Episódios
-
Raidījumā Pievienotā vērtība runājam par inovācijām militārajās un aizsardzības tehnoloģijās. Pirms gadiem pieciem šādu ideju attīstībai dabūt finansējumu bija teju neiespējamā misija, tagad, saprotamu iemeslu dēļ, situācija ir mainījusies.
Aizvadītajā nedēļā Rīga čumēja un mudžēja no dažādiem investoriem, jaunuzņēmumiem, tehnoloģiju uzņēmumu dibinātājiem, jo galvaspilsētā norisinājās starptautiska jaunuzņēmumu un tehnoloģiju konferences “TechChill 2024”. Šoreiz viens no galvenajiem konferences uzsvariem – aizsardzības joma – inovācijas un investīcijas tajā. Vēl pirms pāris gadiem tabu tēma nozarē, saka par Latvijas jaunuzņēmumu kopienas krusttēvu dēvētais fonda „Change Venture” partneris Andris K. Bērziņš. -
Kā liecina “Kredītinformācijas biroja” jaunākais pētījums, Latvijas iedzīvotāji sākuši aktīvāk aizņemties finanšu līdzekļus gan pie nebanku kreditētājiem, gan komercbankās. Saglabājas tendence, ka pie nebanku kreditētājiem aizņemas vairāk, bet mazākas summas un uz īsāku periodu, savukārt, komercbankās aizņemas lielākas summas ar garāku atmaksas termiņu. Populārākais aizņemšanās veids ir kredītkarte un kredītlīnija, seko patēriņa kredīti un nomaksa.
“Kredītinformācijas biroja” apkopotie dati liecina, ka finanšu aizdevumus izmanto 65% Latvijas iedzīvotāju. Gan komerbankas, gan nebanku kreditētāji iedzīvotājiem izsnieguši katrs 25 miljonus eiro. Uzņēmuma izpilddirektors Intars Miķelsons stāsta, ka pieprasījums pēc patēriņa kredītiem palielinās.
Komercbankās populārākais aizņemšanās veids ir kredītkarte ar aizņemšanās limitu, sākot no 300 - 600 eiro līdz pat 15 000 eiro. Luminor bankas biznesa attīstības vadītāja Jekaterina Ziniča stāsta, ka ar katru gadu kredītkaršu lietotāju skaits palielinās, jo samazinās darījumi ar skaidru naudu un kredītkarte nodrošina arī citus labumus, piemēram, ceļojumu vai pirkumu apdrošināšanu.
Nebanku kreditētāju pārstāve, "DelfinGroup" valdes locekle un komercdirektore Sanita Pudnika stāsta, ka vidējā patēriņa aizdevuma summa vienam klientam ir 1837 eiro un šajā summā var ietilpt vairāki aizdevumi, bet vidējā lombarda aizdevuma summa ir 97 eiro. Pēdējos gados klienti aizvien biežāk izvēlas arī tādus digitālos risinājumus kā virtuālā karte ar kredītlīniju pirkumiem.
“Kredītinformācijas biroja” apkoptā informācija liecina, ka patēriņa kredītus šobrīd vidēji kavē 14,5% , ilgāk par 60 dienām – 7,3% iedzīvotāju. Uzņēmuma izpilddirektors Intars Miķelsons vērtē, ka parādnieku skaits joprojām ir samērā stabils.
Kā liecina aptauja, kredītkartes izmanto 34% aptaujāto, vairāk vīrieši, vadītāji un iedzīvotāji ar ienākumiem virs 2000 eiro mēnesī, bet 24% izmanto preču un pakalpojumu saņemšanu uz nomaksu un to dara gan turīgi cilvēki, gan tādi, kas savu materiālo stāvokli raksturo kā sliktu. Mazāk kredītpakalpojumus izmanto iedzīvotāji virs 50 gadu vecuma un sievietes. -
Estão a faltar episódios?
-
Raidījums Stiprie stāsti ciemojas pie tēva un dēla – Andra un Ivara Cīruļiem – Tukuma novada Engures pagasta Bērzciemā. Abi ir piekrastes zvejnieki, tāpat kā viņu senči, un zvejo zivis gan jūras piekrastē, gan Engures ezerā.
Andris ir arī biedrības "Mazjūras zvejnieki" valdes priekšsēdētājs, kurā apvienojušies 62 piekrastes zvejnieki no Kuivižiem līdz Jūrmalciemam. Bērzciemā atjaunota mazā osta, un bijušais zvejnieku šķūnis jeb Tarotava kļuvis par piekrastes zvejnieku pulcēšanās vietu. -
Turpinām raidījumu ciklu “Latvija var!” un iepazīstinām jūs, klausītāji, ar Latvijas jaunuzņēmumiem, kuri radušies, sadarbojoties zinātniekiem un uzņēmējiem, ko angliski mēdz dēvēt par deep-tech. Šodien uzzināsim, kādu pievienoto vērtību rada uzņēmumi "Watchbuilt" un Catalyco", kādas tehnoloģijas ir šo uzņēmumu pamatā un cik viegli būt deep tech jaunuzņēmumam Latvijā?
Pie Digitālo brokastu galda Reinis Spunde, "Catalyco" līdzdibinātājs, un Aija Hermane-Sabule, "Watchbuilt" līdzdibinātāja.
Plašāk par tehnoloģiju jaunumiem lasi arī LSM portālā. -
14. aprīļa naktī Irāna uz Izraēlu raidīja vairāk nekā 300 bezpilota lidaparātus, spārnotās un ballistiskās raķetes. Lai gan Izraēlai izdevās pārtvert 99% no droniem un raķetēm, šis uzbrukums liek uzdot jautājumu – cik droši ir ceļot uz Tuvo Austrumu valstīm? Tūroperatori stāsta, ka šobrīd organizēti ceļojumi notiek tikai uz Ēģipti, savukārt, Ārlietu ministrijas pārstāve aicina Ēģiptē izmantot tikai uzticamu tūrisma aģentūru pakalpojumus.
Šonedēļ tūroperators "TezTour" atklāja savu vasaras sezonu ar lidojumiem uz 12 tūristu iecienītiem galamērķiem Turcijā, Grieķijā, Itālijā, Bulgārijā, Gruzijā, Kiprā un Spānijā. TezTour rezervācijas nodaļas pārstāve Nadežda Babetskova stāsta, ka, saasinoties situācijai Tuvajos Austrumos, tūristi interesējušies, vai notiks ceļojumi uz Ēģipti, kas atrodas Tuvo Austrumu reģionā, Ziemeļāfrikā.
Latvijas tūrisma aģentu un operatoru asociācijas vadītāja Inga Kavaca stāsta, ka izmaiņas ceļojumu piedāvājumā uz Tuvo Austrumu reģionu veiktas jau pērnā gada rudenī.
Ārlietu ministrijas pārstāve Diāna Eglīte uzsver, ka Tuvajos Austrumos situācija ir saspīlēta un saglabājas tālākas eskalācijas riski.
Tūristiem jārēķinās, ka gan ekonomiskās situācijas, gan ģeopolitisko notikumu dēļ ceļojumi kļuvuši dārgāki, bet, tie, kas ceļo regulāri, turpina to darīt, tikai ne tik bieži kā līdz šim. -
Vai pasīvā ieguldīšana ir piemērotākā tiem, kas ikdienā nav gatavi uzmanīgi sekot līdzi finanšu tirgos notiekošajam, bet tomēr vēlas, lai iekrātā nauda strādātu? It kā jā. Bet kā visam, arī pasīvai ieguldīšanai ir savas nianses. Kā tā darbojas un kas jāņem vērā, veicot šādus ieguldījumus, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro "Investoru kluba" izpilddirektors Kaspars Peisenieks un programmas "Neatkarīgais investors" partneris un raidījuma "Jauni un bagāti" producents Valters Vestmanis.
"Investīciju pasaulē ir divas skolas. Viena var saukties aktīvā ieguldīšana, otra saucas pasīvā ieguldīšana. Aktīvā ieguldīšana, vienkāršoti runājot, būtu, ka tev ir profesionālis, kurš tad domā, ko pirkt, ko pārdot, kurā brīdī, kas ir labākie varianti un tamlīdzīgi. Attiecīgi šis profesionālis pārvalda to portfeli, un par to paņem kaut kādu komisijas maksu," skaidro Valters Vestmanis. "Pasīvā ieguldīšana ir tāda, ka varbūt nav tas viens profesionālis, kurš domā, kur, ko, kā vislabāk darīt, bet tev ir ieguldījums, tā gudri runājot, plaši diversificētā ieguldījumu fondā. Kas nozīmē, ka fonds varētu ieguldīt 1000 dažādos uzņēmumos pa visu pasauli, pa daudz dažādām valstīm, dažādām industrijām. Viņš prasa ļoti maziņu komisiju, un tad attiecīgi tu reizi mēnesī, reizi ceturksnī uzstādi automātisko maksājumu un pelni, tā teikt, kopā ar pasaules ekonomikas izaugsmi. Tas tādā gudrā valodā izstāstot."
Kaspars Peisenieks papildina no investora skatupunkta.
"Kurā gadījumā es esmu aktīvais investors un kurā gadījumā es uzskatu, ka esmu pasīvais investors. Aktīvais investors esmu tajā brīdī, kad aktīvi pieņēmu lēmumu ieguldīt vienā akcijā vai otrā akcijā, vai trešā obligācijā, vai vēl kaut kur citur. Tad es aktīvi pieņemu lēmumus. Tas nozīmē to, ka es vērtēju, analizēju, sekoju līdzi, mēģinu atrast labāko brīdi, kad ieguldīt," norāda Kaspars Peisenieks. "Savukārt pretējā puse - pasīvais - es lietoju tādu piegājienu, kur veic regulārus vai neregulārus ieguldījumus plašo aktīvu grozā, nevērtēju ne atsevišķus aktīvus, ne arī kurā laikā to daru." -
Saeimas iesniegumu komisijas darbakārtībā šodien būs vairāk nekā desmit tūkstošu pilsoņu parakstīta prasība atcelt pensiju aplikšanu ar nodokli. Pašlaik pensijām no piecsimtpirmā eiro tiek rēķināts iedzīvotāju ienākuma nodoklis, atņemot piekto daļu un vairāk no pensijas virs piecsimt eiro. Pensionāri gan pauž, ka būtu gatavi piekāpties, ja nodokli nepiemērotu pensijām vismaz minimālās algas apmērā. Politiķi nav noraidoši.
Patlaban likums paredz, ka ar nodokli neapliekamais minimums pensionāriem ir 6000 eiro gadā jeb 500 eiro mēnesī. Diskusijas par pensiju neaplikšanu ar nodokli bijušas jau sen, bet ietekme uz budžetu vienmēr izrādījusies pārāk liela. Piemēram, nākamgad iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi no pensijām varētu tuvoties 140 miljoniem eiro. Iniciatīvai parakstus vāca Raivo Jutāns.
Ideja par pensiju neaplikšanu ar nodokli nepieciešamo desmit tūkstošu parakstu slieksni sasniedza visai ātrā tempā. No visiem pensionāriem ap 40 procentu ikdienā izjūt nodokļu atvilkšanu, bet vairumu tas neskar, jo liels pensionāru īpatsvars saņem zemas pensijas. Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēde Aija Barča teic, ka ir seniori ir gatavi arī kompromisa variantam.
Politiķi pensionāriem atbild, ka ir gatavi sarunām. Politiskajā nostājā dzirdama drīzāk pozitīva nostāja pret prasību, bet pašlaik bez konkrētiem solījumiem. Labklājības ministriju Saeimas komisijā šodien pārstāvēs parlamentārais sekretārs Reinis Uzulnieks no Zaļo un Zemnieku savienības.
Tikmēr valsts naudas maka turētāja Finanšu ministrija par šo ideju runā ar piesardzīgu konservatīvismu. Tiešo nodokļu departamenta direktore Astra Kaļāne pauž – ja politiķi spēj atrast 140 miljonus eiro, kas kā ienākuma nodoklis lielākoties nonāk pašvaldībās, pensijas no nodokļiem var atbrīvot, taču ministrijas nostāja lielajās darbaspēka nodokļu izmaiņu sarunās tomēr nebūs tik vaļsirdīga.
Finanšu ministrija uzskata, ka šis jautājums jāvērtē kopā ar citām nodokļu izmaiņu lietām, par ko kompromiss jāpanāk līdz rudenim, lai no nākamā gada tās stātos spēkā. -
Dažas bagātākās pašvaldības jau daudzu gadus iemaksā īpašā fondā miljonus, kurus pēc tam pārdala par labu trūcīgākām vietvarām. Taču tas, kā pašvaldības šo naudu izmanto un cik taisnīgs beigās ir rezultāts, rada daudz jautājumu. Krustpunktā diskutē Finanšu ministrijas Pašvaldību finansiālās darbības uzraudzības un finansēšanas departamenta direktore Inta Komisare, Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāts Uģis Mitrevics, Krāslavas novada domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks un Bauskas novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis.
Valdība un pašvaldības šobrīd aktīvi apspriež izmaiņas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmā, kas, vienkārši izsakoties, nosaka, cik lielā mērā bagātajām pašvaldībām ir jādalās ar tām, kurām ir mazāki pašu ienākumi. Neapmierinātību ar esošo sistēmu pēdējos gados ir pauduši arī galvaspilsētas pārstāvji, jo Rīgai kā vienai no lielākajiem iemaksātājiem izlīdzināšanas fondā nepietiek naudas, lai sakārtotu pašai savu infrastruktūru, kamēr citas pašvaldības – naudas saņēmēji – var atļauties ko vairāk. Tagad notiek darbs pie sistēmas maiņas -
Raidījumā Pievienotā vērtība runājam par uzņēmumu drošību un uzņēmumu lomu drošībā. Arī paskatīsimies kas notiek Baltijas biržās un mūsu portfeļos.
Parasti, domājot par drošību, šķiet, ka tā ir tāda liela, valsts un sabiedrības lieta, bet uzņēmumiem par to jādomā tikai tiktāl, lai pasargātu paši sevi. Tas, ka jādomā par savu drošību, protams, ir taisnība, bet patiesībā uzņēmumiem, un ne tikai lielajiem, ir nozīmīga loma drošības arhitektūrā. Drošības eksperts Vitālijs Rakstiņš uzrunā Baltijas drošības konferencē Rīgā uzsver - ir gan pienākumi, gan riski. -
Eiropas centrālās bankas noteiktās augstās Euribor procentu likmes, kas varētu sākt samazināties jūnijā, vistiešākajā veidā ietekmējušas nekustamā īpašuma tirgu. Šobrīd iedzīvotāji galvenokārt pērk sērijveida dzīvokļus, pie tam, liela daļa neizmanto banku kredītus, bet pērk dzīvokļus par saviem līdzekļiem.
Bankas "Luminor" mājokļu kreditēšanas vadītājs Kaspars Sausais stāsta, ka aktīvākais segments mājokļu tirgū šobrīd ir dzīvokļi padomju laikos būvētās tipveida jeb sērijveida mājās un visbiežāk pirkti remontēti divistabu dzīvokļi.
Kaspars Sausais arī stāsta, ka pērn samazinājusies iedzīvotāju interese par hipotekārajiem kredītiem mājokļa iegādei, bet pavasarī interese parasti atgriežas. Tomēr “Latio” apkopotie dati liecina - lai gan martā bija vērojama lielāka interese no pircēju puses, viņi otrreizējo mājokļu segmentā bija gatavi pirkt īpašumus par cenu, kas ir par 30% zemāka nekā pārdevēja noteiktā, stāsta “Latio” Nekustamo īpašumu darījumu vadītāja Elīna Dūce.
Nekustamā īpašuma kompānijas “Arco Real Estate” valdes loceklis un vērtēšanas daļas vadītājs Māris Laukkalējs stāsta, ka augsto Euribor likmju dēļ nedaudz samazinājušās cenas dzīvokļiem jaunajos projektos, bet daudzi mājokļa pirkumu atlikuši, gaidot zemākas likmes.
Lielākā mājokļu pircēju aktivitāte saglabājas Rīgā, reģionos pieprasītas ir lielās pilsētas – Valmiera, Cēsis, Jelgava un Liepāja. -
Vakar, 11. aprīlī, noslēdzās gadskārtējā Rīgas Modes nedēļa. Viens no galvenajiem pasākuma tematiem bija ilgtspējība modes industrijā. Modes dizaineri prezentēja kolekcijas, kas veidotas no videi draudzīgiem materiāliem, notika arī diskusijās par atbildīgu patēriņu. Latvijas tirgus ir mazs, tāpēc bez eksporta modes uzņēmumi izdzīvot nevar. Līdz šim liels atbalsts bija Latvijas investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) programmas dalībai starptautiskās izstādes. Šogad LIAA prioritāte ir atbalstīt tos mazos un vidējos uzņēmumus, kas darbojas vidēji augsto, augsto tehnoloģiju un zināšanu ietilpīgo pakalpojumu nozarēs.
-
Nereti dzirdam, ka Latvijā ir pārāk maz uzņēmēju. Kas nosaka to, ka kāds ir darba ņēmējs, bet cits var nodrošināt sev darbu un vēl dot arī citiem? Kā jaunos cilvēkos veicināt uzņēmēja spējas un kādas tendences valda jauniešu biznesa ideju sacensībās, interesējamies Ģimenes studijā. Sarunājas platformu "Kurp.es" un "Visas iespējas" izveidotājs Gustavs Mārtiņš Upmanis, "Junior Achievement Latvia" valdes priekšsēdētājs Jānis Krievāns, SIA "ThreeCube Group" valdes priekšsēdētājs Arturs Korņējevs un topošie uzņēmēji no Jelgavas 4. vidusskolas 9. klases - Estere Jungfermane un Mārtiņš Šņickovskis.
-
Rīgā ekskluzīvo ēku Kronvalda parkā pie Pilsētas kanāla Rīgas Brīvostas pārvalde taisās pārdot. Tāds plāns aprakstīts nekustamo īpašumu kompānijas prezentācijā, kas nonākusi Latvijas Radio rīcībā. Brīvostas pārvaldē to apstiprināja, norādot, ka lēmumu pieņēmuši ģeopolitiskās situācijas dēļ. Kāds varētu būt ēkas liktenis un par cik ēku, kuras kadastrālā vērtība ir vairāk nekā 2,3 miljoni eiro, varētu pārdot?
Zeme, uz kuras atrodas ēka, pieder pašvaldībai, taču, kam pieder pirkšanas pirmtiesības, abas puses nevar vienoties, norādot vienai uz otru. Savukārt aktīvistu biedrībā Rīgas domei pārmet, sakot, ka pilsēta var palaist iespēju ēku nopirkt, tādējādi pilsētniekiem un viesiem vieta pie Pilsētas kanāla tā arī varētu nebūt pieejama.
Klusajā Kronvalda parkā ar kuģim līdzīgo siluetu, gaišām sienām un stiklojumiem Rīgas Brīvostas pārvaldes ēka ir pazīstama daudziem. 1970. gados būvētajā namā savulaik atradās vieni no Rīgas slavenākajiem un dārgākajiem restorāniem, bet kopš 2000. gadā pēc vērienīgās pārbūves tur darbojas Brīvostas pārvalde, kuras pārstāvji vēl līdz pat 2022. gada ziemai izmantojuši savas privilēģijas, mašīnas atstājot parkā. Pēc iedzīvotāju protestiem dome stāvvietu likvidēja.
Tagad brīvostas pārvalde parku nolēmusi pamest. Latvijas Radio rīcībā nonākusi nekustamā īpašuma konsultāciju un pakalpojumu kompānijas "CBRE Baltics" prezentācija, kurā glīti aprakstīta ēkas gaidāmā pārdošana. Komentēt plānus uzņēmumā atteica, nosūtot pie Brīvostas pārvaldes, kur vairāk nekā dienu nevarēja pateikt, vai viņi tiešām taisās ēku pārdot. -
Jau vairāk nekā divus mēnešus Latvijā nodarbinātajiem viesstrādniekiem darba devēji var maksāt vidējo samaksu nozarē, nevis valstī, kā tas bija pirms tam. Valdības janvāra izskaņā pieņemto lēmumu darba devēji vērtē atzinīgi, tomēr atzīst, ka jūtamu efektu varēs sajust tuvākajos pavasara un vasaras mēnešos, kad ierasts viesstrādnieku darba rokas piesaista vairāk, it īpaši viesmīlības, ēdināšanas un būvniecības jomās.
Līdz ar valdības lēmumu, kuru vairāku nozaru pārstāvji gaidīja jau sen, darba devēji drīkst ārvalstu darbaspēkam maksāt algu, kas ir ne mazāka par Latvijā strādājošo mēneša vidējo bruto algu nozarē iepriekšējā gadā vai līdzvērtīga ar nozares ģenerālvienošanos, kas ir noslēgta atbilstoši Darba likumā noteiktajai minimālajai algai.
Latvijas Radio aptaujātie darba devēji atzīst, ka regulējuma maiņa bija gaidīta, tomēr reālā dzīvē efektu vēl nejūt. Un iemesli ir divi. Pirmkārt, aktīvākais ārvalstnieku nodarbināšanas periods vēl tikai priekšā, un, otrkārt, ne visi darba devēji ir pamanījuši, ka valdība pieņēmusi regulējuma izmaiņas. -
Problēmas ar bruņojuma sagādāšanu Ukrainai arī Eiropas Savienībai likušas domāt par savas militārās industrijas stiprināšanu. Kā ar to sokas Latvijai un kādas ir attīstības iespējas?
Krustpunktā diskutē Aizsardzības ministrijas aizsardzības industrijas un inovāciju politikas departamenta direktore Vineta Mileiko, Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs Ainārs Latkovskis, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Rūpniecības padomes priekšsēdetājs, Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas padomes priekšsēdētājs Ivars Eniņš, LMT Aizsardzības un drošības biznesa vadītājs Kaspars Pollaks, Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Raivis Bremšmits un militārais blogeris un eksperts Mārtiņš Vērdiņš.
Marta beigās Saeima pieņēma Aizsardzības industrijas likumu, kam jānodrošina Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem nepieciešamo preču un pakalpojumu sniegšanas drošība, kā arī kopumā jāveicina šīs industrijas attīstība. Pērn arī izveidota SIA „Valsts aizsardzības korporācija”, kuras uzdevumos arī ir minēts, ka ilgtermiņā attīstīt militāro industriju Latvijā. Kādu pienesumu dos visi šie pasākumi un kādā stāvoklī vispār šobrīd ir militārā industrija Latvijā, kāds ir tās potenciāls un kādi šķēršļi tās attīstībai? -
Iedzīvotāji vēlas vairāk vietējo produktu veikalos. Arī uzcenojums pārtikai esot par augstu. Lai panāktu zemāku uzcenojumu vietējiem produktiem, Zemkopības ministrija grib mainīt likumu, ieviešot tā saucamo nulto kilometru.
Vietējo produktu pieejamība veikalos un uzcenojumi pēdējā laikā ir daudzu iedzīvotāju un iestāžu dienaskārtībā. Lielākā daļa pircēju ir norūpējušies gan par to, ko liekam savā pārtikas iepirkumu grozā, gan cenām. -
Valdības 2022. gadā pieņemtā norma par mazāka caurmēra koku ciršanu neatbilst Satversmei, nospriedusi Satversmes tiesa (ST), atceļot attiecīgos noteikumus. Tiesa uzsvēra, ka tiesiskajam regulējumam, kuram var būt būtiska ietekme uz vidi, ir jābūt vispusīgi izvērtētam, līdzsvarojot sabiedrības labklājības, vides un ekonomikas intereses.
Viedokli izsaka Pasaules dabas fonda direktors, meža programmas vadītājs Jānis Rozītis. -
Raidījumā Pievienotā vērtība par riska kapitālu, kuru ir tendence saukt par iespēju kapitālu. Kā tādi pavasarīgi asni cita pēc citas parādās aizvien jaunas iespējas un atbalsta programmas gan jau nobriedušu uzņēmumu attīstībai, gan arī vēl zaļiem jaunuzņēmumiem. Tostarp šo sev netipisko risku sāk uzņemties arī bankas.
Viena no kapitāla pasaules neapgāžamām patiesībām ir, ka nauda jeb kapitāls ražo vēl vairāk naudas. Ne velti pēdējā laikā bankas daudz kritizētas par to, ka nepietiekami kreditē un finansē Latvijas tautsaimniecību un tā neaug tik strauji, kā varētu. Jauniem uzņēmējiem, jaunām idejām piesaistīt naudu ir grūti un teju neiespējami. Bet sāk parādīties pozitīvas iezīmes, ka situācija mainās, iespējas – gan valsts politikas radītas, gan arī no tradicionālo spēlētāju puses. -
Pavasaris ir laiks, kad meža īpašnieki stāda mežus. Kokaudzētavas aicina pircējus par skujkoku un lapu koku stādu iegādi paziņot savlaicīgi, pat gadu iepriekš, jo visiem stādu nepietiek. Lielākie meža stādu audzētāji Latvijā ir AS “Latvijas valsts meži”, kas 10 kokaudzētavās pērn izaudzēja 53,5 miljonus stādu un priežu un egļu stādus arī eksportē. Joprojām Latvijā nepietiek bērza stādu.
Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks stāsta, ka pēdējos gados skujkoku stādu iegāde nesagādā problēmas, grūrāk ir ar bērzu stādiem.
Lielākie meža stādu audzētāji ar 10 kokaudzētavām ir AS “Latvijas valsts meži”. Struktūrvienības “Sēklas un stādi” ražošanas izpilddirektore Laima Zvejniece stāsta, ka pērn palielinājās Latvijā pārdoto, bet samazinājās eksportēto stādu apjoms.
Pirms 25 gadiem “Latvijas Finieris” sāka audzēt bērzu stādus Siguldas pusē. Saimniecības “Zābaki” vadītājs Jānis Aļļis stāsta, ka 1998. gadā izaudzēja 300 000 bērzu stādu un lielāko daļu iestādīja uzņēmumam piederošajās platībās. Pērn tika izaudzēti jau 1,5 miljoni stādu un vairāk nekā miljons pārdoti Latvijā. Privātie pērk no 50 līdz 2000 bērzu stādu, bet lielākos apjomus rezervē lielo mežu īpašnieki.
AS “Latvijas valsts meži” struktūrvienības “Sēklas un stādi” ražošanas izpilddirektore Laima Zvejniece stāsta, ka kokaudzētavās bez galvenajām kultūrām – egles un priedes, izaudzē 1 miljonu melnalkšņa un 5 miljonus bērza stādu. Jaunajā “Mežvidu” kokaudzētavā Kalsnavā iegūs arī bērzu sēklas.
Pagājušajā nedēļā Madonas novadā tika atklāts “Mežvidu” kokaudzētavas stādu šķirošanas un apstrādes komplekss, kur nākotnē izaudzēs 15 miljonus stādu gadā, līdz ar to AS “Latvijas valsts meži” kļūs par lielāko stādu ražotāju Baltijā. -
Raidījums Stiprie stāsti dodas uz Madonu, kur Inita un Jānis Zepi pirms 34 gadiem sāka audzēt puķu un dārzeņu stādus. Tagad viņu dārzniecība "Puķu sēta" ir lielākā Madonā un Jānis SIA "Jaunzemnieki" 300 hektāros audzē arī graudus, rapsi un pupas. Lai gan sezonā dārzniecībā strādā 15 darbinieki, saimnieki paši joprojām kurina siltumnīcas un dara citus darbus.
- Mostrar mais
