Episódios
-
Raidierakstā vēsturnieks un Latvijas Kultūras akadēmijas asociētais profesors Gustavs Strenga stāsta par to, kā ar vēsturnieka pieredzi var raudzīties nākotnē — kas mainās un kas atkārtojas vēsturē.
G. Strengas galvenā pētniecības joma ir viduslaiku vēsture, pie kuras viņš nonāca, sākot interesēties par baznīcas vēsturi. Lai gan šo tēmu daži uzskata par "dīvainīšu nodarbošanos", tā ir nozīmīga vēstures daļa, kas ļauj dziļāk izprast cilvēka dzīvi un darbību dažādos laikmetos. Piemēram, pētot viduslaiku tirgotājus, atklājas, ka jau toreiz bija izpratne par korupciju un "sliktām dāvanām".
Delnas raidieraksti — jēgpilnas sarunas par būtisko — kā mums kā sabiedrībai dzīvot labāk.
-
Raidierakstā žurnāliste Olga Dragiļeva stāsta par to, kas sniedz gandarījumu žurnālistikā, vai valoda veido identitāti un ar kādiem aizspriedumiem var nākties sastapties žurnālistei – sievietei.
Runājot par valsts attīstību, Olga Dragiļeva norāda, ka, ja mēs vēlamies līdzināties Ziemeļvalstīm, mums ir jāstiprina sodu neizbēgamība un sabiedrības kultūra attiecībā uz likumu ievērošanu. Piemēram, cilvēkiem jābūt pārliecībai, ka tie tiks sodīti, ja neievēros noteikumus, nevis, ka varbūt gadīsies tikt sodītam. Tas ir svarīgi, jo tā tiek mazināta arī savstarpējā neuzticēšanās sajūta.
Delnas raidieraksti – jēgpilnas sarunas par būtisko – kā mums kā sabiedrībai dzīvot labāk.
-
Estão a faltar episódios?
-
Saruna par korporatīvo pārvaldību, biznesa ilgtspēju, taksonomiju un aktīvu dzīvesveidu ar Māri Vainovski –zvērinātu advokātu, zvērinātu advokātu biroja "Eversheds Sutherland Bitāns" vecāko partneri un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) valdes locekli.
Klausītājam taksonomija varētu izklausīties pēc saraksta ar nodokļiem, kas jāsamaksā, taču Eiropas Savienības taksonomija ir daļa no ES zaļā kursa ieviešanas normatīvā regulējuma, kas veido klasifikācijas sistēmu, ietverot vides ziņā ilgtspējīgu ekonomisko darbību sarakstu, lai veicinātu ilgtspējīgas investīcijas.
Runājot par Māra plašo tēmu loku gan darbā, gan ārpusdarba aktivitātēs, viņš atzīst, ka ikvienam cilvēkam ir svarīgi atrast savu nodarbi, lai dzīvesveidu padarītu aktīvāku – tā var būt gan skriešana, gan sporta dejas, gan kas cits, jo tas tomēr palīdz kļūt spēcīgākam un pārliecinātākam arī profesionālajā dzīvē.
Delnas raidieraksts – jēgpilnas sarunas par būtisko – kā mums kā sabiedrībai dzīvot labāk.
-
Saruna par finanšu sektora "kapitālo reformu", drošību un energoneatkarību ar Ilzi Znotiņu, AS "Augstsprieguma tīkls" valdes locekli, starptautiskās nevalstiskās organizācijas "Globālā koalīcija cīņai pret finanšu noziegumiem" (GCFFC) Eiropas nodaļas vadītāju, Latvijas Universitātes lektori un bijušo Finanšu Izlūkošanas dienesta (FID) vadītāju.
Ar I. Znotiņu sarunājas "Sabiedrības par atklātību – Delna" padomes priekšsēdētāja Evita Goša un projektu vadītājs Jēkabs Kārlis Rasnačs.
Banku sistēma arī ir kritiskā infrastruktūra, kas Latvijā pirms finanšu sektora "kapitālās reformas" bija cieši saistīta ar Krievijas un NVS valstu finansēm. Mums jābeidz pieļaut ekonomiskos kompromisus, kad runa ir par drošību.
Eiropai ir jākļūst energoneatkarīgai, un Baltijas valstis ir pēdējais posms, kas vēl ir savienots ar Krieviju un Baltkrieviju. 2024. un 2025. gada galvenais izaicinājums būs veiksmīgi atdalīties no šiem tīkliem un ,pareizi pievienoties Eiropas kopējam enerģētikas tīklam. Tā nav vienkārša vadu "pārgriešana", bet sgan sarežģīts, daudzpusīgs uzdevums, kas prasa daudzas koordinētas darbības.
Delnas raidieraksts – jēgpilnas sarunas par būtisko – kā mums kā sabiedrībai dzīvot labāk.
-
We delve into how 33 young people from Latvia, Rumania, Slovenia,Italy, and Greece were engaged in civic participation and democraticprocesses, while supporting their efforts to monitor local governments and advocate for change. Trīne Žagare from TI Latvia (Delna) chats with youth from Latvia – Liepāja and Dienvidkurzeme about their experiences, motivations, and voluntary work.
Join us as we discuss the ERASMUS+ project for young civicmonitors – CIVIC EU, led by the Romanian Center for European Policies, contributed by Transparency International Latvia (Delna), and partners from Italy, Slovenia, and Greece.
The project is implemented with co-financing from the EuropeanUnion. The content of the project activities is the responsibility ofTransparency International Latvia (Delna) and does not necessarily reflect the opinion of the European Union or the Education and Culture Executive Agency of the European Union. Neither the European Union nor the granting authority can be held responsible for them.
Mēs motivējām 33 jauniešiem no Latvijas, Rumānijas, Slovēnijas,Itālijas un Grieķijas iesaistīties pilsoniskajā līdzdalībā un demokrātiskajos procesos, atbalstot viņu centienus uzraudzīt pašvaldības darbu un iestāties par pārmaiņām. Trīne Žagare no Delnas runā ar jauniešiem no Latvijas – Liepājas pilsētas un Dienvidkurzemes novada par viņu pieredzi, motivāciju iesaistīties pilsoniskajās aktivitātēs un brīvprātīgo darbu.
Klausies raidierakstu, kurā apspriežam ERASMUS+ projektu"Jaunieši nakamie pilsoniskie uzraugi – CIVIC EU". Projekta vadošaispartneris ir Rumānijas Eiropas politikas centrs, projekta partneri – biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna” un partneri no Itālijas, Slovēnijas un Grieķijas.
Projekts tiek īstenots ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu. Parprojekta aktivitāšu saturu atbild biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna” un tas ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Izglītības un kultūras izpildaģentūras viedokli.
-
Saruna par ornitoloģiju, ilgtspējību un Satversmes tiesas spriedumu ar Viesturu Ķeru, Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētāju, rakstnieku un vides aizsardzības aktīvistu.
Ar V. Ķeru sarunājas "Sabiedrības par atklātību –Delna" padomes priekšsēdētāja Evita Goša un projektu vadītājs Jēkabs Kārlis Rasnačs.
Sarunā par to, ka atceltie noteikumi par jaunāku koku ciršanu ir pirmā reize, kad jautājums par mežu apsaimniekošanu Latvijā izvērtēts Satversmes tiesā. Turklāt, domājot par mežu vērtību naudas izteiksmē, daudzi aizmirst ierēķināt tādas lietas kā saražotais skābekļa daudzums, ogulāji un meža sēnes. Pietiekami nerūpējoties par dabu, cilvēki mantiskajā pasaulē aizmirst ilgtspējības aspektu – atstāt nākamajām paaudzēm tos pašus labumus un dabas vērtības, kas viņiem ir šobrīd. Ko par savu pieredzi stāsta Viesturs Ķerus – klausieties raidierakstā.
Delnas raidieraksts – jēgpilnas sarunas par būtisko – kā mums kā sabiedrībai dzīvot labāk.
-
Saruna par enerģētiku un ilgtspējību ar Daci Cīruli, zvērinātu advokāti un FICIL Zaļās ekonomikas attīstības darba grupas vadītāju.
Par enerģētiku un ilgtspējību, to nozīmi ikdienā un pārvaldē ar Daci Cīruli sarunājas “Sabiedrības par atklātību – Delna” padomes priekšsēdētāja Evita Goša un direktore Inese Tauriņa.
Enerģētika un ilgtspējība ir ārkārtīgi daudzšķautņaini temati, par kuriem ir dažādas izpratnes un atbildes. Pirms 20 gadiem šīs tēmas nebija aktuālas, taču šodien ar tām saskaramies arvien vairāk – gan pārvaldības, gan drošības, gan ģeopolitiskajā kontekstā. Ko par savu pieredzi stāsta Dace Cīrule – klausieties raidierakstā.
Delnas raidieraksts – jēgpilnas sarunas par būtisko – kā mums kā sabiedrībai dzīvot labāk.
-
Saruna ar Andri Grafu – Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta viceprezidentu un vadītāju, Liepājas Universitātes padomes priekšsēdētāju un Rīgas Stradiņa universitātes lektoru.
Dažādība padomēs ir jāveicina ne tikai no reprezentācijas un dzimumu līdztiesības aspektiem, tas var veicināt labākas iespējas inovācijām un izaugsmei. Latvijā par to sākam runāt arvien biežāk, un mums ir viss nepieciešamais potenciāls apsteigt kaimiņvalstis. Igaunija, veidojot uzņēmumu padomes, skatās caur vērtību prizmu, savukārt Lietuva nebaidās no ārvalstu speciālistu piesaistes pieredzes paplašināšanai.
Par labu pārvaldību Latvijā, tās jaunākajām tendencēm un pēdējā laika skandāliem ar Andri Grafu sarunājas "Sabiedrības par atklātību – Delna" padomes priekšsēdētāja Evita Goša un direktore Inese Tauriņa.
Delnas raidieraksts – jēgpilnas sarunas par būtisko – kā mums kā sabiedrībai dzīvot labāk.
-
Saruna ar Lindu Freimani – žurnālisti, juristi, uzņēmēju, Zviedrijas Tirdzniecības kameras Latvijā valdes priekšsēdētāju.
Par laipnību Latvijā un tās nozīmi uz sabiedrības attīstības procesiem ar Lindu Freimani sarunājas “Sabiedrības par atklātību – Delna” padomes priekšsēdētāja Evita Goša un direktore Inese Tauriņa.
Laipnība ir stūrakmens sabiedrībai, kurā cilvēki jūtas labi. Tā iet roku rokā ar cilvēku savstarpējām attiecībām, iecietību pret citādo, kā arī iestāšanos pret korupciju. Maziem soļiem, bet arī Latvijā redzam progresu šajās jomās.
Delnas raidieraksts – jēgpilnas sarunas par būtisko – kā mums kā sabiedrībai dzīvot labāk.
-
Trauksmes celšanas sistēma dod iespēju ikvienam ziņot par iespējamiem pārkāpumiem savā darba vietā, kas kaitē sabiedrības interesēm. Tādēļ viennozīmīgi varam teikt, ka Trauksmes celšanas likums veicina atklātību un iespējamu pārkāpumu novēršanu gan publiskajā, gan privātajā sektorā. Vai Latvijā un Eiropā prakse ir atšķirīga?
Par Trauksmes celšanas likuma piemērošanu Latvijā sarunājas:
Krista Asmusa, biedrības “Sabiedrība par atklātību – Delna” juridiskā konsultante, Jēkabs Kārlis Rasnačs, biedrības “Sabiedrība par atklātību –Delna” projektu vadītājs, Inese Kušķe, Valsts kancelejas Valsts pārvaldes attīstībasnodaļas konsultante labas pārvaldības jautājumos.Šī raidieraksta sagatavošanu finansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds”.
-
Augstāka kvalitāte par zemāku cenu, lielāka konkurence Eiropas Savienībā un ilgtspējība – tās ir tikai dažas lietas, ar kurām saistās jaunākās izmaiņas Publisko iepirkumu likumā. Grozījumu mērķis ir veicināt publiskā iepirkuma digitālo pārveidi, samazinot administratīvo slogu atkārtotas informācijas ievadei. Plānots, ka tiks nodrošināta arī daudz lielāka iegūto datu precizitāte un līdz ar to lietderība, piemēram, politikas plānošanā, uzraugošo institūciju darbībā, piegādātāju piesaistīšanā.
Par izmaiņām Publisko iepirkumu likumā sarunājas:
Katrīne Pļaviņa-Mika, zvērināta advokāte, vada zvērinātu advokātu biroja Sorainen Publisko iepirkumu praksi, ir Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Publisko iepirkumu likuma komitejas vadītāja, Trīne Žagare, biedrības “Sabiedrība par atklātību – Delna”projektu vadītāja, pētniece.Šī raidieraksta sagatavošanu finansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds”.
-
Pašvaldībām nav pienākums veidot iedzīvotāju padomes, tomēr jaunais Pašvaldību likums mudina vietvaras meklēt risinājumus, kā aktīvāk iesaistīt vietējos iedzīvotājus dažādu lēmumu pieņemšanā un teritorijas attīstības plānošanā. No 2025. gada pašvaldībām būs jāisteno līdzdalības budžets – vēl viens iedzīvotāju līdzdalības instruments.
Par sabiedrības līdzdalību pašvaldībās un abpusējo sadarbību sarunājas:
Ilze Oša, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Valsts sekretāra vietniece reģionālāsattīstības jautājumos, Krista Asmusa, biedrības “Sabiedrība par atklātību – Delna”juridiskā konsultante.Šī raidieraksta sagatavošanu finansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds”.
-
Iedzīvotājiem ir dažādas iespējas iesaistīties lēmumu pieņemšanā savā pašvaldībā. Aktuāls ir jautājums – cik ļoti pašvaldībās būs jūtama sabiedrības ietekme uz lēmumiem. Lai to vērtētu, būs nepieciešams analizēt – kā jaunie pilsoniskās līdzdalības mehānismi ir mainījuši lēmumus pašvaldībās. Par sabiedrības līdzdalību pašvaldībās, sadarbošanos lēmumu pieņemšanā, sarunājas:
Ivita Peipiņa, Latvijas Pašvaldību savienības padomniecereģionālās attīstības jautājumos, Krista Asmusa, biedrības “Sabiedrība par atklātību – Delna”juridiskā konsultante.Šī raidieraksta sagatavošanu finansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds”.
-
Finanšu izlūkošanas dienests (FID) ļoti aktīvi iesaistās jaunu tehnoloģiju meklējumos, arī tādu risinājumu meklēšanā, kas vēl netiek izmantoti citviet pasaulē. Arī ārvalstu dienesti skatās uz Latvijas iestādi kā piemēru, novērtējot FID pieredzi mašīnmācīšanās, jaunu sistēmu, datu bagātināšanas un dokumentu aprites jautājumos.
Par to, cik strauji attīstījies Finanšu izlūkošanas dienests sarunājas:
Olafs Grigus, biedrības “Sabiedrības par atklātību – Delna” pētnieks un projektu vadītājs, Ligita Pula, Finanšu izlūkošanas dienesta inovāciju un IT nodaļas vadītāja.Šī raidieraksta sagatavošanu finansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds”.
-
Saeima ir pieņēmusi Interešu pārstāvības atklātības likumu. Ministru kabinets gatavo noteikumus, kas precīzāk noteiks interešu pārstāvības kārtību. Par aktuālo situāciju par normatīvo aktu, reģistra un sistēmas izstrādi skaidro:
Inese Voika, pretkorupcijas eksperte, bijusī Saeimas deputāte, lobēšanas likuma autore, Olga Zeile, Tieslietu ministrijas Nozaru politikas departamenta direktore, Inese Tauriņa, “Sabiedrības par atklātību – Delna” direktore.Šī raidieraksta sagatavošanu finansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds”.
-
Ar žurnālistu Paulu Raudsepu par korupciju Latvijā un pasaulē sarunājas "Sabiedrības par atklātību – Delna" padomes priekšsēdētāja Evita Goša un direktore Inese Tauriņa.
Delnas raidieraksts – jēgpilnas sarunas par būtisko – kā mums kā sabiedrībai dzīvot labāk.
Šī raidieraksta sagatavošanu finansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds”.
-
Vai Latvijā īstenotie pretkorupcijas pasākumi sasniedz rezultātu? “Sabiedrība par atklātību – Delna” (Delna) 2023. gada 30. janvārī prezentēja jaunākos Transparency International Korupcijas uztveres indeksa (Corruption Perception Index) Latvijas rezultātus.
Salīdzinot ar 2021. gadu, Latvijas rādītājs nav mainījies – saglabājies 59 punktu līmenī. Saņemtais punktu skaits joprojām ir ievērojami zemāks nekā virknē citu Eiropas Savienības un Eiropas Sadarbības un attīstības organizācijas valstu. Turklāt 2022. gada nemainīgais punktu skaits rada arvien lielākas bažas par to, vai Latvijai izdosies sasniegt Nacionālajā attīstības plānā 2021.–2027. gadam noteikto mērķi – 2024. gadā sasniegt 64 punktus un 2027. gadā – 67 punktus.
Aicinām noklausīties Delnas direktores Ineses Tauriņas un pētnieka Olafa Grigus prezentāciju par jaunākajiem Korupcijas uztveres indeksa rezultātiem un Delnas rekomendācijām Latvijas valdībai un lēmumu pieņēmējiem, lai veicinātu no korupcijas brīvu vidi.
Šī podkāsta sagatavošanu finansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds”.
-
Vai jaunie grozījumi politisko partiju finansēšanas likumā spēcinās politiskās partijas un politisko kultūru Latvijā?
Valsts prezidents 2022. gada 15. martā izsludināja grozījumus Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā. Prezidenta rosinātie un izsludinātie grozījumi risina tikai mazu daļu ar politisko partiju finansēšanu saistītu problēmu, proti, tie samazina finansējumu tām partijām, kuru Saeimas frakcijas beidz pastāvēt vai zaudē divas trešdaļas deputātu. Šie grozījumi ir neveiksmīgs mēģinājums novērst likuma nepilnības un nerisina konstatētās ar politisko partiju darbību un attīstību saistītās problēmas.
Aicinām noklausīties interviju ar “Sabiedrības par atklātību – Delna” (Delna) pētnieku Olafu Grigus par grozījumu ietekmi uz politisko partiju dzīvotspēju nākotnē. Olafs runā arī par problēmām, ko grozījumi nerisina un par kuriem demokrātiskā sabiedrībā būtu jārunā, domājot par veselīgu politisko partiju konkurenci, politisko atbildību un vēlētāju pratību. Tai pat laikā Olafs vērš uzmanību uz grozījumu izskatīšanu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, kuras deputāti rosināja likumprojektu atzīt par steidzamu, tādējādi izvairoties uzklausīt ekspertu viedokli un apmainīties analīzē balstītos viedokļos.
Šī podkāsta sagatavošanu finansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds”.
-
Conversation on student participation on student networking and school participatory budgeting. Exchange of experience with youth education and participation professionals from Germany.
Conversation participants:
Victoria Mrowetz, Student household service point youth participation, Germany Gunnar Storm, Project management student household Service point youth participation in the youth center, Germany Liene Dreimane, TI Latvia project manager Krista Asmuss, TI Latvia legal consultantDonor: Germany Federal Foreign Office, Transparency Fund.
-
Saruna par to, kāpēc ir būtiski veicināt jauniešu pilsonisko aktīvismu, kā attīstīt skolēnu iespējas būt pilsoniski aktīviem un kādi ir labie prakses piemēri līdzdalībā. Pārrunājam arī to, ko nozīmē būt aktīvam pilsonim un ko mēs katrs un sabiedība kopumā no tā iegūstam.
Sarunas dalībnieces:
Evija Rutmane, Lēdmanes pamatskolas sociālais pedagogs, Ogres novada sociālā dienesta sociālā darbiniece darbā ar ģimenēm un bērniem Lēdmanes pagastā, Krista Asmusa, "Sabiedrība par atklātību – Delna" juridiskā konsultatnte, projekta "Skolēnu līdzdalības tīkls" vadītāja, Liene Dreimane, "Sabiedrība par atklātību – Delna" projektu vadītājā (iepriekš: Olaines 1. vidusskolas vēstures, politikas un tiesību skolotāja, mācību satura "Skola2030" eksperte).Saruna par jauniešu līdzdalību organizēta “Sabiedrība par atklātību – Delna” īstenotā projektu “Skolu līdzdalības tīkls” ietvaros. Projektu finansē Vācijas Federālā ārlietu ministrija un Atklātības fonds.
- Mostrar mais
