Episoder
-
Eiropas Komisija plāno novirzīt 200 miljardus eiro publiskajās un privātajās investīcijās Eiropas mākslīgā intelekta nozarei. Tikmēr Latvijas parlamentā notiek karstas diskusijas par topošo Mākslīgā intelekta attīstības likumu, kas paredz Latvijas Nacionālā mākslīgā intelekta centra izveidošanu. Kāpēc Eiropai ir svarīgi attīstīt šo nozari, vai Latvija var cerēt uz kādu daļu no šiem 200 miljardiem, kāds varētu būt mākslīgā intelekta potenciālais devums Latvijai un kādas nepilnības konstatētas vēl topošajā likumā – par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" ceturtdien, 13. februārī, žurnālists Andris Auzāns izjautāja viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministri Ingu Bērziņu (JV), Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas (LIKTA) prezidenti Signi Bāliņu un Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāju Zani Petri.
-
Par "bāzes pensijām" kopš 2022. gada ir runāts jau vairākas reizes, tomēr valdības līmenī šāda risinājuma izskatīšana līdz šim nav notikusi. Labklājības ministrijai ir valdības dots uzdevums līdz 2026.gada 30.oktobrim "konceptuāli izšķirties" par to, vai un kā īstenot "bāzes pensiju" pakāpenisku ieviešanu, bet labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS) vēl nesen paudis, ka lēmums par "bāzes pensiju" būtu jāpieņem jau šogad. Turklāt ministrija jau ir izstrādājusi vairākus "bāzes pensiju" ieviešanas scenārijus. Kādus risinājumus piedāvā Labklājības ministrija, kā tos vērtē pensionāru organizācijas un vai valsts to ieviešanu vispār var atļauties, raidījumā "Spried ar Delfi" trešdien, 12. februārī, žurnālists Andris Auzāns izjautāja Labklājības ministrijas valsts sekretāru Ingu Alliku un biedrības "Rīgas aktīvo senioru alianse" pārstāvi Gunāru Eniņu un valdes locekli Baibu Svetlanu Rozenbergu.
-
Mangler du episoder?
-
Aizvadītajā nedēļas nogalē Latvijas Televīzijas (LTV) rīkotā dziesmu konkursa "Supernova" finālā tika noskaidrots, ka šogad Bāzeles pilsētā Šveicē notiekošajā dziesmu konkursā "Eirovīzija" Latviju pārstāvēs grupa "Tautumeitas" ar dziesmu "Bur man laimi". Kā ierasts, arī šajā gadā pēc rezultātu paziņošanas sociālo mediju platformās lasāmi gan atbalsta vēstījumi, gan neizpratne par rezultātiem un žūrijas pelšana. Kāpēc "Supernovas" uzvarētāja noteikšana netiek uzticēta tikai skatītājiem, kā noritēs gatavošanās "Eirovīzijai" un vai Eiropa mūs šogad "sapratīs", raidījumā "Spried ar Delfi" otrdien, 11. februārī, žurnālists Andris Auzāns runāja ar Latvijas Televīzijas Izklaides un dokumentālā satura redakcijas vadītāju Agnesi Štrausi-Kubliņu, TV režisoru Juri Matuzeli un "Eirovīzijas" dziesmu konkursa ekspertu Edgaru Bāliņu.
-
Valsts augstāko amatpersonu vēstījumi, ka Saeimai un valsts pārvaldei ir pēdējais laiks atgriezties klātienes darbā, saskārušies ar lielu pretestību. Kamēr vieni pauž, ka darbs klātienē esot efektīvāks un palīdzēs atjaunot uzticību valsts pārvaldei, citi norāda, ka tiks sasniegts pretējs efekts, turklāt daļa darbinieku būs spiesti meklēt citas darba iespējas. Tāpat vietnē manabalss.lv jau izveidota iniciatīva "Par attālinātā darba formas iespējas saglabāšanu valsts pārvaldes un pašvaldību iestādēs". Vai attālinātā darba iespējas publiskajā sektorā ir jāsaglabā, cik dārgi valsts pārvaldei izmaksātu atgriešanās tikai klātienes darba formātā un cik pamatoti ir apgalvojumi par klātienes darba efektivitāti, raidījumā "Spried ar Delfi" pirmdien, 10. februārī, žurnālists Andris Auzāns izvaicāja Saeimas priekšsēdētāju Daigu Mieriņu (ZZS), Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta vadītāju Latvijā Andri Grafu un psiholoģijas zinātņu doktori, grāmatas "Profesionālā izdegšana" autori Mariju Ābeltiņu.
-
No šaubām par to, cik izdevīgs Latvijai ir "airBaltic" un "Lufthansa" darījums, līdz neizpratnei par to, kurš kuru šantažē par "Rail Baltica" ieviesējiem domātajiem miljoniem, kā arī par to, cik dārgi izmaksājuši velosipēdu turētāji jaunajos vilcienos – sabiedrības uzmanības lokā aizvien ir jautājumi, kas skar Satiksmes ministrijas atbildības sfēru. Vai ministrijai uzticēto darbu nasta nav par smagu, kādu varam sagaidīt "airBaltic" nākotni, kāda ir izeja no "Rail Baltica" nedienām, kā arī par citiem jautājumiem ceturtdien, 6. februārī, raidījumā "Spried ar Delfi" žurnāliste Laura Ozoliņa izjautāja satiksmes ministru Kasparu Briškenu (Progresīvie).
-
Satraukumu daudzos pasaules reģionos un pasaules biržās raisījušas ASV prezidenta Donalda Trampa sāktās tarifu cīņas. Lai arī tarifu piemērošana Meksikai un Kanādai jau ir iepauzēta, nesenie Trampa izteikumi liecina, ka ievedmuitas tarifi varētu tikt piemēroti arī Eiropas Savienības produkcijai. Kā tarifu karu sākums ietekmējis pasaules finanšu tirgus, kā tas varētu ietekmēt pasaules un arī pašas ASV ekonomiku un kā – uzņēmējus un pircējus Latvijā, par to trešdien, 5. februārī, raidījumā "Spried ar Delfi" žurnāliste Laura Ozoliņa izjautāja ekonomistu, Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes dekānu Jāni Priedi un bankas "Luminor" galveno ekonomistu Pēteri Strautiņu.
-
Janvārī stājušies spēkā likuma grozījumi, kas paredz jaunu kārtību, kā plašākam cilvēku lokam atbrīvoties no parādsaistībām līdz 5000 eiro. Kas regulējumā jauns, kāpēc tas tika grozīts, kam tagad iespējams pretendēt uz parādu "atlaišanu", cik daudziem Latvijā ir parādu nasta, cik daudzi likumā paredzētajā kārtībā no parādiem jau atbrīvojušies, un kā mainījusies sabiedrības finanšu pratība, par to otrdien, 4. februārī, raidījumā "Spried ar Delfi" žurnāliste Laura Ozoliņa izjautāja Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētāju Aigaru Kaupi, 14. Saeimas deputātu, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja biedru Andri Šuvajevu (Progresīvie) un AS "DelfinGroup" Juridiskās un atbilstības nodaļas vadītāju Edgaru Turlaju.
-
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs rosinās samazināt slieksni referendumu ierosināšanai, kas šobrīd ir 10% no balsstiesīgajiem iedzīvotājiem jeb aptuveni 150 000 Latvijas pilsoņiem. Kādēļ šāda iecere izteikta tagad, kādi par to ir partiju un sabiedrības viedokļi, kādi ir sliekšņa samazināšanas plusi un mīnusi, un kādos gadījumos slieksni mazināt nevajadzētu, par to pirmdien, 3. februārī raidījumā "Spried ar Delfi" žurnāliste Laura Ozoliņa izjautāja sabiedriskās politikas centra "Providus" direktori un vadošo pētnieci Ivetu Kažoku un konstitucionālo tiesību ekspertu Edgaru Pastaru.
-
Jau pavisam drīz – šā gada 8.–9. februārī – Baltijas valstu energosistēmas atvienosies no Krievijas energosistēmas un pievienosies kontinentālās Eiropas energosistēmai. Baltijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatori uzsvēruši, ka tas ir pēdējās desmitgadēs vērienīgākais energoneatkarības un vienlaikus reģiona drošības projekts. Vai jārēķinās ar kādiem sarežģījumiem pēc atvienošanās no Krievijas energosistēmas, kādi būs ieguvumi no pievienošanās kopējam Eiropas energotīklam un cik nozīmīga bijusi Eiropas Savienības palīdzība projekta īstenošanā, raidījumā "Spried ar Delfi" ceturtdien, 30. janvārī, žurnālists Andris Auzāns izjautāja VAS "Augstsprieguma tīkls" valdes priekšsēdētāju Rolandu Irkli un enerģētikas ekspertu Juri Ozoliņu.
-
Satiksmes ministrijas atbildībā ir gan "airBaltic", gan "Rail Baltica", gan Latvijas pasts, gan Rīgas lidosta, gan dzelzceļš, gan ostas, gan elektroniskie sakari. Un katra no nosauktajām atbildības jomām pēdējos mēnešos medijos pieminēta saistībā ar lielākām vai mazākām problēmām. Vai "Rail Baltica" projekts būs jāaptur, kad parakstīs līgumu ar "airBaltic" stratēģisko investoru un kādas ir aviokompānijas nākotnes perspektīvas, vai "Latvijas pasts" abonēto presi piegādās retāk, kāda rīcība sekos zemūdens sakaru kabeļu bojāšanai un Rīgas lidostā ielidojušo dronu incidentam – par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" trešdien, 29. janvārī, "Delfi" žurnālists Andris Auzāns un "Delfi" Nacionālo ziņu nodaļas redaktors Kārlis Arājs iztaujāja Satiksmes ministrijas valsts sekretāru Anduli Židkovu.
-
Sociālie tīkli no vienkāršas platformas saziņai ar draugiem un paziņām, aizstājot e-pastus un īsziņas, ir kļuvuši par spēcīgu instrumentu sabiedriskās domas veidošanā un ietekmēšanā. Kā tos izmanto politiskām manipulācijām? Vai Eiropai vajadzētu aizliegt "TikTok"? Kāpēc "Facebook" ir pārtraucis faktu pārbaudi ASV? Un kā valsts iestāžu komunikāciju ietekmē pārmaiņas sociālo mediju darbībā? Uz šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" otrdien, 28. janvārī, žurnālists Andris Auzāns runāja ar Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas un koordinācijas departamenta vadītāja vietnieku Rihardu Bambalu un "Delfi" Sociālo tīklu nodaļas vadītāju Jāni Sildniku.
-
Iepriekšējos mēnešos Baltijas jūrā notikuši vairāki zemūdens kritiskās infrastruktūras bojāšanas incidenti, un svētdien, 26. janvārī, izskanēja ziņas, ka bojāts ir VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) Baltijas jūrā esošais zemūdens optisko šķiedru kabelis. Kas zināms par šiem bojājumiem un kāda rīcība sekos, kādas mācības gūtas pēc janvāra vidū lidostas "Rīga" teritorijā ielidojušajiem droniem un kā Latvija plāno palielināt aizsardzības budžetu, raidījumā "Spried ar Delfi" pirmdien, 27. janvārī, "Delfi" žurnālists Andris Auzāns un ziņu aģentūras LETA žurnālists Oskars Rekšņa izjautāja aizsardzības ministru Andri Sprūdu (Progresīvie).
-
Latvijas Bērnu atbalsta fonds (LBAF) paudis satraukumu par veselības aprūpes pakalpojumu nepieejamību bērniem ar mentālās veselības problēmām. Fonda pārstāvji oficiālā vēstulē Saeimas deputātiem, Ministru prezidentei, Veselības ministrijai un citām institūcijām norāda, ka šiem bērniem nav pietiekami pieejami speciālisti, kā arī diagnostikas un rehabilitācijas pakalpojumi. Cik nopietna ir situācija, vai tiešām bērnu un jauniešu mentālā veselība aizvien pasliktinās vai arī tai tiek pievērsts vairāk uzmanības un par to vairāk runāts, kā arī par iespējamajiem risinājumiem ceturtdien, 23. janvārī, raidījumā "Spried ar Delfi" žurnāliste Laura Ozoliņa izjautāja Latvijas Bērnu atbalsta fonda valdes locekli Kasparu Markševicu un bērnu psihiatru, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Metodiskā centra bērnu psihiatrijā vadītāju, Veselības ministrijas galveno speciālistu bērnu psihiatrijā Ņikitu Bezborodovu.
-
Pēdējo mēnešu laikā sabiedrības uzmanība bijusi pastiprināti pievērsta lidsabiedrības "airBaltic" darbībai. Plašu rezonansi izsauca vairāku tūkstošu lidojumu atcelšana, kā arī neskaidrības par uzņēmuma nākotni – finanšu situāciju, stratēģiskā investora piesaisti un kavēšanos ar plāniem startēt biržā. Turklāt šonedēļ saņemtas arī ziņas par "airBaltic" padomes nomaiņu. Par šiem un citiem tematiem trešdien, 22. janvārī, raidījumā "Spried ar Delfi" žurnāliste Laura Ozoliņa izjautāja "airBaltic" padomes priekšsēdētāju Klāvu Vasku un Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretāru Anduli Židkovu.
-
Aktīvu viedokļu apmaiņu sociālajos medijos raisījuši plāni ierobežot ārvalstīs pirktu automašīnu pārdošanu. Valdība atbalstījusi likuma grozījumus, kas paredz noteikt ierobežojumus uzreiz pārdot ārvalstīs iegādātus transportlīdzekļus, kuru vecums ir līdz 10 gadiem. Kāpēc šāds nosacījums nepieciešams, ko šīs likuma izmaiņas dos, un kādas ir izplatītākās shēmas, kā lietotu auto tirdzniecībā izvairās no nodokļu nomaksas un kā šādas iespējas ierobežot, par to otrdien, 21. janvārī, raidījumā "Spried ar Delfi" žurnāliste Laura Ozoliņa runāja ar 14. Saeimas deputātu Andri Kulbergu (AS) un Lietoto automašīnu tirgotāju asociācijas vadītāju Uģi Vītolu.
-
Plašu ievērību izpelnījusies vēsts, ka pārdošanā nonākušas lielas Latvijas mežu platības. To kopplatība tiek lēsta ap 2% no valsts teritorijas. Kādu iemeslu dēļ īpašnieki vēlas šos mežus pārdot, vai valstij būtu jāizmanto izdevība tos iegādāties, un kā šāds darījums varētu tikt īstenots un finansēts, par to pirmdien, 20. janvārī, raidījumā "Spried ar Delfi" žurnāliste Laura Ozoliņa izjautāja zemkopības ministru Armandu Krauzi (ZZS), Latvijas Kokrūpniecības federācijas viceprezidentu Kristapu Klausu un finanšu konsultāciju kompānijas "Prudentia" partneri Ģirtu Rungaini.
-
Jau iepriekšējos gados ik pa laikam izskanējusi Latvijā dzīvojošo musulmaņu vēlme būvēt šeit klasisku mošeju, taču nupat Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks (NA) atkal aktualizējis šo jautājumu, paužot, ka Latvijā un Rīgā mošejām nav vietas. Uz to vietējie islāmticīgie reaģējuši norādot, ka šāda nostāja nav saprotama, kā arī neizslēdz vēršanos Satversmes tiesā. Vai Rīgā būtu jābūvē mošeja, vai juridiski iespējams to aizliegt vai tomēr tas būtu reliģiskās brīvības ierobežojums, kādi aizspriedumi pret islāmticīgajiem vērojami Latvijā un kāpēc mošeju jautājums aktualizēts tieši tagad, raidījumā "Spried ar Delfi" ceturtdien, 16. janvārī žurnālists Andris Auzāns runāja ar Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieku Edvardu Ratnieku (Nacionālā apvienība) un Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes profesoru Leonu Taivānu.
-
Nupat pieņemtie Alkoholisko dzērienu aprites likuma grozījumi paredz, ka no šā gada 1. augusta ievērojami tiks saīsināts atļautais alkohola tirdzniecības laiks. Tomēr jau tiek paustas bažas, ka cīņai ar alkoholisma izplatību būs arī ēnas puses un ierobežojumi negatīvi atsauksies uz mazajiem tirgotājiem. Vai jaunie grozījumi palīdzēs mazināt alkoholismu Latvijā un kā tie ietekmēs vietējos ražotājus un tirgotājus, kā arī par to, vai ierobežojumiem nevajadzētu būt vēl stingrākiem, raidījumā "Spried ar Delfi" trešdien, 15. janvārī, žurnālists Andris Auzāns runāja ar ārstu Pēteri Apini, Latvijas Alkohola nozares asociācijas izpilddirektoru Dāvi Vītolu un veikalu tīkla "top!" valdes locekli un mārketinga direktori Ilzi Priedīti.
-
Aizvadītajā nedēļā izskanējusī ziņa, ka Ekonomikas ministrijā (EM) un tās padotības iestādēs sāks darboties darba laika uzskaites lietotne "DeskTime", saņēmusi ļoti atšķirīgus vērtējumus. Vieni cer, ka tas uzlabos ministrijas darba produktivitāti, bet citi bažījas, ka iecerei ar produktivitātes celšanu nav nekādas saistības un drīzāk liecina par mikromenedžmentu. Tāpat paustas bažas, ka šādas uzraudzības ieviešana varētu aizbiedēt valsts pārvaldes darbiniekus. Kādus datus apkopo "DeskTime", kā šādu lietotņu izmantošana var celt produktivitāti un ar ko jārēķinās darbiniekiem, raidījumā "Spried ar Delfi" otrdien, 14. janvārī, žurnālists Andris Auzāns runāja ar "Draugiem Group" uzņēmuma SIA "DeskTime" Biznesa izaugsmes un partnerattiecību vadītāju Veroniku Malnaču un Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta vadītāju Latvijā Andri Grafu.
-
Lai gan no šī gada Latvijā stājies spēkā aizliegums tirgot elektronisko smēķēšanas ierīču šķidrumus un tabakas aizstājējproduktus, kas satur aromatizētājus, atsevišķi tirgotāji ir atraduši veidus, kā aizliegumu apiet. Jaunā prakse ir pārdot tabakas aizstājēju produktus un aromatizētājus atsevišķi, turklāt aromatizētāji tagad tiek reklamēti kā pārtikas piedevas. Vai šādi aizlieguma apiešanas mēģinājumi bija iepriekš prognozējami un no tiem varēja izvairīties, vai sekos kāda ministrijas rīcība, lai likumu precizētu, un vai šie aromatizētāji ir kaitīgi veselībai – par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runāja ar Veselības ministrijas parlamentāro sekretāru Artjomu Uršuļski (JV) un Saeimas deputāti, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidenti Līgu Kozlovsku (ZZS).
- Se mer
