Episódios
-
Turcijas lielpilsētā Stambulā 16. maija pēcpusdienā notika Ukrainas un Krievijas delegāciju sarunas, kurās tiek apspriesti iespējamie soļi ceļā uz mieru. Krievijas rīcībā līdz šim nav manāmas nekādas pazīmes, ka Maskava patiešām vēlētos mieru, tādēļ no Stambulas sarunām nekāds būtisks progress netiek gaidīts.
Ukrainas delegāciju vada aizsardzības ministrs Rustems Umerovs, savukārt Krievijas delegācijas vadītājs ir Kremļa padomnieks Vladimirs Medinskis. Sarunās piedalās arī Turcijas pārstāvji.
Plašāk par sarunu norisi no Stambulas stāsta Latvijas TV žurnālists Gints Amoliņš. -
Liela tiesa uzmanības šonedēļ, kā tas ir jau pēdējos gados ierasts, pievērsta starptautiskām norisēm. Kā jau bija gaidīts, Krievijas diktators uz sarunām ar Ukrainas prezidentu neieradās. Bet tepat Latvijā arvien vairāk sāk pievērst uzmanību pārtikas cenu kāpumam, kura iemesli nav īsti skaidri, bet viens iespaids gan ir radies – pārtikas cenu ierobežošanas plāns, ar ko klajā nāca ekonomikas ministrs, laikam īsti nestrādā. Bet ministram tagad ir citas iniciatīvas par dažu ministriju apvienošana.
Kopā ar žurnālistiem analizējam nedēļas aktualitātes. Krustpunktā diskutē Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes katedras docētāja, politoloģe Lelde Metla-Rozentāle, TVNET grupas galvenais redaktors Toms Ostrovskis un TV24 žurnālists Romāns Meļņiks.
-
Estão a faltar episódios?
-
Eļļas cenas un partiju programmas. Tev piedzims bērns un daudz kas cits. Saprati?!
0:00 Ievads: jāielaiž Uldis.
0:40 Kas sāp: Uldim sāpju nav; Eirovīzijas nakts pirms maratona; Jāņa negausība.
13:31 Smagās ziņas: Latvijā skarba inflācija; partiju programmu analīze; Ko mēs uzdāvināsim Trampam?
1:05:36 Vieglās ziņas: Rebrendinga vēstis; vīrieši griež nost skropstas.
Seko šim podkāstam un stāsti par to visiem!
-
Visdrīzāk, tikšanās starp Ukrainas un Krievijas pārstāvjiem Turcijā notiks, taču sarunas nebūs jēgpilnas. Tā uzskata Austrumeiropas politikas centra direktors Māris Cepurītis.
Intervijā Latvijas Radio programmā Labrīt Cepurītis sacīja, ka Krievija pašlaik nav ieinteresēta konflikta atrisināšanā sarunās, bet gan aktualizēt iepriekš izvirzītās prasības, kas ir neizdevīgas Ukrainai. Cepurītis prognozē, ka karadarbība turpināsies, bet Putins ar ASV prezidenta palīdzību šobrīd cenšas līdzināties pasaules lielvarai.
Plānots, ka šodien, 16. maijā, Turcijā tiksies Krievijas un Ukrainas delegācijas, lai runātu par kara izbeigšanu Ukrainā. Sākotnēji sarunas bija gaidāmas vakar, bet tās pārceltas uz šodienu.
Turcijā vakar ieradās arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, bet Krievijas diktators Vladimirs Putins turp aizsūtījis savus pārstāvjus. Līdz ar to, šodienas sarunā piedalīsies abu valstu zemāka līmeņa amatpersonas. Tās būs pirmās tiešās sarunas starp abām valstīm pēdējo trīs gadu laikā. Plānots, ka Stambulā uz sarunās ieradīsies arī ASV valsts sekretārs Marko Rubio. -
Pirms četriem gadiem, apvienojot Dobeles, Auces un Tērvetes novadus, tika izveidots jaunais Dobeles novads, kurā ir divas pilsētas - Auce un Dobele - un deviņpadsmit pagasti. Novada teritorija ir 1629 kvadrātkilometri, kurus apdzīvo, aptuveni 27,5 tūkstoši iedzīvotāju. Aucē, kas savulaik mēģināja pievienošanu Dobeles novadam apstrīdēt Satversmes tiesā, šodien esot apraduši ar jauno kārtību.
Invalīdu biedrības ''Auce '' vadītājs Ivars Rozentāls stāsta, ka savu lomu spēlējot arī tehnoloģiju attīstība, un nevarot arī teikt, ka tāpēc, ka vadības krēsls tagad atrodas vairāk nekā trīsdesmit kilometrus attālajā Dobelē par leišmalīti būtu aizmirsts.
Latvijas Radio turpina ierakstu sēriju par dzīvi dažādos novados pēc reģionālās reformas. Tolaik, līdz ar reformas noslēgumu, novados tika ievēlēti arī jaunie deputāti. Šodien stāsts par Dobeles novadu, kurā viesojās žurnāliste Sandra Leitāne. -
Nu jau pilnīgi skaidrs, ka Krievijas diktators Vladimirs Putins uz paša ierosinātajām Krievijas un Ukrainas sarunām Stambulā nav ieradies, tā vietā pēdējā brīdī pavēstījis, ka sūtīs delegāciju, kuru vada Vladimirs Medinskis, tas pats, kur vadīja Krievijas delegāciju sarunās drīz pēc Krievijas iebrukuma un kurš arī noliedzis noziegumus Bučā agrāk.
Tikmēr Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ir ieradies Stambulā un Krievijas delegāciju nosaucis par butaforisku un apšaubījis, vai tā vispār var pieņemt kādus lēmumus. Ir zināms, ka Zelenskis tiekas ar ar Turcijas prezidentu Redžepu Tajipu Erdoganu un tikšanās varētu ilgt vairākas stundas.
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs Zelenski jau paspējis nodēvēt par nožēlojamu cilvēku, kas skraida un pieprasa tikšanās.
Krievijas un Ukrainas pārstāvju sarunas varētu vēl notikt vēlā pēcpusdienā.
Sākotnēji arī ASV prezidents Donalds Tramps teica, ka varētu doties uz Stambulu, turp dosies arī Putins. Šodien viņš norādījis, kāpēc lai Putins tur dotos, ja es turp nedodos. Un nekas nemainīsies, kamēr viņš nesatiks Putinu klātienē.
Situāciju komentē politologs Sandis Šrāders, Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks, Latvijas Transatlantiskās organizācijas valdes loceklis.
-
Uzmanības lokā nodokļi, valsts budžeta ieņēmumi, arī legālas un nelegālas kravas, kas šķērso Latviju vai paliek tepat. Krustpunktā izvaicājam Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektori Baibu Šmiti-Roķi.
Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod "360TV" Ziņu dienesta žurnāliste Lauma Niedrīte un Latvijas Radio Ziņu dienesta žurnāliste Sandra Dieziņa.
-
“Cilvēki ielās laikam reizēm domā, ka esam kādi trakie, bet mēs vienkārši mīlam dzīvniekus. Nesaprotu, kā tos var nemīlēt. Ir tik daudz suņu un kaķu, kas klīst pa ielām. Mums tiem jāpalīdz, jāparūpējas par viņu veselību un jācenšas atrast tiem jaunas mājas. Mums tā ir tikai viena barības paciņa, ko iedodam, bet dzīvniekam tā ir iespēja izdzīvot vēl vienu dienu,” sarunā ar Rihardu Plūmi saka Olha Tolstaja, jauna sieviete no Harkivas, kura kopā ar ģimeni palīdz pamestajiem dzīvniekiem okupantu pastāvīgi apdraudētajā pilsētā.
Savukārt Dīvs Reiznieks iztaujā Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu par šādām tēmām:
Latvija nolemj iet uz 5% no IKP drošības jomai;
Polija un Francija sadarbosies vēl ciešāk. Ko tas nozīmēs Ukrainai?
Eiropas, Krievijas un ASV līderu lielā šaha spēle;
Jaunais Pāvests - Ukrainas draugs. Vai tam ir kāda politiska nozīme?
Epizodes gaita:
00:31 Ievads
02:11 Drošinātāja ekspertes Kristīnes Bērziņas komentārs šoreiz par šādām aktualitātēm:
03:42 Latvija apņēmusies pieaudzēt izdevumus aizsardzībai līdz 5% no IKP.
06:28 Polijas un Francijas nozīmīgs jauns līgums un tā ietekme uz Ukrainu.
09:13 Vai Eiropas un Ukrainas šaha spēle atklās Trampa acis uz putina blefošanu?
12:42 Vai ASV varētu vienkārši novērsties no Ukrainas jautājuma?
15:50 Jaunais pāvests draudzīgs Ukrainai – vai tam ir politiska nozīme?
17:33 Rihards par Pāvesta vārdu.
18:39 EXPLAINER: Rietumu geimeri Ukrainas bruņotajos spēkos.
24:10 Piesakām šīs epizodes galveno viesi –– Olhu Tolsatju, dzīvnieku aizsardzības aktīvisti, kura rūpējas par klaiņojošajiem kaķiem un suņiem krievijas regulāri apdraudētajā Harkivā.
26:16 dzīvnieku glābšana Harkivā.
31:41 palikšana Harkivā.
35:30 ikdienas draudi Harkivas iedzīvotājiem
44:22 Palīdzība Dzīvniekiem un senioriem, kuri aprūpē kaķus.
50:37 Toļika Atgriešanās un citu kaķu stāsti.
57:37 Dzīve un Karš Harkivā
01:01:50 Svarīgs apkārtējo atbalsts.
01:05:24 Dzīvnieku Sterilizācijas Nozīme
01:10:06 Dzīve Karā: neatlaidības cīņa
1:11:45 Sarunas beigas.
1:11:50 Dīvs un Rihards pārspriež dzirdēto.
1:12:52 Kā atbalstīt Olhu?
1:14:38 okupantu rīkotie “Cilvēku safari” Harkivā.
1:15:58 "Mūsu Mājasdzīvnieki un Karš" pirmizrāde Rīgā.
1:16:51 Padalieties ar šo interviju un epizodi.
1:17:23 Rakstiet mums [email protected]
Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.
Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs -
Ko Rīgas domes koalīcijas partijas solīja pirms iepriekšējām vēlēšanām un cik daudz no tā ir izdarījušas? "Re:Baltica" faktu pārbaudes projekta “Re:Check” žurnāliste Evita Puriņa to izpētīja un stāsta, kas Rīgā paveikts sociālajā un mājokļu politikā. Un kurus solījumus partijas, kas aizvadītos četrarpus gadus domē bija pie varas, nav izpildījušas.
-
Ukraiņi aktīvi gatavojas sarunām, kas iecerētas 15. maijā Stambulā, lai gan joprojām nav skaidrs, vai Vladimirs Putins atsauksies Volodimira Zelenska aicinājumam tikties klātienē.
Ukrainā tāpat kā Latvijā vairums ekspertu prognozē, ka Putins uz Stambulu nedosies.
To, ka Krievijas delegācija Stambulā sarunās piedalīsies, apstiprinājis Kremļa preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs, taču viņš neatklāja, kas tieši valsti varētu pārstāvēt. Laikraksts "Washington Post" ziņo, ka sarunās, visticamāk, no Krievijas puses piedalīsies tikai ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs un prezidenta Vladimira Putina padomnieks Jurijs Ušakovs. Tas ir zemāks līmenis, nekā to vēlas Ukraina un uz ko mudina sabiedrotie.
Volodimira Zelenska kancelejas vadītājs Andrijs Jermaks ir paziņojis, ka Ukraina ir gatava jebkurā formātā runāt ar Krieviju, taču tai vispirms ir jāpārtrauc uguns.
Arī Krievijai ir savas prasības, ko pilnapmēra kara gadu laikā nav mainījusi. -
Krievijas un Ukrainas potenciālās sarunas Turcijā. Tramps devies uz Tuvo Austrumu reģionu. Izraudzīts jaunais pāvests. Kardinālu Robertu Frensisu Prevostu turpmāk pazīsim kā pāvestu Leonu XIV. Aktualitātes analizē Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Kārlis Bukovskis un politologs Andis Kudors.
Prezidenta Trampa "zelta maršruts"
13. maijā Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps uzsāka savu pirmo nozīmīgo ārvalstu turneju, ierodoties Saūda Arābijas galvaspilsētā Rijādā.
Faktiskais Saūdu monarhijas valdnieks – kroņprincis Muhammeds – sagaidīja nozīmīgo viesi pie lidmašīnas trapa. Laikam gan nav otra valsts galvas, kuru ar pašreizējo Baltā nama saimnieku saistītu tik ilga savstarpēja politiska un finansiāla atbalsta vēsture. Tramps amortizēja amerikāņu likumdevēju niknumu pret Muhammedu pēc publicista Džmala Kašogi noslepkavošanas, kam pavēli diezgan nepārprotami bija devis kroņprincis, savukārt pēc 2021. gada 6. janvāra Kapitolija demolēšanas, kad Trampu klans ASV biznesa aprindās bija kļuvis par izraidītajiem, Saūdu karaļnams ar gatavību iesaistījās daudzmiljonu kopprojektos.
Prese prezidenta tūres sakarā uzskaita viņa ģimenes biznesa intereses visās apmeklējamajās valstīs, kamēr Baltais nams steidz noliegt jebkādas aizdomas par interešu konfliktu. Biznesa sakari, investīcijas – tāds ir tūres pamatakcents. Avioindustrija, kodolenerģētika, mākslīgais intelekts, militārā ražošana. Delegācijas sastāvā ir Īlons Masks un vēl pāris desmiti nozīmīgu investīciju, digitālo tehnoloģiju u.c. kompāniju vadītāju.
Šodien, 14. maijā, Rijādā Trampam cita starpā paredzēta tikšanās ar jauntapušā Sīrijas režīma līderi Ahmedu aš Šarā, kuram prezidents, visdrīzāk, pavēstīs par Asada diktatūras laikā noteikto sankciju mīkstināšanu.
Tālākais Baltā nama saimnieka ceļš vedīs uz Kataru, kuras varasvīri esot sadomājuši uzdāvināt viesim jaunu prezidenta aviolaineri, iekārtotu ar austrumu šeiha cienīgu vērienu un stilu. Šī ekstravagantā velte jau sacēlusi pamatīgu troksni Amerikā, jo opozīcijas un arī dažu valdošās partijas pārstāvji to uzlūko kā klaju korupciju.
Visbeidzot pēdējais plānotais vizītes punkts ir Apvienotie Arābu emirāti. Tā vien šķiet, ka Tramps apzināti met līkumu reģiona sāpīgajiem krīžu punktiem. Viņa maršrutā nav Izraēlas, kuras problemātika šķiet teju pagaisusi no Ovālā kabineta dienaskārtības. Nav plānota arī pietura Omānā, kur jau kādu laiku risinās Savienoto Valstu un Irānas delegāciju sarunas par Irānas kodolprogrammas likteni. Tiesa, kad aktualizējās iespēja, ka ceturtdien, 15. maijā, Stambulā varētu tikties Volodimirs Zelenskis un Vladimirs Putins, Tramps izteicās, ka arī varētu tur iegriezties un piebiedroties sarunai. Tomēr pagaidām nekas neliecina, ka minētā karojošo valstu līderu tikšanās tiešām varētu notikt.
Izaicinājumu domino
Kā zināms, pirms t.s. Uzvaras dienas svinēšanas Krievijā tās vadonis Vladimirs Putins nāca klajā ar priekšlikumu trīs dienu ilgai uguns pārtraukšanai, uz ko no Kijivas sekoja atbilde, ka neredz tam jēgu. Tā vietā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ierosināja noslēgt trīsdesmit dienu pamieru, kas būtu reāls pamats miera sarunu uzsākšanai. Tomēr Kremlim šobrīd acīmredzot šķiet parocīgāk turpināt karadarbību, tai skaitā Ukrainas civiliedzīvotāju slepkavošanu.
10. maijā Kijivā ieradās četru Ukrainas sabiedroto – Francijas, Lielbritānijas, Polijas un Vācijas – valdību vadītāji, un šīs tikšanās rezultāts bija sestdien izskanējusī kategoriskā prasība Krievijai: līdz pirmdienas vakaram pārtraukt uguni vai arī rēķināties ar jaunām nopietnām sankcijām. Par šo pozīciju telefoniski esot informēts arī prezidents Tramps, kurš tai piekritis.
Kremļa reakcija bija prognozējama – runasvīrs Dmitrijs Peskovs intervijā telekanālam CNN paziņoja, ka viņa valdība nepakļaušoties kādiem ultimātiem. Tomēr svētdienas, 11. maijā, vakarā sekoja Maskavas atbildes gājiens – Vladimirs Putins nāca klajā ar ierosinājumu bez iepriekšējiem nosacījumiem sākt tiešas sarunas starp Krievijas un Ukrainas pārstāvjiem. Sarunām būtu jāsākas 15. maijā Stambulā, pie kam Krievija tās traktē kā turpinājumu 2022. gadā notikušajam sarunu posmam, kurā Kremlis faktiski izvirzīja Ukrainai kapitulācijas prasību. Ar līdzīgiem uzstādījumiem plānoto sarunu sakarā jau nācis klajā Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs.
Tomēr arī Putina sarunu piedāvājums nepalika pēdējais. Gluži kā domino spēlē puses liek galdā arvien jaunus priekšlikumus, un pirmdien prezidents Zelenskis paziņoja, ka labprāt tiksies ar Putinu, ja vien Krievijas diktators pats ieradīsies Stambulā. Izpaužoties šai ziņai, par savu iespējamo klātbūtni izteicās arī prezidents Tramps. Jau iepriekš tika pieteikts visai respektabls Savienoto Valstu delegācijas sastāvs – uz Stambulu plāno doties valsts sekretārs Marko Rubio un īpašie sūtņi Stīvs Vitkofs un Keits Kellogs. Šobrīd gan nekas neliecina, ka Putins tiešām būtu gatavs rīt ierasties Turcijā, savukārt prezidents Zelenskis paziņojis, ka ar kādu zemāka ranga Krievijas pārstāvi sarunas nevedīs.
Habemus papam
8. maijā biezu baltu dūmu vērpetes no Siksta kapelas skursteņa pavēstīja, ka Romas Katoļu baznīcas galva, 267. pēc skaita, ir izraudzīts. Par jauno pontifiku kļuvis kardināls, kura vārds nefigurēja iepriekš publiskotajos ticamāko kandidātu sarakstos – Roberts Frensiss Prevosts, līdzšinējais Vatikāna Latīņamerikas lietu komisijas un Bīskapu lietu dikastērijas, respektīvi, par bīskapu iecelšanu atbildīgās institūcijas vadītājs. Turpmāk mēs viņu pazīsim kā pāvestu Leonu XIV. Viņš ir pirmais Romas pāvests, kurš dzimis Savienotajās Valstīs un ir ASV pilsonis, otrais pēc sava priekšgājēja pāvesta Franciska, kurš dzimis Jaunajā pasaulē, un otrais, kuram dzimtā ir angļu valoda.
Dzimis Čikāgā 1955. gadā, lielu līdzšinējā mūža daļu priesteris Prevosts pavadījis Dienvidamerikas valstī Peru, vispirms astoņdesmito gadu otrajā pusē vairākus gadus kalpodams kā Svētā Augustīna ordeņa misionārs, bet no 2014. līdz 2023. kā Čiklaijo provinces bīskaps. Starplaikā viņš darbojās minētā ordeņa amatos dzimtajā Čikāgā, līdz 2001. gadā tika ievēlēts par ordeņa galvu – ģenerālprioru. Kā zināms, savu amata vārdu pāvesti izvēlas paši, un izvēles motīvs parasti ir kāda priekšgājēja personība, kas jaunajam pontifikam šķiet iedvesmojoša un atdarināšanas cienīga.
Kā var lasīt medijos, Leonam XIV tāds ir pirmām kārtām 19. gadsimta pēdējās desmitgadēs valdījušais Leons XIII – pāvests, kurš tiecās tuvināt katoļu baznīcu sava laika sociālo problēmu risināšanai. Aktīvi oponēdams tolaik popularitāti gūstošajam marksismam, Leons XIII tajā pat laikā aicināja apzināties zemāko šķiru ļaužu cilvēcisko vērtību, pieprasīja cieņpilnu attieksmi pret ikvienu sabiedrības locekli, kļūdams par vienu no kristīgās demokrātijas virziena idejiskajiem pamatlicējiem.
Sagatavoja Eduards Liniņš. -
Tuvojoties pašvaldību vēlēšanām, spriežam par reģionos svarīgiem jautājumiem. Šoreiz diskutējam par uzņēmējdarbību. Kā pašvaldības piesaista uzņēmējus, cik prasmīgi izmanto Eiropas fondu līdzekļus, par to diskusija Krustpunktā. Diskutē Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības atbalsta departamenta direktore Ilze Lore, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece Andra Feldmane un Finanšu ministrijas Tiešo nodokļu departamenta direktore Astra Kaļāne.
Reportāžā situāciju reģionos analizē raidījumā Reģioni Krustpunktā. -
Kopš šogad ieviestās zāļu cenu reformas 75 procentiem medikamentu pircēju tēriņi par zālēm ir samazinājušies par vidēji 13 eiro katram. Tā intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt apgalvoja Zāļu valsts aģentūras direktora vietnieks farmācijas jautājumos Sergejs Akuličs, saucot to par būtisku panākumu, jo zālēm līdzīgi kā citām precēm cenas ik gadu augot.
Viņš gan atzina, ka līdz šim lētākie medikamenti pēc reformas ir kļuvuši dārgāki. Pārmaiņas neesot ietekmējušas arī zāļu pieejamību. -
Mehānisms, kā samazināt pensiju otrā līmeņa iemaksu pārvaldītāju noteikto komisijas maksu, ieviešams jau šovasar. Savukārt pagaidām nevirzīs regulējumu, kas ļautu kādu laiku pirms pensijas vecuma sasniegšanas izņemt pensijas otrā līmeņa uzkrājumus. Tā pēc Latvijas Bankas prezidenta ierosinājuma 13. maijā vienojās Saeimas Budžeta komisijas deputāti, diskutējot par grozījumiem Valsts fondēto pensiju likumā.
Papildu pensijas kapitālu 2. līmenī veido, dalībnieku iemaksas ieguldot finanšu tirgos. To vērtība var gan pieaugt, gan samazināties. Pēdējos gados tās kritušās dažādu globālu satricinājumu dēļ. Piemēram, kovida pandēmija vai ASV nesen ieviestais tarifu pieaugums izraisīja finanšu tirgu svārstības, kādēļ uzkrātā pensiju kapitāla vērtība var samazināties.
Ņemot to vērā, Labklājības ministrija piedāvā likuma grozījumus Valsts fondēto pensiju likumā. Ministrija piedāvā ļaut cilvēkam jau laikus, piecus gadus pirms pensijas vecuma, lemt savu otrā pensiju līmeņa uzkrājumu pārcelt uz pirmo līmeni. Tādējādi cilvēki, tuvojoties pensijai, varētu izvēlēties, ko darīt ar savu pensiju otrajā līmenī uzkrāto kapitālu, lai samazinātu risku to zaudēt finanšu tirgus svārstību dēļ.
Šo ideju Saeimā apspriest vēlāk iesaka Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, rosinot vispirms ātrākus un jau izlemtus risinājumus, proti, mazināt pensiju otrā līmeņa iemaksu pārvaldītāju komisijas maksu.
Viedokli izsaka ieguldījumu pārvaldes sabiedrības "SEB Investment Management" vadītājs Jānis Rozenfelds un Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētāja Aija Barča.
--
Saeimas Budžeta komisija priekšlikumus saistībā ar komisijas maksas mazināšanu paredz apskatīt nākamnedēļ, bet priekšlikumus par rīcību ar pensiju otrā līmeņa uzkrājumu skatīt vēlāk – rudenī. -
Lai arī pēdējā laikā mūsu uzmanība ir pievērsta dažādām politiskām un ģeopolitiskām cīņām gan Eiropā, gan citur pasaulē, šoreiz vēlamies runāt par vēl kādu mazāk apspriesto lielvaru cīņas lauku – kosmosu.
Lai arī par kosmosu mēs tradicionāli runājam kā par kaut ko ļoti tālu, nezināmu, neizmērāmu un nebeidzami izpētāmu lietu, mūsdienu realitāte liek uz šīm astronomiskajām lietām paskatīties arī no politiski militārās un aizsardzības skatu punkta. Lai arī paši mēs varbūt esam tikai maza daļiņa no šiem milzīgajiem kosmosa izpētes procesiem, cīņas par šo sfēru ir ārkārtīgi vērienīgas.
Tie, kas ir dzimuši un auguši Padomju Savienībā, noteikti atcerēsies, cik liela nozīme tā laika politiskajā un vēsturiskajā retorikā bija ASV un PSRS cīņai un sāncensībai par sasniegumiem kosmosa izpētē. Pirmais mākslīgais pavadonis un pirmais cilvēks izplatījumā, ja tā var teikt, tika Padomju Savienībai, pirmā izsēšanās uz Mēness un atspoļkuģu raķešu jeb šatlu sistēma – Savienotajām Valstīm. Tālais un nezināmais kosmoss daudziem maziem puikām likās nepiepildāms sapnis.
Abu lielvaru sāncensība patiesībā bija izvērsusies arī abpusēji izdevīgā sadarbībā, jo arī pēc „šatlu” programmas beigām 2011. gadā Krievijai līdz 2019. gadam faktiski piederēja monopols cilvēku nogādāšanai kosmosā. ASV Kosmosa izpētes aģentūra šajā laikā Krievijai samaksāja aptuveni 4 miljardus dolāru, lai nogādātu savus astronautus Starptautiskajā kosmosa stacijā, ko abas valstis izveidoja un apsaimnieko kopā.
Amerikas Savienotās Valstis arī turpināja pirkt 70. gados izstrādātos, Krievijā ražotos raķešu dzinējus, jo tie bija ļoti efektīvi un salīdzinoši daudz lētāki. Faktiski šādu dzinēju pirkšana apstājās tikai 2022. gadā pēc Krievijas pilna apjoma iebrukuma Ukrainā.
Lai arī jauno dzinēju pirkšana ir apstājusies, savulaik nopirktie krievu raķešu dzinēju krājumi gan vēl nav beigušies. Tie joprojām tiek izmantoti ASV visilgāk izmantojamajās raķetēs „Atlas V” un teorētiski ir paredzēti vēl vismaz 14 šādu raķešu starti. Taču ASV Kongress ir uzdevis šo palaidējraķešu ražotājam izstrādāt jaunu sistēmu „Vulcan Centaur”, kurā tiktu izmantotas galvenokārt ASV ražotas detaļas. Līdz šo sistēmu pabeigšanai gan vēl kāds laiks paies.
Starp citu, viens no mērķiem abu konkurējošo lielvaru sadarbībai pēc Aukstā kara beigām bijis tas, ka amerikāņi esot vēlējušies nodrošināt darbu krievu raķešu inženieriem, lai viņi turpinātu strādāt ASV labā, nevis, piemēram, izstrādātu raķešu dzinējus kādai citai nedraudzīgai valstij.
Tā vien izskatās, ka pati Krievija nav nemaz tā draudzīgākā valsts. 2024. gadā Amerikas Savienoto Valstu pārstāvji arvien aktīvāk sāka apgalvot, ka Krievija jau gadiem strādā pie tāda kodolieroča, kurš kosmosā varētu iznīcināt veselas satelītu sistēmas. Piemēram, Īlona Maska kompānijas „SpaceX” izstrādātos „Starlink” satelītus, kas palīdz nodrošināt interneta pārklājumu arī Ukrainā karojošajiem.
Par Īlonu Masku un viņa darbībām mēs varam nereti pasmieties, bet par nesenajām politiskajām aktivitātēm pat pašausmināties, taču viņa kosmosa izpētes ambīcijas ir tiešām vērā ņemamas. Viņa kompānijas izstrādātās raķetes spēj gan nogādāt kravas un cilvēkus kosmosā, gan atgriezties uz Zemes, viņa plāni strādāt pie Marsa izpētes un potenciāli nākotnē nodibināt tur arī cilvēku apmetni ir vairāk nekā ambiciozi.
Arī kompānijas „Amazon” dibinātājam Džefam Bezosam ir ambīcijas piedalīties kosmosa izpētē. Un liekas, ka šo pasaules bagātāko cilvēku atklātā simpatizēšana Donaldam Trampam daļēji ir saistīta arī ar vēlmi iegūt valsts vadības labvēlību savām kosmosa programmām.
Kolēģi no dažādām amerikāņu domnīcām brīdina, ka, par spīti šiem redzamākajiem komerciālajiem sasniegumiem, ASV arvien vairāk riskē zaudēt savu neapšaubāmo pārākumu kosmosā.
„Council of Foreign Relations” domnīca nesen veica plašu kosmosa pētījumu projektu, kurā tika uzsvērta nepieciešamība pēc daudz jēgpilnākas kosmosa izpētes un aizsardzības industrijas sadarbības. Eksperti bija aicinājuši noteikt dažādas kosmosa sistēmas par kritisko infrastruktūru, lai nodrošinātu tai pietiekamu finansējumu.
Savukārt Mičela institūta pētnieki uzsver, ka ASV drīz var piedzīvot vēl vienu tā dēvēto “Sputņika momentu”, proti, nogulēt konkurentu izlēmīgās darbības. Eksperti uzsver, ka ir nepieciešamas ne tikai tehnoloģiskas pārmaiņas, bet arī domāšanas pārmaiņas, jo Krievija un Ķīna jau gadiem ir aktīvi strādājušas pie tā, lai savas kosmosa sistēmas militarizētu. -
Nav ļaunu ārējo spēku, kas pašvaldībās iebalso vienus un tos pašus cilvēkus, to izdara paši iedzīvotāji, intervijā Latvijas Radio sacīja Rīgas Stradiņa universitātes lektore,politoloģe Lelde Metla-Rozentāle.
Izdarot izvēli, cilvēkiem ir jāņem vērā ne vien saimnieciskās lietas, ko pašvaldības dara, bet arī kāda ir politiķu vērtību nostāja. Pašvaldību vēlēšanas būs spogulis tam, kuram reģionam ir kāda attieksme pret valstiski svarīgām vērtībām. -
Rīgas domes deputāts un vēlēšanu kandidāts Olafs Pulks no “Jaunās Vienotības” stāsta, ka Rīgā drīz nebūs grants ceļu. Vēl viens kandidāts un Rīgas domes deputāts Einārs Cilinskis no Nacionālās apvienības aprīļa beigās stāstīja, ka Rīgā joprojām atrodas vairāk nekā 9000 tonnu bīstamās minerālmēslu kravas. Vai tā ir? Šīs nedēļas "Re:Baltica" faktu pārbaudes projekta "Re:Check" raidījumā par to stāsta žurnāliste Annija Petrova. Tāpat klausieties, kā citi politiķi biedē ar musulmaņiem un Latvijas bankrotu.
-
Maskava 9. maijā cenšas demonstrēt, ka vēl ir militāri stipra un ietekmīga, bet Latvija līdz ar citām kaimiņvalstīm nav ļāvusi Krievijas Uzvaras dienas svinētājiem izmatot mūsu gaisa telpu lidojumiem. Aktualitātes Krustpunktā analizē žurnāla "IR" galvenā redaktore Nellija Ločmele, Latvijas TV žurnālists Raimonds Rudzāts, politologs Juris Rozenvalds un žurnāla "Sestdiena" galvenā redaktore un TV3 "900 sekundes" producente Lauma Spridzāne.
-
Straujāks iedzīvotāju skaita sarukums, zemāks iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju, augstāks bezdarba līmenis, zemāks ienākumu līmenis un tam visam klāt vēl paaugstināti drošības riski. Lai mazinātu Latgalē ilgstoši pastāvošās nelabvēlīgās tendences un nodrošinātu pēctecību iepriekšējiem finansiālajiem atbalsta pasākumiem, ar jaunu rīcības plānu nākamajiem diviem gadiem vairāk nekā 640 miljonu eiro apmērā paredzēts veicināt Latvijas Austrumu pierobežas ekonomisko izaugsmi un drošības stiprināšanu.
Ko plānots iesākt ar šo naudu un ko par Latgales atbalsta plānu domā Latgalē?
Iespaidīgo summu – pāri par 640 miljoniem eiro paredzēts tērēt ļoti dažādām vajadzībām. Piemēram, jaunu katastrofu pārraudzības centru būvniecībai, pretmobilitātes pasākumiem, militārās infrastruktūras labiekārtošanai, sociālo mājokļu būvniecībai, Daugavpils Vienības tilta rekonstrukcijai, informatīvās telpas stiprināšanai un vēl daudzām citām. Aktivitāšu daudz, tomēr pašvaldībās plānu kritizē.
„Tas rīcības plāns ir apkopojums dažādu aktivitāšu. Labi ir dokuments, kur apkopotas vajadzības, bet diemžēl tāda pienesuma novadam šajā ziņā es personīgi neredzu.”
Tā Ludzas novada domes priekšsēdētājs Edgars Mekšs no Zaļo un Zemnieku savienības. Līdzīgi par Rīcības plānu izsakās arī Balvu novada domes priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs no Latgales partijas, norādot, ka summa, kas atvēlēta Rīcības plānā īpaši Latgalei, ir nepietiekama, lai atrisinātu kaut daļu no tās problēmām.
„Ir dažas lietas, ko dara patiešām tikai pierobežā, tikai Latgalē. Visam citam ir tāds aktivitāšu apkopojums, ko veic arī citviet Latvijā – ja dzīvokļus būvē visā Latvijā, sociālos dzīvokļus, ja kaut kādu daļu, kas paredzēta Latgalei, to saukt par Latgales plānu, tas būtu nedaudz nekorekti. Ja valsts aizsardzības robežu gandrīz 100 miljonu apmērā būvē Latgalē, tāpēc ka valsts robeža ar Krieviju un Baltkrieviju ir Latgalē. Un ieguvums, protams, ir dažas darbavietas, kas apkalpos šo robežu, bet tas nedos lielu pievienoto vērtību ilgtermiņā.”
Preiļu novada domes priekšsēdētājs Ārijs Vucāns no Latvijas Reģionu apvienības rīcības plānā vēlētos redzēt risinājumus demogrāfiskās situācijas uzlabošanai Latgalē. Taču, īstenojot šo plānu, cer, ka tieši Preiļos varētu atrasties kadetu vidusskola.
„Esam iesnieguši savu pieteikumu un gaidām, kāds būs Aizsardzības ministrijas gala lēmums. Uzskatām, ka Preiļi gan pēc sava ģeogrāfiskā izvietojuma, gan pieejamās infrastruktūras ir piemērota. Tāpēc es teiktu, ka ir pozitīvas lietas, kuras ir jārealizē. Es ceru, ka tas ir pirmais solis, lai šo reģionālo attīstību izlīdzinātu un nodrošinātu, lai ekonomiskās atšķirības reģionā neturpinātu palielināties.” -
Jāņa karš ar žurnāla “Ir” raidierakstu un arī Austrālijas vēlēšanās nostrādā “Trampa efekts”.
0:00 Ievads: ģenitīva kareivji.
1:42 Kas sāp: aizspriedumi par Latgali; videospēļu ilgā gaidīšana; sapnī sadzēries Domburs.
14:31 Smagās ziņas: Indijas un Pakistānas konflikts; Austrālijas vēlēšanu brīnums; divkosība Rīgas domē.
58:21 Vieglās ziņas: svara vērotāji bankrotē; krītas kanalizācijas lietotāju kultūra; mūs var redzēt!
Seko šim podkāstam un stāsti par to visiem!
- Mostrar mais
