Episoder
-
Latgalīšu literaturys raidīroksts “Puslopys” ir myusdīnu latgalīšu literaturys puslopu puorškūrsteišona – apsarunuošona ar autorim par raksteišonu, volūdu, kasdīnu i dzeivi kai taidu. “Puslopys” aicynoj īsaklauseit ari latgaliski pīraksteitūs dorbūs voi tūs fragmentūs pošu autoru skaitejumūs, taipat kotrā sasatikšonys reizē tūp vīna jaunys dzīsmis skice ar satyktuo autora tekstu.
Itūreiz raidīrokstā “Puslopys” par vysu, kas ir bejs, par autoru ar pseidonimu „Pai!”, par debeju prozā ar trušim i Latgolu, kurys vaira nabyus i byus cyta. -
Latgalīšu literaturys raidīroksts “Puslopys” ir myusdīnu latgalīšu literaturys puslopu puorškūrsteišona – apsarunuošona ar autorim par raksteišonu, volūdu, kasdīnu i dzeivi kai taidu. “Puslopys” aicynoj īsaklauseit ari latgaliski pīraksteitūs dorbūs voi tūs fragmentūs pošu autoru skaitejumūs, taipat kotrā sasatikšonys reizē tūp vīna jaunys dzīsmis skice ar satyktuo autora tekstu.
Itūreiz raidīrokstā “Puslopys” Līvija Liepdruviete.
Līvija Liepdruviete dzeju suokuse raksteit jau seņ, kai poša smej – paguojušuo godu symta septeņdasmitūs godu vydā. Tys beja vēļ pamatškolys laiks, bet pyrmais dzejis kruojums „Mirkļu mozaīka” Līvijai izguojs 1999. godā. Tai kai dzeja suokta raksteit vēļ tod, kod dzeivuojuse ar uzvuordu Benislavska, bet vāluok apsaprecūt uzvuords mainejīs iz Smirnova, Līvija lāmuse par lobu pseidonimam kai kompromisa variantam. Bet pseidonima vuordā simboliski īlykuse sova vactāva foļvarkys aba pusmuižys nūsaukumu. Līvijis dzymtuo vīta ir Rēzeknis nūvoda Rykova, ar kū jei cīši lepojās i zyna stuosteit daudzi viesturisku faktu.
Vys tik koč ari Līvija ir cīši ražeiga dzejneica i jai kūpumā jau izguojuši 8 dzejis kruojumi, sirdī jei ir latvīšu volūdys i literaturys školuotuoja, vuicejuse ari kristeigū muoceibu i etiku. Obejis juos sirdslītys dzaudzi kur dzeivē ir sasavejušs, tai kai daudzi juos dzejūli ir rakstāti kai veļtejumi sovim školānim, audzynomūs klašu absolventim, kur kotrā taidā dzejūlī jei raudzejuse īlikt kaidu ceļamaizi tuoluokajai dzeivei. Varbyut taišni deļ tuo Līvijis Liepdruvietis dzeju ari šudiņ daudzi izalosa īraksteit apsveikuma karteņuos iz kaidim svātkim. Ar juos vuordim ir radeitys vairuokys dzīsmis, ari školys i dzymtys himna.
Taipoš Līvija uzskota, ka taišni dzeja ir cīši vierteiga školys programys sastuovdaļa. „Es uzskotu, ka vajag školānim dzeju, jo dzeja vys tik munā uztverē boguotynoj bārnu, školānu, jaunīti. I dzeja eistineibā ari dūd koč kaidu gaišumu i sirsneibu. Nu i bez dzejis laikam eistineibā daudzi ari nav iztykuši tod, kod jī ir jaunīšu, pusaudžu vacumā, kod ir pyrmuo mīlesteiba. Tod ari tī, kuri nimyužam naroksta i vairs nikod naatsagrīž pi taida vuorda kai dzeja i dzejūļs, jī nūteikti ir koč kū rakstejuši.”
Aktivuos školuotuojas gaitys Līvija ir beiguse, bet dzeja vys vēļ teik raksteita cīši boguoteigai. Itūšaļt izguojs jau deveitais Līvijis dzejūļu kruojums. „Saceišu taisneibu, seviški es tūs dzejūļus ari nagiunu. Ka vysod, tikū jis skrīn koč kur, es jūs sagiutu, tod jūs byutu drūši viņ vaira. Jī bīži viņ kai skrīn tai i aizskrīn. I skaidrys, ka jis ir aizguojs, tys dzejūļs vairs naatsagrīž. Bet atīt koč kas cyts, bet vairs na tys.”
Līvija roksta kai latviski, tai latgaliski, paraudzeju na viņ dzeju, bet ari raksteišonu cytā žanrā – miniaturys.
"Bet garī dorbi nav deļ mane, ari dzejūļus maņ napateik raksteit cīši garus – peit, veit i nazkur viļkt jū garumā. Kū eisuok, tū lobuok!”
Līvijis volūda dorbūs ir boguoteiga i cytus autorus jei aicynoj nasavaireit nu izlūkšņu vuordu sovūs dorbūs, jo taišni tys dorbam var daškiert garšu i koloritu. „Tai kai garšvīlys, kod dalīk, tai ari ar vuordim. Dalīkam vīnu vuordeņu – jau koč kaida cyta nūskaņa rūnās, dalīkam cytu vuordu – cyta nūskaņa. Literaturā nu apvydvuordu eistineibā nav juosabeist, jūs vajadzātu lītuot, bet saceisim ar zynomu māru, jo bez suoļa mes zupu naādam, bet, ka jau ir par daudz, tod ir par daudz. Taipat i ar vuordim. Seviški garuokūs dorbūs skaidrys, ka jūs tī var byut daže cīši daudz, nu bet dzejūlī tī varbyut vīns kaids īspryuk speciali kai rozineite.”
Ar latgalīšu literaturys autorim sasarunoj muzikis, viesturnīks Arņs Slobožanins i projektu vadeituoja, latgalīšu volūdys popularizātuoja Edeite Husare. -
Mangler du episoder?
-
Latgalīšu literaturys raidīroksts “Puslopys” ir myusdīnu latgalīšu literaturys puslopu puorškūrsteišona – apsarunuošona ar autorim par raksteišonu, volūdu, kasdīnu i dzeivi kai taidu. “Puslopys” aicynoj īsaklauseit ari latgaliski pīraksteitūs dorbūs voi tūs fragmentūs pošu autoru skaitejumūs, taipat kotrā sasatikšonys reizē tūp vīna jaunys dzīsmis skice ar satyktuo autora tekstu.
Itūreiz raidīrokstā “Puslopys” Ivars Magazeinis / Juoņs Ryučāns.
Ivars Magazeinis ir latgalīšu dzejnīks, publicists, tulkuotuojs i ari gids. Sovus literarūs dorbus publiciejs ar pseidonimu Juoņs Ryučāns, vys tik pat atzeist, ka ar vuordu Juoņs jū saista ari daudzi kas vaira, tai kai tys ir ari juo kristeitais vuords.
Dzims Ivars Rēzeknis nūvodā, bet niu dzeivoj i par sovu sātu sauc Daugovpili. Juo dorba myužs ir vysā raibs, jis struoduojs vysvysaidus dorbus dažaiduos jūmuos – nu laikroksta „Diena”, Vangažu dzeļžabetona ryupneicys, da vuocu volūdys školuotuoja i eksperta Daugovpiļs Marka Rotko muokslys centrā. Niu Ivars struodoj tīsā.
Kai autoru Juoni Ryučānu literaturys cīneituoji pazeist jau nu deveņdesmitūs godu, kod jis pīsavērse dzejai i atdzejuošonai latgalīšu volūdā. Ryučāns teik uzskateits par vīnu nu latgalīšu postmodernuos dzejis golvonūs autoru. „Maņ tys beja tai, ka vajag metaforuos i ka latgaliski var izasaceit metaforuos. Bet na kai pošmierkis. I pļus, raugūt tūs vuordus, kas maņ apleik beja dzierdāti, tod piec tam maņ lela autoritatie ir ari profesore Leikuma. Paskaitūt jū, kū mes asam pagaisynuojuši i ka mes eistyn nazkod leksikā i puorejā, palosūt Nikodema Rancāna „Kristopa Brema ceļuojums pa Latgolu”, kod tei volūda vēļ nav samuoksluota, nu maņ tys ruodejuos, ka jū var salikt tādā modernā redzīnī. I kūpā ar tim vysim vuordim, kurus nu jauna var rozcyluot. Tys ir tys muns postmodernismys.”
Sevi gon jis sauc par konservatoru ituo vuorda lobuokajā nūzeimē. Nu 2006. goda jis ir ari Latvejis Rakstnīku savīneibys bīdrys. Ryučāna dzeja publicāta dzejis kūpkruojumūs i laikrokstūs. Bet jis ir izdevs ari divejis sovus dzejis kruojumus – „Sekšalteņu nūstuošonys” (2001) i „Nūstuošonys apleik tehnogodam” (2005). Taipoš Juoņa Ryučāna Dreizuos ailenis īskaņotas ari Naba music Dzejis diskā „INFLATIO POESIS” (2008).
Ivars nav daudzraksteituojs i ari niu literaturā nav cīši aktivs.
„Tys, ar kū suocēs Ryučāns deveņdesmitajūs godūs, tys kai jis mieginuoja piļneigi kai muzykants bez notu raudzeit pasceit, kū jis izjiut, pi tam gribiešona tū pasceit beja latgaliski. Te ari atseviška tema par kū tai. Normali cylvāki tai nadareja tymā laikā. Tod tys vyss var saceit ir lobs taids atspīdums nu tūs laiku.”
Vys tik, kai jis pats atzeist, ka kaids pakužynuos, Ivara voi Juoņa rodūšais gors var ari pasamūst. Šūbreid gon vaira interese ir par tulkošonys dorbu, kas ir ari juo oficialais darbs. „Tagadeņ vīnkuorši Ryučānam ruodīs, ka tai kai jis najādz pīsalāguot apstuoklim, lobuok itūšaļt paklusēt, jo tuos emocejis, kai es tūlaik tū dareju, nu tys dūtā šāļtī nav mūdē, pa munam. Koč ari maņ prīca, ka jaunī tū dora.”
2016. godā kūpā ar Sandru Ūdri Juoņs Ryučāns sarakstejs latgalīšu atmūdys darbinīkam Fraņčam Kempam veļteitū romanu „Aizlauztais spaits”, par kū autori sajiemuši latgalīšu kulturys goda bolvu „Boņuks”.
Ar latgalīšu literaturys autorim sasarunoj muzikis, viesturnīks Arņs Slobožanins i projektu vadeituoja, latgalīšu volūdys popularizātuoja Edeite Husare.
-
Latgalīšu literaturys raidīroksts “Puslopys” ir myusdīnu latgalīšu literaturys puslopu puorškūrsteišona – apsarunuošona ar autorim par raksteišonu, volūdu, kasdīnu i dzeivi kai taidu. “Puslopys” aicynoj īsaklauseit ari latgaliski pīraksteitūs dorbūs voi tūs fragmentūs pošu autoru skaitejumūs, taipat kotrā sasatikšonys reizē tūp vīna jaunys dzīsmis skice ar satyktuo autora tekstu.
Itūreiz raidīrokstā “Puslopys” Rasma Svikle.
Ar saknem Rēzeknis nūvoda Rogovkā i Preiļūs, vairuokus godus dzeivuojuse Daugovpilī Rasma Svikle niu sevi vaira pīskaita pi leivuonīšu. Rasmai ir 28 i jau vairuokus godus Leivuonu nūvoda školuos jei struodoj par karjerys konsultanti. Piec sarunu ar školānim, Rasma sacynoj, ka jaunīši myusu dīnuos dzejnīka dorbu nauztver kai profeseju, bet vys tik paraleli dorbam školā Rasma poša ir dzejnīks. Rudinī jei dasadaleja pyrmajā dzejis slamā „Rogovkys dzejis voga” i tyka leidz finalam. Sovus dorbus Rasma publiciejuse dažaidūs kūpkruojumūs, bet 2020. godā izguoja Rasmys pyrmais dzejis kruojums „Pārtapšana”. Puortapšonu Rasma skaidroj kai puotapšonys procesus kai sovā personeigajā izaugsmē, tai ari dzejā.
„Rokstu es jau nu bārna kuojis. I tei puortapšona ir tys kai munys personeibys puormaiņu process, tai ari munys dzejis puormaiņu process.”
Suokuse raksteit Rasma jau školys godūs, i vēļ arviņ jū īdvasmoj leits i rudiņs, taipoš jei īsadvasmoj nu dobys i dobys paruodeibu. Rasmys dzejā pasaruoda kai latvīšu literaruo tai i latgalīšu volūda. „Tī ir koč kaidi impulsi, kurūs es niu tai par reizi navaru nūraksturuot, bet tuos ir ir taidys šaļtenis, taidi impulsi, ka vuordi tev pruotā suoc skanēt taišni taidā volūdā, na sovaižuokā.”
Bet ar latgalīšu volūdu Rasmai ir eipašys attīceibys, tai kai tei ir juos dzymtuo volūda. „Es tik pyrmuos klasis laikā vyspuor īsavuiceju literari latviski runuot,” atguodoj Rasma.
Taipoš eipaša ir ari forma, kaidā Rasma nareši pīroksta sovu dzeju. Tuos ir, kai jei poša sauc, – treisrindis. „Tys vyspuor beja vydsškolys laikā jau. Mums beja taids prīškmats kai kulturologeja. Mes runuojom par cytom kulturom, i pasaruodeja haiku, tuos treisrindis [..] i mani uzrunuoja,” īdviesmi sovai dzejis pīroksta formai skaidroj Rasma, vēļ tik dalykdama, ka ziļbis, kai tys īrosts haikuos, jei naskaita, bet vys tik forma ir eisa i kūduleiga.
„Jo ir taidi breiži, kod tu gribi koč kū konkreti, eisi pasaceit, i nagribi izplyust četrpanteigūs nazcik dzejūļus. Gribīs eisai pasceit. I leidz ar tū maņ ir dīzgon daudzi – es jūs saucu par treisrindem. [..] Koč kaidys saļteņu sagiušonys, kas pasaruoda, kod gribīs kū cīši eisai pīraksteit.”
****
Dzeive sasita
plastmasa trauku
pret klusuma sīnom
****
Sorkona lopa
iz tovu lyupu
mīlesteiba
***
štorka pereklis
škūrstyna golā
ticeiba
****
opols pasauļs
kantainim pakšim
saulis sistemā skumst
Ar latgalīšu literaturys autorim sasarunoj muzikis, viesturnīks Arņs Slobožaņins i projektu vadeituoja, latgalīšu volūdys popularizātuoja Edeite Husare.
-
Latgalīšu literaturys raidīroksts “Puslopys” ir myusdīnu latgalīšu literaturys puslopu puorškūrsteišona – apsarunuošona ar autorim par raksteišonu, volūdu, kasdīnu i dzeivi kai taidu. “Puslopys” aicynoj īsaklauseit ari latgaliski pīraksteitūs dorbūs voi tūs fragmentūs pošu autoru skaitejumūs, taipat kotrā sasatikšonys reizē tūp vīna jaunys dzīsmis skice ar satyktuo autora tekstu.
Itūreiz raidīrokstā “Puslopys” Aelita Andrejeva.
Aelitā Andrejevā daudzi īspiejams atpazeist sovu pyrmū audzynuotuoju suokumškolā. Rēzeknis 5. vydsškolā Aelita nūstruoduojuse 26 godus. Aelita struodojuse na viņ pi tafeles školā, bet gataviejuse ari vuiceibu materialus cytim, pīsadalejuse ari projektā “Skola2030”, bejuse ari leidzautore gruomotai „Gostūs pi Boņuka”. Tok niu Aelita sevi meklej cytur, i var saceit, ka jau ir ari atroduse jaunā izaicynuojumā – byut par inspektori Vaļsts bārnu tīseibu aizsardzeibys inspekcejā. Aelita sajāmuse ari Nikodema Rancāna goda bolvu izcyluokajim Latgolys pedagogim, juos bolvu plauktā atrūnama ari Latgalīšu kulturys goda bolva “Boņuks”.
Saleidzinūši naseņ, pādejuo goda laikā, sabīdreibā Aelita atsakluoja ari kai latgalīšu literate. Jei roksta dzeju i stuostus. „Muna raksteišona suocēs jau vydsškolys laikūs. Es reizi pa reizei raksteju dzejūleišus, nalelus eisus stuosteņus i bīži viņ, ari struodojūt školā par školuotuoju, bārnim asu stuostejuse sovus izdūmuotūs stuostus.” Garuokus prozys dorbus Aelita raksteit suokuse viņ pādējā laikā, stuostūs īlīkūt atminis nu bierneibys.
„Tys ir muns dvēselis klīdzīņs. Rokstūt stuosteņus, puorsvorā stuostu, kas maņ tymā breidī ir svareigs i kas īt nu atmiņu, vysvaira nu bierneibys. Prūtams, sasaistūt tū ar myusdīnom.”
Kab stuosti i bārnim dūmuotī vuiceibu materiali byutu saistūši bārnim, ari jai pošai juopuorsavierš par bārnu: “I maņ ari ir jau sagatavis, dīzgon daudz ir materialu, kū es asu sagatavuojuse deļ muoceibu gruomotys latgalīšu rokstu volūdā, maņ ir stuosteni, uzdavumi, tys maņ ir nu īškys i es tū navaru apturēt sevī.”
Koč ari Aelita sovus stuostus i dzeju roksta latgaliski, jei ir dzymuse Uogrē i bierneibu pavadejusi Bauskys nūvoda Misā. „Latgolu i latgaliskū asu īpazynuse caur babeņu, bet dzeivuojuse leidz 13 godim es naasu Latgolā. I latgaliski runuot es īsavyuiceju tik 13 godūs Rogovkā,” atguodoj Aelita par laiku, kod puorsaciele iz dzeivi Nautrānu pogostā pi babys Miglinīkūs. Taišni ituos atminis par dzeivi pi babys Miglinīkūs bīži pasaruoda ari Aelitys stuostūs. „Vysu pamatu maņ ir īlykuse muna baba. [..] Es tū jutu i jiutu vēļ da šo laika, cik jei manī daudz ir īlykuse.”
Ar latgalīšu literaturys autorim sasarunoj muzikis, viesturnīks Arņs Slobožaņins i projektu vadeituoja, latgalīšu volūdys popularizātuoja Edeite Husare. -
Latgalīšu literaturys raidīroksts “Puslopys” ir myusdīnu latgalīšu literaturys puslopu puorškūrsteišona – apsarunuošona ar autorim par raksteišonu, volūdu, kasdīnu i dzeivi kai taidu. “Puslopys” aicynoj īsaklauseit ari latgaliski pīraksteitūs dorbūs voi tūs fragmentūs pošu autoru skaitejumūs, taipat kotrā sasatikšonys reizē tūp vīna jaunys dzīsmis skice ar satyktuo autora tekstu.
Itūreiz raidīrokstā “Puslopys” mygluojs.
mygluojs ir vysai jauns latgalīšu autors, kurais roksta ar pseidonimu, eistyn naatkluojūt sovu identitati i cikom sovu dzeji publiciejs viņ socialajūs teiklūs i internetā. „mygluojs – tys, pyrmom kuortom, ir koncepts,” tai atbiļdūt iz vaicuojumu, kas tod eistyn ir mygluojs, kai pyrmū soka pats pseidonima turātuojs.
„Tys ir koncepts, kū es izveiduoju, kod maņ beja cīši gryuši dzeivis periodi. Tod ir breižim taida sajiuta – gribīs pasceit: „Es nazynu, kur es asu. Maņ ir taida sajiuta, ka asu myglā.” I vīnā nu taidu epizožu es suoku raksteit dzeju.”
Pyrmuo atsakluošona publiski mygluojam beja septembra vydā Rēzeknis nūvoda Rogovkā dzejis dīnom veļteitajā pyrmajā dzejis slamā latgaliski. Tai eistyn mygluojs atsakluot vēļ arviņ nagryb, jo dzejūli īt vysā gryutūs dzeivis periodūs. „Es ari jiutūs cīši īvainojams, kod es runoju par sovu muokslu, par sovu dzeju. I nasagryb ar cylvākim par tū runuot.”
Pseidonimu mygluojs izvieliejs, jo pašam pateik i mygla kai dabys paruodeiba, i ari kai astronimiskys veiduojums. „Tys, ka mygluojs ir veirīšu dzimtis vuords, tys maņ galeigi natraucej. Maņ ruodīs tys pat dūd taidu breiveibu, ka, kod es asu mygluojs, es asu vīnkuorši objekts. Maņ nav dzimtis, es vīnkuorši asu nazkas. Tī dzymuma stereotipi dažreiz tai īrūbežoj ari pošu sevi.” Ari skaitūt cytu autoru dzeju, mygluojs autora dzymumam viereibu napīvierš, izsverūt, ka dzejūļa skaiteišona vys tik ir īniršona vaira autora īkšejā pasaulī.
Nu faktu, kū par sevi atkluoj mygluojs, ir Rēzekne kai centralais punkts geografiskā ziņā, dažaidi punkti Rēzeknis nūvodā i tuoluoki styuri Eiropā studeju laikā. Taišni pādejais mygluojam devs izpratni, ka „nav juosabeist nu tuo, ka mes pagaissim, ka mes puoruok daudz vērsimēs iz tū, kas nūteik cytur. Ka tu pīteikūši stypri turīs pi sova, tod ar taidu vīnkuoršu pasavieršonu i pabyušonu cytur, tu pats nikur napagaissi.”
mygluojs aicynoj byut saudzeigim pret jaunim autorim. „Parosti, kai maņ īt ar tim dorbim, kod maņ ir taida sajiuta, ka maņ ir nazkaida skoborga aizakieruse, ka maņ tiuleit tys ir juoizvalk voi maņ juodaboj tys uorā, tei ir tei zeime, ka voi nu es tiuleit tū sajiutu dabuošu uorā kai dzejūli, voi nu tys uzakruos manī. I tuos emocejis vīnkuorši var nūdareit ari puori. Tys spīdīņs dažreiz varbyut drusku vajadzeigs, lai tū skoborgu izdzeitu uorā, bet, ka tu puoruok stypri uzspīssi voi nu uzspīssi napareizi, tu jū īdzeisi dziļuok i uorā vairuok nadabuosi.”
Ar latgalīšu literaturys autorim sasarunoj muzikis, viesturnīks Arņs Slobožaņins i projektu vadeituoja, latgalīšu volūdys popularizātuoja Edeite Husare.
-
Aizpildi aptauju par podkāstiem un piedalies balvas izlozē: https://ej.uz/podkastuaptauja
Latgalīšu literaturys raidīroksts “Puslopys” ir myusdīnu latgalīšu literaturys puslopu puorškūrsteišona – apsarunuošona ar autorim par raksteišonu, volūdu, kasdīnu i dzeivi kai taidu. “Puslopys” aicynoj īsaklauseit ari latgaliski pīraksteitūs dorbūs voi tūs fragmentūs pošu autoru skaitejumūs, taipat kotrā sasatikšonys reizē tūp vīna jaunys dzīsmis skice ar satyktuo autora tekstu.
Itūreiz raidīrokstā “Puslopys” Ieva Johansson i juos dāls Jēkabs Birznieks.
Īva (Ieva) Johansson (Jūhansone) Covid pandemejis laikā piļneibā maineja dzeivi, nūdybynuoja sovu apvuiceibu i izaugsmis programu uzjāmumu, bet dzeivisvītu izalaseja piec tuo, voi piļsāta var pīduovuot dālām vareibu spēlēt hokeju. Itūšaļt obeji ar dālu Jākubu (Jēkabu) dzeivoj Daugovpilī, koč i Īvys dzymtuo puse ir Leivuons. 11 godu vacais Jākubs vys tik ir puorlīcynuots vydzemnīks, jo dzims Valmīrā, bet leluokū dzeivis daļu dzeivuojs Guļbinē.
Pārnejuo gods golā jī obeji kūpā izdeve gruomotu “Jākuba citati” aba bārnu dūmys vacuoku puordūmom. “Tys ir puse muns, puse mamys dorbs, deļtuo ka tod, kod es beju vysā mozeņš, suoču runuot lītys, kas maņ ruodejuos logiskys, bet mamai tuos pasalyka taidys smīkleigys i ari taidys īdvesmojūšys. I tod mama suoce pīraksteit. Tai vīnā šaļtī beja tik daudz, ka vajadzēja likt gruomotā, koč kai tū vysu sakūpuot,” par gruomotu ar poša citatim stuosta Jākubs. Mama Īva, kurei citatus apkūpuojuse, stuosta, ka suokuos Jākuba teicīni tyka da socialuo teikla Facebook, “bet ļauds poši suoce vaicuot, kod ta byus gruomota.” Īva atguodoj, ka Jākubs kai bārns suoce runuot cīši agri. “Divejūs ar pusi godūs jis jau suoce runuot pylnim teikumim – i vysaidys gudreibys, i vaicuojumus.” Tys ari beja laiks, kod mama dāla saceitū suokuse pīraksteit. Koč ari Jākubs runoj latvyski, gruomotys versejā bārna citati daīmami kai latvyski, tai latgaliski. “Asu latgalīte i vysod, kod es braucu kur nabejs voi iz Reigu, kur cytur voi iz uorzemem, es vysod asu sacejuse, ka asu nu Latgolys. Koč i dzeivovu Guļbinē i Reigā, bet sirdī vysod nu Latgolys. Es dūmoju, ka tei ir muna atsagrīzšonys gruomota. Ka es asu latgalīte, es ite dzeivoju, es ite asu, es ari kū nabejs skaistu Latgolai varu izdareit,” tai Īva.
Drūsme, sāta, mīlesteiba, saprasšona, dorbs, ryupis, uzvarys i cytys – kūpā vairuoki desmiti temu, kas dūmuotys kab paleidzātu vacuokim sasarunuot ar bārnim, izskaidruot procesus, lītys i kūpā ari dabuot atbiļdis ir gruomotys “Jākuba citati” pamatā.
“Mam, aizdūd maņ vysugryutuokū vaicuojumu iz pasauļa.
Es ari aizdūdu: “Kas ir mīlesteiba?”
Jākubs nasakavej: “Mīlesteiba ir tod, kod divi cylvāki sasateik, palīk par draugim. Tys vyss īt tuoļuok, tuoļuok, cikom jī obi ir mīlesteiba. Cik vīnkuorši!””
“Mes sātā pi golda voi ustobā runojam daudz. Varbyut tagad Jākubam cytys dūmys i skriejīni, kotram sovi leli dorbi doromi, bet, kod jis beja mozs, mes cīši daudz runovom. I tī navar naizīt ņikas, jo, ka tu runoj ar bārnu, jis runoj. I tu jū klausīs. I tī vysod ir dzilis dūmys. Daudzys mamys pasuokuma laikā soka - deļkam es naizraksteju nikuo, kū maņ bārns saceja, napīraksteju nikuo?” Kotram bārnam ir sova dūma,” stuosta Īva, atkluodama, ka itūšaļt piec gruomotys izdūšonys kūpā ar Jākubu daudzi brauc apleik pa dažaidom vītom, kab sasatyktu ar sovim skaiteituojim, apsarunuotu par gruomotā raksteitū i aizdūtu tamā pīraksteitūs vaicuojumus. “Tī pasuokumu, iz kurim braucam, īt konceptā ar pošu gruomotu. Tei nav literaturys gruomota, tei ir sarunu gruomota – citats ir kai impulss sarunai. Tev, ar bārnu skaitūt voi ar veiru skaitūt, voi ar kaidu draugu skaitūt kūpā, ir vareiba parunuot par tū temu. I tī ir vaicuojumi dasprausti kluotyn, ka tu nazyni, kū aizdūt draugim, tod vari apsavērt, puorskaiteit i parunuot. I cyti maņ tai ari soka: “Oi, beidzūt puorskaiteju gruomotu nu vuoka da vuoka i beidzūt beja par kū ar veiru parunuot,” smejās Īva.
Jākubs pats cīši aizaraun ar hokeju. Nu Īvys īdviesme ir doba. “Dobā tu vari puorskaiteit vysus pasauļa stuostus, tu redzi vysu, kas nūteik cylvākūs – vyss ir dobā, kai spīgelī.” Dūma par tū, ka varātu tikt par rakstneicu jai naasūt bejuse, bet par raksteišonys talantu sovulaik draugi vys nūruodejuši. “Bet maņ pateik raksteit. Maņ pateik dūmys, pateik tuos pagrīzt cytaižuok, ka juos skaņ ar cytu dziļumu. Nazynu, voi es jādzu, bet maņ tai pateik. [..] Maņ pateik apleikdūmys – kod tu pasoki vīnu, bet apuškā ir pavysam cyta dūma.”
Ar latgalīšu literaturys autorim sasarunoj muzikis, viesturnīks Arņs Slobožaņins i projektu vadeituoja, latgalīšu volūdys popularizātuoja Edeite Husare. -
Latgalīšu literaturys raidīroksts “Puslopys” ir myusdīnu latgalīšu literaturys puslopu puorškūrsteišona – apsarunuošona ar autorim par raksteišonu, volūdu, kasdīnu i dzeivi kai taidu. “Puslopys” aicynoj īsaklauseit ari latgaliski pīraksteitūs dorbūs voi tūs fragmentūs pošu autoru skaitejumūs, taipat kotrā sasatikšonys reizē tūp vīna jaunys dzīsmis skice ar satyktuo autora tekstu.
Itūreiz raidīrokstā “Puslopys” Inga Kaļva-Miņina.
Vysod smaideiguo i cīši pozitivuo Inga īt nu Zīmeļlatgolys, ir cīši daudzpuseiga i dorbojās dažaiduos sferuos. Studējuse filologeju, pedagogeju, komunikacejis zynuotnis. Piec juos izgleiteibys diplomu daudzuma jū varātu saukt ari par profesionalu studentu, vys tik Inga poša izsver – vyss dzeivē studātais da ituo ir nūderiejs. “Maņ tū vierzīņu ir daudz, bet vysi labi sasasauc. Maņ kūpā ir pīcys augšuokuos izgleiteibys i nu tūs treis magistra gradi.”
Filologeja i literatura Ingai vysod bejušys tyvys, jei poša daudzi pārk i ari skaita gruomotys, par tū doluos, taisūt sovu gruomotu apskotu blogu karuselis.lv. Vys tik Inga ir ari žurnaliste. Atkluojūt dažaidys regiona personeibys i nūtikšonys, jau desmit godu Inga struodoj laikrokstā “Vietējā Latgales Avīze”, bet par literaturu i taišni tū, kurei īt nu Latgolys, regiona kulturvidi i aktualitatem Inga roksta “Latvijas Avīzes” dalykumam “Kultūrzīmes”, Latvejis Rakstnīku savīneibys mienešrokstam “konTEKSTS”, kai ari latgalīšu kulturys ziņu portalam lakuga.lv.
Nu Inga na viņ roksta par cytim literatim, tok ari pošu var saukt par pylntīseigu jaunū literatu. Roksta kai dzeju, tai prozu, kai autore pīsadalejuse ari tradicionalajā literari muzykalajā nūtikšonā “Andrejdīna”, kurā kotru godu Rēzeknē sovulaik sasatyka Latgolys literati i muziki. Koč ari pošai sovys izdūtuos gruomotys vēļ nav i ari socialajūs teiklūs dzeju Inga napublicej, juos dorbi atrūnami dažaidūs literaturys kūpkruojumūs, kai ari bārnu dzejis antalogejā “Garā pupa”.
“Maņ ir cīši lela mape ar vysaidom rindeņom, kas godim var stuovēt, bet tod, kod ir kaids konkurss voi tu zyni, ka tev tai kai gribīs pīsasēst, tod es pajemu tuos lopys i dūmoju, ka nui, itū tai kai nūskaņa, ka varātu paturpynuot voi varbyut ideja kaida rodusēs.
Nu ir tai, ka tuos rindenis var cīši ilgi atstuovēt i tik piec kaidu godu puorsavērst dzejūlī.”
Ingai pateik ari dzīduot i sovu dzeju jei var ari nūdzīduot. Taipat vīna nu Ingys rakstureiguokūs īzeimu – drūsme pīsadaleit vysa dažaiduokajūs konkursūs, tūs vydā ari literarī.
Ar latgalīšu literaturys autorim sasarunoj muzikis, viesturnīks Arņs Slobožaņins i projektu vadeituoja, latgalīšu volūdys popularizātuoja Edeite Husare. -
Latgalīšu literaturys raidīroksts “Puslopys” ir myusdīnu latgalīšu literaturys puslopu puorškūrsteišona – apsarunuošona ar autorim par raksteišonu, volūdu, kasdīnu i dzeivi kai taidu. “Puslopys” aicynoj īsaklauseit ari latgaliski pīraksteitūs dorbūs voi tūs fragmentūs pošu autoru skaitejumūs, taipat kotrā sasatikšonys reizē tūp vīna jaunys dzīsmis skice ar satyktuo autora tekstu.
Itūreiz raidīrokstā “Puslopys” Aija Mikele.
Dzymuse Rēzeknis nūvoda Muokuļkolna pogostā, Aija Mikele ir vairuoku romanu autore (daudzi dorbi publicāti ari ar uzvuordu Zuja), publiciejusēs ari vairuokūs kūpkruojumūs, par pīmāru, literaturys almanahā “Olūts”.
Skaiteit Aija īsavuicejuse jau 4 godu vacumā, bet pyrmais dzejūļs rodīs, kod jai bejuši 6 godi. Dzeju turpynuojuse raksteit ari školys godūs. “Tod, kod beja ostoituos klasis aba “pa jaunam” 9. klasis izlaidums, es sovom draudzinem saceju – kod izaugšu lela, raksteišu gruomotys. Beja taida puorlīceiba,” soka Aija, dasaceidama, ka pyrmū romanu pīrakstejuse “Latvijas Avīzes” konkursam “Lata romāns”. I ar pyrmū romanu “Piepildi savus sapņus” (2002) tykuse ari uzvarātuoju vydā. Aija pārn uzjimta Latvejis Rakstnīku savīneibā i itūšaļt ir deveņu kriminalromanu autore. Jei roksta ari stuostus, dzeju i lugys, ir literatu bīdreibys “Latgales ūdensroze” vadeituoja i kai žurnaliste struodoj laikrokstā “Rēzeknes Vēstis”. Taipat navar napīminēt ari tū, ka Aija ir absolvējuse Daugovpiļs Universitatis Fizikys i matematikys fakultati. “Principā fiziki i liriki taidā veidā vysā daudzi atsaškir. Nu taišni tī pasnīdzieji i jo eipaši vīns teoretiskuos fizikys pasnīdziejs īmuocēja myus dūmuot i analizēt, i deļtuo varbyut ari tī detektivi koč kai vīgļuok rokstīs.”
Romana sižets Aijai atīt ar tuo suokumu i golu, kai ari ar varūņu vuordim, nu poša romana gaita vaira naasūt cik daudzi juos puorziņā. “Jī poši dzeivojās i es tik rokstu. [..]
šaļtim tys, kas tymā dorbā pasaruoda, maņ ari pošai ir taids kai atkluojums, kū tī varūni tī sadora.”
Aija nasliep, ir reizis, kod rakstnīks ir kai tys, kurs īsaver laikūs iz prīšku i juo pīraksteitais dorbs piečuok izaruoda, ka var byut i cīši eistyns. “Maņ tai beja, kod raksteju ari stuostus, kas beja vītejā avīzē daudzi publicāti. Tī beja vīns stuosts par vīnu lauku apleicīni, kur nalegali ražuoja kandžu, kuru piec tam uzdeve kai lobu grādeigū dzierīni i puorvoduoja pīna mašynuos. Piečuok, kod stuosts jau beja nūpublicāts, piec puora mienešu atsakluoja, ka koč kur Latgolā eistyn ir leidzeiga shema.”
Koč ari Aijis dzymtuo volūda ir taišni latgalīšu, dorbus jei roksta kai latvīšu literarajā volūdā, tai i latgaliski. Romani puorsvorā tūp latvyski, nu stuosti – latgaliski. “Tys dorbs atīt taidā volūdā, kaidā jis prosuos iz papeira.”
Ar latgalīšu literaturys autorim sasarunoj muzikis, viesturnīks Arņs Slobožanins i projektu vadeituoja, latgalīšu volūdys popularizātuoja Edeite Husare.
-
Latgalīšu literaturys raidīroksts “Puslopys” ir myusdīnu latgalīšu literaturys puslopu puorškūrsteišona – apsarunuošona ar autorim par raksteišonu, volūdu, kasdīnu i dzeivi kai taidu. “Puslopys” aicynoj īsaklauseit ari latgaliski pīraksteitūs dorbūs voi tūs fragmentūs pošu autoru skaitejumūs, taipat kotrā sasatikšonys reizē tūp vīna jaunys dzīsmis skice ar satyktuo autora tekstu.
Itūreiz raidīrokstā “Puslopys” Maruta Latkovska.
Maruta Latkovska sovulaik bejuse ilggadeja žurnala “Katōļu Dzeive” redaktore, struoduojuse kai žurnaliste, tulkuotuoja i itūšaļt ir vīna nu latgalīšu volūdys zynūšuokūs specialistu. Jū sovā ziņā var saukt ari par volūdys kolekcionari, vīns nu ituo breiža dorbu ir apkūpuot sovulaik savuoktūs latgaliskūs augus nūsaukumus vīnā izdavumā. Poša Maruta rakstejuse nav cik daudzi, ir izdūta vīna juos gruomota “Unuceite”, kurā apkūpuoti dažaidi stuosti nu sovys i unuku dzeivis. Juos īrūsynuojums bejs ari par pamatu pyrma dažu godu izdūtūs popularūs Kārļa Skalbis “Kaķīša dzirnavas” variantam latgaliski “Kačeiša patmalis”.
Maruta jau nu bierneibys runuojuse latgaliski, vys tik pīredzējuse laikus, kod latgalīšu volūda nabeja augši vārtāta. “Školā, pyrmajā klasē īsastuojūt, saprotu, ka tys latgaliskais nav nikas lobs, ka tei ir taida sātys voi kuknis volūda, ka smolkūs ļaudīs nu tuos vajadzātu pīsasorguot,” bierneibu atguodoj Maruta, kurys dzymtuo puse ir Viļāni. Studējuse Latvejis Universitatis Filologejis fakultatis žurnalistikys nūdaļā, studējuse ari duorzkūpeibu Bulduru tehnikumā, rakstejuse padūmu laika jaunīšu izdavumim, žurnalam “Padomju Latvijas Sieviete”. Poša vys soka, ka nav bejuse daudzi rokstūšs žurnalists, jai lobuok patics struoduot kai redaktoram ar cytu autoru materialim. Tūlaik, jau studeju godūs, Maruta daudz interesējusēs par latgalīšu volūdu i literaturu, kū pietejuse specfondūs i Nacionaluos bibliotekys Rešūs gruomotu i rūkrokstu nūdaļā, jo padūmu godūs lela daļa latgaliski raksteitūs tekstu atsaroda taišni tī. Bet vysvaira Marutu vys tik daudzi Latgolā zyna kai žurnala “Katōļu Dzeive” redaktori, kur jei nūstruoduojuse 26 godus. Kai vīnu nu leluokūs lapnumu jei puorsauc latgalīšu literatus, kas sovys literaruos darbeibys pyrmsuokumūs publicējušīs taišni “Katōļu Dzeivē” – jūs vydā ari vīna nu myusu dīnu spylgtuokūs latgalīšu literatu Ilze Sperga.
“Tū atgrīzeniskū saiti nu latgalīša ir cīši gryuši dabuot. Vīneigi, ka jau 2014. godā “Katōļu Dzeive” nūstuoja izīt, tod beja vairuoki veirīši, kas zvaneja iz redakceju i saceja, ka kai tai, mes tak vysu laiku losom! Saprūtit? Ka jau vaira nabyus, to jau pasoka. Bet tai, ka atsasauktu par kaidim rokstim, ka diskusejis izvastu, taida nabeja," par “Katōļu Dzeivis” laikim atguodoj Maruta.
"Gryuts latgalīti īkustynuot, bet, ka jau īkustynoj, to jau jis veļās.”
Ari itūšaļt Maruta daudz īsasaista latgalīšu volūdys atteisteišonā i saglobuošonā i, kai poša atzeist, šudiņ spāku i drūsmi jaunom lītom i iniciativom dūd unuki.
Ar latgalīšu literaturys autorim sasarunoj muzikis, viesturnīks Arņs Slobožanins i projektu vadeituoja, latgalīšu volūdys popularizātuoja Edeite Husare. -
Latgalīšu literaturys raidīroksts “Puslopys” ir myusdīnu latgalīšu literaturys puslopu puorškūrsteišona – apsarunuošona ar autorim par raksteišonu, volūdu, kasdīnu i dzeivi kai taidu. “Puslopys” aicynoj īsaklauseit ari latgaliski pīraksteitūs dorbūs voi tūs fragmentūs pošu autoru skaitejumūs, taipat kotrā sasatikšonys reizē tūp vīna jaunys dzīsmis skice ar satyktuo autora tekstu.
Itūreiz raidīrokstā “Puslopys” Mārīte Slišāne
Slišāni ir lapni zīmeļlatgalīši, kurī dzeivoj Bolvu nūvoda Upītis cīmā. Ar sovys pusis namaterialuo montuojuma i folklorys kūpšonu, i latgaliskajom aktivitatem Slišānu saime i ari Upīte ir plotai zynoma tyvuokā i tuoļuokā apleicīnē, reikojūt pasuokumus, festivalus, aicynojūt pi seve teatra trupys, napaseņ aiztaiseitajā školā īreikojūt izalauzšonys ustobu i vītu jaunajim uzjiemiejim. Mārīte ir jaunuokuo Slišānu saimē. Juos bruoļs Andris ir pazeistams festivala “Upītes Uobeļduorzs” organizātuojs i vītejuos folklorys tradiceju turpynuotuojs, kū sovulaik aizsuoce jūs tāvs literats, dzejnīks, folklorists, kulturys i sabīdryskais darbinīks Ontons Slišāns. Mārītis muosa Annele Slišāna ir zynoma tekstilmuokslineica i literate, projekta #100dečiLatvijai eistynuotuoja, bet muosa Lienīte Slišāne ir Latvejis Nacionaluo teatra gaismu muokslineica i ari unikala adeituoja. Bet poša Mārīte sevi sauc par tāva meitu, jai jau pošai ir treis bārni, saimisteiba, itūšaļt jei ir īvāruota tortu cepieja i sovu taiseitū nareši socialajūs teiklūs publicej, kluotyn dalīkūt kaidu pošys raksteitu dzejūli.
„Tys jau īlikts – tu navari sēdēt, tev ir juodora. Nikas tev napodness, napaliks. Un tev tuos vierteibas ir īliktas – latgaliskīs, tova puse, tovs koč kuods rodūšīs. Tev jis ira juoizpilda un juodora,” par sovys saimis napagurstūšu aktivitati soka Mārīte.
Dzejis izjiutu Mārīte montuojuse nu tāva. I cikom školys laikā vīnaudži pi sīnu lepejuši plakatus ar TV radzātom zvaigznem, Mārīte vysod bejuse lapna ar tāvu: „Man tuo lykuos, deļkuo ir juofanoj par kū taidu, kū tu esi televizora ekranā redziejs, ka man beja taids tāta. Man ruodejuos, ka jis ir tik gudrys. Kū paprosi, vysod vusu zyna. Es apbreinuoju jū.” Nūpītnuok raksteit Mārīte suoce 15 godūs, nūbraucūt vuiceitīs iz Buldurim. „Es vuspuor asu emocionala. Un, kod tu esi tuolumā, tod tu saprūti beidzūt tū, kuo tev tryukst tuo dvora. Un tod nabeja ni telefona nikuo. Tu siedi ar sovom emocejom. Cyti aizbrauc, kas tyvuok dzeivoj iz muojom, a tu kojuos palīki vīns pats Jiurmolā. Nu napībraukuosi, tuoli, un tad, kuo sevi izlikt, tu vīnkuorši raksteji – tuodas it kuo sovas emocejis, puordzeivojumus.” Raksteišonai otkon Mārīte dasavārsuse ar pyrmuos meitys pīdzymšonu. Sovu dzeju suokumā raksteju eisūs ziņu formatā, i poša sev ari syutejuse. Jei tū sauc par sova veida terapeju.
„Es reizem dūmoju – kū dareit tuodu, lai tuos dūmas nasagrūza tevī tik daudz. Bet īt vysaidas atmiņas, un tod man ruodīs, ka man tys ir juopīroksta. Es panamu, apsasāstu, izrokstu, un tod varu tuo mīrīgi aizīt gulātu.”
Mārītis dzejā praktiski nav pīturzeimu, lelūs teikuma suokuma burtu. Tys dareits apzynuotai.
„Lai kotrys jū var izlaseit gon kai ryndu, kai jei ir, gon jū var sovaiduok izlaseit. Un tod tys dūd ari sovaiduoku nūskaņu. [..] vīnkuorši tys punkts dūt tū, ka beidzuos, a man gribīs tuo, ka tū vuordeņu var ari piec tam sasaistei tuoluok, ka tei dūma, ka tys ir tai kai vīns vuss.”
Mārīte roksta sovys pusis izlūksnē, i dzejā tū tur par koč kū eipašu, kū Latgolā navajadzātu pagaisynuot – kotrys pusis sovpateibu: „Man gribīs tuo, kuo es dūmoju puorlikt vusu iz papeira, jo es dūmoju tuo, kuo es runoju.”
Ar latgalīšu literaturys autorim sasarunoj muzikis, viesturnīks Arņs Slobožanins i projektu vadeituoja, latgalīšu volūdys popularizātuoja Edeite Husare.
-
Latgalīšu literaturys raidīroksts “Puslopys” ir myusdīnu latgalīšu literaturys puslopu puorškūrsteišona – apsarunuošona ar autorim par raksteišonu, volūdu, kasdīnu i dzeivi kai taidu. “Puslopys” aicynoj īsaklauseit ari latgaliski pīraksteitūs dorbūs voi tūs fragmentūs pošu autoru skaitejumūs, taipat kotrā sasatikšonys reizē tūp vīna jaunys dzīsmis skice ar satyktuo autora tekstu.
Itūreiz raidīrokstā “Puslopys” Gunta Ločmele (Nagle).
Gunta Ločmele īt nu Ludzys nūvoda Saļņovys. Daugovpiļs Universitatē studējuse storpkulturu attīceibys, Rēzeknis Augstškolā – viesturi. Poša Gunta atzeist, ka vaira jū saista taišni religeju viesture i katuolicismys Latgolā. Dorbuojusēs ari “Latgolys Studentu centrā” (LgSC) Daugovpilī. Kai literati plotuok Guntu īpazynom dzejis kruojumā “Linejis”, kur jei kūpā ar vēļ treis Latgolys dzejneicom atkluoj sovu rūkrokstu. Itū rūkrokstu raidīroksta “Puslopys” vadeituojs Arņs Slobožanins nūsauc par šerpu i pošpuicisku. Bet dzejneica Jana Skrivļa-Čevere par juos dzeju itymā kūpkruojumā soka, ka Gunta pi lītu pīīt rodūši tehniskai “atskaņuos īvierp antenys, aizdedzis, FM viļņus i baitus. Eislaiceigus sakaru trauciejumus jei nūvierš, apgrīžūt pasauli atkuortiņ. I aizīt tymsā uobeļu laseitu. Pylnu atminis karti.”
Gunta sovu dzeju roksta kai latvyski, tai latgaliski i krīviski. Bet pyrmuo, kas vēļ školys godūs Guntai īsacejuse vaira raksteit taišni latgaliski, bejuse literate Anna Rancāne. Raksteit dzeju Guntai ir veids, kai koč kū pasceit, nūformulēt eisuok nakai varbyut īrostā sarunā. “Jau cik godu mes dzeivojam taidā lelā informacejis plyusmā. Eistyn. I nav tuo laika. Koč kurā breidī vajag tū pauzi, kab tū puorgramuotu, izanalizātu i izviļktu nu tuo koč kaidu sovu eisū konspektu, i apstruoduotu tū informaceju, kab tuoļuok koč kū ar tū varātu dareit.”
Sovus dzejūļus Gunta nareši veļtejuse ari dažaidom Latgolys piļsātom.
“Interesantuokais, ka vysod kotrys, kas izlosa koč kaidu tekstu, nūteikti rauga dūmuot, ka tī tys saceisim liriskais “es”, kas uzrunoj koč kaidu personeibu “tu”, ka tys nūteikti ir reals cylvāks. Bet eistineibā munā gadīnī tys reši kod ir koč kaids reals cylvāks. Tei ir koč kaida sajiutu iz tū breidi.”
Tymā pošā laikā Gunta atzeist, ka nav tys dzejnīks, kas citejams svineigūs pasuokumūs voi romantiskūs breižūs.
Ar latgalīšu literaturys autorim sasarunoj muzikis, viesturnīks Arņs Slobožanins i projektu vadeituoja, latgalīšu volūdys popularizātuoja Edeite Husare.
-
Latgalīšu literaturys raidīroksts “Puslopys” ir myusdīnu latgalīšu literaturys puslopu puorškūrsteišona – apsarunuošona ar autorim par raksteišonu, volūdu, kasdīnu i dzeivi kai taidu. “Puslopys” aicynoj īsaklauseit ari latgaliski pīraksteitūs dorbūs voi tūs fragmentūs pošu autoru skaitejumūs, taipat kotrā sasatikšonys reizē tūp vīna jaunys dzīsmis skice ar satyktuo autora tekstu.
Itūreiz raidīrokstā „Puslopys” Laura Melne.
Laura Melne īt nu Rēzeknis nūvoda Rogovkys pusis. Laura ir viesturneica i kaisleiga teatra baudeituoja. Ari sovu magistra dorbu Latvejis Universitatē veļtejuse Latgolys teatra darbeibai 1921.–1940. godūs. Taipat Laura ir aktiva tvītuotuoja socialajā teiklā twitter.com, i, kai poša soka, nu cytu tvītuotuoju īsavuicejuse ari daudzi kū nu latgalīšu rokstu volūdys. Rakstejuse škārsteikla portalim lakuga.lv, lvportals.lv, juos stuostus par viesturis i literaturu var dzierdēt ari LR1 raidejumā „Kolnasāta”. Mekliejumi literaturā Laurai jau bejuši nu školys vacuma. Juos pyrmais publicātais stuosts „Juoneits i baba” pīraksteits 15 godu vacumā i īkļauts kruojumā „Puosokys par krīzi”. Vysā naseņ Laura suokuse raksteit ari dzeju, kas pylna ar myusu laika, simbolisma i sovys pīredzis latgaliskajā kulturtelpā, par pīmāru, juos dzejūļs par slīkom. „Itys dzejūļs eistineibā roduos piec koč kaida nailga laika, atsaverūt iz realu dzeivis situaceju, kurā es beju īsaisteita. Beja mieginuojumi meklēt makškeriešonai slīkys i secynuojums, ka tī, kur mes juos meklējom, jūs cīši moz ir palics. I tad vīnkuorši, staigojūt uorā ar suni, maņ koč kai itei dūma atguoja atpakaļ. I tys beja tys laiks,
kod ap Brekti beja vysys tuos diskusejis, i plus es vīnkuorši īsadūmuoju par tū, cik dažaidi mes varim latgaliski interpretēt slīkys,”
sova dzejūļa tapšonu komentej Laura. Runojūt par idejom iz prīšku, jei nasliep – sapyns ir izdūt gruomotu bārnim latgaliski.
Ar latgalīšu literaturys autorim sasarunoj muzikis, viesturnīks Arņs Slobožanins i projektu vadeituoja, latgalīšu volūdys popularizātuoja Edeite Husare.
-
Latgalīšu literaturys raidīroksts “Puslopys” ir myusdīnu latgalīšu literaturys puslopu puorškūrsteišona – apsarunuošona ar autorim par raksteišonu, volūdu, kasdīnu i dzeivi kai taidu. “Puslopys” aicynoj īsaklauseit ari latgaliski pīraksteitūs dorbūs voi tūs fragmentūs pošu autoru skaitejumūs, taipat kotrā sasatikšonys reizē tūp vīna jaunys dzīsmis skice ar satyktuo autora tekstu.
Itūreiz raidīrokstā „Puslopys” Anita Ločmele aba Danskovīte.
Pošā pīrubežā Dansku cīmā dzimušo dramaturge daudzus godus struoduojuse kai latvīšu volūdys i literaturys školuotuoja Baļtinovys vydsškolā, niu struodoj vītejā muzejā, bet ituo vysa storpā jei ir ari latgalīšu seriala „Ontans i Anne” radeituoja i kūpumā vaira nakai 20 lugu autore. Danskovīte piļneigi nūteikti niu ir vīna nu popularuokūs i pīpraseituokūs dramaturgu Latgolā, kurei atsuokuse sovulaik Latgolā tradicionalū dramaturgejis žanru, kod autori sacerieja lugys nūteiktam teatram, kolektivam. Danskovītis humora pylnī dorbi par vīnkuoršū ļaužu sadzeivi raksteiti juos vadeituo Baļtinovys amaterteatrim „Palādas”, bet piečuok spālāti iz leluoku i mozuoku teatru i kulturys nomu skotivem vysā Latvejā, tymā storpā juos lugu motivi bejušs par pamatu Nacionaluo teatra izruodem „Latgola.lv” i „Latgola.lv-2” Valda Lūriņa režejā.
2008. godā izguojs ari Danskovītis lugu kruojums „Lugas” gruomotys formatā, kur īkļautys pīcys nu „Ontans i Anne” lugu daļom i cytys lugys, bet 2015. godā gruomotā „Ontans i Anne. Komedejas” izdūtys ostonis „Ontans i Anne” dalis.
Danskovīte par sovu rodūšū veikumu sajāmuse vairuokas bolvys, taipoš 2011. godā jai daškierta ari AKKA/LAA Autortīseibu bezgaleibys bolva.
Ar latgalīšu literaturys autorim sasarunoj muzikis, viesturnīks Arņs Slobožanins i projektu vadeituoja, latgalīšu volūdys popularizātuoja Edeite Husare. -
Latgalīšu literaturys raidīroksts “Puslopys” ir myusdīnu latgalīšu literaturys puslopu puorškūrsteišona – apsarunuošona ar autorim par raksteišonu, volūdu, kasdīnu i dzeivi kai taidu. “Puslopys” aicynoj īsaklauseit ari latgaliski pīraksteitūs dorbūs voi tūs fragmentūs pošu autoru skaitejumūs, taipat kotrā sasatikšonys reizē tūp vīna jaunys dzīsmis skice ar satyktuo autora tekstu.
Itūreiz raidīrokstā “Puslopys” gostūs Anna Rancāne.
Juos vuords dūmojams, ka daudzim komentarus naprosa – Anna ir literate, dramaturge, žurnaliste, gide, niu ari politike, bet vysu vaira vys tik jū zynim kai dzejneicu.
Kai atguodoj poša dzejneica, juos pyrmais dzejūļs tuolajūs padūmu laikūs bejs veļteits latgalīšu dzīsminīkam Pīteram Miglinīkam. Tys tūlaik publicāts vītejā Kuorsovys pusis avīzē “Za Pobedu”.
“Es atguodoju, kai muna mama tū avīzeiti īlyka skapī, kur vysys juos i lyugšononu gruomotys, i vys koč kas taids beja. Taida sadzeļtiejuse,” pyrmūs literarūs sasnāgumus atguodoj Anna Rancāne, atkluodama ari tū, kai sovulaik ari vēļ padūmu laikūs tykuse uzjimta Rakstnīku savīneibā. Tymā variejs tikt viņ, ka autoram bejušys izdūtys vysmoz divejis gruomotys i ka jamb eja treis rekomendacejis. “I es eistyn nu sirds asu lapna, ka maņ vīnu rekomendaceju raksteja Vizma Belševica, ūtru – Viktors Avotiņš, bet trešū, maņ ruodīs, voi tik nabeja nu Knuta Skujenieka.” I taišni Knuts Skujenieks Rakstnīku savīneibā pi uzjimšonys Annai styngri nūsacejs, ka viņ Latgolai Anna atdūta natiks, tai dūmojūt par dzeju tik latgalīšu volūdā.
Ar eipašu attīksmi Anna runoj par dorbim, kū jei rakstejuse, gaismā izceļūt cytys Latgolys personeibys. “Tī dorbi par koč kū ir interesanti. Es tūs vysus asu rakstiejuse tai kai par sevi. Ari rokstūt par Terēzi Broku. Tod, kod mes runovam, es tik daudzi paralelis atrodu. Laikam pasalaimeja atrast taidus cylvākus – kai soka tūs sovus varūņus – kur tu pats vari gondreiž voi ari sevi likt jūs vītā. I tu atrūni tuos paralelis sovā dzeivē i tuo cylvāka dzeivē.”
Anna atzeist, ka beja vīns laiks, kod jai cīši patyka raksteit dialogūs, tod topa ari Nacionaluo teatra izruode “Bišumāte un vilkacis”. Itūšaļt Anna nanūlīdz, ka kaids jauns dorbs dramaturgejā tyvuokā voi tuoluokā laikā varātu byut i, vysā tycams, taišni par itū naīrostū laiku, kurā niu dzeivojam. “Kod tikū pandemeja suocās, es suoku par tū raksteit lugu i atstuoju, napabeidzu. Jo gryuši raksteit par tū, par kū nazyni, ar kū beigsīs. Bet vys tik es dūmoju, ka tān ir juoizvalk uorā i juoturpynoj.”
Pošai Annai pandemejis laiks nav bejs vysai rodūšs, tys ari sakrits ar laiku juos dzeivē, kū poša jei ar smaidu sejā sauc “Dzeive ar munu babu”.
“Muns mozdāls varātu tai kuodreiz raksteit, ka jam ir dzeive ar sovu babu. Tys ir – ar mani. I myusim vyss ir…”
Par dzejnīka byušonu cauri laikim i sistemom, par tū voi Annai pateik raksteit vuordus dzīsmem, par tū kas kūpeigs Valerijai Seilei i Annai Ahmatovai i dažom interesantom atkuopem viesturē, kai ari, saprūtams, kaida jaunas dzīsmis skice itymā raidīroksta “Puslopys” laidīnī.
Ar latgalīšu literaturys autorim sasarunoj muzikis, viesturnīks Arņs Slobožanins i marketinga specialiste, latgalīšu volūdys popularizātuoja Edeite Husare.
-
Latgalīšu literaturys raidīroksts “Puslopys” ir myusdīnu latgalīšu literaturys puslopu puorškūrsteišona – apsarunuošona ar autorim par raksteišonu, volūdu, kasdīnu i dzeivi kai taidu. “Puslopys” aicynoj īsaklauseit ari latgaliski pīraksteitūs dorbu voi tūs fragmentūs pošu autoru skaitejumūs, taipat kotrā sasatikšonys reizē tūp vīna jaunys dzīsmis skice ar satyktuo autora tekstu.
Itūreiz raidīrokstā „Puslopys” Dagneja aba Dagnija Dudarjonoka.
Jei ir dzejneica, kuruos dorbi meklējami myusdīnu latgalīšu dzejis antologejā „Susātivs”, četru jaunūs dzejneicu kūpkruojumā „Linejis”, ari instagram kontā @dagneja_i_dzeja. Bet, kod runoj par i ar Dagneju, tod juorunoj na tikai par raksteišonu, bet ari par dorbu ar jaunīšim, navaļstiskajom organizacejom, atsagrīzšonu dzymtajā pusē i streika pīsaciešonu piļsātys dzeivei.
Dagneja sovūs rodūšajūs tekstūs narunoj tīši, bet ļaun laseituojam pošam tikt pi atbiļdis. „Maņ ir sacejuši, ka muni dzejūli ir gryuti. Bet muni dzejūli ir gryuti! Vīnkuorši jī taidi ir. Maņ pateik vuordu spēlis īlikt i maņ pateik, ka vajag padūmuot par tū dzejūli.” Pošys Dagnejis pruot, jei naroksta dzejūļus, kū laseit 1. septembrī voi dzimšonys dīnā.
„Maņ pateik dzejā īlikt koč kaidus taidus vuordus kai „zivs”, koč kū taidu, kū dzejā parosti nalīk,” par sovu dzeju stuosta Dagneja. „Maņ pošai pateik mokšoruot, maņ pateik tuos zivs i es piļneigi jiutu, kai tys ir pakaseit kaidam leiņam aiz spurys, voi kai jis glums pīsaskar i tu sajiuti juo glumumu. Maņ ruodīs tai forši taidā dzejūlī īlikt koč kū, kur ir asociaceja.”
Ar latgalīšu literaturys autorim sasarunoj muzikis, viesturnīks Arņs Slobožanins i marketinga specialiste, latgalīšu volūdys popularizātuoja Edeite Husare. -
Latgalīšu literaturys raidīroksts “Puslopys” ir myusdīnu latgalīšu literaturys puslopu puorškūrsteišona – apsarunuošona ar autorim par raksteišonu, volūdu, kasdīnu i dzeivi kai taidu. “Puslopys” aicynoj īsaklauseit ari latgaliski pīraksteitūs dorbu voi tūs fragmentūs pošu autoru skaitejumūs, taipat kotrā sasatikšonys reizē tūp vīna jaunys dzīsmis skice ar satyktuo autora tekstu.
Itūreiz raidīrokstā „Puslopys” sasateikom ar spylgtu personeibu i raksteituoju – Eviku Muiznieci, agruok zynomu ari ar pseidonimu karonhisake. Dzeja, proza, lugys, tulkuojumi ir Evikys raksteišonys puse, bet vēļ ir ari muoksla, aizaraušona ar dažaidu video formatu dorbu produciešonu i niu ari latvīšu volūdys i literaturys vuiceišona školā projektā „Mācītspēks”.
Karonhisake ir Evikys suokuma perioda kai dzejneicys pseidonims, kod vydsškolā jei suoce raudzeit raksteit i, dzejnīka Valentina Lukaševiča mudynuota, ari publicēt sovys dzejis ailis. Kai zyna skaidruot dzejneica i niu jau ari prozys autore poša, vuords ‘karonhisake’ nu indiaņu volūdys tulkojams kai ‘tei, kas meklēj dabasūs’. Tūlaik jei ari poša bejuse romantiskuoka i ni tik skorba. Jaunajai autorei pīaugūt i atsateistūt, pseidonums itūšaļt ir nūlykts molā i ari dzeja drupeit ir palykuse ūtrā planā.
Niu Evika vaira pīsavārsuse prozai i juos dorbs „Daina, kas tev vainas” pārnejuo goda golā konkursā “Latgolys prozys skaitejumi” beja lobuokūs vydā i izapeļneja atzineibu par dzeivū skaitejumu i labi veiduotim dialogim. Evikys dorbus atškir vysā skorba i taišna volūda i šaļtim ari pikanta vuordu izvēle. Poša Evika kai tūpūšuo latvīšu volūdys školuotuoja skaidroj, ka tei ir vulgaru barbarismu izmontuošona, pībylstūt, ka sevkurs cylvāks sovā runā taidus sovu reizi lītoj. Ari, struoduojūt pi dažaidu cytu projektu, Evika īsastuoj par sovom vierteibom, ir taišna i „namaun pa straumei”.
Evika atkluoj – itūšaļt jei struodoj pi romana, bet juos vuords saistuos ari ar tulkuojumim. Jei ir tulkuojuse taidys klasikys dorbus latgaliski kai „Alise Breinumu zemē” i „Mozais priņcs”.
Ar latgalīšu literaturys autorim sasarunoj muzikis, viesturnīks Arņs Slobožanins i marketinga specialiste, latgalīšu volūdys popularizātuoja Edeite Husare. -
Latgalīšu literaturys raidīroksts “Puslopys” ir myusdīnu latgalīšu literaturys puslopu puorškūrsteišona – apsarunuošona ar autorim par raksteišonu, volūdu, kasdīnu i dzeivi kai taidu. “Puslopys” aicynoj īsaklauseit ari latgaliski pīraksteitūs dorbu voi tūs fragmentūs pošu autoru skaitejumūs, taipat kotrā sasatikšonys reizē tūp vīna jaunys dzīsmis skice ar satyktuo autora tekstu.
Itymā reizē sasateikam ar Inetu Atpili-Jugani: dzejneicu, scenaristi, dzīšmu autori i Latvejis Rakstnīku savīneibys bīdri.
Inetys pyrmuo dzejis publikaceja ir dzejūļu kūpa Rēzeknis Augstškolys jaunūs autoru kūpkruojumā “Emociju šķērēs” (1998). Jai kūpumā izguojuši pīci dzejis kruojumi – “Lobuo i nalobuo” (2019), “Mūdynuot muokuļus” (2016), “Otkon giunu sapynus” (2015), “Reveranss. Sarkans uz sarkana” (2008), “Neatburtā uguns” (2001). 2014. godā sajēmuse Latgalīšu kulturys goda bolvu “Boņuks 2013” nominacejā “Lobuokuo dzeja”.
“Suoc raksteit. Roksti. I tei ir taida piļneigi cyta pasauļa apziņa, kur tu vari īīt, kod tu roksti, kur tu teic. Maņ itūšaļt varbyut vaira ni kotru reizi izadūd tikt tik dzili sevī, bet es ceru ka es sakuortuošu sevi tik tuoli, ka es otkon varēšu raksteit tai,” par dzejis raksteišonu soka poša Ineta.
“Skaitūt koč kaidus sovus vacūs dzejūļus, maņ ruodīs, kur es vyspuor asu aizceļuojuse itymā dzejūlī, par kū es vyspuor asu te dūmuojuse, jo es soku, kod tu roksti, tod tu esi koč kas cyts, i tu reizem vari tikt cīši dzili i cīši tuoli.”
Ineta roksta dzeju na tikai pīaugušajim, nu ari bārnim, ir vairuoku kinu i raidejumu secenareju autore i taipat daudzu dzīšmu tekstu autore. “Maņ pateik, ka vysa pyrma ir muzyka, jo tod es izlīku austenis i pagaistu, i rūnās teksts.”
Ineta īt nu Bierzpiļs pusis Golvaru, kas juospruot ir energetiski stypra vīta, jo nu tuos īt vairuoki talanteigi cylvāki. Itūšaļt jei struodoj Latgolys Kulturviesturis muzejā kai direktoris vītineica zynuotnyskajā dorbā. “Patīseibā es pīkrytu vyspuor īt struoduot muzejā tikai par tū, ka es varēju byut latgalīšu literaturys nūdalis vadeituoja. Ar taidu dūmu, ka es drupeit struoduošu ari koč kū zynuotniski.” Niu gon, kai atzeist Ineta, atseviški muzejā taidys nūdalis vaira nav. I itūšaļt jai lobuok pateik pieteit seve, ni cik daudzi cytus.
Ar latgalīšu literaturys autorim raidīrokstā “Puslopys” sasarunoj muzikis, viesturnīks i raidejumu vadeituojs Arņs Slobožanins i latgalīšu volūdys entuziaste, marketinga specialiste Edeite Husare. -
Latgalīšu literaturys raidīroksts “Puslopys” ir myusdīnu latgalīšu literaturys puslopu puorškūrsteišona – apsarunuošona ar autorim par raksteišonu, volūdu, kasdīnu i dzeivi kai taidu. “Puslopys” aicynoj īsaklauseit ari latgaliski pīraksteitūs dorbu voi tūs fragmentūs pošu autoru skaitejumūs, taipat kotrā sasatikšonys reizē tūp vīna jaunys dzīsmis skice ar satyktuo autora tekstu.
Itymā reizē sasateikam ar Anitu Graudiņu aba Plōciņu Masi, kab parunuotu par latgaliski raksteitu prozu myusdīnuos mozuok izplateitā žanrā – feletoni.
Daudzus godus kai žurnaliste i redaktoris vītineica Anita Graudiņa struoduojuse laikrokstā “Rēzeknes Vēstis”, bejuse Rēzeknis Tautys teatra aktrise. Bet nu 1994. goda zam Plōciņu Masis vuorda roksta viestulis iz Kaliporneju sovai draudzinei Cecilejai i kai feletonus publicej tūs avīzē. Anitai Graudiņai izguojušys jau treis Plōciņu Masis gruomotys i pādejuo, izdūtuo 2020. godā, “Plōciņu Mase roksta” ir treju symtu puslopu apkūpuojums vysom iz Kaliporneju syuteitajom viestulem vaira nikai 25 godu garumā. Plōciņu Masis viestulis ir sovpateiga myusu laiku viesturis par nūtikšonom pasaulī, Latvejā i Rēzeknē fiksaceja, bet juos izteicīni (“Myužeigs skaistums!”, “Gudreibys beņčs!” i cyti) tykuši par kasdīnā sova laika paaudzis bīži lītuotim teicīnim.
Ar latgalīšu literaturys autorim raidīrokstā “Puslopys” sasarunoj muzikis, viesturnīks i raidejumu vadeituojs Arņs Slobožanins i latgalīšu volūdys entuziaste, marketinga specialiste Edeite Husare. -
Latgalīšu literaturys raidīroksts “Puslopys” ir myusdīnu latgalīšu literaturys puslopu puorškūrsteišona – apsarunuošona ar autorim par raksteišonu, volūdu, kasdīnu i dzeivi kai taidu. “Puslopys” aicynoj īsaklauseit ari latgaliski pīraksteitūs dorbu voi tūs fragmentūs pošu autoru skaitejumūs, taipat kotrā sasatikšonys reizē tūp vīna jaunys dzīsmis skice ar satyktuo autora tekstu.
Itymā reizē sasateikam ar Ligiju Purinašu.
Ligija Purinaša ir spylgta jaunuos paaudzis latgalīšu literate, kuruos literarajā CV var īraksteit kūpkruojumu “Linejis” (2016), Latgalīšu kulturys goda bolvu “Boņuks” sajāmušū i Latvejis Literaturys goda bolvai “LaLiGaBa” spylgtuokajai debejai nominātū dzejis kruojumu “Sīvīte”(2019), 2020. godā angliski izdūtū kūpkruojumu ar Raibū i Ingridu Tāraudu “Pādejais modeļs” (tulkuotuojs Džeids Vils), kai ari kūpā ar viesturnīku Kasparu Strodu topušū rokstu kruojumu “Laikmeta nospiedumi: 20. gadsimta Latgales stāsti”(2020). Ligija Purinaša ir literate, publiciste, viesturneica ar aktivu sabīdryskū nūstuoju, bet kasdīnā juos ryupe ir sīvīšu tīseibu aizstuoveiba “Centrs MARTA” Rēzeknis filialē.
Ar latgalīšu literaturys autorim raidīrokstā “Puslopys” sasarunoj muzikis, viesturnīks i raidejumu vadeituojs Arņs Slobožanins i latgalīšu volūdys entuziaste, marketinga specialiste Edeite Husare. - Se mer
