Episódios
-
Saeimā finiša taisnē nonākuši grozījumi alkoholisko dzērienu aprites likumā. Kopš likumprojektu pirmo reizi nodeva publiskajai apspriešanai 2021. gada jūnijā, diskusijas par tiem prasīja vairāk nekā trīs gadus un nerimst joprojām.
Karina Zālīte, PVO pārstāvniecības Latvijā vadītāja: „Tas fons, kas ir Latvijā, tas vienkārši pieprasa stingrākus ierobežojumus.”
Alkohola nozares lobijs ir spēcīgs un pret pārmaiņām ir arī vairākas ministrijas.
Dāvis Vītols, Latvijas Alkohola nozares asociācijas izpilddirektors: „Ierobežojumi nav pareizais veids, kā risināt alkoholisma problēmu un pārmērīgu alkohola lietošanas problēmu Latvijā.”
Kamēr kaimiņos alkohola tirdzniecība, piemēram, degvielas uzpildes stacijās ir ierobežota, pie mums benzīntankos ierīkotas alus istabas.
Agris Starts, sociālā labuma projekta "1000 dienas skaidrā" izveidotājs: „Unikāli! Es nekad nebiju bijis degvielas uzpildes stacijā, kas lepojas, ka tirgo arī alkoholu.”
Atvērto failu pusstundā pētām, kādā mērā plānotie alkohola aprites ierobežojumi nozares lobija dēļ ir kļuvuši bezzobaini?
-
Pēdējo gadu laikā pārtikas cenas Latvijā jau ir pārsniegušas Eiropas Savienības vidējo līmeni.
Benita, dzīvo Īrijā: „Cik parasti man iznāk uz Latviju aizbraukt, vienmēr šausminos par cenu augstumu.”
Cenas atsevišķām produktu grupām ir tikpat augstas kā Ziemeļvalstīs.
Elza, dzīvo Somijā: „Tagad es dzīvoju Somijā. Es aizbraukšu uz Latviju un tur es varēšu iepirkties kā karalis, jo Latvijā jau jābūt daudz lētāk. Bet tajā brīdī, kad es sāku veikalā skatīties uz lietām, es sapratu – tā gluži nav.”
Kaut arī lielākie mazumtirgotāji apgalvo, ka piedāvā izdevīgākās cenas tirgū pārtikas pamatproduktiem, vairākas preces maksā identiski.
Sanita Uljane, Konkurences padomes Negodīgas tirdzniecības prakses novēršanas nodaļas vadītāja: „Mums nav pamata, lai mēs apgalvotu, ka tur pastāv kādas norādes par aizliegtām vienošanām.”
Kāpēc par atsevišķiem pārtikas produktiem mēs maksājam tikpat vai pat vairāk nekā bagātajās Eiropas Savienības valstīs, pētām Atvērtajos failos.
-
Estão a faltar episódios?
-
Benzīns ar augstu sēra saturu, kuru Eiropā kā degvielu pārdot ir aizliegts, no Apvienotās Karalistes naftas pārstrādes rūpnīcām caur Eiropas sajaukšanas iekārtām nonāk līdz Nigērijai, kur tas izraisa smagu gaisa piesārņojuma krīzi.
Otonje Ivorima, Lagosas iedzīvotāja: „Viņi mūs nogalina lēnām. Tas ir ilgtermiņa efekts.”
Netīrās degvielas eksporta ķēdes daļa ir arī Latvija.
Džesa Staufenberga, žurnāliste no pētnieciskās žurnālistikas organizācijas „Source Material”*: „Mēs redzam, ka kuģi no Apvienotās Karalistes ienāca Ventspils ostā Latvijā, un tas notika diezgan drīz pēc Beļģijas aizlieguma.”
Kamēr Nīderlande un Beļģija šādu toksiskās degvielas eksportu uz Āfriku ir aizliegusi, mūsu valsts šādu soli negrasās spert.
Viktors Valainis, ekonomikas ministrs (Zaļo un Zemnieku savienība): „Ja mūsu ražotāji spēj piedāvāt kaut ko konkurētspējīgu un Āfrikas valstis ir gatavas to iegādāties, tad es neredzu iemeslu, kādēļ šeit kaut ko mainītu.”
Kādēļ Latvija ir daļa no ražošanas ķēdes degvielai, kas Āfrikā izraisa pamatīgu gaisa piesārņojumu, pētām Atvērto failu pusstundā.
* Raidījums ir daļa no starptautiska pētījuma, kurā "Atvērtie faili" piedalās kopā ar pētnieciskās žurnālistikas organizāciju "SourceMaterial" no Lielbritānijas. -
Līdz pašvaldību vēlēšanām palicis pusgads un cīņa par Rīgu solās būt sīva. Reitingos nevienai partijai nav izteikta pārākuma. Tas liek uz krievvalodīgo vēlētāju orientētajiem domāt par apvienošanos.
Lelde Metla-Rozentāle, politoloģe un RSU lektore: „Vēlēšanās ir svarīgs tas līdera saimnieka tēls, kuram tad tu uztici tās pilsētas atslēgas.”
Saeimas deputāts, partijas „Latvija pirmajā vietā” līderis Ainārs Šlesers, kurš šobrīd var tīksmināties par populārākā mēra kandidāta statusu, cer dabūt vismaz pusi balsu.
Ainārs Šlesers, Saeimas deputāts, partijas „Latvija pirmajā vietā” valdes priekšsēdētājs: „Mūsu rezultāti būs tik labi, ka visas partijas stāvēs pie mūsu durvīm, klauvēs un gribēs sadarboties!”
Vilnis Ķirsis ir apņēmies saglabāt mēra krēslu arī pēc vēlēšanām un sagaida, ka plašā ielu asfaltēšana un citi labie darbi atkal ļaus uzvarēt latviskajām partijām.
Vilnis Ķirsis, Rīgas mērs, „Jaunā Vienotība”: „Ja uzvarēs tas bloks – Šlesers, „Saskaņa”, Rosļikovs un tie – laika jautājums un mums te atkal būs fiktīva nodarbinātība.”
Vai tā dēvētajām latviskajām partijām nākamvasar gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās ir izredzes saglabāt varu Rīgā, pētām Atvērto failu pusstundā.
-
Pašreizējā Evikas Siliņas, un arī vairums iepriekšējo valdību pēdējo 15 gadu laikā, ir solījušas mazināt ienākumu nevienlīdzību Latvijā. Tomēr algu atšķirība par vienu un to pašu darbu Rīgā un reģionos šodien var sasniegt pat vairākus simtus eiro.
Eva Selga, Latvijas Personāla vadīšanas asociācijas valdes priekšsēdētāja: „Šis nav taisnīgi, ja, it sevišķi viena uzņēmuma ietvaros.”
Cilvēki, kas ir pārcēlušies uz laukiem, cerībā izvairīties no dzīves dārdzības galvaspilsētā, veikalos šā vai tā ir spiesti sastapties ar tikpat augstām cenām.
Baiba Runce: „Piedodiet par provokāciju, bet vai tad produkti maksā mazāk „Lidl” Kuldīgā?
Zane Neļķe, “Lidl Latvija” komunikācijas komandas vadītāja: Visi produkti visos „Lidl” veikalos maksā vienādi.”
Kamēr lielo kompāniju darbinieki tā arī nav sagaidījuši algu izlīdzināšanu reģionos, par nozari atbildīgā valsts iestāde jautājumu atstāj pašu uzņēmumu ziņā.
Ilze Oša, VARAM Valsts sekretāra vietniece reģionālās attīstības jautājumos: „Mēs skatāmies uz to nedaudz citā griezumā.”
Raidījuma „Atvērto failu” pusstundā pētām, kāpēc cilvēkam, kurš reģionā strādā tādu pašu darbu kā darbinieks Rīgā, jāsamierinās ar zemāku algu?
-
Ir pagājis gads kopš Rēzeknes domi vairs nevada tās ilggadējais mērs Aleksandrs Bartaševičs. Pašvaldībā tagad lēmumus pieņem pagaidu administrācija. Tā jau četrus mēnešus mēģina mazināt budžetā tēriņus, lai risinātu situāciju ar Rēzeknes parādiem.
Guna Puce, Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības pagaidu administrācijas vadītāja: „Parādsaistības ir milzīgas un tajā brīdī arī nesamaksātie rēķini bija milzīgi.”
Kamēr pagaidu administrācijai ir grūti atrast kopīgu valodu ar pašvaldības darbiniekiem, bijušais mērs tiesājas par savu atlaišanu un apgalvo – naudas problēmas domē ir mākslīgi radītas.
Aleksandrs Bartaševičs, bijušais Rēzeknes mērs: „Tagad administrācija tēlo, ka viņi, redziet, ir tik vareni un tik spēcīgi, ka viņi sakārtoja visas lietas, bet īstenībā viņi risina problēmas, kuru nebija.”
Bartaševičs ir apņēmies pilsētā atgriezties pie varas grožiem.
Aivars, Rēzeknes iedzīvotājs: „Bijušais mērs gribēs, kā es saku, iebraukt baltā zirgā, un viņam joprojām ir arī atbalstītāji.”
Kā pašvaldības pagaidu administrācijai izdodas risināt problēmas smagā finanšu situācijā nonākušajā Rēzeknē? Par to stāsts Atvērto failu pusstundā.
-
Kamēr citas Eiropas valstis pakāpeniski samazina jaudas, lai atkritumus izmantotu kā kurināmo un šādi no tiem atbrīvotos, Latvijā tikai gatavojas atvērt atkritumu dedzināšanas jeb reģenerācijas stacijas. Iedzīvotājiem, kuru tuvumā tādas grib būvēt, ir aizdomas, ka tās piesārņos apkārtējo vidi un apdraudēs viņu veselību.
Diāna Josone, Silabriežu ciema iedzīvotāja: „Kur būs pārliecība, ka gaisā neuzies mums kaitīgās vielas? Uzies. Simtprocentīgi!”
Ārvalstu pētījumi rāda, ka ap šādām stacijām rodas piesārņojums, bet starptautisks uzņēmums, kas plāno tādu izveidot Latvijā, to noliedz.
Andris Vanags, SIA „Gren Latvija” valdes priekšsēdētājs: „Viņi saka, ka tas ir ap atkritumu reģenerācijas stacijām, bet tas nav pierādīts fakts.”
Lietuvas pieredze ar šo pašu starptautisko uzņēmumu rāda, ka atkritumus dedzināšanai arī importē.
Domants Tracevičs, Lietuvas NVO „Aprites ekonomika” vadītājs: „Uzņēmuma pārstāvji iedzīvotājiem solīja, ka sadedzināšanas jaudu nepalielinās, bet dažus gadus vēlāk to tomēr palielināja. Tas nozīmē, ka cilvēkiem meloja.”
Kādēļ Latvijā, par spīti iedzīvotāju protestiem, gatavojas atvērt reģenerācijas stacijas, kurās dedzinās atkritumus, kamēr citviet Eiropā no tādām sāk atteikties, pētām Atvērto failu pusstundā.
--
Kļūdas labojums:
7. novembra raidījumā “Atvērtie faili” izskanēja, ka atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums “CleanR” ir Andra Šķēles bizness. Pēc “Lursoft” datiem, “CleanR” īpašnieki ir citi - lielākais īpašnieks ir Guntaram Kokorevičam piederošs uzņēmums “TAK Capital”, nelielas akciju daļas pieder Jurim Gulbim un Harijam Krongornam, kurš ilgus gadus ir darbojies Šķēles biznesā.
-
Polijas iekšlietu un administrācijas ministrs nacionālo sankciju sarakstā iekļāvis Latvijā izveidotās kompānijas „4finance” meitasuzņēmumu. Poļi uzskata, ka iespējamās īpašnieku saites ar krievu kapitālu rada risku, ka kredītņēmēju dati var nonākt naidīgās valsts rīcībā.
Ainars Latkovskis, Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs: „Šis ir ļoti nopietns lēmums, ļoti nopietna ziņa!”
Trešdaļa kapitāla daļu uzņēmumā pieder ekspremjera Andra Šķēles znotam, advokātam Edgaram Dupatam. Viņš Polijas iestāžu lēmumu uzskata par nepamatotu.
Edgars Dupats, AS „4finance” patiesais labuma guvējs: „Tur ir tik novecojuši fakti, patiesībai neatbilstoši fakti, tur tādas insinuācijas un izdomājumi sarakstīti.”
Mūsu ātro kredītu uzraugi līdz šim publiski nav iebilduši par „4finance” īpašnieku saitēm ar Krievijas kapitālu.
Andis Priedītis, PTAC Patērētāju tiesību uzraudzības departamenta direktores vietnieks: „Mēs zinām viņu kontroles ķēdi, mēs zinām visus viņu īpašniekus līdz katrai fiziskai personai.”
Kāpēc Polijā uztraucas, ka ātro kredītu kompānijas klientu dati var nonākt Krievijas rīcībā, bet Latvijā par šādu risku – ne? To pētām Atvērto failu pusstundā.
-
Jaunajai māmiņai ir vesels zīdainis un mīlošs vīrs, bet pēc dzemdībām viņa jūtas tā, kā nevajadzētu.
Anna Āboliņa, jaunā māmiņa: „Es vienkārši iedevu zīdaini vīram un izgāju ārā pa durvīm, stāvēju pagalmā un raudāju, jo nevarēju saprast, kas ar mani notiek.”
Kaut arī viņas jaundzimušo ierodas apskatīt ģimenes ārsts, un sieviete pati dodas vizītē pie ginekologa, par pēcdzemdību depresiju neviens nerunā un nejautā.
Latvijā ar šo saslimšanu varētu saskarties aptuveni pusotrs tūkstotis sieviešu gadā.
Elmārs Rancāns, profesors, RSU Psihiatrijas un narkoloģijas katedras vadītājs: „Sieviete tur zināmā mērā ir atstāta nosacīti likteņa varā, kā viņai paveiksies.”
Atvērto failu pusstundā pētām, vai diskusijas par vardarbību dzemdībās un pēcdzemdību depresiju vedušas pie kāda rezultāta?
-
Noslēgumam Rīgas pilsētas tiesā tuvojas maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavības iztiesāšana. Prokurors apsūdzētajiem prasa bargus sodus.
Rimants Kuzma, prokurors: „Uzskatu, ka sods Mihailam Uļmanam, Aleksandram Babenko un Viktoram Krivošejam ir nosakāms brīvības atņemšanas veidā.”
Lai mēģinātu novilcināt laiku, viens no viņiem, visticamāk, ir meklējis veidus, kā simulēt slimību.
Romāns Jašins, kādreizējais Mārtiņa Bunkus slepkavības lietas izmeklēšanas vadītājs: „Viņa kamerā tika atrastas piezīmes, kurās bija aprakstīti slimības simptomi.”
Ja tiesnese tuvākajā laikā nepaziņos spriedumu, tad Uļmanu, Babenko un Krivošeju atbrīvos no cietuma.
Armīns Meisters, Rīgas tiesas apgabala prokuratūras virsprokurors: „Bija fakti, kas norāda, ka apsūdzētie gatavo, teiksim tā, augsni, lai pamestu valsti.”
Kāpēc ir bažas, ka Mārtiņa Bunkus iespējamie slepkavas vēl pirms tiesas sprieduma varētu tikt uz brīvām kājām un atstāt Latviju? Par to stāsts Atvērto failu epizodē.
-
Azartspēļu reklāmas Latvijā ir aizliegtas. Taču realitātē to zīmoli rēgojas acu priekšā visur. Sporta pasākumos, influenceru ierakstos, kultūras norisēs. Nu jau arī uz ielām.
Inese Braže: “Bet šis ir legāli?
Signe Birne: Nu nē. Nē, tas arī būtu verams ciet.”
Nozare likumus apiet radoši. Spēļu zāles vietā reklamē sporta bāru vai pat apģērbu veikalu, kura nosaukumā azartspēļu zīmols. Tāpat par reklāmas sejām pēdējā laikā kļuvuši Latvijā populāri sociālo mediju influenceri.
Jānis Krīvēns, mūziķis un influenceris sociālā tīkla „Instagram” video: “Es nevaru, cik skaista diena, lai aizietu padzert kafiju visskaistākajā “OlyBet” sporta bārā visā Pārdaugavā!”
Turklāt nevajag nekādu sarežģītu stratēģiju, ja uzraugam vienalga.
Sanita Gertmane, Patērētāju tiesību aizsardzības centra Patērētāju atbalsta, sabiedrības informēšanas un komunikāciju daļas vadītāja: “Azartspēļu reklāma nav PTAC prioritāte.”
Kā sanācis, ka reklāmas aizliegtas, bet redzamas visur? Un kā samilzušo problēmu plāno risināt? To Atvērto failu pusstundā pēta Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra „Re:Baltica” žurnāliste Inese Braže.
-
Latvijā zāļu cenu veidošanās modelis recepšu zālēm, tostarp kompensējamiem medikamentiem, nav mainīts pēdējos 20 gadus. Līdz ar to šobrīd zāles nereti ir dārgākas nekā pārējās Baltijas valstīs.
Sondra Zaļupe, mākslas projektu menedžere: „Tā pavisam aptuveni rēķinot, uz piecām reizēm es vienu reizi varēju ietaupīt. Tas ir - pērc piecas un saņem sešas. Manā gadījumā tas bija ļoti daudz.”
Latvijā pacienti ir spiesti paši meklēt lētāko zāļu cenu un apzvanīt desmitiem aptieku.
Baiba Puriņa, grāmatvede: „Tu esi tik apjucis, ka pat nesaproti, kas tev jādara. Esi savā blenderī, kulies ar domām un tad vēl jāmeklē tās zāles, cenas aptaujas jātaisa.”
No jaunā gada Latvijā sāks darboties jaunā zāļu cenas noteikšanas sistēma.
Rūta Dimanta, labdarības organizācijas "Ziedot.lv" vadītāja: „Kamēr tas ir uz papīra, tas vienmēr vieš cerību. Un tad, kad tas paliek tikai uz papīra, tad ir tas pļukt.”
Vai jaunais zāļu cenas uzcenojuma modelis patiesi garantēs, ka cenas kompensējamiem medikamentiem un citām recepšu zālēm būs līdzvērtīgas tām, kādas ir Lietuvā un Igaunijā, pētām Atvērto failu pusstundā.
-
Par noziegumiem austrumu robežas būvniecībā iztiesāšanā ir septiņi kriminālprocesi, bet robeža tā arī nav pabeigta. Neviens politiķis par kavēšanos un jucekli desmit gadu garumā līdz šim nav uzņēmies atbildību.
Rihards Kozlovskis, iekšlietu ministrs („Jaunā Vienotība”): „Toreiz pavisam savādāk bija, nebija tik vienkārši to izdarīt!”
Politiķi, kas atbildīgi par robežas drošību, nebūšanās turpina vainot izmeklētājus un nelikumību atklājējus. Paši negrib uzņemties atbildību.
Ainars Latkovskis, Saeimas deputāts intervijā Latvijas Radio raidījumam „Krustpunktā” 2021. gada 10. augustā: “Lāča pakalpojumu Latvijas valsts robežai un drošībai pasniedza Valsts kontrole!”
Iekšējās drošības biroja priekšnieku Valteru Mūrnieku no amata atbrīvoja pirms termiņa, jo iekšlietu dienestu amatpersonas pārāk baidījušās no iestādes.
Māris Kučinskis, Saeimas deputāts („Apvienotais saraksts”): „Visi tā bija iebaidīti, ka neviens pat darbā negribēja nākt un (iepirkumu) komisijā dabūt cilvēkus vispār nevarēja.”
Vai tiešām par nebeidzamo jucekli ar robežas būvniecību atbildīgi ir tikai ierēdņi, nevis politiķi, pētām Atvērto failu pusstundā.
-
Kamēr politiķi domā, kā uzlabot demogrāfiju, ar cita veida grūtībām saskaras sievietes, kuras jau pēcnācējus radījušas, un nu vēlas atgriezties darbā.
Maija (vārds mainīts), jaunā māmiņa: „Un tad tevi vienkārši tā salauž pa lielam.”
Viņām pēc bērnu kopšanas atvaļinājuma uzņēmumā vairs vienkārši nav vietas – amats likvidēts, spēcīgāks izrādījies aizstājējs vai kādā gadījumā jaunās māmiņas darba pienākumus nu veic… datorprogramma.
Sofija (vārds mainīts), jaunā māmiņa: „Viņš saka - man pieder varas pozīcija un tu darīsi tā, kā es tev teikšu.”
Lielākā daļa par savām tiesībām necīnās, lai gan darba devējam pēc likuma ir jāsaglabā jaunā vecāka iepriekšējais amats vai jānodrošina līdzvērtīgs.
Eva (vārds mainīts), divu bērnu māte: „Tiesāties ir kaut kāda ekstra, kuru jaunas mammas nevar atļauties.”
Kāpēc jaunās māmiņas kļūst par bezdarbniecēm un kurš aizstāv viņu tiesības, skaidrojam Atvērto failu pusstundā.
-
Latvijā pieaug no uzņēmumiem izkrāptās naudas summas. Telefonkrāpnieki par uzbrukuma mērķi izraugās tieši grāmatvežus.
Ieva Ģerģe, Finanšu izlūkošanas dienesta eksperte: „Ja senāk likās, ka grāmatveži, tās bija retas reizes, ka bija tie, uz kuriem tiešām krāpnieki vērsa savas darbības, tad šobrīd tā ir tiešām kļuvusi kā regulāra tendence.”
Grāmatveži uzticas viltus policistiem un bankas darbiniekiem, kas ļauj krāpniekiem iztukšot firmu kontus.
Gustavs (vārds mainīts), uzņēmuma līdzīpašnieks: „Pavisam 42 reizes ar „Smart-ID” apstiprināja maksājumus. 42 reizes divās dažādās bankās.”
Krāpnieku guvums no uzņēmumiem sasniedz pat miljonus. Lai noziedznieku shēmas būtu veiksmīgas, izzagto naudu legalizē ar naudas mūļiem.
Haralds (vārds mainīts), bijušais naudas mūlis: „80 000 eiro bija mans konta atlikums uz to momentu, un tas viss notika kaut kādās desmit, divpadsmit minūtēs.”
Kā krāpniekiem izdodas apvārdot grāmatvežus un no uzņēmumiem, kurus viņi apkalpo, izzagt ievērojamas naudas summas, pētām Atvērto failu pusstundā.
-
Latvijā pēdējos desmit gados par 1,45 miljoniem eiro no nodokļu maksātāju naudas ir izremontētas vairākas skolas, kuras drīz pēc tam slēdza.
Sigita Mūrniece, Alūksnes novada Zeltiņu ciema iedzīvotāja: „Lietus ūdens kanalizāciju nomainīja par 11 tūkstošiem. Bija plāns par jumta sijām, durvju ailēm un pagraba balstu. Tad tika logi nomainīti.”
Skolas likvidēja tieši neilgu laiku pēc to atjaunošanas.
Inese Žīgure, likvidētās Ilzenes pamatskolas direktore: „Manuprāt, tas nav jēdzīgs ieguldījums, jo es domāju, ka bija zināms, ka skolu slēgs.”
Atbildīgās amatpersonas, kuras lēma par šo skolu pārbūvēšanu, jebkādas aizdomas par nodokļu maksātāju naudas izsaimniekošanu noraida.
Dzintars Adlers, Alūksnes novada domes priekšsēdētājs: „Es teikšu, ka tā nav izšķērdība.”
Kādēļ virkne pašvaldību ir iztērējušas nepilnu pusotru miljonu eiro no nodokļu maksātāju naudas, lai izremontētu skolas, kuras drīz pēc tam slēdza? To pētām Atvērto failu pusstundā.
-
Vairāki uzņēmumi un organizācijas Latvijā aicina iedzīvotājus nodot drēbes un apavus, kas pašiem vairs nav vajadzīgi. Tekstila vācēji sola mantām dot otro dzīvi, kā arī — tās ziedot labdarībai.
Beāte Bēvalde, biedrības „Tavi draugi” mārketinga vadītāja: “Te ir viss, ko tu redzi — gan kleitas, krekli, apavi. Te ir bērnu drēbītes.”
Nosacījumi visur ir vienādi — apģērbam jābūt tīram un nebojātam.
Jānis Aizbalts, SIA “Eco Baltia vide” valdes priekšsēdētājs: “Tas Latvijas materiāls, tā teiksim, nav tik labs! Ir… Dažādas lietas, ko latvietis izmet konteinerā, un ko, piemēram, zviedrs vai nīderlandietis izmet konteinerā, ja, un arī dažādas realizācijas cenas.”
Tomēr tas ir tikai laika jautājums, kad šīs drēbes un kurpes atkal nokļūst tirdzniecības ķēdē.
SIA „SebTex” reklāma sociālajā tīklā „TikTok”: “Ienāksim noliktavā. 2,5 tūkstoši kvadrātmetru, šķirošana, glabāšana. Lūk, tā tas viss izskatās, preču ir ļoti daudz!”
Kas notiek ar drēbēm un apaviem, kad tos atstājam kādā no daudzajiem tekstila konteineriem? Un, kāpēc ar lietota tekstila eksportu stiprinām biznesa saites ar Baltkrieviju? To pētām “Atvērto failu” pusstundā.
-
Pirms četriem gadiem Nodokļu un muitas policija aizturēja vairākas personas aizdomās par desmitiem miljonu nodokļu nemaksāšanu kuģu apgādāšanā ar degvielu jeb bunkurēšanas biznesā.
Fragments no TV3 ziņu izlaidums 2020. gada 14. februārī: „Skandalozi jaunumi! VID aizdomas par nelegālu shēmu degvielas tirdzniecībā valstī. Miljoni zaudējumu. Ticis aizturēts arī kādreizējais politiķis Edvīns Inkēns.”
Tagad lieta ir nonākusi līdz tiesai, kur uz apsūdzēto sola sēž divi cilvēki, taču ekspolitiķis Inkēns nav starp viņiem.
Alise Antone, Rīgas pilsētas tiesas tiesnese: „Tiesa turpina skatīt krimināllietu Vladimira Čebotarjova un Nikolaja Jakovļeva apsūdzībā par noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu.”
Prokuratūrai ir aizdomas, ka vērienīgajā nodokļu apiešanas shēmā iesaistīti arī muitnieki, par kuru vainu arī lemj tiesa. Tomēr liela daļa no naudīgās shēmas darbības ir palikusi miglā tīta.
Toms Kalniņš, Nodokļu un muitas lietu prokuratūras prokurors: „Ņemot vērā to, ka netika noskaidrots, kam šī dīzeļdegviela un mazuts tika realizēts, līdz ar to šādas informācijas, kas notika tālāk gan ar preci un naudu, mums nav zināms.”
Kā bijušajam politiķim Edvīnam Inkēnam daļēji piederošais uzņēmums varēja gadiem strādāt muitnieku degungalā un nemaksāt nodokļus? Un, kāpēc izmeklēšana pret populārā Atmodas laika raidījuma „Labvakar Latvija” veidotāju beidzās bez apsūdzībām, pētām Atvērto failu pusstundā.
-
Uz Latviju gadiem brauc trešo valstu pilsoņi, piemēram, no Indijas, Uzbekistānas, Šrilankas un citām, tostarp, eksotiskām zemēm, lai šeit iegūtu izglītību.
Jogešs Šarma, Rīgas Tehniskās universitātes students: „Man bija interese mācīties ārpus Indijas, protams, jo ārpus Indijas izglītība ir laba. Vēl arī man papildu būs prasmes, ko var iegūt, tāpēc iedomājos par Eiropu.”
Tomēr ne visiem patiesais mērķis Latvijā ir studēt. Daļa piesakās mācībām, lai tikai nokļūtu Eiropas Savienībā.
Agnis Višņevskis, Valsts robežsardzes Imigrācijas kontroles nodaļas vadītājs: „Viņi, jau ieceļojot, dodas uz Šengenas reisiem, uz Vāciju, uz Franciju, lai ceļotu tālāk.”
Dažām mācību iestādēm ārvalstu studentu piesaiste ir vien fasāde.
Diāna Laipniece, IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktore: „Bieži vien nav runa par studijām, bet par mistiskiem kursiem, kas notiek vienu stundu nedēļā, vai varbūt dzīvē vispār nenotiek, un zem šī izglītības aizsega, tad tiek iegūtas vīzas un uzturēšanās atļaujas.”
Kuras mācību iestādes Latvijā tikai formāli piesaista ārvalstu studentus, bet patiesībā nodarbojas ar imigrācijas biznesu? Un, kādēļ atbildīgās iestādes to jau vairākus gadus pieļauj, pētām Atvērto failu pusstundā. -
Latvijā ir vairāki simti valstij un pašvaldībām piederoši īpašumi, kas gadiem ilgi stāv tukši.
Iļja Odegovs, jaunietis: „Rīgā apmēram 100 pamestās vietās dažu gadu laikā esmu bijis.”
Kaut arī pastāv vienota sistēma, kurā uzskaita valstij piederošus nekustamos īpašumus, tajā neiekļauj datus par tukšiem namiem.
Inga Vilka, Valsts kontroles padomes locekle: „21. gadsimtā datus joprojām šādā veidā mums ir jādzenā no gala lietotājiem. Ērtāk ir neredzēt šo informāciju.”
To, cik daudzi no valstij piederošajiem dzīvokļiem, ēkām un citiem objektiem stāv tukši, nezina arī atbildīgā Finanšu ministrija.
Aigars Šmits, Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas valdes priekšsēdētājs: „Ja to saliks uz vienas lapas, tad es domāju, ka šiem cilvēkiem un pārstāvjiem no reālās situācijas varētu palikt bail.”
Cik daudz no valstij un pašvaldībām piederošajiem īpašumiem jau vairākus gadus stāv tukši? Un, kādēļ par jomu atbildīgie pat nezina, cik daudz ir šādu objektu? To pētām Atvērto failu pusstundā.
- Mostrar mais
