Episoder
-
Raidījumu klausieties audio pielikumā. Šoreiz piedāvājam būveksperta viedokli un ieteikumus par tā sauktās „pumpainās” hidroizolācijas membrānas pielietošanas iespējām, risinājumiem un darba gaitu.
1.jautājums. Jau vairākos Jūsu raidījumos esam dzirdējuši, ka uz betona grīdas zem grīdas seguma (flīzēm vai lamināta) ir ļoti labi likt „pumpaino” ģeomembrānu. Mēs arī domājam tā darīt, bet būvmateriālu veikalos nepiedāvā horizontāli lietojamu ģeomembrānu. Kā arī daudzas firmas nevar atbildēt, vai attiecīgo ģeomembrānu var likt zem grīdas seguma. Biezākā ģeomembrāna ko mēs esam atraduši ir ar izciļņa augstumu 8mm, biezumu 0,6mm un spiedes izturību 250 kN/m2. Vai šādu ģeomembrānu var likt zem lamināta un flīzēm, vai jāmeklē vēl biezāka? Kur šādu ģeomembrānu grīdām var iegādāties?
2.jautājums. Vai uz esošā bitumena šindeļu jumta var uzreiz montēt metāla trapecprofila jumta segumu? Vai nepieciešamas latas? Vai profilu var stiprināt tieši uz vecā seguma?
3.jautājums. Plānoju guļbūves māju apšūt ar vagondēļiem. Mājai apmainīju piecus logus. Vienam logam bojāts viens baļķis. Izgriezu bojāto vietu. Pamanīju, ka baļķu tapa ir nedaudz balta un starp diviem baļķiem ir tukšums. Baļķi ir stipri un ļoti cieti. Mājas iekšpuse izremontēta, visas telpas bija izjauktas un viss bija labi. Mājas „pīrāgs”: rīģipsis, 3-5cm ekovate,15cm guļbūves baļķi. Tālāk plānoju 3-5cm ekovate ar mitro iestrādi, 12mm kokšķiedras plāksnes, 3cm vēdināma sprauga un vagondēļi. Vai baļķu šķirbas vajag aizpildīt atsevišķi? Vai apšujot māju neradīsies problēmas, ja ir tukšumi starp baļķiem un citās neredzamās vietās? Varbūt pietiek māju apšūt tikai ar vagondēļiem un ventilējamu fasādi? Māja pietiekami silta.
4.jautājums. Kāpēc lieto iekšdarbiem paredzētās flīzes āra darbos? Piemēram, kāpņu celtniecībā. Kādas tam ir sekas? Vai celtniecības normas to pieļauj? Vai ir kāds, kas to kontrolē? Rīgā ir daudz unikālu ēku, kuras ir novestas līdz graustu stāvoklim. Diemžēl īpašnieki neko nedara, lai ēkas uzturētu un atjaunotu. -
Raidījumu klausieties audio pielikumā. Arī šoreiz klausītāju vēstulēs dominē jautājumi par ēkas siltināšanas risinājumiem, iespējām un piemērotu būvmateriālu izvēli.
1.jautājums. Gribu siltināt griestus, jo otrais stāvs nav apdzīvots. Kādus materiālus izmantot? Kāda ir darbu secība? Ir rīģipsis, pēc tam 5cm vate, melnie griesti, vate un grīda .Gribu zināt kāda plēve un kur jāieklāj?
2.jautājums. Plānoju lielu šķūni pārtaisīt par dzīvojamo telpu. Viena ķieģeļu siena uz kaimiņa dārza pusi, to es plānoju no iekšpuses siltināt ar vati. Vai zem vates ir jāliek plēve? Vai to drīkst likt uzreiz uz ķieģeļa sienas?
3.jautājums. Kāds būtu pareizs jumta "pīrāgs", ja kā segumu lieku bezazbesta šīferi?
4.jautājums. Māja no skaidbetona celta pagājušā gadsimta 50jos gados. Pirms pāris gadiem no ārpuses siltināta ar akmens vati un apmesta. Pagājušā gada lietusgāzēs māja applūda aptuveni 10-15cm virs pamatiem. Nevaru saprast ko man darīt. Vai noņemt akmens vati un skatīties kas apakšā notiek? Māja ziemā nav apdzīvota. Kā Jūs rīkotos?
5.jautājums. Koka stāvbūve no ārpuses apšūta ar balto ķieģeli. Aptuveni 5cm gaisa sprauga. Gribu siltināt no iekšpuses ar 40mm kokšķiedras plāksnēm, veidot latojumu, apšūt ar rīģipsi. Vai šāds siltinājums būtu pareizs? Vai ir jāizmanto tvaika plēve? Vai starp stāvbaļķi un kokšķiedras loksnēm ir jāatstāj gaisa sprauga?
6.jautājums. Koka stāvbūvei uz pirmās vainagbrusas ir uzstādītas ārdurvis. Ēkai no iekšpuses pie pamatiem piesliets ekstrudētais putuplasts, plēve, sausais betons ar apsildes caurulēm. Būs flīžu grīda. No ekstrudētā putuplasta līdz ārdurvju alumīnija slieksnim ir aptuveni 20cm plata un apmēram 3cm tukša vieta. Kas būtu jādara, lai nesapūdētu pirmo vainagbrusu, ja gribu pilnu flīžu klājumu līdz pat durvju slieksnim? -
Mangler du episoder?
-
Raidījumu klausieties audio pielikumā. Būveksperta padomi un ieteikumi noderēs, ja vecā koka konstrukcijas ēkā vēlaties ierīkot vannas istabu un tajā saglabāt ēkas senatnīguma elpu.
1.jautājums. Par piemērotāko sienu apdari. Sena koka ēka apšūta ar gaiši pelēku saidingu. Ēkas iekšsienas apmestas, uzlīmētas tapetes. Iecerēts vienu telpu pārbūvēt par vannas istabu. Sienas apmestas ar mālu un nobalsinātas ar kaļķi. Istabas sienām noņēma tapetes. Sienas nogruntēja ar dziļumgrunti un nošpaktelēja ar plānu māla kārtu. Jau pēc neilga laika māla slānis uzsāka atdalīties no sienas virsmas. Kāds šajā situācijā ir ieteicamākais būvmateriāls vannas istabas sienām? Ir vēlme telpā radīt senatnīgu noskaņu?
2.jautājums. Esmu guļbūves otro pusstāvu pārbūvējis par pilntiesīgu otro stāvu. Uz guļbaļķiem izveidoju koka karkasu kas aizpildīts ar 200mm akmens vati. Jautājumu nav - jāliek plēve. Bet, ko darīt ar griestiem? Trīnītī dēļi, bēniņos starp sijām sabērta 13-15cm sasmalcināta akmens vate. Būs siltās grīdas. No ārpuses 100mm fasādes vate un dekoratīvais apmetums. Kāds būtu labākais griestu risinājums?
3.jautājums. Vienstāvu „sēnītes” tipa ēka, stāvbūve. No iekšpuses siltināta ar 5cm vati, plēvi un rīģipsi. Ārpuse: stāvbūve un ķieģelis uz „bada” kanti. Vai vērts starpā pūst poliuretāna putas? Vai atstāt kā ir?
4.jautājums. Klausījos raidījuma ierakstu par grīdas seguma risinājumu (30.09.2024.). Vai šādu pīrāgu drīkstu izmantot arī lauku mājā, ja plānota dēļu grīda? Kā stiprināt dēļus uz XPS? Vai drīkst starp 100mm XPS loksnēm likt 50x100mm brusas, tā lai XPS un brusas ir vienā līmenī un pie brusām stiprināt dēļus? Kā būtu pareizi?
5.jautājums. Stāvbūve. Starpstāvu oriģinālais pildījums - smiltis. Vēlamies smiltis izņemt. Pildīt ar citu siltumizolācijas un skaņas izolācijas materiālu. Kādus materiālus izvēlēties? Šāda iecere ir tāpēc, ka pirmā stāva griestiem atsegti "melnie griesti". Tos vēlamies saglabāt, bet birst smiltis.
6.jautājums. Stāvbūve. 150mm stāvbaļķi. Iecerēts izmantot kokšķiedras plātnes un ekovati. Būs ventilējamā koka fasāde. Cik biezu spraugu atstāt ekovatei? Vai 10cm būs pietiekami?
7.jautājums. Betona telpā vēlos izbūvēt pirti. Kādā secībā pirts telpa jāsiltina un ar kādiem materiāliem jāveido apdare?
-
Raidījumu klausieties audio pielikumā. Kā veidot grīdas konstrukciju un kādus materiālus izmantot, ja dzīvokļa grīda atrodas virs betona paneļu ēkas caurbrauktuves. Raidījumā būveksperta viedoklis un ieteikumi.
1.jautājums. Paneļu māja, specprojekts. Trešais stāvs virs arkas, apakšā ir caurbrauktuve. Tika demontēta vecā grīda. „Pīrāgs” virs paneļa: 15cm gazbetona bloki, pa virsu un starpās betona java, 6cm koka lāgas, 6cm izolācijas vate, ruberoīds, 2cm skaidu plates. Kopējais grīdas biezums virs gāzbetona 8cm. Kādi būtu jaunās grīdas risinājumi? Vai būtu jāizņem viss līdz betona panelim? Ko likt vietā? Augstāk par 8cm virs gāzbetona celt nevar. Vai izraut visu gāzbetonu un pamatnes izlīdzināšanai izmantot bezšuvju siltumizolācijas materiālu? Virsū likt grīdas rīģipsi, betonu? Vai nepieciešama tvaika barjeras plēve? Kur to likt? Grīdas virskārtā būs vinils vai lamināts.
2.jautājums. Mājas gāzbetona ārsiena siltināta ar akmens vati. Vai garāžas durvju aili var siltināt ar XPS putuplastu to pielīmējot ar putām? Tādā veidā pēc iespējas mazāk samazināsies garāžas vārtu aile. Vai ailes siltināšanai izvēlēties citu materiālu?
3.jautājums. Kāds būtu ārsienas „pīrāgs” 100 gadīgas, apmestas, koka stāvbūves fasādes minimālai siltināšanai? Līdzekļi ir ierobežoti, bet fasādei jābūt sakoptai?
4.jautājums. Līvana tipa mājai paredzēta siltināšana. Mājai ir neapdzīvojams pagrabs/garāža. Tajā betona grīda regulāri ir mitra. Vai pagraba/garāžas pamati arī būtu jāsiltina?
5.jautājums. Līvānu tipa mājai ir jāmaina jumts un jāsiltina visa māja.
Šobrīd šīfera jumts. Paredzēts likt metāla dakstiņprofilu. Visticamāk, ka būs jāmaina arī jumta spāres.
1.Kāds būtu jumta „pīrāgs” metāla dakstiņprofilam un jumta siltinājums? Kāds izmērs būtu jaunām jumta spārēm?
2. Šobrīd mājas ārsienas no 35cm keramzīta blokiem. Kādu materiālu labāk izvēlēties sienu siltināšanai? Cik biezu?
3. Šobrīd otrajā stāvā dēļu ārsienas. No iekšpuses saplāksnis. No kādiem materiāliem varētu veidot otrā stāva ārsienu?
-
Raidījumu klausieties audio pielikumā. Šoreiz būveksperts sniegs padomus par vecas māla ķieģeļu ēkas sienu un pamatu siltināšanas iespējām, ja ēka tiek pilnībā atjaunota.
1.jautājums. Jautājums par 150 gadu vecas mājas siltināšanu. Māja celta no sarkanajiem māla ķieģeļiem divās rindās. Vidū ir 15cm gaisa sprauga (sanāk divas pusķieģeļu kārtas plus 15cm sprauga). No ārpuses apmesta ar cementa apmetumu, akmens pamati. Māja ir liela, tiks apdzīvots viens stāvs. Plānots gaiss/ūdens siltumsūknis ar siltajām grīdām. Ko darīt ar sienu un akmens pamatu siltināšanu, lai māja būtu energoefektīva? Māja tiek pilnībā atjaunota. Visi varianti ir iespējami.
2.jautājums. Kā labāk saglabāt un uzlabot sena no laukakmeņiem būvēta pagraba tehnisko stāvokli? Dzīvoju līča piekrastē, apmēram 50m no jūras. Pagrabs no virspuses nosegts ar velēnu. Manuprāt, nav nekādas hidroizolācijas. Ziemā pagraba velves un griestus klāj sarma, bet šogad slapjajā ziemā no velves griestiem pilēja ūdens. Pagrabā ūdens nekrājas.
3.jautājums. Mājai paredzēti aukstie bēniņi. Kā pareizi veidot vēja kastes, lai tās arī bēniņos nodrošinātu ventilāciju un bēniņos iepūstā minerālvate ventilētos? Vai vēja kastei, liekot dēļus ar atstarpi, apakšā jāklāj moskītu tīkls? Mājai ir 4 slīpju valcprofila jumts ar ventilējamo kori.
4.jautājums. Mūsu dzīvoklim ir ķieģeļu siena, apmetums un uzlīmētas tapetes. Labi dzirdami trokšņi no kaimiņu dzīvokļa. Plānojam remontu. Rodas jautājums, kādus materiālu lietot, lai šo troksni mazinātu?
-
Raidījumu klausieties audio pielikumā. Šoreiz klausītāji ir iesūtījuši šādus jautājumus.
1.jautājums. Pagājušā gadsimta sākumā no laukakmeņiem mūrētai ēkai ārsienās izveidojušās plaisas. Ir varianti stiprināt ar metāla stiegrojumu vai ēkas stūrosai liet akmeņu un betona stiprinājumu. Kā būtu pareizāk rīkoties?
2.jautājums. Guļbūve. Vēja aizsardzībai no ārpuses izvēlēšos kokšķiedras plāksnes ar vēja barjeru, kurām viena puse ir zaļa. Vai ir kāda būtiska nozīme, ja zaļā puse ir uz ārpusi vai iekšpusi?
3.jautājums. Koka karkasa jaunbūve kas tika būvēta 4 gadus, arī ziemā stāvēja bez apmetuma. Apdzīvota tiek otro gadu. Pirmajā gadā pēc ziemas mājā tika manīta grāmatu uts, bija ļoti liels mitrums. Logiem sāka pelēt gumijas. Tas tika atrisināts ar mitruma savācēju. Pavasarī pirmā stāva vannas istabā ir parādījušās skudras, kas lien iekšā pa spraugām zem durvju ailēm un no flīžu grīdlīstēm. Kā rīkoties lai izskaustu šos kukaiņus? Vai ir iespējams uzbūvēt māju kurā netiek iekšā kukaiņi? Vai arī tā ir normāla privātmājas sastāvdaļa? Vai tas norāda uz to, ka māja ir uzbūvēta nepareizi?
4.jautājums. Par pagrabu. Līvānu tipa mājai ir paredzēta siltināšana. Mājai ir neapdzīvojams pagrabs/garāža. Vai pietiek tikai ar ģeotelpisko membrānu izolēt pagraba ārsienu, vai vajadzētu vēl kaut ko citu? Vai zeme jāatrok līdz mājas pamatu apakšai, vai dziļāk? Kā pareizi atrakt zemi no pamatiem? Pagraba betona grīda regulāri ir mitra. 5-6m attālumā no pagraba ir aka, ūdens līmenis apmēram zemes līmenī.
5.jautājums. Pirms diviem gadiem siltināta māja. Gala apdarei ir izmantot dekoratīvais apmetums. Jau pēc gada ziemeļu pusē virs apakšējā lāseņa parādījās zaļa sūna jeb aļģe. Nomazgāju ar augstspiediena mazgātāju. Taču šogad ir atkal tas pats. Ko Jūs ieteiktu? Kā no tā atbrīvoties? Varbūt ir kaut kas ar ko apstrādāt? Ļoti nesmuki izskatās.
-
Kā novērtēt situāciju un ar ko sākt vecas lauku mājas renovācijas darbus. Kādus videi draudzīgus materiālus izmantot, lai atjaunotu vēsturisko skaliņu/kaļķa apmetumu. Raidījuma audio pielikumā būveksperta viedoklis, padomi un ieteikumi.
1.jautājums. Šovasar sāksim iekšdarbus 1894.gadā celtā lauku mājā. Uz iekšējām sienām vēlamies saglabāt veco skaliņu/kaļķa apmetumu. Ar kādiem materiāliem būtu labāk to stiprināt, aizpildīt izdrupušos caurumus un krāsot? Mājas ārsienas un griestus no iekšpuses domājam siltināt ar kokšķiedras plāksnēm un apšūt ar dekoratīviem koka dēlīšiem. Mājā nav plānota pastāvīga dzīvošana. Kāds būtu vēlamais kokšķiedru plākšņu biezums? Uz ko vēl jāvērš papildus uzmanība atjaunojot tik vecu māju?
2.jautājums. Vai iespējams siltināt grīdu no apakšpuses? Māja celta 80 gadu beigās. Pamati vienā mājas pusē vides reljefa ietekmē ir apmēram vienu metru virs zemes. Grīdas brusas ir 25-30cm augstas, virsū spundētie grīdas dēļi. Zem grīdas dēļiem ir šī brīvā sprauga no kuras nāk aukstums. Vai ir iespējams ar mūsdienu tehnoloģijām un materiāliem šo tukšumu aizpildīt neizjaucot esošo grīdas klājumu?
3.jautājums. Par apkuri. Iegādājos vienistabas dzīvokli "hruščovkā". Kādreiz dzīvoklī bija centrālā apkure. Tā vairs nav iespējama, nav arī skursteņa. Neplānoju dzīvoklī dzīvot pastāvīgi, bet gribētu dzīvokli arī apsildīt. Domāju par elektrisko apkuri. Ko Jūs ieteiktu? Varbūt ir kāda alternatīva?
4.jautājums. Mājai ir 4 (plakņu) slīpju valcprofila jumts ar ventilējamo kori. Nav iespējams izveidot gaisa izeju pie jumta kores, jo tur ir uzstādīta un pilnīgi visu noslēdz difūzijas membrāna. Kā šādā gadījumā izveidot ventilāciju bēniņos?
5.jautājums. Māja celta ap 1970.gadu. Pusei mājas apakšā ir pagrabs. Pamati apstrādāti ar stiklūdeni. Pagrabs ir sauss. Pamatiem no ārpuses ir apmetums. Ap māju pie pamatiem izveidotas dobes un sastādīti rožu krūmi. Rožu saknes vietām aizaugušas aiz pamatu apmetuma. Vietās kur apmetums ir atrauts var redzēt ka pamati ir padrupuši. Līdzīgi pamati ir drupuši arī no pagraba iekšpuses. Ko darīt ar dobēm un rožu krūmiem? Vai gar pamatiem ir jāizveido no dobēm brīva josla? Ko darīt ar pamatiem, ja tie vietām ir drupuši gan no ārpuses, gan pagrabā? Kā tos stiprināt vai apstrādāt? -
Vai daudzdzīvokļu mājā ir iespējams novērst kaimiņu radītos sadzīves trokšņus? Kā rīkoties un izvēlēties piemērotus materiālus, lai dzīvoklī uzlabotu skaņas izolāciju. Raidījuma audio pielikumā būveksperta viedoklis, padomi un ieteikumi.
1.jautājums. Kādu risinājumu eksperts ieteiktu, lai mazinātu trokšņus no kaimiņu dzīvokļa? Dzīvoklī ir ļoti plānas un slikti izolētas sienas. Noņemt rīģipsi un likt vati zem tā nav iespējams. Vai ir kādi paneļi kurus var likt uz sienām, pa virsu tapetēm?
2.jautājums. Dzīvojamā māja ar aukstajiem bēniņiem. Beramā vate tiks iebērta tikai uz mājas griestiem, bet mājai ir lielas jumta pārkares. Šīs vēja kastes domāju apšūt ar dēļiem. Starp dēļiem atstāt 5mm spraugas, lai bēniņos notiek gaisa apmaiņa. Vai zem dēļiem jāliek moskītu tīkls? Ir viedoklis, ka tas var pieputēt un pēc laika bēniņos nenotiks gaisa apmaiņa. Siltinot ārsienas vate tiks uzstādīta 40cm augstāk par mūrlatu, bet nesasniegs mājas jumtu. Tādā veidā bēniņos būs vieta kur iebērt mājas griestu siltinājumu.
3.jautājums. Nesiltināts terases jumts no OSB un divām kārtām ruberoīda. Jumta slīpums 3 grādi. Jumts tek. Nemākulīgi uztaisīts vai nepareizs "pīrāgs"? Vasarā tiek izmantots, lai sauļotos. Ko darīt?
4.jautājums. Mājai ar mansardu ir šindeļu jumts. Mansards siltināts. Doma ir likt metāla jumtu. Ja šindeli noņem apakšā paliek skaidu plate. Kas jāliek starp skaidu plati un metāla segumu? Kā jāveido jaunā jumta „pīrāgs”?
5.jautājums. Kā no virspuses siltināt lieta betona pagraba griestus? Augšā būs neapsildīta telpa ar dēļu grīdu. -
Raidījumu klausieties audio pielikumā. Kā rīkoties un uz ko jāvērš uzmanība, ja āra pagrabā sūcas un krājas gruntsūdens? Piedāvājam būveksperta padomus par materiālu izvēli un pagraba hidroizolācijas ierīkošanu.
1.jautājums. Pagrabs celts padomju laikā no betona blokiem (griesti, sienas, grīda). Pagrabs pa pusei zem zemes, otra puse virs zemes. Bloki apklāti ar augsni apaļā formā. Starp betona blokiem ir aptuveni 1,5cm platas spraugas. Tās vietām aizpildītas ar cementu. Lielākā daļa no spraugām ir izbirušas. Ūdens nāk pa apakšējām spraugām, pa augšējām minimāli. Apkārtējā vide sētā nav slīkšņaina, parasti viss ir sauss. Tikai lietus laikā, kad sakrājas peļķes. Tomēr pagrabs vienmēr ir mitrs. Uz griestiem parasti lielas ūdens lāses. Virs pagraba apaļa keramiskā caurule, kas izskatās pēc neliela skursteņa. Ūdens uz grīdas parasti sakrājas līdz potītēm. Vai ir kaut kādi šim nolūkam piemēroti hermētiķi ar ko aizpildīt spraugas, lai ierobežotu ūdens iekļūšanu pagrabā?
2. jautājums. Simtgadīga guļbūve. Pirmajā stāvā virs pagraba gribu izbūvēt silto grīdu. Pagrabam koka pārsegums. Starp sijām iebērts kaļķa un gružu maisījums, koka grīda. Kāds grīdas „pīrāgs” būtu jāveido, lai netiktu sildīts pagrabs?
3.jautājums. Māja uzbūvēta no 300mm gāzbetona blokiem. Siltināta ar 150mm cieto akmens vati. Katra plāksne ir pielīmēta ar līmēšanas javu un papildus nostiprināta ar pieciem 280mm gariem fasādes dībeļiem. Pēc tam stiegrota ar to pašu javu iestrādājot stikla šķiedras sietu. Vai šo visu iepriekš nogruntējot drīkst apmest ar parastu cementa-kaļķa apmetumu?
4.jautājums. Vēlos izveidot guļbūves mājai ventilējamo fasādi. Saprotu, ka labāka ir 3cm gaisa sprauga, bet pārsvarā pieejami 2,5cm kokmateriāli. Vai var ventilējamo gaisa spraugu izveidot no 2,5 cm vai labāk pasūtīt 3cm biezus kokmateriālus?
-
Raidījumu klausieties audio pielikumā. Kādos gadījumos būvdarbu konstrukcijās ieteicams izmantot mikropāļus, kas pazīstami arī kā minipāļi vai adatu pāļi. Uz ko būtu jāvērš pastiprināta uzmanība, lai izvēlētos vispiemērotāko mājas konstrukciju stiprināšanas veidu.
1.jautājums. Par mājas stiprināšanu ar minipāļiem. Kas tas ir? Vai mājai kurai jau ir diezgan daudz plaisu un sastīpotas ārsienas tas ir droši? Vai tas ir labs risinājums? Māja atrodas Krišjāņa Valdemāra ielā 123. Cik droši tādu māju iegādāties?
2.jautājums. Nopirkām vasarnīcu kuru vēlamies pārbūvēt par vissezonas māju. Izjaucot grīdu vietām atklājas apmēram metru dziļa bedre, vietām seklāka. Kā to labāk aizpildīt? Doma ir likt siltās grīdas. Ieteica bērt tikai smilti un blietēt. Vai tas būs pareizi un labi?
3.jautājums. Privātmājai ir pašlīmējošā ruberoīda jumts ar 5% slīpumu. Vietām tas ir nekvalitatīvi uzklāts, ir nelieli vilnīši. Kādu elastīgu materiālu varētu uzklāt uz ruberoīda, kuru neietekmē aukstums un saule.
4.jautājums. Vai vajag pirts apdarē lietot foliju, lai tā atstarotu siltumu. Vai folija to atstaros, ja būs paslēpta zem dēļiem? No kādiem materiāliem veidot pirts pērtuves sienas?
-
Raidījumu klausieties audio pielikumā. Šoreiz būveksperta ieteikumi un atbildes uz šādiem klausītāju jautājumiem.
1.jautājums. Vēlos celt koka karkasa māju, apšūt ar spundes dēļiem, siltināt ar akmens vati. Iekšpusi apšūt ar pusspundes dēļiem. Vai šis būtu pareizākais variants.
2.jautājums. Ir problēma. Kā to labāk risināt? Jaunbūve ar plātnes pamatiem. Grīdas pīrāgs: blietētas šķembas 10cm, EPS, 16cm pamatu plātne, 12cm šķidrais putuplasts, 7cm estrich betona grīda. Nav ielikta tvaika izolācija. Kā tagad rīkoties?
3.jautājums. 1987.gadā celta gāzbetona māja, apšūta ar ķieģeli. Zem 1/2 mājas ir pagrabs ar betona grīdu. Lietainā laikā no pagraba grīdas, ārējiem malām un pa vidu, tur kur ir nesošā starpsiena, spiežas ūdens. Domāju padziļināt pagrabu par 20cm, pārbetonēt grīdu, kā arī gar mājas pamatu ierīkot drenāžu. Vai drenāžas caurules būtu jāliek arī zem jaunās grīdas? Iespējams, ka tur ir kāds avots. Kādam jābūt pagraba betona grīdas „pīrāgam”? Ko darīt pie pamatiem, ja padziļina grīdu?
-
Raidījumu klausieties audio pielikumā. Kā veikt bitumena šindeļu jumta klājuma nomaiņu uz metāla dakstiņu jumta segumu. Kādai ir jābūt jaunā jumta konstrukcijai. Raidījumā piedāvājam būveksperta ieteikumus.
1.jautājums. Pildrežģu māja, bitumena šindeļu jumta segums. Kādam jābūt jumta "pīrāgam", ja vēlos ierīkot metāla dakstiņu segumu? Vai šindeļu segums jāplēš nost? Tas ir labā stāvoklī, kalpojis 15 gadus. Ziemeļu pusē atsevišķās vietās gan ir sūna. Šindelis uz OSB plāksnes, plēve, mitrumizturīga skaidu plāksne.
2.jautājums. 1924.gadā būvēta divstāvu stāvbaļķu māja. Apšūta ar balto ķieģeli, ir gaisa sprauga. Iekšpusē sienas ar vēsturisko skaliņu un kaļķa apmetumu. Koka grīdas balstās uz lāgām starp kurām sabērta smalka smilts. Koridorā zem grīdas atrodas neliels kambaris. Telpai ķieģeļu un gāzbetona siena, grīda no smalkās smilts. Grīdas un sienas daļa virs kambara ir izteikti cietusi no mitruma. Kādi ir risinājumi, izolācijas materiāli, lai kambari no iekšpuses pasargātu no mitruma? Kāpēc starp lāgām ir smalkā smilts? Vietām tā pat saskaras ar spundētajiem grīdas dēļiem. Kas tā par sentēvu metodi? Vai tad smiltis nepūdē koku?
3.jautājums. Ir uzbūvēta 20cm bieza koka karkasa piebūve, kas ārpusē apšūta ar 1cm biezu OSB. Ārpusē paredzēta 10cm fasādes vate un dekoratīvais apmetums. Piebūve būs savienota ar dzīvojamajām telpām. Metāla jumts. Kā pareizi siltināt jumtu? Vai jumta ventilācijai būs pietiekami daudz vietas? OSB gar ārējo sienu nav uzlikts līdz atdurei. Vai būtu pareizi ļaut gaisam izplūst vēja kastē? Vai tomēr OSB naglot līdz jumtam?
-
Raidījumu klausieties audio pielikumā. Ja pelējums pārņem mājas konstrukcijas, tad saimniekam ir nopietni jādomā par nepatīkamās situācijas risinājumu. Raidījumā būveksperta skaidrojums un padomi, lai novērstu mitruma radītās problēmas, jo tās apdraud ne tikai ēkas konstrukcijas, bet arī cilvēku veselību.
1.jautājums. Gāzbetona ēkā izveidoti melnie griesti. Ziemā darbi apstājušies. Melnajos griestos izmantoti neapstrādāti dēļi uz kuriem pamanīju pelējumu vietas - baltu pūku. Vai pastāv iespēja dēļus apstrādāt ar kādu līdzekli, lai tos nevajadzētu mainīt?
2.jautājums. Iegādājos dzīvokli septiņdesmito gadu bloku mājas piektajā stāvā. Vēlos to izremontēt. Uz ārsienām un uz griestiem pie ārsienām ir pelējums. To centīšos kārtīgi apstrādāt un notīrīt ar pretpelējuma līdzekli. Iepriekš ārsienas no iekšpuses bija pavirši siltinātas ar putuplastu. Vēlos no iekšpuses ārsienas siltināt ar vismaz 50-75mm vati. Kādu vati Jūs ieteiktu izmantot? Kā veidot apdares „pīrāgu”, lai uzlabotu siltuma noturību un mazinātu pelējuma risku?
3.jautājums. Ko darīt ar pelējumu, kas radies mājas iekšpusē pie grīdlīstēm. Domāju, ka sienas varētu izlikt ar 12mm kokšķiedras plāksnēm ar vēja barjeru, bet traucē apkures caurules. Esošais sienas „pīrāgs”- 15cm guļbūves baļķi, 4cm ekovates pildījums, ģipškartona plāksnes. Tuvākajā nākotnē plānoju veidot siltinājumu no ārpuses ar 5cm ekovati, kokšķiedras plāksnēm ar vēja barjeru un ventilējamo fasādi. Vai viss pareizi? Varbūt fasādes izbūve problēmu atrisinās?
4.jautājums. Pirms 4 gadiem mājai izbūvēju verandu ar ventilējamu fasādi. Pirmos divus gadus viss bija labi, bet tagad uz dēļiem no ārpuses parādās melni plankumi. Tie ir tikai uz ārējās daļas. Dēļi tika apstrādāti ar fasādes krāsu. Sienas „pīrāgs”: rīģipsis, 15cm ekovates pildījums, 2,5cm kokšķiedras plāksne ar vēja barjeru, 3cm ventilējama fasāde, koka apdares dēļi.
-
Raidījumu klausieties audio pielikumā. Kā rīkoties un kādus materiālus izmantot, lai vannas istabas konstrukcijas pasargātu no nelabvēlīgas ūdens ietekmes. Raidījumā būveksperta padomi par hidroizolācijas materiālu izvēli un pielietojumu.
1.jautājums. Jūsu raidījumos bija informācija, ka zem grīdas seguma uz betona ir ieteicams likt telpisko ģeomembrānu. Kā ģeomembrānu var pielietot vannas istabā zem flīzēm? Parasti membrānas malas pie sienas tiek uzlocītas uz augšu un noslēptas zem grīdlīstes. Vannas istabā grīdlīstes neliek, jo veido izolētu pāreju no grīdas uz sienu. Vai zem ģeomembrānas vannas istabā ir jālieto hidroizolācija? Vai vannas istabā zem sienas flīzēm ir jāklāj hidroizolācija?
2.jautājums. Kādā no iepriekšējiem raidījumiem klausījos par telpu siltināšanu no iekšpuses. Sāku izjautāt "meistaru" kurš remontēja mūsu vannas istabu. Siltinājums ir akmens vate, taču tvaika izolācijas plēve zem rīģipša netika ielikta. Māja ir koka guļbūve ar aukstajiem bēniņiem. Remonts tika veikts pirms gada. Ko tagad darīt? Vai plēst visu nost? Ja neliktu nekādu siltinājumu vai izmantotu EKO vati, vai tad tvaika izolācija nebūtu vajadzīga? Kā Jūs ieteiktu rīkoties?
3.jautājums. Dzīvokli siltināšu no iekšpuses ar 50mm kokšķiedras plāksnēm. Ārsienas ir no silikāta ķieģeļa. Iekšpusē izlīdzinātas ar ģipša apmetumu. Kā stiprināt kokšķiedras plāksnes? Iepriekšējos raidījumos minējāt līmēšanu. Kādu līmi izmantot? Vai var izmantot siltumizolācijas plastmasas dībeļus ar lielo galvu? Nobeigt iesaka ar māla apmetumu, bet vai var izmantot rīģipsi kuru špaktelēt un krāsot? Vai šāds nobeigums ir akceptējams „pīrāgā” ar kokšķiedras plāksnēm?
4.jautājums. Ir uzbūvēta 20cm bieza koka karkasa piebūve. No ārpuses apšūta ar 1cm OSB. Ārpusē paredzēta 10cm fasādes vate un dekoratīvais apmetums. Piebūve būs savienota ar dzīvojamajām telpām. Metāla jumts. Kādu vati lietot siltināšanai no iekšpuses? Kā pareizi izveidot sienas un griestu "pīrāgu" no iekšpuses?
5.jautājums. Kā pareizi nosiltināt jūras konteineru no ārpuses un iekšpuses, lai neveidotos kondensāts. Vēlos tajā dzīvot.
6.jautājums. Nepieciešams vietām remontēt un kopumā nokrāsot skārda jumtu. Remontējamās vietas - valcētās daļas, naglu caurumi. Apstrādāšu ar bituma mastiku, stiegrojošu audumu un atkal bituma mastiku. Krāsot vēlos vai nu ar gumijas krāsu vai ar krāsu metāla jumtiem. Vai mans plāns ir pareizs un vai alkīda krāsai būs pietiekama sasaiste ar bitumu?
7.jautājums. Draugs iesaka izskalotu vecos čuguna radiatorus, tad būtu mazāk jākurina. Tērētu mazāk malkas un māja būtu daudz, daudz siltāka. Pagaidām siltumu iegūstu ar malkas centrālās apkures katlu. Gribu noskaidrot vai patiešām tas tā ir? Mājai ir C klases energosertifikāts, siltināti bēniņi, siltināti pamati, nomainīti vecie logi un durvis. -
Raidījumu klausieties audio pielikumā. Kādi nosacījumi būtu jāņem vērā ģimenes mājas pamatu veida un materiālu izvēlē, ja zemes gabalā ir augsts gruntsūdens līmenis.
1.jautājums. Par pamatiem. Projektā paredzēti monolīta lentveida betona pamati. Pārrēķinot izmaksas keramzīta bloku (pilno, 5mpa) pamati ir lētāki. Kā un vai mainās pamatu stiprība abu pamatu veidiem? Pavasaros īpaši augsti gruntsūdeņi. Vienstāvu 100 kvadrātmetru gāzbetona māja. Būvnieki uzskata, ka monolītais betons ir izturīgāks un šajā gadījumā piemērotāks risinājums. Vai tas tā varētu būt?
2.jautājums. Koka karkasa mājai apdzīvoti abi stāvi. Domāju par starpstāvu skaņas izolāciju. Ir lasīts, ka virs melnajiem griestiem klāj māla kārtu, uzber smilti, tad gaisa sprauga un dēļu grīda. It kā jau labi izklausās. Vai tā varētu darīt? Vai ieklāt papīru un celulozes vati? 20cm tukšums no melnajiem griestiem līdz grīdas dēļiem. Sijas 3,7m.
3.jautājums. 30cm koka karkasa ēka. Pildīta ar celulozi un no abām pusēm ar 25mm mīksto kokšķiedru. Ārpusē ventilējamā koka dēlīšu fasāde. Iekšpusē domāju uzvilkt kaļķa vai māla apmetumu. Varbūt mālu un plānu virskārtu ar kaļķi. Kā Jūs skatāties uz šiem materiāliem? Kādai telpai katrs no tiem labāk derētu?
4.jautājums. Esmu iegādājies līvānu māju. Māja būvēta no paneļiem, otrais stāvs no koka. Vēlos siltināt no ārpuses. Ar kādu vati labāk siltināt? Kādu apdari izvēlēties, lai sienas elpotu?
5.jautājums. Mājas pamats - 40cm betons. No ārpuses siltināts ar pamatu putuplastu. Problēma ar grīdu. Pamats iekšpusē un grīda pie pamatiem ir mitra un ar gadiem jāmaina. Ventilācijas zem grīdas nav. Kā šo problēmu atrisināt?
6.jautājums. 1910.gadā celta stāvbūve. No ārpuses bija apsista ar ruberoīdu, tas vietām bija sadrupis. Noplēsu. Dēļi bojāti tikai vietām ārpusē, zem logu palodzēm. Kopumā mājas stāvoklis labs. Ko darīt tālāk? Atstāt kā ir vai dēļus apstrādāt? -
Arī šajā raidījumā turpinām apskatīt jautājumus par ēkas siltināšanas iespējām un darba gaitu. Būs arī ieskats par mājas lieveņa/terases izveidi, lai tā būtu ilgtspējīga, praktiska un estētiska. Raidījumu klausieties audio pielikumā.
1.jautājums. Stāvbaļķu māja celta 1922.gadā. Oriģināli no ārpuses bija apmesta. Zem loga mainot baļķus, vienai mājas pusei uzlikts putuplasta siltinājums. Pārējām trim pusēm siltinājums nav likts. Esmu dzirdējusi, ka putuplasts nav piemērots koka mājām. Jautājums par mājas siltināšanu no ārpuses un piemērotiem materiāliem. Meklēju risinājumu, kas nodrošinātu mājas siltumu un arī estētisku izskatu. Šobrīd apmetums vietām ir nobiris, redzams koks. Māja no iekšpuses ir siltināta ar akmens vati.
2.jautājums. Vēlos izbūvēt apdzīvojamu koka stāvbūves otro stāvu un siltināt jumtu bez plēvēm. Mani ir divi varianti.
1. Starp falcprofilu un spāri atstāt aptuveni 5cm gaisa spraugu, skrūvēt kokšķiedras pretvēja plāksnes. 20cm mīkstās kokšķiedras plāksnes vai arī starp plāksnēm izveidot gaisa spraugu, kuru piebērt ar ekovati. 2. Kokšķiedras plāksnes stiprināt pie otrā stāva statņiem un pažobeļu grīdas noklāt ar ekovati. Abos variantos auksto bēniņu grīda tiktu siltināta ar beramo vati. Bažas rada jumta metāla konstrukcija, uz kuras noteikti veidosies kondensāts. To plānoju mazināt ar gaisa plūsmu no jumta vēja kastēm tālāk uz bēniņu daļu, kurā izveidotas trīs vēdināmās atveres. Kores ventilācija nav iespējama jumta konstrukcijas dēļ. Kā visu izdarīt veiksmīgāk?
3.jautājums. Plātņveida pamati. Paredzēta siltā grīda. Vai siltinājumam zem plātņveida pamatiem pietiks ar 100mm ekstrudētā putupolistirola? Siltās grīdas biezums paredzēts 10cm. Kā veidot siltās grīdas konstrukciju?
4.jautājums. Par mājas lieveni. Kā to veidot? Vai no koka karkasa uz izbetonētiem stabiņiem? Vai betonēt visu plakni kas kalpos kā lievenis? Iepriekš šajā raidījumā Jūs minējāt, ka tāda veida betona joslas blakus mājai rada problēmas, jo mitrumam nav kur palikt. Kāds risinājums būtu ilgmūžīgāks?
5.jautājums. Projekta grīdas „pīrāgs”: blietēta smilts ar granti vai šķembām, 160mm ķieģeļu stabiņš, jumta pape divās kārtās, 25mm paliktnis uz ķieģeļu stabiņa, 40x100 gulšņi, 29mm dēļu grīda. Kādus materiālus un tehnoloģiju izvēlēties neveicot grīdas demontāžu? Putu polistirola grafīta granulas vai izvēlēties kādu no beramās vates veidiem? Ko grīdā varētu iepūst veicot urbumus?
6.jautājums. Zem mājas 2m pagrabs. Pagrabā no grīdas spiežas ūdens. Tagad ir augsts gruntsūdens, bet tā nav katru gadu. Ko darīt , lai novērstu šo problēmu?
7.jautājums. Māja celta no gāzbetona 1989.gadā. Apmūrēta ar ķieģeļiem, starpā bērti izdedži. Vai vērts siltināt? Vai būs atdeve? Ja jā, kā to paveikt?
8.jautājums. Par materiālu izvēli un hidroizolāciju. Koka karkasa moduļu vissezonas māja. Vēlos izbūvēt sanitāro mezglu. Esmu izlēmis sienas neflīzēt, bet izlīmēt ar flizelīna vai vinila tapetēm. Vannas istaba ir izšūta ar mitrumizturīgo rīģipsi 2 kārtās. Salaiduma vietas apstrādāt ar mitrumizturīgo špakteli. Paredzēta laba ventilācija. Logu nav. Siltā grīda. Vannas istabu paredzēts izmantot tikai vasaras mēnešos. Vai ir nepieciešams veikt hidroizolāciju visā telpā, ja līmē flizelīna/vinila tapetes? Sliecos ar hidroizolāciju apstrādāt tikai grīdu, krānu izvadvietas un visus stūrus. Vai tas ir pareizi? -
Raidījumu klausieties audio pielikumā. Kādas konstrukcijas jāveido un kādi celtniecības materiāli jāizmanto, lai simtgadīgā guļbūvē izveidotu mūsdienīgu, konfortablu un no mitruma ietekmes pasargātu vannas stabu.
1.jautājums. Plānoju veikt vannas istabas remontu 100 gadīgā guļbūvē. Būs betona grīda: 20cm putuplasts, siltās grīdas caurules, betons. Šobrīd apstājos pie sienu izbūves. Trīs guļbaļķu sienas. Plānoju metāla profilu konstrukciju, aizpildītu ar akmens vati, mitrumizturīgais rīģipsis, mitrākajās vietās hidroizolācija un flīzes. Vai mans domu gājiens ir pareizs? Būs dušas telpa ar stikla sienu. Būs piespiedu ventilācija mitrajam gaisam. Kādus variantus Jūs piedāvātu sienu izbūvei? Vai konstrukcijā jālieto plēves, membrānas?
2.jautājums. Man ir neliels dzīvoklis, kur viena no sienām ir ārsiena. Tā ir apmesta ar baltu dekoratīvo apmetumu. Kas ir zem apmetuma nav zināms. Vai ar tapešu līmēšanu, ja zem tām uzlīmē avīzes, ārsienu varētu padarīt mīlīgāku? Kā labāk rīkoties? Ko Jūs ieteiktu?
3.jautājums. Neliels dzīvoklis divstāvu koka ēkas otrajā stāvā. Māja celta 1905.gadā. Visas sienas bija šķības, esmu noņēmis pienaglotās OSB plāksnes un zem tām esošo sadrupušo apmetumu. Tagad ir tīras sienas un griesti. Vēlos siltināt no iekšpuses. Mājas ārpuse nav siltināta. Tā būtu jāsiltina un jāsaved kārtībā, bet pagaidām tas nav reāli. Šobrīd plānoju aiztaisīt koka sienās esošās spraugas ar guļbūvēm paredzēto mastiku. Tad, iespējams, izbūvēt, metāla rāmi ģipškartonam, kur starp sienu un ģipškartonu likt 5cm vati un tvaika izolācijas plēvi. Ja māja tiks siltināta no ārpuses, vai tvaika izolācija nekaitēs? Cik noprotu, šādā variantā nav nepieciešama ventilācijas sprauga starp tvaika izolācijas plēvi un ģipškartonu. Kāds būtu labākais risinājums, lai pēc iespējas mazāk zaudētu telpas platību? Griestus plānoju siltināt no iekšpuses ar vati starp brusām, tad likt tvaika izolācijas plēvi. Mājas bēniņi ir auksti, tur vienīgais siltinājums ir smiltis. Kad mājai tiks nomainīts jums, plānoju siltināt arī no bēniņiem. Vai, atjaunojot grīdu, tā būtu jāsiltina un jāliek tvaika izolācijas plēve?
4.jautājums. Veca koka māja. Gribu siltināt ar 50mm cieto fasādes vati 2 kārtās, pāri vatei likt stiegrojumu un dekoratīvo apmetumu. Kā to pareizi izdarīt? Plānoju uz vecās sienas likt vēja plēvi, 2 kārtas vati, stiegrojumu, tad fasādes grunts un smalkais, dekoratīvais apmetums? Vai pareizi?
-
Raidījumu klausieties audio pielikumā. Kādi nosacījumi jāņem vērā, lai privātmājai no plašā piedāvājuma izvēlētos un ierīkotu efektīvu ventilācijas sistēmu. Raidījumā būveksperta padomi un ieteikumi.
1.jautājums. Vienstāva privātmāja no gāzbetona blokiem. Siltināta ar akmens vati no iekšpuses un ar 5cm putupolistirolu no ārpuses. Plastmasas logi. Izņemot vannas istabu un virtuves nosūcēju nav ventilācijas cukas/lūkas. Klimats mājās bez biežas vēdināšanas ir nepatīkams. Kādu ventilācijas sistēmu ieteicams ierīkot izvērtējot rezultātu pret izmaksām? Piemēram, vai pietiek ar lūkām sienās? Esmu lasījusi par logu gaisa apmaiņas iekārtām, bet nav saprotams, vai bez papildu ventilācijas tas ir pietiekams risinājums. Varbūt rekuperatori sienās ir atbalstāms risinājums? Rekuperatoru sistēmas ierīkošana izmaksu dēļ ir kā pēdējā opcija.
2.jautājums. Dzīvojamā māja, koka stāvbūve, apšūta ar klinkera ķieģeli. Pašlaik sienas „pīrāgs”: rīģipsis, 5cm akmens vate, 15cm koka stāvbūve, gaisa sprauga, klinkera ķieģelis. Māja ir vēsa. Ķieģelis vietām atšķēlies, krīt ārā un aiz tā redzamas koka trupes pazīmes. Vēlamies pavasarī veikt mājas siltināšanu, ķieģeli demontēt, protezēt izpuvušos stāvbūves elementus un vēlāk ēku apšūt ar dēļu fasādi. Plānojam siltināšanu veikt ar 160mm akmens vates plāksnēm, pēc vates 25mm kokšķiedras pretvēja plāksnes ar spundi, gaisa sprauga un 30mm apdares dēlis. Vai šis siltinājums būs pietiekošs? Ko darīt ar siltinājumu no iekšpuses aiz rīģipša? Vai to demontēt un apšūt ar kokšķiedras plāksnēm?
3.jautājums. Īpašumā ir nonākusi liela, pamatīga ēka. Tā netika pabeigta padomju laikā, bet sen jau uzlikts jumts un ielieta betona grīda. Apmēram 15cm betons ieliets uz plēves un nav izmantots nekāds siltinājums. Grīdas augstums ir tieši lentveida pamatu līmenī. Par grīdas stiegrojumu informācijas nav. Šobrīd māja kalpo kā saimniecības ēka, bet domājam pārbūvēt par dzīvojamo māju. Ēka būvēta no silikāta ķieģeļiem, sienu biezums 50cm, griestu augstums 3,8m. Kā rīkoties? Vai var klāt siltinājumu uz esošās grīdas? Ieklāt 5-10cm ekstrudēto putupolistirolu un veidot silto grīdu, jo demontēt jau izbūvēto negribas. Vai papildus siltinot ēku, pamatus un izbūvējot jaunu grīdu būs sasniegts dzīvošanai komfortabls rezultāts? Vai grīdas nebūs vēsas? Vai šādā variantā obligāti jāveido siltās grīdas? Vai pietiks ar radiatoru siltumu?
4.jautājums. Izveidojusies tāda situācija, ka šķēpi tiek lauzti divu viedokļu sadursmē. Lūdzam Jūsu izšķirošo vārdu. Koka māja no ārpuses siltināta ar ekovati, apšūta ar dēlīti. Iekšpusē 50mm lata, ekovate, 6mm preskartons. Jānobeidz iekšējā apdare ar rīģipsi vai spundēto dēlīti. Strīdu ābols - vajadzīga gaisa sprauga, vai nē?
5.jautājums. Kādu materiālu Jūs ieteiktu virtuves darba virsmai? Šobrīd ir finierēts MDF kurš regulāri ir jāpārslīpē.
6.jautājums. Pirms 70 gadiem mūrēta podiņu krāsns. Bez cukām, nevelk, sit dūmus atpakaļ. Vai var izgriezt cukas, lai krāsni iztīrītu. Kā to izdarīt un kur atrast meistaru? -
Raidījumu klausieties audio pielikumā. Gada noslēgumā piedāvājam aizvadītā, 2024.gada raidījuma No pamatiem līdz jumtam pārskatu.
-
Raidījumu klausieties audio pielikumā. Arī šoreiz klausītāju vēstulēs dominē jautājumi par ēkas siltināšanas risinājumiem, iespējām un piemērotu siltināšanas materiālu izvēli.
1.jautājums. Koka stāvbūve pildīta ar skaidām. Siltināju no ārpuses un iekšpuses ar 50mm akmens vati. No ārpuses apdares dēļi, bet mājās vēsi. Gribu noņemt dēļus un papildus siltināt, pēc tam likt dēļus atpakaļ. Kas dotu lielāku efektu - 50mm fasādes akmens vate vai kokšķiedru plāksnes? Ko Jūs vēl ieteiktu? Kā rīkoties un kādus materiālus izmantot?
2.jautājums. Ap 1930.gadu celta stāvbūve. No iekšpuses kaļķa/cementa apmetums, 15x15cm stāvbaļķis, pergamīns, gaisa sprauga, sarkanais ķieģelis, apmetums no ārpuses. Kā labāk siltināt? Vēlos siltināt no ārpuses, lai maksimāli saglabātu elpojošu koka sienu. Siltināšanai izmantošu akmens vati, līmjavu, tīklu, dekoratīvo apmetumu. Vai gaisa spraugu starp stāvbaļķi un ķieģeļiem vajag ar kaut ko aizpildīt? Vai tas nepakļaus koka sienas papildu mitruma iedarbībai? Oriģināli mājai nav ventilācijas lūciņas. Vai tādas būtu nepieciešams izveidot?
3.jautājums. Kāds būtu ieteicamais sienu pīrāgs apdzīvojamam mansardam? Pašlaik sienām ir koka karkass 50x200mm ar atstarpi 60cm, tāpat arī jumta spārēm. No ārpuses difūzijas membrāna, latojums 25x50 un vagondēlis. Jumtam virs spārēm difūzijas membrāna, latojums 25x50 tad šķērslatojums 25x100 un classic metāla jumta segums. Paredzēts siltināt no iekšpuses ar akmens vati. Kāds būtu ieteicamais siltināšanas pīrāgs? Domājam likt 100mm vati starp sijām un sienām, tad šķērslatojums, starp šķērslatojumu vēl 50mm akmens vate, tvaika izolācija, 10mm OSB un rīģipsis. Vai OSB vietā labāk izvēlēties kokšķiedras plāksnes? Cik saprotu, ja liek kokšķiedru tad tvaika izolāciju nevajag. - Se mer
