Episódios
-
Diemžēl joprojām ir ļoti daudz cilvēku, kuri nepamatoti uzskata, ka kaķenēm un kucītēm jāpiedzīvo tā saucamie mātes prieki. Nesterilizējot savus kaķus un suņus, tie paliek grūsni un mazuļi tad nu tiek atdoti kam vien var – piedāvāti sludinājumu portālos, izdāļāti pirmajiem pretīmnācējiem, izmesti mežā vai atstāti patversmē. Pārliecība, senču mantojuma paliekas, nabadzība - tie ir tikai daži no iemesliem kāpēc Latvijā joprojām ir milzīga dzīvnieku pārprodukcija un sekas jūt visaspatversmes un glābēji. Kāpēc joprojām jāglābj daudzie kaķēni un kucēni? Cik viegli atrast tiem jaunas mājas? Ko darīt, lai pamestu dzīvnieku skaits samazinātos? Studijas viesi - dzīvnieku patversmes "Labās mājas" vadītāja Astrīda Kārkliņa un Eduards Jankovskis, kurš kopā ar dzīvesbiedri Madaru nesen adoptēja suņu meiteni Kelliju. Kellija kā kucēns kopā ar mammu tika izglābta no dzīves laukos pie ķēdes.
-
Vai ir tāds īstais brīdis kad ņemt suni? Ir taču dzirdēts, ka cilvēki saka – aiziešu pensijā, tad ņemšu sunīti! Vai, piemēram, attiecībās vispirms pāris paņem suni kā ģenerālmēģinājumu bērnam.
Vai vispār ir pareizi ņemt suni, ja visu mūžu tāds nekad nav bijis – vai cilvēks spēs apgūt suņa pamatvajadzības, lai kopā būšana būtu harmoniska?
Studijā kinoloģe un norvičas terjeru audzētāja Ingūna Tihomirova, suņu saimnieki - Vladis Spāre, Patrīcija Pļešakova un Mārtiņš Sliede. -
Estão a faltar episódios?
-
Bieži runājot ar suņu saimniekiem, izskan uzskats, ka mazi sunīši nav jāapmāca vispār! Nu kā – viņš taču ir maziņš, ko tur mācīt?
Viņš taču ir maziņš, kādus draudus vispār var radīt? Mazi sunīši radīti mīlestībai, dresūra ir viņa mocīšana! Mans sunītis nav nekāds cirka zvērs, lai viņam mācītu trikus! Mazs sunītis nav jāapmāca, jo viņš taču tikai sēž klēpī!
Kā tad ir patiesībā? Vai mazus sunīšus ir jāapmāca jeb tikai jālutina? Vai vispār atšķiras mazu un lielu suņu apmācības jeb suns ir suns, neatkarīgi no izmēra? Par šiem jautājumiem diskutējām ar mazu suņu saimniekiem un suņu apmācības speciālistiem!
Studijas viesi - divu punduršpicu saimniece Rēzija Kalniņa un sešu punduršpicu saimniece Tatjana Piņavska, kā arī suņu apmācības treneres Andra Pašujeva un Jeļena Mirošņikova. -
Suns pilsētā ir mocības! Lielam sunim dzīvoklī nav vietas! Būs māja, būs suns! Suni var ņemt tikai, ja ir māja! Dzīvoklī var tikai mazu sunīti! Tie ir tikai daži no bieži dzirdētiem apgalvojumiem.
Kā tad patiesībā ir – vai tiešām suns dzīvoklī mokās, bet mājā tam ir ideāla vieta? Jeb tomēr ja cilvēks nav gatavs darboties ar suni, tad nepalīdzēs ne dzīvoklis, ne arī liela māja? Un kas tieši ir tas mistiskais mājas bonuss, uz ko cer topošie suņu saimnieki? To skaidrojām raidījumā ar mūsu viesiem.
Studijā kinoloģe Laine Kupča, suņa Gabijas saimniece Kristīne Līpiņa un divu vācu aitu suņu Pērles un Pikaču saimniece Laura Minskere. -
Vai mūsu sunim ir jādraudzējas ar citiem suņiem?
Vai, ieraugot svešu suni, tam jāiet klāt un jāmudina savējais iepazīties? Vai gluži otrādi - no svešiem suņiem jāmūk pa gabalu?
Ko darīt, ja manam sunim ir uzbrucis svešais?
Kā sunim ārstēt emocionālās traumas, ja fiziskās sāpes sadzijušas?
Studijā dzīvnieku uzvedības eksperts un zoopsihiatrs Alberts Čipuštanovs, suņu saimnieces Bella Plūmīte, Inga Kroknesa un Kristīne Dafnere. -
Kāpēc pasaulē ierasta prakse, bet Latvijā reti kura slavenība palīdz aizstāvēt dzīvniekus?
Ko publisks cilvēks varētu darīt vislabāk - demonstrēt atbildību, neņemot mājdzīvnieku jeb tieši paņemot, bet izglābjot tādu no patversmes?
Studijas viesi - rakstniece Dace Judina Nīmane, komponists Arturs Nīmanis un mūziķis, dziesmu autors Gatis Mūrnieks. -
Kam piemērots mīlulis ir Lieldienu simbols - trusis?
Vai ņemt sev vai bērnam dzīvnieku, jeb vispirms pamēģināt samīļot un pabarot svešu, neuzņemoties par to atbildību?
Vai svētku sajūtu var saorganizēt pēc kalendāra un kā rast prieku ikdienā, nevis atsevišķos datumos?
Studijas viesi - Dzīvo sapņu dārza saimnieks Jānis Kaļiņičs un aktieris, dziesminieks Varis Vētra.
-
Lai gan ir cilvēki, kas apgalvo, ka pamesti kaķi Latvijā sastopami reti, mēs nepārtraukti sastopamies ar situācijām, kur kaķu ir daudz. Cik daudzi no tiem dzimuši uz ielas un kuri no tiem bijuši mājas kaķi? Kuriem bijis savs saimnieks un mājas? Kāpēc cilvēki pamet savus kaķus, kā saprast vai kaķim nepieciešama palīdzība? Un kā var palīdzēt atrast tiem jaunas mājas?
Studijas viesi - kaķu glābēja Vigda Jirgensone, biedrības "ZanimalHope" vadītāja Zanda Paeglīte un Dace Straume, kura izglāba kaķīti, kuru īpašumā pēc atvaļinājuma beigām Saulkrastos atstāja vasarnieki.
Raidījuma otrajā daļā mūsu sarunai pievienosies ārsts imunologs Lauris Līcītis. Runāsim par alerģijām, kā vienu no galvenajiem iemesliem kāpēc bieži cilvēki atsakās no dzīvnieka, nemaz nemēģinot risināt situāciju. -
Kā pareizi glābt klaiņojošu suni?
Kā tuvoties svešam sunim un ko darīt, ja glābējam pašam no suņiem ir bail?
Kādos gadījumos policija izmanto dronus?
Kam ziņot un kur nogādāt atrastu dzīvnieku?
Studijas viesi - kinologs Ivo Svenne, dzīvnieku glābēja Linda Novica un Rīgas pašvaldības policijas pārstāvis Mārtiņš Ķipurs.
-
Esmu gatavs kucēnam - vai izvēlēties, kas esošajā piedāvājumā, vai gaidīt rindā pie audzētāja?
Kā ir pareizāk - ja audzētājs izvēlas saimniekam piemērotu kucēnu, jeb jāizvēlas tas, kurš pirmais pieskries klāt?
Kas jāredz un kādi jautājumi jāuzdod pirms dzīvnieka pirkšanas?
Raidījuma viesi - bernes ganu suņu audzētāja Elīna Lapsa, stafordšīras bulterjeru audzētāja Diāna Kontakeviča un korgija Moņas saimniece Diāna Bogdanova. -
Mīti un patiesība par sniega suņiem.
Kāpēc cilvēki joprojām turpina ņemt haskijus un malamutus, bet netiek galā un tiem jāmeklē jaunas mājas? Kā nodarbināt šos suņus un vai malamuts var būt kanisterapeits?
Studijas viesi - 16 haskiju un 10 malamutu saimnieki Iveta Preisa Imaka un Kristaps Imaks. Sarunai pievienojās arī malamuts Vollo un viņa saimniece Anita Reine, kura ar suni strādā kanisterapijā. -
Publiskās vietas ne tikai suņiem, bet arī ar kaķiem - fantāzija vai realitāte?
Kaķis restorānā, veikalā, kafejnīcā vai darbavietā - kāpēc ārpus teritorijas labprātīgi dosies tikai retais kaķis?
Studijas viesi - ziedu veikala īpašniece Sanita Cipruse, kuras veikalā dzīvo kaķenītes Roze, Lilija un runcis Morics Liepiņš; kaķu saimnieki Signija un Arnis Purgaiļi ar abesīnijas kaķenīti Foksu. -
Vai Latvijā publiskās vietas ir suņiem draudzīgas?
Ko darīt, ja restorānā bērnam iekož svešs suns?
Kā rīkoties saimniekam, kura mīluli bez atļaujas grib glaudīt lieli un mazi cilvēki?
Studijas viesi - kinologs un zoopsihiatrs Alberts Čipuštanovs, Elviss Strazdiņš, kura bērns cieta suņa uzbrukumā un Dzintars Tenisons - stafordšīras bulterjera saimnieks, kurš regulāri sastopas ar situācijām, kad sveši cilvēki bez atļaujas nāk glaudīt viņa suni. -
Nopērk kucēnu un atved atpakaļ pēc trijām dienām! Kā zināt, kad esi gatavs sunim?
Vai ņemt dzīvnieku, ja visa ģimene nav vienisprātis?
Studijas viesi - suņu audzētāja Agita Šmitiņa un dzīvnieku patversmes "Ulubele" pārstāve Linda Novicka. -
Ko nozīmē suņa lutināšana? Vai iepriecināt suni var par daudz? Vai suns tiek iepriecināts vai sāk manipulēt?
Studijā viesos suņu saimnieki, kas saviem mīluļiem katru dienu nodrošina ekskluzīvas maltītes, rīko dzimšanas dienas ballītes, ved ceļojumos!
Viesos Ivars Upenieks ar franču buldogiem Tobiasu, Dominiku un Koko un Lelde Dilba ar jorkšīras terjeru Volliju Dilbu!
Sarunai pievienosies zoopsihiatrs un suņu uzvedības eksperts Alberts Čipuštanovs, kurš skaidros vai suņa pārlutināšana var negatīvi ietekmēt uzvedību. Un kāds ir pareizs vidusceļš harmoniskai kopābūšanai? -
Atstāt suni mājās jeb visur ņemt līdzi?
Suns uzturas tikai privātmājas pagalmā - saimnieka vēlme vai piespiedu izvēle, jo suns nav socializēts? Kādai jābūt suņa uzvedībai publiskās vietās?
Studijas viesi - suņu saimniece Kristīne Dafnere, kas daudzus gadus dzīvojusi arī Vācijā un kinoloģe Laine Kupča.
Uzklausīsim arī to saimnieku viedokļus, kuru suņi uzturas tikai mājas teritorijā un netiek ņemti saimniekam līdzi. -
Šoreiz raidījumā satiksim dzīvnieku draugus, kuru balsis skan raidījuma sākumā un atteikumā. "Murrājam… Ķepa uz sirds" un "Tu esi mans draugs" - šīs balsis pieder aktieriem kaķu mīlim Egilam Melbārdim un suņu cilvēkam Ģirtam Krūmiņam!
Raidījumā uzzināsim kāpēc Egila kaķi dzer tikai un vienīgi no kristāla traukiem un vai Ģirts, pēc sunītes Sāras aiziešanas, būs gatavs jauna suņa ienākšanai viņa dzīvē?
Kā mīlestību izrāda suņi un kā - kaķi? Un kā sadzīvot ar faktu, ka mīlulis noveco un pienāks brīdis, kad būs jāšķiras? -
Šis gads dzīvnieku glābējiem iesācies kā ļoti svarīgs - beidzot tiek pieņemtas sen gaidītās izmaiņas dzīvnieku aizsardzības likumā, kas paredzēs daudz lielāku atbildību dzīvnieku īpašniekiem. Viena no idejām ir eksāmens, kursi vai cita obligāta apmācība topošiem un esošajiem suņu saimniekiem.
Vai obligāta apmācība ir nepieciešama? Un kā tas varētu notikt? Par to diskutēsim ar mūsu viesiem - studijā suņu apmācības trenere Andra Pašujeva un Saeimas deputāts, kas atbildīgs par dzīvnieku aizsardzības likuma izmaiņu virzīšanu - Jānis Grasbergs. Studijas viesis būs arī veterinārārsts Kristaps Reķis, ar kuru diskutēsim par šobrīd aktuālajām problēmām ar kaķu un suņu veselību. -
Raidījuma viesis šoreiz īpaši apmācītais suns Lūks un viņa saimniece Inese Krastiņa, ar kuru pētījām, cik Rīga ir draudzīga pilsēta suņiem!
Studijā satikām arī astroloģi Līgu Šīronu un mēģinājām noskaidrot kāds būs Jaunais gads mums un mūsu mīluļiem! -
Kā palīdzēt patversmēs mītošajiem dzīvniekiem Ziemassvētkos: kādas lietas ziedot un kādas noteikti nevest? Adoptēt, vest staigāt vai nopirkt barību - iespējām palīdzēt robežu nav! Raidījuma Ķepa uz sirds viešņa biedrības „Ar sirdi delnā” vadītāja, dzīvnieku glābēja Andra Tomase.
Raidījumu atbalsta: - Mostrar mais