Episoder
-
Cik stabila ir valdība un vai tās sastāvā varētu būt izmaiņas? - šādas runas politiķu aprindās sākušas raisīties uzreiz pēc aizvadītajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Kuluāru sarunās izskan, ka pievienoties koalīcijai varētu aicināt vēl kādus politiskos spēkus. Premjere Evika Siliņa no Jaunās vienotības ir norādījusi, ka koalīcija ir stabila, bet - viņa esot atvērta sarunām par tās paplašināšanu. Ministru nomaiņu tuvākajā laikā neplānojot.
Pašreizējai trīs politisko spēku – "Jaunās Vienotības", Zaļo un Zemnieku savienības un "Progresīvo" – veidotajai koalīcijai Saeimā ir knaps pārsvars ar 53 no 100 balsīm. Pērn, veidojot Evikas Siliņas ("Jaunā Vienotība") vadīto valdību, panākumiem nevainagojās centieni izveidot plašāku koalīciju, "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība nonāca opozīcijā. Pēdējās nedēļās ap Eiropas Parlamenta vēlēšanām aktualizēts temats, kā koalīciju varētu paplašināt un nostabilizēt.
Par to, ka notiek sarunas par iespējamām pārmaiņām ne tikai valdības ministru sastāvā, bet arī par valdības koalīcijas iespējamu paplašināšanu ar vismaz daļu "Apvienotā saraksta", ceturtdien bija lasāms arī portālā "Diena.lv". Šīs sarunas gan iestrēgušas vairāku neskaidrību un savstarpēji pretrunīgo interešu dēļ. To, ka sarunas par centieniem paplašināt valdības koalīciju notiek, Latvijas Televīzijas raidījumā "Šodienas jautājums" neslēpa arī premjere Siliņa. -
Valsts kontroles ziņojums šonedēļ apstiprināja bažas par to, cik lielas problēmas ir "Rail Baltica" projekta realizāciju. Krustpunktā nedēļas aktualitātes analizē Latvijas TV raidījuma "Kas notiek Latvijā?" žurnālists Jānis Domburs, Latvijas Radio Pētnieciskās žurnālistikas daļas vadītājs Ģederts Ģelzis un "Re:Baltica" izpilddirektore un redaktore Sanita Jemberga.
Eiropas Parlamenta vēlēšanas ir aiz muguras un politiķi var nomierināties. Bet ir citas lietas, par ko lauzīt galvu. Piemēram, par „Rail Baltica” projektu, kur nākušas klāt jaunas, diemžēl nepatīkamas atklāsmes. Jārunā arī par Sabiedrības integrācijas fonda prasību atmaksāt daļu naudas, ko pētnieciskās žurnālistikas centrs „Re:Baltica” saņēma par dokumentālajām sērijām „Šķelšanās”, jo neesot ievērotas prasības par latviešu valodas lietošanu, krievu teksti ir titrēti, nevis tulkojums ierunāts balsī. -
Mangler du episoder?
-
Skolās un bērnudārzos pāreja uz izglītību valsts valodā aizvadītajā mācību gadā noritējusi optimāli, un latviešu valodas zināšanas visstraujāk progresējušas bērniem pirmsskolā un sākumskolā. Taču teju pusei jeb vairāk nekā 70 skolu un bērnudārzu jāstiprina prasme un motivācija kvalitatīvi vadīt pārmaiņas un strādāt ar kolektīvu. Ar šādiem secinājumiem ceturtdien dalījās runātāji Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) konferencē.
Aizvadītais mācību gads bija pirmais, kurā uzsāka pāreju uz latviešu valodu bērnudārzos, kā arī 1., 4. un 7. klasēs.
Kā vienu no galvenajiem secinājumiem IZM minēja pašvaldības, skolu un bērnudārzu veiksmīgu sadarbību.
Novērots, ka aizvadītajā mācību gadā lielākais progress bija bērnudārzos un 1. klasē, bet lielākas grūtības 4. un 7. klasē. No tā izriet, ka nepieciešams atbalsts skolēniem ar zemām latviešu valodas prasmēm.
Tāpat vairāk jāvelta uzmanība skolu sadarbībai ar pirmsskolām par bērnu sagatavošanu skolai, kā arī sadarbībai ar vecākiem. Arī bērniem ar speciālām vajadzībām nepieciešams nodrošināt plašākus mācību un metodiskos materiālus.
Problēmas ar mācībām latviešu valodā secināmas atsevišķās izglītības iestādēs, kur par pāreju uz izglītību valsts valodā vērojama vairāk formāla attieksme un kur veltīta nepietiekama uzmanība, lai pilnvērtīgi sagatavotos un pēc iespējas plašāk izmantotu piedāvātos atbalsta veidus. -
Valsts kontrole 12. jūnijā nāca klajā ar situācijas izpētes rezultātiem par "Rail Baltica" projektu. Problēmas ar sadārdzinājumu un neskaidriem finansējuma avotiem ir visām trim Baltijas valstīm, arī Latvijai. Tas ir viens no tematiem, par ko runājam raidījumā. Pievēršamamies arī iecerei pārskatīt nodokļu sistēmu: kādi ir iespējamie piedāvājumi un kāda ir situācija budžetā? Krustpunktā izvaicājam finanšu ministru Arvilu Ašeradenu.
Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas Radio Ziņu dienesta producente Aiga Pelane un žurnāla "Dienas Bizness" žurnālists Māris Ķirsons.
-
“Pārsvarā vienības frontē balstās uz voluntieru sagādātajām vai pašu karavīru pirktajām mašīnām. Šī palīdzība ir izšķiroši svarīga. Mums jāsaprot, ka tas viss ir pa īstam. Ja ir iespēja, ir jābalsta,” tā sarunā ar žurnālistu Dīvu Reiznieku saka "Drošinātāja" šīs nedēļas viesis Normunds Kalniņš - zemnieks, kurš izveidojis domubiedru grupu “UA un LV”, kas jau 2 gadus uz Ukrainu ved gan automašīnas, gan citu palīdzību.
Savukārt Rihards Plūme Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu iztaujā par šādiem jautājumiem:
Kā Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultāti ietekmēs Ukrainu?
Kārtējās kodolieroču mācības Baltkrievijā. Kas mums no tā?
Iekšpolitiskās ķezas Ukrainā galīgi nelaikā.
Epizodes gaita:
00:31 Ievads
03:50 Drošinātāja ekspertes Kristīnes Bērziņas komentārs šoreiz par šādām aktualitātēm:
05:21 Kā Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultāti ietekmēs Ukrainu?
11:56 Kārtējās kodolieroču mācības Baltkrievijā. Kas mums no tā?
15:23 Iekšpolitiskās ķezas Ukrainā galīgi nelaikā. Vai Zeleneskis šauj sev kājā?
20:30 Dīvs par balsojumu ASV pārstāvju palātā, kurā mēģināja apturēt ASV tēriņus NATO vajadzībām.
22:23 EXPLAINER: Cik daudz Krievijas ieslodzīto krituši cīņā par Bahmutu.
25:41 Lielā mērā izsmēluši ieslodzīto resursus, Krievija nu vervē globālajos dienvidos.
26:54 Piesakām šīs epizodes galveno viesi – Kārli Krastiņu no fonda “Support Azov Latvia”
28:24 Nupat šķērsota Ukrainas-Polijas robeža, dodoties atpakaļ uz Latviju.
28:48 Šajā reizē uz Ukrainu aizvestas mašīnas, riepas riepu balansieris un īpaši džipi, kas tiks izmantoti kā platformas raķešu palaišanas sistēmām.
31:01 Kā tiek izvēlētas vienības, kurām palīdzēt.
31:48 Vedot palīdzību sanāk būt 10-15 kilometrus no frontes līnijas.
32:40 Nav mērķis riskēt, svarīgi pašiem saprast viņu vajadzības.
33:08 Ko Normunds redz esot blakus frontei.
33:53 Lai saprastu, kas notiek, jāskatās kartē un jāvēro kā virzās fronte.
34:24 Ukraiņu karavīri šobrīd daudz optimistiskāki. Ieroču piegāžu apjomu nevar salīdzināt ar to, kāds bija ziemā.
36:12 Lielākās grūtības rada rotācijas trūkums.
36:56 Frontē jauno mobilizācijas vilni neapspriež. Katrs dara savu darbu.
38:06 Pilsētās par mobilizāciju gan satraucās, jo dzirdēti daudzi sāpīgi stāsti par komandieru neizdarību frontē, kas noved pie nevajadzīgiem zaudējumiem.
40:29 Kā mainās Ukrainas armija?
41:31 Cilvēki, kuri nečīkst ikdienā, ir darītāji arī X stundā.
41:50 Cilvēki nebaudās būt tuvi. Tas ļoti uzlādē.
42:40 Savstarpējā attieksme fenomenāla.
43:15 Vai mediji Latvijā neaizraujas ar Ukrainas un ukraiņu heroizāciju?
45:25 Līdz šim pārsvarā palīdzējuši austrumu frontei, tagad ir doma pievērsties arī dienvidiem.
45:50 Ja agrāk prasīja džipus, tad tagad ņem arī vieglās. Sharan ir lieliski noderīgi. Ja agrāk neņēma benzīna mašīnas, tad tagad ņem arī tās.
46:44 Ja cilvēkiem Latvijā ir iespēja, tad piedāvājiet lietotas mašīnas, pat ar defektiem.
47:22 Kā ASV piešķirtie miljardi ietekmē parasto cilvēku sniegtā atbalsta apmērus?
50:28 Kāda ir voluntieru loma? Ko viņi izdara tādu, ko valstis nevar izdarīt?
50:58 Pārsteidz ka aizmugurē dienestiem ir jaunas mašīnas, bet frontē tādas praktiski nevar redzēt.
51:28 Vienības frontē pārsvarā balstās uz mašīnām, ko sagādā voluntieri. Tas ir izšķiroši svarīgi un rada jautājumus.
53:11 UA un LV niša kopējā palīdzības ainā ir automašīnu sagāde dažādām Ukrainas armijas vienībām.
55:17 Polijas-Ukrainas robežas šķērsošana šobrīd grūtības nesagādā.
58:58 Kas Normundam liek pozitīvi skatīties nākotnē.
1:00:54 Vai latviešiem jābrauc uz Ukrainu?
1:02:38 Cilvēkiem ir jāsaprot, ka tas ir pa īstam. Ja ir iespēja, jāatbalsta.
1:06:04 Sarunas beigas.
1:06:15 Rihards un Dīvs pārrunā dzirdēto
1:08:20 “Tavi Draugi” noliktava tukša. Ja iespējams, palīdziet viņiem.
1:09:28 Nākamajā nedēļā intervija ar ukraiņu partizānu.
1:10:05 Rakstiet mums [email protected]
Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.
Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs -
Lai lemtu par pievienotās vērtības nodokļa palielināšanu, jāskatās uz situāciju kopumā, tā, komentējot finanšu ministra teikto par iespējamo pievienotās vērtības nodokļa celšanu, intervijā „Latvijas Radio” pauž Latvijas bankas prezidents Mārtiņš Kazāks. Viņš arī sacīja, ka Eiropas Centrālās bankas lēmums samazināt procentlikmes par 0,25 procentpunktiem jau pavisam drīz atspoguļosies kredītņēmēju maksājumos.
Premjere paudusi, ka Latvijas budžeta situācija nav ļoti pozitīva un dažādu ārēju apstākļu dēļ budžeta situācija ir saspringta arī citās Eiropas valstīs. Kādu jūs kā centrālās bankas vadītājs redzat šo situāciju?
Mārtiņš Kazāks: Domāju , ka šī gada sākums budžeta ziņā ir visgrūtākais tāpēc, ka inflācijas vairs nav un stipras izaugsmes vēl nav. Iepriekšējos gados inflācijas un cenu kāpuma dēļ ienākumi budžetā kāpa diezgan strauji. Šobrīd Latvijā inflācija ir tuvu nullei, līdz ar to inflācijas pavējš budžetam ir beidzies, savukārt izaugsmes pavējš… Lai gan mums izaugsme ekonomikā ir sākusies. Jaunais biznesa cikls ir sācies. Pirmajā ceturksnī izaugsme bija diezgan spēcīga – 0,9 % pret pagājušā gada pēdējo ceturksni, bet ne iedzīvotāji to īsti vēl jūt, ne arī tas ir pietiekoši strauji, lai būtiski palielinātu budžeta ieņēmumus. Līdz ar to šī gada pirmā puse budžeta ienākumu ziņā ir diezgan vārga.
Otra lieta, kas pasliktina budžetu, ir ģeopolitiskā situācija, līdz ar to nepieciešamība vairāk tērēt aizsardzībai. Es gribu uzsvērt, ka aizsardzība nav tērēšana. Aizsardzība un drošība ir investīcija. Tā ir investīcija drošībā, lai mēs eksistētu kā valsts, kā daļa no Eiropas Savienības. Ja cilvēki jūtas nedroši, viņi mazāk tērē, mazāk investē un tas nozīmē, ka ekonomiskā izaugsme ir lēnāka. Drošības investīcijas ir ļoti svarīgas gan tam, kā iedzīvotāji jūtas, gan mums kā valstij, lai mēs eksistētu. Drošības joma un investīcijas drošībā ir jaunas industrijas sākums, kas arī ekonomikai dod lielāku izaugsmi.
Šajā brīdī mums ienākumi ir mazāki un tēriņi lielāki. Situācija budžetā nav vienkārša, tā ir diezgan sarežģīta. Bet vislabākais veids, kā no tās iziet, ir caur spēcīgāku izaugsmi. Tie galvenie darbi saistītos ar straujākas izaugsmes nodrošināšanu – paņemt nost visas klapes, kas bremzējušas izaugsmi. Paņemam nost birokrātiju, nevajadzīgu administratīvu slogu, ļaujam iedzīvotājiem un uzņēmējiem audzēt ekonomiku un tas budžetā atgriezīsies kā lielāki nodokļu ieņēmumi. Ja ar to nepietiek tad skatāmies, kas notiek ar nodokļu politiku. -
Jautājums par to, kā virzīties ar pensiju indeksāciju šajā un nākamajā gadā, vēl risināms nākamā gada budžeta veidošanas sarunās. Tās nesāksies ātrāk par augusta otro pusi, secināms no apspriedēm šodien, 12. jūnijā, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē. Labklājības ministrijas plāns paredz nākamgad indeksēt visas pensijas, savukārt mēģinājums par to runāt jau šogad atduras pret Finanšu ministrijas iebildumiem.
Atbilstoši spēkā esošajai kārtībai Latvijā pensijas indeksē vai tās vērtību izlīdzina ik gadu 1. oktobrī. Pašlaik tas notiek 50% apjomā no pērnā gada iemaksu vidējās apdrošināšanas algas. Šogad ieplānots pensiju indeksēšanas slieksni celt, stāsta Labklājības ministrijas valsts sekretārs Ingus Alliks, norādot uz apspriestu versiju to attiecināt uz plašāku pensiju saņēmēju loku.
Lai atteiktos no pensijas indeksēšanas sliekšņa ierobežojuma, šajā gadā visu pensiju indeksācijai papildus būs nepieciešami 7,2 miljoni eiro, bet 2025. gadā – jau 35,9 miljoni eiro. Nozares diskusijās izkristalizējies vēl viens valsts budžetam saudzīgāks variants – atstāt pensijas indeksācijas robežu, bet indeksēt visas pensijas 100% apjomā, kas apmēram 25% pensionāru ikgadēju pensijas pieaugumu. Labklājības ministrija lēsusi, ka tad izmaksas būtu ap 5,2 miljoniem šogad un 22 miljoni – nākamgad.
Ja virzītu kādu no šiem variantiem, Saeimai par to paātrinātā kārtībā būtu jāgroza likums līdz augusta vidum, pauda Ingus Alliks. Taču šie ir tikai versiju piedāvājumi un apspriedes, viņš piebilda.
Sarunu par šo tematiku pašlaik gan neatbalsta Finanšu ministrija. Ir vienošanās, ka par pensiju indeksācijas iespējām nākamajā gadā apspriedes sākamas budžeta veidošanas procesā – ne ātrāk kā augusta otrajā pusē, ņemot vērā tobrīd aktuālos skaitļus par valsts budžeta pildīšanos un iespējā, uzsvēra Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre Karīna Ploka.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija nekādus lēmumus saistībā ar pensiju indeksācijas jautājumu nevirzīja. Saeimas opozīcijas deputāte Ramona Petraviča no „Latvija pirmajā vietā” frakcijas tomēr aicināja turpināt diskusijas par iespējām pensionāru situāciju uzlabot jau šogad.
Savukārt uz deputātu atbildību virzīt saskaņotus un saprotamus lēmumus mudināja deputāte Ingrīda Circene no „Jaunās Vienotības”.
Latvijas Pensionāru federācija iepriekš paudusi atbalstu Labklājības ministrijas iecerei indeksēt visu pensijas apjomu nevis pusi no tā. Saeimas Sociālo un darba lietu komisija vienojās apspriedi par šo jautājumu sasaukt jūlija beigās. -
Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātu atbalsis valstu iekšpolitikas norisēs. Aktualitātes analizē politologi Veiko Spolītis un Ojārs Skudra.
Makrons spēlē va banque
Eiropas Parlamenta vēlēšanu oficiālie rezultāti vēl nebija paziņoti, kad pagājušās svētdienas, 9. jūnija, vakarā Francijas prezidents Emanuels Makrons izsludināja pašreizējā valsts likumdevēja – Nacionālās Asamblejas – atlaišanu un ārkārtas vēlēšanas. Tām jānotiek divās kārtās – 30. jūnijā un 7. jūlijā. Iemesls ir franču elektorāta lemtais Eiroparlamenta mandātu sadalījums, vairāk nekā 31% balsu un, attiecīgi, 30 deputātu vietas piešķirot galēji labējai Nacionālajai apvienībai, plaši pazīstamai arī kā „Lepenas partija”, savukārt prezidenta pārstāvētajai sociālliberālajai partijai „Renesanse” atvēlot vien nepilnus 15% un 13 vietas. Tikai par nepilnu procentu no prezidenta partijas atpaliek franču sociālistu alianse.
Par riskantu prezidenta Makrona soli dēvē teju visi, daži to sauc arī par neprātīgu, norādot, ka šādi viņš, iespējams, paver Marinas Lepenas radikāļiem ceļu uz Francijas varas virsotni. Ja viņi svinēs pārliecinošu uzvaru šais ārkārtas vēlēšanās, prezidentam, visdrīzāk, nāksies nominēt par premjeru Lepenas gados jauno protežē Žordānu Bardelu. Ir analītiķi, kuri spriež, ka tieši tāds varētu būt Makrona mērķis – līdz 2027. gada prezidenta vēlēšanām likt radikāļiem izgāzties valdības darbā un tā mazināt Lepenas izredzes uz prezidenta krēslu. Taču Nacionālā apvienība līdz šim sevi pierādījusi kā disciplinētu spēku, un tās programmas pamatā ir sociālā, migrācijas kontroles un cita iekšpolitikas tematika, kas pamatā ir valdības darba lauks. Un tad var gadīties tā, ka 2027. gadā Eiropa tiek pie Francijas, kuru stūrē radikāli nacionālisti, eiroskeptiķi un Kremļa draugi.
Vēl viens bažas raisošs jaunums šai ziņā ir labēji centriskās Republikāņu partijas līdera paziņojums par gatavību bloķēties ar Nacionālo apvienību. Tas gan izraisījis tūlītēju sašutuma vētru republikāņu partijas iekšienē, kur šāda vienošanās ar radikāļiem tiek uzlūkota kā tradicionālo republikas vērtību nodevība. Nav gan izslēgts, ka piepildās prezidenta Makrona iespējamais aprēķins ar ārkārtas vēlēšanām un savu iesaistīšanos kampaņā mobilizēt elektorātu un nacionālā līmenī revanšēties Lepēnai par Eiropas līmenī zaudēto. Un, protams, pastāv iespēja, ka jaunievēlētajā Nacionālajā Asamblejā nevienam spēkam nebūs nozīmīga pārsvara, un tad prezidentam būs jāmēģina vienoties par koalīciju vai atbalstu – ar jau piesauktajiem republikāņiem vai ar kreisi centrisko Sociālistisko partiju.
Beļģija „gobelēna valdības” gals
9. jūnijā vēlētāji Beļģijā piedalījās veselās trīs vēlēšanās, ievēlot deputātus ne tikai Eiroparlamentā, bet arī Beļģijas nacionālā parlamenta apakšnamā – Pārstāvju Palātā, kā arī reģionālajos parlamentos – Flandrijas parlamentā, Valōnijas parlamentā, Briseles parlamentā. Beļģijas vācvalodīgie pavalstnieki pie tam ievēl arī savu Vacvalodīgās kopienas parlamentu, savukārt par Beļģijas Frančvalodīgās kopienas parlamenta deputātiem automātiski kļūst Valōnijas parlamenta deputāti un 19 frančvalodīgi deputāti no Briseles parlamenta. Savukārt Pārstāvju Palātas 150 deputātu korpuss arī tiek dalīts divās grupās pēc valodas piederības – nīderlandiešu valodā runājošajā flāmu un franču valodā runājošajā valoņu daļā, un lai izlemtu jautājumus, kas skar šo etnolingvistisko grupu intereses, vairākums nepieciešams ne vien parlamentā kopumā, bet arī katrā no grupām atsevišķi. Attiecīgi autonomi norit arī politiskie procesi Flandrijā un Valonijā.
Galvenais svētdienas vēlēšanu iznākums ir premjerministra Aleksandra De Krō valdības demisija. Šis kabinets pēc mokoša gandrīz piecsimt dienu ilga procesa tika sadiegts 2020. gada oktobrī kā raibs gobelēns, kura musturī gan flāmu, gan valoņu liberāļi un liberālkonservatīvie, tāpat abu kopienu sociāldemokrāti, abu kopienu zaļie, kā arī flāmu kristīgie demokrāti. Vēlēšanās šīm partijām gājis kā nu kurai, taču kopējais rezultāts ir negatīvs, un lielākās frakcijas nākamajā parlamentā būs līdzšinējiem opozicionāriem.
Nepiepildījās nopietnākās bažas, kas priekšvēlēšanu laikā solīja spožu uzvaru radikālajiem flāmu nacionālistiem – partijai „Flāmu interese”, kuras programma paredz Flandrijas atdalīšanos no Beļģijas valsts un ir arī izteikti eiroskeptiska. Tomēr flāmu vēlētāju vidū šos radikāļus par dažiem procentiem un deputātu vietām apsteigusi mērenākā Jaunā flāmu alianse, kuras programmā ir flāmu un valoņu daļu autonomijas nozīmīgs pieaugums, bet ne secesija. Savukārt Valonijā, kur tradicionāli populārākas ir kreisās partijas, negaidīti panākumi ir līdz šim valdības koalīcijā ietilpušajai Reformistu kustībai, kas atstūmusi no pirmās pozīcijas sociālistus. Vissmagākos zaudējumus vēlēšanās cietusi valoņu ekoloģistu partija, atvadoties no trim ceturtdaļām mandātu, savukārt lielākie ieguvēji, teju trīskāršojot savu mandātu skaitu, ir valoņu centristu partija „Pārliecinātie”.
Līdzīgi nacionālajam līmenim ir arī rezultāti sacensībai par 22 Eiroparlamenta deputātu vietām. Izskan viedokļi, ka, iespējams, tradicionālā Beļģijas politikas karte ar labējiem flāmu ziemeļiem un kreisajiem valoņu dienvidiem sāk mainīties, abām daļām šobrīd sliecoties tuvāk centram.
Quo vadis, Europa?
Uzlūkojot shēmas ar jauno, pagaidām vēl neoficiālo, vietu sadalījumu starp frakcijām Eiropas Parlamentā, tā vien gribas teikt: „Nav nemaz tik traki!” Lai arī pāris politiskajām grupām diezgan nozīmīgs vietu skaits gājis zudībā, savukārt dažām citām drusku audzis, vismaz to pirmais trijnieks skaitliskā svara tabulā pagaidām šķiet nemainīgs. Tiesa, to varētu mainīt līdz šim vēl grupām nepiederīgie deputāti, kad izvēlēsies savu politisko „jumtu”. Starp šiem nepiederīgajiem šobrīd ir arī „Alternatīva Vācijai”, Ungārijas valdošā partija „Fideš” un Polijas Konfederācijas partija.
Smagāko kritienu piedzīvojuši zaļie, zaudējot 18 no līdzšinējām 74 vietām un noslīdot no ceturtās uz priekšpēdējo sesto pozīciju. Skaitliski vēl vairāk zaudējusi liberālā „Atjauno Eiropu” frakcija – 23 mandātus, tomēr arī pēc šī krituma tai ir cerības palikt trešajai lielākajai Eiroparlamentā. Savukārt lielākie ieguvēji, pretēji priekšvēlēšanu periodā pastāvīgi daudzinātājam, šķiet, izrādīsies nevis radikāli labējie, bet labēji centriskie spēki. Frakcijas skaitliski nedaudz augušas gan Eiropas Tautas partijai, gan Konservatīvo un reformistu grupai, gan grupai „Identitāte un Demokrātija”, bet frakciju lielums labējā flangā ir apgriezti proporcionāls to radikālismam, Tautas partijai saglabājot stabilas līderpozīcijas. Kā otrā lielākā joprojām paliek Sociālistu un demokrātu grupa. Tomēr uz šīs visumā līdzsvarotās ainas fona satraucošas ir Eiropas vēlēšanu atbalsis divās lielākajās dalībvalstīs.
Francijas liberāļu sakāve un prezidenta Makrona lēmums izsludināt ārkārtas parlamenta vēlēšanas ar visām iespējamajām sekām šodienas raidījumā izpelnījies atsevišķu tematu. Visai augstos toņos vēlēšanu rezultātus piesauc arī Vācijā. Kanclera Olafa Šolca sociāldemokrāti ieguvuši mazāk kā 14% balsu, kas ir šīs partijas vājākais rezultāts nacionālā līmeņa vēlēšanās vairāk nekā simts gadu laikā. Proporcionāli vēl krietni smagāku kritumu piedzīvojis vēl viens valdošās koalīcijas partneris – Zaļā partija, kas zaudējusi deviņus no līdzšinējā divdesmit viena mandāta. Toties par uzvaru līksmo labējie radikāļi „Alternatīva Vācijai”, kas ierindojušies otrajā vietā aiz kristīgajiem demokrātiem. Par viņiem, ja neskaita Berlīni un dažus tai piegulošos reģionus, kā arī Tīringenes galvaspilsētu Erfurti, vienotā ierindā balso visa agrākā Austrumvācija. Uz jautājumu par iespējamu Vācijas valdības demisiju kanclers Šolcs gan atbildējis noliedzoši. Kā iekšpolitiski nozīmīgi Eiroparlamenta vēlēšanu rezultāti tiek piesaukti arī Ungārijā, kur premjera Orbana partija „Fideš” ieguvusi krietni mazāk, nekā cerēts, kā arī Spānijā un Dānijā, kur opozīcija bija cerējusi traktēt šos rezultātus kā referendumu par pie varas esošo, attiecīgi, Pedro Sančesa un Metes Frederiksenas kreisajām valdībām.
Sagatavoja Eduards Liniņš. -
Jaunais Kriptoaktīvu pakalpojumu likums, ko Saeima galīgajā lasījumā varētu skatīt rītdien, 13. jūnijā, noteiks galveno kriptovalūtas tirgus uzraugu un arī regulēs līdz šim neregulēto tirgu. Tirgus dalībniekiem arī būs nepieciešama tā saucamā baltā grāmata, lai varētu nodrošināt tirgus pārskatāmību.
Kas ir kriptovalūta? Tā ir tā saucamā virtuālā valūta, ko var digitāli nosūtīt, glabāt vai tirgot un tas var funkcionēt kā apmaiņas līdzeklis. Tā nav atzīta par likumīgu maksāšanas līdzekli, un nav arī nav uzskatāma par banknoti un monētu, bezskaidru naudu un elektronisko naudu. Populārākās ir "bitcoin" un "ethereum".
Līdz šim Eiropas Savienībā nepastāvēja vienots kriptovalūtas tiesiskais regulējums. Tagad ir pieņemta jauna Kriptoaktīvu tirgus regula un tuvākajā laikā Latvijā pieņems jauno Kriptoaktīvu pakalpojumu likumu. Ko tas nozīmē, stāsta Finanšu ministrijas Finanšu tirgus politikas departamenta direktore Aija Zitcere.
„Tas nozīmē, ka kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšana kļūs par daļu no regulētiem finanšu pakalpojumiem un kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, lai šādus pakalpojumus sniegtu, būs jāsaņem licence. Papildus arī daudzi no esošajiem tirgus dalībniekiem varēs sniegt kriptoaktīvu pakalpojumus – portfeļu pārvaldīšanu, pārskaitījumu veikšanu atbilstoši katra tirgus dalībnieka specifikai un šādu pakalpojumu sniegšanai būs nepieciešams informēt uzraugu, ka tirgus dalībnieks vēlas tos sniegt.”
Tāpat jaunums būs tas, ka kriptoaktīvu emisijām būs nepieciešama tā saucamā baltā grāmata jeb pamatinformācijas dokuments, ar ko varēs iepazīties visi ieguldītāji, tādā veidā uzlabojot tirgus pārskatāmību.
Šorbīd kriptoaktīvu pakalpojumi nav regulēts finanšu pakalpojums un tos uzrauga tikai noziedzīgi iegūtu līdzekļu novēršanas jomā, bet no 1. janvāra to darīs Latvijas Banka. -
Veselības ministrija ir nākusi klajā ar detalizētu paziņojumu par gaidāmajām izmaiņām kompensējamo medikamentu modelī. Iedzīvotājam zāles kļūs pieejamākas, jo nav pamatojuma tam, ka kaimiņvalstīs tās pašas zāles izmaksā lētāk nekā Latvijā.
Šobrīd Veselības ministrijā viens no aktuālākajiem jautājumiem ir, kā panākt vienlīdzīgu efektīvu un ilgtspējīgu zāļu cenas veidošanās mehānismu, kas nav pārskatīts kopš 2005. gada. Recepšu zāles,kas nav kompensējamas, un kompensējamie medikamenti tagad ir vienā modelī. Patreiz Latvijā ir daudz dārgāki medikamenti nekā mūsu kaimiņos Lietuvā un Igaunijā, taču izskaidrojumu bieži vien nevar atrast. Tas tā vienkārši ir. Jaunajā kompensējamo medikamentu modelī īpaši svarīgi ir aizsargāt trūcīgus un maznodrošinātu cilvēkus, kā arī bērnus invalīdus. Protams, arī mazās lauku aptiekas, jo tās bieži vien pilda arī doktorātu funkciju, jo tuvākais doktorāts atrodas vairāku desmitu kilometru attālumā.
Plānots samazināt kompensējamo medikamentu cenas par 15 - 20%. Tas attiecas uz dārgajiem medikamentiem, kas izmaksā vairākus desmitus eiro. Tas nozīmē, ja pašlaik kāds medikaments, piemēram, vēnu trombozes pacientam izmaksā 75.13 eur, tad pēc šī modeļa ieviešanas zāles maksās 33,83 eur plus 0,75 eiro par recepti.
Arī šis būs jaunums pēc izmaiņu ieviešanas. Tagad pacientam ir jāmaksā 0,71 eiro par recepti, turpmāk pacients maksās 75 eiro centus, neatkarīgi no tā, cik medikamenti ir iekļauti receptē. Zināms, ka lielai daļai iedzīvotāju nemaz nav iespējams nopirkt visas nepieciešamās zāles, tāpēc cilvēki izvēlas pirkt pa daļām. Arī turpmāk to varēs darīt, recepte būs pieejama arī vēlāk, samaksājot vienu reizi šos 75 centus.
Plānots, ka kompensējamo medikamentu modeļa izmaiņas varētu stāties spēkā no 1.novembra. Šobrīd šis projekts ir nodots sabiedriskajai apspriešanai, kā arī tam vēl ir jāgūst apstiprinājums Ministru kabinetā. -
Latvijas Jauno ārstu asociācija ir cēlusi trauksmi par krievu valodā nerunājošo jauno mediķu diskrimināciju gan studiju laikā, gan pēc tam, nonākot darba tirgū. Cik plaši izplatīta ir šī problēma un kādi ir risinājumi, gan runājot par komunikāciju mediķu starpā, gan ar pacientu, kurš nevēlas vai nespēj sazināties valsts valodā? Par valsts politiku un iespējamiem risinājumiem Krustpunktā diskutē Latvijas jauno ārstu asociācijas valdes locekle, ģimene ārste Alise Singha, Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Artjoms Uršuļskis, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāte Mairita Lūse un Latvijas Pacientu organizāciju tīkla pārstāve Baiba Ziemele.
-
Proeiropeiskās centra partijas ir saglabājušas vairākumu Eiropas Parlamentā – tā vakar, 9. jūnijā, vēlu vakarā, komentējot vēlēšanu rezultātus, paziņoja Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena. Viņa ir vadošā kandidāte no šajās vēlēšanās uzvarējušās Eiropas Tautas partijas, kuras sastāvā ir arī Jaunā Vienotība.
Fon der Leiena pauda pārliecību, ka viņai izdosies izveidot plašu un stabilu vairākumu, kas atbalstīs viņas kandidatūru uz nākamo piecu gadu termiņu. Tomēr vispirms par viņas vārdu būs jāvienojas dalībvalstu līderiem.
Līdz vēlam vakaram vēlēšanu rezultātiem Eiropas Parlamenta ēkā sekoja arī mūsu Briseles korespondents Artjoms Konohovs. -
Eirokomisāra postenim premjerministre Evika Siliņa (Jaunā Vienotība) visticamāk, virzīs uz trešo termiņu Valdi Dombrovski (JV). Tā Latvijas Radio programmā Labrīt skaidroja politoloģe Iveta Kažoka.
Savukārt iekšpolitiski, pēc Kažokas domām, ir sarežģītāk. Viņa norāda, ka būs pašvaldību vēlēšanas nākamajā gadā, tuvojas Saeimas vēlēšanas un spriedze koalīcijā pieaug.
Eiropas Parlamenta vēlēšanās Latvijā visvairāk balsu ieguvusi "Jaunā Vienotība", bet gan "Jaunajai Vienotībai", gan Nacionālajai apvienībai katrai ir pa diviem mandātiem. Kopumā Eiropas Parlamenta jaunajā sastāvā iekļuvuši septiņu politisko spēku pārstāvji.
Pa vienam mandātam izcīnīja „Latvijas attīstībai”, Apvienotais saraksts, "Progresīvie", "Saskaņa" un „Latvija pirmajā vietā”, liecina CVK apkopotie provizoriskie vēlēšanu rezultāti. Vēlēšanās piedalījās 33,82% balsstiesīgo vēlētāju. Vēlēšanas notikušas bez nopietniem starpgadījumiem. Vēlēšanu rezultātus oficiāli apstiprinās nedēļas laikā.
Daudzās Eiropas Savienības dalībvalstīs EP vēlēšanās labus panākumus guvušas labējo populistu partijas. Tostarp Francijā pārliecinoši uzvarējusi galēji labējā Nacionālā apvienība. Pēc sakāves vēlēšanās Francijas prezidents Emanuels Makrons paziņoja, ka atlaiž parlamentu un izsludina pirmstermiņa vēlēšanas. Savukārt Ziemeļvalstīs vēlēšanās savas pozīcijas nostiprinājušas kreisās partijas un zaļie, bet labējo partiju popularitāte mazinājusies. Saskaņā ar sākotnējām aplēsēm vēlētāju aktivitāte Eiropas Parlamenta vēlēšanās kopumā sasniegusi aptuveni 51%, paziņoja EP. -
Latvijā noslēgusies balsošana Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Sākusies balsu skaitīšana. Centrālā vēlēšanu komisija informēja, ka tās noritējušas bez starpgadījumiem.
Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātus Latvijā oficiāli paziņos pēc visu vēlēšanu iecirkņu slēgšanas visās ES dalībvalstīs – pusnaktī, naktī uz pirmdienu, 10. jūniju.
Kāda bijusi vēlētāju aktivitāte un cik uzrunājošas bijušas partiju kampaņas, analizē Latvijas Radio žurnālists Eduards Liniņš un socioloģe, pētījumu centra SKDS Sociālo un politisko pētījumu nodaļas vadītāja, projektu direktore, Latvijas Universitātes doktorante Ieva Strode.
Sazināmies ar Latvijas Radio korespondentiem Latvijas novados Ingu Ozolu Kurzemē, Renāti Lazdiņu Latgalē un Guntu Matisoni Vidzemē un laikraksta "Neatkarīgās Tukuma Ziņas" redaktore Ivonnu Plaudi.
Brīvajā mikrofonā uzklausām klausītāju domas. -
Latvija strikti iebilst Eiropas Komisijas vēlmei atkal ierobežot tradicionālo kūpinājumu ražošanu. Daļai dalībvalstu, tostarp Latvijai, patlaban šo produktu regulējumā ir noteikti izņēmumi. Taču Eiropas Komisijā atkal parādījušas diskusijas par iespēju samazināt maksimāli pieļaujamās policiklisko aromātisko ogļūdeņražu normas kūpinātajai produkcijai, kuru ražotāji realizē dalībvalstīs.
Zemkopības ministrija un nozares pārstāvji norāda, ka tas būtiski kaitētu Latvijas ražotājiem un nostādīs tos nevienlīdzīgos konkurences apstākļos ar citu dalībvalstu ražotājiem. -
Šīs nedēļas centrālais notikums, neapšaubāmi, ir Eiropas Parlamenta velēšanas. Kopā ar žurnālistiem Krustpunktā pārrunājam, kāda šī vēlēšanu kampaņa ir bijusi, kādus akcentus partijas ir likušas un ko varam sagaidīt pēc vēlēšanām. Analizē portāla "Delfi" žurnālists Raivis Spalvēns, TV24 žurnāliste Anita Daukšte un žurnāla "IR" žurnālists Aivars Ozoliņš.
-
Bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš nedomā, ka "Rail Baltica" projekta finansējuma problēmu atrisināšanai vajadzētu skatīties privātā investora virzienā. Viņš skaidroja, ka šis projekts ir citāda veida.
Strautiņš arī analizē pēdējo dienu aktualitātes ekonomikā.
Vakar, 6. jūnijā, Eiropas Centrālā banka paziņoja, ka pirmo reizi pēc vairāku gadu kāpināšanas un tad turēšanas uz vietas, beidzot par 0,25 procentpunktiem samazinās vairākas procentlikmes. Tāpat jau iepriekš Ekonomikas ministrija izvirzījusi mērķi līdz 2035.gadam panākt, lai Latvijas iekšzemes kopprodukts sasniegtu 83 miljardus eiro, kas nozīmētu, ka ekonomikas apmēriem desmit gados ir jādubultojas salīdzinājumā ar esošo situāciju. Savukārt finanšu ministrs Arvils Ašeradens no "Jaunās Vienotības" vakar paziņojis par iespējamu PVN kāpināšanu, ja tas būs nepieciešams. Kā vērtējami šie bankas lēmumi un politiķu paziņojumi? -
Cik vienota Eiropa savā attieksmē būs pret Ukrainu un Krieviju. Un kā ir ar Ķīnu. Un kāda būs attieksme pret Amerikas Savienotajām valstīm pēc ASV prezidenta vēlēšanām. Ar kādiem ārpolitikas izaicinājumiem nāksies saskarties Eiropas Parlamenta jaunajam sasaukumam? Krustpunktā analizē Latvijas Transatlantiskās organizācijas ģenerālsekretāre Sigita Struberga, Latvijas Nacionālās Aizsardzības akadēmijas pasniedzējs Jānis Kapustāns, TVNET žurnālists, starptautisko attiecību speciālists, politologs Artūrs Bikovs un Latvijas transatlantiskās organizācijas valdes locekle, profesore Žanete Ozoliņa.
Kas būs Eiropas Savienības ārējās politikas fokusā nākamajos gados? Kādi izaicinājumi mūs gaida, runājot par spriedzi pasaulē. Protams, nav šaubu, ka Latvijā uzmanība pirmkārt ir vērsta Ukrainas un Krievijas virzienā. Vai arī Baltkrievija jāpiemin. Bet tas ir saprotams, jo tas, kas tur notiek, mūs skar vissāpīgāk. Bet droši varam prognozēt arī citus izaicinājumus. Pirmkārt, attiecības ar Ķīnu, jo šis valstspolitika daudzos rada arvien lielākas bažas. Tad prezidenta vēlēšanas Savienotajās Valstīs, perspektīva par Trampa atgriešanos Baltajā namā daudzus satrauc. Tālāk jau arī jautājumi par Eiropas Savienības paplašināšanos, notiekošo Kaukāzā mums ir arī daudz nezināmā. -
“Visvairāk žēl, ka laiku, ko mums pērk ukraiņi, neizmantojam līdz galam lietderīgi, kaut kā cerot, ka Krievija mainīsies, kas arī ir absolūta ilūzija,” saka "Drošinātāja" šīs nedēļas viesis - Kārlis Krastiņš. Viņš ir finansists, zemessargs un labdarības fonda “Support Azov Latvia” kodola dalībnieks, kurš kopā ar domubiedriem gādā palīdzību Ukrainas bruņoto spēku vienībām. Par gūto pieredzi, redzēto un atziņām Kārli iztaujā Dīvs Reiznieks.
Savukārt Rihards Plūme Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu iztaujā par šādiem jautājumiem:
Cik ļoti Ukrainai atbrīvotas rokas?
Vai atbalsts Ukrainai pieaug? Ko sagaidīt no vairākiem starptautiskiem forumiem, kas būs veltīti dažādiem Ukrainas aizsardzības un atjaunošanas jautājumiem?
Cīņa pret hibrīddraudiem.
Epizodes gaita:
00:31 Ievads
01:49 Drošinātāja ekspertes Kristīnes Bērziņas komentārs šoreiz par šādām aktualitātēm:
03:20 Vairākas valstis beidzot ļāvušas Ukrainai savus ieročus izmantot triecieniem Krevijas teritorijā. Cik tas ir nozīmīgi?
07:50 Tuvākajā laikā gaidāmas vairākas starptautiskas sanāksmes, kurās galvenā loma atvēlēta Ukrainai. Vai no tā būs arī kāds praktisks labums?
12:35 Un Rietumi arvien nopietnāk apsver to, kā atbildēt uz Krievijas īstenoto hibrīdkaru Eiropā.
20:13 Dīvs un Rihards pārspriež dzirdēto. Putins – ģeniāls stratēģis?
22:17 EXPLAINER: Rihards skaidro ko nozīmē savstarpējās aizsardzības palīdzības līgumi, jeb “ "ilgtermiņa drošības saistības un vienošanās", ko Ukraina divpusēji paraksta ar arvien vairāk valstīm?
26:09 Piesakām šīs epizodes galveno viesi – Kārli Krastiņu no fonda “Support Azov Latvia”
28:13 Kāpēc Kārlis dara to, ko dara?
28:58 Cilvēki visvairāk grib saprast kāpēc karš vispār sācies un kas Ukrainā notiek šobrīd.
30:09 Ukrainas karavīri neuzdod jautājumu: kad karš beigsies – viņiem mērķis ir uzvara, bet cik tas prasīs laiku vai enerģiju – tas ir otršķirīgs jautājums.
30:38 Kārļa pamatdarbs finanšu jomā. Pats nekad nebija dienējis. Pirmā saistība ar militārajām lietām, iestājoties Zemessardzē pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 2014.gadā.
31:49 Tad nejauši sāka palīdzēt Azov. 2022.gadā pārgāja jau uz sistemātiskas palīdzības nodrošināšanu.
32:32 Par Kārļa pārstāvēto organizāciju “Support Azov Latvia” un veidu kā palīdz Ukrainas armijas vienībām.
35:09 Negodīgi cilvēki ir gan Latvijā, gan Ukrainā.
36:05 Mums patīk kārtība un ukraiņi respektē to.
37:37 Kā izvēlaties tos, kurus atbalstīt.
39:56 “Support Azov Latvia” niša ir palīdzība tieši Ukrainas armijai.
41:54 Ir situācijas, kad par labiem gumijniekiem lielāks prieks, nekā par HIMARS bez munīcijas.
42:13 Nogādājam palīdzību tieši rokās.
45:31 Kāda veida palīdzība līdz šim sagādāta visvairāk?
47:00 Kas ir galvenie atbalstītāji?
48:30 Sabiedrības atbalsta intensitāte ir viļņveidīga. Katram sava pieeja.
51:18 Cilvēkiem patīk personīga pieeja.
51:41 Naids aizmiglo acis. Ukrainā daudziem nav naids, bet skaidra apziņa, ka jānogalina tos, kuri atnākuši pie viņiem ar ieročiem rokās.
54:16 Labāk gatavoties ļaunākajam, lai tas nepiepildās.
55:37 Sievai radi Ukrainā.
56:55 Kāpēc katram latvietim ideālā gadījumā būtu vērts aizbraukt uz Ukrainu.
57:35 Latvijā klibo sabiedrības informēšana, lai sabiedrības viedoklis nekrīt galējībās.
58:45 Ukrainas pieredze liecina, ka valsts aizstāvēšanā jāiesaistās arī civilajiem.
59:52 Ukrainas armija ir spēcīgākā Eiropā un ja tā nāk mums palīgā, tas būtu ļoti nozīmīgi.
1:02:01 Riktīgais NATO ir Somija, Baltijas valsts, Polija un Ukraina.
1:03:25 Kā notikumi Ukrainā stiprinājuši aizsardzības industriju Latvijā?
1:05:18 Ukraiņi pērk mums laiku, lai mēs sagatavotos karam ar Krieviju.
1:06:30 Ukraiņu nopirkto laiku Latvija varētu izmantot efektīvāk, it īpaši civilās aizsardzības jomā.
1:08:20 Katram Latvijā būtu jāzina sava loma, gadījumā, ja nāktos aizstāvēties.
1:09:30 Dzīvot Krievijas tiešā pierobežā nozīmē pastāvīgu gatavību būt karā ar Krieviju. Un, jo tu būsi labāk gatavs karam ar Krieviju, jo tu dzīvosi mierā ilgāk.
1:10:06 Sarunas beigas.
1:10:19 Rihards un Dīvs pārrunā dzirdēto
1:11:48 Nākamajā nedēļā turpināsim sarunas par latviešu palīdzību Ukrainai.
1:12:12 Rakstiet mums [email protected]
Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.
Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs
-
Lai arī Latvijā pieaug cilvēku ar invaliditāti nodarbinātība, tomēr joprojām ir vairāki izaicinājumi – nav izmantots viss nodarbinātības potenciāls, ir ierobežota vides pieejamība. Cilvēkiem ar invaliditāti nepieciešamas arī darba tirgum atbilstošākas prasmes un kvalifikācija – par to šodien sprieda atbildīgā Saeimas komisija.
- Se mer
