Episodes
-
Publiskots jaunākais Vispārējā atalgojuma pētījums, ko veicis pētījumu un vadības konsultāciju uzņēmums “Figure Baltic Advisory” (kādreiz zināms kā "Fontes"). Šoreiz pievēršamies vienam no atalgojuma aspektiem - cik daudz un kuri nozaru uzņēmumi plāno palielināt vai samazināt darbinieku skaitu tuvākajā laikā, jo tas ietekmē uzņēmumu algu budžetu. Pētījums gan rāda, ka pat vienas nozares uzņēmumos situācijas ir atšķirīgas.
Pētījumu kompānijas „Figure Baltic Advisory” vecākā konsultante Dace Tauriņa stāsta, ka noskaņojums darba tirgū šobrīd kopumā ir piesardzīgs, bet ir vairākas nozares, kur plānots darbinieku skaitu nedaudz samazināt.
Dace Tauriņa stāsta, ka darbinieku skaitu plānots palielināt IT un pakalpojumu nozarē.
Darba tirgus vakancēm seko arī Nodarbinātības valsts aģentūra un augusta beigās Latvijā bija 19 000 brīvas darba vietas, stāsta NVA analītiķe Iveta Cederštrema.
Starptautiskā biznesa pakalpojumu nozare, kurā ietilpst IT pakalpojumi, finanses un klientu servisi, tai skaitā zvanu centri, pirms Covid pandēmijas auga par 10% gadā, pērn par 5%, bet šogad atkal plāno 10% pieaugumu. Galvenokārt biznesa pakalpojumus Latvijā attīsta skandināvu kompānijas, nodarbinot Latvijas iedzīvotājus, stāsta starptautisko biznesa pakalpojumu nozares asociācijas pārstāve Monta Ieleja.
Pētījumu kompānijas „Figure Baltic Advisory” vecākā konsultante Dace Tauriņa vērtē, ka liels izaicinājums uzņēmumiem turpmāk būs darbinieku darba slodžu sabalansēšana, jo trūkst naudas jaunu darbinieku pieņemšanai. Tāpat uzņēmumiem jādomā par efektivitāti un izmaksām. -
Valdība ķērusies klāt nākamā gada budžetam un 19. septembra ārkārtas sēdē atbalstīja iecerētās izmaiņas darbaspēka nodokļos. Tās paredz no nākamā gada paaugstināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes, minimālo algu un neapliekamo minimumu. To cer kompensēt ar akcīzes nodokļa un dažu citu nodokļu paaugstināšanu, kā arī pretrunīgi vērtēto plānu pārdalīt 1% no pensiju otrā līmeņa uz pirmo.
Šī valdības ārkārtas sēde bija veltīta kopskatam par piedāvātajām nodokļu pārmaiņām, kas skars teju visus valsts iedzīvotājus. Pārmaiņu Finanšu ministrijas paredzētajā scenārijā pašlaik nav. Iespējams, tādas būs turpmākajos budžeta dokumentu un plānu apspriešanas cēlienos gan vēlreiz valdībā, gan vēlāk Saeimā.
Piedāvātais scenārijs paredz vienkāršot nodokļu sistēmu un līdz ar darbaspēka nodokļu samazināšanu veicinātu privāto patēriņu un investīcijas, uzsver Finanšu ministrija. No 2025. gada paredzēts fiksēt ar nodokli neapliekamo minimumu visām algām 510 eiro mēnesī un turpmākajos gados to paaugstināt. Pensiju neapliekamo minimumu nākamajā gadā paredzēts paaugstināt no 500 līdz 1000 eiro mēnesī – augstāk nekā nosauca pirms neilga laika.
Atbilstoši Finanšu ministrijas aplēsēm, 750 eiro lielas pensijas saņēmējs nākamgad dabūs par 50 eiro vairāk. Ja pensija ir 1000 eiro, tad nākamgad uz rokas būs par 100 eiro vairāk.
Neapliekamā minimuma pārskatīšanu pensionāriem finanšu ministrs Arvils Ašeradens no „Jaunās Vienotības” valdības sēdē pamatoja ar to, ka vairāk nekā 60 000 cilvēku pensijas vecumā turpina strādāt. Saglabājot zemāku pensijas neapliekamo minimumu, viņu situācija pasliktinātos. -
Missing episodes?
-
Kamēr politiķi domā, kā uzlabot demogrāfiju, ar cita veida grūtībām saskaras sievietes, kuras jau pēcnācējus radījušas, un nu vēlas atgriezties darbā.
Maija (vārds mainīts), jaunā māmiņa: „Un tad tevi vienkārši tā salauž pa lielam.”
Viņām pēc bērnu kopšanas atvaļinājuma uzņēmumā vairs vienkārši nav vietas – amats likvidēts, spēcīgāks izrādījies aizstājējs vai kādā gadījumā jaunās māmiņas darba pienākumus nu veic… datorprogramma.
Sofija (vārds mainīts), jaunā māmiņa: „Viņš saka - man pieder varas pozīcija un tu darīsi tā, kā es tev teikšu.”
Lielākā daļa par savām tiesībām necīnās, lai gan darba devējam pēc likuma ir jāsaglabā jaunā vecāka iepriekšējais amats vai jānodrošina līdzvērtīgs.
Eva (vārds mainīts), divu bērnu māte: „Tiesāties ir kaut kāda ekstra, kuru jaunas mammas nevar atļauties.”
Kāpēc jaunās māmiņas kļūst par bezdarbniecēm un kurš aizstāv viņu tiesības, skaidrojam Atvērto failu pusstundā.
-
Ikgadējais ziņojums par Eiropas Savienības (ES) Enerģētikas savienības stāvokli liecina, ka Eiropa joprojām ir atkarīga no Krievijas gandrīz piektajā daļā gāzes importa. Brisele joprojām vilcinās piemērot sankcijas Krievijas gāzei, bažījoties par lēno pāreju no fosilā kurināmā un atsevišķu dalībvalstu iebildumu dēļ. Tikmēr Ukraina uzsvērusi, ka gada beigās pārtrauks gāzes tranzītu uz Eiropas Savienību. Eiropas Komisija gan mierina, ka alternatīvas jau esot atrastas.
Neraugoties uz to, ka Krievijas gāzes piegādes uz Eiropas Savienību kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā ir dramatiski samazinājušās, Eiropas Savienības valstis no kopējā iepirktā gāzes apjoma no Krievijas šī gada pirmajā pusē importējušas 18%. Gada otrajā ceturksnī no Krievijas pat importēts vairāk gāzes, nekā no ASV. Arī sašķidrinātās dabasgāzes imports no Krievijas apjoma ziņā ierindojas otrajā vietā un ir mazāks tikai par Norvēģijas piegādāto apjomu.
Vairākas valstis no Krievijas gāzes joprojām pilnībā neatsakās ne tikai tādēļ, ka, piemēram, Austrijai, Ungārijai un Slovākijai ir ilgtermiņa neelastīgi līgumi ar Krieviju, bet arī tādēļ, ka pāreja uz zaļiem enerģijas avotiem Eiropas Savienībā nesokas tik viegli un ātri, cik varētu vēlēties. Bažas paudusi arī enerģētikas komisāre Kadri Simsone, atzīmējot vajadzību paātrināt vēja turbīnu, saules bateriju bloku un citas atjaunojamās enerģijas infrastruktūras izvēršanu.
Taujāta par sankciju noteikšanu Krievijas dabasgāzes importam, viņa saka, ka Krievija jau ir zaudējusi jebkādas sviras, kas tai kādreiz bija pār Eiropas Savienību. Tajā pašā laikā esot atrasti alternatīvi avoti un gāzes krātuves pirms ziemas izdodas piepildīt laicīgi. Lai gan uzņēmumi var turpināt legāli importēt no Krievijas gāzi, kamēr nav ieviestas sankcijas, Simsone aicina meklēt citas alternatīvas -
Nākamajos piecos gados jaunuzņēmumos plānots investēt Eiropas Savienības fondu un privāto finansējumu 62 miljonu eiro apmērā. Uzņēmumi ,kas iepriekš piesaistījuši šīs investīcijas norāda, ka tas ir būtisks atspaids, jo privātās investīcijas jaunuzņēmumiem nav pietiekami pieejamas Latvijā.
Attīstības finanšu institūcijas “Altum” konkursā no 11 pretendentiem atlasīti trīs jaunuzņēmumu iespējkapitāla fondu pārvaldnieki (“BADideas.fund”, “Vntrs Consulting” un “Buildit”), kas turpmākos piecus gadus veiks 62 miljonu eiro investīcijas. No tām 55 miljoni ir publiskais finansējums, ko plānots ieguldīt inovatīvos, dzīvotspējīgos, uz eksportu vērstos jaunuzņēmumos. Jaunajā periodā atvēlēts krietni lielāks finansējums, stāsta "Altum" valdes locekle Ieva Jansone-Buka.
Pirms četriem gadiem iespējkapitāla fondu investīcijas piesaistīja jaunuzņēmums "Weedbot". Tas radījis augstas precizitātes ravēšanas lāzeriekārtu, kas uzņem zemes attēlus un savienotais mākslīgais intelekts spēj atšķirt kultūraugus no nezālēm. Uzņēmums ir ravēšanas robota izstrādes fināla stadijā un pirmie divi klienti ir Beļģijā un Vācijā. Uzņēmuma vadītājs Jānis Jaško vērtē, ka Eiropā kopumā pietrūkst investīciju tehnoloģiju ietilpīgos uzņēmumos, jo šo iekārtu izstrāde ir ļoti dārga un laikietilpīga.
Tāpat līdzās uzņēmumu agrīnas stadijas fondiem "Altum" ir izraudzījis arī izaugsmes stadijas fondu pārvaldnieku (“Flycap”), kur uzņēmumu attīstībā kopumā plānots ieguldīt 41 miljonu eiro. Iepriekšējā periodā 2021. gadā šajā fondā investīcijas aptuveni miljona eiro apmērā piesaistīja arī dabisko augu aizsardzības līdzekļu ražotājs ‘’Bioefekts’’. Uzņēmuma valdes loceklis Mārtiņš Vizbulis stāsta, ka nauda bija nepieciešama tieši ražotnes modernizācijai, laboratoriju izveidei, kā arī pakošanas līnijām, lai attīstītu eksportu uz citām Eiropas valstīm. Uzņēmējs secina, ka mērķa sasniegšanai nepieciešams ilgāks laiks, nekā bija iecerēts.
Jaunuzņēmumu fondu investīciju griezti pirmssēklas stadijas uzņēmumos vienā projektā būs līdz 250 tūkstošiem eiro un sēklas stadijas uzņēmumos tie būs līdz 1,5 miljoniem eiro. -
Valdības piedāvātais nodokļu izmaiņu plāns paredz samazināt pensiju 2.līmenī iemaksājamo sociālo iemaksu daļu no sešiem uz pieciem procentiem. Rekordīsā laikā ir savākti paraksti iniciatīvas iesniegšanai Saeimā pret šādām izmaiņām. Tomēr jāatzīst, ka tas, cik veiksmīgi darbojas 2. pensiju līmenis, iepriekš ir ne reizi apspriests, īpaši tad, kad finanšu tirgu satricinājumu rezultātā pensiju plāni pelna slikti vai pat ir aizgājuši mīnusos. Protams, zinot demogrāfisko situāciju Latvijā, izskan arī jautājums, vai esošā pensiju sistēma spēs nodrošināt pietiekamu iztiku nākotnes pensionāriem? Krustpunktā diskutē Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Reinis Uzulnieks, Latvijas Radio Ziņu dienesta producente Aiga Pelane, Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Tkačevs un Latvijas Pensionāru federācija vadītāja Aija Barča.
Intervijā raidījumā Labrīt Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš (Zaļo un zemnieku savienība) norādīja, ka diskusijas par iespējamajām izmaiņām pensiju otrajā līmenī būs un nekas vēl nav pieņemts. -
Pēdējos divos gados pakāpeniski pieaudzis gan teātru, gan koncertu apmeklētāju skaits. Aplūkojot Centrālās statistikas pārvaldes datus, redzams, ka pērn septiņu valsts profesionālo teātru izrādes apmeklējuši vairāk nekā 600 tūkstoši cilvēku, bet sešu valsts kapitālsabiedrību organizētos koncertus 390 tūkstoši apmeklētāju.
Tiesa, lai gan apmeklētāju skaita pieaugums pēdējos divos gados ir jūtams, tas tik un tā vēl nav sasniedzis pirms pandēmijas apmēru.
„Pagājušā sezonā Nacionālam teātrim bija patiesi veiksmīga. Ar pluss zīmi,” Latvijas Nacionālā teātra direktors Māris Vītols stāsta, ka pagājušā sezonā teātrim izdevās palielināt skatītāju skaitu par 55 tūkstošiem jeb 40%. „Tieši biļešu ieņēmumi, mūsu pašu ieņēmumi ir palielinājušies par 10%. Tas ir apmēram par 250 tūkstošiem eiro.”
Māris Vītols skaidro, ka optimismu par šīs sezonas darbības rādītāju augšupeju vieš repertuārs, jo teātrī ir gaidāmas vairākas jaunas izrādes. Savukārt pērn Nacionālā teātra apgrozījuma kāpumu veicināja divi faktori: gan apmeklētāju skaita pieaugums, gan biļešu cenas paaugstināšana.
Finansiālā ziņā veiksmīga sezona pērn bija arī Valmieras Drāmas teātrim, kas par spīti ieilgušajam remontam spējis noturēt stabilu izrādīto izrāžu skaitu.
„Es domāju, ka Valmieras Drāmas teātris ir īpašs un par kapacitāti ir sarežģīti runāt,” Valmieras Drāmas teātra direktore Evita Ašeradena uzsver, ka teātris trīs gadus remonta dēļ nevarēja spēlēt izrādes savā lielajā zālē un mēģināja skatītāju skaitu kompensēt, spēlējot visā Latvijā gan uz lielām, gan mazām skatuvēm.
„Un pagājušā gadā mums bija gandrīz 50 tūkstoši skatītāju, kas ņemto vērā gan pilsētas izmēru, gan teātra atrašanos bez mājām ir ļoti cienījams skaits.”
Pērn Valmieras Drāmas teātris nospēlēja vairāk nekā 320 izrādes, kas pat bija kuplāks skaits nekā 2022. gadā. Šogad Valmieras drāmas teātris biļešu cenas neplāno celt, bet kopumā šo gadu sagaida ar jaunu sparu un šī mēneša beigās sāks izrādīt izrādes atjaunotā teātra lielajā zālē.
Ar nelielam bažām šo rudens un ziemas kultūras sezonu sagaida „Latvijas koncerti”, jo uz remonta laiku ir slēgta Lielā ģilde, kas ir galvenā tās koncertzāle.
„Mēs esam spiesti nomāt telpas varbūt ne tik tradicionālās vietās kā piemēram Rīgas cirks vai Latvijas universitāte. Tomēr cilvēku ieradums ir doties uz ierastu koncerta vietu, vai viņi spēs tik operatīvi reaģēt un sekot līdzi mūsu piedāvātiem koncertiem. To mēs redzēsim un cerēsim, ka tas tā būs,” norāda uzņēmuma valdes loceklis Guntars Ķirsis.
Guntars Ķirsis stāsta, ka koncertu rīkotājiem (atšķirībā no teātriem) sezona ilgst visu gadu un kopumā šis gads ir bijis veiksmīgs un apmeklētāju skaits pieauga. „Kopējais zāļu piepildījums bija vairāk nekā 81% un tas ir labs rādītājs.”
Arī apgrozījums kāpa. Tiesa, arī uz biļešu cenas palielinājuma rēķina, jo šogad "Latvijas koncerti" par 15% kāpināja biļešu cenas. Tuvākajos mēnešos vēl vairāk palielināt biļešu cenas nav plānots. -
Diskusijas par iespējamajām izmaiņām pensiju otrajā līmenī būs un nekas vēl nav pieņemts, tā Latvijas Radio raidījumā Labrīt sacīja Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš (Zaļo un zemnieku savienība). Viņš norādīja, ka valsts budžets ir jāpieņem, bet jautājums ir kādām metodēm. Diskusijas būs gan komisijās, gan arī ar pensionāriem.
Latvijas Radio jau vēstīja, ka, īstenojot nodokļu reformu, koalīcija vienojusies vienu procentu novirzīt no otrā pensiju līmeņa uz pirmo. Finanšu ministrija apgalvo, ka iemaksu pārnese neradīs zaudējumus iedzīvotājiem. Finanšu nozare ir pretējās domās, tostarp Latvijas Banka. -
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs iesniedzis Saeimā grozījumus Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā, paredzot algas valsts kapitālsabiedrību vadībai iesaldēt uz diviem gadiem – no 2025. gada 1. janvāra līdz 2026. gada 31. decembrim, informēja prezidenta kancelejā.
Algas pieaugumu paredzēts apturēt publisko personu kapitālsabiedrību un publiski privāto kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļiem. Paredzēts, ka viņu atlīdzība nevarēs pārsniegt uz 2024. gada 31. augustu noteikto apmēru.
Vai šis ir politiski pareizs solis, vērtē politologs Juris Rozenvalds. -
Raidījumā Pievienotā vērtība saruna par bioekonomiku un arī par iespējām jaunuzņēmumiem – jau tuvākajā laikā darbu sāks iespējkapitāla investīciju fonds, kas uzņēmumu attīstībā plāno ieguldīt ap 60 miljoniem eiro.
Līdzās kreditēšanas attīstīšanai, eksporta veicināšanai, nodokļu sakārtošanai un pelēkās ekonomikas apkarošanai, Latvijas ekonomikas veselīgas izaugsmes vajadzību sarakstā bieži tiek piesaukti jaunuzņēmumi.
Bieži runā, ka mums derētu vēl kāds jaunuzņēmums – vienradzis, tāds, kas izaugtu līdz miljarda dolāru novērtējumam. Bet veiksmīgi jaunuzņēmumi nerodas tukšā vietā. Labā ideja ir jaauklē, jāattīsta, jāpielāgo tirgum, jāpārdod, jāsakārto ražošana. Un tas prasa naudu.
Tieši tādēļ šoreiz Pievienotajā vērtībā par labām ziņām – Latvijas jaunuzņēmumiem jau tuvākajos mēnešos būs pieejamas vairāk nekā 60 miljonu eiro investīcijas. No tām gandrīz 56 miljoni ir „Altum” finansējums. Kādēļ tik daudz naudas ieguldīt valstij, nevis privātajiem investoriem? Ģeopolitika, saka „Altum” valdes locekle Ieva Jansone-Buka.
Šī būs jau otrā reize, kad valsts veido šādu programmu. Un Latvija nav nekāds izņēmums valstij ar savu naudu piedaloties ieguldīšanā uzņēmumos.
Šobrīd jau ir atlasīti trīs investīciju fondi – tie ir „BADideas.fund”, „VNTRS Consulting” un „“Buildit VC”, kuriem uzticēts gan piesaistīt papildu privāto investoru naudu, gan atrast un ieguldīt jaunuzņēmumos. Jansone-Buka atzīst – „Altum” iepriecinājis tas, ka konkurence starp dažādiem fondiem bijusi liela, pieteikušies 11 pretendenti. Nav pārsteigums, jo „Altum” noteikumi veidoti tā, lai privātajiem investoriem un fondu pārvaldniekam šī programma būtu interesanta. -
Pēdējo gadu laikā Rīgā aktīvi tika būvētas biroju ēkas. Šogad aprīlī darbu sāka “Novira Plaza” pie dzelzceļa stacijas. Energoefektīvus, modernus A klases birojus birojus piedāvā arī biroju izīrētāji “Verde”, “Elemental”, “New Hanza”, “Skanste City” un citi. Neskatoties uz plašo piedāvājumu, biroju īres cenas nevis samazinās, bet palielinās.
Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses valdes priekšsēdētājs Ints Dālderis stāsta, ka Rīgā visaktīvāk birojus attīsta lietuvieši.
„Arco Real Estate” komercplatību pārdošanas un nomas nodaļas vadītājs Ģirts Jansons vērtē, ka piedāvājums biroju nomas tirgū šobrīd ir plašs un piedāvātās platības pārsniedz 100 000 kvadrātmetru. Telpas aizpildās lēni, jo jauni uzņēmumi Latvijā ienāk retāk nekā kādreiz, daudziem rada bažas karš Ukrainā. Tomēr Baltijā lielākais darījums biroju nomā noticis Rīgā.
Ģirts Jansons stāsta, ka vietējie uzņēmumi visbiežāk maina telpas no lielākām uz mazākām vai no zemākas klases uz augstākas klases birojiem.
„Skanste City” ir viena no lielākajām biroju ēkām Rīgā ar 50 000 kvadrātmetru platību. To pirms 6 gadiem nopirka uzņēmums „SG Capital”, kas nodarbojas ar ieguldījumiem nekustamā īpašuma fondā, kā investorus piesaistot Baltijas valstu pensiju fondus. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Harijs Švarcs stāsta, ka īres cenas birojos ir augstākas, nekā tikko minētās.
Harijs Švarcs stāsta, ka konkurence īres tirgū un veicina plašāku piedāvājumu attīstītāju vidū.
Uz laiku apturēta „Preses nama kvartāla” celtniecība, kas tiek veidots ap vēsturisko Preses nama ēku un kurā bija plānots izveidot ne tikai biznesa centru, bet arī daudzfunkcionālu atpūtas, sporta, izklaides un kultūras centru un viesnīcu. Bet jaunu biroju būvniecība šobrīd apturēta augsto būvniecības izmaksu dēļ. -
Kaut gan šobrīd baudām vasarīgu laiku, jau oktobrī sāksies apkures sezona. Apkures katlu un sistēmu tirgotāji stāsta, ka pircēju interese mainās katru sezonu. Viens no iemesliem – kad Krievija sāka karu Ukrainā un gāzes cena sasniedza nebijušus rekordus, iedzīvotāji bija spiesti domāt par lētākām alternatīvām. Šobrīd samazinās interese par siltumsūkņiem, bet visizdevīgāk apkurē izmantot granulas.
Latvijas siltumuzņēmumu asociācijas pārstāvis Valdis Vītoliņš stāsta, ka lielie apkures uzņēmumi pamazām pāriet no fosiliem energoresursiem uz atjaunojamiem resursiem, pārsvarā šķeldu un gāzes apkuri izmanto kā papildinājumu gada aukstākajos mēnešos.
Uzņēmuma „SB apkure” valdes priekšsēdētājs Andris Krūzkops nozarē darbojas jau 34 gadus un stāsta, ka interese par apkures sistēmām strauji mainās katru sezonu. Piemēram, šobrīd atkal ir pieprasījums pēc gāzes katliem.
Iedzīvotāju interesi ietekmē arī dažādi valsts atbalsta pasākumi. Andris Krūzkops stāsta – ja pirms diviem gadiem uzņēmums pārdeva gadā 380 vienas firmas ražotos siltumsūkņus, tad šogad tikai 20.
RTU Ilgtspējīgo būvmateriālu un inženiersistēmu institūta vadošais pētnieks Aleksandrs Zajacs stāsta, ka apkures sistēmas piemērotību nosaka daudzi faktori. Ja ēka, piemēram, ir jaunbūve ar zemu enerģijas un apkures patēriņu, piemērotāks būs siltumsūknis. No ilgtspējas viedokļa labākais resurss ir granulas un koksne.
Eksperti iesaka, ja iespējams, tad iegādāties tādus apkures katlus, kuros var izmantot vismaz divus kurināmā veidus, piemēram, granulu katlu, kuru var kurināt arī ar malku. -
Latvijā pieaug no uzņēmumiem izkrāptās naudas summas. Telefonkrāpnieki par uzbrukuma mērķi izraugās tieši grāmatvežus.
Ieva Ģerģe, Finanšu izlūkošanas dienesta eksperte: „Ja senāk likās, ka grāmatveži, tās bija retas reizes, ka bija tie, uz kuriem tiešām krāpnieki vērsa savas darbības, tad šobrīd tā ir tiešām kļuvusi kā regulāra tendence.”
Grāmatveži uzticas viltus policistiem un bankas darbiniekiem, kas ļauj krāpniekiem iztukšot firmu kontus.
Gustavs (vārds mainīts), uzņēmuma līdzīpašnieks: „Pavisam 42 reizes ar „Smart-ID” apstiprināja maksājumus. 42 reizes divās dažādās bankās.”
Krāpnieku guvums no uzņēmumiem sasniedz pat miljonus. Lai noziedznieku shēmas būtu veiksmīgas, izzagto naudu legalizē ar naudas mūļiem.
Haralds (vārds mainīts), bijušais naudas mūlis: „80 000 eiro bija mans konta atlikums uz to momentu, un tas viss notika kaut kādās desmit, divpadsmit minūtēs.”
Kā krāpniekiem izdodas apvārdot grāmatvežus un no uzņēmumiem, kurus viņi apkalpo, izzagt ievērojamas naudas summas, pētām Atvērto failu pusstundā.
-
Baltijas valstu satiksmes ministri decembrī plāno vērsties pie Eiropas Komisijas jaunā transporta lietu komisāra, lai prasītu papildu naudu dzelzceļa projekta „Rail Baltica” īstenošanai. Tā intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt sacīja satiksmes ministrs Kaspars Briškens (Progresīvie).
Baltijas ministru tikšanos viņš minēja kā galveno iemeslu, kādēļ aizvien nav sagatavots informatīvais ziņojums un pēdējā brīdī atcelta preses konference, kurā bija plānots sabiedrību informēt par būtiskajām projekta problēmām. -
Ar ko jārēķinās pēc valdības iecerētajām nodokļu izmaiņām? Kādi ieguvumi un kādi zaudējumi un riski ir piedāvātajai reformai, par to plašāka diskusija raidījumā Krustpunktā. Vērtē Latvijas Universitātes rektors, ekonomists Gundars Bērziņš, Latvijas Darba devēju konfederācijas sociālās drošības, veselības aprūpes un nodokļu eksperts Pēteris Leiškalns, Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors, Vidzemes Augstskolas Padomes priekšsēdētājs Arnis Sauka un Latvijas TV žurnālists Guntis Bojārs.
Nosakot visiem ar nodokļiem neapliekamo minimumu, kaut arī tiks paaugstināta nodokļa likme, absolūtajam vairākumam strādājošo uz rokas naudas būs vairāk. Un tad, lai kompensētu caurumu budžetā, 1% no otrā pensiju līmeņa tiks pārvirzīts sociālajā budžetā. Tāds kompromisa lēmums tika panākts sarunās starp valdības partijām, arodbiedrībām un darba devējiem, diskutējot par nodokļu izmaiņām. Bet, kā jau varēja gaidīt, arī šī vienošanās ir izraisījusi pamatīgu kritiku. Finanšu un sociālās jomas eksperti to dēvē par nākotnes pensionāru aplaupīšanu. Ir vai nav tas labs kompromisa lēmums, vajadzīgs vai tomēr nav vajadzīgs? Galu galā ir tik daudz par un pret kāpēc ir vērts kaut ko mainīt. Lūkojam Krustpunktā izveidot kaut kādu kopainu, lai saprastu šo situāciju. -
Šī gada pirmajos astoņos mēnešos Latvijas ostās sarucis pārkrauto kravu apgrozījums. Latvijas Radio aptaujātie ostu pārstāvji nenoliedz, ka pret Krieviju un Baltkrieviju noteikto sankciju ietekme ir jūtama, tostarp mangāna rūdas tranzīta aizliegums. Tomēr ostas meklē gan jaunus tranzīta tirgus, gan strādā pie vairākiem lieliem, jauniem projektiem, kas nodrošinās jaunus kravu apjomus nākotnē.
-
Patlaban jau 19 pašvaldības, lielākoties Latgalē, vairs nespēj pildīt pamatfunkcijas bez papildu valsts naudas. Pirms gada kritiska finanšu situācija bija septiņās pašvaldībās. Tādu ainu intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt atklāja Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis.
Saeimas atbildīgā komisija šodien, 11. septembrī, uzklausīs Pašvaldību savienības vēstījumu par situāciju pašvaldību budžetos. Kaminskis atzina, ka pašlaik jau vairāk nekā trešā daļa pašvaldību nespējot izpildīt valsts uzliktās funkcijas. -
Komunikācijas problēmas – tas ir pārmetums, ko pēdējā laikā ir visbiežāk saņēmuši atsevišķi ministri un visa valdība kopumā. Zem tā slēpjas dažādi nopietni jautājumi – izmaiņas nodokļos, taupības pasākumi, kas notiek ar lidsabiedrību "airBaltic"? Un kā pār spīti Latvijā arī ielaidies bez naidīgiem mērķiem, toties ar sprāgstvielu aprīkots Krievijas drons, bet plašāku informāciju iedzīvotāji par to saņēma tikai aiznākamajā dienā. Cik nopietnas ir problēmas ar valdības spēju nodot sabiedrībai svarīgas ziņas? Kā tā tiek galā ar sasāpējušajām problēmām? Krustpunktā analizē Latvijas Universitātes profesors Jānis Ikstens, Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes katedras docētāja, politoloģe Lelde Metla-Rozentāle, Latvijas Universitātes doktorante, SKDS sociāli politisko pētījumu nodaļas vadītāja, projektu direktore Ieva Strode un sociālantropoloģe, Latvijas Universitātes asociētā profesore Aivita Putniņa.
-
Vai apvienotā Latvijas Sabiedriskā medija (LSM) valdes locekļiem būtu jāpelna deviņi un pat vairāk nekā 10 tūkstoši eiro mēnesī? Šis jautājums pēdējā laikā ir viens no visvairāk apspriestajiem. Lai taupītu valsts budžeta līdzekļus, Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs šonedēļ Saeimā grasās iesniegt iniciatīvu, kas paredz samazināt valsts uzņēmumu, kas pārtiek lielākoties no budžeta, valdes un padomju atalgojumu par 20%, salīdzinot ar līdzīga izmēra privātajiem uzņēmumiem. Tādā gadījumā LSM valdes locekļi pelnītu par 1,5 tūkstoti eiro mazāk, nekā paredzēts.
Latvijas kapitālsabiedrības iedala pēc trim kritērijiem – darbinieku skaita, neto apgrozījuma un bilances kopsummas. Ja vismaz divi kritēriji pārsniedz vidējās kapitālsabiedrības rādītājus, tad uzņēmumu uzskata par lielu. No vairāk nekā 60 valsts kapitālsabiedrībām trešā daļa ir lielie uzņēmumi. Šajā grupā ietilpst Rīgas lidosta, Latvijas dzelzceļš, Pasažieru vilciens, Latvenergo, Latvijas pasts un citi uzņēmumi. Daudzos strādā vairāk par 250 darbiniekiem, neto apgrozījums pārsniedz 40 miljonus eiro gadā, savukārt bilances kopsumma ir lielāka par 20 miljoniem eiro.
Lielo kapitālsabiedrību pulkam no nākamā gada pievienosies vienotais Latvijas Sabiedriskais medijs, kurā strādās vairāk nekā 800 cilvēku. Patlaban Latvijas Televīzija un Latvijas Radio ir vidēja lieluma atsevišķi valsts uzņēmumi.
Pēc spēkā esošās kārtības lielajās valsts kapitālsabiedrībās valdes locekļiem mēnešalga nedrīkst pārsniegt desmitkārtīgu pagājušā gada mēneša vidējo darba bruto samaksu. Pērn „uz papīra” Latvijā iedzīvotāji mēnesī saņēma vidēji 1530 eiro. Tātad šogad lielo uzņēmumu vadības mēnesī bez iespējamām prēmijām var saņemt ne vairāk par 15300 eiro. Turklāt valdes locekļu algai jābūt vismaz par 10% zemākai, nekā priekšsēdētājiem. Tas ir apmēram līdz 13800 eiro uz papīra. Ņemot vērā, ka vidējā alga valstī katru gadu palielinās, valdēm maki kļūst biezāki.
No vairāk nekā 20 lielajām valsts kapitālsabiedrībām apvienotā Latvijas Sabiedriskā medija valdes plānotā alga būs, apmēram, pa vidu. Tā secina Valsts kancelejas Kapitālsabiedrību pārvaldības nodaļas vadītāja Dzintra Gasūne, kura atalgojumus valsts uzņēmu valdēs apkopojusi pati. Izrādās, ka Valsts kancelejai neesot informācijas, cik daudz uzņēmumos pelna to vadītāji. -
Eiropas lielākais autoražotājs "Volkswagen" nācis klajā ar paziņojumu, ka tam nāksies slēgt rūpnīcas un atlaist darbiniekus Vācijā. "Volkswagen" nedienas iezīmē plašākas problēmas Eiropas auto nozarē, tostarp nespēju konkurēt ar Ķīnā ražotajiem elektroauto, kas pārpludina tirgu. Tādēļ izskanējis, ka Eiropas Savienības prasība pilnībā atteikties no automašīnu ražošanas ar iekšdedzes dzinējiem, 2026.gadā varētu tikt pārskatīta.
Tikpat grūti, cik ziemā reizēm ir iedarbināt auto, tikpat grūti šobrīd šķiet pielaist Vācijas noslāpušo ekonomiku. Vēl drūmāku situāciju padara nedienas autoražošanā, kas rada aptuveni 4% no kopējās pievienotās vērtības Vācijas ekonomikā, un vēl 4%, ja ņem vērā ar autoražošanu saistītās jomas, piemēram, metāla vai gumijas ražošanu. Lai gan auto nozares nozīme Vācijas ekonomikā pēdējo gadu laikā ir mazinājusies, tomēr tā joprojām ir ļoti būtiska. Tādēļ satraukumu radījis lielākā Vācijas un arī Eiropas autoražotāja – "Volkswagen" paziņojums par to, ka pirmo reizi tā 87 gadu pastāvēšanas vēsturē būs spiests slēgt rūpnīcas Vācijā.
Jau pagājušajā gadā "Volkswagen" uzsāka izmaksu samazināšanas programmu, kuras mērķis ir līdz 2026.gadam ietaupīt 10 miljardus eiro. Tomēr tagad kļuvis skaidrs, ka izmaksas jāsamazina par vēl 4 miljardiem eiro. "Volkswagen" grupas izpilddirektors Olivers Blūms vēstulē darbiniekiem iezīmējis drūmu ainu - Eiropas automobiļu tirgus atrodas ļoti izaicinošā un nopietnā situācijā. Rezultātā "Volkswagen" grupas desmit automašīnu markas ir pilnībā jāpārstrukturē, un rūpnīcu slēgšana vairs netiek izslēgta, sacīja Blūms, piebilstot, ka "Volkswagen" arī jūtas spiests lauzt darba aizsardzības līgumu, kas ir spēkā kopš 1994.gada.
"Volkswagen" gan neatklāj konkrētus skaitļus, cik no aptuveni 120 000 darbavietu Vācijā varētu tikt likvidētas. Uzņēmums arī nav atklājis to, kuras rūpnīcas tiks slēgtas. Taču runa varētu būt par vismaz divām. Tāpat tiek runāts par "Audi" rūpnīcas slēgšanu Beļģijā. - Show more
