Episodes
-
Ģimenes studijā saruna ar carnikaviešiem - Mārtiņu un Ilzi Vāciešiem. Ilze strādā par skolotāju, Mārtiņš ir datortīklu administrators. Un pavasaris ir īpaši rosīgs viņu ģimenē - Ilzei ne tikai jānovērtē savu skolēnu veikums šajā mācību gadā, arī jānoorganizē visi mācību gada izskaņas pasākumi skolā, arī izlaidums skolas beidzējiem. Un mācību gads noslēdzas arī viņu vecākajiem dēliem - Matīsam, kurš mācās 8. klasē un Valteram, kuram šis bija pirmais gads skolā. Pastarītis Kārlis vēl bērndārznieks, bet viņi visi brīvajā laikā iesaistās gan mājas būvēšanā, gan dārza sakopšanā, gan kopā apmeklē dažādus kultūras un izklaides pasākumus. Un vēl - Mārtiņš ir dzejnieka Ojāra Vācieša mazdēls un māja, kurā viņi dzīvo, reiz bija slavenā dzejnieka vasarnīca.
-
Ja agrāk emocionālais atbalsts mazu bērnu vecākiem bija pašu izvēle un saistītas arī ar ģimenes budžeta iespējām, tad šobrīd aizvien vairāk arī pašvaldības un dažādas institūcijas atbalsta pakalpojumus, kas palīdz jaunajiem vecākiem adaptēties dzīvei ar jaunpiedzimušo mazuli, novērtējot arī mentālās veselības nozīmi. Arī pirmās emocionālās palīdzības mammas jeb PEP mammas oficiāli ir nostiprinājušas savu darbību Latvijā, jo Profesiju klasifikatorā tagad ir iekļauta jauna profesija - vecāku emocionālā atbalsta speciālists. Ar ko ir visgrūtāk tikt galā mazuļa pirmajos dzīves mēnešos vai gados, kam visvairāk noderīgs, piemēram, pirmās emocionālās palīdzības pakalpojums, cik šobrīd ir pieejami šādu pakalpojumi un kas šajā jomā mums vēl pietrūkst?
Ģimenes studijā diskutē Laura Eglīte-Jefanova, PEP mamma, biedrības "PEP mammu apvienība" valdes locekle, Inguna Ziemane, Rīgas Dzemdību nama un programmas "Piedzimstot bērniņam" sociālā darbiniece, Elīna Zelčāne, Rīgas Stradiņa universitātes pētniece, psiholoģijas doktore.
Uzklausam arī vecāku pieredzes stāstus, kas izmantojuši iespēju saņemt emocionālo atbalstu. -
Missing episodes?
-
Man pirms eksāmeniem nevaldāmi trīs rokas; bet man visu ķermeni rauj krampjos; bet es nonācu slimnīcā eksāmeni stresa dēļ. Tā ar savām sajūtām kādā youtube video dalās kādas skolas 12. klases skolēni. Tas mudina aizdomāties, vai tiešām tāda mēroga satraukums pirms skolas beigšanas pārbaudes darbiem ir normāls? Vai un kā var palīdzēt mazināt jauniešiem stresu eksāmenu laikā? Vai vecākiem jāmetas palīgā vai jāpieņem, ka satraukumi un grūtības ir neatņemama dzīves sastāvdaļa un jāļauj visam ritēt savu gaitu? Ģimenes studijā diskutē mākslas terapeite un kognitīvi biheiviorālās psihoterapijas speciāliste, mamma Sindija Meluškāne, platformas "uzvediba.lv" vadītāja Līga Bērziņa un jogas speciāliste, mamma un vecmāmiņa Dace Vītoliņa.
"Satraukumam ir jābūt, to arī rāda pētījumi, ka bērni, jaunieši, arī pieaugušie, kuri nav satraukti pirms eksāmeniem un pirms pārbaudes darbiem, un arī tie, kuri iedomājas - es jau esmu šo eksāmenu nokārtojis un kā es jau saņemu diplomu uz skatuves, viņi nokārto pārbaudes darbus sliktāk nekā tie, kuri tiešām streso, kuri uztraucas un kuriem , iespējams, tas tiešām paņem lielu organisma un arī mentālo slodzi," atzīst Līga Bērziņa, kurās ģimenē šogad ir trīs jaunieši, kuriem jākārto eksāmeni dažādās mācību iestādēs. "Protams, milzīgais izaicinājums sākas tajā brīdī, kad stress jau ir tik milzīgs, ka bērns, jaunietis, pieaugušais vairs nevar sevi pārvarēt un viņam ir par daudz, un viņiem arī nav šo stratēģiju, kā tad ar šo savu trauksmi un satraukumu tikt galā."
Līga Bērziņa arī norāda, ka ir svarīgi ne tikai runāt par gaidāmajiem eksāmeniem un kā tiem gatavoties, bet arī pārrunāt pēc eksāmena, kā gāja.
"Ja mēs esam milzīgā stresā un pēc tam mēs nereflektējam, kā mums gāja, tad, visticamāk, nākamais pārbaudījums sagādās vēl lielāku slodzi gan organismam, gan arī smadzenēm," norāda Līga Bērziņa.
To, ka satraukums un stress ir normāla parādība pirms pārbaudījumiem, atzīst arī Sindija Meluškāne. Viņa arī bilst, ka ir jāuztraucas un jādomā, ja stresa nav. -
Nesen publiskots Latvijas iedzīvotāju kultūras patēriņa pētījums. Ko tas vēsta par ģimeņu kopīgajām izvēlēm, vai un kā mainās ģimeņu ar bērniem kultūras patēriņa paradumi, kāds ir mazais kultūras pasākumu apmeklētājs, kas viņu aizrauj un saista, un kam priekšroku dod viņa vecāki? Ģimenes studijā sarunājas režisors, Latvijas Leļļu teātra direktors Mārtiņš Eihe, Latvijas Koncerti bērnu koncertu vadītāja un producente Karina Bērziņa un režisors, Valmieras vasaras teātra festivāla bērnu un jauniešu programmas vadītājs Jānis Znotiņš.
-
Policija, šķiet, aizvien biežāk ziņo par pazudušiem bērniem vai noklīdušiem pusaudžiem. Kāpēc tā? Vai klaiņotāju tiešām kļūst vairāk, vai varbūt vecāki vienkārši biežāk ziņo par bērniem, kas devušies nezināmā virzienā? Vai bēg un klejo tikai sociālo riska grupu bērni, vai tā ir izplatītāka problēma, kas skar arī, tā teikt, parastas ģimenes.
Ģimenes studijā diskutē Valsts policijas Prevencijas vadības biroja Riska grupu prevencijas nodaļas galvenā inspektore Evita Evardsone, biedrības "Open radošais centrs" vadītājs Edijs Klaišis, Pusaudžu resursu centra programmu vadītāja Ieva Rasa un klīniskā psiholoģe Romija Krēziņa.
"Statistika neapstiprina, ka bērnu skaits, kas pazūd, palielinātos. Ja 2023. gadā mums bija izsludināti meklēšanā 578 bērni, tad 2024. gadā - 554 un četros šā gada mēnešos- 159. Un tas neliecina, ka bērnu skaits, pazūdošo vai klaiņojošo, palielinātos. Palielinās, iespējams, sadarbība ar sabiedrību. Policija vairāk izmanto iespēju caur medijiem bērnus meklēt," norāda Evita Evardsone.
Klaiņo vairāk tieši pusaudži. Un Evita Evardsone skaidro iemeslus, kāpēc pusaudži mēdz izvēlēties klaiņot.
Tas ir saistīts ar vecumā īpatnībām, ar vēlmi būt neatkarīgam, sevišķi, ja tiek pārāk stingri audzināts vai ir pārāk augstas prasības.
Visvairāk meklēšanā tiek izsludināti bērni no ārpusģimenes aprūpes iestādēm. Viņi vienkārši no turienes dodas prom, jo viņš lielākoties jūtas nevienam nevajadzīgs.
Nākamā grupa ir pusaudži, kuri ģimenē nejūtas emocionāli labi, viņš nav atbalstīts, viņu pārāk nosoda, pārāk kritizē, vaino bieži vien par lietām, par kurām viņš pat varbūt nav vainīgs.
Vēl viena daļa, kas izvēlas klaiņot, ir pusaudži, kuriem nav vispār robežu ģimenē. Nevar uzskatīt, ka sāks bērnu disciplinēt 12-13 gadu vecumā, viņš sāks klausīt. Tā nebūs. Arī bērni, kam ir visatļautība un nav robežu, klaiņo.
Protams, klaiņo bērni, kur ir vardarbība ģimenē, vardarbība vecāku starpā, kur var būt pastāvīgi konflikti, kuri ir emocionālā vardarbība gan pret bērniem, gan savstarpēja, novārtā pamešana.
"Bieži vecāki aizmirst, ka arī pusaudzis vēl aizvien ir bērns, un viņam tas siltums no vecākiem ir vajadzīgs," atzīst Evita Evardsone. -
Aija Bremšmite pamanāma sociālajos medijos, kur veido lielākoties bērnu grāmatām veltītu saturu. Pati sevi reiz jokojot pat nodēvējusi par "Dogmena advokāti". Lielas grāmatu mīļotājas viņas ir abas ar meitu Rotu, un tas ir arī Aijas pamatdarbs – viņa ir Ogres Centrālās bibliotēkas bibliotēku informācijas speciāliste. Rotai patīk vēl arī zīmēt un pētīt visu par dinozauriem. Mamma un meita nupat atgriezušās no sava pirmā lielā kopīgā ceļojuma un šovasar priekšā vēl kāds svarīgs notikums – Rotas bērnudārza izlaidums, bet rudenī jāsāk skolas gaitas. Tā kā vecāki ir šķīrušies, tad meita pārmaiņus dzīvo pie abiem, taču Aija saka – "esam šķirta, tomēr stipra ģimene".
-
Pētnieki uzsver, ka 4. klase ir nozīmīgs pagrieziena punkts bērna izglītības ceļā, jo šajā posmā skolēni pāriet no lasīšanas kā tehniskas prasmes apguves uz lasīšanu kā mācību, izziņas un domāšanas instrumentu. Tieši šajā attīstības posmā nostiprinās bērna attieksme pret lasīšanu, kas vēlāk būtiski ietekmē viņa spējas apgūt citu mācību priekšmetu saturu. Par reālo un vēlamo situāciju diskutējam Ģimenes studijā.
Raidījuma viešņas: Antra Ozola, Latvijas universitātes Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes profesore, vadošā pētniece, Liene Jankovska, Valsts izglītības attīstības aģentūras vecākā eksperte-valsts metodiķe sākumskolas jautājumos, Ilze Mazpane, Valsts izglītības attīstības aģentūras vecākā eksperte-valsts metodiķe vispārējā izglītībā, Sandra Kivleniece, Līvānu 1. vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja, un Maija Ļeļa, Kuldīgas centra vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja.
Ierakstā uzklausām Āgenskalna sākumsskolas 4. klases skolēnus. -
Latvijas Radio digitālās auditorijas dati rāda, ka bērniem veidotais audio saturs ir raidierakstu topu pirmajās vietās . Visbiežāk vecāki saviem bērniem piedāvā klausīties pasakas, un vecākiem tādējādi rodas mirklis atpūtai, bet bērnam klausoties - iespēju iztēloties un līdzpārdzīvot dzirdēto. Tagad no radio puses jauns piedāvājums 7 līdz 12 gadus veciem bērniem, proti, gandrīz neticami stāsti par vēsturi raidierakstu ciklā "Leģendām pa pēdām", kas bērnus iepazīstina ar pasaules vēsturi, minot nevis garlaicīgus faktus, bet uzburot elpu aizraujošus piedzīvojumus.
Tāpēc sarunā skaidrojam, kā mūsdienu bērniem izstāstīt stāstu tā, lai viņiem būtu interesanti klausīties un lai audiostāsts būtu konkurents tik plašajam vizuālajam piedāvājumam.
Ģimenes studijā sarunājas Latvijas Universitātes Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes Pirmsskolas un sākumizglītības nodaļas pasniedzēja, latviešu valodas skolotāja Inese Eglīte, Rīgas Montessori sākumskolas direktore, sākumskolas skolotāja darbā ar 1.-6. klasi Kate Pelēce, Latvijas Radioteātra producents, bērnu grāmatu autors Dzintars Tilaks un komponists Latvijas Radio mūzikas redaktors Ģirts Bišs.
-
Skolēnu vecāki ik pa laikam saņem anketas, kuras aicina vērtēt bērnu emocionālo stāvokli un labbūtību skolā, klasē un vispār. Kāda šādām aptaujām jēga, vai tās jāaizpilda tikai ķeksīša pēc. Uz vecāku jautājumiem Ģimenes studijā atbild šo anketu izstrādātāji un ieviesēji. Skaidro Rīgas Valda Zālīša sākumskolas direktore Elita Rītere, klīniskais psihologs Edmunds Vanags, Pārresoru koordinācijas departamenta konsultante, Agrīnā preventīvā atbalsta sistēmas bērnu attīstībai ieviešanas koordinatore, pārrauga arī KiVa programmas ieviešanu Latvijā Sigita Sniķere un Latvijas Pašvaldību savienības padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure.
-
Tuvojoties pašvaldību vēlēšanām, Ģimenes studija aicina uz sarunu par to, cik svarīgi bērnus un jauniešus iesaistīt diskusijās un lēmumu pieņemšanā par izvēli vēlēšanās. Vai audzinām aktīvus topošos vēlētājus? Un ko zinām par jauniešu pilsoniskumu? Analizē Latvijas Universitātes Izglītības pētniecības institūta vadošā pētniece Ireta Čekse, dizainere, Latvijas Mākslas akadēmijas profesore un dizaina biroja "H2E" līdzdibinātāja Inguna Elere, Eiropas kustības Latvijā ģenerālsekretāre Liene Valdmane un Rīgas Skolēnu domes prezidents Ernests Gustavs Mikuts un Rīgas Skolēnu domes viceprezidente Sofija Skibo.
-
Ģimenes studijā šoreiz ciemojas Eglienu ģimene. Karīna un Harijs savu kopdzīvi pirms desmit gadiem sāka ar nepilna pusotra gada ilgu ceļojumu kā viņi toreiz rakstīja savā blogā „karijs.lv” uz Āzijas pusi. Tas bija lēns, nesteidzīgs un mazbudžeta, kurā viņi daudzas valstis varēju patiešām izzināt, izbaudīt, izgaršot. Un toreiz sirdī iekrita arī Taizeme. Tāpēc Karīna un Harijs nolēma 2024. gada rudenī tur atgriezties. Lai nu jau kopā ar savu sešus gadus veco dēlu Augustu piecu mēnešu garumā – no oktobra līdz februārim – atkal gremdētos taizemiešu viesmīlībā un kultūrā, mielotos ar vietējo virtuvi un Latvijas gada aukstos un tumšos mēnešus nomainītu pret ikdienu patīkamākos laika apstākļos.
Karīna un Harijs arī attālināti strādāja, Harijs gan šajā laikā ar Taizemi iepazīstināja arī tūristu grupas, bet Augusts apmeklēja vietējo bērnudārzu.
Nu viņi atkal ir mājās – Latvijas ikdienā, un tagad visi trīs pamazām iedzīvojas savā pirms ceļojuma iegādātajā dzīvoklī Āgenskalnā. Tiekamies tur un mūsu saruna, protams, galvenokārt rit par ceļošanu. -
Nedēļās nogalē svinēsim Mātes dienu, tāpēc Ģimenes studijā tiekamies ar māksliniecēm, kas par mātes lomu domā un runā savos radošajos darbos. Kāpēc viņām tas šķiet svarīgi un vai būt par mammu šodien ir vieglāk vai grūtāk, nekā tas bija kādreiz? Sarunājas Latvijas Leļļu teātra aktrise un režisore Dana Avotoņa-Lāce, režisore Katrīna Birkenberga, dramaturģe Aiva Birbele un mūziķe, mamma, grāmatas "Piens un asinis" autore Ieva Veide.
-
Par seksuāla rakstura darbībām ar nepilngadīgo apsūdzēts kāpšanas sporta treneris, seksuāla rakstura noziegumos pret audzēkni notiesāts un savu vainu atzinis basketbola treneris, apsūdzības par pusaudzes pavešanu netiklībā un izvarošanas mēģinājumiem izvirzītas volejbola trenerim, arī kāds florbola kluba biedrs apsūdzēts par pusaudžu seksuālu izmantošanu, arī kādu cīņas sporta veida treneris policija rosinājusi apsūdzēt par seksuālo vardarbību pret audzēkņiem, un nesen aizturēts arī seksuālā vardarbībā apsūdzēts futbola kluba pārstāvis.
Pēdējā laikā skaļi izskanējuši vairāki gadījumi par seksuālu vardarbību pret bērniem sporta vidē. Vai tas notiek biežāk vai vienkārši par to runājam un tāpēc uzzinām vairāk? Vai sporta sistēmā kas jāmaina, lai bērnus labāk pasargātu?
Ģimenes studijā diskutē centra "Dardedze" valdes locekle Anda Avena, sporta žurnālists Raimonds Rudzāts, sporta psiholoģe Jurita Smiltiņa, Valsts probācijas dienesta Datu analīzes vadošais pētnieks Anvars Zavackis un Valsts policijas Galvenas policijas pārvaldes psiholoģe Dace Landmane. Sazināmies arī Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamenta direktoru Aleksandru Samoilovu. -
"Es ceru ka kādreiz man dārziņš būs..." Vai tas būs svarīgs sapnis arī mūsu bērniem? Vai un kāpēc bērnus radināt kļūt par maziem un lieliem dārzniekiem? Vai savas dobītes tradīcija arvien ir dzīvotspējīga un kā to kopj ne vien vecāki, bet skolas un bērnudārzi?
Ģimenes studijā sarunājas un pieredzē dalās Ikšķiles Brīvās skolas projektu vadītāja Līga Andersone, mamma, satura veidotāja "Instagram" kontā "lovemybrickhouse" Inese Šulca, mamma Daina Andrejeva, kura kopā ar dēliem Edvardu un Valteru apsaimniekos dobi Latvijas Universitātes kopienas dārzā, Striķu sākumskolas direktore Daina Zandberga un bērnu grāmatu autore, divu dēlu mamma Kristīne Zlamete, kura šobrīd dzīvo Madridē.
-
Šoreiz dodamies ciemos pie Krūmiņu ģimenes no Talsu novada Laidzes. Ieva un Raivis Krūmiņi ir uzņēmēji, arī piecu bērnu vecāki. Visi kopā – tik aktīvi un rosīgi, ka grūti pat uzskaitīt daudzos darbības virzienus, vietas un ieceres, kas vēl tikai taps realizētas. Tajā pašā laikā, mamma Ieva teic: "Mēs neesam īpašāki par citiem. Mums tāpat ir divas rokas, divas kājas un viena galva uz pleciem… Bet mums ir arī uzdrošināšanās. Ja tu pasaki, ka kaut ko spēj izdarīt, tad tiešām vari to paveikt." Tā uzskata vecāki un māca to arī saviem bērniem.
-
Arī tas, ka bērns pats ar sabiedrisko transportu var aizbraukt uz skolu vai interešu izglītības pulciņu vai pat viens pats aizlidot pie saviem radiniekiem, pārvarot patiešām lielu attālumu, vairo viņa patstāvību un arī pašapziņu. Bet kā vecākiem saprast, ka bērns tiešām gatavs tuvākā vai tālākā ceļā doties viens, un kas vecākiem laiku pa laikam jāatgādina bērniem, lai izvairītos no stresa pilnām situācijām?
Ģimenes studijā diskutē Inga Oliņa, centra "Zin" vecāku izglītības programmas vadītāja, Baiba Bartaševiča-Feldmane, Rīgas pašvaldības uzņēmuma "Rīgas satiksme" Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja, un Sigita Paula, "Vivi" Komunikācijas un mārketinga daļas vadītāja. -
Arvien Latvijā ir gan internātskolas, gan diennakts bērnudārzi. Kāpēc tie ir nepieciešami un kā tur jūtas bērni?
Ģimenes studijā diskutē Laila Grāvere, Tiesībsarga biroja Bērnu nodaļas vadītāja, Maija Āboliņa, Valsts kontroles padomes locekle, un Valentīna Gorbunova, Bērnu aizsardzības centra Vadītājas vietniece/Bērnu tiesību uzraudzības dienesta vadītāja. -
Kampaņas "Nesāc" mērķis ir motivēt jauniešus nesākt smēķēt, izceļot ieguvumus - svaigu elpu, vairāk enerģijas, labāku veselību un ietaupītu naudu, nevis biedējot ar negatīvajām sekām. Cik izplatīta jauniešu vidu ir smēķēšanās un kas tiešām palīdz nesākt smēķēt?
Ģimenes studijā sarunājas Edijs Klaišis, biedrības "OPEN Radošais Centrs" vadītājs, Anna Zaula, Jaunciema pamatskolas direktore, Lelde Katrīna Prikule, Rīgas skolēnu domes viceprezidente, un narkoloģe Rita Kuzņecova. -
Trešo gadu pēc kārtas 1. maijā tiks svinēta Daudzbērnu ģimeņu diena. Katru gadu uz Daudzbērnu ģimeņu dienas svētkiem Rīgas Zooloģiskajā dārzā pulcējas daudzas goda ģimenes. Preiļu novada ļaudis novada pašvaldības rīkotajā konkursā nobalsojuši, ka uz šo pasākumu noteikti jābrauc Reču ģimenei no Riebiņu pagasta.
Ludmila un Ivars Reči ir sešu bērnu vecāki. Vecākie dēli Vladislavs un Deniss jau savā dzīvē, vidējie bērni Mareks un Nikola mācās pamatskolā, bet jaunākie – Viktorija un Maksims – apmeklē bērnudārzu. Ludmila strādāja Valsts policijā. Tagad, esot izdienas pensijā, var rūpēties par bērniem, izvadājot uz izglītības iestādēm un interešu izglītības pulciņiem Preiļos, kā arī kopā ar savu mammu Feodosiju, kura pie viņiem dzīvo, vairāk laika atvēlēt darbiem saimniecībā. Reči audzē zemenes un pašus un arī ciemiņus priecē sakoptā apkārtne – Ludmilas mamma ir novada un Latvijas konkursu „Sakoptākais dārzs” laureāte. Ivars ir ugunsdzēsējs-glābējs un strādā arī dēla uzņēmumā, kas nodarbojas ar mežizstrādi. Kad Latvijas Radio ierodas ciemos, ģimene vēl svētku sajūtās, jo tikko ar vērienu Ivars nosvinējis savu apaļo jubileju. -
Drīzumā sākas pieteikšanās pusaudžu vasaras darbavietām. Kas par to jāzina, kāds būs darba devēju piedāvājums un prasības šogad, kur bērni vislabprātāk vēlas strādāt un kādi ir Nodarbinātības valsts aģentūras jaunumi attiecībā uz skolēnu iespējām šovasar strādāt?
Ģimenes studijā sarunājas Pāvels Beļisovs, Nodarbinātības valsts aģentūras Nodarbinātības pasākumu departamenta direktors, Vija Tomiņa, Ropažu novada Izglītības nodaļas vadītāja, Inga Bite, veikalu tīkla "Rimi" pārstāve, un Edgars Bajaruns, Sguldas Izglītības un sporta pārvaldes vadītāja pienākumu izpildītājs. - Show more
