir arī apmierināta ar esošajām apdrošināšanas iespējām. Taču par ieceri vēl norit nozares diskusijas.
-
Pērn Latvijā izdotas 2014 jaunas grāmatas ar kopējo tirāžu 2,2 miljoni. Tā liecina Latvijas Nacionālās bibliotēkas apkopotie dati. Lai gan ik pa brīdim publiskajā telpā parādās pētījumi par to, ka skolēni grāmatas lasa aizvien mazāk, izdevēji tomēr nav noskaņoti pesimistiski, jo grāmatnīcās pircēju plūsma saglabājas stabila. Pirms diviem gadiem nozarē tika ieviests samazinātais PVN 5% apmērā un tas izdevējiem ļāvis grāmatu cenas noturēt zemākā līmenī nekā inflācija.
Lielākie grāmatu izdevēji Latvijā pēc izdoto grāmatu skaita ir apgāds „Zvaigzne ABC” ar 345 pērn izdotām grāmatām un AS „Latvijas mediji” ar 101 grāmatu. „Latvijas mediji” valdes locekle Evija Veide stāsta, ka visvairāk pērk izklaides literatūru un detektīvromānus.
Apgāda „Zvaigzne ABC” valdes priekšsēdētāja Vija Kilbloka priecājas, ka šobrīd aktīvāki kļuvuši vecāki, kas vēlas uzlabot bērnu lasītprasmi.
Tāpat aug interese par elektroniskajām grāmatām, kas pieejamas publiskajās bibliotēkās, bērnus interesē komiksi un adaptētie jeb atvieglotie teksti. 2022. gadā grāmatām tika samazināts PVN no 21 uz 5%. AS „Latvijas mediji” valdes locekle Evija Veide vērtē, ka šis solis paglābis izdevējus no straujas grāmatu cenu celšanās.
Apgāda „Zvaigzne ABC” valdes priekšsēdētāja Vija Kilbloka stāsta, ka Igaunijā grāmatas ir krietni dārgākas nekā Latvijā.
Ievērojami gan sarukušas grāmatu tirāžas. Ja 1995. gadā viena grāmata tika drukāta 9500 eksemplāros, tad tagad tirāža svārstās ap 2000 eksemplāriem. Bet patiešām labas un lētas grāmatas veikalos var nopirkt brīžos, kad tām beidzas licences termiņš un izdevējiem tās vai nu ātri jāpārdod vai jāiznīcina. -
Valsts kontrole 12. jūnijā nāca klajā ar situācijas izpētes rezultātiem par "Rail Baltica" projektu. Problēmas ar sadārdzinājumu un neskaidriem finansējuma avotiem ir visām trim Baltijas valstīm, arī Latvijai. Tas ir viens no tematiem, par ko runājam raidījumā. Pievēršamamies arī iecerei pārskatīt nodokļu sistēmu: kādi ir iespējamie piedāvājumi un kāda ir situācija budžetā? Krustpunktā izvaicājam finanšu ministru Arvilu Ašeradenu.
Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas Radio Ziņu dienesta producente Aiga Pelane un žurnāla "Dienas Bizness" žurnālists Māris Ķirsons.
-
Eiropas Komisija gatavojas uzlikt līdz pat 38% lielas papildu muitas nodevas Ķīnā ražotajām elektriskajām automašīnām. Šādi Brisele atbild uz masveida Ķīnas valdības subsīdijām šādu automašīnu ražošanas nozarē, kas būtiski grauj Eiropas uzņēmumu konkurētspēju. Tomēr uz Ķīnas uzņēmumu elektriskajiem automobiļiem, kas ražoti Eiropā, jaunie tarifi netiks attiecināti.
Jau pagājušā gada rudenī, uzstājoties Eiropas Parlamentā, Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena paziņoja, ka Ķīnas lētās elektriskās automašīnas apdraud mūsu kontinenta uzņēmumu konkurētspēju. Ķīnas valdības masveida subsīdiju dēļ ne tik sen jau cieta Eiropas saules bateriju ražošanas nozare. Tādēļ fon der Leiena solīja nepieļaut, ka kaut kas tamlīdzīgs notiek arī ar elektrisko automašīnu ražotājiem.
Uzsāktā konkurences izmeklēšana nonāca pie secinājuma, ka subsīdijas tiešām tiek veiktas masveidā un dažādos veidos. -
Lai lemtu par pievienotās vērtības nodokļa palielināšanu, jāskatās uz situāciju kopumā, tā, komentējot finanšu ministra teikto par iespējamo pievienotās vērtības nodokļa celšanu, intervijā „Latvijas Radio” pauž Latvijas bankas prezidents Mārtiņš Kazāks. Viņš arī sacīja, ka Eiropas Centrālās bankas lēmums samazināt procentlikmes par 0,25 procentpunktiem jau pavisam drīz atspoguļosies kredītņēmēju maksājumos.
Premjere paudusi, ka Latvijas budžeta situācija nav ļoti pozitīva un dažādu ārēju apstākļu dēļ budžeta situācija ir saspringta arī citās Eiropas valstīs. Kādu jūs kā centrālās bankas vadītājs redzat šo situāciju?
Mārtiņš Kazāks: Domāju , ka šī gada sākums budžeta ziņā ir visgrūtākais tāpēc, ka inflācijas vairs nav un stipras izaugsmes vēl nav. Iepriekšējos gados inflācijas un cenu kāpuma dēļ ienākumi budžetā kāpa diezgan strauji. Šobrīd Latvijā inflācija ir tuvu nullei, līdz ar to inflācijas pavējš budžetam ir beidzies, savukārt izaugsmes pavējš… Lai gan mums izaugsme ekonomikā ir sākusies. Jaunais biznesa cikls ir sācies. Pirmajā ceturksnī izaugsme bija diezgan spēcīga – 0,9 % pret pagājušā gada pēdējo ceturksni, bet ne iedzīvotāji to īsti vēl jūt, ne arī tas ir pietiekoši strauji, lai būtiski palielinātu budžeta ieņēmumus. Līdz ar to šī gada pirmā puse budžeta ienākumu ziņā ir diezgan vārga.
Otra lieta, kas pasliktina budžetu, ir ģeopolitiskā situācija, līdz ar to nepieciešamība vairāk tērēt aizsardzībai. Es gribu uzsvērt, ka aizsardzība nav tērēšana. Aizsardzība un drošība ir investīcija. Tā ir investīcija drošībā, lai mēs eksistētu kā valsts, kā daļa no Eiropas Savienības. Ja cilvēki jūtas nedroši, viņi mazāk tērē, mazāk investē un tas nozīmē, ka ekonomiskā izaugsme ir lēnāka. Drošības investīcijas ir ļoti svarīgas gan tam, kā iedzīvotāji jūtas, gan mums kā valstij, lai mēs eksistētu. Drošības joma un investīcijas drošībā ir jaunas industrijas sākums, kas arī ekonomikai dod lielāku izaugsmi.
Šajā brīdī mums ienākumi ir mazāki un tēriņi lielāki. Situācija budžetā nav vienkārša, tā ir diezgan sarežģīta. Bet vislabākais veids, kā no tās iziet, ir caur spēcīgāku izaugsmi. Tie galvenie darbi saistītos ar straujākas izaugsmes nodrošināšanu – paņemt nost visas klapes, kas bremzējušas izaugsmi. Paņemam nost birokrātiju, nevajadzīgu administratīvu slogu, ļaujam iedzīvotājiem un uzņēmējiem audzēt ekonomiku un tas budžetā atgriezīsies kā lielāki nodokļu ieņēmumi. Ja ar to nepietiek tad skatāmies, kas notiek ar nodokļu politiku. -
Jautājums par to, kā virzīties ar pensiju indeksāciju šajā un nākamajā gadā, vēl risināms nākamā gada budžeta veidošanas sarunās. Tās nesāksies ātrāk par augusta otro pusi, secināms no apspriedēm šodien, 12. jūnijā, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē. Labklājības ministrijas plāns paredz nākamgad indeksēt visas pensijas, savukārt mēģinājums par to runāt jau šogad atduras pret Finanšu ministrijas iebildumiem.
Atbilstoši spēkā esošajai kārtībai Latvijā pensijas indeksē vai tās vērtību izlīdzina ik gadu 1. oktobrī. Pašlaik tas notiek 50% apjomā no pērnā gada iemaksu vidējās apdrošināšanas algas. Šogad ieplānots pensiju indeksēšanas slieksni celt, stāsta Labklājības ministrijas valsts sekretārs Ingus Alliks, norādot uz apspriestu versiju to attiecināt uz plašāku pensiju saņēmēju loku.
Lai atteiktos no pensijas indeksēšanas sliekšņa ierobežojuma, šajā gadā visu pensiju indeksācijai papildus būs nepieciešami 7,2 miljoni eiro, bet 2025. gadā – jau 35,9 miljoni eiro. Nozares diskusijās izkristalizējies vēl viens valsts budžetam saudzīgāks variants – atstāt pensijas indeksācijas robežu, bet indeksēt visas pensijas 100% apjomā, kas apmēram 25% pensionāru ikgadēju pensijas pieaugumu. Labklājības ministrija lēsusi, ka tad izmaksas būtu ap 5,2 miljoniem šogad un 22 miljoni – nākamgad.
Ja virzītu kādu no šiem variantiem, Saeimai par to paātrinātā kārtībā būtu jāgroza likums līdz augusta vidum, pauda Ingus Alliks. Taču šie ir tikai versiju piedāvājumi un apspriedes, viņš piebilda.
Sarunu par šo tematiku pašlaik gan neatbalsta Finanšu ministrija. Ir vienošanās, ka par pensiju indeksācijas iespējām nākamajā gadā apspriedes sākamas budžeta veidošanas procesā – ne ātrāk kā augusta otrajā pusē, ņemot vērā tobrīd aktuālos skaitļus par valsts budžeta pildīšanos un iespējā, uzsvēra Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre Karīna Ploka.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija nekādus lēmumus saistībā ar pensiju indeksācijas jautājumu nevirzīja. Saeimas opozīcijas deputāte Ramona Petraviča no „Latvija pirmajā vietā” frakcijas tomēr aicināja turpināt diskusijas par iespējām pensionāru situāciju uzlabot jau šogad.
Savukārt uz deputātu atbildību virzīt saskaņotus un saprotamus lēmumus mudināja deputāte Ingrīda Circene no „Jaunās Vienotības”.
Latvijas Pensionāru federācija iepriekš paudusi atbalstu Labklājības ministrijas iecerei indeksēt visu pensijas apjomu nevis pusi no tā. Saeimas Sociālo un darba lietu komisija vienojās apspriedi par šo jautājumu sasaukt jūlija beigās. -
To, ka Latvijā situācija nav lāga, mēs redzam jau ilgāku laiku, neskaidrības ar projekta vadību, maksājumi apstājušies, projekts netiek realizēts, kā sākotnēji bija sacīts, daudz procesi ir iesprūduši. Par to Valsts kontroles ziņojums. Kas notiks tālāk? Krustpunktā diskutē Valsts kontroles padomes locekle Inese Kalvāne, Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietniece Kristīne Malnača, uzņēmuma "Eiropas dzelzceļa līnijas" valdes priekšsēdētājs Ēriks Diļevs un Latvijas TV raidījuma "De facto" žurnāliste Inga Šņore.
"Rail Baltica" projekta virzība ir apdraudēta, jo aprēķinātās izmaksas septiņu gadu laikā ir pieaugušas četrkārtīgi un var radīt 10–19 miljardu eiro budžeta deficītu atkarībā no projekta tvēruma, secinājušas Igaunijas, Latvijas un Lietuvas augstākās revīzijas iestādes savā kopīgajā ziņojumā. Situācija ir saasināta Eiropas Savienības (ES) paredzamā divu gadu finansējuma pārrāvuma dēļ 2027.–2028. gadā, kas prasa lielāku trīs Baltijas valstu ieguldījumu.
Saskaņā ar triju augstāko revīzijas iestāžu aplēsēm, lai pilnā apjomā pabeigtu "Rail Baltica" projektu, papildus ir nepieciešami 19 miljardi eiro. Ņemot vērā jaunākos katras valsts projekta budžetus un jau piešķirtos līdzekļus, Igaunijā nepieciešami vēl 2,7 miljardi eiro, Latvijā 7,6 miljardi eiro un Lietuvā 8,7 miljardi eiro. -
Šodien, 12. jūnijā, notiks ēnu ekonomikas ekspertu un uzņēmēju diskusiju "Ēnu ekonomikas indekss 2023: Latvija starp plāniem un realitāti". Ikgadējo ēnu ekonomika pētījuma prezentāciju un arī diskusiju varēs vērot sabiedrisko mediju portālā LSM.LV. Latvijas Radio vēl pirms oficiālo datu nosaukšanas uz sarunu aicināja pētījuma autoru SSE Riga profesoru un Ilgtspējīga biznesa centra direktoru Arni Sauku.
Šodien būs konference, kuras laikā arī paziņosiet jau kārtējos ēnu ekonomikas datus. Cik liela tad mums ir bijusi ēnu ekonomika pērn? Ko tie rāda, kādas ir tendences?
Arnis Sauka: Šo rītu varu sākt ar labu ziņu – pēc ilgāka laika ēnu ekonomika Latvijā mazinās. Mēs jau esam ziņojuši, ka kopš 2016.gada tendence diemžēl bija negatīva, tai skaitā arī laikos, kad ekonomikai Latvijā klājās labāk. Šogad (2023.gada pētījuma dati, red.) mums ēnu ekonomika ir samazinājies vairāk nekā par 1%. Un kas ir pirmo reizi – kopš mēs pētām ēnu ekonomikas apjomu no 2009.gada, tad mēs esam apsteiguši Lietuvu. Proti, mums ir mazāka ēnu ekonomikā nekā Lietuvā. Igaunija gan vēl ir mums nedaudz priekšā, bet arī nav vairs ļoti tālu. Tā kā tendence kopumā ir pozitīva.
Vēl pāris lietas, ko varu minēt pirms konferences. Puse no ēnu ekonomikas kopapjoma joprojām ir aplokšņu algas. Tātad, vienalga, ko darām, joprojām ir jākoncentrējas uz aplokšņu apkarošanu. Tāpat joprojām redzam, ka ēnu ekonomika būvniecības nozarē ir augsta. No 2019.gada bija nedaudz redzama pozitīva tendence, bet jau pagājušogad tā tendence vairs nebija tik laba. Un šogad (2023.gada pētījuma dati, red.) ēnu ekonomikas dati būvniecības nozarē bija 34,2%, kas ir aptuveni tik pat cik 2022.gadā – 34,5%. Principā tas pats.
Un vēl – ja runājam par datiem, tad 2023.gadā, salīdzinot ar 2022.gadu, diemžēl ir nedaudz samazinājusies uzņēmēju apmierinātība ar Valsts ieņēmumu dienestu. Toties citos uzņēmēju apmierinātības rādītājos, piemēram, apmierinātība ar valsts atbalstu, nodokļu politiku – Latvija neatpaliek un daudz kur ir pat priekšā Lietuvai un pat Igaunijai. Un mēs arī redzam, ka Igaunijā politikas veidotājiem ir ļoti nopietni jāpiedomā, piemēram, par valsts īstenoto nodokļu politiku.
Galvenais mums nezaudēt šo uzņēmēju apmierinātības pieauguma tendenci. Mums jau arī tiek plānotas dažādas reformas uz priekšu. -
Mākslīgā intelekta uzplaukums rada arvien vairāk iespēju, taču tajā pašā laikā arvien jaunas bažas vai risināmas problēmas. Tas attiecas arī uz finanšu sektoru. Mākslīgā intelekta uzplaukums palielinās banku atkarību no lielajiem Amerikas Savienoto Valstu tehnoloģiju uzņēmumiem, radot nozarei jaunus riskus, vēsta aģentūra „Reuters”. Tikmēr Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde atgādinājusi finanšu institūcijām par to pienākumu no riskiem pasargāt klientus.
Interese par mākslīgā intelekta izmantošanu finanšu pakalpojumos turpina pieaugt un dažādos veidos, piemēram, saziņā ar klientiem vai klientu kredītspējas noteikšanā, tas jau tiek izmantots.
Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde savā pirmajā paziņojumā par mākslīgo intelektu norādījusi, ka Eiropas Savienībā regulētie finanšu uzņēmumi var izmantot mākslīgo intelektu ikdienas darbībās. Iestāde gan uzsvēra, ka bankas un investīciju kompānijas nedrīkst izvairīties no atbildības un tām ir juridisks pienākums aizsargāt klientus, kad tās izmanto mākslīgo intelektu. Proti, iestādes ieskatā, svarīgi ir tas, ka par uzņēmumu lēmumiem joprojām ir atbildīgas vadības struktūras neatkarīgi no tā, vai šos lēmumus pieņem cilvēki vai mākslīgā intelekta rīki.
Iestāde brīdinājusi, ka mākslīgā intelekta tehnoloģijai, visticamāk, būs būtiska ietekme uz privāto investoru aizsardzību. Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes paziņojums gan nav vērsts uz aicinājumu uzņēmumiem ievērot Eiropas Savienības nesen pieņemto Mākslīgā intelekta aktu, kas stāsies spēkā nākammēnes. Te runa ir par to, ka uzņēmumiem mākslīgā intelekta lietošanā ir jāievēro Eiropas Savienībā spēkā esošo Finanšu instrumentu tirgus direktīvu. Skaidrs, ka riski mākslīgā intelekta izmantošanā, tostarp finanšu sektorā pastāv, tādēļ aģentūras „Bloomberg” žurnālisti par šo tematu uzdeva jautājumu arī Eiropas Savienības finanšu pakalpojumu komisārei Mairīdai Makginesai. -
„Tagad svarīgi, lai valdība apliecinātu, ka turpinām iet uz priekšu,” - tā šorīt Latvijas Radio programmā Labrīt teica Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietniece "Rail Baltica" jautājumos Kristīne Malnača.
Starptautiskās "Rail Baltica" dzelzceļa līnijas pirmās projekta kārtas izmaksas Baltijā var sasniegt 15,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā 6,4 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē pirms septiņiem gadiem (2017.gadā) projekta kopējās izmaksas tika lēstas 5,8 miljardi eiro.
Malnača izteica cerību, ka šodien, 11.jūnijā, Ministru kabinets skatīs "Rail Baltic" informatīvo ziņojumu.
Valdības vadītāja Evika Siliņa (Jaunā Vienotība) par izskanējušo summu 6,4 miljardi eiro pauda, ka tas viņai nav bijis pārsteigums, taču tik liels finansējums tuvākajā nākotnē nav redzams un ir jāstrādā pie finansējuma modeļiem. - Se mer
