Episoder
-
Aizvadītā svētdiena bija Misiju svētdiena. Varētu sacīt, ka pagājušajā svētdienā mūsu raidījumā viesojās misionārs no Amerikas Savienotajām Valstīm - doktors Ričs Melhems. Bet arī šajā svētdienā mēs turpinām misiju tēmu un tiekamies ar viesiem, kas ir mērojuši tālus ceļus uz Latviju.
Raidījuma Pāri mums pašiem viesi: priesteris Mihals Orlickis no Polijas, kurš jau septīto gadu strādā Latvijā, un Dāvids no Spānijas, kurš arī Latvijā ir jau septiņus gadus un studē teoloģiju Starpdiecēžu seminārā. Viņš nāk no 12 bērnu ģimenes, bet jau septiņu gadu vecumā nonācis Lietuvā, kur arī mācījies skolā. Studijā arī Francisko un Marija Nunjesi, spāņi, kuri arī jau vairākus gadus dzīvo Latvijā. -
Raidījuma Pāri mums pašiem viesi uz studiju ir mērojuši gan tuvākus, gan tālākus ceļus, un raidījumā viesojas doktors Ričs Melhems no Amerikas Savienotajām Valstīm - grāmatu autors, mācītājs, neiroizglītības speciālists, pirmsskolas dizaineris, arī karikatūrists, komiķis, futūrists, vienvārdsakot, cilvēks orķestris - tā varētu raksturot doktoru Riču. Viņš ir arī grāmatas "Dievs pidžamā" autors, šī grāmata, kā zināms, tulkota arī latviski un cerams, ka daudziem vecākiem arī palīdzējusi veidot labākas attiecības ar saviem bērniem.
Bez tam doktors Ričs ir uzstājies kādās 1000 pilsētās piecos kontinentos, uzrakstījis 39 grāmatas un vēl arī radījis 1000 kristīgās izglītības resursu - tā mēs vēl varētu turpināt šo uzskaitījumu, un man prieks, ka šovakar doktors Ričs ir studijā.
Šī jau ir otrā reize, kad mēs tiekamies ar doktoru Riču. Zināms laiks jau ir pagājis. Un, lai mūsu saruna risinātos dinamiskāk, ar tulkojumu palīdzē Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas evaņģēlists Jēkabs Jurdžs no Rīgas Vecās Svētās Ģertrūdes draudzes un Lutera akadēmijas. Un kopā ar mums šovakar ir arī mācītājs no Ādažu evaņģēliski luteriskās draudzes Ivars Jēkabsons, jo tieši Ivars bija tas, kurš pirms vairākiem gadiem uzaicināja doktoru Riču Melhemu uz Latviju un arī tad veicināja grāmatas izdošanu latviešu valodā. Savukārt tagad mūsu tikšanās iemesls ir, protams, doktora Riča viesošanās Latvijā un arī konference, kas notika 19. oktobrī Lutera Akadēmijā, un šīs konferences nosaukums bija "Ģimenes, garīgums un starppaaudžu attiecības".
Ļoti plašs tēmu loks. -
Mangler du episoder?
-
Raidījumā Pāri mums pašiem saruna par prieku. Ir vairāki iemesli šai sarunai. Pirmkārt, rudens mēdz veicināt grūtsirdību, neizskaidrojamu nostaļģiju un ne vienmēr šī gadalaika kailajā, krēslainajā rāmumā ir viegli atrast pietiekami daudz vietas priekam. Protams, kamēr saule vēl vizuļo krāsainajās lapās, tikmēr varam gūt arī no gadalaika kādu uzmundrinājuma dzirksti. Taču ir vēl arī otrs iemesls sarunai par prieku. Tie ir viesi no ASV, no Denveras, - Gerijs Stenlijs, teoloģijas un psiholoģijas doktors, arī doktors komunikācijas zinātnēs, grāmatu autors, stāstnieks un pasaules apceļotājs. Kā arī viņa dzīvesbiedre Lūsija, kura ir profesionāla mūziķe, altiste, kura savu dzīvi veltījusi garīgai kalpošanai.
Septembra beigās Gerijs un Lūsija Stenliji vadīja rekolekcijas Bukaišu evaņģēliski luteriskajā draudzē, aplūkojot prieka anatomiju: kas īsti ir prieks, kā tas smaržu un garšo, ko par prieku atklāj dziesminieks Dāvids un kā tikt pie prieka, kas aprakstīts Bībelē. -
Raidījumā Pāri mums pašiem tiekamies ar sirdsapziņas liecinieci Lidiju Lasmani, kura šovasar Sārnates baptistu baznīcā nosvinēja savu 99. dzimšanas dienu.
Daudziem Lidija ir brīnums ar grūto dzīves ceļu, lēģeriem, necilvēciskajiem apstākļiem, kuros nācās pavadīt daudzus dzīves gadus, bet arī ar savu nelokāmo ticīga cilvēka stāju. Lidijas prioritātes vienmēr ir bijušas Dievs, tēvzeme un ģimene. Tieši tik vienkārši. Bet ne tad, kad šīs vērtības ir jāapliecina ne tikai vārdos, bet arī darbos. Un Lidija pati ir apliecinājums tam, ka ir iespējams jebkuros laikos dzīvot saskaņā ar savu sirdsapziņu, kas ir Dieva balss mūsos, un nenodod pat tad, kad par to ir jāmaksā ar komfortu, ar dzīvi un pat dzīvību.
Šogad 28. jūlijā Lidija nosvinēja savu 99. dzimšanas dienu, un neilgi pēc tam mēs tikāmies ar viņu sarunā. -
Mēs satiekamies īpašā svētdienā, varbūt daudzi bijuši uz Miķeļdienas tirgu, jo šī diena ir zināma kā Miķeļdiena. Tomēr 29. septembris Rietumu baznīcas tradīcijā ir zināms kā Eņģeļu diena. Tāpēc arī raidījumā Pāri mums pašiem saruna par eņģeļiem, un raidījuma viesi ir Eiropas Kristīgās akadēmijas rektore Skaidrīte Gūtmane un Romas katoļu baznīcas bīskaps, Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas draudzes prāvests Andris Kravalis.
Par eņģeļiem īpaši mēs runājam varbūt Ziemassvētkos, taču šķiet, ka visa pasaule eņģeļu pilna - tik daudzas dziesmas, tik daudz kur gleznās mēs tos redzam. Ar eņģeļu tēmu ir aizrāvusies arī ezotēriskā literatūra. Tomēr trijās lielākajās monoteistiskajās reliģijās eņģeļi ir klātesoši. Ir šīs senās zināšanas par eņģeļiem gan jūdaismā, gan kristietībā, gan arī islāmā. Tātad eņģeļi - tas ir kaut kas ļoti svarīgs garīgajā pasaulē. Un cik lielā mērā mēs arī jūtam eņģeļu klātbūtni savā dzīvē? -
Raidījums veltīts vienai no izcilākajām personībām 20. gadsimta vēsturē - Mātei Terēzei. Viņai gan šādi apzīmējumi par izcilību neko nenozīmēja, tāpat kā jebkuri citi pagodinājumi, pat Nobela prēmija, jo īstā balva bija Dieva brīnumainā darbība, ko pieredzēja un joprojām pieredz Mātes Terēzes māsas - žēlsirdības misionāres, palīdzot visnabadzīgākajiem dzīves pabērniem šajā pasaulē.
Septembris ir Mātes Terēzes mēnesis, kaut gan viņa ir dzimusi augusta beigās, bet 5. septembrī 1997. gadā Māte Terēza piedzima debesīm un 2016. gada 4. septembrī tika kanonizēta svēto kārtā.
Svinot Mātes Terēzes simtgadi, 2010. gadā Latvijā tika izdotas trīs grāmatas, kuras cilvēki lasa un pārlasa arvien. Iepazīt Māti Terēzi mums ir bijušas jo daudzas iespējas. Varbūt atceraties arī notikumu, kad Rīgas Domā - Latvijas Radio koris Sigvarda Kļavas vadībā bija sagatavojis vakaru „Mātes Terēzes lūgšana” un toreiz dievnams bija cilvēku pārpilns. Ēriks Ešenvalds ir veltījis Mātei Terēzei savu kompozīciju „Piliens okeānā”. Par garīgo saikni ar viņu un viņas atstāto mantojumu mēs varētu runāt vēl daudz. Māte Terēze un viņas dzīve ir vēl viens pierādījums Dieva brīnumainajai darbībai, jo cilvēciskiem spēkiem nebūtu iespējams itin nekas, ko viņa ir pieredzējusi savā kalpošanā nabagajiem. Minēšu kaut vai faktu, ka iesākumā viņa viena pati, neaizsargāta sieviete, devās kalpot nabadzīgajiem Kalkutas ielās. Bet šobrīd ordenī darbojas aptuveni 5000 māsu vairāk nekā 103 valstīs.
Vai radīt ko tādu būtu vienas trauslas sievietes spēkos? Protams, ka nē. Un tieši te nākas runāt par dievišķo realitāti, kas joprojām darbojas pasaulē un joprojām vēlas darboties arī caur mums.
Raidījumā saruna ar publicistu Arni Šablovski, kurš ir vairākkārt apmeklējis Mātes Terēzes žēlsirdības misionāru māju Kalkutā, kā arī priesteri Arni Maziļevski, kurš savām acīm kaut ko tur pirmoreiz skatīja tieši Mātes Terēzes simtās jubilejas gadskārtā 2010. gadā. -
Dažādas konfesijas un dažādas draudzes ir pārstāvētas šovakar raidījumā. Tieši tā bija arī 14. septembrī, kad Rīgā norisinājās gājiens "Jēzus maršs", pulcējot vairāk nekā 130 draudzes no visas Latvijas, no visiem reģioniem, vairāk nekā 50 pilsētām un ciemiem. Dziesmās, uzrunās kopīgi tika apliecināts Jēzus vārds, Viņa darbi, pārveidotas dzīves un arī tika sludināts par Jēzus klātbūtni Latvijas sabiedrībā.
Tas bija neparasts gājiens, neatceros neko tādu līdz tam redzējusi, no Vērmanes dārza pa Merķeļa ielu ar apstāšanos pie Brīvības pieminekļa, kur tika dziedāts un lūgts, tad tālāk pa Kaļķu ielu uz Rātslaukumu, kur arī skanēja dziesmas un arī garīdznieku uzrunas, un visbeidzot viss plašais gājiens devās uz Doma laukumu, kur bija šo svētku kulminācija.
Saruna par šī gājiena ideju un nepieciešamību.
Raidījuma Pāri mums pašiem viesi ir Rīgas vecā Svētās Ģertrūdes un arī Bolderājas evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs Oskars Smoļaks, Latvijas Mūzikas akadēmijas absolvents un draudzes "Prieka vēsts" slavēšanas grupas vadītājs Valters Gleške, Rīgas Svētā Jēkaba katedrāles pasākumu koordinatore Gunta Ziemele. -
Mēs satiekamies Tēva dienas vakarā. Patiesībā varētu svinēt pat pusapaļu jubileju, jo pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas šī tradīcija tika iedibināta 2009. gadā, bet pasaulē tā ir vēl daudz senāka, un arī mēs šovakar vēlamies sveikt visus tēvus, vectēvus, papus. Un kādos vēl mīļos vārdos tiek saukti tēvi un tie, kas audzina ģimenē jauno paaudzi, Par viņiem arī ļoti daudz aizkustinošu vārdu ir lasāms šodien, piemēram, arī sociālajos mediju vietnēs.
Raidījumā Pāri mums pašiem viesojas trīs tēvi: Mārcis Zīverts, Jelgavas baptistu draudzes mācītājs, viņš ir piecu bērnu tēvs; Igors Rautmanis, Monitoringa programmas vadītājs, Baltijas Pastorālā institūta lektors, kurš ir ieguvis arī starpkultūru attiecību un vadības maģistra grādu Fullera teoloģiskajā seminārā Amerikas Savienotajās Valstīs, pirms tam arī sporta pedagoģijas maģistra grādu un studējis teoloģiju Londonā. Viņš ir trīs bērnu tēvs, ģimenē aug dēls un divas meitas; Kaspars Šterns ir Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps, viņa ģimenē aug četri dēli.
Varam runāt gan par dēliem, gan par tēviem, par savstarpējām attiecībām. Taču ir kāds liels bet, ko sauc par statistiku. Un, godīgi sakot, šie dati pārsteidz, jo kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes statistikas gadagrāmatas pagājušā gada dati, izrādās, ka izplatītākais ģimenes tips Latvijā ir vientuļās mātes ģimene. Varētu teikt - akmens vīriešu dārziņā. 37,3 % ir vientuļās mātes ģimenes, tad seko precētu pāra ģimenes, kurās dzīvo bērni, un tie ir 26%. Tad ir precētu pāru ģimenes bez bērniem - 18%. Vēl krietni mazāk ģimeņu, kurās bērni aug pie vientuļā tēva. Tur ir tikai 7,9%.
Ja reiz ir tādas dati, ko jūs sacītu par šo problēmu, kāpēc tā ir tāda izveidojusies? Es jau minēju par akmentiņiem vīriešu dārziņā, bet varbūt jums ir kādas citas versijas? -
Tiekamies īpašā vakarā. Ir 1. septembris, sācies zinību uzkrāšanas laiks, zinību iegūšanas laiks. Daudziem šis jaunais sākums ir zīmīgs. Atmiņas par to ir visiem, jo kurš gan kādreiz nav devies ar asterēm vai gladiolām uz skolu, lai zināšanas iegūtu.
Pirmā skolas diena rīt, 2. septembrī, bet šajā vakarā tiem, kuriem nav agri jāceļas, iespējams labpatiks, uzkavējoties pārdomās par kontroli un paškontroli. Jeb ko nozīmē "ņemt dzīves stūri savās rokās" un ko nozīmē uzticēt savas dzīves vadību Dievam.
Zīmīgi, ka Bībelē, ir ļoti daudz tādu gadījumu ar aprakstiem, ļoti cilvēcīgiem, izrietot no mūsu psihes un psiholoģijas - "es zinu, kā labāk". Ļoti daudzi gan Vecajā, gan Jaunajā Derībā ir šādu gadījumu, kur cilvēks nevis vadās pēc Dieva norādījuma, bet viņš pats ir izdomājis, kā būs vislabāk. Un acīmredzot tāpēc arī pastāv divējādas lūgšanas: vienas, kuru doma ir - es zinu, kas man ir vajadzīgs, un es lūdzu, Dievs iedod man to; un tad ir otras - kad mēs varbūt vaicājam Dievam, bet ko tad viņš grib un kas varbūt mums tiešām nāks par labu?
Apstāsimies varbūt pie gadījumiem, kad cilvēks "ņem savās rokās stūri" un nolemj sakārtot dzīvi pēc savas saprašanas. Varbūt atstāsim mierā pašu klasiskāko gadījumu Ādamu un Ievu, bet ir ļoti daudz arī citu gadījumu. Kas jums pašiem varbūt nav prātā?
Raidījuma viesi ir Reformātu Bībeles draudzes mācītājs Alvis Sauka un draudzes vecākais Egils Šmagris. -
Šoreiz raidījumā par septiņiem klupšanas akmeņiem jeb septiņiem galvenajiem grēkiem, kas traucē sasniegt, kā mēdz sacīt, savu labāko personības veidolu vai labāko sava "es" versiju. Pastāv uzskats, ka tieši šie septiņi grēki var būt par iemeslu neveiksmēm biznesā, attiecībās un daudzās citās jomās.
Vai tā ir vai nav, grūti spriest, jo, piemēram, viens no šiem grēkiem, kas ir mantrausība un skopums, droši vien palīdzēs cilvēkam tikt pie lielākas mantas, bet jautājums tik un tā paliks – vai viņš ar šādu dzīvesveidu būs laimīgs? Tāpat droši vien varētu būt ar skaudību vai slinkumu...
Septiņus klupšanas akmeņus, par kuriem ikdienā diezin vai īpaši domājam, palīdz izprast Ādažu evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs Ivars Jēkabsons un Madonas baptistu draudzes mācītājs, biedrības "Baltijas globālā iniciatīva" vadītājs Pēteris Eisāns. -
Šoreis raidījuma Pāri maums pašiem viesis ir teoloģijas doktors no Šveices - priesteris Andris Marija Jerumanis. Protams, ka mūsu viesa dzīve arī ilgu laiku ir bijusi saistīta un joprojām ir saistīta ar Latviju, bet ne tikai ar Latviju, protams, arī ar Šveici, ar Beļģiju, ar daudzām citām pasaules valstīm. Un, tā kā šobrīd ir tieši aktīvākais posms, kad cilvēki ir devušies ceļā uz Aglonu no visdažādākajām Latvijas vietām, tad šovakar arī sazvanīsimies ar dažām grupām, un arī vēsturiski atskatīsimies, kā tas ir bijis šeit pirmsākumos, kad sākās šī svētceļnieku kustība pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Bet vispirms saruna ar priesteri par svētceļojuma nozīmi.
-
Raidījums Pāri mums pašiem šoreiz veltīts ceļam kā iespējai, ko ejot fiziski, tu vienlaikus piedzīvo garīgas pārmaiņas un, iespējams, var tuvoties gan pats sev, gan arī Dievam. Raidījuma viesi ir Latvijas Svētā Jēkaba ceļa asociācijas dibinātāja Sandra Rone un Ogres un Salaspils katoļu draudžu prāvests Ilmārs Tolstovs, jo jau nākamajā nedēļā sāksies ceļš ar kājām uz Aglonu arī jums.
Vispirms no visas sirds suminām savas dzīves īpašā un arī grūtā ceļa gājēju, kurai tieši šodien ir 99. dzimšanas diena. Tā ir sirdsapziņas lieciniece Lidija Lasmane-Doroņina. Arī šodien kopā ar Lidiju tika svinēti svētki un dāvāti ziedi, un arī Lidijas dzīvi var nosaukt par svētceļojumu, kurā viņa ir spējusi iet uzticībā Dievam un arī savai zemei. Tāpēc raidījumā skan dažas Lidijas atziņas, kad svinējām viņas 95. dzimšanas dienu, un arī kāda īpaša jubilārei tuva dziesma. -
Raidījuma Pāri mums pašiem runājam par to, kā mēs veidojam savus priekšstatus par Dievu un cik lielā mērā tie atbilst īstenībai. Tāds ir raidījuma temats, un ir vērts tam pievērsties, jo, kamēr vien mēs esam šai pasaulē, tikmēr atrodamies tādā kā izpētes zonā. Ne velti Bībelē ir vārdi: tagad mēs redzam miglaini kā spogulī, bet tad vaigu vaigā.
Tātad mēs redzam miglaini kā spogulī vai varbūt varētu sacīt - nojaušam, bet dažkārt jau šķiet, ka pat miglaini neredzam, jo ko gan var zināt par to pasauli, kura mūsu acīm nav skatāma? Protams, ir Svētie Raksti, varbūt arī tur vajag kādu padomdevēju, kā tos lasīt. Protams, mēs varam ieiet baznīcā, bet kur ir garantija, ka, tur kādu laiku esot, mēs pēkšņi iegūsim kādu pārdabisku pārdzīvojumu un personisku sastapšanos ar Dievu? Taču cilvēkā tomēr mīt neaizskaidrojama bet arī dziļa nojausma, ka tomēr ir kāds, kas ir lielāks par mums, kas par mums rūpējas, kas neļauj šai pasaulei aiziet bojā, kas dažkārt, varbūt ekstremālās situācijās mūs ir glābis.
Bet dažkārt tomēr ir arī tā, ka šis ceļš uz attiecībām ar Dievu var būt visai sarežģīts. Ir gan sacīts: meklējiet un atradīsiet, klauvējiet un atvērs, lūdziet - saņemsiet. Tomēr ne vienmēr tā notiek, ka uzreiz mēs nesaņemam visu, ko lūdzam, un ne vienmēr tiek atklāts tūdaļ, kā klauvējam. Tāpēc vispirms jautājums, kādi varbūt ir mūsu ačgārnie priekšā par Dievu vai mūsu šķēršļi, kāpēc mēs neiepazīstam Dievu, kāds Viņš ir, un varbūt arī tāpēc neveidojas attiecības ar Viņu?
Raidījuma viesi ir Rīgas Reformātu Bībeles draudzes mācītājs Alvis Sauka un draudzes vecākais Egīls Šmagris. -
Droši vien, ka daudzi būs ievērojuši izdevumu ar nosaukumu "Mieram Tuvu", jo tas ir redzams gan preses kioskos, gan arī, protams, dievnamos to var sastapt, bet ne tikai, arī slimnīcās un daudzās citās vietās. Tāda neliela formāta grāmatiņa ar ļoti intriģējošu nosaukumu. Un, lūk, izrādās, ka ir pagājuši jau 25 gadi, kopš "Mieram Tuvu" ceļo pie saviem lasītājiem, ceļo uz visdažādākajām valstīm ne tikai šeit, Latvijā, bet arī daudz kur citur, ceļo uz nomaļām lauku vietām, visādos veidos sasniedzot savu klausītāju. Jā, speciāli saku arī klausītāju, jo ir arī Mēneša dziesma, ir iespēja arī internetā "Mieram tuvu" aplūkot un iepazīt.
Par šo trīssimto jubilejas numuru un arī par 20 gadu pieredzi kopā ar "Mieram Tuvu" raidījumā Pāri mums pašiem saruna ar izdevniecības "Kala raksti" vadītāju un izdevuma "Mieram Tuvu" redaktori Aiju Balodi, ar priesteri, Rīgas dekānu Edgaru Cakulu, kurš ir teoloģiskais konsultants šim izdevumam, un arī ar mākslinieci Lauru Feldbergu, kas rūpējas par izdevuma māksliniecisko noformējumu. -
Pagājušajā svētdienā mēs runājām par to, kā mūsu izrunātie vārdi var ietekmēt mūsu dzīvi, bet loģiski, ka pirms vārda ir doma. Tāpēc apsolījām, ka šoreiz pievērsīsimies arī domu pasaulei. Cik lielā mērā domu pasaule ietekmē mūsu dzīvi? Ko iesākt ar negatīvām domām un piedevām vēl tādām, kas nemitīgi atkārtojas? Un kāpēc domu pasaulei ir pievērsta tik liela uzmanība arī Svētajos Rakstos?
Mēdz sacīt, ka doma ir viens no varenākajiem spēkiem pasaulē, jo visam, kas tiek īstenots, iesākumā ir doma. Un eksperti secinājuši, ka dienas laikā cilvēks izdomā apmēram līdz 60000 domu, un diemžēl 70% no tām ir negatīvas. Varbūt būsiet ievērojuši, ka dažas no domām mēdz uzmācīgi atkārtoties visdažādākajās variācijās, radot nemieru. Tātad domu pasaule un kas to ietekmē? Vai tam ir kāds teoloģisks skaidrojums? Tātad – ko Bībele mums saka par domām?
Raidījumā Pāri mums pašiem sarunājas Rīgas Āgenskalna baptistu draudzes mācītājs Edgars Mažis un Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas draudzes prāvests bīskaps Andris Kravalis. -
Raidījuma Pāri mums pašiem saruna veltīta tematam par vārda spēku un par to, kā mēs lietojam vārdus, un vai mēs varētu sacīt - kā runāsi, tā arī dzīvosi? Cik lielā mērā mēs kontrolējam savu valodu un savas domas, uz kurieni mēs tās virzām? Un ir vēl viens aspekts, ko mēs ar saviem vārdiem apstiprinām: ja mēs apstiprinām realitāti, kas ir slikta, varbūt mēs šai realitātei vēl piešķiram papildu spēku un rodas tāds kā apburtais loks? Šie ir virzieni, ko esam iecerējuši šajā sarunā risināt.
Raidījuma viesi - Rīgas Vecās Svētās Ģertrūdes draudzes mācītājs Krists Kalniņš un luterāņu mācītājs no Austrālijas Aldis Elberts, kurš pirmo reizi ir raidījuma viesis. -
Nezinu cik daudzi no jums kādreiz dzīvē būs jautājuši, kas tas par iemeslu, kāpēc īsti kaut kas neveicas, buksē vai neizdodas, kaut arī racionāla iemesla tam nav. Toties varbūt ir iracionāls iemesls un vārds tam varētu būt arī skaudība. Iemesli, kāpēc skaudība uzrodas ir bezgala daudz: tu piemēram no rīta pamosties ielūkojies sociālajos medijos un ieraugi, ka kāds no tava paziņu loka lieliski pavada atvaļinājumu kaut kur Vidusjūras krastā un laime staro viņa apmierinātajā sejā. Bet tev atvaļinājums tikai novembra beigās un tu skaidri sajūti, ka kaut kur sažņaudzas pakrūtē tāda šķebīga kņudoņa par to, ka citam šobrīd iet labāk nekā tev.
Varētu sacīt, šī kņudoņu pakrūtē var būt tāda neapzināta un nekontrolēti, ar kuru mēs pat nevaram cīnīties īsti, bet izrādās, ka to sauc par skaudību. Liekas normāla emocija, kurš gan ar to nav saskāries tā vai citādi, bet izrādās, ka aiz šīs skaudības stāv tādas ļoti smagas arī garīgas konsekvences. Kas tad īsti ir no garīgās puses sakāms par skaudību?
Raidījuma Pāri mums pašiem viesis ir Salaspils un Ogres katoļu draudžu priesteris prāvests Ilmārs Tolstovs. -
Mēs satiekamies jūnija pirmajā svētdienā, kad tepat Vecrīgas ielās un arī daudzviet citur Latvijā varēja neikdienišķu gājienu ar baznīcu karogiem un tautas tērpiem, godinot Jēzus Kristus klātbūtni Vissvētākajā sakramentā. Savukārt vakar, 1. jūnijā, cilvēkus visā Latvijā vienoja Baznīcu nakts, kas nu jau kļuvusi par gaidītu notikumu, tā norisinājās jau 11. reizi, pulcējot turpat 180 baznīcas visā Latvijā. Ja mēs atvērtu Baznīcu nakts karti, tad ieraudzītu šo neparasto ainu, ka ikvienā novadā - gan lielās pilsētās, gan mazos ciematos - durvis ir vēris kāds dievnams, kas gaida ikvienu uz tikšanos.
Raidījumā Pāri mums pašiem saruna par šo notikumu, kā tas ir aizritējis un kāda ir iegūtā pieredze. Studijā ir Baznīcu nakts rīkotāju pārstāve Sintija Jozēna un mācītājs Ivars Jēkabsons. -
Turpinām runāt par Svētā Gara spēku un par Dieva darbību šodien pasaulē. Bībelē mēs lasām, ka Jēzus, staigādams par šo pasauli, dziedināja slimos, atbrīvoja saistītos, aklus darīja redzīgus, darīja daudzas zīmes un brīnumus. Bet Bībelē mēs arī lasām, ka visas šīs zīmes ticīgajiem ies līdzi. Tā ir rakstīts Svētajos Rakstos. Vai mēs redzam tik spēcīgā veidā Dieva darbību, kā Bībelē tas ir aprakstīts? Vai tiešām tā notiek mūsdienās?
Raidījuma Pāri mums pašiem viesi ir cilvēki, kas ar šo Dieva spēku ir pārdabiskā veidā saskārušies, un droši vien neviens vairs nevarēs jums iestāstiet, ka tā ir tikai sagadīšanās vai kāds psiholoģisks triks. Tie ir Marija Gūtmane, Pāvils Matjuhovs, Sanita Liljē un arī Latvijas Vasarsvētku draudžu apvienības bīskaps Modris Ozolinkēvičs.
Kad mēs lasām, kas ir sacīts un kādi apsolījumi ir doti, interesanti, protams, sacīts, ka visas šīs zīmes, tātad būtībā brīnumi, ticīgajiem ies līdz. Tad rodas jautājums - ja šīs zīmes neiet līdzi, ja mēs ikdienā ar tādiem brīnumiem nesastopamies, tad kas ir ar mūsu ticību?
Brīnumi tomēr mēdz notikt. Par to mēs arī šovakar runāsim raidījumā, jo pavisam drīz notiks evaņģelizācijas dievkalpojumi "No mīnusa uz plusu". No 31. maija līdz 2. jūnijam Rīgā, Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā, un šajos evaņģelizācijas pasākumos kalpos evaņģēlists Nātans Moriss. Es domāju, ka šajās kalpošanās jūs esat daudz dažādus piedzīvojumus tiešām redzējuši, sastapuši. Bet vispirms par šo notikumu, jo tas allaž ir tāds centrālais notikums arī jūsu kā Vasarsvētku draudzes kalpošanā. -
Pirmām kārtām sveicam visas māmiņas skaistajos pavasara svētkos, jūsu svētkos! Un bezgala priecājos par visiem tiem lielajiem un mazajiem bērniem, kuri rūpējās par to, lai jums šodien šie svētki būtu. Saku paldies arī savam dēlam par to.
Ja jau reiz Māmiņdiena, tad skaidrs, ka kādai māmiņai ir jābūt studijā, bet šovakar studijā ir ne tikai māmiņa, bet arī tētis. Eiropas gada Goda ģimene – Baiba un Māris Ozoli no Jelgavas un Salaspils katoļu draudzes prāvests priesters Ilmārs Tolstovs.
Baibas un Māra ģimenē aug 11 bērni – piecas meitas un seši dēli, jaunākajam bērnam drīz būs pieci gadi – vecākajam jau 26 gadi. - Se mer
