Episoder
-
2024. gads, diemžēl, tā arī neatnesa lielus panākumus Ukrainas aizstāvju cīņā pret iebrucējiem no austrumiem. Krievijas armija tikmēr turpinot šķērdēt gan savu karavīru dzīvības, gan militāro tehniku, kilometru pa kilometram turpina okupēt plašākas Ukrainas teritorijas. Protams, ne viss ir tik melnbalti - Ukrainas karavīri joprojām kontrolē daļu pašas Krievijas Kurskas apgabala, ko iekaroja šovasar, ASV beidzot ļāvušas Ukrainai izmantot tālās darbības raķetes pret Krieviju un Rietumvalstis joprojām sola un piegādā lielu apjomu militārās tehnikas. Ansis Īvāns raidījumā "Komandcentrs" sarunā militāro vēsturnieku Valdi Kuzminu cenšas izvērtēt, kā kopumā 2024. gads pagājis frontē un ko varam gaidīt nākotnē.
-
Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā sākuma Rietumvalstis steidza noteikt pret to plašas sankcijas. Cerība bija, ka agresorvalsts ekonomika sagrūs, tā būs spiesta pārtraukt karu un atkāpties. Tas nenotika. Pēc sākotnējām valūtas kursa svārstībām un IKP krituma, Krievijas ekonomika 2023. gadā pat esot augusi, lielā mērā pateicoties milzu pieprasījumam no valdības pēc militārās tehnikas ražošanas. Pēdējās nedēļās rubļa kurss atkal strauji krīt, un Krievijas centrālās bankas likmes sasniegušas jau teju kosmisku 21%. Vai tas nozīmē, ka krahs beidzot tuvojas? Varbūt naftas cenas tomēr izglābs agresoru no pazemojuma? Un cik vispār uzticami ir mums zināmie dati par Krievijas ekonomiku, ņemot vērā, ka tā lielu daļu informācijas noslepenojusi? Par to Ansis Īvāns raidījumā "Komandcentrs" runā ar uzņēmēju un investoru Ģirtu Rungaini.
-
Mangler du episoder?
-
Gatavojoties pārņemt varu ASV pēc uzvaras prezidenta vēlēšanās, Donalds Tramps izziņojis virkni savas topošās valdības amatpersonu. Starp tiem ir jau gadiem pazīstami ASV politiķi, bet izskan arī uzvārdi, kas lielākajai daļai pasaules neko daudz neizsaka. Daļa nomināciju tikušas cilvēkiem, kuri ilgstoši stingri nostājas par draudzību ar Eiropu un Ukrainu, bet vēl daļa ir neslēpti Rietumu pasaules kritiķi. Ko ASV valdībā darīs miljardieris Īlons Masks, antivakseris Roberts Kenedijs juniors, pedofilijā savulaik aizdomās turētais kongresmenis Mets Geics, sazvērestības teoriju izplatītāja Tulsi Gabarda un citi? Par to Ansis Īvāns raidījumā "Komandcentrs" runā ar Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieku, Latvijas Transatlantiskās organizācijas valdes locekli Sandi Šrāderu.
-
Pirms dažām stundām durvis aizvēra pēdējais vēlēšanu iecirknis ASV. Galīgie vēlēšanu rezultāti vēl tiek apkopoti, bet visticamāk, nākamos četrus gadus pasaules spēcīgāko lielvalsti atkal vadīs Donalds Tramps. Kādi vēl pavērsieni gaidāmi pirms vēlēšanu kaislības būs norimušās? Kā mainīsies ASV kurss un kā tas ietekmēs Latvijas drošību? Un beigu beigās - vai "apokalpises teicējiem" izrādīsies taisnība? Par to Ansis Īvāns raidījumā "Komandcentrs" runā ar ārpolitikas ekspertiem un žurnālistiem. Raidījumā piedalās "Delfi" Ārzemju ziņu nodaļas žurnālists Toms Ģigulis, kurš pats nupat kā atgriezies no ASV, kur vēroja gatavošanos vēlēšanām, Latvijas Transatlantiskās organizācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Karlsbergs un Latvijas Ārpolitikas institūta drošības programmas vadītājs, bijušais vēstnieks un politiķis Imants Lieģis.
-
Šonedēļ aprit gads kopš "Hamās" sarīkoja asiņainu teroraktu, no Gazas joslas iebrūkot Izraēlā, nogalinot ap 1200 cilvēkus un vēl 250 saņemot gūstā. Daļa ķīlnieku joprojām atrodas teroristu nagos, bet Izraēlas izvērstajā militārajā atbildes operācijā Gazas joslā gājuši bojā vairāki desmiti tūkstošu palestīniešu. Gadu vēlāk konflikts neaprimst - tieši otrādi, Izraēla īstenojusi vērienīgas operācijas pret Libānā bāzēto teroristu grupējumu "Hezbollah", bet tā atbalstītāja Irāna izšāvusi simtiem raķešu uz Izraēlu. Kādēļ konflikts vēršas plašumā? Kā notiekošo vērtē pašas Izraēlas sabiedrība? Un ko varam sagaidīt nākotnē? Par to Ansis Īvāns raidījumā "Komandcentrs" runā ar juristu, Latvijas Ebreju organizācijas JEWNITED.LV valdes locekli Davidu Lipkinu.
-
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis šonedēļ vizītes laikā ASV plāno tikties gan ar prezidentu Džo Baidenu, gan republikāni Donaldu Trampu, lai lūgtu lielvalsts atbalstu karā ar Krieviju. Tikmēr ASV politikā arvien saasinās priekšvēlēšanu cīņa un skandalozi notikumi seko viens otram. Tramps piedzīvojis jau otro slepkavības mēģinājumu, kamēr mediji joprojām mutuļo par viņa skandalozajiem izteikumiem debatēs ar Demokrātiskās partijas kandidāti Kamalu Harisu. Tajās Tramps apgalvoja, ka imigranti no Haiti Ohaio štata Springfīldas pilsētiņā masveidā nolaupot un apēdot vietējo iedzīvotāju mājdzīvniekus. Pēc šiem apgalvojumiem skolas, slimnīcas un citas iestādes šajā pilsētiņā saskārušās ar spridzināšanas un vardarbības draudu uzliesmojumu. Kā to visu vērtēt un kas vēl gaidāms ASV politikā pirms novembrī plānotajām vēlēšanām? Par to Ansis Īvāns raidījumā "Komandcentrs" runā ar ārpolitikas un dezinformācijas pētnieku Mārtiņu Hiršu.
-
Pēdējās nedēļās starptautiskajā arēnā noticis gana daudz kā tāda, kas prasa jurista vērtējumu - kā tā vispār var un vai kādam par to kas draud? Mongolija vizītē uzņēma Krievijas valdoni Vladimiru Putinu, ignorējot starptautisko aresta orderi. Tikmēr krievu droni arvien regulārāk savos centienos bombardēt Ukrainu "nomaldās" un ielido NATO valstīs - pagājušajā nedēļas nogalē vien tas notika gan Latvijā, gan Rumānijā. Ko par to saka starptautiskie likumi? Un kādas ir iespējas panākt šo likumu un līgumu ievērošanu? Par to Ansis Īvāns raidījumā "Komandcentrs" runā ar starptautisko tiesību ekspertu Māri Lejnieku.
-
Sociālie tīkli jau labi sen no vietas, kur dalīties ar ballīšu bildēm un apsveikt paziņas jubilejās, ir pārvērtušies par reāliem ģeopolitiskiem ieročiem. Valstis tajos apzināti izplata savu propagandu un dezinformāciju. Arī pašu tīklu īpašnieki tos nereti nekautrējas izmantot savu personīgo politisko ideju popularizēšanai. Globālo ziņu virsrakstos ne velti aizvadītajā nedēļas nogalē redzējām ziņas par interesantiem uzvārdiem starp sociālā tīkla "X" (agrāk "Twitter") iegādes darījuma finansētājiem. Tāpat daudzus šokēja saziņas lietotnes "Telegram" izveidotāja Pāvela Durova arests. Kādēļ tas ir svarīgi? Un ko mainīs? Par to Ansis Īvāns raidījumā "Komandcentrs" runā ar komunikācijas profesionāļu organizācijas "DCN Global" pārstāvi Mareku Matisonu.
-
Līdz pasaules ietekmīgākā politiķa ASV prezidenta vēlēšanām palikuši mazāk nekā trīs mēneši. Jau tagad skaidrs, ka pašreizējais prezidents Džo Baidens šo amatu vairs neieņems. Pēc Baidena izgāšanās debatēs, viņa vietā Demokrātu partija prezidenta amatam virza līdzšinējo viceprezidenti Kamalu Harisu. Kas viņa ir, kādu politiku piekops? Republikāniskā partija tikmēr palikusi uzticīga bijušajam prezidentam Donaldam Trampam, kurš šovasar par mata tiesu izvairījās no slepkavas lodes. Vai Tramps atgriezīsies prezidenta krēslā? Vai Harisa kļūs par pirmo sievieti ASV prezidentes amatā? Un ko šie politiķi nozīmētu Eiropai un Latvijai? Par to Ansis Īvāns raidījumā "Komandcentrs" runā ar Ģeopolitikas pētījumu centra direktoru Māri Andžānu.
-
Kaukāza valsts Armēnijas valdība paziņojusi, ka gatavojas izstāties no Krievijas vadītās Kolektīvās drošības organizācijas. Tā vietā tā grib kļūt par ASV stratēģisko partneri. Kādēļ Armēnija šādi rīkojas laikā, kad kaimiņvalsts Gruzija iet tieši pretējo ceļu? Vai draudzība ar ASV tai dos labākas drošības garantijas, nekā ar Krieviju? Par to Ansis Īvāns raidījumā "Komandcentrs" runā ar ārpolitikas pētnieku Andi Kudoru.
-
Rietumvalstis jau ilgstoši sola Ukrainai piegādāt lielu skaitu ASV ražoto F-16 iznīcinātājlidmašīnu. Kad tās beidzot sāks sargāt Ukrainas debesis no okupantu bumbām? Vai ilgi iekavētā ASV militārās palīdzības pakete ļaus Ukrainai atkal pāriet pretuzbrukumā? Kādēļ Krievija atkal izvērsa ofensīvu Harkivas reģionā, kuru Ukrainas aizstāvji no okupantiem atbrīvoja jau pirms pusotra gada? Par to Ansis Īvāns raidījumā "Komandcentrs" runā ar Nacionālo Bruņoto spēku Zemessardzes štāba virsnieku majoru Jāni Slaidiņu.
-
Vai par "Teherānas miesnieku" dēvētā Irānas prezidenta Ibrahima Raisi nāve ko mainīs Irānas politikā? Vai Irāna varētu pārtraukt atbalstīt "Hamās" teroristus Izraēlā un Krieviju tās karā pret Ukrainu? Vai drīzāk tieši otrādāk - nākamais prezidents būs vēl kareivīgāks un konflikti eskalēsies? Par to Ansis Īvāns raidījumā "Komandcentrs" runā ar Latvijas Ārpolitikas institūta Tuvo Austrumu pētniecības programmas vadītāju Sintiju Broku.
-
Kā gaidāmās Eiropas Parlamenta vēlēšanas mainīs Eiropas Savienības nākotni? Vai "zaļais kurss" joprojām būs spēkā? Vai varu pārņems nacionālisti? Vai Ursula fon der Leiena saglabās Eiropas Komisijas prezidentes krēslu? Un kas beigu beigās būtu visizdevīgāk Latvijai? Par to Ansis Īvāns raidījumā "Komandcentrs" runā ar Latvijas Ārpolitikas institūta direktoru Kārli Bukovski.
-
Pēc mēnešiem ilgas minstināšanās, ASV parlamenta apakšpalāta šajā nedēļas nogalē beidzot apstiprināja ilgi gaidīto 61 miljardus dolāru vērto militārās palīdzības paketi Ukrainai. Kaut gan lielākā daļa sabiedrības, gan politiķu ASV atbalsta Ukrainu tās karā pret Krieviju, palīdzības paketi ilgstoši nevarēja pieņemt, jo to bloķēja daļa Republikāniskās partijas politiķu. Cik svarīga šī palīdzības pakete būs Ukrainai un Eiropai kopumā? Un ko tas nozīmē gaidāmo ASV prezidenta vēlēšanu kontekstā, kurās favorīts šobrīd ir republikānis Donalds Tramps? Par to Ansis Īvāns raidījumā "Komandcentrs" runā ar ārpolitikas un dezinformācijas pētnieku Māriņu Hiršu.
-
Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā sākuma Nacionālo bruņoto spēku Zemessardzes štāba virsnieks, majors Jānis Slaidiņš kļuvis par vienu no atpazīstamākajiem frontes notikumu komentētājiem. Viņa komentāri balstīti ne tikai datos, bet arī personīgajā pieredzē un gadiem ilgi uzturētos kontaktos ar Ukrainas aizstāvjiem. Slaidiņš Ukrainā viesojies arī šogad. Par stāvokli frontē citām aktualitātēm un paša redzēto Ansis Īvāns ar Slaidiņu runā raidījumā "Komandcentrs".
-
Piektdienas vakrā Krievijas galvaspilsētā Maskavā notika apjomīgākais terorakts šajā valstī pēdējos gados - koncertzālē "Crocus City Hall" uzbruka bruņoti vīrieši. Uzbrukumā un tā laikā izraisītā ugunsgrēkā vismaz 139 cilvēki gāja bojā, bet vēl 180 guvuši ievainojumus. Krievijas varasiestādes paziņoja, ka teroristus notvērušas Brjanskas apgabalā un publicēja video, kuros nežēlīgi spīdzina aizdomās turētos. Par teroraktu atbildību uzņēmās starptautiskais teroristu grupējums "Islāma valsts", bet Kremlis un tā kontrolētie mediji centās notikušajā "sazīmēt" pēdas, kas vestu uz Ukrainu. Ko īsti šobrīd par piektdienas notikumiem varam secināt, un ko nē? Par to Ansis Īvāns raidījumā "Komandcentrs" runā ar politologu Andi Kudoru.
-
Nedēļas nogalē Krievijā notika kārtējās prezidenta "vēlēšanas", un tajās kārtējo reizi "uzvarēja" Valdimirs Putins. Ko - ja jebko - varam secināt no pasākuma norises? Cik ilgi pie varas vēl noturēsies asinskārais režīms? Par to Ansis Īvāns raidījumā "Komandcentrs" runā ar Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieku Mārci Balodi.
-
Ilgais Zviedrijas iestāšanās process NATO beidzot noslēdzies un līdz ar to visas Baltijas jūras piekrastes valstis, izņemot Krieviju, ir alianses sastāvā. Krievija gan saglabā pieeju jūrai caur Kaļiņingradas un Sanktpēterburgas apgabaliem. Vai Latvijas piekraste tagad ir lielākā drošībā? Cik militāri spēcīga mums tuvējos ūdeņos ir agresorvalsts? Raidījumā "Komandcentrs" Ansis Īvāns par to runā ar viceadmirāli, bijušo Nacionālo bruņoto spēku komandieri Gaidi Andreju Zeibotu.
-
Šonedēļ apritēs jau divi gadi, kopš Krievija sāka savu pilna mēroga iebrukumu Ukrainā. Ja kara pirmajā gadā varējām būt optimisti, jo Ukrainai izdevās okupantus patriekt no lielas daļas savas teritorijas, tad pagājušais gads pagājis ar stagnējošu fronti un rūkošu Rietumu atbalstu. Kāda šobrīd ir militārā situācija frontē un ko varam gaidīt nākotnē? Par to Ansis Īvāns raidījumā "Komandcentrs" runā ar Nacionālo bruņoto spēku majoru, Zemessardzes štāba virsnieku Jāni Slaidiņu.
-
Vai Donalds Tramps varētu atkal uzvarēt ASV prezidenta vēlēšanās? Kā šī Putinu slavinošā NATO kritiķa atgriešanās ASV prezidenta krēslā ietekmētu Latvijas drošību? Kāda, ja jebkāda, ietekme uz vēlēšanu un priekšvēlēšanu rezultātiem būs daudzajām tiesvedībām, kurās iesaistīts Tramps? Par to Ansis Īvāns raidījumā "Komandcentrs" runā ar bijušo Valsts prezidenta kancelejas vadītāju un Latvijas vēstnieku ASV (2016.-2019.) Andri Teikmani.
- Se mer
