Episodes
-
Pagājušais mācību gads bija pirmais, kad skolēniem līdz 6. klasei bija jāiztiek bez mobilā telefona skolā. Nākamajā mācību gadā telefonu skolā varēs lietot tikai vidusskolēni. Bet kā vecākiem saprast, kad bērnam vajag savu mobilo telefonu, vai to vajag jau uzsākot skolas, vai tomēr vērts pāris gadus nogaidīt.
Ģimenes studijā analizē klīniskais psihologs, kognitīvi biheiviorālās terapijas terapeits Krišjānis Zaremba, pirmklasnieka un trešklasnieka mamma Linda Strazdiņa, kura pastiprināti interesējusies un pētījusi jautājumus par bērnu drošību dažādos čatos, Jēkabpils 2. vidusskolas direktora vietnece Inita Ciprusa un Rīgas 49. vidusskolas direktors Imants Mednis. -
"Mammu, kāpēc es izskatos citādāk?" Kā ar mazu bērnu runāt par redzamām izskata atšķirībām un palīdzēt viņam augt ar pārliecinātam par sevi. Un kā vispār ar mazu bērnu runāt par to, kāpēc citi cilvēki izskatās vai dara kaut ko citādāk?
Ģimenes studijā analizē sertificēta klīniskā un veselības psiholoģe Aija Krišjāne, pirmsskolas izglītības iestādes "Creakids" skolotāja Alda Rusina un attīstības psiholoģe, Latvijas Universitātes asociētā profesore Anika Miltuze.
Ierakstā uzklausām mammas pieredzes stāstu.
-
Missing episodes?
-
Katru vasaru pie ūdens notiek nelaimes, kuras bieži vien varēja novērst. Ģimenes studijā runājam par bērnu drošību pie ūdens un pieaugušo atbildību, kas ir izšķiroša, lai atpūta nebeigtos ar traģēdiju.
Diskutē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Rīgas reģiona pārvaldes 1. daļas komandieris Agris Asups, biedrības "Peldēt droši" dibinātāja Zane Gemze un Jūrmalas pašvaldības policijas Drošības uz ūdens un civilās aizsardzības pasākumu nodaļas vecākā inspektore Santa Ragovska. Raidījumā uzklausām arī kādas mammas stāstu par piedzīvoto, kad viņas bērns pludmalē nonāca bīstamā situācijā.
Arī šovasar vairāki bērni un jaunieši zaudējuši dzīvību noslīkstot. Un, ja drošības speciālisti nepagurdami atgādina, ka īpaši bīstama ir peldēšanās alkohola reibumā, nepazīstamās vietās, vienatnē un arī diennakts tumšajā laikā, tad bērnu drošība pie un uz ūdens ir tikai un vienīgi pieaugušo atbildība. Ja bērns ir noslīcis, tiesībsargājošās iestādes var uzsākt kriminālprocesu, vai arī, ja bērna dzīvība vai veselība pie ūdens bijusi apdraudēta, bet smagas sekas nav iestājušās, iespējama administratīvā atbildība. Tāpēc atgādinām, kāda ir bērnu droša uzturēšanās pie ūdens un ūdenī. -
Smagas bērna uzvedības grūtības skar ne tikai pašu bērnu, bet arī visu ģimeni. Kad bērns melo, manipulē, apmelo vecākus vai kļūst agresīvs, vecāki nereti izjūt izsīkumu, kaunu un sastopas ar stigmatizāciju. Raidījumā Ģimenes studija skaidrojam, kur vecākiem meklēt atbalstu un nepieciešamos resursus?
Analizē bērnu psihiatrs Ņikita Bezborodovs, Latvijas Universitātes profesore, klīniskā un veselības psiholoģe Ieva Bite, Bērnu aizsardzības centra Projekta atbalsta pakalpojumu ieviešanas nodaļas vadītāja Inga Gulbe, kā arī Labklājības ministrijas Bērnu un ģimenes politikas departamenta vecākā eksperte Inga Martinsone.
Ierakstos uzklausām divu mammu pieredzes stāstus. -
Ģimenes studija dodas ciemos pie Sibillas Šlēgelmilhas un Kristapa Pipara. Viņi ir gadu un trīs mēnešus vecā dēla Renāra Pērkona vecāki. Un tieši dēla ierašanās mainījusi viņu dzīvi. Sibilla saka – par 180 grādiem. Ja pirms pāris gadiem Sibilla sociālajos tīklos veidoja saturu galvenokārt par dažādiem ceļojumiem un aktīvu dzīvesveidu, tad tagad saviem gandrīz 15000 "Instagram" konta sekotājiem stāsta, kā ir dzīvot laukos "trusikos un gumijniekos" un kā ir būt par jaunu mammu dēlam.
Arī Kristaps uzskata, ka tēva loma mainījusi viņa ikdienu. Sākumā šķita, ka sarunas par darbu dēla klātbūtnē neiederas, bet tagad viņš bauda mirkļus, kad abi kopā ar Renāru var darboties, – skrūvēt, sakopt un darīt citus lauku darbus, kuri ir neizbēgami, dzīvojot privātmājā laukos. Un jā, viņi tajā dzīvo četratā – arī Austrālijas aitu suns Mumins. -
Vai dzelzs deficīts un anēmija ir viens un tas pats un vai tas skar tikai sievietes dažādos vecumos? Un kā bērnus, pusaudžus un grūtnieces ietekmē dzelzs trūkums, un kā to efektīvi ārstēt?
Ģimenes studijā sarunājas ģimenes ārsts Gints Martinsons, ginekoloģe un dzemdību speciāliste Zane Krīgere un uztura specialiste Guna Rijkure. Ierakstā uzklausām Lauras pieredzes stāstu. -
Kā vecāki var veidot uzkrājumus un investīcijas bērnu nākotnei laikā, kad ikdienas dzīves izmaksas turpina pieaugt? Kā to darīt droši, un vai iespējams uzkrāt nepareizi? Par to diskutējam Ģimenes studijā kopā ar "SEB bankas" finanšu pratības mentori Līvu Vēliņu-Pētersoni, "Swedbank" Finanšu institūta finanšu pratības eksperti Eviju Kropu, investori un finanšu eksperti Karīnu Kulbergu. Sarunā ar savu pieredzi dalās vecāki – divu bērnu tētis Eduards Harčuks un divu meitu mamma Alise Avota.
-
Kad ir labākais vecums, lai laistu pasaulē bērnu: ko par to saka speciālisti un kā atšķiras dažādas personiskās pieredzes?
Nav noslēpums, ka, tāpat kā visur attīstītajā pasaulē, arī Latvijā sievietes par mātēm izvēlas un un kļūst gadu no gada aizvien vēlāk. Vienlaikus demogrāfiski mēs esam krīzē, un nekas neliecina, ka gaidāma strauja situācijas uzlabošanās. Vai šai kontekstā var runāt par tādu piemērotāko brīdi medicīniski, sociāli, psiholoģiski un emocionāli, kad sievietes un arī vīrieša dzīvē ienāk pēcnācējs?
Ierakstā uzklausām četru bērnu mammas pieredzes stāstu. Ģimenes studijā diskutē Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore, Rīgas Dzemdību namā Dzemdību centra vadītāja Anna Miskova, ginekoloģe, dzemdību speciāliste, reproduktoloģe, Rīgas Stradiņu universitātes docētāja Natālija Bērza, Latvijas Universitātes asociētā profesore, sociālantropoloģe Aivita Putniņa un klīniskā psiholoģe Ilze Kļava. -
Vairākus gadus vecāki galvaspilsētā bijuši neapmierināti ar audzēkņu uzņemšanas kārtību Rīgas vidusskolās. Tagad Izglītības un zinātnes ministrijā izstrādāta jauna elektroniskā sistēma, Rīga ir pirmā pašvaldība, kurā tā izmēģināta. Kā viss sekmējies un kā rit iestāšanās 10. klasēs Rīgas vidusskolās?
Ģimenes studijā analizē Rīgas Teikas vidusskolas direktore Guna Pudule, Rīgas Centra humanitārās vidusskolas direktore Ineta Rudzīte, Izglītības un zinātnes ministrijas Informācijas tehnoloģiju departamenta direktora pienākumu izpildītājs Ilmārs Rikmanis un Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Vilnis Ķirsis (Jaunā Vienotība). -
Pirms piecpadsmit gadiem latviešu puisis Elvis un amerikāņu meitene Reičela iepazinās, strādājot kristīgo nometņu organizēšanā Ērgļos. Tagad viņi ir precējušies, audzina divus bērnus, desmit gadus aizvadījuši Reičelas dzimtajā Arizonā ASV, bet nu jau piekto gadu atkal dzīvo Latvijā, turpat Ērgļos. Sarunā ar Ģimenes studiju viņi kavējas atmiņās par to, kā satikās, kā pieņēma lēmumu aizbraukt no Latvijas un atkal atgriezties un kāpēc viņu bērni ir dzimuši un šobrīd aug tieši šeit.
-
Kāda ir bērnu zobu veselība Latvijā? Kāpēc kariess joprojām ir viena no izplatītākajām bērnu veselības problēmām? Vai galvenā atbildība gulstas uz vecākiem, vai tomēr nepietiekams atbalsts un profilakses sistēma arī spēlē nozīmīgu lomu?
Sarunā ar zobārstniecības speciālistiem skaidrojam biežākās kļūdas bērnu zobu kopšanā, to, vai bērni paši spēj pietiekami kvalitatīvi iztīrīt zobus, un trīs svarīgākos ikdienas paradumus, kas palīdz novērst kariesu. Tāpat noskaidrosim, kur vecākiem meklēt uzticamu informāciju par bērnu mutes veselību un profilaksi.
Ģimenes studijā sarunājas Stomatoloģijas institūta Bērnu nodaļas higiēniste Guna Grīnvalde un bērnu zobārste, Rīgas Straudiņa universitātes vadošā pētniece Ilze Maldupa.
Ierakstos uzklausāmu ztura speciālisti Lizeti Pugu un Veselības ministrijas valsts sekretāra vietnieku veselības politikas jautājumos Svenu Henkuzenu.
To, ka Latvijā bērniem mutes dobuma veselība ir ievērojami sliktākā stāvoklī nekā vidēji citur Eiropā, apstiprinājuši vairāki pētījumi, tostarp Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas institūtā veiktais. Rezultāti liecina, ka 12 gadu vecumā vairumam bērnu jau ir bojājumi pastāvīgajos zobos, pie tam vairāk nekā 70% bērnu konstatēts vismaz viens dziļš caurums. Kā šo situāciju beidzot mainīt? -
Kā psihologs var palīdzēt bērnudārzniekam? Vai pie bērnu psihologa nonāk tikai bērni ar diagnozēm un traucējumiem? Kā saprast, vai manam bērnam noderētu psihologa palīdzība?
Par šo tematu studijā runāsim ar psihiatri Martu Gēbeli, klīnisko psiholoģi, Latvijas Universitātes Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes Psiholoģijas nodaļas lektori Kristiānu Kalniņu, uzklausām arī klīniskā psihologa Mika Valtera sacīto, kā arī Inas Solas un Elīzas Legzdiņas pieredzes stāstus.
-
Bērns skatās acīs un melo, lai, piemēram, noslēptu telefonu, neizpildītu mājasdarbu, samelotu par pulciņu apmeklējumu vai izvairītos no nepatīkamām sekām. Raidījumā skaidrojam, kāpēc bērni melo, kā uz to reaģēt un kā veidot attiecības, kurās bērns jūtas pietiekami droši, lai teiktu patiesību.
Ģimenes studijā sarunājas kognitīvi biheiviorālās terapijas speciāliste Gunita Kleinberga,
Uzvediba.lv vadītāja, pedagoģe Līga Bērziņa un Limbažu Valsts ģimnāzijas sociālā pedagoģe, trīs bērnu mamma Elīna Strazdiņa. -
Sākoties vasaras brīvlaikam, bērniem strauji palielinās brīvā laika apjoms, ko nereti aizpilda viedierīces. Daudzās OECD valstīs vismaz puse 15 gadus vecu jauniešu pavada 30 vai vairāk stundu nedēļā, izmantojot digitālās ierīces. Skaidrojam, kā piedāvāt bērniem veselīgas un radošas alternatīvas ekrānlaikam, kā veidot sabalansētus digitālos ieradumus un kā panākt, lai sarunas par telefonu lietošanu ģimenē nepārvērstos par konfliktu.
Ģimenes studijā diskutē Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu un jauniešu psihiskās veselības centra vadītāja un bērnu psihiatre Karīna Beinerte, klīniskā un veselības, izglītības un skolu psiholoģe, Rīgas Stradiņa universitātes Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedras profesionālās maģistra studiju programmas "Veselības psiholoģija" direktore Zane Gulbe, četru bērnu tēvs un deju skolas vadītājs Edmunds Veizāns un jaunietis Alberts Eniņš.
-
Tiekamies ar Ceriņu ģimeni no Priekuļiem. Madara un Kristaps ir divu dēlu – septiņus gadus vecā Kārļa un divgadnieka Miķeļa – vecāki. Latvijas Olimpiska komiteja viņus nominējusi kā Gada ģimeni sportā 2025. gadā. Jo tā tiešām ir viņu ikdiena – būt kustībā, gan daudz staigājot, gan skrienot, gan piedaloties tādās sacensībās kā "Stirnubuks", "Noskrien ziemu" un citās.
Tūlīt viņi stāstīs, ka bērni viņus motivē dzīvot aktīvu dzīvi, it īpaši Kārlis, kuram ir autiskā spektra traucējumi. Pateicoties kustībai un, protams, arī pašu neatlaidībai un dažādu speciālistu atbalstam, viņu vecākais dēls tagad var gan mācīties „parastajā" skolā, gan apmeklēt teātra pulciņu skolā, gan nu jau gadu trenēties arī basketbolā. -
Dzīvojot līdzās vecāku alkohola atkarībai, bērni nereti piedzīvo nedrošību, trauksmi un emocionālu pamestību. Raidījumā skaidrojam, kādas sekas atstāj augšana ģimenē, kur alkohola atkarība nosaka ikdienu un attiecības. Uzklausām pieredzes stāstus par sastapšanos ar atkarību dažādos dzīves posmos.
Ģimenes studijā sarunājas narkologs, Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatikas klīnikas rezidents psihoterapijā Mārtiņš Ennītis, kuram ir pieredze darbā Minesotas programmā, narkoloģe, kognitīvi biheiviorālās terapijas speciāliste Ilze Maksima, kā arī par savu personīgo pieredzi stāsta Mārcis un arī Anita Zaķe. -
Jeļena Jekimova un viņas meita Elza abas ir aizrautīgas tradicionālās kultūras kopējas, abas dzied un spēlē katra savu (Elza pat vairākus) mūzikas instrumentus. Viņu otra lielā ģimene ir ģimeņu folkloras kopa "Garataka". Lai arī nu jau lielāko daļu mūža nodzīvojusi Rīgā, Ļena ar lepnumu saka – es esmu no Pušas. Puša, izrādās, ir pavisam mazs pagastiņš Rēzeknes novadā un viņām abām ar Elzu šķiet, ka tā ir labākā vieta pasaulē. Un Jāņi, kā abas atzīst, ir viņu mīļākie gadskārtu svētki.
-
Monta Priede un Deins Slišāns ir četrgadnieces Jasmīnas vecāki. Svarīgu lomu viņu ģimenē ieņem arī suņi, šobrīd to ir trīs un Monta saka – gribētos vēl kādu. Nesen ievākušies jaunā mājvietā Ogrē. Abi ir aktīva dzīvesveida cienītāji un atzīst, ka ļoti labprāt piekopj savus vaļaspriekus gan kopā, gan atsevišķi, jo laiks pašiem ar sevi vien viņiem ir ļoti svarīgs. Arī pēc meitas piedzimšanas viņi turpina dažādās kombinācijās bieži ceļot. Pāris neslēpj, ka bērna ienākšana ģimenē mainījusi savstarpējās attiecības, metot tām izaicinājumus, ko izdevies pārvarēt, un caur krīzi viņi tapuši stiprāki un viens otram tuvāki.
-
Maiņu darbs nozīmē dzīvi laikā, kad citi guļ, svin svētkus vai vakaros ir kopā ar ģimeni. Kamēr vieni atgriežas mājās pēc darba, citi dodas nakts maiņā. Kā šādu ritmu izdodas savienot ar bērnu audzināšanu? Kā tiek organizēta ikdiena, kurš pieskata bērnus, un kā atrast laiku ģimenei, ja darba grafiks nesakrīt ar pārējās sabiedrības dzīves ritmu?
Ģimenes studijā par to runājam ar vecākiem, kuri strādā maiņu darbu. Skaidrojam, kā šāds dzīvesveids ietekmē ģimenes attiecības, bērnus un pašu vecāku labsajūtu.
Sarunā piedalās vecāki, kuri strādā maiņu darbu vai neikdienišķā režīmā: improvizators un pasākumu vadītājs Valdis Sīlis, Siguldas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta ārsta palīdze Signe Mintika, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Vidzemes reģiona pārvaldes Valkas daļas vada komandieris Juris Daņilovs un VUGD Vidzemes reģiona pārvaldes Ugunsdrošības uzraudzības un civilās aizsardzības nodaļas inspektore Valentīna Daņilova. -
Vasara ir laiks, kad bērni daudz vairāk laika pavada ārā – brauc ar velosipēdiem un skrejriteņiem, lēkā uz batutiem, dodas uz rotaļu laukumiem un izbauda brīvlaiku. Taču tieši vasaras mēnešos mediķi novēro arī traumu pieaugumu. Daļa no tām ir vieglas, bet citas atstāj sekas uz ilgu laiku. Raidījumā runājam gan par batutu traumām, gan par ķiveru lietošanu – no negadījumu sekām līdz tam, kā bērnos veidot drošus paradumus.
Batuti daudziem šķiet nevainīga izklaide piemājas dārzā, savukārt ķivere nereti tiek uztverta kā lieka piesardzība. Tomēr slimnīcu statistika un mediķu pieredze rāda ko citu. Kāpēc bērni gūst traumas šķietami ikdienišķās situācijās? Kādas kļūdas pieļauj pieaugušie? Un kā panākt, lai drošība kļūtu par pašsaprotamu ieradumu, nevis noteikumu, ko ievēro tikai pieaugušo klātbūtnē?
Ģimenes studijā sarunājas Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) ārsta palīdze Elīna Lipska, BKUS bērnu traumu, ortopēdijas un mugurkaula ķirurgs Jānis Upenieks, Garkalnes Mākslu un vispārizglītojošās pamatskolas direktora vietniece izglītības jomā, sākumskolas skolotāja Gunta Garanča un Aizkraukles novada Pašvaldības policijas inspektors Mareks Pudulis-Indāns.
- Show more
