Episódios
-
Pašreizējā valdība nespēj tikt galā ar elementāriem izaicinājumiem, piemēram, atrast Latvijas Bankas prezidentu, naudu „Rail Baltica” projektam vai risināt „airBaltic” problēmas. Tā intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt teica Saeimas opozīcijas frakcijas Apvienotā saraksta līderis Edgars Tavars.
Viņš izteicās, ka Apvienotais saraksts nebūtu gatavs iekļauties pašreizējā valdībā, tāpēc būtu veidojama cita. -
Latvijas pašvaldībās ir budžetu pieņemšanas laiks. Kaut arī šogad pašvaldību budžetos nonāks par trim procentiem vairāk no iedzīvotāju ieņēmumu nodokļa nekā pērn, tomēr vajadzību ir daudz un īpaši finanšu pietrūkst attīstībai. To šorīt Latvijas Radio atzina Latvijas pašvaldību savienības vadītājs Gints Kaminskis, norādot, ka visvairāk naudas grūtības izjūt pierobežā.
--
Pašvaldību budžeti par desmito tiesu lielāki nekā pērn; dažviet sūkstās par naudas trūkumu. -
Estão a faltar episódios?
-
Ar mērķi, lai objekts būtu pabeigts 2027. gada otrajā pusē Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīca sagatavojusi jaunu iepirkumu, lai izvēlētos citu būvnieku A2 korpusa pabeigšanai.
Drīz būs apritējis gads kopš Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīca vienpusēji lauza līgumu ar būvuzņēmumu SIA "Velve", saistībā ar būvnieka nespēju izpildīt līgumsaistības un ievērot noteiktos termiņus. Jaunā A2 korpusa būvniecības līgumu noslēdza 2020. gadā un tas paredzēja noslēgt darbus 2023. gada pavasarī. Taču pērn šajā laikā bija pabeigti tikai apmēram 60% darbu. Patlaban notiek dažādas tiesvedības, bet neatliekamos darbus veic cita būvfirma.
Slimnīcas valdes loceklis Ģirts Ansons izteica cerību, ka prasības iepirkumā būs skaidras. -
"Mums izglītībā ir ļoti plašas ambīcijas," sarunā ar Latvijas Radio sacīja Latvijas Darba devēju konferederācijas (LDDK) izglītības un nodarbinātības jomas vadītāja Liene Voroņenko, norādot, ka skolēni, skolotāji un pārējā sabiedrība kļuvusi par ķīlnieku izglītības sistēmai, ko paši esam radījuši.
Liene Voroņenko savulaik strādājusi Valsts izglītības satura centrā, pēdējos divos darba gados šajā iestādē to arī vadījusi. Darbu pameta pēc tam, kad viņu vainoja par mācību materiālu par seksuālo un reproduktīvo veselību neapdomīgu publicēšanu. Tagad Voroņenko ir LDDK izglītības un nodarbinātības jomas vadītāja, kā arī māca datoriku Salaspils 1. vidusskolā, tātad var paraudzīties uz izglītības sistēmu no citas puses.
-
Valstij ir jābūt gatavai apdraudējuma gadījumā. Runa nav tikai par valsts vadības līmeni un to, kā jārīkojas cilvēkiem, kas aprakstīts par somu izdzīvošanai 72 stundām. To intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt sacīja domnīcas „Northern Europe Policy Centre” direktors Artis Pabriks.
Svarīgs ir arī vidējais valsts pārvaldes līmenis, kurā ietilpst pašvaldības un uzņēmumi.
--
23. un 24. janvārī šos jautājumus apspriedīs starptautiskā konferencē par stratēģisko komunikāciju kara laikā. Apspriede notiks, balstoties uz Ukrainas pieredzi un piedaloties Ukrainas ekspertiem. -
Katrs Latvijas iedzīvotājs ir artava kopējā valsts aizsardzībā. Ne katram ir jānes ierocis, jo var līdzdarboties un palīdzēt ar savu iegūto izglītību, specialitāti, lai tādā veidā veicinātu Zemessardzes attīstību. Intervijā Latvijas Radio sacīja Zemessardzes komandieris, pulkvedis Aivars Krjukovs.
Par prioritāti Krjukovs izvirzījis zemessargu skaita palielināšanu par diviem tūkstošiem. Komandiera amatā viņš iecelts 21. janvārī, lai gan faktiski pienākumus sāks pildīt vien jūnijā, jo līdz tam pabeigs studijas ASV. Tāpēc komandiera pienākumu izpildītājs būs štāba priekšnieks, pulkvedis Viesturs Bubucis. -
Baisākais no Donalda Trapa stāšanās ASV prezidenta amatā ir tas, ka nav zināms, kā viņš risinās Ukrainas jautājumu, tā kara situāciju un Trampa inaugurāciju komentē žurnālists Juris Kaža.
--
20. janvārī Amerikas Savienoto Valstu prezidenta amatā stāsies Donalds Tramps, un to ar lielu interesi gaida arī Ukrainā, jo ASV līdz šim bija galvenās Kijivas atbalstītājs karā pret agresoru Krieviju. Daļa „The New York Times” aptaujāto ukraiņu cer, ka neprognozējamais Tramps tomēr vēlēsies izskatīties kā uzvarētājs, tāpēc nolems turpināt sniegt militāro atbalstu Ukrainai. -
Arī Latvijas teritoriālajos ūdeņos Baltijas jūrā ir novērota Krievijas tā sauktā “ēnu flote”. Tā intervijā ar Latvijas Radio atzīst Latvijas Jūras spēku komandieris, flotiles admirālis Māris Polencs.
Pēdējo mēnešu notikumi Baltijas jūrā, kad sabojāti vairāki zemūdens kabeļi, proti, starp Zviedriju un Lietuvu un starp Igauniju un Somiju, likuši NATO dalībvalstīm pievērst Baltijas jūras reģionam lielāku uzmanību. Šie incidenti ir radījuši bažas par iespējamu sabotāžu un hibrīduzbrukumiem kritiskajai zemūdens infrastruktūrai Baltijas jūrā, ko, iespējams, paveikusi Krievijas “ēnu flote”. Tas licis sarosīties arī Latvijas Jūras spēkiem un ne tikai nodrošinot Baltijas jūrā papildu uzraudzību, bet domāt arī vēl citus veidus un iespējas kā šo reģionu pasargāt.
Par drošības situāciju Baltijas jūras reģionā, nupat NATO uzsākto militāro operāciju “Baltijas sardze”, un arī mūsu Jūras spēku iespējas, industriju un turpmāko attīstību – plašāk Agnijas Lazdiņas sarunā ar Jūras spēku komandieri, flotiles admirāli Māri Polencu. -
"Par dzelzceļa projekta „Rail Baltica” problēmām visas ilgstoši vadošās politiskās partijas bijušas informētas jau sākotnēji. Arī par naudas problēmām iepriekšējām valdībām vajadzēja zināt." Tā Latvijas Radio saka projekta kopuzņēmuma „RB Rail” bijusī vadītāja Baiba Rubesa, kura projektu vadīja no pašiem pirsākumiem līdz 2018. gada rudenim, kad paziņoja, ka ir nemierā ar projekta pārvaldību, arī norādot uz iespējamu interešu konfliktu.
Decembrī parādījās kārtējais nepatīkamais pārsteigums – Latvija šogad nav iemaksājusi naudu "RB Rail" fondā. Summa ir vairāk nekā 900 tūkstoši eiro. Lai gan to vajadzēja izdarīt jau pērn, noskaidroju, ka tas joprojām nav izdarīts. Uzņēmumā "RB Rail" norāda, ka virzību ir apstādinājusi Finanšu ministrija. Kopumā situācija esot ļoti sarežģīta. Uzņēmumā to sauc par polisko spēli. Pēc kā tas izskatās?
Baiba Rubesa: "Rail Baltica" vismaz teorētiski un faktiski līgumsaistību ietvaros ir viens projekts, ko apņēmās ieviest trīs Baltijas valstis un ko Latvijas kontekstā parakstīja apņemšanos un tās specifiku ap to parakstīja toreizējais Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, šodien – viens no ietekmīgākajiem Eiropas Savienības komisāriem. Visas trīs valstis apņēmās kaut ko darīt, es teiktu, pēc tā, ka viņas patiesībā saprata patiešām, kas tas ir, ko viņas apņēmās izdarīt. Un līdz šai dienai nav pilnīgas skaidrības par to, kas ir kopīgais tvērums. Tas nozīmē ne tikai pamatu trase ar divām sliedēm, nevis vienu un dažiem atzariem, bet kas, ko, kā darīs un cik tas varētu maksāt.
Patiesībā projekts ir tā kā no pretējās puses – nepareizā secībā attīstījies. Turklāt, ja ir viena vienība, kas vada vienu projektu, un šinī gadījumā tas ir "RB Rail", vienmēr būs lētāk jeb izdevīgāk nekā divas trīs vai četras, vai piecas vienības. "Rail Baltica" projekts un starpvalstu līgums par tās ieviešanu radās uz solījuma, ka būs viens ieviesējs. Es apgalvošu, ka visas problēmas, kas ir saistītas ar projektu, [kas] ir aizgājis kaut kādā izplūdumā, [saistītas] ar to, ka tas nav viens ieviesējs ar profesionālu padomi. -
Gadījums ar Rīgas lidostas teritorijā ielidojušajiem droniem, kuru dēļ nācās pārvirzīt vairākas lidmašīnas, liek uzdot jautājumu, kādēļ Civilās aviācijas aģentūra joprojām nav gatava ātri reaģēt uz šādiem incidentiem. Tādu vērtējumu Latvijas Radio raidījumā Labrīt pauda Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja Elīna Egle.
Viņa sacīja, ka dronu ielidošana kritiskās infrastruktūras objektos nav jaunums, tādi gadījumi bijuši jau pirms pieciem gadiem – vēl pirms ģeopolitiskās situācijas saasināšanās. Tāpēc bezspēcība ir saistāma ar bezdarbību, teica Egle.
--
13. janvārī Rīgas lidostas teritorijā fiksēti bezpilotu lidaparātu lidojumi, par ko nu Civilās aviācijas aģentūra aicina sākt kriminālprocesu, apgalvojot, ka neidentificētie droni radījuši būtisku apdraudējumu civilās aviācijas lidaparātu lidojumiem. -
Arvien vairāk jauniešu Latvijā sastopas ar tādām mentālās veselības problēmām kā depresija vai trauksme, taču situācija pie mums ir līdzīga kā citviet Eiropā. Tā intervijā Latvijas Radio raidījumā „Labrīt” sacīja rezidentūras vadītājs bērnu psihiatrijas programmā un Rīgas Stradiņa universitātes pasniedzējs Ņikita Bezborodovs. Viņš atzina, ka mentālās veselības grūtību izplatības pieaugums ir neliels, taču jaunieši būtiski biežāk vēršas pēc palīdzības.
--
15. janvārī notiks ekspertu diskusija "Bērnu mentālā veselība: gaidot rindā pēc atbalsta". Pasākumā plānots apspriest bērnu un pusaudžu mentālās veselības aktuālās problēmas Latvijā. -
Strādājošo skaita samazinājums arī turpinās palielināt spiedienu uz darba devējiem, secināts Ekonomikas ministrijas ziņojumā par prognozēm līdz 2040.gadam. Taču Cilvēkresursu konsultāciju aģentūras ERDA dibinātāja Zane Čulkstena izceļ vēl citus citus ietekmes faktorus.
"Algas kāpušas daudz straujāk nekā produktivitāte. Tas ir milzīgs spiediens uz darba devējiem. Var saprast arī cilvēkus, milzīga inflācija, viņi nevar savilkt galus kopā. Bet tad, ja tavi izdevumi augs daudz straujāk nekā tavi ieņēmumi, arī uzņēmumi kļūst nekonkurētspējīgi starptautiski, gan lokāli.
Otra lieta ir situācija ar neatbilstību starp izglītības sistēmas ražojumu darba tirgus vajadzībām, trešā lieta - un mūžizglītība. Mums salīdzinājumā ar Eiropas Savienības vidējo, kur nu vēl ar labākajām valstīm, pieaugušie mācās nepietiekamā apjomā un kvalitātē," norāda Čulkstena.
--
Ekonomikas ministrija sagatavojusi informatīvo ziņojumu par darba tirgus vidējā un ilgtermiņa prognozēm līdz 2040. gadam. Tas ir gana apjomīgs dokuments, kas apskata plašu informācijas daudzumu, taču kopumā secināts, ka situāciju darba tirgū turpinās noteikt piedāvājuma puses faktori.
-
Valstī problēma ir nevis ar "airBaltic" vadītāju Martinu Gausu, bet ar valdību, jo tā nespēj nodefinēt lidsabiedrības mērķus, intervijā Latvijas Radio norādījis partijas Latvija pirmajā vietā līderis, Saeimas deputāts Ainārs Šlesers.
Viņš atturējās vērtēt Gausa darbu, jo tas esot jādara valdībai, taču esot redzams, ka aviokompānija šobrīd strādā slikti (ar zaudējumiem) un tās īpašniece ir valsts. -
Kopš Krievijas sāktā kara Ukrainā palīdzēt ukraiņiem devušies daudzi brīvprātīgie no Latvijas. 2024. gada nogalē viņiem pievienojās arī divi mediķu aprindās labi pazīstami ASV latviešu ārsti – Bertrams un Kristaps Zariņi. Abi dzimuši Otrā pasaules kara laikā un, par spīti cienījamajam vecumam, turpina atbalstīt ne vien Latvijas mediķu izaugsmi, bet kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma jau vairākus gadus attālināti organizējuši palīdzību arī Ukrainas slimnīcām. Pirms Ziemassvētkiem viņi pirmo reizi uz Ukrainu devās paši, aizbraucot pat līdz piefrontes pilsētai Kupjanskai.
Kad decembra vidū ģimenes čatā saņēmām fotogrāfiju, kur Bertrams un Kristaps Zariņi redzami bruņuvestēs un ķiverēs pie uzraksta „Kupjanska”, visi salēcāmies. Šis stāsts man ir personisks, jo Bertrams un Kristaps ir mani radinieki. Viņu enerģija un darbaspējas vienmēr ir pārsteigušas, bet to, ka viņi savos 80+ dosies uz piefrontes zonu kara plosītajā Ukrainā, es negaidīju.
Kāpēc viņiem bija svarīgi turp aizbraukt, jautāju „Zoom” sarunā, kurai brāļi Zariņi pieslēdzas no savām mājām ASV: Bertrams no Bostonas, bet Kristaps – no trīstūkstoš kilometru attālās Ostinas Teksasā.
Uz Ukrainu Bertrams un Kristaps Zariņi devās kopā ar latviešu brīvprātīgajiem un mediķiem, kuri Ukrainā kopš kara sākuma bijuši jau daudzas reizes: Pēteri Dimantu, Arni Rukmani, mikroķirurgu un traumatologu Mārtiņu Malzubri, kuram otro reizi pievienojās arī Latvijas Universitātes 6.kursa medicīnas students Kristiāns Patrijuks. Brauciens šādā komandā un pieredzējušo biedru stāsti palīdzējuši daudz labāk saprast uz vietas notiekošo, saka Kristaps.
-
Provokācijas Baltijas jūrā ar kabeļu bojājumiem ir nepatīkamas. Tam, ka šāda rīcība pārkāpj hibrīdkara robežas, piekrīt Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētniece, Rīgas Stradiņa Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes lektore Elīna Vrobļevska.
Intervijā Latvijas Radio programmā Labrīt eksperte teica, ka mūsu reģiona valstis jau ilgi dzīvo ar apziņu, kāds ir to kaimiņš.
Pētniece arī atzīst, ka Tramps pilnīgi noteikti negrib izskatīties vājš un tādēļ nevajadzētu domāt, ka Tramps varētu pagriezt muguru Ukrainai. Viņa atzīst, ka jāpierod pie tā, ka Tramps turpinās būt skaļš, pretrunīgs un izraisīs viļņošanos. -
Saeimā 9. janvārī galīgajā lasījumā lems par alkohola patēriņa mazināšanu. Likuma izmaiņas paredz ierobežot alkoholisko dzērienu pieejamību, reklāmu un mārketingu. Tomēr, kopš sākās darbs pie likuma izmaiņām, deputāti ir atteikušies no vairākām iecerēm, kas ierobežotu alkohola pieejamību un patēriņu.
Saeimas, Sociālo un darba lietu komisijas deputāte Ingrīda Circene (Jaunā Vienotība) Latvijas Radio rīta raidījumā teica, ka mūsu sabiedrība nesasaista daudzas negatīvās parādības – demogrāfijas pasliktināšanos, ietekmi uz veselību un citas, ar alkoholu.
Circene arī izteica nožēlu, ka grozījumus likumā, ko iepriekš piedāvāja Saeimas komisija, nav atbalstījusi Saeima kopumā. -
Sabiedriskajam medijam būtiski aktualizēt jaunas tēmas, uzsākt jaunus satura virzienus. Tā uzskata Latvijas Sabiedriskā medija valdes (LSM) priekšsēdētāja Baiba Zūzena.
Intervijā Latvijas Radio rīta programmā viņa atzina, ka noteikti jāturpina strādāt pie domas, kā veicināt sadarbību abiem spēcīgajiem informācijas sniedzējiem – Latvijas Radio un Latvijas TV. Vienlaikus Zūzena atzina, ka tas nav viegls uzdevums, lai neciestu redakcionālā neatkarība, viedokļu dažādība un lai saturs sasniegtu sabiedrību.
Zūzena arī skaidroja, ka LSM valde šogad koncentrēsies uz administratīvo funkciju apvienošanu. Primārais valdes uzdevums esot administratīvo funkciju apvienošana, kas jāpaveic šogad. Zūzena uzsvēra, ka apvienotajam sabiedriskajam medijam nepieciešams rast efektīvu administratīvo struktūru, kas veicina sadarbību starp visām pusēm. LSM vadītāja pauda cerību, ka izdosies rast efektīvākos risinājumus un ka process ritēs bez sarežģījumiem. -
Procesam ir jābūt citādākam – tā par Latvijas Bankas prezidenta amata kandidāta izvirzīšanu un meklēšanu šorīt Latvijas Radio raidījumā Labrīt sacīja „Progresīvo” partijas pārstāvis, Saeimas deputāts Andris Šuvajevs.
Viņš norādīja, ka vienošanās par kritērijiem, ko partiju sadarbības sanāksmē vakar izdevās panākt, stiprinās koalīciju. -
Zemnieku saimniecības „Strazdi” īpašnieks Valters Bruss Dobeles novada Tērvetē ne tikai 1800 ha audzē graudus un rapsi, bet jau deviņus gadus ir arī restorāna „Zoltners” un viesnīcas īpašnieks. Pērnā gada nogalē restorāns saņēma divas balvas - Zemgales tūrisma balvu „Zemgales zelta karote” un restorāns tika iekļauts arī „Michelin” ceļvedī kā viens no labākajiem Latvijas restorāniem.
„Ienākot restorānā, jau ir redzama mazā alu darītava.
Nu, tieši tā, tāds arī bija tas mērķis - lai no restorāna mēs varam redzēt šos te vārāmos katlus un tālāk arī noguldītava caur stiklu ir redzama, kur alus mēnesi nobriest un pieņem to īsto garšu, kādu mēs viņam esam iecerējuši.
Arī jūsu graudi te tiek izmantoti?
Nē, ne mūsu saimniecībā audzēti, bet Latvijā audzēti mieži, kuri tiek „Latraps” iesalnīcā Staļģenē pārvērsti par iesalu un tālāk tad šeit mēs no viņiem gatavojam alu. Arī iekārtas, kuras mēs šeit redzam, ir Latvijas uzņēmuma ražotas un uzstādītas.”
Ar uzņēmēju Valteru Brusu tiekos restorānā „Zoltners” Tērvetē. Viņš stāsta, ka ideja par restorānu laukos radusies sen - jau pirms 20, 30 gadiem.
„Radīt vietu, radīt viesmīlības pakalpojumus ar tādu kvalitāti, lai mums pašiem tas šķiet labi un pieņemami. Tas bija tāds galvenais motīvs gan viesu apkalpošanā, gan viesnīcas standartos, gan restorānā ēdienu standartos, lai mēs paši ar to esam gandarīti un apmierināti. Tas bija galvenais kritērijs un viņš joprojām ir spēkā, un mēs joprojām esam spējuši šo te līmeni noturēt. Ja „Michelin” restorāna ceļvedis vairāk vērtē tieši šo te ēdiena kvalitāti, pasniegšanu, izcelsmi, tad šī Zemgales tūrisma balva - tā ir varbūt vairāk tāds kopējs skats uz šo te restorāna biznesu, uz viesmīlību, uz to, kā klients šeit tiek sagaidīts, apkalpots, pavadīts un, protams, arī kāds ēdiens šeit tiek pasniegts. Tā kā abas šīs balvas ir svarīgas un mēs ar viņām lepojamies.” -
Nacionālās aviokompānijas "airBaltic" vadībai ir jāuzņemas atbildība par paziņojumu vasarā atcelt vairāk nekā četrarpus tūkstošus ieplānoto lidojumu, un "airBaltic" vadītājs Martins Gauss ir jāatlaiž. To Latvijas Radio pauda ekonomikas ministrs Viktors Valainis (Zaļo un zemnieku savienība).
Viņš un satiksmes ministrs no aviokompānijas gaidot paskaidrojumus, bet opozīcija jau pieprasījusi atbrīvot aviokompānijas vadību. Valainis pavēstīja, ka lidsabiedrības padomei ir jāizvērtē valdes atbilstība amatiem.
--
Nacionālās aviokompānijas „airBaltic” lidojumu pārtraukšana 19 maršrutos vasarā ietekmēs ne tikai lidostas „Rīga” plānus, bet arī tūrisma firmas. Tikmēr nozares eksperti norāda – visticamāk, šādu lēmumu nacionālā aviokompānija pieņēmusi, lai samazinātu nerentablo reisu skaitu pirms akciju publiskā piedāvājuma. - Mostrar mais
