Episódios
-
Valsts svētku noskaņās aplūkojam dizainu, kas saistīts ar valsts aizsardzību: pievēršamies produktu dizainam autobūves formā, par piemēru ņemot Latvijā radīto un plaši izdaudzināto militāro apvidus transportlīdzekli VR-1 FOX, kas citstarp ieguvis arī "Latvijas Dizaina gada balvu 2023" kategorijā "Produktu dizains".
Aplūkojam šāda spēkrata radīšanas, prototipēšanas un testēšanas procesus. Lai par to pastāstītu ko vairāk, raidījumā viesojas SIA "Vāģi" vadītājs un "Fox" automašīnas idejas autors Ali Jansons.
-
To, kāds ir gaiss, kuru ieelpojam iekštelpās un kad tas mums ir kaitīgs, ir izpētīts. Ieteikumi ir izstrādāti, tomēr lielākajai daļai no šiem ieteikumiem nav tādas varas, lai tos noteikti ievērotu.
Tāpēc to, kādu gaisu elpojam savās mājās, darba vietās, publiskās vietās, kurās citi strādā, bet citi turp dodas, kādas vajadzības vadīti, nosaka ēkas būvnieka, arhitekta, īpašnieka, lietotāja un citu iesaistīto izpratne un izvēle.
Par šo tēmu raidījumā sarunājamies ar dizaina biroja H2E vadošo dizaineru, Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļas profesoru Holgeru Eleru un arhitektu biroja "MARK arhitekti" līdzdibinātāju Mārtiņu Ošānu. Kādu uzmanību viņi tam piešķir savā darbā, vai un kā veidojas sadarbība? -
Estão a faltar episódios?
-
Pagājušajā nedēļā tika paziņoti "Latvijas Arhitektūras gada balvas 2024" rezultāti un godināti laureāti. Taču skatītājiem neredzamais gan atlases žūrijas, gan starptautiskās žūrijas darba process ar diskusijām bieži ir skates būtiskākā daļa, jo iezīmē Latvijas arhitektūras klīnisko ainu noteiktā laika nogrieznī.
Abas žūrijas nonāca pie virknes svarīgu jautājumu, un starptautiskā žūrija savu vēstījumu beidza ar vārdiem: "Šai balvai vajadzētu būt iespējai turpināt šo sarunu."
Raidījumā atlases žūrijas priekšsēdētājs Miķelis Putrāms un balvas divkārtējais finālists un sudraba godalgas laureāts Reinis Saliņš mēģina atbildēt uz daļu no tiem. Piemēram, cik tālu arhitekts drīkst iet, strādājot ar cita radītu darbu; kāda ir arhitekta loma mūsdienās? -
Šis gads mums ir dāvājis garu vasaru un siltu rudeni, kurā daudz laika varējām aizvadīt ārā. Turklāt vairākās pilsētas Latvijā šovasar intensīvāk un drosmīgāk kā citus gadus eksperimentēja ar mākslas objektu izvietošanu pilsētvidē, aicinot ar tiem rotaļāties arī bērnus.
Tas aizsāka plašāku diskusiju par to, kas ir un kas nav definējams kā bērnu rotaļu laukums un cik stingrām ir jābūt robežām starp mākslu un rotaļu pilsētā.
Raidījumā viesojas kultūras projektu kuratore Renāte Lagzdiņa un ainavu arhitekte Ilze Janpavle. Ilzes ikdiena aizrit uzņēmumā Fixman, kurā viņa vada dizaineru komandu un rada bērnu rotaļu laukumu dizainu. Renāte, savukārt, šovasar kūrēja mākslinieces Lindas Vigdorčikas interaktīvā mākslas objekta "Rotaļu skatuve" tapšanu Valmierā. Raidījuma gaitā diskutējam par to, kādas iezīmes šobrīd ir saskatāmas rotaļu laukumu dizainā Latvijā, kā tās sasaucas ar pasaules tendencēm, kā arī to kā un vai šajā jomā ir iespējams radošo savienot ar drošo. -
Šoreiz pievēršamies dizaina nemateriālajai dabai. Aplūkosim pakalpojumu dizaina izstrādes procesu, ar kura palīdzību iespējams uzlabot valsts pārvaldes darbu. Pēc Valsts kancelejas iniciatīvas tapis projekts “Inovācijas laboratorija”. Tās mērķis ir sekmēt inovācijas kultūru valsts pārvaldē. Aplūkojam šo procesu un ilustrējam to ar kāda piemēra analīzi, kas norisinājās inovācijas sprinta formā.
Kāds ir šāda sprinta process un kādu labumu tas var sniegt, lai par to pastāstītu ko vairāk, pie mums viesojas Valsts ieņēmumu dienesta – Nodokļu pārvaldes Attīstības daļas Plānošanas un uzraudzības nodaļas galvenā nodokļu inspektore Vita Kazakeviča, kura ir piedalījusies inovācijas sprintā kā dalībniece un Valsts kancelejas Inovācijas projekta vadītāja un pakalpojumu dizainere Līga Lindenbauma.
Plašāks ieskats par inovāciju sprintu norisi projekta mājas lapā.
Piemērs:
-
Izstāde "Pagājusī nākotne" piedāvā apmeklētājiem iejusties 20. gadsimta 70.–80. gadu atmosfērā caur viena dizainera daiļrades prizmu. Jānis Krievs (1942–2016) bija viens no spilgtākajiem latviešu grafiskā dizaina, vides un interjera māksliniekiem un kinētiskās mākslas pārstāvjiem.
Jāņa Krieva likteņa paradokss ir tāds, ka viņa aktīvākā darbība norisinājās laikā, kad padomju iekārta raustījās konvulsijās – ideologi to sauca par “attīstīta sociālisma” periodu, bet vēlāk tas tika nodēvēts par stagnāciju.
Tomēr mākslinieka iztēlei nebija nekā kopīga ar politiski smacīgo gaisotni un ekonomikas atpalicību: viņš strādāja nākotnei, redzot to rietumniecisku, moderni skaistu un tehnoloģiski attīstītu.
Autora radošajam mantojumam ir īpaša, izcila vieta Latvijas dizaina vēsturē, un tā lielākā daļa glabājas Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja krājumā.
-
18. septembrī Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā (DMDM) tika atklāta izstāde ar nosaukumu "Rudens": tā ir daļa no plašāka notikumu cikla "Dizaina procesi tuvplānā", kas 2024. gada laikā secīgi piedāvā četras pop-up izstādes.
Katrā izstādē tiek rādīti vairāku pazīstamo uzņēmumu veiksmes stāsti, izmantojot rūpīgu paraugu atlasi un audiovizuālus elementus. Īpaši sagatavotie video stāsti atklāj ekspozīcijā redzamo zīmolu produktu tapšanas procesu un aizkulises. Toties pašam DMDM šis ir zīmīgs gads, jo muzejs svin 35 gadu jubileju.
Lai par šo notikumu kopumu pastāstītu ko vairāk, raidījumā viesojas Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja vadītāja Inese Baranovska un izstādes kuratore, arī zīmola "mammalampa" dizainere Ieva Kalēja. -
Ēdiens mums ir nepieciešams ikdienā, tas ir saistīts ar emocijām, atmiņām un mūsu iespējām pārtiku iegādāties. Ēdiens ir daļa no tradīcijām ģimenē. Nereti tas ir arī kā varas instruments kādu sodot vai apbalvojot - pret sevi un arī citiem.
Jaunu skatu šajos jautājumos meklē Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Dizaina nodaļas un Rīgas Stradiņa universitātes studenti mākslas terapijas un uztura specialitātē kopā ar Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas bērnu un jauniešu mentālās veselības centra psihiatriem, dietologiem, pavāriem, raugoties, vai un ko pievienot ārstniecības procesā bērniem un jauniešiem, kuri sirgst ar ēšanas traucējiem, radītu interesi par ēdienu un mainītu viņu attieksmi pret to.
Par šīm tēmām plašāk sarunājamies ar Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļas pasniedzēju, profesori Barbaru Ābeli un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Pedagoģijas dienesta vadītāju Indru Veismani.
-
Izstāde "Divi ģēniji" Latvijas Arhitektūras muzejā ir veltīta Rīgas pilsētas arhitektiem, kuriem vēl piederēja milzīga personiskā ietekme uz pilsētas attīstības procesiem – Edgaram Pučiņam un Gunāram Asarim.
Tomēr – kā mainījušies pilsētas arhitekta uzdevumi pārsimts gadu laikā kopš amata pastāvēšanas? Kā pilsētas attīstība notiek demokrātijas apstākļos? Ciktāl attīstības procesu spēj ietekmēt sabiedrība – dažādas kopienas –, un kad tomēr galavārds jāsaka profesionāļiem?
Ar savu viedokli dalās arhitektūras vēsturnieks Jānis Lejnieks un Jānis Dripe, kurš pats ieņēmis pilsētas arhitekta amatu, veidojot pāreju uz jaunu paradigmu. -
Latvijā šobrīd ir tikai viens neona mākslas meistars, un tas ir Jānis Straume-Brolišs. Savulaik mācekļa statusā mācījies pie Lietuvas meistara, turpinājis apgūt iemaņas dažādos uzņēmumos, Jānis šajā jomā darbojas jau divdesmit gadus.
Kur redzami viņa veidotie neona gaismas objekti un kā atšķiras neona lampa no citām? Viņš sadarbojies ar reperi Ozolu albuma "Neona pilsēta" dizaina radīšanā, mākslinieku Kristianu Brekti pie murāļa noformējuma, līdzdarbojies pie Dailes teātra izrādes "Rotkho" scenogrāfijas. Viņa darbi izstādīti arī ārpus Latvijas, šobrīd rit sadarbība ar museum.lv. Tāpat neona gaismas lampas var veidot viņa vadītā meistardarbnīcā, ko nedaudz mēģināja darīt arī raidījuma autore... -
Dizaina gada balvas ir sadalītas! Vispirms atlases, pēc tam fināla žūrija vērtēja dizaina darbu pieteikumus piecās kategorijās.
Kopumā bija iesniegti 120 darbi, finālam izvirzīti 20. Žūrija ne tikai izvirzīja galveno uzvarētāju katrā kategorijā, bet tajās piešķīra īpašās balvas vienam vai pat diviem finālistiem vides, komunikācijas, produktu, pakalpojumu un digitālos risinājumos.
Galveno balvu – Grand prix un Kultūras ministrijas prēmiju 2000 eiro apmērā – saņēma Sarmītes Poļakovas un Māras Bērziņas darbs "Pre–Loved" biotekstils, kas kā labākais atzīts arī produktu dizaina kategorijā.
Komunikācijas dizains
"Rīgas Drosmes un prieka vasara 2023". Darba autori — Valters Kalsers un biedrība "Mākslas birojs"
Vides dizains
Ekspozīcija "Kosmiskais dejotājs". Darba autore — Dace Sūna.
Pakalpojumu dizains
LMA Dizaina vasaras skola "Dizaina aktīvisms: intervences eko–sociāliem izaicinājumiem". Darba autors — Rūta Jumīte un Ieva Laube.
Digitālo risinājumu dizains
Ziedojumu platformas Ukrainas atbalstam "Stopify" risinājums. Darba autori pēc brīvprātīgas iniciatīvas — Māris Upenieks, Mārcis Miķelsons-Germs, Miks Miķelsons.
Žūrijas speciālās balvas
Produktu dizains
Elektroskūteris "Bee Electric". Darba autors un pasūtītājs — Aldis Kalniņš.
Komunikācijas dizains
Grāmata "Kad karš kļūst personisks". Darba autors — Gatis Šulcs. Darba pasūtītājs — Juris Alberts Ulmanis.
Kampaņa "Riga Pride 2023 — Atplauksti". Darba autors — Artūrs Meļņiks un Māra Čaure. Darba pasūtītājs — LGBT un viņu draugu apvienība "Mozaīka".
Vides dizains
Dailes teātra priekšlaukums. Darba autori — "MADE arhitekti" sadarbībā ar Evelīnu Ozolu un Edgaru Zvirgzdiņu. Darba pasūtītājs — "Valsts nekustamie īpašumi" un Rīgas domes Īpašuma departaments.
Pakalpojumu dizains
Viesuļvētras simulatora atrakcija "Beat The Storm". Idejas autors — Ingus Augstkalns, projekta vadītājs — Rihards Dziedātājs, projektētājs — SIA "WeMPS", galvenais mākslinieks — Kristians Rukuts, arhitekte — Līva Kalniņa. Darba pasūtītājs — "Universe Science Park" (Dānija). -
Kopš 2007. gada Latvijas Mākslas akadēmija (LMA) rīko Dizaina diplomandu dienas, kas nu pārtapušas Dizaina dienās un ieguvušas jaunu elpu: pasākumu programmu 21. maijā ievadīs iesildošais pasākums sarunu formātā, kam sekos LMA Modes skate, ikgadējā Dizainu dienu izstāde un noslēgsies ar visu specialitāšu Diplomandu izstādi.
Norisināsies arī vairākas vieslektoru lekcijas, meistardarbnīcas, prezentācijas un iepriekšējā gada LMA Modes skates filmas “Kliedziens” pirmizrāde.
Dizaina nodaļas vadītājs Matīss Zvaigzne un Modes dizaina katedras vadītāja Agnese Narņicka stāsta, ka akcents šogad ir likts uz dizaina tapšanas procesu, skatītājiem parasti neredzamo “aisberga” daļu, toskait arī kļūdām un neveiksmēm, kas pavada dizaineru darbā. Mode savukārt koncentrējusies uz ilglaicību un pārizmantošanu, tiks piešķirta arī īpaša ilgtspējas balva. -
Dizaina pamatuzdevums ir risināt problēmas un piešķirt formu risinājumiem. Taču formas piešķiršana var būt ārkārtīgi daudzveidīga — no dizaina taustāmiem priekšmetiem vai vidēm līdz dizainam pakalpojumiem un procesam.
Šoreiz raidījumā runājam par dizainu inovāciju procesam. Raidījumā viesojas dizaina domāšanas treneris Kārlis Jonass, kurš par dizainu iedrošina domāt ne tikai kā pieeju vai metodi, bet arī domāšanas veidu, attieksmi un principu kopumu, kurā kā svarīgākos aspektus viņš izceļ empātiju, iekļaujošu radīšanas vidi un drosmi eksperimentēt.
Kārlis dalās ar savu pieredzi, pielietojot dizaina principus un pieeju gan darbā ar dažādām organizācijām, gan jauniešiem un pasniedzējiem, gan pašam dizainējot savu dzīvi. -
Raidījumā viesojas mākslas zinātniece un Valsts heraldikas komisijas priekšsēdētāja vietniece un ilggadējā komisijas dalībniece Ramona Umblija.
Sarunas fokusā šoreiz ir sena un tradīcijām bagāta nozare — heraldika. Ramonas skaidrojumā tā vienlaikus ir māksla un vēstures zinātne, kas tiek praktizēta ar nolūku saglabāt tradīcijas. Stingrām nosacījumu sistēmām un likumībām caurvīta, tā palīdz simbolus un tajos ietverto jēgu nodot no paaudzes paaudzēm.
Savā stāsta Ramona Umblija atklāj gan ģerboņu veidošanas nosacījumus un ieskicē to nozīmi un rašanās iemeslus, gan dalās ar pārdomām par heraldikas jomas attīstību Latvijā un iespējām nākotnē. -
Rīgas pilsētā kopš 17. aprīļa sākusies jaunu pēc moduļu principiem veidotu tirdzniecības vietu uzstādīšana. Projekta autors ir jaunais un talantīgais, Rīgas Tehniskajā universitātē un Vīnē izglītotais arhitekts Toms Kampars ar darba pieredzi dažādos Eiropas birojos.
Latvijas skatītāji viņu ir iepazinuši kā vairāku Mākslas centra “Zuzeum” ekspozīciju autoru un Latvijas ekspozīcijas Venēcijas arhitektūras biennālē līdzautoru. Taču arhitekta kontā ir arī tik eksotiski projekti kā Guabuligas tirgus Ganā.
Mūsu sarunā autors komentē to, kā pats jūtas – vairāk “dabas bērns” vai urbānists, un ko nozīmē universālu tipveida projektu – šajā gadījumā tirdzniecības vietu – radīšana. Vai nelielus pilsētas infraststruktūras objektus, kurus senāk dēvēja par “mazajām arhitektūras formām” (tirdzniecības stendi, kioski, sabiedriskā transporta pieturvietas u. c.), vajadzētu veidot kā vienotu sistēmu ar norādi uz Rīgas identitāti? -
Šogad aprīļa sākumā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notika grāmatu mākslas konkursa "Zelta ābele 2023" apbalvošanas ceremonija.
Konkursa mērķis ir svinēt labu grāmatu dizainu aizvadītajā gadā un novērtēt ieguldīto darbu tādu grāmatu tapšanā, ko varam saukt par mākslas darbiem.
Šodien centīsimies noskaidrot ko vairāk par tāda veida grāmatām un, iespējams, tuvoties arī dažiem filozofiskiem jautājumiem, kas saistīti ar grāmatu veidošanu. Lai šos jautājumus šķetinātu, uz sarunu aicināts šī gada konkursa “Zelta ābele” gada grāmatu mākslinieka titula saņēmējs, grāmatu dizainers Aleksejs Muraško. -
Materiālu un izstrādājumu dzīves cikla izveide ir galvenais dizaineres Sarmītes Poļakovas darbā, radot nebijušus materiālus. Viņa Frankfurtē vada materiālu dizaina un izpētes studiju Studio Sarmite.
Ieguvusi izglītību gan Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļā, gan Einhovenas Dizaina akadēmijā, Sarmīte strādā ar kokrūpniecības pārpalikumiem, lielākoties priežu mizām, pārvēršot tos materiālā, kas tiek izmantots interjerā, mēbelēs un modē. Sadarbojusies ar zīmoliem Vitra, Adidas, Levi’s, Hirsch. Jaunāko veikumu Pre-Loved, kas veidots kopā ar dizaineri Māru Bērziņu, viņa pieteikusi šā gada Dizaina gada balvai.
Visu sarunu klausieties raidierakstu platformās, atrodot LR3 raidījuma "Kāpēc dizains?" ierakstus. -
Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā šobrīd skatāma izstāde "Pēcnāves dzīve. Piemiņas prakses un muzejs", ar kuras starpniecību Medicīnas muzejs analizē pats sevi un ir ceļā uz sevis pārdefinēšanu un mainīšanos, kā arī uzdod sarežģītus jautājumus par atmiņas un piemiņas praksēm Latvijas muzejos kopumā.
Par izstādes tapšanu, tās dizainu un vēstījumu stāsta izstādes radošās komandas pārstāvji: dizainers Rihards Funts un arhitekts Kārlis Melzobs. -
Sociāli atbildīgas ekonomikas veidošana ir viens no 2015. gadā Apvienoto Nāciju Organizācijā izvirzītajiem mērķiem, kas kopskaitā ir septiņpadsmit un kas plašākā sabiedrībā pazīstami kā “ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķi līdz 2030. gadam”. Pēdējos gados aizvien lielāks skaits uzņēmumu domā ne tik vien par peļņu, bet arī par to, kā dot kādu sociālu labumu sabiedrībā. Raidījumā cenšamies uzzināt vairāk par šāda veida uzņēmumiem.
Lai uz šiem jautājumiem kopīgi meklētu atbildes, uz sarunuviesojas platformas un sociālā uzņēmuma “Visas iespējas” dibinātājs un vadītājs Gustavs Mārtiņš Upmanis.
„Bizness kopumā ir ļoti labs mehānisms, kā veidot kaut ko foršu, bet tai nav jābūt tikai peļņas gūšanai,” viņš saka. "Uzņēmējdarbība ir tāds spektrs, kur vienā galā ir peļņas organizācijas, kurām galvenais ir maksimizēt savu peļņu, stakeholder, shareholder peļņu, īpašumu turētāju peļņu. Otrā galā arī vēl nav sociālie uzņēmumi, bet biedrības, kuru mērķis nav nodarboties ar saimniecisko darbību, bet strādāt kādam mērķim, pārsvarā caur labdarību. Un attiecīgi sociālie uzņēmumi ir vieta pa vidu, kur tiek pielietoti biznesa mehānismi – nauda, peļņa, ir klienti, kas maksā, nevis ir tikai ziedojumi, lai risinātu kādas sabiedrības problēmas, lai mēģinātu padarīt kādai cilvēku grupai dzīvi labāku.
Tāpēc arī es esmu sociālais uzņēmējs, jo mana sajūta ir, ka bizness kopumā ir ļoti labs mehānisms, kā veidot kaut ko foršu, bet tam nav jābūt tikai, lai nopelnītu.
Tam jābūt lielā mērā arī tāpēc, lai atrisinātu īstu cilvēku īstas problēmas un bieži vien arī mazāk aizsargātiem cilvēkiem, palīdzētu viņiem caur šo biznesa vajadzību."
Bet vai vienkāršāk nebūtu darboties ierastākā uzņēmējdarbībā?
"Svarīgi ir apzināties, ka tev ir jāspēlē ar tām kārtīm, kas tev ir rokās. Izveidot pelnošu biznesu varbūt ir vieglāk – vieglāk piesaistīt investīcijas, kas sociālajā uzņēmējdarbībā ir krietni lielāks izaicinājums,” stāsta Gustavs Mārtiņš Upmanis.
„Mēs, sociālie uzņēmumi, mēģinām vairāk komunicēt – runājam par to, ka mēs nesam labumu, varbūt varam dabūt atlaides. Bet kas mūs atšķir: ja biznesam ir viena mēraukla – peļņa, tad sociālajam uzņēmumam galvenais mērķis ir ietekme. Tas nozīmē, ka peļņa tev ir vajadzīga, jo citādi tavs bizness nomirs. Arī parastā uzņēmējdarbībā pirmajos divos, piecos gados viss iet mīnusos, tev ir jāspēj saražot gana daudz naudas, lai izdzīvotu, un paralēli ir jādomā par to, kāda ir tava īstā ietekme.
Bieži tev ir sajūta – es daru tik lielisku darbu, es šiem cilvēkiem iedodu naudu, bet izrādās, ka tu faktiski viņus demotivē strādāt. Tā ka ietekmi ir grūtāk mērīt un saprast.
Kad tu darbojies, tas vienmēr ir jāpatur prātā. Vēl var piebilst, lai nemālētu to bildi tik melnu – sociālajiem uzņēmējiem ir labs atbalsts, jo citi saprot, ka tu gribi palīdzēt.
-
“No šīs dienas atsakāmies piedalīties neapmaksātos radošajos konkursos. Šī rezolūcija kalpo kā forums solidaritātei un atspēriena punkts atteikumam: Padarīsim 2024. gadu par gadu, kad mēs saņemam samaksu par visu mūsu darbu”. Tā aicina ASV dizaina aģentūra “Porto Rocha”, kas rezolūciju izplatīja janvāra vidū.
Kad top raidījuma ieraksts, rezolūciju parakstījuši 5978 dizainers no visas pasaules. No Latvijas to atbalsta apmēram 20 dizaineru vai kompāniju pārstāvji. Kāda ir Latvijas dizaineru nostāja, ko dizaina kompānijām nozīmē neapmaksātais darbs un kā to var mainīt, uzzinām Ilzes Dobeles sarunā ar dizaina biroja H2E vadītāju Dagniju Andersoni un “Articul” līdzdibinātāju un vadītāju Aldi Circeni. - Mostrar mais
