Episodi
-
Lai arī Latvijā pieaug cilvēku ar invaliditāti nodarbinātība, tomēr joprojām ir vairāki izaicinājumi – nav izmantots viss nodarbinātības potenciāls, ir ierobežota vides pieejamība. Cilvēkiem ar invaliditāti nepieciešamas arī darba tirgum atbilstošākas prasmes un kvalifikācija – par to šodien sprieda atbildīgā Saeimas komisija.
-
Viens no Eiropas Savienības (ES) spēcīgākajiem instrumentiem pilsoņu atbalsta nodrošināšanai ir tās spēja garantēt viņu materiālo labklājību. Eiropai ir jāapvienojas, lai risinātu šodienas un rītdienas ekonomikas izaicinājumus.
Eiropas Savienības spēja nodrošināt savu pilsoņu materiālo labklājību, protams, ir vissvarīgākā — tā ir tās pastāvēšanas pamatā. Pēc daudzajām krīzēm, ar kurām bloks saskārās pēdējā sasaukuma laikā, jo īpaši pēc Covid-19 pandēmijas un enerģētikas krīzes, bloka ekonomiskā veselība ir cietusi.
Lai gan ir dažas atveseļošanās pazīmes, proti, iekšzemes kopprodukta pieaugums atgriezies līdz vienam procentam šī gada sākumā un bezdarba līmenis Eiropā sasniedzis rekordzemu līmeni – 6% šī gada martā, Eiropas Savienības ekonomika saskaras ar pretvēju, ko rada pastāvīgs inflācijas spiediens.
Šajā Eiropas ziņu radiostaciju tīkla „Euranet Plus” raidierakstā „Ko Eiropa var sniegt?” vērtējam, ko Eiropa var darīt, lai stiprinātu tās ekonomiku?
Inflācija kopš 2022.gada sprādziena ir atgriezusies dabiskākā līmenī, tomēr tā turpina radīt spiedienu uz eiropiešu naudas makiem. Tas patiešām ietekmē nacionālo noskaņojumu Portugālē, ko apliecina kolēģu no „Radio Renascença” uzrunātie cilvēki Porto ielās, tostarp veikalniece Anna.
Savukārt ekonomiste no Varšavas Universitātes – Malgožata Starčevska Kržižtožeka norāda, ka Eiropas Savienībai un valstu valdībām ir ierobežota ietekme uz pārtikas cenām citu faktoru, piemēram, nelabvēlīgu laikapstākļu un klimata, dēļ.
Eiropas Savienība atrada dažus novatoriskus veidus, kā mazināt šo krīžu ietekmi. Taču mums ir jāievieš ilgtermiņa risinājumi, kas ietver visas Eiropas Savienības ekonomikas stratēģiju. Un Zagrebas ielās sastaptajiem cilvēkiem ir dažas idejas.
Tiekšanās pēc lielākas izejvielu pašpietiekamības padarītu Eiropas Savienību mazāk neaizsargātu ne tikai pret piegādes traucējumiem, kā to pierāda nesenās krīzes, bet arī pret cenu svārstībām pasaules tirgos. Tas nodrošinātu arī lielāku ekonomisko drošību, ko mēs varētu saukt par “stratēģisko autonomiju” attiecībā uz kritiskajām izejvielām, kas ir būtiskas tehnoloģiju nozarēm, atjaunojamiem enerģijas avotiem un tā tālāk.
Taču, lai šīs idejas īstenotu praksē, ir nepieciešams jauns domāšanas veids par Eiropas Savienības ekonomiku. Vienotā tirgus pamatā ir brīvas tirdzniecības un godīgas konkurences princips, un noteikumi ierobežo to, cik lielā mērā dalībvalstis var subsidēt savas nozares.
Mūsdienu globalizētajā ekonomikā Eiropas Savienība nav pietiekami labi sagatavota, lai konkurētu globālajā tirdzniecībā. Ķīnas pievienošanās Pasaules Tirdzniecības organizācijai (PTO) nebūt nenozīmēja tās subsīdiju politikas un valsts vadītās tirgus ekonomikas beigas. Tas mudina citas ekonomikas lielvaras pieņemt protekcionistisku politiku vai sekot savam subsīdiju sistēmas piemēram.
Piemēram, Amerikas Savienotās Valstis, lai atbalstītu savu nozari, nesen izmantoja 2022.gada Inflācijas samazināšanas likumu. Šo soli vērtē Čehijas ekonomikas konsultants Miroslavs Zamečniks.
Eiropas Savienība ir ieviesusi vairākus pasākumus, cenšoties reaģēt uz Inflācijas samazināšanas likumu. Tā ir paātrinājusi savus zaļo investīciju plānus, lai izvairītos no zaudējuma sacensībā par zaļajām tehnoloģijām. Brisele ir arī izstrādājusi jaunu rūpniecības stratēģiju, kuras mērķis ir veicināt Savienības klimata un digitālās pārejas, vienlaikus nodrošinot tās ekonomikai lielāku noturību un stratēģisko autonomiju un ļaujot tās nozarēm konkurēt globāli. Tā ir arī pārskatījusi savus valsts atbalsta noteikumus, lai sniegtu dalībvalstīm lielāku elastību, lai atbalstītu zaļās un citas galvenās nozares un veicinātu inovāciju un konkurētspēju blokā. Visbeidzot, tā ir strādājusi, lai labāk aizsargātu sevi pret subsidētu ārvalstu konkurenci.
Itālijā pilsētā Florencē esošās „Scuola Normale Superiore” ekonomikas politikas profesors un Itālijas Ekonomikas biedrības prezidents Mario Pjanta norāda, ka Eiropas Savienībai vajadzētu būt vērienīgākai savas ekonomikas reformēšanā. Bet vai Eiropas Savienības dalībvalstīm pietiks drosmes kopīgi iesaistīties jaunās un radošās ekonomikas reformās?
Dalībvalstu ekonomiku nevienlīdzīgais raksturs un atšķirīgās spējas īstenot tik apjomīgu atbalsta sistēmu ir galvenais šķērslis. Bagātākas valstis, piemēram, Vācija vai Francija, var atļauties ievērojamas subsīdijas. Bet citi nevar. Tas var kropļot vienoto tirgu un izraisīt subsīdiju sacensību pašā Eiropas Savienībā. Eiropas Savienībai būs jāatrod cits drošs finansēšanas mehānisms, kas būtu pielīdzināms ASV. Dalībvalstīm arī būtu jāpanāk vienprātība par šāda mēroga rūpniecības stratēģiju.
Šīs debates vienmēr noved pie runām par Eiropas Savienības pašas finanšu resursu palielināšanu, lai tā varētu dot ieguldījumu Eiropas ekonomikā un pārvarēt krīzes. Šāda rīcība, kas samazinātu Eiropas Savienības atkarību no valstu iemaksām, ir radījusi ceļvedi jaunu pašu resursu ieviešanai laika posmā no 2021. līdz 2027.gadam. Žolts Gāls, Bratislavas universitātes pētnieks, dalās pārdomās par šo priekšlikumu.
Līdz šim ir pievienots tikai viens jauna ieņēmumu avots, kas balstīts uz nepārstrādātiem plastmasas atkritumiem. Citi risinājumi ir balstīti uz robežu pielāgošanas mehānismu oglekļa emisijām, digitālo nodokli un pārskatītu emisiju tirdzniecības shēmu. Ir arī priekšlikumi par finanšu darījumu nodokli un ar uzņēmumu sektoru saistītu finansiālu ieguldījumu. Tomēr šie priekšlikumi par jaunām ieņēmumu plūsmām netiks iesniegti apspriešanai Padomē līdz 2025.gada vidum.
Centrāleiropas un Austrumeiropas iedzīvotājiem jautājums par to, vai Eiropas Savienība pilda savus solījumus ekonomikā, ir ļoti rezonējošs, ņemot vērā viņu cerības uz labklājību, pievienojoties Eiropas Savienībai pirms 20 gadiem.
Latvijas Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka norāda, ka vairākas secīgas krīzes ir lauzušas tendenci, kurā nabadzīgākās valstis sāk samazināt atstarpi no bagātākajām. Taču, viņa piebilst, ka Eiropas Savienības struktūrfondi un kohēzijas politika ir izrādījušies efektīvs drošības tīkls vairākām šīm valstīm, tostarp Latvijai.
Papildus struktūrfondiem un kohēzijas politikai, kuru mērķis ir atbalstīt ekonomikas attīstību un samazināt atšķirības starp Eiropas Savienības reģioniem, Brisele ir izstrādājusi arī vairākus krīzes instrumentus, piemēram, atveseļošanās un noturības mehānismu, kas ir daļa no „NextGenerationEU” atveseļošanas plāna.
Mojmirs Mraks no Ļubļanas Universitātes Ekonomikas fakultātes Žana Monē katedras stāsta, ka Eiropas Savienības instrumentiem ir bijusi galvenā loma Austrumeiropas ekonomikā.
Lietuvas Šauļu bankas galvenā ekonomiste Indre Genīte-Pikčiene atzīmē, ka dažas Austrumeiropas valstis strauji tuvojas Eiropas Savienības vidējam ekonomiskajam līmenim. Tagad ir svarīgi izdarīt pareizo politisko izvēli.
Savukārt Teodors Stolojans, bijušais Rumānijas premjerministrs, atsaucas uz iekšzemes kopprodukta pieaugumu vairākās Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs pēdējo 20 gadu laikā.
Protams, pilnīga paritāte nekad netiks sasniegta ne starp dalībvalstīm, ne pat starp reģioniem dalībvalstī. Krasimirs Kirilovs, Bulgārijas Vidinas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents, atzīmē, ka mūsu ievēlēto cilvēku politiskās izvēles veicinās pārmaiņas.
Ungārijas ekonomikas pētniecības institūta direktors Molnārs Lāzlo piekrīt, ka ekonomiskās izvēles patiešām izskaidro dažas atšķirības tuvošanās tempos, taču viņš atgādina, ka arī laikam ir svarīga loma.
Portugāļu ekonomists Žoau Dukē, Lisabonas Ekonomikas un menedžmenta augstskolas profesors, uzskata, ka Eiropas Savienībai ir svarīga ekonomiskā loma arī Dienvideiropā – neskatoties uz to, ka dzīve daudziem iedzīvotājiem joprojām ir izaicinājums –, jo tā sniedz valstu valdībām nepieciešamo ilgtermiņa orientāciju.
Daudzi eiropieši joprojām ir pārliecināti, ka Eiropas Savienība sniedz nozīmīgu ieguldījumu savu pilsoņu ekonomiskajā labklājībā. Tomēr 27 dalībvalstis var turpināt ekonomisku uzplaukumu tikai tad, ja tās airēs vienā virzienā. Nākamajiem Eiropas Parlamenta deputātiem, mūsu valstu un reģionālajām valdībām, mūsu nozarēm un uzņēmumiem, kā arī mūsu sabiedrībai kopumā ir jāvienojas spert drosmīgākus, novatoriskākus un kopīgus soļus, lai pielāgotu Eiropas Savienības ekonomiku nākotnei. -
Episodi mancanti?
-
Divi lielākie mazumtirgotāji Latvijā – tirgus līderi "Rimi" un "Maxima" – pērn spējuši strādāt finansiāli ļoti veiksmīgi – auguši gan ieņēmumi, gan peļņa. Tajā pašā laikā konkurences uzraugs norāda – atsevišķās Rīgas apkaimēs konkurence mazumtirdzniecībā ir nepietiekami liela.
"Šie rezultāti saistīti ar mūsu ilggadējo stratēģiju. Ņemot vērā, ka ekonomiskā situācija bijusi gana sarežģīta un izaicinoša, cilvēki ir meklējuši un joprojām meklē veidu kā ietaupīt, līdz ar to pieauguši divi svarīgi rādītāji mazumtirdzniecībā – pirmais – pieaudzis klientu skaits veikalos un otrs rādītājs – pieaugusi viena pirkuma groza vērtība jeb vienkārši sakot – vienā reizē cilvēki ir pirkuši vairāk."
Tāpat pērn esot samazinājušās elektrības cenas, kas ļāvis novirzīt ietaupīto uz cenu samazinājumu. Pozitīvus rezultātus esot devusi arī darba efektivitātes uzlabošana. Taujāju par uzcenojumu lielumu, uz ko Dupate-Ugule sacīja, ka uzcenojums neesot mainījies un pirmās nepieciešamības precēm tas esot ļoti zems. Gandrīz pusi no peļņas jeb 25 miljonus eiro "Maxima" pērn esot investējusi savos veikalos un algu celšanā.
Tikmēr "Rimi" pārstāve Inga Bite skaidro, ka pieaugums bijis mērens un to izdevies sasniegt, pateicoties jaunatvērtiem un modernizētiem veikaliem, kā arī preču plūsmas nodrošināšanai caur Rīgu uz abām kaimiņvalstīm. Arī inflācijai pērn bijusi sava loma ieņēmumu kāpumā.
"Tas būtu jāskatās atkarībā no kategorijas un preču grupas. Piemēram, labi zinām, ka piena produkti pērn piedzīvoja dažādas pārmaiņas, bija stiprs piena produktu [cenu] kāpums ar dažādām norisēm globālajos tirgos, bet šobrīd piena produktu cenas ir stipri samazinājušās."
Komentējot situāciju, ekonomikas eksperti atzīmē – lai arī "Lidl" ienākšana konkurenci saasinājusi, tomēr tas ir nepietiekami.
"Vienīgais [konkurenci saasinātu] vēl kāda nopietnāka spēlētāja ienākšana Latvijas tirgū, bet šobrīd divi, trīs lielie konkurenci īpaši neveido. Ja viņiem ir tāds peļņas pieaugums, priekš kam viņiem cenas laist lejā?” komentē biznesa augstskolas „Turība” docente Iveta Liniņa.
Situāciju tirgū pētīja arī Konkurences padome un secinājusi – ja pirms "Lidl" ienākšanas abu lielāko mazumtirgotāju tirgus daļa bija virs 60 %, tad jaunais tirgus spēlētājs jau atņēmis līderiem tirgus daļu, provizoriski aizņemot 10 – 15 % un ierindojoties trešajā vietā lielāko tirgotāju līderu sarakstā. Konkurences padome nepiekrīt tam, ka konkurences trūkst. -
No novembra dzīvokļu īpašnieki par mājai būtiskiem jautājumiem varēs lemt arī tad, ja vairākums mājas iedzīvotāju neiesaistās kopsapulcēs. Grozījumi likumā pieņemti, lai sekmētu daudzdzīvokļu māju atjaunošanu un uzturēšanu. Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācija vērtē, ka šīs izmaiņas sasniegs savu mērķi tikai tad, ja tādējādi arī dzīvokļu īpašnieku vairākums patiešām sapratīs, ka katram ir jāpiedalās šajos lēmumos.
-
Raidījumā Pievienotā vērtība pieredzes stāsts par to, kā ir veidot un attīstīt uzņēmumu kara apstākļos. Tiekamies ar ukraiņu jaunuzņēmuma „Knopka” dibinātāju Ivanu Osadči.
Un ielūkojamies norisēs Baltijas biržā, savos ieguldījumu portfeļos.
Esam daudz runājuši par to kā Krievijas zvērīgais un nepamatotais iebrukums Ukrainā ir ietekmējis Latvijas un pasaules ekonomiku, kādi zaudējumi no tā ir arī Latvijas ekonomikai, kas, protams, nav pat tuvu salīdzināms ar situāciju un apstākļiem Ukrainā. Ko nozīmē vadīt, veidot, saglabāt un attīstīt uzņēmumu laikā, kad tavai valstij ik dienu uzbrūk un notiek reāla karadarbība? Par to saruna ar ukraiņu jaunuzņēmuma dibinātāju un vadītāju Ivanu Osadči (Osadchyy).
Ivans ir uzņēmuma „Knopka” dibinātājs. Knopka rada un turpina attīstīt slimnīcām paredzētu apziņošanas sistēmu, kura ļauj automātiski un ātri organizēt slimnīcu uzņemšanas nodaļu darbu, monitorēt pacientu veselības stāvokli – galvenais mērķis, lai pacienti saņemtu palīdzību mazāk kā piecu minūšu laikā.
„Knopkas” sistēma darbojas noslogotākajās Ukrainas slimnīcās un nesen ieviesta arī pirmajā publiskajā Polijas slimnīcā, un rit vairākas sarunas ar Ziemeļvalstu slimnīcām. Ivans Osadči nesen viesojās arī Latvijā un tikās ar vairāku slimnīcu pārstāvjiem, lai izpētītu un saprastu, vai iespējama kāda sadarbība. Zaporižjas Svētā Nikolasa slimnīcas vadītāja teiktais, ka „Knopka” izglābj vairāk cilvēku nekā defibrilatori rotā katru Ivana prezentāciju potenciālajiem klientiem un investoriem. -
Valsts atbalsta programmā atsavināmās zemes izpirkšanai zem daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām jau noslēgti pirmie līgumi. Šo programmu īsteno attīstības finanšu institūcija "Altum", kas cer, ka ka šajā gadā kopumā varētu noslēgt līgumus par zemju izpirkšanu zem 100 daudzdzīvokļu mājām.
„Pats svarīgākais, ka 20 gadus katru mēnesi es maksāšu konkrētu summu un tā summa neaugs, neskatoties uz ekonomisko situāciju pasaulē.”
Tā vienu no galvenajiem ieguvumiem vērtē Saulkrastu iedzīvotājs Mārtiņš Šarpņicks. Tāpat jāņem vērā finansiālais ieguvums pēc tam, kad zeme nonāks viņa īpašumā un īpašuma vērtības pieaugums. Būšot arī praktiski ieguvumi, veicot mājas remontu.
Valsts atbalsta programmu atsavināmās zemes izpirkšanai izstrādājusi Ekonomikas ministrija un nesen tajā veiktas izmaiņas.
Līdz pagājušā gada janvārim, kad stājās spēkā likums par piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanu, Latvijā bija vairāk nekā trīs tūkstoši privatizētu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju ar gandrīz 130 tūkstošiem dzīvokļu, kurus skar šis jautājums. Aptuveni trešdaļa māju atrodas Rīgā, vēl šādi īpašumi ir Jūrmalā, Daugavpilī, Ogrē un citviet. Jāpiebilst, ka zemi, kas atrodas zem daudzdzīvokļu ēkām, ar finanšu institūcijas aizdevumu iespējams izpirkt par tās kadastrālo vērtību. -
Pēdējā gada laikā Latvijas eksports uz Āfrikas valstīm ir sasniedzis 600 miljonus eiro, un augoša ir arī sadarbība tūrisma un izglītības jomā, bet imports aizvien ir neliels. Tā intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt sacīja Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieks, Latvijas kandidatūras ANO Drošības padomē sekretariāta vadītājs Andrejs Pildegovičs.
Šodien, 3. jūnijā, un rīt Rīgā norisināsies Latvijas un Āfrikas valstu partnerībai veltīts forums. Pildegovičs apgalvo, ka tajā būs pārstāvēta ceturtā daļa Āfrikas valstu.
Viņš iezīmēja gan Latvijas sadarbību ar Āfrikas valstīm, īpaši Ēģipti, Dienvidāfrikas republiku un citām ekonomikas un tūrisma jomā. Tāpat Pildegovičs uzsvēra šī foruma nozīmi, domājot par Latvijas kandidatūru ANO Drošības padomē, kur Āfrikas valstu atbalstam varētu būt ļoti nozīmīga loma.
-
Raidījums Stiprie stāsti ciemojas pie Solveigas Zīles Kuldīgas novada Padures pagasta "Lazdkalnos". Viņa savā saimiecībā attīsta divas nozares - izveidojusi stādaudzētavu un daiļdārzu, un uzņem tūristus pirts un ģimenes mājiņās. Solveiga savā lauku sētā arī rīko ekskursijas un māca gleznot ar krāsām, kas iegūtas no ziediem.
-
Darba tirgu aizvien vairāk ietekmē darbaspēka novecošanās. Samazinās dzimstība un palielinās pensijas vecuma iedzīvotāju skaits. Līdz ar pavasara un vasaras sezonas atnākšanu nedaudz palielinājusies aktivitāte darba tirgū, jo palielinājies pieprasījums pēc sezonāla darbaspēka, tomēr būtisks jaunu darbavietu un nodarbinātības palielinājums šogad nav gaidāms.
Pēc Ekonomikas ministrijas prognozēm, bezdarba līmenis šogad varētu samazināties līdz vidēji 6,4%, savukārt, nodarbināto skaits saglabāsies tuvu 2023. gada līmenim.
SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis vērtē, ka demogrāfiskās situācijas dēļ uzņēmējiem daudz vairāk būtu jādomā par produktivitātes paaugstināšanu un tai jāiet roku rokā ar algu pieaugumu.
Latvijas Personāla vadīšanas asociācijas valdes priekšsēdētāja Eva Selga vērtē, ka darba tirgū jāiesaista arī cilvēki ar invaliditāti, kas var un grib strādāt, plašāk jāizmanto darbinieku pārkvalifikācijas iespējas. Lielie uzņēmumiem darbaspēka piesaistē izmanto arī dažādus bonusus, piemēram, sedzot daļu no mācīšanās izmaksām, nodrošinot veselības apdrošināšanu vai līdzfinansējot sporta nodarbības.
Mainoties darba tirgum, nepieciešamas arī izmaiņas normatīvajos aktos, tāpēc notiek diskusijas par grozījumiem Darba likumā. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietniece, zvērināta advokāte Gita Oškāja vispirms stāsta par ierosinājumiem, kas uzlabos darba vidi. Arodbiedrība nepiekrīt, ka darba devēji vienpusēji varēs atteikties no koplīguma.
Darbavietu automatizācijas dēļ samazināsies pieprasījums pēc darba ņēmējiem bez konkrētas specialitātes un prasmēm, savukārt, gan vidējā, gan ilgtermiņā palielināsies augstākās kvalifikācijas darbavietu īpatsvars, kā arī pieaugs pieprasījums pēc kvalificētiem speciālistiem ar profesionālo izglītību. -
Latvijā ir vairāki simti valstij un pašvaldībām piederoši īpašumi, kas gadiem ilgi stāv tukši.
Iļja Odegovs, jaunietis: „Rīgā apmēram 100 pamestās vietās dažu gadu laikā esmu bijis.”
Kaut arī pastāv vienota sistēma, kurā uzskaita valstij piederošus nekustamos īpašumus, tajā neiekļauj datus par tukšiem namiem.
Inga Vilka, Valsts kontroles padomes locekle: „21. gadsimtā datus joprojām šādā veidā mums ir jādzenā no gala lietotājiem. Ērtāk ir neredzēt šo informāciju.”
To, cik daudzi no valstij piederošajiem dzīvokļiem, ēkām un citiem objektiem stāv tukši, nezina arī atbildīgā Finanšu ministrija.
Aigars Šmits, Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas valdes priekšsēdētājs: „Ja to saliks uz vienas lapas, tad es domāju, ka šiem cilvēkiem un pārstāvjiem no reālās situācijas varētu palikt bail.”
Cik daudz no valstij un pašvaldībām piederošajiem īpašumiem jau vairākus gadus stāv tukši? Un, kādēļ par jomu atbildīgie pat nezina, cik daudz ir šādu objektu? To pētām Atvērto failu pusstundā.
-
Samazinātas pievienotās vērtības nodokļa likmes 12% apmērā piemērošana sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem trešdien bija galvenais apspriežamais jautājums Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputātiem. Viedokļi šajā jautājumā dalās – nozare prasa piemērot samazināto likmi, taču Latvijas Banka un Finanšu ministrija ir pret.
Nozare jau ilgstoši prasa samazināt PVN sabiedriskajai ēdināšanai. Tagad ir savākti vairāk nekā 10 000 parakstu par šādu iniciatīvu, tāpēc trešdien, 29. maijā, komisija skatīja šo kolektīvo iesniegumu. Ar prezentācijām par situāciju nozarē deputātus iepazīstināja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste un nozares pārstāvji.
Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis uzsvēra, ka nozarē valda krīze. Lai arī auguši kopējie ieņēmumi, čeku skaits neesot sasniedzis pirmspandēmijas līmeni un apgrozījuma kāpums bijis tikai uz inflācijas rēķina. Visvairāk cietusi Rīga un redzams, ka Vecrīgā restorāni joprojām ir ciet. Turklāt nozare zaudējusi apmēram 4 tūkstošus nodarbināto, tie nav migrējuši uz citām nozarēm, bet devušie prom no Latvijas, piemēram uz Norvēģiju. Lai arī algu fonds ir krietni pieaudzis, produktivitāte nepieaug, tāpat redzams darbaspēka trūkums. Arī ēnu ekonomika ir problēma nozarē -
Uzņēmumi aktīvi veido saules parkus, lai palielinātu enerģētisko neatkarību. Daļa uzņēmumu sākotnēji gan īsteno projektus, kas sedz vien nelielu daļu no enerģijas pašpatēriņa un pakāpeniski plāno palielināt savus saules parkus. Uzņēmēju lielākie izaicinājumi ir investīcijas projektu īstenošanai, labākās saules paneļu tehnoloģijas izvēle, iespējas vēlāk lieko enerģiju pārdot, kā arī ilgtermiņā kādam var trūkt vieta, kur saules paneļus izvietot.
Uzņēmums "Ķekava Foods" nupat atklājis saules paneļu parku, kas ļaus nodrošināt ap 13% no uzņēmuma elektrības patēriņa gadā. Būvniecības izmaksas ar Lauku atbalsta dienesta līdzfinansējumu ir ap miljona eiro apmērā un plānots, ka investīcijas atmaksāsies līdz trīs gadu periodā. Energoresursi ir viena no lielākajām putnkopības uzņēmuma izdevumu pozīcijām, bet komersantu enerģētiskās neatkarības izaicinājumi ir sākotnējās investīcijas, kā arī tehnoloģiju attīstība, iezīmē "Ķekava Foods’’ izpilddirektore Aiva Banga.
"Ķekava Foods" jaunais saules parks izvietots četrās dažādās vietās, bet uzņēmumam ir vēl gana daudz teritorijas, lai nākotnē izbūvētu arī otro kārtu. Turpretī "Latvijas Maizniekam" tas varētu radīt problēmas nākotnē, jo rūpnīca ir Daugavpilī līdzās blīvai pilsētas apbūvei un infrastruktūrai. Neraugoties uz to maiznīca arī nupat atklājusi saules parku ar ko plānots nodrošināt 10-12% no uzņēmuma energopatēriņa, rēķina uzņēmuma valdes loceklis Māris Daude.
Abi minētie uzņēmumi pagaidām par saražotās enerģijas pārdošanu kopējā tīklā vēl nedomā, jo salīdzinoši nelielo apjomu izmanto tikai pašpatēriņam. Savukārt lauksaimniecības uzņēmumā “Agrofirma Tērvete” jau pērn uzbūvēts saules parks, kura saražoto enerģiju izmanto ražotnes vajadzībām, kā arī pārdošanai kopējā elektrības tīklā. Tiesa gan šobrīd dalība kopējā tirgū joprojām ir apgrūtināta un kavē attīstību šajā jomā, vērtē “Agrofirma Tērvete” valdes priekšsēdētājs Dainis Dominieks.
Atveseļošanās fonda finansējums uzņēmumu energoefektivitātei un atjaunojamai enerģijai pieejams "Altum" aizdevumu programmās, kur viena no populārākajām aktivitētēm ir tieši saules paneļu uzstādīšana. "Altum" pārstāve Līga Mellēna norāda, ka jūnija sākumā noslēgsies jau 6. kārta, kurā saņemti vairāk nekā 300 pieteikumi un parakstīti 130 līgumi ar kopējām investīcijām ap 50 miljonu eiro apmērā.
"Altum" programma šiem aizdevumiem uzsākta 2022. gada beigās un plānots, ka būs arī 7. atbalsta kārta, kura noritēs no 11. jūnijā līdz 9. jūlijam. -
Pašvaldības ar saviem meža resursiem nerīkojas saimnieciski, negūstot iespējami lielāko labumu no šo vērtīgo publisko aktīvu pārvaldības. Tā revīzijā secina Valsts kontrole. Revidētajās Alūksnes, Jelgavas, Krāslavas, Saldus un Siguldas novada pašvaldībās nav informācijas par 63% jeb gandrīz piecarpus tūkstošiem hektāru meža resursiem - nav veiktas meža inventarizācijas.
Pašvaldības neatjauno mežus pēc nociršanas, nekopj jaunaudzes, necīnās pret kaitēkļiem un neveic citas darbības. Tādējādi tikai revidētās pašvaldības vien ik gadu zaudē gandrīz trīsarpus miljonu eiro ieņēmumus.
Tā intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt sacīja Valsts kontroles padomes loceklis Oskars Erdmanis. -
Eiropas Komisija (EK) pēc izmeklēšanas noslēgšanas ASV saldumu un dzērienu ražošanas uzņēmumam „Mondelez” piemērojusi 337,5 miljonu eiro naudassodu par produktu tirdzniecības ierobežošanu Eiropas Savienībā. Eiropas Komisija uzsver, ka uzņēmums, kurš arī turpina darbību Krievijā, ļaunprātīgi izmantojis uzņēmuma dominējošo stāvokli tirgū, tādējādi pārkāpjot Eiropas Savienības konkurences noteikumus.
Amerikas Savienoto Valstu saldumu un dzērienu ražošanas uzņēmums „Mondelez” ražo produktus ar dažādiem zīmoliem. To vidū ir arī "Toblerone", "Oreo", "Philadelphia" un "Milka". Pērn uzņēmuma ieņēmumi bija 36 miljardi ASV dolāru. Ukraina uzņēmumu iekļāvusi starptautisko kara sponsoru sarakstā, jo tas turpina darbību Krievijā, nodarbinot divarpus tūkstošus cilvēku trīs rūpnīcās.
Taču nepatikšanas Eiropā uzņēmumam sākās 2019.gadā. Toreiz Eiropas Savienības izmeklētāji veica vairākas kratīšanas uzņēmuma birojos visā Eiropā. Savukārt 2021.gada janvārī Eiropas Komisija sāka izmeklēšanu par iespējamu konkurences noteikumu pārkāpšanu. Tagad izmeklēšana noslēgusies un lemts uzņēmumam piemērot 337,5 miljonu eiro naudassodu. Eiropas Komisijas ieskatā, „Mondelez” ļaunprātīgi izmantojis uzņēmuma dominējošo stāvokli tirgū, tādējādi pārkāpjot Eiropas Savienības konkurences noteikumus. Tiek norādīts, ka uzņēmums laika periodā no 2012.gada līdz 2019.gadam bija iesaistīts pret konkurenci vērstos nolīgumos vai saskaņotās darbībās, tostarp ierobežoja vairumtirdzniecības klientu iespējas tālākpārdot produktus un lika tiem piemērot augstākas cenas eksportam salīdzinājumā ar pārdošanas cenām iekšzemes tirgū. -
Raidījumā Pievienotā vērtība turpinām tematu par investīcijām jaunuzņēmumos. Šoreiz - vairāk no to uzņēmumu puses, kam tas, šķiet, izdevies un ko viņi no tā mācījušies. Potams, ielūkojamies Baltijas biržās un mūsu portfeļos, bet vispirms - kas aktuāls naudas un biznesa pasaulē.
Ja jums liekas, ka naudu vairs nemet pakaļ, nekļūdaties. Situāciju tirgū raksturo Latvijas Privātā un iespējkapitāla asociācijas valdes loceklis Matīss Neimanis. Un viņam piekrīt "Aerones", viena no Latvijas uzņēmumiem, kurš bieži tiek piesaukts kā jaunuzņēmums ar lielu potenciālu līdzdibinātājs un vadītājs Dainis Krūze. "Aeorones" piedāvā vēja ģeneratoru robotizētus apkalpošanas pakalpojumus. Dainis Krūze atzīst - pasaulē ir grūtāk, bet Latvijā - vieglāk.
Latvijā jaunajiem uzņēmumiem ar milzīgo vienradža ideju lielā mērā palīdz "Altum" nodrošinātās investīcijas - valsts nauda tiek dota fondiem, kas iegulda ar cerību pēc tam naudu atgūt ar uzviju. Bez valsts iesaistes viss būtu sarežģītāk, saka Ieva Jāgere, "Altum" iespējkapitāla fondu pārvaldības vadītāja.
Bet ko darīt pašiem uzņēmumiem - vai pat ne uzņēmumiem, bet cilvēkiem ar ideju un mērķi? To jautāju uzņēmējiem, kuri jau pierādījuši, ka var tikt pie investoriem un pārdot savu ideju.
"Naco Technologies" ir uzņēmums, kurš ražo nano pārklājumus ūdeņraža izmantošanai enerģijas nozarē. Tas ļauj atteikties no dārgu un retu materiālu izmantošanas. Viņu padoms - būt gataviem, ka meklējot īsto, nāksies bučot daudz daudz vardes. Tā atzīst Reinis Ņikitins, "Naco Technologies" komercdirektors. -
Sākusies Latvijā audzēto zemeņu tirdzniecība. Rīgas Centrāltirgū pirmās Latvijas zemenes varēja nopirkt jau pagājušajā nedēļā. Cena, kā parasti pirmajām ogām, kas audzētas siltumnīcās un tuneļos, visai augsta. Karstais laiks ogu gatavošanos paātrina, tāpēc zemeņu sezona šogad varētu būt īsāka nekā pērn.
Rīgas Centrāltirgū rindas veidojas pie tirgotājiem, kas pārdod grieķu zemenes. Tās ir vislētākās – zem 3 eiro kilogramā. Nedaudz dārgākas ir poļu, bet dārgākās - Latvijā audzētās, tāpēc pie tām tikai daži pircēji.
Ilmārs Gulbis no Kuldīgas novada „MIGL Dārziem” zemenes audzē 6,5 ha uz lauka un siltumnīcā 1000 kvadrātmetros. Siltumnīcā audzētās tirgo jau pāris nedēļas, pagājušajā nedēļā uzsākuši arī ielu tirdzniecību Kuldīgā.
Guntars Dzērve zemenes audzē Mālpilī. Ogas hektāra platībā aug siltumnīcās un tuneļos un zemeņu tirgošanu sāks šonedēļ. Martā bija tumšs un drēgns, pietrūka saules, tagad zemenes ietekmē lielais karstums.
Zane Silgale ir SIA „Lubeco” valdes priekšsēdētāja un zemenes audzē 4 ha uz lauka Talsu novadā un 1,5 ha tuneļos Ventspils novadā. Pirmās ogas no tuneļiem būšot vēlāk nekā gaidīts, jūnija sākumā.
Šogad zemeņu cenu ietekmēs arī paaugstinātais PVN, kas vairs nav pieci, bet 12% apmērā. Pirmās ogas būs dārgākas, bet kopumā cenas saglabāsies pērnā gada robežās. -
Ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu cieši saistīti uzņēmēji daudzus gadus izvērsa plašu biznesu Latvijā. Viņu vidū ir gan oligarhi un politiķi, gan arī Krievijai stratēģiski svarīgu uzņēmumu akcionāri.
Baiba Vītoliņa, Patērētāju tiesību aizsardzības centra direktore: “Mūsu skatījumā galvenā problēma varbūt bija tieši tā, ka šim uzņēmumam bija ļoti švaki ar iekšējo grāmatvedību.”
Viņu firmas, kas pārdeva daudziem iemīļotas dzīvesstila preces un savus darbiniekus pievilināja ar dāsniem bonusiem, Latvijā apgrozīja desmitiem miljonu eiro.
Fragments no video, kas ievietots “BUSSINESS with FABERLIC Cosmetic” feisbuka lapā 2022. gada 5. janvārī: “Beidzot, beidzot! Godīgi nopelnīta dāvana! [..] Ir briljants, ir! Ah!”
Taču šie paši uzņēmēji Krievijā ar saviem lēmumiem, naudu un biznesa saitēm atbalstīja asiņaino iebrukumu un karu Ukrainā.
Elīna Vrobļevska, Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētniece: “Skaidrs, ka jebkuram tādam labam darbiniekam, viņam izveidojas zināma lojalitāte pret savu darba devēju. Un, protams, šādi izbraucieni un izpriecas tikai pastiprina šo te lojalitāti.”
Kā Putinam pietuvinātas personas Latvijā uzbūvēja miljoniem vērtus biznesus un kas ar tiem notika pēc tam, kad piemēroja sankcijas, pētām Atvērto failu pusstundā.
-
Latvijas Banka sagatavojusi priekšlikumus, kā pilnveidot valsts fondēto pensiju sistēmu. Par tiem diskutējam arī Krustpunktā Raidījuma viesi: Latvijas Bankas Apdrošināšanas un pensiju uzraudzības pārvaldes vadītāja Evija Dundure, Finanšu nozares asociācijas valdes loceklis Jānis Brazovskis, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja biedrs Andris Šuvajevs.
Absolūti lielākajai daļai no strādājošajiem atkarībā no jūsu vecuma 6% no bruto algas tiek novirzīti 2. pensiju līmenim. Tā ir nauda, kas nonāk nevis solidaritātes fondā, no kura šobrīd pensionāriem tiek maksātas pensijas, bet gan privātu pensiju pārvaldītāju rīcībā, kuri to iegulda dažādās akcijās, obligācijās un tamlīdzīgi, lai pelnītu lielākus ienākumus nākotnei. Kad jūs iesiet pensijā, tad šis uzkrājums palīdzēs veidot jēdzīgāku apjomu pensijai. Tas Latvijā ir noteikts ar likumu obligātā kārtā. Sistēma kā tāda strādā jau daudzus gadus un pamatā savu funkciju pilda. Tomēr ir vairāki bet. Par tiem arī diskutējam raidījumā. -
Lai ārzemēs dzīvojošie tautieši savu uzkrāto kapitālu varētu investēt Latvijas uzņēmumos, reemigrantu organizācija „Ar pasaules pieredzi Latvijā” piedāvā jaunu programmu diasporai. To Saeimas deputāti kopā ar valsts institūcijām vakar, 21. maijā, apsprieda Saeimas Uzņēmējdarbības attīstības apakškomisijas sēdē.
Pasaules bankas dati rāda, ka 2022. gadā no ārvalstīm caur Latvijas bankām mājsaimniecībām ieskaitīts vairāk nekā miljards eiro. Liels pienesums ir tieši ārzemēs dzīvojošo tautiešu pārskaitījumi savām ģimenēm. Tajā pašā laikā Latvija atpaliek no abām kaimiņvalstīm pēc uzkrāto investīciju lieluma par aptuveni desmit miljardiem eiro.
Lai piesaistītu kapitālu un veicinātu diasporas uzkrājumu ieplūšanu Latvijas ekonomikā, reemigrantu organizācija „Ar pasaules pieredzi Latvijā” piedāvā astoņu soļu programmu, kas ļautu ārzemēs dzīvojošajiem tautiešiem ieguldīt savus uzkrātos līdzekļus Latvijas uzņēmumos. - Mostra di più
